Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.219

Rīgā 2003.gada 29.aprīlī (prot. Nr.23, 29.§)

Papildu prasības profesionālās kvalifikācijas atzīšanai reglamentētajās profesijās ārvalstniekiem, kuru izglītība un profesionālā kvalifikācija daļēji atbilst Latvijas Republikā noteiktajām prasībām

Izdoti saskaņā ar likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 36.panta 1.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka papildu prasības profesionālās kvalifikācijas atzīšanai reglamentētajās profesijās ārvalstniekiem (to skaitā Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem), kuru izglītība un profesionālā kvalifikācija tikai daļēji atbilst prasībām, kas Latvijas Republikā noteiktas attiecīgajai profesijai.

2. Noteikumi attiecas uz profesijām, kurām saskaņā ar likumu "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" piemērojama vispārējā profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēma.

3. Atbilstoši šiem noteikumiem izglītību apliecinošu dokumentu vai to kopuma atzīšanai Latvijas Republikā ir noteiktas šādas prasības:

3.1. dokumentus izdevusi Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā institūcija;

3.2. dokumenti dod tiesības pretendentam darboties attiecīgajā profesijā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā pretendents veicis profesionālo darbību;

3.3. Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā pretendents veicis profesionālo darbību, ir atzinusi dokumentus par atbilstošiem attiecīgajā profesijā nepieciešamajam kvalifikācijas līmenim.

 

II. Papildu prasības profesionālās kvalifikācijas atzīšanai profesijās, kas ir reglamentētas Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā pretendents veicis profesionālo darbību

4. Ja patstāvīgas profesionālās darbības veikšanai reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā ir nepieciešams augstākās izglītības diploms par tādas augstākās izglītības programmas apguvi, kuras ilgums nepārsniedz četrus gadus pilna laika studijās vai līdzvērtīga ilguma studijās nepilna laika programmā, pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst, ievērojot nosacījumu, ka pretendentam ir diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas atbilst šo noteikumu 3.punktā noteiktajām prasībām.

5. Ja patstāvīgas profesionālās darbības veikšanai reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā ir nepieciešams diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst, ievērojot nosacījumu, ka pretendentam ir viens no šādiem dokumentiem, kas atbilst šo noteikumu 3.punktā noteiktajām prasībām:

5.1. diploms par sekmīgi apgūtu ne mazāk kā vienu gadu ilgu pilna laika vai līdzvērtīga ilguma nepilna laika izglītības programmu, kurā obligāts uzņemšanas noteikums ir sekmīga tādas vidējās izglītības programmas apguve, kas nepieciešama, lai iestātos augstākās izglītības iestādē;

5.2. profesionālās izglītības atestāts.

6. Ja Eiropas Savienības dalībvalstī profesionālajai darbībai reglamentētajā profesijā papildus šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētajam diplomam ir nepieciešama profesionālā apmācība, profesionālo kvalifikāciju atzīst, ievērojot nosacījumu, ka pretendentam ir Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas izsniegts profesionālās apmācības pierādījums.

 

III. Papildu prasības profesionālās kvalifikācijas atzīšanai profesijās, kas nav reglamentētas Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā pretendents veicis profesionālo darbību

7. Ja patstāvīgas profesionālās darbības veikšanai reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā ir nepieciešams augstākās izglītības diploms par tādas augstākās izglītības programmas apguvi, kuras ilgums nepārsniedz četrus gadus pilna laika studijās vai līdzvērtīga ilguma studijās nepilna laika programmā, profesionālo kvalifikāciju atzīst, ievērojot nosacījumu, ka pretendentam ir:

7.1. augstākās izglītības diploms, kas apliecina, ka izglītība iegūta ne mazāk kā trīs gadus ilgās studijās, un atbilst šo noteikumu 3.punktā noteiktajām prasībām;

7.2. kvalifikācijas apliecinājums par profesionālo darbību attiecīgajā profesijā (ja tāds ir nepieciešams Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā pretendents veicis profesionālo darbību);

7.3. apliecinājums, ko izsniegusi tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā institūcija, kurā pretendents veicis profesionālo darbību, un kas apliecina, ka pretendentam ir vismaz divus gadus ilga profesionālā pieredze, strādājot normālo darba laiku, vai līdzvērtīgs periods, strādājot nepilnu darba laiku, pēdējos desmit gados šajā profesijā Eiropas Savienības dalībvalstī (šī prasība netiek piemērota, ja pretendenta izglītību apliecinošie dokumenti izsniegti, pabeidzot reglamentētas izglītības programmas apguvi).

8. Ja patstāvīgas profesionālās darbības veikšanai reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā ir nepieciešams diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, profesionālo kvalifikāciju atzīst, ievērojot nosacījumu, ka pretendentam ir darbībai attiecīgajā profesijā atbilstošs kvalifikācijas apliecinājums (ja tāds ir nepieciešams Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā pretendents veicis profesionālo darbību) un apliecinājums, ko izsniegusi tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā institūcija, kurā pretendents veicis profesionālo darbību, un kas apliecina, ka pretendentam ir vismaz divus gadus ilga profesionālā pieredze, strādājot normālo darba laiku, vai līdzvērtīgs periods, strādājot nepilnu darba laiku, pēdējos desmit gados šajā profesijā Eiropas Savienības dalībvalstī (šī prasība netiek piemērota, ja pretendenta izglītību apliecinošie dokumenti izsniegti, pabeidzot reglamentētas izglītības programmas apguvi), kā arī viens no šādiem kvalifikācijas pierādījumiem:

8.1. dokumentāri izglītības un profesionālās kvalifikācijas pierādījumi, ko izsniegusi tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā institūcija, kurā pretendents veicis profesionālo darbību, un kas apliecina, ka pēc sekmīgas vidējās izglītības ieguves pretendents apguvis ne mazāk kā vienu gadu ilgu pilna laika vai līdzvērtīga ilguma nepilna laika izglītības programmu;

8.2. augstākās izglītības diploms, kas iegūts vismaz trīs gadus ilgā studiju programmā un atbilst šo noteikumu 3.punktā noteiktajām prasībām;

8.3. izglītības un kvalifikācijas apliecinājumi, kas izsniegti par noteiktas struktūras izglītības programmas apguvi (1.pielikums);

8.4. izglītības un kvalifikācijas apliecinājumi, kas izsniegti, pabeidzot reglamentētas izglītības programmas apguvi (2.pielikums).

9. Ja Latvijas Republikā patstāvīgas profesionālās darbības veikšanai reglamentētajā profesijā ir nepieciešams profesionālās izglītības atestāts (diploms), profesionālo kvalifikāciju atzīst, ievērojot nosacījumu, ka pretendentam ir:

9.1. izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti par šo noteikumu 9.1.1., 9.1.2. vai 9.1.3.apakšpunktā minētās izglītības programmas apguvi, kas izsniegti saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā pretendents veicis profesionālo darbību, atbilst šo noteikumu 3.punktā noteiktajām prasībām un apliecina, ka:

9.1.1. pēc vidējās izglītības ieguves pretendents ir apguvis ne mazāk kā vienu gadu ilgu izglītības programmu;

9.1.2. pēc vidējās izglītības ieguves pretendents ir apguvis profesionālās izglītības programmu, kas ir īsāka par vienu gadu, un izturējis profesionālās pārbaudes laiku vai veicis profesionālo praksi, kas ir minētās izglītības programmas obligāta sastāvdaļa;

9.1.3. pēc profesionālās vai tehniskās vidējās izglītības ieguves pretendents ir apguvis šo noteikumu 9.1.2.apakšpunktā minēto izglītības programmu;

9.2. darbībai attiecīgajā profesijā atbilstošs kvalifikācijas apliecinājums (ja tāds ir nepieciešams Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā pretendents veicis profesionālo darbību);

9.3. apliecinājums, ko izsniegusi tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā institūcija, kurā pretendents veicis profesionālo darbību, un kas apliecina, ka pretendentam ir vismaz divus gadus ilga profesionālā pieredze, strādājot normālo darba laiku, vai līdzvērtīgs periods, strādājot nepilnu darba laiku, pēdējos desmit gados šajā profesijā Eiropas Savienības dalībvalstī (šī prasība netiek piemērota, ja pretendenta izglītību apliecinošie dokumenti izsniegti, pabeidzot reglamentētas izglītības programmas apguvi).

10. Pretendenta profesionālo kvalifikāciju par atbilstošu šo noteikumu 9.punktā noteiktajām prasībām atzīst arī gadījumos, ja pretendentam nav atbilstoša diploma par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, profesionālās izglītības atestāta vai citu izglītības un profesionālās izglītības dokumentāru pierādījumu, kas atbilst šo noteikumu 8. un 9.punktā noteiktajām prasībām, ja pretendentam ir vismaz trīs nepārtrauktus gadus ilga profesionālā pieredze, strādājot normālo darba laiku, vai līdzvērtīgs periods, strādājot nepilnu darba laiku, pēdējos desmit gados šajā profesijā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā pretendents veicis profesionālo darbību, ko apliecina Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentu institūciju izsniegti dokumentāri pierādījumi.

11. Ja patstāvīgas profesionālās darbības veikšanai reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā ir nepieciešama kompetences vai kvalifikācijas apliecība, pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst, ievērojot nosacījumu, ka pretendentam ir dokumentārs Eiropas Savienības dalībvalstī iegūtas profesionālās kvalifikācijas pierādījums, kas apstiprina profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā profesijā, ieskaitot prasības veselības aizsardzībai, drošībai, vides aizsardzībai un patērētāju tiesību aizsardzībai, kas atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecīgajā profesijā.

12. Izglītības un profesionālās kvalifikācijas pierādījumi vai šādu pierādījumu kopums, kuru izdevušas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas par Eiropas Savienības dalībvalstī apgūtu izglītības programmu un kuru šī dalībvalsts atzīst par līdzvērtīgu šo noteikumu 7., 8. un 9.punktā minētajiem izglītības un profesionālās kvalifikācijas pierādījumiem, ir uzskatāms par atbilstošu šo noteikumu 7., 8. un 9.punktā minētajām prasībām, ja par šo atzīšanu ir informētas citas dalībvalstis un Eiropas Komisija.

13. Šo noteikumu 7., 8. un 12.punktā minētās prasības nav piemērojamas gadījumos, ja darbībai attiecīgajā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā ir nepieciešams augstākās izglītības diploms, kas apliecina vairāk nekā četrus gadus ilgas studiju programmas sekmīgu apguvi.

 

IV. Papildu prasības, kas attiecas uz profesionālo pieredzi, adaptācijas periodu un kvalifikācijas atbilstības pārbaudi

14. Papildus šo noteikumu 7., 8., 9. un 10.punktā minētajām prasībām institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, atbilstoši šo noteikumu V nodaļā minētajiem nosacījumiem var pieprasīt, lai pretendents:

14.1. uzrādītu profesionālās pieredzes pierādījumus;

14.2. izietu adaptācijas periodu (ne ilgāku par trim gadiem);

14.3. kārtotu kvalifikācijas atbilstības pārbaudi.

15. Šo noteikumu 14.punktā minētās papildu prasības nepiemēro vienlaikus. Piemērojot šo noteikumu 14.1.apakšpunktā un 16.punktā minētās prasības, ņem vērā arī šo noteikumu 7., 8., 9. un 10.punktā minēto profesionālo pieredzi. Kopējais pieprasītais profesionālās pieredzes ilgums nedrīkst būt garāks par četriem gadiem. Šo noteikumu 14.2. vai 14.3.apakšpunktā minētās prasības piemēro tikai tad, ja pretendenta profesionālā pieredze nekompensē konstatētās būtiskās atšķirības.

16. Ja patstāvīgas darbības veikšanai reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā ir nepieciešams diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai augstākās izglītības diploms, bet pretendenta iesniegumam pievienotie dokumentārie izglītības pierādījumi apliecina, ka viņa apgūtās izglītības programmas ilgums ir par vienu gadu vai ilgāku periodu īsāks, nekā to pieprasa Latvijas Republikā (tai skaitā arī šo noteikumu 7., 8., 9. un 11.punktā minētajos gadījumos), institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, var noteikt, ka pretendentam jāsniedz pierādījums par profesionālo pieredzi. Šādā gadījumā nepieciešamās profesionālās pieredzes ilgums:

16.1. nedrīkst divkārt pārsniegt nepietiekamo izglītības programmas apguves periodu, ja tas attiecas uz izglītību, kas iegūta uz vidējās izglītības bāzes, vai uz pārbaudes laiku, vai uz praksi, kas jāveic kvalificēta attiecīgās profesijas pārstāvja pārraudzībā vai kontrolē un kas noslēdzas ar eksāmenu;

16.2. nedrīkst būt ilgāks par nepietiekamo izglītības programmas apguves periodu, ja tas attiecas uz profesionālo praksi, kas veikta kvalificēta attiecīgās profesijas pārstāvja vadībā.

17. Ja pretendentam ir izglītības un profesionālās kvalifikācijas pierādījumi, kas Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā pretendents veicis profesionālo darbību, ir atzīti par līdzvērtīgiem augstākās izglītības diplomam vai diplomam par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību reglamentētajā profesijā, ar šiem pierādījumiem apliecinātajam apgūtās izglītības programmas ilgumam piemēro šo noteikumu 15.punktā minētās prasības.

 

V. Gadījumi, kad pretendentam darbam reglamentētajā profesijā nepieciešams adaptācijas periods vai kvalifikācijas atbilstības pārbaude

18. Lai atzītu pretendenta kvalifikāciju, papildus šo noteikumu II un III nodaļā minētajām prasībām institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, pretendentam var noteikt adaptācijas periodu vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudi, dodot pretendentam tiesības izvēlēties vienu no tiem, šādos gadījumos:

18.1. teorētiskās vai praktiskās zināšanas, kuras atbilst pretendenta izglītībai, ko apstiprina augstākās izglītības diploms, diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās izglītības atestāts, būtiski atšķiras no tām zināšanām, par kuru apguvi analogu izglītību apliecinošu dokumentu piešķir Latvijas Republikā;

18.2. attiecīgā reglamentētā profesija Latvijas Republikā ietver vienu vai vairākas profesionālās darbības, kuras neietilpst profesijā, kuru pretendents ir apguvis vai kurā pretendents darbojies Eiropas Savienības dalībvalstī, un ja šī atšķirība atbilst konkrētajai izglītībai, kas nepieciešama Latvijas Republikā un aptver zināšanas, kuras būtiski atšķiras no tām zināšanām, kuras apliecina pretendenta uzrādītie dokumentārie kvalifikācijas apliecinājumi.

19. Lai atzītu pretendenta kvalifikāciju, papildus šo noteikumu II un III nodaļā minētajām prasībām institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, var noteikt adaptācijas periodu vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudi, nedodot pretendentam izvēles tiesības, šādos gadījumos:

19.1. pretendenta kvalifikācija atbilst šo noteikumu 10.punktā minētajām prasībām;

19.2. profesionālajai darbībai reglamentētajā profesijā tiek prasītas noteiktas zināšanas nacionālajās tiesībās un zināšanas, attiecībā uz kurām konsultāciju vai palīdzības nodrošināšana ir būtiska un pastāvīga attiecīgās profesionālās darbības sastāvdaļa;

19.3. profesionālajai darbībai reglamentētajā profesijā ir nepieciešams augstākās izglītības diploms, bet pretendentam ir diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai izglītības un profesionālās kvalifikācijas pierādījumi, ar kuriem apliecinātais apgūtās izglītības programmas ilgums ir īsāks vairāk nekā par vienu gadu, salīdzinot ar Latvijas Republikā noteikto.

20. Noteikumu 18. un 19.punktā minētais adaptācijas periods nepārsniedz divus gadus profesijā, kurai nepieciešams profesionālās izglītības atestāts (diploms), vai trīs gadus citos gadījumos.

21. Nosakot prasības adaptācijas periodam vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudei, ņem vērā zināšanas, ko pretendents ir apguvis profesionālās pieredzes gaitā un kas pilnībā vai daļēji kompensē atbilstoši šo noteikumu 18. un 19.punktam konstatētās būtiskās atšķirības.

 

VI. Papildu prasības gadījumos, kuri neatbilst šo noteikumu 3.punktā noteiktajām prasībām

22. Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuru izglītību apliecinošie dokumenti vai to kopums neatbilst šo noteikumu 3.punktā noteiktajām prasībām, papildu prasība ir minēto dokumentu akadēmiskā atzīšana likumā noteiktajā kārtībā. Akadēmiskās atzīšanas gadījumā piemēro šajos noteikumos noteiktās prasības.

23. Attiecībā uz ārvalstniekiem, kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un kuru izglītību apliecinošie dokumenti vai to kopums neatbilst šo noteikumu 3.punktā noteiktajām prasībām, nosaka šādas papildu prasības:

23.1. izglītību apliecinošo dokumentu vai to kopuma akadēmiskā atzīšana likumā noteiktajā kārtībā;

23.2. adaptācijas periods, kura ilgums nepārsniedz trīs gadus.

 

VII. Papildu iespējas pretendenta profesionālajai adaptācijai

24. Saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī lai uzlabotu pretendenta iespējas adaptēties profesionālajā vidē, institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, var pretendentam atļaut uz līdzvērtības principa apgūt Latvijas Republikā to profesionālās izglītības daļu, kuru veido profesionālā prakse, ja šādu praksi pretendents jau nav veicis Eiropas Savienības dalībvalstī un par to nav izsniegti Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentas institūcijas dokumentāri pierādījumi. Minēto praksi iegūst kvalificēta attiecīgās profesijas pārstāvja vadībā.

 

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 89/48/EEC, 92/51/EEC un 2001/19/EC.

Ministru prezidents E.Repše

Izglītības un zinātnes ministra vietā - kultūras ministre I.Rībena

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 7.maiju.

 

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.219

Eiropas Savienības dalībvalstu izglītības programmas ar noteiktu struktūru

1. Medicīnā un bērnu aprūpē:

1.1. Vācijā šādām profesijām:

1.1.1. pediatrijas māsa;

1.1.2. fizioterapeits;

1.1.3. darba terapeits;

1.1.4. logopēds;

1.1.5. acu ārsta palīgs (redzes korekcija);

1.1.6. valsts atzīts bērnu aprūpes darbinieks;

1.1.7. valsts atzīts ārstējošais pedagogs;

1.2. Itālijā šādām profesijām:

1.2.1. zobu tehniķis;

1.2.2. optiķis;

1.2.3. hiropēds (pēdu slimību speciālists);

1.3. Luksemburgā šādām profesijām, kurās izglītības programmas apguves un apmācības ilgums ir ne mazāk kā 13 gadu. Tajā ietilpst vismaz trīs gadus ilgas profesionālās vai tehniskās izglītības programmas apguve (apmācība) specializētā izglītības iestādē, kuru beidzot jākārto eksāmens, dažos gadījumos to papildinot ar vienu līdz divus gadus ilgu specializāciju, kuru beidzot jākārto eksāmens, vai vismaz divarpus gadus ilga apmācība specializētā izglītības iestādē, kuru beidzot jākārto eksāmens, un papildus vismaz sešus mēnešus ilga darba pieredze vai prakse kādā no valsts atzītām iestādēm, vai vismaz divus gadus ilga apmācība specializētā izglītības iestādē un papildus vismaz vienu gadu ilga darba pieredze vai prakse kādā no valsts atzītām iestādēm:

1.3.1. medicīnas rentgena tehniķis;

1.3.2. medicīnas laboratorijas tehniķis;

1.3.3. psihiatrijas māsa;

1.3.4. medicīnas tehniķis (ķirurģijā);

1.3.5. pediatrijas māsa;

1.3.6. anestēzijas māsa;

1.3.7. kvalificēts masieris;

1.3.8. bērnu aprūpes darbinieks.

2. Meistaru un amatnieku sektorā:

2.1. Dānijā šādām profesijām:

2.1.1. optiķis, kura izglītības programmas apguves un apmācības kopējais ilgums ir 14 gadu, to skaitā piecus gadus ilga profesionālā apmācība, kas ietver divarpus gadus ilgu teorētisko apmācību izglītības iestādē un divarpus gadus ilgu praktiskās apmācības kursu darba vietā. Apmācību beidzot, jākārto eksāmens amata prasmē, iegūstot meistara tiesības;

2.1.2. ortopēdijas tehniķis, kura izglītības un apmācības kopējais ilgums ir divpadsmit ar pusi gadu, to skaitā trīsarpus gadus ilga profesionālā apmācība, kas ietver sešus mēnešus ilgu teorētisko apmācību profesionālās izglītības iestādē un trīs gadus ilgu praktiskās apmācības kursu darba vietā. Apmācību beidzot, jākārto eksāmens amata prasmē, iegūstot meistara tiesības;

2.1.3. ortopēdisko apavu meistars, kura izglītības programmas apguves un apmācības kopējais ilgums ir trīspadsmit ar pusi gadu, to skaitā četrus ar pusi gadus ilga profesionālā apmācība, kas ietver divus gadus ilgu teorētisko apmācību izglītības iestādē un divus ar pusi gadus ilgu praktiskās apmācības kursu darba vietā. Apmācību beidzot, jākārto eksāmens amata prasmē, iegūstot meistara tiesības;

2.2. Vācijā šādām profesijām:

2.2.1. optiķis;

2.2.2. zobu tehniķis;

2.2.3. bandāžu, šinu un ģipša aplikumu tehniķis (bandāžists);

2.2.4. dzirdes aparātu izgatavotājs;

2.2.5. ortopēdijas tehniķis;

2.2.6. ortopēdisko apavu meistars;

2.3. Luksemburgā šādām profesijām, kurās izglītības programmas apguves un apmācības kopējais ilgums ir 14 gadu. Tajā ietilpst vismaz piecus gadus ilga profesionālā apmācība īpašā apmācības sistēmā, kas daļēji notiek darba vietā un daļēji - profesionālās izglītības iestādē. Apmācību beidzot, jākārto eksāmens, lai varētu veikt profesionālo darbību šajās profesijās gan kā darba ņēmējs, gan kā pašnodarbinātā persona (ar attiecīgu atbildības līmeni):

2.3.1. praktizējošs optiķis;

2.3.2. zobu tehniķis;

2.3.3. dzirdes aparātu izgatavotājs;

2.3.4. ortopēdijas tehniķis;

2.3.5. ortopēdijas tehniķis/bandāžists;

2.3.6. ortopēdisko apavu meistars.

3. Jūrniecībā:

3.1. Dānijā šādām profesijām:

3.1.1. kuģa kapteinis;

3.1.2. kapteiņa pirmais palīgs;

3.1.3. vecākais stūrmanis;

3.1.4. stūrmanis;

3.1.5. mašīniekārtu inženieris;

3.1.6. pirmais mehāniķis;

3.1.7. pirmais mehāniķis/dežūrmehāniķis;

3.2. Vācijā šādām profesijām:

3.2.1. liela piekrastes kuģa kapteinis;

3.2.2. piekrastes kuģa kapteinis;

3.2.3. liela piekrastes kuģa stūrmanis;

3.2.4. piekrastes kuģa stūrmanis;

3.2.5. galvenais inženieris, C pakāpe;

3.2.6. kuģa mehāniķis, C pakāpe;

3.2.7. kuģa mehāniķis, C pakāpe, soloinženieris;

3.3. Itālijā šādām profesijām:

3.3.1. stūrmanis;

3.3.2. mašīniekārtu inženieris;

3.4. Nīderlandē šādām profesijām, kurās izglītības programmas apguves un apmācības ilgums Dānijā iegūtai kvalifikācijai ietver deviņus gadus ilgas pamatizglītības programmas apguvi, kam seko pamatapmācības kurss vai 17 līdz 36 mēnešus ilgs dienests jūrā ar papildu apmācību (stūrmanim - vienu gadu ilga profesionālā apmācība, citās profesijās - trīs gadus ilga profesionālā apmācība), vai Vācijā iegūtai kvalifikācijai - 14 līdz 18 gadus ilgu apmācību un izglītības programmas apguvi, kurā ietilpst trīs gadus ilga profesionālā apmācība un vienu gadu ilgs dienests jūrā, kam seko vienu līdz divus gadus ilga profesionālā apmācība, kura, ja nepieciešams, tiek papildināta ar divu gadu pieredzi navigācijā, vai Itālijā iegūtai kvalifikācijai - 13 gadus ilgu apmācību un izglītības programmas apguvi, kurā ietilpst vismaz piecus gadus ilga profesionālā apmācība, kuru beidzot jākārto eksāmens un, ja nepieciešams, jāveic papildu prakse, vai Nīderlandē iegūtai kvalifikācijai - 14 gadus ilgu apmācību un izglītības programmas apguvi, kurā ietilpst vismaz divus gadus ilgas izglītības programmas apguve profesionālās izglītības iestādē, kam seko 12 mēnešus ilga prakse, ja šo sistēmu atzīst 1978.gada Starptautiskā jūrniecības apmācības standartu, sertifikācijas un uzraudzības konvencija:

3.4.1. kapteiņa pirmais palīgs uz piekrastes kuģa (ar papildu apmācību);

3.4.2. diplomēts piekrastes inženieris.

4. Zvejniecībā:

4.1. Vācijā šādām profesijām:

4.1.1. dziļjūras zvejas kuģa kapteinis;

4.1.2. piekrastes zvejas kuģa kapteinis;

4.1.3. dziļjūras zvejas kuģa stūrmanis;

4.1.4. piekrastes zvejas kuģa stūrmanis;

4.2. Nīderlandē šādām profesijām, kurās izglītības programmas apguves un apmācības kopējais ilgums Dānijā iegūtai kvalifikācijai ir no 14 līdz 18 gadiem (apmācībā ietilpst trīs gadus ilga profesionālā pamatapmācība un vienu gadu ilgs dienests jūrā, kam seko vienu līdz divus gadus ilga specializētā profesionālā apmācība, kura, ja nepieciešams, tiek papildināta ar divu gadu pieredzi navigācijā), vai Nīderlandē iegūtai kvalifikācijai - no 13 līdz 15 gadiem, kurā ietilpst vismaz divus gadus ilgas profesionālās izglītības programmas apguve profesionālās izglītības iestādē, kas papildināta ar 12 mēnešus ilgu darba pieredzi un tiek atzīta saskaņā ar 1977.gada Starptautisko zvejas kuģu drošības konvenciju (Torremolinas konvenciju):

4.2.1. kapteiņa pirmais palīgs/inženieris V;

4.2.2. zvejas kuģa inženieris IV;

4.2.3. zvejas kuģa kapteiņa pirmais palīgs IV;

4.2.4. kapteiņa pirmais palīgs/inženieris IV.

5. Tehniskajā sektorā:

5.1. Itālijā šādām profesijām, kurās izglītības programmas apguves un apmācības kopējais ilgums ir vismaz 13 gadu. Tajā ietilpst astoņus gadus ilgas obligātās pamatizglītības programmas apguve, ko turpina ar piecus gadus ilgas vidējās izglītības programmas apguvi, kurā ietilpst trīs gadus ilga profesionālā apmācība. Minēto izglītības programmu beidzot, jākārto tehniskā bakalaura eksāmens. Būvinspektoram papildus nepieciešama vismaz divus gadus ilga profesionālā prakse vai darba pieredze attiecīgā uzņēmumā, bet zemes inspektoriem, grāmatvežiem, grāmatvedības ekspertiem un nodarbinātības konsultantiem - vismaz divus gadus ilga profesionālā prakse, kuru beidzot jākārto valsts eksāmens:

5.1.1. būvinspektors;

5.1.2. zemes inspektors;

5.1.3. grāmatvedis;

5.1.4. grāmatvedības eksperts;

5.1.5. nodarbinātības konsultants;

5.2. Nīderlandē šādai profesijai: tiesu izpildītājs, kura izglītības programmas apguves un apmācības kopējais ilgums ir 19 gadu. Tajā ietilpst astoņus gadus ilgas obligātās pamatizglītības programmas apguve, ko turpina ar astoņus gadus ilgas vidējās izglītības programmas apguvi, kurā ietilpst četrus gadus ilga profesionālā apmācība. Minēto izglītības programmu beidzot, jākārto valsts eksāmens un papildus jābeidz trīs gadus ilgas teorētiskās un praktiskās apmācības kurss.

6. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē šādām profesijām, kurās izglītības programmas dod iespēju iegūt tādas kvalifikācijas, kuras Lielbritānijas Nacionālā profesionālo kvalifikāciju padome ir akreditējusi Nacionālo kvalifikāciju sistēmā vai kuras ir akreditētas Skotijas Kvalifikāciju sistēmā un atbilst attiecīgo kvalifikāciju sistēmu profesionālās kvalifikācijas trešajam un ceturtajam līmenim:

6.1. medicīniskās laboratorijas zinātniskais laborants;

6.2. sociālās aprūpes darbinieks (garīgā veselība);

6.3. kalnrūpniecības elektroinženieris;

6.4. uzraudzības inspektors;

6.5. zobārsts un terapeits;

6.6. zobu higiēnists;

6.7. prakses optiķis;

6.8. raktuvju pilnvarnieks;

6.9. prasību inspektors;

6.10. maksātnespējas administrators;

6.11. licencēts notārs;

6.12. protēzists;

6.13. kapteiņa pirmais palīgs uz kravas vai pasažieru kuģa (neierobežoti);

6.14. kapteiņa otrais palīgs uz kravas vai pasažieru kuģa (neierobežoti);

6.15. kapteiņa trešais palīgs uz kravas vai pasažieru kuģa (neierobežoti);

6.16. stūrmanis uz kravas vai pasažieru kuģa (neierobežoti);

6.17. kuģa inženieris uz kravas vai pasažieru kuģa (neierobežota darbības zona);

6.18. preču zīmju tirdzniecības aģents;

6.19. trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis: plašas zināšanas, kuras tiek izmantotas plaši un daudzveidīgi dažādās profesijās, sarežģītos un nestandarta apstākļos. Augsts atbildības līmenis, patstāvīga darbība un paškontrole. Bieži jāpārrauga citu darbs;

6.20. ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis: plašas zināšanas, kuras tiek izmantotas plaši un daudzveidīgi sarežģītās un tehniskās profesijās. Liela personīgā atbildība un patstāvība. Šī līmeņa darbiniekiem bieži nākas uzņemties atbildību par citu veikumu un resursu izmantošanu.

Izglītības un zinātnes ministra vietā -

kultūras ministre I.Rībena

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.219

Eiropas Savienības dalībvalstu reglamentētās izglītības programmas

Reglamentētās izglītības programmas, kuras Lielbritānijas Nacionālā profesionālo kvalifikāciju padome ir akreditējusi Nacionālo kvalifikāciju sistēmā vai kuras ir akreditētas Skotijas Kvalifikāciju sistēmā un kuras atbilst attiecīgo kvalifikāciju sistēmu profesionālo kvalifikāciju trešajam un ceturtajam līmenim:

1. Trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis: plašas zināšanas, kuras tiek izmantotas plaši un daudzveidīgi dažādās profesijās, sarežģītos un nestandarta apstākļos. Augsts atbildības līmenis, patstāvīga darbība un paškontrole. Bieži jāpārrauga citu darbs.

2. Ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis: plašas zināšanas, kuras tiek izmantotas plaši un daudzveidīgi sarežģītās un tehniskās profesijās. Liela personīgā atbildība un patstāvība. Šī līmeņa darbiniekiem bieži nākas uzņemties atbildību par citu veikumu un resursu izmantošanu.

Izglītības un zinātnes ministra vietā -

kultūras ministre I.Rībena

 

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Papildu prasības profesionālās kvalifikācijas atzīšanai reglamentētajās profesijās ārvalstniekiem, .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 219Pieņemts: 29.04.2003.Stājas spēkā: 07.05.2003.Zaudē spēku: 01.07.2004.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 66, 06.05.2003.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
74484
07.05.2003
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"