Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences statūti

(Stājušies spēkā 1955.gada 15.jūlijā)

Turpmāk norādīto valstu valdības:

Vācijas Federatīvā Republika, Austrija, Beļģija, Dānija, Spānija, Somija, Francija, Itālija, Japāna, Luksemburga, Norvēģija, Nīderlande, Portugāle, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Zviedrija un Šveice,

Ievērojot Hāgas starptautisko privāttiesību konferences pastāvīgo raksturu;

Vēloties uzsvērt šo raksturu;

Šajā nolūkā uzskatot par nepieciešamu nodrošināt konferenci ar Statūtiem;

Ir vienojušās par sekojošiem noteikumiem:

1.pants

Hāgas Konferences mērķis ir darboties tālākai starptautisko privāttiesību noteikumu saskaņošanai.

2.pants

Hāgas privāttiesību konferences Dalībnieki ir tās valstis, kuras ir jau piedalījušās vienā vai vairākās konferences sesijās un kuras pieņem šos Statūtus.

Jebkuras citas valstis, kuru piedalīšanās no juridiskā viedokļa ir svarīga Hāgas konferences darbam, var kļūt par Dalībnieku. Par jaunu Dalībnieku uzņemšanu lemj Dalībvalstu valdības ar balsu vairākumu pēc vienas vai vairāku Dalībvalstu priekšlikuma iesniegšanas sešu mēnešu laikā no tā datuma, kad priekšlikums ir iesniegts valdībām.

Ieinteresētajai valstij uzņemšana kļūst galīga, pieņemot šos Statūtus.

3.pants

Nīderlandes pastāvīgā valdības komiteja, kura tika izveidota ar 1897.gada 20.februāra Karalisko dekrētu ar mērķi veicināt starptautisko privāttiesību kodifikāciju, ir atbildīga par Konferences darbību.

Iepriekšminētā Komiteja veic šo darbību ar Pastāvīgā biroja palīdzību, kura darbību tā vada.

Tā pārbauda visus priekšlikumus, kuri iesniegti iekļaušanai Hāgas konferences darba kārtībā. Tā brīvi izlemj par darbībām attiecībā uz šādiem priekšlikumiem.

Pastāvīgā valdības komiteja pēc konsultēšanās ar Konferences Dalībniekiem nosaka sesiju norites datumu un darba kārtību.

Tā griežas pie Nīderlandes valdības, lai sasauktu Dalībniekus.

Konferences kārtējās sesijas notiek reizi četros gados.

Ja nepieciešams, Pastāvīgā valdības komiteja, saņemot Dalībnieku apstiprinājumu, var lūgt Nīderlandes valdību sasaukt Konferences ārkārtējās sesijas.

4.pants

Pastāvīgā biroja mītne atrodas Hāgā. Tas sastāv no ģenerālsekretāra un diviem dažādu tautību sekretāriem, kurus nozīmē Nīderlandes valdība, ar kuriem to iepazīstina Pastāvīgā valdības komiteja.

Ģenerālsekretāram un sekretāriem ir jābūt ar atbilstošām juridiskām zināšanām un praktisku pieredzi.

Sekretāru skaits var tikt palielināts pēc konsultēšanās ar Konferences Dalībniekiem.

5.pants

Saskaņā ar Pastāvīgās valdības komitejas norādījumu Pastāvīgais birojs atbild par:

a) Hāgas konferences sesiju un speciālo komisiju sapulču sagatavošanu un organizēšanu;

b) sesiju sekretariāta un augstāk paredzēto sapulču darbu;

c) visiem uzdevumiem, kuri ir ietverti sekretariāta darbības sfērā.

6.pants

Lai veicinātu sazināšanos starp Konferences Dalībniekiem un Pastāvīgo biroju, katras Dalībvalsts valdība nozīmē nacionālo biroju.

Pastāvīgais birojs var sarakstīties ar visiem tādējādi nozīmētajiem nacionālajiem birojiem un ar kompetentajām starptautiskajām organizācijām.

7.pants

Konference un starplaikā starp sesijām Pastāvīgā valdības komiteja var izveidot speciālas komitejas, lai sagatavotu konvenciju projektus vai lai pētītu visus starptautisko privāttiesību jautājumus, kuri ietilpst Konferences darbības sfērā.

8.pants

Pastāvīgā biroja un speciālo komiteju uzturēšanas un darbības izdevumus sadala starp Konferences Dalībniekiem, izņemot speciālo komiteju delegātu ceļošanas un uzturēšanās izdevumus, kurus apmaksā pārstāvētās valdības.

9.pants

Pastāvīgā biroja un speciālo komiteju budžets tiek iesniegts katru gadu apstiprināšanai Dalībnieku diplomātiskajiem pārstāvjiem Hāgā.

Šie pārstāvji sadala arī šā budžeta izdevumus starp Dalībniekiem.

Šim nolūkam diplomātiskie pārstāvji tiekas Nīderlandes ārlietu ministra vadībā.

10.pants

Izdevumus, kas rodas Hāgas konferences kārtējo sesiju rezultātā, sedz Nīderlandes valdība.

Speciālo sesiju gadījumos izdevumus sadala starp Konferences Dalībniekiem, kuri ir pārstāvēti sesijā.

Jebkurā gadījumā delegātu ceļošanas un uzturēšanās izdevumus sedz to valdības.

11.pants

Konferences ieradumi ir jāturpina ievērot visos punktos, ja vien tie nav pretrunā ar šiem Statūtiem vai Noteikumiem.

12.pants

Labojumus šajos Statūtos var veikt, ja tos apstiprina divas trešdaļas Dalībnieku.

13.pants

Lai veicinātu šo Statūtu noteikumu izpildi, tie tiks papildināti ar Noteikumiem. Noteikumus izstrādā Pastāvīgais birojs un iesniedz tos apstiprināšanai Dalībnieku valdībām.

14. pants

Šos Statūtus iesniedz pieņemšanai to valstu valdībām, kuras piedalījušās vienā vai vairākās Konferences sesijās. Tie stājas spēkā, tiklīdz tie tiek pieņemti vairākumā to valstu, kuras ir pārstāvētas septītajā sesijā.

Pieņemšanas paziņojums tiek iesniegts Nīderlandes valdībai, kas to paziņo tām valdībām, kuras ir nosauktas šī panta pirmajā daļā. Tas pats attiecas jaunas valsts uzņemšanas gadījumā attiecībā uz valsts pieņemšanas paziņojumu.

15.pants

Katrs Dalībnieks var denonsēt šos Statūtus pēc piecu gadu termiņa no to spēkā stāšanās datuma saskaņā ar 14.panta pirmās daļas nosacījumiem.

Denonsācijas paziņojumu iesniedz Nīderlandes Ārlietu ministrijā vismaz sešus mēnešus pirms Konferences budžeta gada izbeigšanās, un tas stājas spēkā, beidzoties minētajam gadam, bet tikai attiecībā uz to Dalībnieku, kurš ir iesniedzis šo paziņojumu.