Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2004. gada 21. decembra noteikumus Nr. 1031 "Kārtība, kādā mājas apstākļos izsviež, izspiež, iepako un uzglabā medu, kā arī to transportē un izplata".
Ministru kabineta noteikumi Nr.302

Rīgā 2002.gada 16.jūlijā (prot. Nr.29, 8.§)
Medus aprites noteikumi
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites
uzraudzības likuma
8.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka higiēnas prasības mazjaudas (jauda nepārsniedz četras tonnas gadā) medus pārtikas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) (turpmāk — uzņēmums) telpām, iekārtām, aprīkojumam un nodarbinātajam personālam, kurš izsviež, izspiež, fasē, iepako, uzglabā un transportē medu.

1.1 Noteikumi neattiecas uz nodarbināto personālu, kas veic tikai medus izsviešanu vai izspiešanu.

(MK 16.09.2003. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

2. Uzņēmums var apstrādāt arī citās bišu saimniecībās iegūto medu, nepārsniedzot kopējo jaudu četras tonnas gadā.

3. (Svītrots ar MK 16.09.2003. noteikumiem Nr. 523)

4. (Svītrots ar MK 16.09.2003. noteikumiem Nr. 523)

 

5. Uzņēmums nodrošina:

5.1. (svītrots ar MK 16.09.2003. noteikumiem Nr. 523);

5.2. paškontroles sistēmas izstrādāšanu, ieviešanu, uzturēšanu un rezultātu reģistrēšanu, kā arī uzglabāšanu ne mazāk kā divus gadus;

5.3. valsts uzraudzības un kontroles institūcijas inspektoram brīvu pieeju jebkurai darba telpai;

5.4. (svītrots ar MK 16.09.2003. noteikumiem Nr. 523);

5.5. personāla apmācību higiēnas prasību ievērošanā;

5.6. medus partijas parauga nosūtīšanu uz akreditētu laboratoriju, lai novērtētu medus sastāva atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par medus kvalitāti, klasifikāciju un marķējumu.

(Grozīts ar MK 16.09.2003. noteikumiem Nr. 523)

II. Higiēnas prasības telpām, iekārtām, aprīkojumam un personālam

6. Uzņēmums iekārto:

6.1. telpu vai telpas medus izsviešanai, izspiešanai, taras sagatavošanai, fasēšanai un iepakošanai;

6.2. telpu vai skapi taras un iepakojuma materiālu uzglabāšanai;

6.3. telpu vai skapi fasētās produkcijas uzglabāšanai;

6.4. aizslēdzamu telpu vai skapi tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu glabāšanai;

6.5. aizslēdzamu telpu vai skapi dezinsekcijas un deratizācijas līdzekļu glabāšanai;

6.6. telpu personāla ģērbtuvei vai skapi virsdrēbju un darba drēbju nomaiņai;

6.7. telpu vai vietu sanitārajam mezglam (tualete ar izlietni), kas aprīkota ar auksto ūdeni, vai pārvietojamo tualeti, vai sauso tualeti ar roku mazgāšanas traukiem, mazgāšanas vai dezinfekcijas līdzekļiem, vienreizējās lietošanas dvieļiem vai salvetēm, ar atkritumu tvertnēm, kas atveramas ar kāju;

6.8. prasībām atbilstošu notekūdeņu un atkritumu savākšanas sistēmu, lai novērstu pārtikas un apkārtējās vides piesārņošanas iespējas.

(Grozīts ar MK 16.09.2003. noteikumiem Nr. 523)

7. No telpām vai vietām, kas minētas šo noteikumu 6.7.apakšpunktā, nav tiešas izejas uz medus pieņemšanas, ražošanas, uzglabāšanas un nosūtīšanas telpām vai vietām.

(MK 16.09.2003. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

8. Telpās, kurās ražo medu vai veic citas ar to saistītas darbības:

8.1. grīdas ir gludas, no neslidena un netoksiska materiāla, viegli tīrāmas, dezinficējamas, izturīgas pret mehāniskiem bojājumiem;

8.2. sienas ir izturīgas pret mehāniskiem bojājumiem, no netoksiska materiāla, drošas pret kukaiņu un grauzēju iekļūšanu telpā, pārklātas ar gaišu, gludu, ūdensnecaurlaidīgu, pret mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem izturīgu materiālu;

8.3. logi un to rāmji ir ar gludu virsmu, izturīgi, ūdensnecaurlaidīgi, viegli tīrāmi. Atverot logus, tiem priekšā jābūt insektu necaurlaidīgam sietam, kuru var viegli noņemt, lai to notīrītu. Telpās iekļuvušo insektu likvidēšanai sietu vietā var izmantot speciālu aparatūru;

8.4. durvis ir gaišā krāsā, ar gludu, ūdensizturīgu virsmu, viegli tīrāmas, izturīgas pret mehāniskiem bojājumiem;

8.5. griesti vai jumta iekšējā virsma ir gaišā krāsā, viegli tīrāma;

8.6. ir ventilācija (piemēram, ventilācijas lūka), kas novērš ūdens kondensāta uzkrāšanos. Tā ir aprīkota ar filtriem vai sietiem un ir viegli tīrāma;

8.7. ir dabiskais un mākslīgais apgaismojums;

8.8. ir konteineri ar noslēdzamiem vākiem sadzīves un pārtikas atkritumiem;

8.9. darba vietu tiešā tuvumā vai blakus telpā ir attiecīgi aprīkotas roku un instrumentu mazgāšanas un dezinfekcijas ierīces:

8.9.1. ar roku darbināmi aukstā un karstā ūdens krāni;

8.9.2. izlietnes;

8.9.3. roku žāvēšanas iekārtas vai higiēniskie vienreizējas lietošanas dvieļi vai salvetes, roku mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi, ar kāju atveramas atkritumu tvertnes.

8.9.4. (svītrots ar MK 16.09.2003. noteikumiem Nr. 523).

(Grozīts ar MK 16.09.2003. noteikumiem Nr. 523)

9. Aprīkojums un instrumenti, kas saskaras ar medu, atbilst šādām prasībām:

9.1. tie ir izgatavoti no materiāla, kas ir viegli tīrāms, mazgājams, dezinficējams un neietekmē medus sastāva īpašības;

9.2. tos uztur tehniskā lietošanas kārtībā, bet mērīšanas līdzekļi (piemēram, svari, atsvari, termometri) ir pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei.

(Grozīts ar MK 16.09.2003. noteikumiem Nr. 523)

10. Visos medus aprites posmos iesaistītais personāls ievēro šādas prasības:

10.1. veic obligātās veselības pārbaudes, un par tām ir attiecīgi ieraksti personas medicīniskajā grāmatiņā;

10.2. valkā tīru darba apģērbu, apavus, galvassegu un, ja nepieciešams, kakla aizsargu, bārdas masku un cimdus;

10.3. nenēsā rotaslietas un nestrādā ar lakotiem nagiem;

10.4. sākot darbu, pārtraucot darbu, pēc tualetes apmeklējuma un, ja nepieciešams, darba laikā mazgā un dezinficē rokas;

10.5. neēd, nedzer un nesmēķē telpās, kur apstrādā medu;

10.6. nepieļauj nepiederošu personu un mājdzīvnieku atrašanos telpās.

III. Higiēnas prasības medus izsviešanai, izspiešanai un fasēšanai

11. Uzņēmums, kurš ražošanas procesā izmanto vienu telpu, vienlaikus drīkst veikt tikai vienu no šādām darbībām:

11.1. medus izsviešana vai izspiešana;

11.2. iepakojuma sagatavošana;

11.3. medus fasēšana.

12. Iegūto medu pēc izsviešanas vai izspiešanas nostādina.

13. Medu, ja tas ir kristalizējies, pirms fasēšanas drīkst sildīt siltā ūdens vai gaisa vannā (termokamerā), kas aprīkota ar temperatūras mērītāju. Sildot medu, temperatūra nedrīkst pārsniegt 45 °C.

(MK 16.09.2003. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

14. Taru fasēšanai sagatavo atbilstoši kvalitātes prasībām:

14.1. taras sagatavošanai — mērcēšanai, mazgāšanai, dezinfekcijai, skalošanai — izmanto marķētas vannas;

14.2. (svītrots ar MK 16.09.2003. noteikumiem Nr. 523);

14.3. sagatavotā tara ir tīra un sausa;

14.4. tara ir hermētiski noslēgta, lai pasargātu fasēto medu no piesārņojuma.

15. Ražošanas procesā izmanto ūdeni, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām dzeramā ūdens prasībām.

16. Tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu izmantošana nedrīkst ietekmēt medus nekaitīgumu un kvalitāti.

IV. Higiēnas prasības medus uzglabāšanai un transportēšanai

17. Medus glabāšanas tilpnes vai kannas noslēdz, lai, glabājot vai transportējot medu, to pasargātu no piesārņojuma.

(MK 16.09.2003. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

18. (Svītrots ar MK 16.09.2003. noteikumiem Nr. 523)

19. Marķēto produkciju ievieto iepakojumā un aizlīmē ar līmlenti.

20. Iepakotās produkcijas novietošanai un glabāšanai izmanto tīrus paliktņus.

21. Iepakojums ir izturīgs, aizsargā marķēto produkciju no triecieniem, dažādu laika apstākļu un gaismas iedarbības.

22. Pārtikas apritē izmantojamie transportlīdzekļi ir tīri un nodrošina pārtikas aizsardzību pret piesārņojumu. Transportlīdzekļi ir konstruēti tā, lai varētu veikt to tīrīšanu un dezinfekciju. 

V. Noslēguma jautājumi

23. (Svītrots ar MK 16.09.2003. noteikumiem Nr. 523)

24. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Ministru prezidenta vietā —
ārlietu ministrs I.Bērziņš

Zemkopības ministrs A.Slakteris
Pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 16.jūlija
noteikumiem Nr.302
Testēšanas pārskatā ietveramās ziņas

(Svītrots ar MK 16.09.2003. noteikumiem Nr. 523)

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Medus aprites noteikumi Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 302Pieņemts: 16.07.2002.Stājas spēkā: 01.01.2003.Zaudē spēku: 28.12.2004.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 107, 19.07.2002.
Dokumenta valoda:
EN
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
64548
{"selected":{"value":"20.09.2003","content":"<font class='s-1'>20.09.2003.-27.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"20.09.2003","iso_value":"2003\/09\/20","content":"<font class='s-1'>20.09.2003.-27.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","iso_value":"2003\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-19.09.2003.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
20.09.2003
87
1
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"