Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un
Valsts prezidents izsludina Šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Labošanas darbu kodeksā

Izdarīt Latvijas Labošanas darbu kodeksā šādus grozījumus:

1. Izteikt Latvijas Labošanas darbu kodeksa nosaukumu šādā redakcijā: «Latvijas Sodu izpildes kodekss».

2. Aizstāt 1. sadaļas nosaukumā, 1. nodalās nosaukumā, 1. panta nosaukumā un pirmajā daļā, 2. panta nosaukumā vārdus «labošanas darbu likumdošana», «labošanas darbu likumdošanas» attiecīgi ar vārdiem «sodu izpildes likumdošana», «sodu izpildes likumdošanas».

3. Aizstāt 2. panta pirmajā daļā un 4. pantā vārdus «labošanas darbu līdzekli», «labošanas darbu līdzekļu» attiecīgi ar vārdiem «resocializācijas pasākumi», «resocializācijas pasākumu».

4. Izslēgt 2. pantā, 2. sadaļas nosaukumā, 2. nodaļas nosaukumā, 5. panta nosaukumā, 9. panta nosaukumā un pirmajā daļā, 10. panta pirmajā daļā attiecīgi vārdus «un labošanas darbi bez brīvības atņemšanas», «un labošanas darbus bez brīvības atņemšanas», «un labošanas darbiem bez brīvības atņemšanas».

5. Izslēgt 5, panta nosaukumā, 7. pantā, 10. panta pirmajā daļā attiecīgi vārdus «un orgāni», «un orgānu».

6. Izteikt 5. panta pirmo daļu Šādā redakcijā: «Tiesu spriedumus par brīvības atņemšanu, nometinājumu un izsūtījumu izpilda Iekšlietu ministrijas iestādes.»

7. Aizstāt 5. panta otrajā un trešajā daļā, 3. nodaļas nosaukumā, 15. panta piektajā daļā, 20. panta pirmajā daļa, 41. panta ceturtajā, piektajā, septītajā un astotajā daļā, 41.1 panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā, 42. panta nosaukumā un tekstā, 43. panta otrajā un sestajā daļā, 45. panta pirmajā un trešajā daļā, 47. panta piektajā daļā, 47.1 panta trešajā un ceturtajā daļā, 48. pantā, 51. panta pirmajā, otrajā, ceturtajā un piektajā daļā, 52. panta pirmajā daļā, 54. panta pirmajā daļā, 55. panta pirmās daļas pēdējā teikumā, 58. panta pirmajā daļā, 59. panta otrajā daļā, 60. panta pirmajā daļā, 62. panta pirmajā un trešajā daļā, 64. panta pirmajā un trešajā daļā, 65. panta pirmajā daļā, 66. panta nosaukumā un pirmajā daļa, 68. panta pirmajā daļā, 72. pantā, 76. panta pirmajā daļā, 77. panta trešajā daļā, 82. panta piektajā daļā, 87. panta piektajā daļā, 112. panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā, 118. panta trešajā daļā, 119. panta ceturtajā un piektajā daļā vārdus «labošanas darbu» ar vārdiem «brīvības atņemšanas».

8. Izslēgt 6. panta trešo daļu.

9. Aizstāt 6. panta otrajā daļā, 54. panta otrajā daļā, 67. pantā, 77. panta piektajā daļā, 118. panta trešajā daļā vārdus «Ministru Padome» (attiecīgā locījumā) ar vārdiem «Ministru kabinets» (attiecīgā locījumā).

10. 9. pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus «Latvijas Republikas pilsoņu»;

izslēgt otro daļu.

11. Izteikt 11. parīta pirmo daļu šādā redakcijā:

«Visa Iekšlietu ministrijas iestāžu darbība, izpildot brīvības atņemšanas, nometinājuma un izsūtījuma sodu, balstās uz stingru likumu ievērošanu. Šo iestāžu amatpersonas atbild par likumības nodrošināšanu.»

12. 12. pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus «saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā»»;

izteikt otro daļu Šādā redakcijā:

«Brīvības atņemšanas iestāžu administrācijai jāizpilda prokurora lēmumi un priekšlikumi par sodu izpildes likumdošanā paredzēto soda izciešanas noteikumu ievērošanu.»

13. Izteikt 13. pantu šādā redakcijā:

«13. pants. Brīvības atņemšanas iestāžu veidi

Brīvības atņemšanas sodu izpilda slēgtajā cietumā, daļēji slēgtajā cietumā, atklātajā cietumā, kā arī audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem. Brīvības atņemšanas iestāde var organizēt gan slēgtā, gan daļēji slēgtā, gan atklātā cietuma nodaļas.

Notiesātie brīvības atņemšanas sodu var izciest arī izmeklēšanas cietumu izolētajās nodaļās un izmeklēšanas cietumu saimnieciskajā apkalpē.

Pilngadīgās personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu, sodu izcieš slēgtajā cietumā, daļēji slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā, kā arī izmeklēšanas cietumu izolētajās nodaļās un izmeklēšanas cietumu saimnieciskajā apkalpē, bet vīriešu dzimuma nepilngadīgās personas - audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas - sieviešu cietumu atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas kā audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem.»

14. Izslēgt 14. pantu.

15. Izteikt 15. panta otro daļu šādā redakcijā;

«Notiesātos - saskaņā ar tiesas spriedumā noteikto brīvības atņemšanas iestādes veidu - soda izciešanai 112 brīvības atņemšanas iestādēm nosūta ar Iekšlietu ministrijas Cietumu administrācijas norīkojumu.»

16. Aizstāt 15. panta trešajā daļā, 16. panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā, 20. panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus «izmeklēšanas izolatora vai cietuma» (attiecīgā locījumā) ar vārdiem «izmeklēšanas cietuma» (attiecīgā locījumā).

17. Aizstāt 16. parīta pirmajā daļā vārdus «labošanas darbu vai audzināšanas darbu kolonijā» ar vārdiem «brīvības atņemšanas iestādē».

18. Izteikt 17. pantu Šādā redakcijā:

«17. pants. Notiesāto atstāšana izmeklēšanas cietumos saimnieciskās apkalpes darbam

Personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu, ar to piekrišanu var atstāt izmeklēšanas cietumos saimnieciskās apkalpes darbam, izņemot personas, kurām sods jāizcieš slēgtajos cietumos.

Personām, kas atstātas izmeklēšanas cietumos saimnieciskās apkalpes darbam, piemēro daļēji slēgtā cietuma režīma noteikumus.»

19. Izteikt 18. pantu šādā redakcijā:

«18. pants. Notiesāto šķirta turēšana brīvības atņemšanas iestādēs

Brīvības atņemšanas vietās šķirti tur vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos un pieaugušos. Šķirti tur ari tos notiesātos, kuru personiskās īpašības un kriminālā pieredze negatīvi iespaido citus notiesātos vai arī kuri apspiež un izmanto pārējos.

Personas, kas atrodas iepriekšējā apcietinājumā, jātur atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumus, kad tās piekrīt kopīgai izvietošanai vai iesaistīšanai kopīgos pasākumos, ja tam piekrīt izmeklēšanas iestāde vai tiesa, kuras rīcībā atrodas apcietinātais.

Šajā pantā noteiktās prasības par notiesāto šķirtu turēšanu neattiecas uz brīvības atņemšanas iestāžu slimnīcām. Personas, kuras ārstējas šādā slimnīcā, tur tāda veida režīma apstākļos, kāds šīm personām noteikts.»

20. Izslēgt 19. pantu.

21. Izslēgt 21. pantu.

22. Izslēgt 4., 5. un 6. nodaļu.

23. Izteikt 41. panta trešo daļu šādā redakcijā:

«Notiesātos visu veidu cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, kā arī sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas kā audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem, izvieto slēgtās telpās vai kamerās naktsmieram paredzētajā laikā, bet slēgtajos cietumos - ari no darba un audzināšanas pasākumiem brīvajā laikā.»

24. Aizstāt 41.1 panta trešajā dala, 47.1 panta pirmajā daļā, 77. panta pirmajā daļā un 80. panta pirmajā daļā vārdus «labošanas darbu kolonijās» ar vārdu «cietumos».

25. Aizstāt 43. panta otrajā, ceturtajā un piektajā daļā vārdus «ieslodzījuma vietu» ar vārdiem «brīvības atņemšanas».

26. Izslēgt 44. pantā vārdus «virs summām, kas paredzētas šī kodeksa 23.. 25., 26., 32., 33. un 37. pantā».

27. 45. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu «četrām» ar vārdu «divām» un vārdus «trim diennaktīm» ar vārdiem «trīsdesmit sešām stundām»;

izslēgt otro dalu; uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par otro daļu.

28. Izslēgt 45.1 pantu

29. Izteikt 46.1 pantu šādā redakcijā:

«46.1 pants. Apcietināto un notiesāto garīgā aprūpe

Brīvības atņemšanas iestādēs pastāv kapelāna dienests. Kapelāna dienests ir Iekšlietu ministrijas Cietumu administrācijas pakļautībā, bet kapelānu iecelšana tiek saskaņota ar Tieslietu ministrijas Sabiedrisko lietu departamenta Reliģijas lietu nodaļu.

Reliģiskajām, žēlsirdības un labdarības biedrībām ir atļauts brīvības atņemšanas iestādēs veikt tikumiskās audzināšanas pasākumus.

Notiesātajiem atļauts piedalīties šajos pasākumos administrācijas pārstāvja klātbūtnē.

Apcietinātajiem un notiesātajiem ir atļauts reliģiski tikumiskās audzināšanas nolūkos ne biežāk kā reizi mēnesī tikties ar garīdznieku vienatnē.

Kārtību, kādā noris tikšanās ar garīdznieku un piedalīšanās tikumiskās audzināšanas pasākumos, nosaka Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi,»

30. 47. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

«Notiesātajiem, kas atrodas cietumos, atļauts saņemt līdz astoņiem sūtījumiem vai pienesumiem gadā. Viena sūtījuma vai pienesuma bruto svars nedrīkst pārsniegt astoņus kilogramus.»;

izslēgt otro, trešo un ceturto daļu;

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par otro daļu.

31. Aizstāt 47.1 panta pirmajā daļā, 52. panta ceturtajā daļā, 55. panta otrajā un trešajā daļā, 77. panta pirmajā daļā, 80. panta otrajā daļā, 112. panta sestajā daļa, 117, panta otrajā daļā vārdus «audzināšanas darbu kolonija» (attiecīgā locījumā) ar vārdiem «audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem» (attiecīgā locījumā).

32. Aizstāt 48. pantā vārdus «labošanas darbu nometina juma kolonijās» ar vārdiem «atklātajos cietumos».

33. 49. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

«Notiesātajiem atļauts nosūtīt un saņemt vēstules bez skaita-ierobežojumiem.»;

izslēgt panta otro daļu;

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par otro un trešo daļu.

34. Papildināt 7. nodaļu ar 50.1. 50.2, 50.3, 50.4, 50.5, 50.6, 50.7 un 50.8 pantu šāda redakcija:

50.1 pants. Soda progresīvā izpilde

Soda progresīvā izpilde pamatojas uz notiesāto diferenciāciju katra brīvības atņemšanas iestādes veida un režīma ietvaros, kā arī notiesāto pārvietošanu no viena veida cietuma uz cita veida cietumu, ņemot vērā izciestā soda daļu, notiesātā uzvedību, izdarītā nozieguma raksturu, agrākās sodāmības, attieksmi pret citiem notiesātajiem un cietuma personālu. Tās mērķis ir panākt soda izpildes režīma atbilstību notiesātā uzvedībai un resocializācijas pakāpei, nodrošinot soda izpildi, kā arī viņa optimālu iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas.

Soda progresīvās izpildes sistēmai ir pakļauti visi notiesātie slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos, kuriem piespriestā soda laiks pārsniedz vienu gadu. Notiesātajiem, kuriem piespriesta brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam, piemērojami atbilstoša cietuma veida zemākās pakāpes režīma noteikumi.

50.2 pants. Soda izpildes pasākumu plāns

Mēneša laikā pēc notiesātā ievietošanas cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem jānovērtē notiesātā personība, viņa sabiedriskā bīstamība, resociālizācijas iespējas un atbilstoši iegūtajai informācijai jāveido notiesātā soda izpildes pasākumu plāns, paredzot pasākumus visā soda izpildes laikā.

50.3 pants. Soda izpildes režīma noteikšana

Soda izpildes režīmu slēgtajos cietumos, daļēji slēgtajos cietumos un atklātajos cietumos nosaka šis kodekss, kas paredz:

1) soda izpildes režīma pakāpenisku mīkstināšanu, lai veicinātu notiesāto resociālizaciju un iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

2) soda izpildes režīma pastiprināšanu.

Notiesāto ar viņa rakstveida piekrišanu, ja viņš nav disciplināri sodīts un ja tas veicinās viņa iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas, pēc tam, kad izciesta ne mazāk kā puse soda laika, var pārvietot no slēgtā cietuma augstākās režīma pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma vidējo režīma pakāpi, bet pēc tam, kad izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no soda laika, - no daļēji slēgtā cietuma augstākās režīma pakāpes uz atklāto cietumu.

Notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, slēgtajā cietumā jāizcieš ne mazāk kā desmit gadi. Šīm personām da|ēji slēgtajā cietumā jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi no ievietošanas dienas šajā iestādē.

Par atsevišķu rupju disciplīnas pārkāpumu vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem, par kuriem notiesātajam šajā kodeksā noteiktajā kārtībā piemēroti disciplinārie sodi, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma zemāko režīma pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma - uz slēgtā cietuma zemāko režīma pakāpi.

Nosakot soda izciešanas režīma pakāpju termiņus, tajos ieskaitāms iepriekšējais apcietinājums.

50.4 pants. Soda izpildes režīms slēgtajos cietumos

Slēgtajos cietumos soda izciešanu uzsāk personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, personas, kurām piespriesta brīvības atņemšana uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), un personas, kuras izdarījušas smagus noziegumus, izņemot nepilngadīgos un sievietes.

Slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto pastiprināta apsardze un maksimāla uzraudzība.

Notiesātie sodu izcieš trīs režīma pakāpēs - zemākajā, vidējā un augstākajā.

Notiesātie uzsāk soda izciešanu zemākajā režīma pakāpē, un viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtā daļa no piespriestā soda, ne mazāk kā viena ceturtā daļa - vidējā režīma pakāpē, bet atlikusī soda daļa - augstākajā režīma pakāpē. No augstākas režīma pakāpes viņus ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var turpmākai soda izciešanai pārcelt uz daļēji slēgtajiem cietumiem vai likumā noteiktajā kārtībā nosacīti pirms termina atbrīvot.

Šī panta ceturtās daļas noteikumi neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu. Šīm personām slēgta cietuma zemākajā režīma pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, vidējā režīma pakāpē ne mazāk kā desmit gadi no soda izciešanas laika sākuma.

Notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personas, kuram nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, izvietojami atsevišķā cietuma blokā ar pastiprinātu apsardzi, nepieļaujot kontaktus ar pārējiem ieslodzītajiem. Notiesātos, kas izcieš sodu slēgtajos cietumos zemākajā režīma pakāpē, var izvietot savrupkamerās uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Notiesātajiem slēgtajos cietumos ir tiesības:

1) augstākajā režīma pakāpē:

a) izmantot sešas ilgstošas un sešas īslaicīgas satikšanās gadā;

b) saņemt sešus pienesumus vai sūtījumus gadā;

c) izlietot pilnā apmērā naudas summu, kas noteikta notiesātajiem slēgtajos cietumos;

2) vidējā režīma pakāpē:

a) izmantot četras ilgstošas un piecas īslaicīgas satikšanās gada;

b) saņemt četrus pienesumus vai sūtījumus gadā;

c) izlietot 75 procentus rio naudas summas, ko atļauts izlietot notiesātajiem, kas izcieš sodu augstākajā režīma pakāpē;

3) zemākajā režīma pakāpē:

a) izmantot trīs ilgstošas un trīs īslaicīgas satikšanās gadā;

b) saņemt trīs pienesumus vai sūtījumus gadā;

c) izlietot 50 procentus no naudas summas, ko atjauts izlietot notiesātajiem, kas izcieš sodu augstākajā režīma pakāpē.

50.5 pants. Soda izpildes režīms daļēji slēgtajos cietumos

Daļēji slēgtajos cietumos soda izciešanu uzsāk pilngadīgie notiesātie vīrieši par tīšiem noziegumiem, kas nav smagi, un notiesātās sievietes (izņemot 50.6 pantā paredzētos gadījumus).

Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība.

Notiesātie sodu izcieš trīs režīma pakāpēs - zemākajā, vidējā un augstākajā.

Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne mazāk kā viena piektā daļa no piespriestā soda laika jāizcieš zemākajā režīma pakāpē, ne mazāk kā viena piektā daļa - vidējā režīma pakāpē, atlikusī soda daļa - augstākajā režīma pakāpē. Notiesātos, kuri izcieš sodu augstākajā režīma pakāpe, var ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu pārcelt uz atklāto cietumu vai likuma noteiktajā kārtībā nosacīti pirms termiņa atbrīvot.

Notiesātie, kuri uz daļēji slēgto cietumu pārcelti no slēgtā cietuma, izcieš sodu vidējā režīma pakāpē.

Notiesātajiem daļēji slēgtajos cietumos ir tiesības:

1) augstākajā režīma pakāpē:

a) izmantot astoņas ilgstošas un astoņas īslaicīgas satikšanās gadā;

b) saņemt astoņus pienesumus vai sūtījumus gadā;

c) izlietot pilnā apmērā naudas summu, kas saskaņā ar šī kodeksa 43. pantu noteikta notiesātajiem daļēji slēgtajos cietumos;

d) ar cietuma priekšnieka atļauju un prokurora sankciju notiesātajam var atļaut īslaicīgi izbraukt ārpus cietuma teritorijas līdz septiņām diennaktīm gadā. Laiku, kad notiesātais atradies ārpus cietuma teritorijas, ieskaita soda izciešanas laikā;

2) vidējā režīma pakāpē:

a) izmantot sešas ilgstošas un sešas īslaicīgas satikšanās gadā;

b) saņemt sešus pienesumus vai sūtījumus gadā;

c) izlietot 75 procentus no naudas summas, ko atļauts izlietot notiesātajiem, kas izcieš sodu augstākajā režīma pakāpē;

3) zemākajā režīma pakāpē:

a) izmantot četras ilgstošas un četras īslaicīgas satikšanās gadā;

b) saņemt četrus pienesumus vai sūtījumus gadā;

c) izlietot 50 procentus no naudas summas, ko atļauts izlietot notiesātajiem, kas izcieš sodu augstākajā režīma pakāpē.

50.6 pants. Soda izpildes režīms atklātajos cietumos

Atklātajos cietumos soda izciešanu uzsāk personas, kas noziegumu izdarījušas neuzmanības dēļ, un par tīšiem noziegumiem pirmo reizi notiesātie ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam.

Vienā atklātajā cietumā var turēt notiesātos vīriešus un sievietes.

Atklāto cietumu dzīvojamās un saimnieciskās telpas var norobežot ar žogu bez ārējās apsardzes, taču notiesātos uzrauga. Ar cietuma administrācijas atļauju notiesātie var pārvietoties bez uzraudzības ārpus cietuma teritorijas.

Ja notiesātais nav disciplināri sodīts pēdējo 30 dienu laikā, ar cietuma priekšnieka atļauju reizi mēnesī viņš var izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku, kas nav ilgāks par divām diennaktīm, bet svētku dienās - līdz piecām diennaktīm.

Notiesātajiem atklātajos cietumos soda izpildes režīma pakāpes nenosaka.

50.7 pants. Soda izpildes režīms audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem

Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie.

Sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas soda izciešanu uzsāk sieviešu cietuma atsevišķās nodaļas, kas iekārtotas atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādēm nepilngadīgajiem. Uz šīm personām attiecas visi šajā pantā paredzētie noteikumi.

Notiesātos nepilngadīgos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz brīvības atņemšanas iestādēm pilngadīgajiem notiesātajiem.

Lai nostiprinātu resocializācijas rezultātus un dotu iespēju iegūt vispārējo izglītību vai profesionālo sagatavotību, notiesātos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var atstāt audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem līdz soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit viena gada vecuma sasniegšanai.

Uz notiesātajiem, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu un saskaņā ar šī panta trešo daļu atstāti audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, attiecas notiesātajiem nepilngadīgajiem noteiktais režīms, darba noteikumi, pārtikas, materiālo un sadzīves apstākļi normas. Notiesātajiem nepilngadīgajiem un notiesātajām nepilngadīgajām soda izpildes režīma pakāpes nenosaka.

Viņiem ir tiesības:

1) izmantot divpadsmit īslaicīgās satikšanās gadā;

2) saņemt divpadsmit pienesumus vai sūtījumus gada;

3) izlieto naudas summas, kas noteiktas šī panta sestajā daļā paredzētajā nolikumā;

4) ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju un prokurora sankciju izbraukt ārpus iestādes teritorijas līdz desmit diennaktīm gadā, kā arī izbraukt no iestādes līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Laiku, kad notiesātais atradies ārpus iestādes, ieskaita soda izciešanas laikā;

5) saņemt bez maksas noteikta veida apģērbu, veļu un apavus, kā arī uzturu.

Mācību process audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem tuvināts parastās skolas prasībām, un to regulē iekšlietu ministra apstiprināts nolikums, kas saskaņots ar ģenerālprokuroru, kā arī izglītības un zinātnes ministru.

50.8 pants. Brīvības atņemšanas iestāžu administratīvās komisijas

Katrā brīvības atņemšanas iestādē un izmeklēšanas cietumā ar iekšlietu ministra pavēli izveido brīvības atņemšanas iestādes administratīvo komisiju.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas priekšsēdētājs ir Šīs iestādes priekšnieks, komisijas locekļi ir šīs iestādes darbinieki, ka arī valsts, pašvaldību un sabiedrības pārstāvji. Komisijas sēdēs obligāti jāpiedalās prokuroram, tajās var piedalīties ari advokāts.

Brīvības atņemšanas iestāžu administratīvās komisijas iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu notiesātajiem viena cietuma veida ietvaros un pārceļ notiesātos no slēgtajiem cietumiem uz daļēji slēgtajiem cietumiem, no daļēji slēgtajiem cietumiem uz atklātajiem cietumiem, no atklātajiem cietumiem uz daļēji slēgtajiem cietumiem un no daļēji slēgtajiem cietumiem uz slēgtajiem cietumiem, kā ari iesniedz tiesai priekšlikumus par notiesāto nosacītu atbrīvošanu pirms termiņa.

Par brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumiem var iesniegt protestus vai tos pārsūdzēt tiesā.

Sūdzības vai protestus par brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumiem izskata rajona (pilsētas) tiesas pēc brīvības atņemšanas iestādes atrašanās vietas Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 374. panta noteiktajā kārtībā.»

35. Izslēgt 51. panta pirmās daļas trešo teikumu un panta sesto daļu.

36. Izslēgt 52. panta pirmajā daļā, 55. panta pirmajā, trešajā un sestajā daļā attiecīgi vārdus «labošanas darbu kolonijās un», «labošanas darbu kolonijās vai».

37. 55. pantā:

izslēgt ceturto daļu;

uzskatīt līdzšinējo sesto daļu par ceturto daļu,

38. Izteikt 58. panta otro daļu šādā redakcijā:

«Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija izlemj arī metodiskos un citus audzināšanas jautājumus, kas nav paredzēti šī kodeksa 50.8 pantā, bet noteikti šo iestāžu nolikumā.»

39. Izteikt 61. pantu šādā redakcijā:

«61. pants. Notiesāto padome

Slēgtajos, daļēji slēgtajos un atklātajos cietumos izveido notiesāto padomi.

Slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos notiesātie, kuri izcieš, sodu zemākajās režīma pakāpēs, notiesāto padomes sastāva netiek ievēlēti un tās darbā nepiedalās.

Notiesāto padomi ievelē notiesāto kopsapulcēs vai to pārstāvju sapulcēs. Notiesāto padomes sastāvu apstiprina cietuma priekšnieks.

Notiesāto padome par savu darbu regulāri sniedz pārskatus notiesāto sapulcēs. Notiesāto padomes pieņemtos lēmumus apstiprina cietuma priekšnieks.»

40. Izslēgt 66. panta otro daļu.

41. 68. pantā:

izslēgt pirmās daļas 10. un II. rindkopu un otro daļu;

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par otro daļu.

42. Izslēgt 69. pantu.

43. Izteikt 70. pantu šādā redakcijā:

«70. pants. Sodi pēršanām, kam atņemta brīvība

Par soda izciešanas režīma prasību pārkāpšanu notiesātajiem var uzlikt Šādus sodus:

1) izteikt brīdinājumu;

2) izteikt rājienu;

3) aizliegt uz laiku līdz vienam mēnesim pirkt pārtikas produktus;

4) aizliegt kārtējo pienesumu vai sūtījumu;

5) aizliegt kārtējo satikšanos;

6) notiesātos, kas sodu izcieš cietumos, ievietot soda izolatorā līdz piecpadsmit diennaktīm;

7) notiesātos, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, ievietot disciplinārajā izolatorā līdz desmit diennaktīm.

Sievietes, kuras ir cietumā kopā ar zīdaiņiem, un grūtnieces nedrīkst ievietot soda izolatorā.»

44. 71. pantā:

izslēgt otro, septīto, astoto un desmito daļu; uzskatīt līdzšinējo trešo, ceturto, piekto un devīto daļu attiecīgi par otro, trešo, ceturto un piekto daļu.

45. Izslēgt 73. pantu.

46. Izslēgt 74. panta otrajā daļā vārdus «viņiem atcel uzlabotos apstākļus, kas paredzēti šā kodeksa 23. pantā, 25. panta piektajā daļā, 26. panta ceturtajā daļa un 32. panta trešajā daļā:».

47. Aizstāt 80. panta pirmajā daļā vārdu «kolonijas» ar vārdu «cietuma».

48. Papildināt 81, panta pirmo daļu pēc vārdiem «par noziegumiem pret republiku» ar vārdiem «notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu» un pēc vārdiem «policijas (milicijas) darbinieka» ar vārdiem «valsts drošības iestāžu amatpersonas, karavīra».

49. Aizstāt 80. panta otrajā daļā, 81. panta pirmajā daļā, 82. panta pirmajā, otrajā, trešajā un piektajā daļā un 112. panta sestajā daļā vārdu «kolonijas» ar vārdiem «brīvības atņemšanas iestādes».

50. Izslēgt 83. pantu.

51. Aizstāt 84. panta piektajā daļā vārdus «Ieslodzījuma vietu departamenta» ar vārdiem «Cietumu administrācijas».

52. Papildināt kodeksu ar 84.1 un 84.2 pantu šādā redakcijā: «84.1 pants. Izziņas iestādes tiesības

Iekšlietu ministrijas cietumu administrācijas priekšniekam, brīvības atņemšanas iestāžu priekšniekiem un izmeklēšanas cietumu priekšniekiem krimināllietās par noziegumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie šo iestāžu teritorija, ir izziņas iestādes tiesības līdz brīdim, kad tiek uzsākta šo personu kriminālvajāšana.

84.2 pants. Operatīvā darbība

Iekšlietu ministrijas Cietumu administrācija, brīvības atņemšanas iestādes un izmeklēšanas cietumi ir operatīvas darbības subjekti, šo iestāžu priekšniekiem ir Operatīvās darbības likumā noteiktās operatīvās darbības iestādes vadītāja tiesības. Šiem operatīvās darbības subjektiem aizliegts ārpus brīvības atņemšanas iestādēm un izmeklēšanas cietumiem veikt operatīvos pasākumus sevišķajā veidā.»

53. Aizstāt 85. panta trešajā daļā un 88. panta sestajā daļā vārdus «viņa vietnieka» ar vārdiem «Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra, viņa vietnieka, Cietumu administrācijas priekšnieka».

54. Aizstāt 88. panta otrajā daļā un 97. panta otrajā daļā vārdus «rajona (pilsētas) Tautas deputātu padomes izpildu komitejas iekšlietu daļā» (attiecīgā locījumā) ar vārdiem «vietējā policijas iestādē» (attiecīgā locījumā).

55. Aizstāt 89. panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā, 97. panta piektajā daļā, 119. panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļa vārdus «vietējo Tautas deputātu padomju izpildu komitejas» (attiecīgā locījumā) ar vārdiem «pašvaldību domes (padomes)» (attiecīgā locījumā).

56. Aizstāt 112. panta sestajā daļā, 117. panta otrajā daļā un 119. panta trešajā daļā vārdus «nepilngadīgo lietu komisijas» ar vārdiem «pašvaldību domju (padomju) attiecīgās institūcijas».

57. Aizstāt 115. panta pirmajā daļā vārdus «iestāde, kas pārzina soda izpildi, kopā ar kriminālkodeksā norādītajos pantos minētajam iestādēm un sabiedriskajām organizācijām» ar vārdiem «brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija». 58. 116.pantā:

izslēgt ceturto un piekto daļu;

izslēgt sestajā daļā vārdus «ceturtajā un piektajā»;

uzskatīt līdzšinējo sesto daļu par ceturto daļu.

59. Aizstāt 119. panta ceturtajā daļā vārdus «novērošanas komisiju» ar vārdiem «brīvības atņemšanas iestādes administratīvo komisiju».

60. Izslēgt 120. pantu.

61. Izteikt 121. panta tekstu šāda redakcija:

«Nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvoto personu pārraudzīšanu organizē un veic pašvaldību domes (padomes) attiecīgā institūcijas.

Ja personai, kurai saskaņā ar likumu var noteikt administratīvo uzraudzību, ir sabiedrībai kaitīgs dzīves veids, pašvaldības domes (padomes) attiecīgās institūcijas var ierosināt policijas iestādēm jautājumu par administratīvās uzraudzības noteikšanu šai personai.»

62. Izteikt 122. pantu šādā redakcijā:

«Personai, kas nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda izciešanas, stingri jāievēro likumi, sadzīves noteikumi un godīgi jāstrādā. Pēc pašvaldības domes (padomes) attiecīgās institūcijas pieprasījuma nosacīti pirms termiņa atbrīvotajam jāsniedz pārskats par savu uzvedību, darbu un mācībām.»

63. 123. pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus «vai nosacīti, obligāti iesaistot darbā» un vārdus «vai laikā, kad tās obligāti iesaistītas darbā»; izteikt otro daļu šādā redakcijā:

«Citus administratīvās uzraudzības noteikšanas gadījumus un administratīvās uzraudzības noteikšanas pamatu nosaka likumdošanas akti. Administratīvās uzraudzības realizēšanas kārtību nosaka Iekšlietu ministrs.»

64. Izslēgt 23. nodaļu.

Pārejas noteikumi

1. Līdz 1995. gada 5. janvārim izveidot Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.8 pantā paredzētās brīvības atņemšanas iestāžu administratīvās komisijas.

2. Notiesātie, kuri izcieš sodu vispārējā, stingrā un sevišķā režīma labošanas darbu kolonijās un cietumos, līdz 1996. gada 31. decembrim saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50. pantu izvietojami slēgtajos, daļēji slēgtajos un atklātajos cietumos. Līdz notiesāto izvietošanai slēgtajos, daļēji slēgtajos un atklātajos cietumos uz viņiem attiecināmas Latvijas Labošanas darbu kodeksa prasības, kas bija spēkā pirms šā likuma pieņemšanas.

Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

Likums Saeimā pieņēmis 1994. gada 15. decembrī.

Valsti prezidents G, ULMANIS

Rīgā 1994. gada 30. decembrī

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Latvijas Labošanas darbu kodeksā Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 15.12.1994.Stājas spēkā: 30.12.1994.Tēma: Krimināltiesības; Kriminālprocess; Administratīvās atbildības ceļvedisPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 152, 30.12.1994.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Citi saistītie dokumenti
58969
30.12.1994
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"