1. Rajona, pagasta un pilsētas pašvaldības sociālās palīdzības dienests (tālāk tekstā — "sociālās palīdzības dienests") ir pašvaldības padomei (domei) pakļauta institūcija, kas organizē sociālās palīdzības sniegšanu pašvaldības teritorijā.

2. Sociālās palīdzības dienestu izveido rajona, pagasta un pilsētas pašvaldības.

3. Sociālās palīdzības dienests savā darbībā ievēro Satversmi, likumus, Ministru kabineta un Labklājības ministrijas tiesību aktus un ieteikumus, pašvaldības padomes (domes) lēmumus un rīkojumus un šo nolikumu.

4. Sociālās palīdzības dienesta darbu metodiski vada Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departaments.

5. Sociālās palīdzības dienesta galvenais uzdevums ir sniegt sociālo palīdzību attiecīgās pašvaldības teritorijā dzīvojošām maznodrošinātajām un sociāli mazaizsargātajām personām, veicināt šo personu atbildības izjūtu par sevi un savu ģimeni.

6. Sociālās palīdzības dienests veic šādus uzdevumus:

6.1. piedalās sociāli ekonomiskās situācijas izpētē, analīzē un attīstības prognozēšanā attiecīgās pašvaldības teritorijā un izstrādā sociālās palīdzības attīstības koncepcijas un mērķprogrammas;

6.2. izveido datu bāzi par sociālās palīdzības saņēmējiem un sniegtās palīdzības apjomu;

6.3. sagatavo un iesniedz izskatīšanai padomē (domē) priekšlikumus par jaunu sociālo pakalpojumu veidu ieviešanu un jaunu sociālās palīdzības un sociālās aprūpes iestāžu izveidošanu, kā arī pilnveido pastāvošās sociālās palīdzības un sociālās aprūpes formas;

6.4. kontrolē to sociālās palīdzības un sociālās aprūpes iestāžu darbu, kuras atrodas attiecīgās pašvaldības pakļautībā un pārziņā;

6.5. saskaņā ar Labklājības ministrijas noteiktajiem standartiem sadarbībā ar citām pašvaldības struktūrām izstrādā priekšlikumus par attiecīgajai pašvaldībai pakļauto sociālās palīdzības un sociālās aprūpes iestāžu materiāltehniskās bāzes attīstības, rekonstrukcijas un modernizācijas perspektīvām;

6.6. apkopo informāciju par humāno palīdzību un koordinē humānās palīdzības sadali pašvaldības teritorijā;

6.7. sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām sociālās palīdzības jautājumu risināšanā;

6.8. sadarbojas ar sabiedriskajām organizācijām un reliģiskajām konfesijām, kā arī ar citām juridiskajām un fiziskajām personām sociālās palīdzības sniegšanā;

6.9. informē iedzīvotājus par viņu tiesībām uz sociālo palīdzību un par šo tiesību realizācijas veidu;

6.10. organizē sociālās palīdzības darbinieku sagatavošanu un kvalifikācijas celšanu;

6.11. nodrošina grāmatvedības un statistikas darbu attiecīgajai pašvaldībai pakļautajās sociālās palīdzības un sociālās aprūpes iestādēs un sociālās palīdzības dienestā, kā arī sniedz pārskatus attiecīgajām institūcijām;

6.12. veic citus sociālās palīdzības uzdevumus, kas saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem ir nodoti pašvaldību kompetencē.

7. Rajona pašvaldības sociālās palīdzības dienests veic šī paraugnolikuma 6.punktā minētos uzdevumus. Tam ir arī šādi pienākumi:

7.1. koordinēt sociālās palīdzības darbu rajonā;

7.2. konsultēt rajona pagastu un pilsētu sociālās palīdzības dienestus;

7.3. savas kompetences ietvaros organizēt valsts sociālās palīdzības pasākumiem paredzēto naudas līdzekļu sadali rajona pagastu un pilsētu pašvaldībām;

7.4. kontrolēt to sociālās palīdzības un sociālās aprūpes iestāžu darbu, kuras atrodas rajona pakļautībā;

7.5. sagatavot un iesniegt izskatīšanai padomē priekšlikumus par šādu rajona pakļautības sociālās palīdzības un sociālās aprūpes iestāžu izveidošanu un uzturēšanu:

7.5.1. bērnu bāreņu un bez vecāku apgādības palikušo bērnu audzināšanas iestādes;

7.5.2. veco ļaužu pansionāti (centri);

7.5.3. bezpajumtnieku patversmes;

7.5.4. sociālās rehabilitācijas dienas centri bērniem invalīdiem;

7.5.5. dienas aprūpes centri personām ar garīgās attīstības traucējumiem;

7.5.6. rehabilitācijas centri personām ar fiziskiem traucējumiem;

7.6. sniegt palīdzību invalīdu nodrošināšanā ar tehniskajiem pārvietošanās līdzekļiem, invalīdu speciālo tehniku un palīglīdzekļiem.

8. Pagasta sociālās palīdzības dienests un pilsētas sociālās palīdzības dienests veic šī paraugnolikuma 6.punktā minētos uzdevumus. Tam ir arī šādi pienākumi:

8.1.organizēt sociālo palīdzību pašvaldības teritorijā;

8.2. kontrolēt to sociālās palīdzības un sociālās aprūpes iestāžu darbu, kuras atrodas pašvaldības pakļautībā;

8.3. nodrošināt individuālas konsultācijas personām (ģimenēm), kurām radušās sociālas problēmas, palīdzēt atjaunot šo personu (ģimeņu) sociālās funkcionēšanas spējas un veicināt viņu problēmu risināšanu viņu pašu spēkiem;

8.4. savas kompetences ietvaros nodrošināt pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu un izmaksu, kā arī valsts sociālās palīdzības pasākumiem paredzēto naudas līdzekļu sadali un izmaksu;

8.5. sniegt sociālo palīdzību maznodrošinātajām un sociāli mazaizsargātajām ģimenēm (nepilnām, daudzbērnu un citām ģimenēm);

8.6. nodrošināt sociālo palīdzību bērniem (bāreņiem, bez vecāku apgādības palikušajiem bērniem, bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm);

8.7. piedalīties adopcijas, aizbildnības un aizgādnības jautājumu risināšanā;

8.8. organizēt darbu ar sociālā riska grupas jauniešiem;

8.9. sniegt sociālo palīdzību personām, kuras atbrīvojušās no ieslodzījuma;

8.10. sniegt sociālo palīdzību bezdarbniekiem;

8.11. organizēt aprūpi mājās veciem ļaudīm, personām ar garīgās attīstības un fiziskiem traucējumiem un citām iedzīvotāju grupām, kam tā nepieciešama;

8.12. organizēt veco ļaužu aprūpi dienas centros;

8.13. veicināt sociālā dzīvokļu fonda izveidošanu pašvaldībās un sniegt rekomendācijas tā optimālai izmantošanai;

8.14. organizēt to pašvaldības teritorijā dzīvojošo personu ievietošanu pašvaldības un valsts specializētajās sociālās palīdzības un sociālās aprūpes iestādēs, kurām nepieciešama sociālā palīdzība.

9. Republikas pilsētu pašvaldību sociālās palīdzības dienesti veic rajona, pagasta un pilsētas pašvaldības sociālās palīdzības dienesta uzdevumus.

10. Sociālās palīdzības dienests ir tiesīgs:

10.1. dot pašvaldībai pakļautajām sociālās palīdzības un sociālās aprūpes iestādēm rīkojumus, kā arī iesniegt priekšlikumus pašvaldības padomei (domei) par šo iestāžu vadītāju pavēļu un rīkojumu atcelšanu, ja tie ir pretrunā ar likumdošanas aktiem;

10.2. izstrādāt un apstiprināt instrukcijas, noteikumus un citus reglamentējošus dokumentus sociālās palīdzības jautājumos;

10.3. pārstāvēt pašvaldības padomi (domi) jautājumos, kuri ir sociālās palīdzības dienesta kompetencē;

10.4. iesniegt priekšlikumus par sociālās palīdzības jautājumiem pašvaldības padomei (domei) un Labklājības ministrijai;

10.5. pieprasīt no fiziskām un juridiskām personām dokumentus un informāciju, kas nepieciešama dienesta uzdevumu veikšanai, pārbaudīt dokumentu pareizību un patiesīgumu. Sociālās palīdzības dienests nodrošina saņemtās informācijas konfidencialitāti;

10.6. izmantot citas tiesības likumos paredzētajos gadījumos.

11. Sociālās palīdzības dienestā var būt šādas struktūrvienības:

11.1. informācijas daļa;

11.2. ekonomikas daļa;

11.3. daļa darbam ar veciem ļaudīm un invalīdiem;

11.4. daļa darbam ar bērniem un jauniešiem;

11.5. daļa darbam ar indivīdiem un ģimenēm;

11.6. citas daļas.

12. Atkarībā no pašvaldības teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju skaita un no sociālās palīdzības dienesta uzdevumu apjoma sociālās palīdzības dienesta struktūrvienības var tikt apvienotas vai sadalītas.

13. Sociālās palīdzības dienesta struktūru un štatu sarakstu apstiprina pašvaldības padome (dome).

14. Sociālās palīdzības dienesta darbu vada sociālās palīdzības dienesta vadītājs. Dienesta vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata pašvaldības padome (dome).

15. Sociālās palīdzības dienesta vadītājs nosaka katra dienesta darbinieka darba pienākumus. Vadītājs ir personīgi atbildīgs par sociālās palīdzības dienesta uzdevumu izpildi.