Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2023/14.4-07/10412

Cēsīs 2023. gada 18. decembrī

Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: arheoloģiskā pieminekļa vai tā daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 58. punktu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz 2022. gada 23. decembra Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 2.5-1-202 "Grozījumi Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu", publicētu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 2022. gada 29. decembrī, pieejams https://www.vestnesis.lv/op/2022/252.3.

Kultūras pieminekļa statuss: objekts iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Informācija par to pieejama kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv/cultural-objects/

Norādījumi attiecināmi uz reģiona nozīmes kultūras pieminekli:

Valsts aizsardzības Nr.

Nosaukums

Atrašanās vieta

1464

Ķezberkalns - pilskalns

Limbažu nov., Limbaži; Dzirnezera krastā pie slimnīcas

Atbilstoši Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 720) 18.11. punktā noteiktajam, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā, kurš ir pieejams kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv/cultural-objects.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 720 21. punktā noteikto, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības reģistrā precizē Pārvalde.

Saglabājamo vērtību precizēšanu Pārvalde veic esošā aizsargājamā objekta ietvaros, ja veiktie precizējumi nemaina kultūras pieminekļa vērtības grupu un ja iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem: saņemti jauni izpētes, arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāli; aktualizēta vērtību apzināšana; veikta kultūras pieminekļa atjaunošana, konservācija, restaurācija, pārbūve; kultūras piemineklim konstatēti neatgriezeniski bojājumi; iesniegts kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pamatots ierosinājums saglabājamo vērtību precizēšanai.

Pārvaldes izvirzītās prasības:

1. Kultūras pieminekļa teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts un pašvaldību īpašumā esošā kultūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina to teritorijas īpašnieks/valdītājs;

1.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam kultūras piemineklim.

1.1.3. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) regulāri jāveic pilskalna teritorijas apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas rezultātā. Pilskalna teritorijā atrodot arheoloģiskās senlietas (piemēram, keramikas fragmentus, monētas, no dzelzs, bronzas, dzintara, kaula vai cita materiāla izgatavotas rotas, darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai to fragmentus u.c.) par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

1.1.4. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) jāveic teritorijas kopšana, nepieļaujot pilskalna un tā nogāžu eroziju, aizaugšanu, piegružošanu un izbraukāšanu.

1.1.5. Prioritāri kultūras piemineklis izmantojams kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem, bet pieļaujama kultūras pieminekļa izmantošana citiem mērķiem, ja tādējādi netiek apdraudētas kultūras pieminekļa saglabājās vērtības, netiek mazināta tā zinātniskā un vēsturiskā vērtība.

1.1.6. Kultūras pieminekļa izpētes darbus, kas var novest pie tā pārveidošanas, kā arī pašu arheoloģisko izpēti drīkst veikt tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju.

1.1.7. Kultūras pieminekļa uzturēšanu veic īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Pilskalnu ir aizliegts iznīcināt, un tā teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Pārvaldes atļauju. Kultūras pieminekļa teritorijas pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt pilskalnu, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās pilskalna kultūrvēsturiskā vērtība.

1.2.2. Ilgstoši atmatā atstātas pilskalna teritorijas apstādīšana ar kokiem un krūmiem nav pieļaujama.

1.2.3. Ja nepieciešama ar reljefa izmainīšanu saistīta pilskalna teritorijas pārveidošana, jāsaņem Pārvaldes atļauju kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā kultūras pieminekļa īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

1.2.4. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

1.2.5. Pārvalde kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma - darbu apraksts, kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām, vizuālā fiksācija, projekts) izvērtēšanas.

1.2.6. Pilskalna teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju.

1.2.7. Kultūras pieminekļa teritorijā un aizsardzības zonā - zemē, ūdenī vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā.

1.2.8. Par kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Pilskalna teritorijas kopšana, uzturēšana un apsaimniekošana, kas tiek veikta, nepārveidojot kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības un neveicot zemes rakšanas darbus.

1.3.2. Pilskalna teritorijā izvietoto labiekārtojuma elementu uzturēšana un remonts esošajos apjomos, neveicot zemes rakšanas darbus.

1.3.3. Pieļaujama pilskalna aizsardzības zonā esošo ēku iekšējā pārbūve, jumtu, fasāžu un iekštelpu remontdarbi nemainot esošos arhitektoniskos apjomus un proporcijas.

1.3.4. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošu ēku iekšējās pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ceļu un pazemes komunikāciju uzturēšanas darbiem esošajos apjomos.

2. Pilskalna aizsardzības zonā:

Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa saglabāšanu, tam ir noteikta aizsardzības zona. Informācija par to pieejama kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv/cultural-objects/.

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Pilskalnam pieguļošajā teritorijā - īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu kultūras pieminekļa saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz pilskalnu, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava (ko veido tās elementi - meži, lauki, pļavas, raksturīgā veģetācija), kā arī ieteicams nodrošināt sabiedrībai piekļūšanas iespēju pilskalnam (brīva vai daļēji ierobežota).

2.1.2. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju.

2.1.3. Teritorijā esošo stādījumu kopšana un uzturēšana. Apstrādātajā teritorijā atklājot ar vēsturisku apdzīvotības laiku saistītas liecības (piemēram, arheoloģiskas senlietas), tās saglabājamas un par to jāpaziņo Pārvaldes reģionālajai nodaļai.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā saglabājams vēsturiskais zemes reljefs un hidroloģiskais režīms, tā pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā pilskalns netiek apdraudēts.

2.2.2. Pārvaldes atļauju nepieciešams saņemt ar zemes reljefa pārveidojumiem saistītām darbībām kultūras pieminekļa aizsardzības zonā un saskaņā ar citu aizsardzības zonā esošu kultūras pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumiem.

2.2.3. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt kultūras pieminekļa saglabāšanu un piekļūšanu tam.

3. Citi noteikumi:

3.1. Finanses, īpašumtiesības un sadale:

3.1.1. Īpašumā vai zemes vienībā plānotas zemes ierīcības rezultātā nav pieļaujama kultūras pieminekļa teritorijas vai tās daļu sadalīšana atsevišķās zemes vienībās, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana.

3.1.2. Kultūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu tos atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei, un nākamais to īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu reģiona nozīmes kultūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

3.1.3. Kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz kultūras pieminekļa teritoriju.

3.1.4. Ja, atsavinot Kultūras pieminekli, īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma pazīmes, tas ir, darījumu vai darbību ar kultūras pieminekļiem, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā, tai skaitā, līdzekļiem, kuri pieder personai, vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona, kura ir iekļauta uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pamata Ministru kabineta sastādītajā sankciju subjektu sarakstā (https://sankcijas.fid.gov.lv/), vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, īpašnieks par to nekavējoties ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https://www.fid.gov.lv/lv), informāciju iesniedzot Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā. Īpašnieks informē Pārvaldi par to, ka šāds ziņojums ir iesniegts Finanšu izlūkošanas dienestā, sniedzot vispārīgu darījuma aprakstu.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas laikraksta "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā www.vestnesis.lv.

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv. Šo norādījumu apstrīdēšana daļā neaptur norādījumu darbību.

Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja -
galvenā valsts inspektore I. Liekniņa

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi Izdevējs: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Veids: vispārīgais administratīvais akts Numurs: NKMP/2023/14.4-07/10412Pieņemts: 18.12.2023.Stājas spēkā: 21.12.2023.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 246, 20.12.2023. OP numurs: 2023/246.29
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
348467
21.12.2023
4543
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"