Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Līgumu starp Latvijas Republiku un Ziemeļu investīciju banku

1.pants. 1994.gada 9.augustā Rīgā parakstītais Līgums starp Latvijas Republiku un Ziemeļu investīciju banku (turpmāk — Līgums) ar šo likumu tiek apstiprināts un pieņemts.

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms šā likuma 1.pantā minētais Līgums.

3.pants. Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Līguma 8.pantu sagatavo ratifikācijas rakstu iesniegšanai Ziemeļu investīciju bankai.

4.pants. Minētais Līgums stājas spēkā tā 8.pantā noteiktajā laikā un kārtībā.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 29.martā.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1995.gada 5.aprīlī
LĪGUMS STARP ZIEMEĻU INVESTĪCIJU BANKU UN LATVIJAS REPUBLIKU

Rīga, Latvija 1994. gada 9. augusts

Šis līgums ir sastādīts starp Latvijas Republiku, ko pārstāv Finansu ministrija, un Ziemeļu Valstu Investīciju Banku, šeit turpmāk saukta kā "NIB".

Ievērojot, ka,

A. Kopīgā Dānijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ministru Deklarācija par Baltijas Investīciju Programmas mazo un vidējo uzņēmumu izveidošanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, tika noslēgta 1992. gada 4. martā;

B. NIB ir daudzpusēja finansu institūcija, nodibināta uz līguma starp Dāniju, Somiju, Islandi, Norvēģiju un Zviedriju pamata, kuras darbība ir līdzīga citām daudzpusējām finansu institūcijām, tādām kā Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Banka (EBRD), Pasaules Banka, Starptautiskā Finansu Korporācija (IFC) un Eiropas Investīciju Banka (EIB);

C. NIB caur Baltijas Investīciju Programmu un citu finansu darbību īstenošanu ir piekritusi sekmēt Latvijas ekonomikas attīstību un pāreju uz tirgus ekonomiku, atbalstot ekonomiski perspektīvos rūpniecības un citus komerciālus investīciju projektus starp Latvijas un Ziemeļu valstu investoriem;

D. NIB, Baltijas Investīciju programmas ietvaros, ir uzticēts uzdevums pārraudzīt un sniegt citu tehnisko palīdzību Latvijas Investīciju Bankai un sekmēt privātu ieguldījumu finansēšanu Latvijā;

E. Latvijas Republika ir piekritusi palīdzēt NIB tās uzdevumu veikšanā un radīt makroekonomisko vidi un juridisko bāzi finansu sistēmas funkcionēšanai;

F. Latvijas Republika un NIB, kā pamatu ilgstošai sadarbībai, vēlas radīt labvēlīgus apstākļus NIB operācijām, kas apmierinātu NIB kritērijus.

Līdz ar to ir noslēgts sekojošais:

1. PANTS

DARBĪBA

Ziemeļu Valstu Investīciju Bankas finansu darbība var izpausties aizdevumu un garantiju veidā investīciju projektiem un tehniskajai darbībai. NIB finansu darbība var tikt vērsta plašumā tieši uz investīciju projektiem vai realizēta, izmantojot Latvijas Investīciju Banku un citas finansu institūcijas kā finansu starpniekus.

Banka var arī parakstīties uz finansu starpnieka akcijām.

Finansu darbības termiņi un noteikumi būs balstīti uz attiecīgā projekta finansu un ekonomiskajām iespējām.

Savā darbībā NIB cienīs un godās Latvijas likumdošanu.

NIB un Latvijas Republika regulāri organizēs diskusijas par NIB mērķiem un darbību Latvijā.

2. PANTS

STATUSS

Latvijas Republika atzīst, ka NIB piemīt pilna juridiskas personas rīcībspēja veikt savu darbību saskaņā ar tās Statūtiem, jo īpaši būt par dalībnieci tiesiskajos procesos.

Latvijas Republika atzīst, ka NIB ir daudzpusēja finansu institūcija un tā ievēro instrukcijas, līdzīgi citām daudzpusējām finansu institūcijām, attiecībā uz projektu izpildi un tās klientu parādu saistībām, ieskaitot nepiedalīšanās politiku jebkāda nacionālā parāda nomaksāšanā.

3. PANTS

NODOKĻI

Visiem maksājumiem NIB, kas attiecas uz tās finansu darbību, ieskaitot drošības garantijas, jābūt atbrīvotiem no jebkādiem nodokļiem, atvilkumiem vai citām iespējamām nodevām, tāpat kā tas attiecas uz citām daudzpusējām finansu institūcijām.

NIB jābūt atbrīvotai no visiem pašreizējiem un nākotnē iespējamiem tiešajiem Latvijas nodokļiem. Bez tam NIB jābūt atbrīvotai no pievienotās vērtības nodokļa (VAT) un akcīzes nodokļiem tādā oašā mērā kā citām daudzpusējām finansu institūcijām Latvijā.

NIB jābūt atbrīvotai no sociālās drošības līguma noteikumiem, un tā nav saistīta izdarīt atvilkumus no sociālās nodrošināšanas ieguldījumiem vai veselības apdrošināšanas nodokļa no algām, kas tiek maksātas personām, kuras nolīgusi NIB, un kas nav Latvijas pilsoņi vai Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji.

NIB sniegtajai tehniskajai palīdzībai jābūt atbrīvotai no tiešiem vai netiešiem nodokļiem un nodevām un šādas palīdzības saņēmējiem jābūt atbrīvotiem no ienākuma nodokļa, jo palīdzība nav uzskatāma kā ienākuma avots, kas ir pakļauts aplikšanai ar nodokli.

Latvijas Republikai jāpiešķir atbrīvojumi no visām muitas nodevām, nodokļiem un saistītajām izmaksām attiecībā uz to preču eksportu un importu, kuras lieto NIB savā oficiālajā darbībā vai nolīgtie darbinieki, izņemot Latvijas pilsoņus un Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus, personīgai lietošanai.

NIB nolīgtām personām, izņemot Latvijas pilsoņus un pastāvīgos iedzīvotājus, kas ir iekļauti NIB darbībā Latvijā, jābūt atbrīvotiem no nacionālā ienākuma nodokļa un jābūt pakļautām tām pašām saistībām kā citu daudzpusēju finansu institūciju darbiniekiem attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli vai citām līdzīgām maksām par attiecīgajiem sniegtajiem pakalpojumiem.

4. PANTS

PĀRVEDUMU GARANTIJAS INVESTĪCIJU AIZSARDZĪBAS DROŠĪBA

Latvijas juridiskajām personām, kuras saņem finansējumu no NIB vai kuros NIB ir izdarījusi ieguldījumus, jābūt nodrošinātai brīvai iespējai iegādāties ārvalstu valūtu priekš procentu maksājumiem un citu saistību nokārtošanai attiecībā pret NIB, kā arī priekš repatriācijas un pārvedumiem, kas saistīti ar šādu finansēšanu.

NIB un projektiem, un finansu starpniekiem, kurus NIB ir finansējusi vai investējusi, jābūt ne mazāk labvēlīgam režīmam kā tam, kādu paredz pastāvošā likumdošana vai jebkāds divpusējs, spēkā esošs investīciju līgums.

Attiecībā uz tiesībām iegūt drošības garantijas finansējumiem un iegūt īpašumu, paturēt to un izmantot, NIB jābūt tiesībā ne mazākām kā tās, kas piešķirtas jebkurai finansu institūcijai saskaņā ar Latvijas likumdošanu.

5. PANTS

IMUNITĀTE

NIB īpašumiem un pamatkapitālam jābūt imūniem pret jebkura veida ierobežojumiem, apķīlāšanu, saistīšanu un citiem veidiem, izņemot gadījumus, kad tiek realizēts galīgais spriedums vai lēmums pret NIB.

Pret NIB nolīgtajām personām, izņemot Latvijas pilsoņus un pastāvīgos iedzīvotājus jāizturas saskaņā ar vispārējo praksi attiecībā tādām personām, kuras nodarbina citas starptautiskās organizācijas.

6. PANTS

ARBITRĀŽA

Jebkuram strīdam starp NIB Latvijas republiku attiecībā uz šī līguma interpretāciju vai pielietošanu vai jebkuru citu papildus līgumu, kas nav paredzēts savstarpējās sarunās vai kādā citā strīdus atrisināšanas veidā, jābūt nodotam arbitrāžai, kas sastāv no trijiem arbitriem. Vienam arbitram jābūt ieceltam no NIB puses, otram no Latvijas puses un trešo, kurš būs arbitrāžas priekšsēdētājs, izvēlēs pirmie divi arbitri. Ja pirmie divi arbitri nevienojas par trešo arbitru 60 dienu laikā, tad NIB un Latvijas Republikai jālūdz Starptautiskās tiesas prezidentu izvēlēties trešo arbitru.

Arbitrāžas procesa vietai jābūt Parīzē, kamēr abas puses nevienojas par citu vietu.

Ar arbitru balsu vairākumu būs pietiekami pieņemt lēmumu, kas būs pēdējais un saistošs abām pusēm. Trešajam arbitram ir absolūtas tiesības izlemt visus jautājumus jebkurā gadījumā, kad abas puses ir nesaskaņā.

Saskaņā ar šī panta paragrāfiem, minētajam tribunālam jāpieņem un jāievēro Starptautiskā Centra Arbitrāžas procedūras noteikumi par strīdu atrisināšanu, ko noteikusi Konvencija par strīdiem starp valstīm (CSID noteikumi).

7. PANTS

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

Gadījumiem, kas nav paredzēti šajā līgumā, tiks piemērota vispārējā sadarbības prakse ar daudzpusējām finansu institūcijām.

8. PANTS

SPĒKĀ ESAMĪBA

Šim līgumam jāstājas spēkā dienā, kurā Latvijas Republika paziņo NIB, ka likumīgas prasības par šī līguma reģistrēšanu ir izpildītas. Šim līgumam jābūt spēkā vēl 12 mēnešus no dienas, kad abas puses paziņo viena otrai par šī līguma izbeigšanos. Neskatoties uz līguma izbeigšanos, noteikumiem jāpaliek spēkā attiecībā uz visiem kontraktiem, parakstītiem pirms paziņojuma līdz visas summas, kas ir šajos kontraktos paredzētas šī līguma ietvaros, tiek pilnā mērā nomaksātas.

No Latvijas Republikas No Ziemeļu Investīciju Bankas

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Līgumu starp Latvijas Republiku un Ziemeļu investīciju banku Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 29.03.1995.Stājas spēkā: 05.04.1995.Tēma: Bankas, finanses, budžets; Starptautiskā sadarbībaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 53, 05.04.1995.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 9, 11.05.1995.
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
34522
05.04.1995
84
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"