Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 103

Rīgā 2023. gada 7. martā (prot. Nr. 13 15. §)
Zvejas produktu ražotāju organizāciju, akvakultūras produktu ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju noteikumi

1. Noteikumi nosaka zvejas produktu ražotāju organizāciju, akvakultūras produktu ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju atzīšanas kritērijus, atzīšanas un tās atsaukšanas kārtību, darbības nosacījumus un kontroles kārtību, kā arī institūciju, kas atzīst un kontrolē ražotāju organizācijas un starpnozaru organizācijas.

2. Zvejas produktu ražotāju organizācija var pretendēt uz atzīšanu, ja tā darbojas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (turpmāk – regula Nr. 1379/2013), 6., 7., 8., 9., 10., 14. un 17. panta nosacījumiem un atbilst šādiem kritērijiem:

2.1. zvejas rajonā Baltijas jūrā un Baltijas jūras Rīgas līcī aiz piekrastes joslas (turpmāk – zvejas rajons) zvejas produktu ražotāju organizācijas biedru īpašumā vai nomā šo noteikumu 6. punktā minētā atzīšanas pieteikuma iesniegšanas brīdī un turpmāk katra zvejas gada sākumā (pēc stāvokļa 1. janvārī) ir vismaz 20 procentu no to zvejas kuģu kopējā skaita, kuri zvejo attiecīgajā zvejas rajonā un ir reģistrēti Zemkopības ministrijas zvejas kuģu sarakstā. Ja kuģis tiek nomāts, nomas līgums par to ir noslēgts vismaz uz 12 mēnešiem no dienas, kad attiecīgais biedrs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā;

2.2. zivis, ko nozvejojuši tādas zvejas produktu ražotāju organizācijas biedri, kas darbojas zvejas rajonā Baltijas jūras un Baltijas jūras Rīgas līča piekrastē, veido vismaz 25 procentus no iepriekšējā zvejas gada un turpmāk no katra nākamā zvejas gada kopējā nozvejas apjoma Baltijas jūras vai Baltijas jūras Rīgas līča Latvijas piekrastē vai vismaz katrā atsevišķajā Baltijas jūras Rīgas līča piekrastes daļā – austrumu daļā (Limbažu novadā), dienvidu daļā (Saulkrastu un Ādažu novadā, kā arī Rīgas un Jūrmalas valstspilsētās) un rietumu daļā (Tukuma un Talsu novadā);

2.3. zivis, ko nozvejojuši tādas zvejas produktu ražotāju organizācijas biedri, kas darbojas iekšējos ūdeņos, veido vismaz 15 procentu no iepriekšējā zvejas gada un turpmāk no katra nākamā zvejas gada kopējā nozvejas apjoma Latvijas iekšējos ūdeņos.

3. Akvakultūras produktu ražotāju organizācija var pretendēt uz atzīšanu, ja tā darbojas atbilstoši regulas Nr. 1379/2013 6., 7., 8., 9., 10., 14. un 17. pantā minētajiem nosacījumiem un tās biedri iepriekšējā gadā izaudzējuši vismaz 25 procentus no attiecīgās dzīvnieku sugas kopējā izaudzētā produkcijas apjoma Latvijā.

4. Starpnozaru organizācija var pretendēt uz atzīšanu, ja tā darbojas atbilstoši regulas Nr. 1379/2013 11., 12., 13., 16. un 17. pantā minētajiem nosacījumiem un to veido vismaz trīs pārstāvji no divām apakšnozarēm – zvejas produktu ražotāji, akvakultūras produktu ražotāji, kā arī zvejas vai akvakultūras produktu apstrādes uzņēmumi vai vismaz tikpat daudz zvejas un akvakultūras produktu pirmo pircēju – un ja katras starpnozaru organizācijas pārstāvētās apakšnozares gada kopējais apgrozījums veido vismaz 15 procentu no pēdējā noslēgtā gada kopējā attiecīgās apakšnozares apgrozījuma Latvijā un starpnozaru organizācijas atzīšanas brīdī par šo apgrozījumu Zemkopības ministrijai ir pieejami atbilstoši statistikas dati.

5. Lauku atbalsta dienests (turpmāk – dienests) ir kompetentā iestāde, kas pieņem lēmumu par ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju atzīšanu atbilstoši regulas Nr. 1379/2013 14. un 16. pantam, kā arī Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1419/2013 par ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju atzīšanu, ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju noteikumu paplašināšanu un sliekšņa cenu publicēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (turpmāk – regula Nr. 1419/2013) 2. un 4. pantam.

6. Ražotāju organizācija vai starpnozaru organizācija, kas pretendē uz atzīšanu, iesniedz dienestā atzīšanas pieteikumu saskaņā ar regulas Nr. 1419/2013 I pielikumu.

7. Ražotāju organizācija iesniedz dienestā ražošanas un tirdzniecības plānu, kas izstrādāts saskaņā ar regulas Nr. 1379/2013 28. pantu, Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1418/2013 par ražošanas un tirdzniecības plāniem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (turpmāk – regula Nr. 1418/2013), 2. pantu un pielikumu, kā arī ievērojot šo noteikumu ​pielikumu.

8. Ražotāju organizācija katru gadu līdz 1. martam iesniedz dienestā gada ziņojumu par šo noteikumu 7. punktā minēto ražošanas un tirdzniecības plānu izpildi saskaņā ar regulas Nr. 1379/2013 28. panta 5. punktu.

9. Dienests šo noteikumu 8. punktā minētajā gada ziņojumā iekļauto pasākumu izpildi izvērtē mēneša laikā. Ja dienests pieprasa papildu informāciju, izskatīšanas termiņš tiek pagarināts par 15 darbdienām pēc papildu informācijas iesniegšanas.

10. Ražotāju organizācija, iesniedzot dienestā attiecīgu iesniegumu, ir tiesīga saskaņā ar regulas Nr. 1379/2013 28. panta 4. punktu un regulas Nr. 1418/2013 3. pantu izdarīt grozījumus apstiprinātajā ražošanas un tirdzniecības plānā.

11. Dienests veic regulas Nr. 1379/2013 18. panta 1. punktā un 28. panta 7. punktā minētās pārbaudes.

12. Dienests var lemt par ražotāju organizācijas atzīšanas atsaukšanu, ja saskaņā ar regulas Nr. 1379/2013 18. panta 1. punktu un 28. panta 7. punktu konstatē neatbilstību noteiktajām prasībām.

13. Zemkopības ministrija pēc attiecīgās informācijas saņemšanas par šo noteikumu 11. punktā noteikto pārbaužu rezultātiem, ja nepieciešams, sniedz attiecīgu paziņojumu Eiropas Komisijai atbilstoši regulas Nr. 1379/2013 20. panta 2. punktam.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Zemkopības ministrs D. Šmits
Pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 7. marta
noteikumiem Nr. 103
Vadlīnijas ražošanas un tirdzniecības plānu izveidei

1. Vispārīga informācija par ražotāju organizāciju:

1.1. nosaukums;

1.2. veids;

1.3. identifikācijas kods;

1.4. atrašanās vieta;

1.5. locekļu skaits;

1.6. apgrozījums (sadalījumā pa sugām):

1.6.1. tabula, kurā norādīts ražotāju organizācijas kopējais apgrozījums pēdējos trijos gados un apgrozījums sadalījumā pa atsevišķām sugām;

1.6.2. nozvejas vai ieguves apjoms (sadalījumā pa sugām);

1.6.3. tabula, kurā par katru sugu norādīts nozvejas vai ieguves apjoms (tonnās gadā) un vērtība (euro gadā) par pēdējiem trim gadiem;

1.7. ražotāju organizācijas galveno tirgū laisto sugu identifikācija.

Piezīme.

Galveno tirgū laisto sugu identifikācijai ieteicams izmantot tabulu. Galvenajām komerciālajām sugām jāveido katras ražotāju organizācijas produkcijas nozīmīgākā daļa apgrozījuma un nozvejoto vai izaudzēto sugu apjoma izteiksmē.

 

2. Ražošanas programma un tirdzniecības stratēģija:

2.1. ievads. Ievadā jānorāda saikne starp ražošanas programmu un tirdzniecības stratēģiju, ko īstenos ražotāju organizācija;

2.2. ražošanas programma. Ražošanas programmā jāiekļauj orientējošs piegādes grafiks par visu gadu atkarībā no sezonālām tendencēm (cenas, produkcijas un pieprasījuma) tirgū. Tajā īpaši jāņem vērā turpmāk norādītie elementi:

2.2.1. visām ražotāju organizācijām jāatspoguļo:

2.2.1.1. ražošanas plānošana;

2.2.1.2. darbību koordinēšana ar citiem ražotājiem;

2.2.2. zvejas produktu ražotāju organizācijām jāatspoguļo:

2.2.2.1. ražotāju organizācijas locekļu zvejas tiesību izmantošanas pārvaldība atkarībā no ražošanas plānošanas;

2.2.2.2. visu nozveju izkraušanas pienākuma ieviešana un pārvaldība;

2.2.3. akvakultūras produktu ražotāju organizācijām jāatspoguļo ilgtspējīgas akvakultūras prakses izveidošana;

2.3. tirdzniecības stratēģija, kurā jāapraksta, kā ražotāju organizācija ir iecerējusi panākt piedāvājuma atbilstību tirgus prasībām no kvalitātes, kvantitātes un sagatavošanas veida viedokļa. Tajā īpaši jāņem vērā šādi elementi:

2.3.1. tirgus prasību (kvalitātes, kvantitātes, sagatavošanas veida) apzināšana;

2.3.2. jaunu noieta tirgu un citu komerciālo iespēju apzināšana;

2.3.3. domu apmaiņa un darba koordinēšana ar citiem piegādes ķēdes dalībniekiem.

 

3. Obligātie pasākumi, kas paredzēti, lai sasniegtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (turpmāk – regula Nr. 1379/2013), 7. pantā noteiktos mērķus.

Ražotāju organizācijai atkarībā no ražošanas veida (zvejas vai akvakultūras) ir obligāti jāīsteno šādi pasākumi:

3.1. zvejas produktu ražotāju organizācijas pasākumi:

3.1.1. ilgtspējīgu zvejas darbību veicināšana, paredzot vienu vai vairākas šādas darbības:

3.1.1.1. kolektīvi pārvaldīt ražotāju organizācijas locekļu zvejas iespēju izmantošanu, pamatojoties uz pārvaldības noteikumiem, kas piemērojami dažādiem krājumiem, zvejniecībai un zvejas apgabaliem;

3.1.1.2. koordinēt dialogu un sadarbību ar attiecīgajām zinātniskajām organizācijām zvejniecības jomā un sadarboties, lai izstrādātu zinātniskus ieteikumus, uz kuru pamata pieņem lēmumus par zvejas resursu pārvaldību;

3.1.1.3. sagatavot un vadīt zinātniskas un tehniskas kampaņas, kuru mērķis ir uzlabot zināšanas par resursiem, ietekmi uz ekosistēmu un ilgtspējīgu zvejas metožu izstrādi;

3.1.1.4. veikt pētījumus par jaunu pārvaldības pasākumu piemērošanas ietekmi;

3.1.1.5. apzināt riska faktorus, kas saistīti ar darba drošību un drošību uz jūras, un īstenot kolektīvus riska novēršanas pasākumus;

3.1.1.6. nodrošināt ražotāju organizācijas locekļiem palīdzību un apmācību saistībā ar zvejniecības regulējumu, ilgtspējīgas zvejas prakses veicināšanu vai drošību uz kuģa;

3.1.1.7. faktiski līdzdarboties dažādās zvejniecības pārvaldības struktūrās valsts, reģionālā, Eiropas un starptautiskā mērogā;

3.1.1.8. koordinēt domu apmaiņu starp ražotāju organizācijām, tostarp no dažādām dalībvalstīm;

3.1.2. nevēlamas nozvejas novēršana un samazināšana, paredzot vienu vai vairākas šādas darbības:

3.1.2.1. apzināt un veicināt zvejas praksi, kas palīdz novērst un samazināt nevēlamu nozveju;

3.1.2.2. izstrādāt un īstenot nevēlamas nozvejas novēršanas un samazināšanas plānus un kolektīvas darbības;

3.1.2.3. apzināt vislabākos veidus, kā izmantot šādu nevēlamu nozveju;

3.1.3. centieni nodrošināt zvejas produktu izsekojamību un patērētāju piekļuvi skaidrai un visaptverošai informācijai, paredzot vienu vai vairākas šādas darbības:

3.1.3.1. pilnveidot produktu izsekojamības nodrošināšanas metodes;

3.1.3.2. izvērtēt komunikācijas vajadzības un patērētāju informēšanas pasākumus;

3.1.3.3. uzlabot produktu marķēšanu, tostarp sertifikācijas procesu norisi, lai veicinātu obligātās un brīvprātīgās papildu informācijas sniegšanu saskaņā ar regulas Nr. 1379/2013 38. un 39. panta prasībām;

3.1.3.4. sagatavot un īstenot komunikācijas un patērētāju informēšanas pasākumus;

3.1.4. centieni izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zvejas praksi, paredzot vienu vai vairākas šādas darbības:

3.1.4.1. ražotāju apmācība un izglītošana;

3.1.4.2. zvejas novērotāju programmas un ražotāju organizācijas locekļu darbības kontrole;

3.2. akvakultūras produktu ražotāju organizācijas pasākumi:

3.2.1. ilgtspējīgu akvakultūras darbību veicināšana, paredzot vienu vai vairākas šādas darbības:

3.2.1.1. sagatavot un vadīt zinātniskas un tehniskas kampaņas, kuru mērķis ir uzlabot zināšanas par sugām un akvakultūras darbību ietekmi uz vidi un sekmēt ilgtspējīgu akvakultūras metožu izstrādi;

3.2.1.2. koordinēt dialogu un sadarbību ar attiecīgām zinātniskām organizācijām akvakultūras jomā un sadarboties, lai izstrādātu zinātniskus ieteikumus, uz kuru pamata pieņem pārvaldības lēmumus akvakultūras jomā;

3.2.1.3. nodrošināt ražotāju organizācijas locekļiem palīdzību un apmācību, lai veicinātu ilgtspējīgu akvakultūras praksi;

3.2.1.4. apzināt riska faktorus, kas saistīti ar darba drošību, un īstenot kolektīvus riska novēršanas pasākumus;

3.2.1.5. līdzdarboties dažādās ar akvakultūru saistītās struktūrās valsts, reģionālā, Eiropas un starptautiskā mērogā;

3.2.1.6. koordinēt domu apmaiņu starp ražotāju organizācijām, tostarp no dažādām dalībvalstīm;

3.2.2. atbilstība Latvijas akvakultūras attīstības plānam 2021.–2027. gadam;

3.2.3. centieni nodrošināt akvakultūrā izmantojamās zivju izcelsmes barības iegūšanu ilgtspējīgi pārvaldītā zvejniecībā, paredzot vienu vai vairākas šādas darbības:

3.2.3.1. piedalīties produktu izsekojamības procedūru izstrādē;

3.2.3.2. izstrādāt dzīvnieku barības ilgtspējas sertifikācijas shēmas.

 

4. Papildus vismaz vēl divi šādi izvēles pasākumi, kas paredzēti regulas Nr. 1379/2013 7. pantā minēto mērķu sasniegšanai un ražotāju organizācijai atkarībā no ražošanas veida (zveja vai akvakultūra):

4.1. zvejas produktu ražotāju organizācijas pasākumi:

4.1.1. centieni uzlabot nosacījumus organizācijas locekļu zvejas produktu laišanai tirgū, paredzot vienu vai vairākas šādas darbības:

4.1.1.1. apzināt produkcijas noieta tirgus un palīdzēt virzīt organizācijas locekļu produktu piedāvājumu;

4.1.1.2. noteikt zvejas produktus, kuru realizācija dažos gada periodos sagādā grūtības;

4.1.1.3. izstrādāt stratēģijas produkcijas labākai laišanai tirgū, tostarp produktu sertifikācijai;

4.1.1.4. izstrādāt sertifikācijas procesus, tostarp uzturvērtības un kvalitātes jomā;

4.1.1.5. veicināt brīvprātīgas papildu informācijas sniegšanu saskaņā ar regulas Nr. 1379/2013 39. pantu;

4.1.1.6. izstrādāt un pilnveidot jaunas tirdzniecības metodes un rīkus;

4.1.1.7. nodrošināt ražotāju organizācijas locekļiem palīdzību un apmācību, kas saistīta ar tirgvedības metodēm;

4.1.1.8. piedalīties valsts, Eiropas un starptautiska mēroga gadatirgos, lai popularizētu ražotāju organizācijas locekļu produkciju;

4.1.1.9. veicināt tādu sugu piedāvājuma pielāgošanu, kuru realizācija parasti gada laikā sagādā grūtības;

4.1.2. ekonomiskās atdeves uzlabošana, paredzot vienu vai vairākas šādas darbības:

4.1.2.1. sagatavot un uzraudzīt zinātniskas un tehniskas kampaņas, kuru mērķis ir samazināt darbības izmaksas;

4.1.2.2. nodrošināt ražotāju organizācijas locekļiem palīdzību un apmācību saistībā ar zvejniecības uzņēmējdarbības vadību;

4.1.2.3. izveidot ar izmaksu uzskaiti saistītus pakalpojumus ražotāju organizācijas locekļiem;

4.1.3. tirgus stabilizēšana, paredzot vienu vai vairākas šādas darbības:

4.1.3.1. veicināt labāku tirgus izpēti;

4.1.3.2. uzlabot ražotāju organizācijas locekļu zināšanas par galvenajiem ekonomiskajiem virzītājspēkiem piegādes ķēdē;

4.1.3.3. sniegt ražotājiem praktisku atbalstu, lai labāk koordinētu informācijas apmaiņu ar patērētājiem un citiem dalībniekiem, īpaši apstrādātājiem, mazumtirgotājiem un izsoļu organizētājiem;

4.1.4. centieni nodrošināt pārtikas piegādi un veicināt augstu pārtikas kvalitātes un nekaitīguma standartu ievērošanu, vienlaikus sekmējot nodarbinātību piekrastes un lauku apvidos. Ja izvēlas šo pasākumu, paredz vienu vai vairākas šādas darbības:

4.1.4.1. sagatavot un vadīt kampaņas, lai popularizētu iniciatīvas, kas saistītas ar tirdzniecības standartiem (kvalitāte, izmērs vai svars, iepakojums, sagatavošanas veids un marķējums);

4.1.4.2. sagatavot un vadīt kampaņas, lai popularizētu jaunas sugas, kuras iespējams izmantot ilgtspējīgi;

4.1.4.3. sagatavot un vadīt kampaņas, lai izstrādātu jaunus procesus un produktus;

4.1.4.4. sagatavot un vadīt kampaņas, lai popularizētu zvejas produktus;

4.1.4.5. sagatavot un vadīt kampaņas, lai veicinātu nodarbinātību zvejniecībā;

4.1.5. centieni samazināt zvejas ietekmi uz vidi, tostarp uzlabojot zvejas rīku selektivitāti. Ja izvēlas šo pasākumu, paredz vienu vai vairākas šādas darbības:

4.1.5.1. sagatavot un īstenot zinātniskas uzskaites un eksperimentālas programmas, lai novērtētu un mazinātu zvejas metožu ietekmi uz vidi;

4.1.5.2. sagatavot un īstenot eksperimentālas programmas, lai izstrādātu zvejas rīkus ar mazāku ietekmi uz vidi;

4.1.5.3. nodrošināt ražotājiem apmācību un palīdzību, lai veicinātu tādu zvejas metožu un zvejas rīku ieviešanu, kas samazina ietekmi uz vidi;

4.2. akvakultūras produktu ražotāju organizācijas pasākumi:

4.2.1. centieni uzlabot nosacījumus organizācijas locekļu akvakultūras produktu laišanai tirgū, paredzot vienu vai vairākas šādas darbības:

4.2.1.1. apzināt produkcijas noieta tirgus un (vai) palīdzēt virzīt organizācijas locekļu produktu piedāvājumu;

4.2.1.2. izstrādāt stratēģijas produkcijas labākai laišanai tirgū, tostarp produktu sertifikācijai;

4.2.1.3. veicināt brīvprātīgas papildu informācijas sniegšanu saskaņā ar regulas Nr. 1379/2013 39. pantu;

4.2.1.4. izstrādāt sertifikācijas procesus, tostarp uzturvērtības un kvalitātes jomā;

4.2.1.5. izstrādāt un pilnveidot jaunas tirdzniecības metodes un rīkus;

4.2.1.6. nodrošināt ražotāju organizācijas locekļiem palīdzību un apmācību, kas saistīta ar tirgvedības metodēm;

4.2.1.7. piedalīties valsts, Eiropas un starptautiska mēroga gadatirgos, lai popularizētu ražotāju organizācijas locekļu produkciju;

4.2.2. ekonomiskās atdeves uzlabošana, paredzot vienu vai vairākas šādas darbības:

4.2.2.1. sagatavot un uzraudzīt zinātniskas un tehniskas kampaņas, lai samazinātu darbības izmaksas;

4.2.2.2. nodrošināt ražotāju organizācijas locekļiem palīdzību un apmācību saistībā ar akvakultūras uzņēmējdarbības vadību;

4.2.2.3. izveidot ar izmaksu uzskaiti saistītus pakalpojumus ražotāju organizācijas locekļiem;

4.2.3. tirgus stabilizēšana, paredzot vienu vai vairākas šādas darbības:

4.2.3.1. koordinēt veidu, kā dažādas ražotāju organizācijas vāc, apstrādā, koplieto un izmanto ekonomisko informāciju, kas saistīta ar ražotāju organizācijas locekļu produkciju, tostarp datus par ielaidumiem un pirmās pārdošanas cenām;

4.2.3.2. veicināt labāku tirgus izpēti;

4.2.3.3. uzlabot ražotāju organizācijas locekļu zināšanas par galvenajiem ekonomiskajiem virzītājspēkiem piegādes ķēdē;

4.2.3.4. sniegt ražotājiem praktisku atbalstu, lai labāk koordinētu informācijas apmaiņu ar apstrādātājiem;

4.2.4. centieni nodrošināt pārtikas piegādi un veicināt augstu pārtikas kvalitātes un nekaitīguma standartu ievērošanu, vienlaikus sekmējot nodarbinātību piekrastes un lauku apvidos. Ja izvēlas šo pasākumu, paredz vienu vai vairākas šādas darbības:

4.2.4.1. sagatavot un vadīt kampaņas, lai popularizētu iniciatīvas, kas saistītas ar tirdzniecības standartiem (kvalitāte, izmērs vai svars, iepakojums, sagatavošanas veids un marķējums);

4.2.4.2. sagatavot un vadīt kampaņas, lai veicinātu nodarbinātību akvakultūrā;

4.2.4.3. sagatavot un vadīt kampaņas, lai popularizētu akvakultūras produktus.

 

5. Sankcijas un kontroles pasākumi plāna īstenošanā.

Saskaņā ar regulas Nr. 1379/2013 8. panta 1. punkta "d" apakšpunktu šajā iedaļā jāapraksta sankcijas, kas piemērojamas organizācijas locekļiem, kuri neievēro plānu īstenošanai pieņemtos lēmumus, kā arī pasākumi, ko ražotāju organizācija īstenos, lai kontrolētu tās locekļu darbību atbilstību pašu izstrādātajiem noteikumiem. Šajā iedaļā plānos jāiekļauj viena vai vairākas šādas darbības:

5.1. izveidot tādu sankciju sistēmu, kas ir samērīgas ar ražotāju organizācijas locekļu izdarītajiem pārkāpumiem;

5.2. izstrādāt stratēģijas un programmas ražotāju organizācijas pieņemto noteikumu izpildei;

5.3. veikt riska novērtējumu attiecībā uz ražotāju organizācijas pieņemto noteikumu īstenošanu;

5.4. sagatavot un īstenot ražotāju organizācijas pieņemto noteikumu izpildes kontroles pasākumus:

5.4.1. apmācīt novērotājus un kontrolierus;

5.4.2. izstrādāt un izplatīt vadlīnijas par to, kā īstenot:

5.4.2.1. to regulu nosacījumus, kuras izriet no Kopējās zivsaimniecības politikas;

5.4.2.2. ražotāju organizācijas pieņemtos noteikumus un pārvaldības pasākumus.

 

6. Izdevumi, kas jāņem vērā plāna īstenošanā:

6.1. finanšu plāns.

Ieteicams, lai ražotāju organizācijas savos plānos iekļautu finanšu plānu, kurā par katru iecerēto pasākumu norāda dažādās izmaksas, izdevumus un paredzamos finanšu resursus. Finanšu plānā jānodala šādi divi darbību veidi:

6.1.1. sagatavošanas, uzraudzības un koordinācijas darbības, kas saistītas ar plānotajiem pasākumiem (projekta sagatavošana un uzraudzība);

6.1.2. darbības, kas saistītas ar katra konkrētā plānotā pasākuma praktisko īstenošanu (projekta īstenošana);

6.2. projekta sagatavošana un uzraudzība.

Izdevumos par projekta sagatavošanu un uzraudzību jāiekļauj izdevumi par tirgus pētījumiem, novērtējumiem, projekta koncepciju, riska analīzi un ikvienu priekšizpēti, kas veikta pirms tā pasākuma īstenošanas, kurš saistīts ar kāda plānā paredzēta mērķa sasniegšanu. Jāiekļauj arī izdevumi, kas saistīti ar ražotāju organizācijas uzraudzības un kontroles darbībām konkrētā pasākuma īstenošanas gaitā. Minētie izdevumi var attiekties uz dažādām kategorijām, piemēram, darbaspēku, pakalpojumu sniegšanu vai piegādi;

6.3. projekta īstenošana.

Izdevumos par projekta īstenošanu jāiekļauj izdevumi par tādiem īstenoto pasākumu elementiem, kas nav tieši saistīti ar projekta sagatavošanu un uzraudzību, piemēram, izdevumi par zinātniskiem vai tehniskiem eksperimentiem, reklāmas kampaņām, jaunu zvejas rīku selektivitātes palielināšanai paredzētu tehnisko iekārtu iegādi un ieviešanu, izsekojamības uzlabošanu vai ilgtspējīgas akvakultūras prakses veicināšanu.

 

7. Īstenošanas grafiks.

Plānos jāiekļauj grafiks ar plānotajiem pasākumiem un saistītajiem izdevumiem, kas daudzgadu plānā sadalīti pa gadiem.

 

8. Rezultatīvie rādītāji.

Par katru plānoto pasākumu jānorāda rezultatīvie rādītāji, lai ražotāju organizācijas un kompetentās valsts iestādes varētu kontrolēt pasākumu īstenošanu. Šie rādītāji jāizmanto gada ziņojumā, kas paredzēts regulas Nr. 1379/2013 28. panta 5. punktā. Ar minētajiem rādītājiem jātiecas novērtēt plāna stratēģisko mērķu sasniegšanu salīdzinājumā ar plāna ievaddaļā aprakstīto sākotnējo situāciju. Atkarībā no to saistības ar dažādiem plānotajiem pasākumiem jāizmanto šādi rādītāji:

8.1. iznākuma rādītāji attiecībā uz plānoto pasākumu īstenošanu:

8.1.1. zvejas produktu ražotāju organizācijas rezultatīvie rādītāji, pēc kuriem novērtē, kā ir ievēroti:

8.1.1.1. plānotā kuģu aktivitāte, kas cita starpā izteikta jūrā pavadīto dienu skaita un mērķsugu nozvejas apjoma izteiksmē;

8.1.1.2. provizoriskais produktu tirdzniecības grafiks (sadalījumā pa sugām un sagatavošanas veidiem);

8.1.1.3. tirgus iespēju apzināšanai paredzēto darbību plāns;

8.1.1.4. produktu sertifikācijai (marķēšanai) paredzēto darbību plāns;

8.1.1.5. provizoriskais zvejas piepūles un (vai) kapacitātes pārvaldības grafiks sadalījumā pa zvejas apgabaliem;

8.1.1.6. nevēlamas piezvejas samazināšanai paredzēto pasākumu plāns;

8.1.1.7. ar noteikumiem un to ievērošanu, ražotāju informētību un kontroli saistītās apmācības grafiks.

Iznākuma rādītājiem jāraksturo arī produktu pārdošanas ciklu prognozes un ražotāju vidējo mēneša ienākumu atbilstība paredzamajam ienākumu līmenim;

8.1.2. akvakultūras produktu ražotāju organizācijas rezultatīvie rādītāji, pēc kuriem novērtē, kā ir ievēroti:

8.1.2.1. audzēto sugu plānotie ielaidumi un ieguve;

8.1.2.2. provizoriskais produktu tirdzniecības grafiks sadalījumā pa sugām un sagatavošanas veidiem;

8.1.2.3. tirgus iespēju apzināšanai paredzēto darbību plāns;

8.1.2.4. produktu sertifikācijai (marķēšanai) paredzēto darbību plāns;

8.1.2.5. ar akvakultūras darbībām saistītā ekosistēmu piesārņojuma samazināšanas plāns;

8.1.2.6. audzēto sugu ilgtspējīgas barošanas plāns;

8.1.2.7. ar noteikumiem un to ievērošanu, informētību un kontroli saistītās apmācības grafiks.

Iznākuma rādītājiem jāraksturo arī produktu pārdošanas ciklu prognozes un ražotāju vidējo mēneša ienākumu atbilstība paredzamajam ienākumu līmenim;

8.2. rezultatīvie rādītāji, pēc kuriem novērtē īstenoto pasākumu ietekmi uz ražošanas un tirdzniecības plānos izvirzīto mērķu sasniegšanu:

8.2.1. zvejas produktu ražotāju organizācijas rezultatīvie rādītāji, pēc kuriem novērtē:

8.2.1.1. nozvejoto vai tirgū laisto sugu apjomu un (vai) vērtību;

8.2.1.2. nozvejoto vai tirgū laisto sugu vidējo izmēru;

8.2.1.3. pārdevumu apjoma pieaugumu sadalījumā pa sugām un (vai) produktiem salīdzinājumā ar ex-ante stāvokli;

8.2.1.4. jaunu pārdoto produktu skaitu, apjomu un (vai) vērtību salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;

8.2.1.5. zvejas piepūles un (vai) kapacitātes dinamiku;

8.2.1.6. izkrāvumu sastāva un (vai) nevēlamas nozvejas apjoma dinamiku;

8.2.1.7. izkrautās vai iegūtās produkcijas vērtības dinamiku;

8.2.1.8. dinamiku ražošanas izmaksām uz vienu ražošanas vienību;

8.2.1.9. dinamiku pārdošanas izmaksām uz vienu ražošanas vienību;

8.2.1.10. ražotāju vidējo mēneša ienākumu dinamiku;

8.2.1.11. nepārdoto produktu īpatsvara izmaiņas salīdzinājumā ar ex-ante stāvokli;

8.2.1.12. to produktu vērtības izmaiņas, kuru realizācija sagādā grūtības, salīdzinājumā ar ex-ante stāvokli;

8.2.1.13. negadījumu skaitu (ar traumām un (vai) bojāgājušajiem);

8.2.1.14. ražotāju organizācijas noteikumu reģistrēto pārkāpumu skaita izmaiņas;

8.2.2. akvakultūras produktu ražotāju organizācijas rezultatīvie rādītāji, pēc kuriem novērtē:

8.2.2.1. iegūto vai tirgū laisto sugu apjomu un (vai) vērtību;

8.2.2.2. pārdevumu apjoma pieaugumu sadalījumā pa sugām un (vai) produktiem salīdzinājumā ar ex-ante stāvokli;

8.2.2.3. jaunu pārdoto produktu skaitu, apjomu un (vai) vērtību salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;

8.2.2.4. iegūtās produkcijas vērtības dinamiku;

8.2.2.5. no ilgtspējīgiem vai atjaunojamiem resursiem iegūtas audzēšanā izmantotās barības īpatsvara dinamiku;

8.2.2.6. piesārņojuma izplūdes dinamiku;

8.2.2.7. dinamiku ražošanas izmaksām uz vienu ražošanas vienību;

8.2.2.8. dinamiku pārdošanas izmaksām uz vienu ražošanas vienību;

8.2.2.9. ražotāju vidējo mēneša ienākumu dinamiku;

8.2.2.10. nepārdoto produktu īpatsvara izmaiņas salīdzinājumā ar ex-ante stāvokli;

8.2.2.11. to produktu vērtības izmaiņas, kuru realizācija sagādā grūtības, salīdzinājumā ar ex-ante stāvokli;

8.2.2.12. negadījumu skaitu (ar traumām un (vai) bojāgājušajiem);

8.2.2.13. ražotāju organizācijas noteikumu reģistrēto pārkāpumu skaita izmaiņas.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Zvejas produktu ražotāju organizāciju, akvakultūras produktu ražotāju organizāciju un starpnozaru .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 103Pieņemts: 07.03.2023.Stājas spēkā: 10.03.2023.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 49, 09.03.2023. OP numurs: 2023/49.2
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
340025
10.03.2023
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"