Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums Nr. BV-20-19213-nd

Rīgā 2020. gada 10. septembrī

Par adrešu piešķiršanu telpu grupām nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām

Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk - Būvvalde) saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma 13. panta ceturtajā daļā noteikto un atbilstoši Ministru kabineta 08.12.2015. noteikumos Nr. 698 "Adresācijas noteikumi" (turpmāk - Adresācijas noteikumi) noteiktajiem adreses piešķiršanas pamatprincipiem pieņem lēmumu par adreses piešķiršanu, maiņu, precizēšanu vai likvidēšanu.

[1.] Būvvalde, izskatot Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas publiskos datus, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus, dokumentus un adrešu piešķiršanas procesa tiesisko regulējumu,

konstatē:

[1.1.] Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 13. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka adresi piešķir, maina, precizē vai likvidē saskaņā ar likumu vai pašvaldības lēmumu. Adresācijas ieviešana, uzturēšana, pilnveidošana un pārskatīšana ir pašvaldībai noteikta pastāvīgi veicama funkcija, kas ir vērsta uz sabiedrības interesēm nodrošināt orientēšanos un konkrētu objektu identificēšanu administratīvās teritorijas ietvaros. Pašvaldībai nav noteiktas brīvas izvēles iespējas izvēlēties ieviest vai neieviest savā administratīvajā teritorijā vienotām prasībām atbilstošu adresācijas sistēmu. Adresācijas veidošanas obligātās prasības, kuras pašvaldībai ir jāievēro, ir noteiktas ar Adresācijas noteikumiem. Pašvaldībai ar normatīvajiem aktiem arī nav noteiktas tiesības izvēlēties, vai savas darbības ietvaros ievērot ārējā normatīvā akta prasības, vai neievērot.

Vienotas adresācijas sistēmas ieviešanas mērķis visā valsts teritorijā ir saistīts ar paredzamas, vienotiem principiem atbilstošas numerācijas ieviešanu. Likumdevējs, nosakot pašvaldībai pienākumu ieviest pašvaldības teritorijā adresācijas sistēmu, ir noteicis adresēšanas principus, kas ir obligāti pildāmi. Adrešu atkārtošanās dažādiem adresācijas objektiem nav pieļaujama, tāpat arī nereglamentēta adrešu numuru secība, vai adrešu numuru izvietojums nepareizās ielu adrešu numuru pusēs, vai adrešu numuru sasaiste ar ielas nosaukumiem, no kuriem netiek nodrošināta piekļuve adresācijas objektam, pilsētas teritorijā nedrīkst pastāvēt. Likumdevējs, nosakot adresācijas sistēmas pamatprincipus un adrešu numuru piešķiršanas kārtību, kā arī adreses pierakstīšanas kārtību, ir paredzējis sistēmu, kas to realizējot dod valsts iedzīvotājiem viennozīmīgu iespēju orientēties un paredzēt apvidū atpazīstamajiem adresācijas objektiem tiem piešķiramos adreses numurus un to secību, kas savukārt nodrošina iespēju personām, kas lieto adreses un pēc tām orientējās pilsētvidē, intuitīvi nojaust pareizu virzienu, lai atrastu sevi interesējošo adresācijas objektu. Vienveidīgas adresācijas ieviešana ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības intereses orientēties pilsētvidē, meklējot adresācijas objektus. Adresācijas sistēmas ietvaros nav noteikti vai paredzēti izņēmumi, kad īpašniekam vai kādai personai būtu dotas tiesības noteikt adresācijas objektu adreses. Sabiedrības intereses ir vērtējamas augstāk par atsevišķa indivīda interesēm un gadījumā, kad šīs intereses ir pretrunā, tad, piemērojot tiesību normas, ir jāsasniedz tiesisks risinājums, kurš atbilst tiesību normas jēgai un būtībai sabiedrības interesēs.

[1.2.] Saskaņā ar Adresācijas noteikumu 9. punktu pašvaldības domei vai pašvaldības kompetentai institūcijai bez personas piekrišanas, izvērtējot konkrēto situāciju, ir tiesības piešķirt adresi, ja adrese adresācijas objektam nav piešķirta, un mainīt, likvidēt vai precizēt adreses pieraksta formu, ja reģistrētā adrese neatbilst šajos noteikumos minētajām prasībām.

[2.] Būvvalde, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju un konstatētos faktus, pieejamos dokumentus saistībā ar adreses piešķiršanas procesa tiesisko regulējumu,

secina:

[2.1.] Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 13. panta ceturto daļu pašvaldības lēmumu par adrešu piešķiršanu, maiņu, precizēšanu vai likvidēšanu var izdot arī vispārīgā administratīvā akta veidā.

Būvvaldes ieskatā pašvaldībai noteiktā adrešu piešķiršanas kompetence (Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma 13. panta ceturtā daļa) nosaka par pienākumu veikt adrešu piešķiršanu, maiņu un sakārtošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām bez personu piekrišanas adresācijas izmaiņām (Adresācijas noteikumu 9. punkts).

Interpretējot Adresācijas noteikumu 9. punktu gan gramatiski, gan atbilstoši tā jēgai un būtībai, ir secināms, ka Būvvaldei ir pienākums mainīt adreses adresācijas objektiem, ja to adreses neatbilst normatīvo aktu prasībām, turklāt adresācijas veidošana pašvaldības teritorijā nav jāsaskaņo ar adresācijas objektu īpašniekiem vai citām personām un tā ir veicama atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to arī personas viedokļa noskaidrošana pie pastāvošajiem tiesiskajiem apstākļiem nav lietderīga, jo persona nevar sniegt informāciju, kas var ietekmēt adreses piešķiršanu. Adresācijas noteikumi nosaka adrešu piešķiršanas kārtību, kas Būvvaldei ir saistoša un ir jāizpilda.

[2.2.] Adresācijas noteikumu 2.8. apakšpunkts nosaka, ka adresācijas objekts ir dzīvošanai, saimnieciskai, administratīvai vai publiskai darbībai paredzēta ēka, savukārt 2.10. apakšpunkts nosaka, ka adresācijas objekts ir telpu grupa.

[2.3.] Adresācijas noteikumu 8.1. apakšpunkts nosaka, ka administratīvajā teritorijā adrese nedrīkst atkārtoties, bet 8.2. apakšpunkts nosaka, ka katram adresācijas objektam (funkcionāli saistītam objektu kopumam) piešķir vienu adresi.

[2.4.] Adresācijas noteikumu 19. punkts paredz pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētai zemes vienībai vai ēkai numuru piešķir, ņemot vērā tuvāko ielu, ko nosaka, izvērtējot konkrēto situāciju.

[2.5.] Adresācijas noteikumu 23. punkts nosaka, ja telpu grupai numurs nav piešķirts un par ēku nav saglabājušies ēku raksturojošie dokumenti, pašvaldības dome vai pašvaldības kompetentā institūcija numuru telpu grupai piešķir, pamatojoties uz ēkas īpašnieka (valdītāja) sniegto informāciju. Pašvaldības dome vai pašvaldības kompetentā institūcija var pieprasīt no ēkas īpašnieka (valdītāja) telpu grupas numura apstiprināšanai nepieciešamo informāciju.

[2.6.] Adresācijas noteikumu 24. punkts nosaka, ka numurus telpu grupām piešķir, sākot no ēkas kreisās malējās kāpņu telpas augošā secībā no zemākā stāva uz augstāko stāvu. Ēkā, kuru veido telpu grupas ar izeju uz āru, numurus telpu grupām piešķir, sākot no ēkas kreisās malas augošā secībā uz ēkas labo malu. Vienā ēkā telpu grupas numuri nedrīkst atkārtoties.

[2.7.] Adresācijas noteikumu 25. punkts nosaka, ka telpu grupai, kas veidota apvienojot vairākas telpu grupas, saglabā numuru, kas piešķirts vienai no apvienotajām telpu grupām, savukārt atdalot to no citas telpu grupas, atdalītajai telpu grupai piešķir numuru, kas bija noteikts vienai no apvienotajām telpu grupām, papildinot to ar latviešu alfabēta lielo burtu (bez diakritiskām zīmēm). Pārējo ēkas telpu grupu numerāciju nemaina.

[2.8.] Adresācijas noteikumu 26. punkts nosaka, ka, ja ēku veido viena telpu grupa, telpu grupai numuru nepiešķir.

[2.9.] Adreses ir jāpiešķir dzīvojamām telpu grupām atbilstoši Adresācijas noteikumu 23., 24. un 25. punkta prasībām, lai nodrošinātu iespēju dzīvojamās telpās deklarēt dzīves vietu, kas ir saistīts ar nodokļu administrēšanas procesiem.

[2.10.] Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmā daļa nosaka, ka, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā, bet Administratīvā procesa likuma 62. panta otrās daļas 3. punkts nosaka, ka personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta.

Administratīvā procesa likuma 63. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un izdod administratīvo aktu, ar kuru pilnībā vai daļēji atteikts izdot iesniedzējam labvēlīgu administratīvo aktu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošanai nav pamata vai tā nav lietderīga.

Ņemot vērā to, ka Adresācijas noteikumu 8.1. apakšpunktā ir skaidri noteikts, ka adrese administratīvajā teritorijā nedrīkst atkārtoties, bet 9. punktā ir noteikts, ka pašvaldībai bez personas piekrišanas, izvērtējot konkrēto situāciju, ir tiesības mainīt adresi, ja reģistrētā adrese neatbilst Adresācijas noteikumos minētajām prasībām, kas Būvvaldei viennozīmīgi uzliek pienākumu veikt adresācijas sakārtošanu.

Būvvalde nav tiesīga izdot administratīvo aktu, kura saturs neatbilst normatīvo aktu prasībām, līdz ar ko personas sniegtais viedoklis nekādi nevar ietekmēt ne administratīvā akta izdošanu, nedz arī sniegt Būvvaldei papildus informāciju, kas varētu ietekmēt adreses veidošanu adresācijas objektiem, līdz ar to adresāta viedokļa noskaidrošana šajā lietā nav adekvāta.

[2.11.] Būvvalde informē, ka pēc lēmuma par adreses piešķiršanu, maiņu, likvidēšanu vai precizēšanu tiks sniegta informācija Valsts zemes dienestam adrešu reģistrācijai Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā, kā arī informāciju par aktuālajām adresēm citas valsts informācijas sistēmas un reģistri saņem automātiski no Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas.

Ja komersanta juridiskā adrese tiek mainīta, tad komersantam par adreses maiņu ir jāinformē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, kurš adrešu informācijas aktualizēšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā veic bez maksas.

Pie pastāvošajiem lietas apstākļiem ēkas iedzīvotājiem ir nepieciešams pārbaudīt un precizēt reģistrēto informāciju par deklarētajām dzīvesvietu adresēm (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6. un 7. pants). Būvvalde informē, ka viendzīvokļa ēkās dzīvokļu numuri netiek piešķirti un nedrīkst tikt lietoti.

Deklarētās dzīvesvietas adreses pārbaudi var veikt, vēršoties Rīgas pilsētas Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļās vai elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu "Mani dati Iedzīvotāju reģistrā", kas pieejams interneta vietnē www.latvija.lv. Plašāka informācija pieejama interneta vietnēs www.pmlp.gov.lv un www.riga.lv.

Personām ir iespēja veikt deklarētās dzīvesvietas adreses precizēšanu, kad saglabājas pirmreizējās deklarācijas datums, vai arī atkārtoti deklarēt savu dzīvesvietu.

[3.] Būvvalde, ievērojot minēto un pamatojoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 13. panta ceturto daļu, Administratīvā procesa likuma 13. pantu, 62. panta pirmo daļu, 62. panta otrās daļas 3. punktu, 63. panta pirmās daļas 3. punktu, 65. panta otro daļu, 66. pantu, Adresācijas noteikumu 2.10., 8.1., 8.2. apakšpunktu, 9. punktu, 17.1., 18.1. apakšpunktu, 19., 23., 24., 25., 28., 29., 30., 32., 34., 39. punktu

nolemj:

[3.1.] pamatojoties uz Adresācijas noteikumu 9. punktu mainīt adreses Rīgas pilsētā:

[3.2.] piešķirt adresācijas objektiem Rīgas pilsētā šādas adreses saskaņā ar Adresācijas noteikumu 23., 24. un 25. punktu:

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajai daļai šis administratīvais akts stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi adresātam. Ar paziņošanu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" uzskatāms, ka vispārīgais administratīvais akts ir kļuvis zināms administratīvā akta adresātiem. Ar šādu paziņošanu netiek pārkāptas ieinteresēto tiesības uzzināt administratīvo aktu, un šāda paziņošana lielā ieinteresēto personu skaita dēļ ir uzskatāma par saprātīgu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 77. pantu un 79. panta pirmo daļu šo administratīvo aktu var apstrīdēt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā Amatu ielā 4, Rīgā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Būvvaldē Amatu ielā 4, Rīgā.

Būvvalde informē, ka ēkā esošo telpu grupu numerācijas zīmes jāuzstāda atbilstoši Rīgas domes 22.10.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 62 "Par ielu un laukumu nosaukuma zīmju, ēku, telpu grupu numura zīmju un virziena rādītāju uz infrastruktūras, kultūras vai tūrisma objektiem izvietošanas kārtību Rīgas pilsētā".

Pilsētvides dizaina pārvaldes vadītājs V. Dombrovskis