Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr. 1-2/10730

Rīgā 2019. gada 20. novembrī

Par Ogres novada domes 2019. gada 15. augusta saistošo noteikumu Nr. 13/2019 "Lokālplānojums zemes vienībām ar kad. apz. 74680110081, un 74680110083, Madlienas pag., Ogres nov., lai grozītu Ogres novada teritorijas plānojumu olu un olu produktu ražotnes izveides vajadzībām. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" darbības apturēšanu

1. Ogres novada dome (turpmāk - Dome) 2019. gada 15. augustā pieņēma saistošos noteikumus Nr. 13/2019 "Lokālplānojums zemes vienībām ar kad. apz. 74680110081, un 74680110083, Madlienas pag., Ogres nov., lai grozītu Ogres novada teritorijas plānojumu olu un olu produktu ražotnes izveides vajadzībām. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 13/2019), kas stājās spēkā 2019. gada 21. augustā. Paziņojums par Saistošo noteikumu Nr. 13/2019 pieņemšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir publicēts 2019. gada 20. augustā.

2. Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk - Likums) 9. panta 4. punkts noteic, ka par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija (turpmāk - ministrija) izvērtē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un lokālplānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, ja tas nepieciešams šā likuma 26. un 27. pantā minēto darbību veikšanai.

3. Likuma 27. panta otrā daļa noteic, ka desmit dienu laikā pēc tam, kad beidzies šā panta pirmajā daļā noteiktais iesniegumu iesniegšanas termiņš, ministrija informē vietējo pašvaldību par saņemtajiem iesniegumiem. Ievērojot minēto, Ministrija 2019. gada 18. oktobrī informēja Domi par saņemtajiem iesniegumiem, norādot, ka lokālplānojums zemes vienībām ar kadastra apzīmējumu 74680110081, un 74680110083, Madlienas pagastā, Ogres novadā (turpmāk - Lokālplānojums) tiks izvērtēts.

4. Lokālplānojuma pārsūdzēšanas termiņš beidzās 2019. gada 21. oktobrī.

5. Likuma 27. panta pirmajā daļā noteiktajā divu mēnešu pārsūdzēšanas periodā ir saņemti vairāki iesniegumi, ar lūgumu izdot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu par Saistošo noteikumu Nr. 13/2019 apturēšanu.

6. Pamatojoties uz saņemtajiem iesniegumiem, saskaņā ar Likuma 9. panta 4.punktu ministrija izvērtēja Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas publiskajā daļā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_12937 (turpmāk - sistēma) pieejamo Lokālplānojuma dokumentāciju un atbilstību Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk - noteikumi Nr. 628) prasībām.

7. Izvērtējot Lokālplānojumu, konstatēju:

7.1. Saskaņā ar Likuma 24. panta otro daļu lokālplānojumā var detalizēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Pēc vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas spēkā stāšanās lokālplānojumā var grozīt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, ciktāl lokālplānojums nav pretrunā ar vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

Ogres novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2013.-2037. gadam¹ (turpmāk - Stratēģija) 2.2.2. sadaļā kā ilgtermiņa prioritāte ir izvirzīta daudzveidīga un inovatīva ekonomika, ar uzsvaru uz esošās lauksaimniecības, mežsaimniecības, ražošanas un pakalpojumu nozares attīstības atbalstu, šīs prioritātes sasniegšana jābalsta uz zināšanām un inovācijām un jābūt vidi saudzējošai un efektīvai resursu izmantošanas ziņā.

Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 240) 221. punkts noteic, ka, plānojot jaunu saimniecisko darbību, primāri izvērtē iespēju izmantot degradētās, pamestās un neapsaimniekotās teritorijas ar esošo infrastruktūru. Līdzīgs nosacījums ietverts arī Stratēģijas 3.5. apakšnodaļā "Ogres novada telpiskās attīstības vadlīnijas" - ražošanas objektu attīstībā priekšroka dodama esošo industriālo teritoriju atkārtotai izmantošanai un piesārņoto teritoriju sanācijai, nevis jaunu neapbūvētu teritoriju apgūšanai.

Līdz šim Lokālplānojuma teritorijā veikta lauksaimniecības darbība, kas galvenokārt saistīta ar barības pļaušanu lopiem un graudaugu audzēšanu.² Turklāt 2019. gadā daļai teritorijas, kas šobrīd ietilps jaunizveidotajā zemes vienībā "Balti", saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta uzturēto Lauku reģistru un karti ir pieteikts platību maksājums (kods 121). Atbalstot Lokālplānojumā ietverto attīstības ieceres īstenošanu konkrētajā teritorijā, Ogres novada pašvaldība nav pienācīgi izvērtējusi attīstības ieceres īstenošanas vietas izvēli un atbilstību normatīvajiem aktiem un Stratēģijai.³

7.2. Atbilstoši Likuma 1. panta pirmās daļas 9. punktam un 24. panta pirmajai daļai vietējā pašvaldība pēc savas iniciatīvas izstrādā lokālplānojumu kāda plānošanas uzdevuma risināšanai vai teritorijas plānojuma detalizēšanai vai grozīšanai. Domes 2018. gada 18. oktobra lēmums "Par lokālplānojuma "Lokālplānojums zemes gabaliem ar kad. apz. 74680110066, 74680110038, 74680110077 un 74680110005 Madlienas pag., Ogres nov., lai grozītu Ogres novada teritorijas plānojumu olu un olu produktu ražotnes izveides vajadzībām" izstrādes uzsākšanu"⁴ pieņemts, pamatojoties uz SIA "Gallusman" 2018. gada 8. oktobra iesniegumu (reģ. Nr. 2-4.1/5217).

Lokālplānojuma izstrādes mērķis - grozīt Ogres novada pašvaldības 2012. gada 21. jūnija saistošos noteikumus Nr. 16/2012 "Ogres novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk - Ogres TP), lai radītu priekšnoteikumus olu un olu produktu ražotnes izveidei Lokālplānojuma teritorijā.

7.3. Saskaņā ar Domes 2018. gada 18. oktobrī apstiprināto darba uzdevuma⁵ 1.2.2.1. apakšpunktu Lokālplānojuma teritorijā paredzēts mainīt Ogres TP noteikto funkcionālo zonējumu no Zaļās teritorijas (Mežs) ārpus valsts galvenā autoceļa ekspluatācijas aizsargjoslas un ārpus 10 m joslas gar lokālplānojuma robežu uz Lauksaimniecības teritoriju (L) un Tehniskās apbūves teritoriju (TA). Vienlaikus Domes 2018. gada 18. oktobrī apstiprinātais darba uzdevuma 1.2.2.2. apakšpunkts noteic mainīt funkcionālo zonējumu no Lauksaimniecības teritorijas uz Tehniskās apbūves teritoriju.

Ar Domes 2019. gada 21. februāra sēdē pieņemto lēmumu⁶ grozīts 2018. gada 18. oktobrī apstiprinātais darba uzdevums, nosakot sekojošo:

"1.1 Izteikt 1.2.2.1. apakšpunktu šādā redakcijā: 1.2.2.1. mainīt funkcionālo zonējumu no Zaļās teritorijas (Mežs) ārpus valsts reģionālā autoceļa ekspluatācijas aizsargjoslas un ārpus 10 m joslas gar lokālplānojuma robežu uz Lauksaimniecības teritoriju, detalizējot teritorijas papildizmantošanas veidu atbilstoši 2013. gada 30. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 3. pielikumam.

1.2. svītrot 1.2.2.2. apakšpunktu;"

7.4. Vides pārraudzības valsts biroja 2018. gada 15. novembra lēmums Nr. 4-02/78 "Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu" pieņemts, pamatojoties uz likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta pirmās daļas 1. punktu un 1. pielikuma 23. punkta 2. apakšpunktu - mājputnu intensīvās audzēšanas kompleksi ar vairāk nekā 60 000 vietu vistām.

Lokālplānojuma teritorijā plānota mājputnu novietņu (kompleksa) izveide, kas ietvertu novietnes līdz 8 miljoni putnu (t.sk. jaunputni un dējējvistas), olu šķirošanas, pārstrādes un uzglabāšanas ēku, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un noliktavu, graudu uzglabāšanas torņi, putnu mēslu pārstrādes ēkas, katlumāju un biogāzes ražotni. Vienlaikus Lokālplānojuma teritorijā no jauna paredzēts izbūvēt nepieciešamās inženiertehniskās apgādes tīklus un objektus.

7.5. Noteikumu Nr. 240 144. punkts noteic, ka, plānojot lielas inženierbūves, transporta un loģistikas objektus, rūpnieciskās ražošanas un pārstrādes uzņēmumus, tai skaitā derīgo izrakteņu ieguves vietas, atkritumu poligonus, biogāzes koģenerācijas stacijas, teritorijas plānojumā, lokālplānojuma vai detālplānojumā papildus paredz pasākumus šādu objektu ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām.

Ogres TP teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk - apbūves noteikumi) 227.6. B) apakšpunktā noteikts, ka kūts, ferma vai ražošanas uzņēmums jāizvieto, tā, lai to negatīvā ietekme (smakas, trokšņi) nepārsniegtu zemes vienības robežas uz kura tas atrodas ievērojot sanitārās prasības tā, lai to nepārsniegtu zemes vienības robežas, uz kura tas atrodas vai ir panākta rakstiska vienošanās ar skarto zemes vienību īpašniekiem.

Lokālplānojuma apbūves noteikumu 41., 42., 43. un 44. punktā ietvertas vispārīgas prasības, ka, īstenojot paredzēto darbību, jāparedz pasākumi smaku novēršanai, gaisa kvalitātes nepasliktināšanai un trokšņa līmeņa samazināšanai. Līdz ar to pasākumi aizsardzībai pret iespējamām negatīvajām ietekmēm ir noteikti formāli. Kā pasākumi piesārņojuma ietekmes mazināšanai noteikti:

- papildus kokaugu ieaudzēšanu meža teritorijā (M1);

- meža teritorija (M1) fragmentāri gar Lokālplānojuma robežu 10 m platā joslā;

- meža teritorija (M1) valsts reģionālā autoceļa P80 Tīnūži - Koknese aizsargjoslā;

- 20 m platu divpakāpju apstādījumu joslu gar valsts reģionālo autoceļu P80 Tīnūži - Koknese un gar Lokālplānojuma robežu ar zemes vienībām ar kadastra apzīmējumu 7468 011 0012 un 7468 011 0029.

Pārējā teritorijas daļā, paļaujoties uz to, ka pieguļošo zemju lietojuma veids ir mežs, pasākumi ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijā netiek noteikti. Tādejādi nav ievērots noteikumu Nr. 240 139. punkts, kas paredz, ka pasākumus aizsardzībai pret troksni, smakām un citiem negatīviem faktoriem nodrošina tajā zemes vienībā, kurā atrodas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves, neradot apgrūtinājumus blakus esošo zemes vienību īpašniekiem.

7.6. Saskaņā ar Meža likuma 1. panta pirmās daļas 34. punktu mežs ir ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20 procentu no mežaudzes aizņemtās platības. Vienlaikus Meža likuma 3.¹ panta pirmās daļas 2. punktā noteikts, ka par mežu neuzskata atsevišķi no meža esošu platību, kas atbilst meža definīcijai un ir mazāka par 0,5 hektāriem.

Lokālplānojumā noteiktā meža teritorija 10m platā joslā nenodrošinās to mērķi, kādam šī indeksētā funkcionālā zona ir noteikta - nodrošināt apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un meža galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

7.7. Lokālplānojuma darba uzdevuma 1.2.2.1. apakšpunkts noteic funkcionālā zonējuma maiņu ārpus valsts galvenā autoceļa ekspluatācijas aizsargjoslas un ārpus 10 m joslas gar lokālplānojuma robežu.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 13. panta otrās daļas 2. punkta b) apakšpunktu aizsargjosla gar valsts reģionālo autoceļu P80 Tīnūži - Koknese ir 60 metri. Lokālplānojuma teritorijā daļa, kas atrodas autoceļa aizsargjoslā un kurā tiek saglabāts zonējums Zaļās teritorija (Mežs) jeb Meža teritorija (M1),faktiski ir nepilnus 15 m plata. Savukārt Meža teritorija (M1) 10 m platā joslā gar Lokālplānojuma robežu nav noteikta visā teritorijā, kur šobrīd ir mežs. No publiskās apspriešanas 2019. gada 14. maija sanāksmes protokola izriet, ka sabiedrībai ir sniegta maldinoša informācija, jo gar Lokālplānojuma robežu Meža teritorija (M1) ir tikai 10 m plata josla.

7.8. Lokālplānojuma darba uzdevuma 1.2.2.3. apakšpunkts noteica uzdevumu precizēt Ogres TP noteikto minimālo attālumu no dzīvnieku fermas līdz A kategorijas ceļam. Lokālplānojuma risinājums šo attālumu samazina 5 reizes - no 300 m uz 60 m.

Ogres TP apbūves noteikumu 227.8. apakšpunktā noteiktie sanitārie attālumi pēc būtības ir buferzona starp dzīvojamo apbūvi un lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas novietnēm (saskaņā ar Ogres TP apbūves noteikumu 227.6. D) apakšpunktu - fermas), kuras mērķis saistīts ar sanitāro prasību nodrošināšanu, tai skaitā, iespējamo negatīvo ietekmju mazināšanu.

Attālums samazināts, lai teritorijā varētu iekļaut vistu novietņu kompleksa - olu un olu produktu ražotnei nepieciešamo plānoto apbūves laukumu.⁷

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav ņemts vērā Vides pārraudzības valsts biroja 2019. gada 1. jūlija atzinumā Nr. 4-03/11 "Par Lokālplānojuma zemes vienībām ar kadastra apzīmējumu 74680110066, 74680110038, 74680110077, 74680110005 Madlienas pagastā, Ogres novadā, Vides pārskatu"⁸ norādītais, ka Lokālplānojuma stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskatā (turpmāk - Vides pārskats) jāiekļauj vērtējums un jāvērtē sanitārā attāluma samazinājuma iespējamo ietekmi un tās būtiskumu uz sanitāro prasību nodrošināšanu, ja Lokālplānojuma teritorijā tiek īstenota lauksaimnieciskā izmantošana, kam nosakāmas sanitārās prasības.

7.9. Izvietojot lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves, jāņem vērā noteikumu Nr. 240 140. punktā noteiktie attālumi no dzīvojamās un publiskās apbūves. Konkrētos attālumus putnu fermu izvietošanai nosaka arī Ogres TP apbūves noteikumu 227.8. A5.) apakšpunkts, paredzot minimālo attālumu putnu fermai - 500 m. Saskaņā ar noteikumu Nr. 240 2.1. apakšpunktu apbūve ir teritorijā izvietotu esošu vai plānotu ēku, inženierbūvju, inženierkomunikāciju un labiekārtojuma elementu kopums. Vides pārskatā norādīts, ka tuvākās viensētas no Lokālplānojuma teritorijas robežas DR virzienā atrodas aptuveni 400 m attālumā ("Grotiņi"), savukārt DA un ZA virzienā aptuveni 450 m attālumā ("Jaunbadragi", "Krijdibenes"). Lokālplānojuma Paskaidrojuma raksta 7. attēlā "Lokālplānojuma teritorijā paredzētās darbības plānotā objekta orientējošs būvapjoms" ietvertā informācija par objekta orientējošo būvapjomu ir pretrunā 9. attēlā "Orientējošais paredzētai darbībai plānotās apbūves izvietojums lokālplānojuma teritorijā" norādītajam plānotajam apbūves izvietojumam, kas neatbilst noteikumu Nr. 240 140. punktā noteiktajām prasībām.

7.10. Lokālplānojumā noteiktais atļautās izmantošanas veidu klāsts un apbūves parametri (apbūves augstums, minimālais jaunveidojamās zemes vienības platība) lauksaimniecības teritorijā (L) ir pretrunā Ogres TP apbūves noteikumu 227. punktā noteiktajam, jo Lokālplānojumā noteiktā funkcionālā zona nav noteikta kā apakšzona (indeksētā teritorija), kā to paredz noteikumu Nr.240 19.punkts.

7.11. Ar Lokālplānojumu ir mainīts Ogres TP apbūves noteikumu 227.6. A) apakšpunktā noteiktais apbūves augstums, kurš plānotās paredzētās darbības tehnoloģisko risinājumu vajadzībām ir paaugstināts līdz 20 m. Turklāt Vides pārskata 1.3. apakšnodaļā "Lokālplānojuma teritorijā paredzēto darbību īss apraksts" un Paskaidrojuma raksta 4.2. apakšnodaļā "Plānotās apbūves izvietojuma risinājums" ietvertā informācija liecina, ka plānoto graudu torņu augstums paredzēts ~ 30 m, kas ir pretrunā Lokālplānojuma apbūves noteikumu 60. punktam.

7.12. Pastāv pretruna starp Lokālplānojuma apbūves noteikumu 60. punktu (20000 ha) un Paskaidrojuma raksta 3. tabulu (2 ha) attiecībā uz jaunveidojamās zemes vienības minimālo platību. Attiecīgi Lokālplānojuma apbūves noteikumu 60. punkts ir pretrunā noteikumu Nr. 240 65. punktam.

7.13. Lokālplānojuma apbūves noteikumu 31. punkts nepieļauj atklātu mēslu uzglabāšanas laukumu izveidi Lokālplānojuma teritorijā. Vides pārraudzības valsts biroja 2019. gada 1. jūlija atzinuma Nr. 4-03/11 "Par Lokālplānojuma zemes vienībām ar kadastra apzīmējumu 74680110066, 74680110038, 74680110077, 74680110005 Madlienas pagastā, Ogres novadā Vides pārskatu" 3.3.4. apakšpunktā norādīts, ka neatkarīgi no plānotā kūtsmēslu apsaimniekošanas risinājuma - operatoram kūtsmēslu vai fermentācijas atlieku uzglabāšanai ir jāparedz izbūvēt krātuvi, kuras tilpums var nodrošina kūtsmēslu vai fermentācijas atlieku uzglabāšanu vismaz astoņus mēnešus, turklāt nosacījumus šādu krātuvju raksturlielumiem jau paredz ārējie normatīvie akti. Publiskās apspriešanas sanāksmē 2019. gada 14. maijā SIA "Gallusman" pārstāvis uzsvēris, ka mēslu krātuves netiek paredzētas. Mēslus plānots pārstrādāt - žāvēt un sapresēt. No Lokālplānojuma 6. nodaļā noteiktās īstenošanas kārtības neizriet, ka krātuves kūtsmēslu vai fermentācijas atlieku uzglabāšanai izbūve būtu prioritārais uzdevums, lai tiktu izpildīts Lokālplānojuma apbūves noteikumu 31. punkts, kas savukārt nozīmē vides aizsardzības prasību neievērošanu.

7.14. Noteikumu Nr. 240 79. punkts noteic, ka, ja tiek plānoti objekti, kuru darbības dēļ var pieaugt satiksmes intensitāte un traucējumi citiem satiksmes dalībniekiem, kā arī rasties papildu noslodze un cita negatīva ietekme transporta infrastruktūrai, izstrādā transporta plūsmas shēmu, ko iekļauj lokālplānojuma, detālplānojuma vai būvprojekta sastāvā. Savukārt noteikumu Nr. 628 36.5. apakšpunkts noteic, ka lokālplānojuma grafiskajā daļā nosaka vai precizē transporta infrastruktūras risinājumus, atbilstoši iespējām atrisinot piekļūšanas iespējas katrai zemes vienībai, norādot plānotās pievienojumu vietas valsts un pašvaldību autoceļiem (publiskās lietošanas autoceļu tīklam).

Lokālplānojuma dokumentācijai nav pievienota transporta plūsmu shēma. Vienlaikus Lokālplānojuma grafiskajā daļā nav norādīta piekļuve (plānotā nobraucamā ceļa pieslēguma vietas) atbilstoši noteikumu Nr. 628 36.5. apakšpunktam.

7.15. Lokālplānojuma darba uzdevuma 1.2.4. apakšpunkts paredz transporta infrastruktūras risinājumu piekļūšanai pie plānotajiem objektiem izstrādi. Lokālplānojuma apbūves noteikumu 9.punkts noteic, ka piekļuvi Lokālplānojuma teritorijai paredzēt no izbūvētā paralēlā ceļa (zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 7468 011 0049, 7468 011 0050, 7468 011 0068 un 7468 011 0079), kas novietots paralēli valsts reģionālajam autoceļam P80 Tīnūži - Koknese. No Lokālplānojuma apbūves noteikumu 62.1. apakšpunkta izriet, ka esošais paralēlais ceļš ir jāpārbūvē, un tas ietverts arī Lokālplānojuma īstenošanas kārtībā. Likuma 24. panta ceturtā daļa noteic, ka lokālplānojuma teritorijā ir spēkā lokālplānojumā noteiktais funkcionālais zonējums un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

Tā kā paralēlais ceļš atrodas ārpus Lokālplānojuma teritorijas un atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem ir valsts īpašums, nav pamata tam, ka ar Lokālplānojumu tiek izvirzītas prasības teritorijas izmantošanai ārpus Lokālplānojuma teritorijas.

7.16. Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir norādījusi, ka "normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību (diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav neierobežota. Šī rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību principi." (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu un 2005. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 11. punktu). Kā izriet no Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūras, formālā sabiedrības iesaistīšana teritorijas attīstības plānošanas procesā bez mērķa noskaidrot un izvērtēt sabiedrības viedokli, ir atzīstama par sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpumu.

Likuma 3. pants noteic, ka teritorijas attīstības plānošanā ievēro teritorijas attīstības plānošanas principus, tai skaitā atklātības principu, kas noteic, ka teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir atzinusi, ka "vietējai pašvaldībai, nodrošinot sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā, ir pienākums būt par objektīvu un neitrālu institūciju, kuras uzdevums ir uzklausīt un taisnīgi izvērtēt visus ieinteresēto pušu viedokļus par konkrētas teritorijas atbilstošāko un piemērotāko attīstības veidu. Tajā pašā laikā Satversmes tiesa uzsvērusi, ka lēmuma pieņēmējam ne vienmēr ir jāvadās no personu izteiktajiem priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem un tie mehāniski jāietver attiecīgajā teritorijas attīstības plānošanas dokumentā. Saņemtie priekšlikumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības apsvērumiem, un to noraidīšanas gadījumā jāsniedz pietiekama argumentācija." (sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 26.1. punktu un 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu).

No Lokālplānojuma izstrādes dokumentiem un ministrijā saņemtajiem privātpersonu iesniegumiem, ar kuriem apstrīdēts Lokālplānojums, izriet, ka iedzīvotājus neapmierināja, ka lēmumi Lokālplānojuma izstrādes gaitā pieņemti, neizvērtējot iespējamās vidi degradējošās sekas un apkārtējo iedzīvotāju dzīves vides stāvokļa pasliktināšanos. Tādējādi sabiedrības iesaiste plānošanas procesā bijusi formāla un sabiedrības izteiktie iebildumi nav pienācīgi izvērtēti.

Nav ievērota noteikumu Nr. 628 2.4. apakšpunkta prasība, ka atbilde privātpersonai par tās iesniegtā priekšlikuma ņemšanu vērā vai noraidīšanu, ietverot atbildē noraidīšanas pamatojumu, sniedzama līdz attiecīgā plānošanas dokumenta dokumentācijas, kurā ietverts arī izstrādes vadītāja sagatavotais ziņojumu par publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu, iesniegšanai domē lēmuma pieņemšanai. Atbilstoši 2019. gada 28. jūnijā sistēmā publicētajam Ziņojumam par saņemto priekšlikumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu saņemti tikai divi iesniegumi, kurus attiecīgi parakstījušas 157 un 20 personas.

8. Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 41. panta otrajā daļā noteiktajam pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem.

9. Kā savā praksē vairākkārt ir atzinusi Latvijas Republikas Satversmes tiesa, lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jāatbilst normatīvajiem aktiem un, otrkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam (skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta spriedumu lietā Nr. 2003-16-05, secinājumu daļas 4. punkts).

10. Atbilstoši Likuma 27. panta trešajai daļai, ja, izskatot privātpersonas iesniegumu, tiek konstatēti teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to daļas izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdod rīkojumu apturēt saistošos noteikumus.

11. Ņemot vērā Rīkojuma 7. punktā konstatēto, secināms, ka nav ievērotas normatīvo aktu prasības lokālplānojuma izstrādei:

11.1. pārkāpta likuma "Par pašvaldībām" 41. panta otrā daļa;

11.2. pārkāpta Likuma 3. pants, 24. panta otrā un ceturtā daļa;

11.3. pārkāpta Meža likuma 3.¹ panta otrā daļa

11.3. pārkāpts noteikumu Nr. 628 2.4. un 36.5. apakšpunkts;

11.4. pārkāpts noteikumu Nr. 240 19., 65., 79.,139., 140., 144. un 221. punkts.

12. Ņemot vērā minēto, un pamatojoties uz Likuma 26. panta pirmo daļu, apturēt Saistošo noteikumu Nr. 13/2019 darbību.

13. Rīkojumu publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīt Ogres novada domes priekšsēdētājam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce