Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums Nr. BV-19-3658-nd

Rīgā 2019. gada 11. martā

Par adrešu piešķiršanu telpu grupām nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām

Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk - Būvvalde) saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma 17. panta ceturtajā prim daļā noteikto un atbilstoši Ministru kabineta 08.12.2015. noteikumos Nr. 698 "Adresācijas noteikumi" (turpmāk - Adresācijas noteikumi) noteiktajiem adreses piešķiršanas pamatprincipiem pieņem lēmumu par adreses piešķiršanu, maiņu, precizēšanu vai likvidēšanu.

[1.] Būvvalde, izskatot Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas publiskos datus, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus, dokumentus un adrešu piešķiršanas procesa tiesisko regulējumu,

konstatē:

[1.1.] Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 17. panta ceturtajā prim daļā ir noteikts, ka adresi piešķir, maina, precizē vai likvidē saskaņā ar likumu vai pašvaldības lēmumu. Adresācijas ieviešana, uzturēšana, pilnveidošana un pārskatīšana ir pašvaldībai noteikta pastāvīgi veicama funkcija, kas ir vērsta uz sabiedrības interesēm nodrošināt orientēšanos un konkrētu objektu identificēšanu administratīvās teritorijas ietvaros. Pašvaldībai nav noteiktas brīvas izvēles iespējas izvēlēties ieviest vai neieviest savā administratīvajā teritorijā vienotām prasībām atbilstošu adresācijas sistēmu. Adresācijas veidošanas obligātās prasības, kuras pašvaldībai ir jāievēro, ir noteiktas ar Adresācijas noteikumiem. Pašvaldībai ar normatīvajiem aktiem arī nav noteiktas tiesības izvēlēties, vai savas darbības ietvaros ievērot ārējā normatīvā akta prasības, vai neievērot.

Vienotas adresācijas sistēmas ieviešanas mērķis visā valsts teritorijā ir saistīts ar paredzamas, vienotiem principiem atbilstošas numerācijas ieviešanu. Likumdevējs, nosakot pašvaldībai pienākumu ieviest pašvaldības teritorijā adresācijas sistēmu, ir noteicis adresēšanas principus, kas ir obligāti pildāmi. Adrešu atkārtošanās dažādiem adresācijas objektiem nav pieļaujama, tāpat arī nereglamentēta adrešu numuru secība, vai adrešu numuru izvietojums nepareizās ielu adrešu numuru pusēs, vai adrešu numuru sasaiste ar ielas nosaukumiem, no kuriem netiek nodrošināta piekļuve adresācijas objektam, pilsētas teritorijā nedrīkst pastāvēt. Likumdevējs, nosakot adresācijas sistēmas pamatprincipus un adrešu numuru piešķiršanas kārtību, kā arī adreses pierakstīšanas kārtību, ir paredzējis sistēmu, kas to realizējot dod valsts iedzīvotājiem viennozīmīgu iespēju orientēties un paredzēt apvidū atpazīstamajiem adresācijas objektiem tiem piešķiramos adreses numurus un to secību, kas savukārt nodrošina iespēju personām, kas lieto adreses un pēc tām orientējās pilsētvidē, intuitīvi nojaust pareizu virzienu, lai atrastu sevi interesējošo adresācijas objektu. Vienveidīgas adresācijas ieviešana ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības intereses orientēties pilsētvidē, meklējot adresācijas objektus. Adresācijas sistēmas ietvaros nav noteikti vai paredzēti izņēmumi, kad īpašniekam vai kādai personai būtu dotas tiesības noteikt adresācijas objektu adreses. Sabiedrības intereses ir vērtējamas augstāk par atsevišķa indivīda interesēm un gadījumā, kad šīs intereses ir pretrunā, tad, piemērojot tiesību normas, ir jāsasniedz tiesisks risinājums, kurš atbilst tiesību normas jēgai un būtībai sabiedrības interesēs.

[1.2.] Saskaņā ar Adresācijas noteikumu 9. punktu pašvaldības domei vai pašvaldības kompetentai institūcijai bez personas piekrišanas, izvērtējot konkrēto situāciju, ir tiesības piešķirt adresi, ja adrese adresācijas objektam nav piešķirta, un mainīt, likvidēt vai precizēt adreses pieraksta formu, ja reģistrētā adrese neatbilst šajos noteikumos minētajām prasībām.

[2.] Būvvalde, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju un konstatētos faktus, pieejamos dokumentus saistībā ar adreses piešķiršanas procesa tiesisko regulējumu,

secina:

[2.1.] Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 17. panta ceturto prim daļu pašvaldības lēmumu par adrešu piešķiršanu, maiņu, precizēšanu vai likvidēšanu var izdot arī vispārīgā administratīvā akta veidā.

Būvvaldes ieskatā pašvaldībai noteiktā adrešu piešķiršanas kompetence (Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma 17. panta ceturtā prim daļa) nosaka par pienākumu veikt adrešu piešķiršanu, maiņu un sakārtošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām bez personu piekrišanas adresācijas izmaiņām (Adresācijas noteikumu 9. punkts).

Interpretējot Adresācijas noteikumu 9. punktu gan gramatiski, gan atbilstoši tā jēgai un būtībai, ir secināms, ka Būvvaldei ir pienākums mainīt adreses adresācijas objektiem, ja to adreses neatbilst normatīvo aktu prasībām, turklāt adresācijas veidošana pašvaldības teritorijā nav jāsaskaņo ar adresācijas objektu īpašniekiem vai citām personām un tā ir veicama atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to arī personas viedokļa noskaidrošana pie pastāvošajiem tiesiskajiem apstākļiem nav lietderīga, jo persona nevar sniegt informāciju, kas var ietekmēt adreses piešķiršanu. Adresācijas noteikumi nosaka adrešu piešķiršanas kārtību, kas Būvvaldei ir saistoša un ir jāizpilda.

[2.2.] Adresācijas noteikumu 2.8. apakšpunkts nosaka, ka adresācijas objekts ir dzīvošanai, saimnieciskai, administratīvai vai publiskai darbībai paredzēta ēka, savukārt 2.10. apakšpunkts nosaka, ka adresācijas objekts ir telpu grupa.

[2.3.] Adresācijas noteikumu 8.1. apakšpunkts nosaka, ka administratīvajā teritorijā adrese nedrīkst atkārtoties, bet 8.2. apakšpunkts nosaka, ka katram adresācijas objektam (funkcionāli saistītam objektu kopumam) piešķir vienu adresi.

[2.4.] Adresācijas noteikumu 12.1. apakšpunkts paredz, ja apbūvei paredzētai zemes vienībai adrese ir piešķirta, tad pirmajai ēkai, kas tiek būvēta vai ir uzbūvēta uz apbūvei paredzētas zemes vienības, un ar to funkcionāli saistītajām ēkām saglabā zemes vienībai piešķirto adresi, bet 12.2. apakšpunkts paredz, ka katrai nākamajai ēkai un ar to funkcionāli saistītajām ēkām, kuras būvēs vai ir uzbūvētas uz apbūvei paredzētas zemes vienības, izvērtējot konkrēto situāciju, piešķir jaunu adresi.

[2.5.] Adresācijas noteikumu 13. punkts nosaka, ja uz apbūvei paredzētas zemes vienības atrodas vairākas funkcionāli nesaistītas ēkas, katrai ēkai un ar to funkcionāli saistītajām ēkām piešķir atsevišķu adresi neatkarīgi no tā, vai ēkas ir viena īpašnieka vai vairāku īpašnieku īpašumā (valdījumā).

[2.6.] Adresācijas noteikumu 19. punkts paredz pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētai zemes vienībai vai ēkai numuru piešķir, ņemot vērā tuvāko ielu, ko nosaka, izvērtējot konkrēto situāciju.

[2.7.] Adresācijas noteikumu 17.1. apakšpunkts nosaka, ka pilsētās un ciemos zemes vienību un ēku numurus piešķir no ielas sākuma augošā secībā virzienā no apdzīvotās vietas centra uz nomali ielas kreisajā pusē piešķirot nepāra numurus, labajā pusē - pāra numurus.

[2.8.] Adresācijas noteikumu 18.1. apakšpunktā ir noteikts, lai izvairītos no iepriekš piešķirtu numuru atkārtošanās, pašvaldība savā teritorijā, piemērojot vienotu praksi, apbūvei paredzētas zemes vienības vai ēkas numuru papildina ar latviešu alfabēta lielo burtu (bez diakritiskām zīmēm).

[2.9.] Lai novērstu konstatēto adrešu atkārtošanos Būvvaldei ir jāmaina esošās adreses atbilstoši Adresācijas noteikumu prasībām, lai tās tiktu izpildītas. Nepastāvot adresācijas objektiem, to adreses ir likvidējamas atbilstoši Adresācijas noteikumu 9. un 30. punktam.

[2.10.] Adresācijas noteikumu 23. punkts nosaka, ja telpu grupai numurs nav piešķirts un par ēku nav saglabājušies ēku raksturojošie dokumenti, pašvaldības dome vai pašvaldības kompetentā institūcija numuru telpu grupai piešķir, pamatojoties uz ēkas īpašnieka (valdītāja) sniegto informāciju. Pašvaldības dome vai pašvaldības kompetentā institūcija var pieprasīt no ēkas īpašnieka (valdītāja) telpu grupas numura apstiprināšanai nepieciešamo informāciju.

[2.11.] Adresācijas noteikumu 24. punkts nosaka, ka numurus telpu grupām piešķir, sākot no ēkas kreisās malējās kāpņu telpas augošā secībā no zemākā stāva uz augstāko stāvu. Ēkā, kuru veido telpu grupas ar izeju uz āru, numurus telpu grupām piešķir, sākot no ēkas kreisās malas augošā secībā uz ēkas labo malu. Vienā ēkā telpu grupas numuri nedrīkst atkārtoties.

[2.12.] Adresācijas noteikumu 25. punkts nosaka, ka telpu grupai, kas veidota apvienojot vairākas telpu grupas, saglabā numuru, kas piešķirts vienai no apvienotajām telpu grupām, savukārt atdalot to no citas telpu grupas, atdalītajai telpu grupai piešķir numuru, kas bija noteikts vienai no apvienotajām telpu grupām, papildinot to ar latviešu alfabēta lielo burtu (bez diakritiskām zīmēm). Pārējo ēkas telpu grupu numerāciju nemaina.

[2.13.] Adresācijas noteikumu 26. punkts nosaka, ka, ja ēku veido viena telpu grupa, telpu grupai numuru nepiešķir.

[2.14.] Adreses ir jāpiešķir dzīvojamām telpu grupām atbilstoši Adresācijas noteikumu 23., 24. un 25. punkta prasībām, lai nodrošinātu iespēju dzīvojamās telpās deklarēt dzīves vietu, kas ir saistīts ar nodokļu administrēšanas procesiem.

[2.15.] Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmā daļa nosaka, ka, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā, bet Administratīvā procesa likuma 62. panta otrās daļas 3. punkts nosaka, ka personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta.

Administratīvā procesa likuma 63. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un izdod administratīvo aktu, ar kuru pilnībā vai daļēji atteikts izdot iesniedzējam labvēlīgu administratīvo aktu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošanai nav pamata vai tā nav lietderīga.

Ņemot vērā to, ka Adresācijas noteikumu 8.1. apakšpunktā ir skaidri noteikts, ka adrese administratīvajā teritorijā nedrīkst atkārtoties, bet 9. punktā ir noteikts, ka pašvaldībai bez personas piekrišanas, izvērtējot konkrēto situāciju, ir tiesības mainīt adresi, ja reģistrētā adrese neatbilst Adresācijas noteikumos minētajām prasībām, kas Būvvaldei viennozīmīgi uzliek pienākumu veikt adresācijas sakārtošanu.

Būvvalde nav tiesīga izdot administratīvo aktu, kura saturs neatbilst normatīvo aktu prasībām, līdz ar ko personas sniegtais viedoklis nekādi nevar ietekmēt ne administratīvā akta izdošanu, nedz arī sniegt Būvvaldei papildus informāciju, kas varētu ietekmēt adreses veidošanu adresācijas objektiem, līdz ar to adresāta viedokļa noskaidrošana šajā lietā nav adekvāta.

[2.16.] Ievērojot tiesiskos aspektus, kas regulē adreses piešķiršanu, kā arī ievērojot lietderības apsvērumus saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 65. panta otro daļu un 66. pantu, Būvvalde secina, ka adrešu maiņa ēkām, kurām ir konstatēta adrešu atkārtošanās nav atstājama uz vēlāku brīdi, tas nepieciešams, lai sekmētu viennozīmīgu objekta atrašanu un identificēšanu apvidū, un personas varētu saņemt nodokļu atvieglojumus par dzīvojamām platībām, jo šobrīd reģistrētā adrese neatbilst adresācijas piešķiršanas pamatprincipiem, kas noteikti Adresācijas noteikumu 8. punktā. Adrešu atkārtošanās dēļ nav iespējams identificēt precīzu adresācijas objektu. Administratīvā procesa likuma 66. pantā ir noteikts lietderības apsvērumu saturs, kas Būvvaldei ir jāizvērtē pirms administratīvā akta izdošanas:

1. adreses maiņa ēkai ir nepieciešama, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto adrešu veidošanas kārtību, kas noteikta, lai radītu iespējas ātri un viennozīmīgi valsts teritorijā identificēt adresācijas objektu apvidū. Adreses maiņa ir tiesiski pamatota un ar adreses maiņu faktiski tiks sasniegts tiesisks mērķis;

2. adreses maiņa atbilstoši Adresācijas noteikumiem ir iespējama vienīgi izdodot administratīvo aktu, līdz ar ko administratīvā akta izdošana ir vienīgais iespējamais veids, lai nodrošinātu adresācijas objekta identificēšanu apvidū, ievērojot adresācijas sistēmas prasības;

3. administratīvais akts par adreses maiņu būtiski neierobežo Administratīvā procesa dalībnieku tiesības un tiesiskās intereses, jo vienīgais tiesiskais pienākums, kas izriet saistībā ar administratīvo aktu par adreses maiņu ir jaunās adreses lietošana, kas nav vērtējama kā tiesību ierobežojums, bet gan kā pienākums, lai nodrošinātu saziņas un atrašanas iespējas;

4. Adresācijas noteikumiem atbilstošu adrešu piešķiršana adresācijas objektiem valsts teritorijā nodrošina valsts, pašvaldības un sabiedrības būtiskās intereses, kas saistītas ar personas sasniedzamību, orientēšanos apvidū un adresācijas objektu identificēšanu. Salīdzinot sabiedrības un valsts pārvaldes intereses ar privātpersonai uzlikto pienākumu lietot piešķirto adresi, ir secināms, ka privātpersonas tiesiskās intereses netiek aizskartas vai kā savādāk ierobežotas, jo persona jau lieto adresi un tai jauns tiesisks pienākums netiek noteikts. Ievērojot Administratīvā procesa likuma 13. pantā noteikto samērīguma principu, ir secināms, ka labumu, ko sabiedrība un valsts pārvalde iegūst ar noteikto ierobežojumu, proti, lietot administratīvā akta adresātam mainīto adresi, kas atbilst pilsētā pastāvošajam ielu tīklam, uzliek administratīvā akta adresātam ļoti nelielu ierobežojumu, taču sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks, jo sakārtota adresācija nodrošina arī operatīvo dienestu efektīvāku darbību, kas var ietekmēt ar cilvēku veselību un dzīvību saistītus jautājumus.

[2.17.] Būvvalde informē, ka pēc lēmuma par adreses piešķiršanu, maiņu, likvidēšanu vai precizēšanu tiks sniegta informācija Valsts zemes dienestam adrešu reģistrācijai Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā, kā arī informāciju par aktuālajām adresēm citas valsts informācijas sistēmas un reģistri saņem automātiski no Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas.

Ja komersanta juridiskā adrese tiek mainīta, tad komersantam par adreses maiņu ir jāinformē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, kurš adrešu informācijas aktualizēšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā veic bez maksas.

Pie pastāvošajiem lietas apstākļiem ēkas iedzīvotājiem ir nepieciešams pārbaudīt un precizēt reģistrēto informāciju par deklarētajām dzīvesvietu adresēm (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6. un 7. pants). Būvvalde informē, ka viendzīvokļa ēkās dzīvokļu numuri netiek piešķirti un nedrīkst tikt lietoti.

Personām, kuru deklarētās dzīvesvietu adreses bijušas ēkās ar vienādām adresēm, būtu lietderīgi veikt nepieciešamās darbības, lai Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē būtu nodrošināta aktuāla informācija par pareizām iedzīvotāju dzīvesvietu deklarētajām adresēm. Būvvalde papildus paskaidro, ka informāciju par iedzīvotāju deklarētajām adresēm ir tiesiska precizēt vienīgi pati persona, kuru tas skar, jo nevienai no valsts pārvaldes iestādēm nav noteiktas tiesības mainīt informāciju par iedzīvotāju deklarētajām adresēm. Pareiza informācija par adresi ir būtiska, lai nodrošinātu saziņu ar iedzīvotāju un dati varētu tikt izmantoti arī nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanā.

Deklarētās dzīvesvietas adreses pārbaudi var veikt, vēršoties Rīgas pilsētas Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļās vai elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu "Mani dati Iedzīvotāju reģistrā", kas pieejams interneta vietnē www.latvija.lv. Plašāka informācija pieejama interneta vietnēs www.pmlp.gov.lv un www.riga.lv.

Personām ir iespēja veikt deklarētās dzīvesvietas adreses precizēšanu, kad saglabājas pirmreizējās deklarācijas datums, vai arī atkārtoti deklarēt savu dzīvesvietu.

[3.] Būvvalde, ievērojot minēto un pamatojoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 17. panta ceturto prim daļu, Administratīvā procesa likuma 13. pantu, 62. panta pirmo daļu, 62. panta otrās daļas 3. punktu, 63. panta pirmās daļas 3. punktu, 65. panta otro daļu, 66. pantu, Adresācijas noteikumu 2.8., 2.10., 8.1., 8.2. apakšpunktu, 9. punktu, 12.1., 12.2. apakšpunktu, 13. punktu, 17.1., 18.1. apakšpunktu, 19., 23., 24., 25., 28., 29., 30., 32., 34., 39. punktu

nolemj:

[3.1.] pamatojoties uz Adresācijas noteikumu 9. punktu mainīt adreses Rīgas pilsētā:

[3.2.] likvidēt adresācijas objektiem Rīgas pilsētā šādas adreses saskaņā ar Adresācijas noteikumu 9. un 30. punktu:

[3.3.] piešķirt adresācijas objektiem Rīgas pilsētā šādas adreses saskaņā ar Adresācijas noteikumu 23., 24. un 25. punktu:

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajai daļai šis administratīvais akts stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi adresātam. Ar paziņošanu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" uzskatāms, ka vispārīgais administratīvais akts ir kļuvis zināms administratīvā akta adresātiem. Ar šādu paziņošanu netiek pārkāptas ieinteresēto tiesības uzzināt administratīvo aktu, un šāda paziņošana lielā ieinteresēto personu skaita dēļ ir uzskatāma par saprātīgu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 77. pantu un 79. panta pirmo daļu šo administratīvo aktu var apstrīdēt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā Amatu ielā 4, Rīgā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Būvvaldē Amatu ielā 4, Rīgā.

Būvvalde informē, ka ēkas un ēkā esošo telpu grupu numerācijas zīmes jāuzstāda atbilstoši Rīgas domes 22.10.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 62 "Par ielu un laukumu nosaukuma zīmju, ēku, telpu grupu numura zīmju un virziena rādītāju uz infrastruktūras, kultūras vai tūrisma objektiem izvietošanas kārtību Rīgas pilsētā".

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs I. Vircavs