Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

starptautiskie dokumenti

Nolīgums par attiecībām zivsaimniecībā starp Latvijas Republiku un Eiropas Kopienu

LATVIJAS REPUBLIKA, turpmāk tekstā - "Latvija", no vienas puses, un

EIROPAS KOPIENA, turpmāk tekstā - "Kopiena", no otras puses,

turpmāk tekstā - "Puses",

IEVĒROJOT ciešo sadarbību starp Latviju un Kopienu, it īpaši to, kas nodibināta ar Eiropas Nolīgumu starp Latviju un Kopienu un ar Briselē 1993.gada 5.maijā parakstīto Nolīgumu par attiecībām zivsaimniecībā starp Latviju un Kopienu, un abpusēji vēloties šo attiecību turpmāku padziļināšanu;

SAKARĀ AR TO, KA 1995.gada 1.janvārī Kopienai pievienojušās Zviedrijas Karaliste un Somijas Republika;

SAKARĀ AR TO, KA starp Latviju un Zviedrijas Karalisti 1993.gada 27.aprīlī un starp Latviju un Somijas Republiku 1994.gada 6.jūnijā noslēgtie zivsaimniecības nolīgumi tagad atrodas Kopienas kompetencē;

ŅEMOT VĒRĀ abpusējo vēlmi aizstāt šos nolīgumus ar jaunu Nolīgumu starp Latviju un Kopienu tādā statusā, kāds tai tika noteikts no 1995.gada 1.janvāra;

ŅEMOT VĒRĀ Pušu abpusējo vēlmi nodrošināt to krastiem pieguļošo ūdeņu zivju krājumu aizsardzību un racionālu pārvaldi;

IEVĒROJOT Apvienoto Nāciju 1982.gada Konvencijas par Jūras tiesībām principus;

APSTIPRINOT, ka piekrastes valstu jurisdikcijas rajonu paplašināšanai attiecībā uz to zvejas resursiem un savu suverēno tiesību īstenošanai šajos rajonos attiecībā uz šo resursu izpēti, izmantošanu, aizsardzību un pārvaldi būtu jātiek veiktai saskaņā ar starptautisko tiesību principiem;

ŅEMOT VĒRĀ faktu, ka Latvija ir noteikusi zvejniecības jurisdikciju ūdeņos, kuros Latvija īsteno suverēnās tiesības pētīt, izmantot, aizsargāt un pārvaldīt šos resursus, un ka Kopiena ir vienojusies, ka tās dalībvalstu zvejniecības rajons (turpmāk tekstā - Kopienas zvejniecības jurisdikcijas rajons) nepārsniegs 200 jūras jūdzes un zveja šajās robežās tiks pakļauta Kopienas vispārējai zvejniecības politikai;

ŅEMOT VĒRĀ, ka daļu Baltijas jūras zvejas resursu veido kopēji vai savstarpēji cieši saistīti zivju krājumi, kurus izmanto abu Pušu zvejnieki, un ka šo krājumu efektīva aizsardzība un racionāla pārvalde tādējādi var tikt sasniegta, vienīgi Pusēm savstarpēji sadarbojoties, attiecīgās starptautiskās organizācijās, it īpaši Starptautiskajā Baltijas jūras zvejniecības komisijā (IBSFC);

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju konferences rezultātus par transzonālajiem un tālu jūrā migrējošiem zivju krājumiem, kā arī Atbildīgās zvejniecības vadības kodeksu;

VĒLOTIES turpināt sadarbību attiecīgu starptautisko organizāciju ietvaros ar mērķi kopīgi aizsargāt, racionāli izmantot un pārvaldīt visus attiecīgos zvejas resursus;

ŅEMOT VĒRĀ minēto sadarbību attiecībā uz zvejas resursu aizsardzību un pārvaldi, to izpēti un zveju, kā arī zinātniskās izpētes nozīmību zvejas resursu aizsardzībā, racionālā izmantošanā un pārvaldīšanā, un vēloties attīstīt turpmāku sadarbību šajā jomā;

ŅEMOT VĒRĀ abu Pušu ieinteresētību zvejot otras Puses zvejniecības jurisdikcijas rajonā Baltijas jūrā;

APŅĒMUŠĀS uzlabot sadarbību un attīstību zivsaimniecības sektorā, veicinot kopuzņēmumu dibināšanu starp zivsaimniecības uzņēmumiem;

PĀRLIECINĀTAS PAR TO, ka šī jaunā veida sadarbība zivsaimniecības sektorā stimulēs Latvijas flotes atjaunošanu un konversiju, kā arī Kopienas flotes pārstrukturēšanu;

VĒLOTIES vienoties par noteikumiem un nosacījumiem, kas radītu savstarpējo attiecību pamatus zivrūpniecībā un norādītu virzienu, kādā šai sadarbībai vajadzētu attīstīties;

IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO:

1.pants

Puses sadarbosies, lai nodrošinātu Pušu jurisdikcijā esošajos zvejniecības rajonos un tām piegulošajos ūdeņos sastopamo zivju krājumu aizsardzību un racionālu pārvaldi. Puses tieši vai ar attiecīgu reģionālo organizāciju starpniecību centīsies vienoties ar trešajām Pusēm par pasākumiem zivju krājumu aizsardzībai un racionālai izmantošanai, tai skaitā nosakot kopējos pieļaujamos nozvejas apjomus un to sadalījumu.

2.pants

Katrai Pusei jāsniedz iespēja otras Puses kuģiem zvejot tās zvejniecības jurisdikcijai pakļautajos rajonos Baltijas jūrā aiz divpadsmit jūdžu zonas no bāzes līnijas, no kuras tiek mērīta teritoriālā jūra, saskaņā ar zemāk minētajiem noteikumiem.

3.pants

1. Katra Puse katru gadu atkarībā no vajadzības tās zvejniecības jurisdikcijā esošajos attiecīgajos rajonos var noteikt un vajadzības gadījumos, saskaroties ar neparedzētiem apstākļiem, papildināt:

(a) kopējo pieļaujamo nozvejas apjomu atsevišķiem zivju krājumiem un krājumu grupām, ņemot vērā visobjektīvākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, krājumu savstarpējo atkarību, attiecīgu starptautisko organizāciju darbību un citus mainīgos faktorus;

(b) pēc attiecīgām konsultācijām, nozvejas kvotu iedalījumu otras Puses zvejas kuģiem, saskaņā ar mērķi nodibināt abpusēji apmierinošu līdzsvaru to savstarpējās zivsaimniecības attiecībās;

(c) lemt par abpusējas pieejas vienošanām kopējo zivju krājumu pārvaldes shēmas kontekstā.

2. Katra Puse var veikt citus tādus pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem, zivju krājumu aizsardzībai vai atjaunošanai līmenī, kurā var tikt panākta vislielākā ilglaicīgā nozveja. Ieviešot jebkuru šādu pasākumu vai noteikumus pēc gadskārtējās vienošanās par zvejas iespējām, jāņem vērā nepieciešamība neskart otras Puses kuģiem jau iedalītās zvejas iespējas.

4.pants

Savas zvejniecības jurisdikcijas rajonos Latvija var piedāvāt papildus zvejas iespējas; Kopiena apmaiņai sniegs finansiālu atbalstu, ko Latvija izmantos Latvijas Zivju fonda, kā arī divpusējās un daudzpusējās sadarbības zivsaimniecības sektorā finansēšanai tādējādi, lai neskartu Kopienas intereses.

5.pants

1. Pusēm jāatbalsta kopuzņēmumu dibināšana zivsaimniecības sektorā starp Latvijas un Kopienas uzņēmumiem.

2. Puses vienojas konsultēties par vispiemērotāko veidu atbalstam kopuzņēmumu dibināšanai zivsaimniecības sektorā starp Latvijas un Kopienas kuģu īpašniekiem ar mērķi kopīgi izmantot Latvijas zvejniecības jurisdikcijā esošo rajonu zvejas resursus saskaņā ar shēmu, pēc kuras Kopiena nodrošinātu finansiālu palīdzību, bet Latvija nodrošinātu pieeju, kas netiek sniegta saskaņā ar šī Nolīguma 3. un 4.pantu.

3. Latvijai jāveicina šādu kopuzņēmumu dibināšanai un darbībai labvēlīga un stabila klimata radīšana un saglabāšana.

Ar šādu mērķi tai īpaša uzmanība jāvērš uz investīciju veicināšanas un aizsardzības pasākumiem, kas nodrošinātu nediskriminējošu, godīgu un saprātīgu attieksmi pret visiem Kopienas uzņēmumiem, kas piedalītos šādos kopuzņēmumos. Tas attiecas arī uz iespējām izmantot jūras zvejas resursus.

6.pants

Katra Puse var noteikt, ka otras Puses zvejas kuģu zvejas darbība tās zvejniecības jurisdikcijas rajonos tiek pakļauta licencēšanai. Limiti, kādos izsniedzamas licences, kā arī to pielietojuma detaļas jānosaka Pusēm, savstarpēji konsultējoties. Katras Puses kompetentai iestādei noteiktā laikā jāinformē otra puse par to kuģu nosaukumiem, reģistrācijas numuriem un citām būtiskām pazīmēm par kuģiem, kas gatavojas zvejošanai otras Puses zvejniecības jurisdikcijai pakļautajos rajonos. Otrai pusei noteiktā laikā jāizsniedz šādas licences saskaņā ar vienošanos noteiktajos limitos.

7.pants

1. Katrai pusei saskaņā ar tās likumiem, noteikumiem un administratīvajiem noteikumiem jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka tās zvejas kuģi ievēro otras Puses zivju aizsardzības pasākumus un citus ar likumdošanu noteiktos zvejas resursu izmantošanas noteikumus un nosacījumus šīs otras Puses zvejniecības jurisdikcijai pakļautajā rajonā.

2. Katra Puse attiecībā uz tās zvejniecības jurisdikcijai pakļauto rajonu un saskaņā ar starptautiskām tiesībām var veikt tādus pasākumus, kas varētu būt nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka otras Puses zvejas kuģi ievērotu tās likumdošanā noteiktos zivju aizsardzības un citus noteikumus un nosacījumus, kas pieņemti saskaņā ar tās zvejas regulēšanas principiem un pasākumiem.

3. Katrai Pusei iepriekš un pienācīgā veidā jāpaziņo otrai pusei par šādiem zvejniecību regulējošiem noteikumiem un pasākumiem, kā arī par jebkādiem grozījumiem šajos noteikumos un pasākumos.

4. Katras Puses zvejas regulēšanas nolūkā veiktajiem zivju aizsardzības pasākumiem jātiek balstītiem uz objektīviem un zinātniskiem kritērijiem, un tie nedrīkst faktiski vai ar likumu būt diskriminējoši attiecībā pret otru Pusi.

8.pants

Katra Puse piekrīt tās zvejas kuģu pārbaudēm, ko veic otras Puses kompetentās iestādes, kas atbild par zveju šīs otras Puses zvejniecības jurisdikcijai pakļautajā rajonā. Katrai pusei jāatvieglo šādu pārbaužu veikšana ar mērķi novērtēt 7.pantā minēto zvejas regulēšanas noteikumu un prasību ievērošanu.

9.pants

1. Katras Puses kompetentām iestādēm otras Puses zvejas kuģu aresta vai aizturēšanas gadījumā nekavējoties jāinformē šī Puse pa diplomātiskajiem kanāliem par turpmāk piemērojamām sankcijām.

2. Katras Puses kompetentām iestādēm jācenšas pēc iespējas atvieglot ātrāku kuģu un apkalpju, kas ir aizturēti vai tiek turēti apcietinājumā par zivju aizsardzības pasākumu vai citu zvejniecības noteikumu neievērošanu, atbrīvošanu pret galvojumu, saprātīgu drošības naudu vai citu kuģa īpašnieka vai viņa pārstāvja garantiju, kas noteikta saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.

10.pants

Puses vienojas apmainīties ar informāciju par zinātnisko un tehnisko attīstību to nacionālajās zivsaimniecības nozarēs, ietverot informāciju, kas attiecas uz zvejas resursu nozvejas apjomiem un to izmantošanu.

11.pants

1. Pusēm jāsadarbojas zinātnisko pētījumu veikšanā, kas nepieciešami, lai aizsargātu un optimāli izmantotu to zvejniecības jurisdikcijai pakļauto rajonu zvejas resursus, paraugu vākšanā un biostatistisko datu sniegšanā, tai skaitā par nozvejas statistiku, zvejas intensitāti, pielietojamiem zvejas rīkiem, jaunu apgūstamo sugu un zvejas vietu izpēti, kā arī to kopēju izmantošanu nākotnē.

2. Pusēm jāveicina sadarbība starp to zivsaimniecības nozares zinātniekiem un ekspertiem, tai skaitā šādu zinātnieku un ekspertu abpusēja pieredzes apmaiņa, kas saskaņota savstarpēju interešu programmu ietvaros.

12.pants

1. Pusēm jāsadarbojas tieši un ar atbilstošu starptautisko organizāciju starpniecību, tai skaitā zinātniskās izpētes jomā, ar mērķi aizsargāt, optimāli izmantot un pienācīgi pārvaldīt zvejas resursus, kas atrodas aiz to un trešo valstu teritoriju robežām, lai kur to zvejas kuģi veiktu zveju. Pusēm jākonsultējas vienai ar otru par jautājumiem, kas skar viņu savstarpējās intereses un kuri var tikt izskatīti šādās starptautiskās organizācijās.

2. Pusēm jāsadarbojas, nodrošinot to tiesības un pildot pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ar mērķi koordinēt Baltijas jūras un Ziemeļatlantijas dzīvo resursu aizsardzību, optimālu izmantošanu un pienācīgu pārvaldi.

13.pants

1. Anadromo zivju sugu saglabāšanas interesēs Puses apliecina savu apņemšanos ievērot attiecīgus Apvienoto Nāciju 1982.gada Jūras tiesību konvencijas noteikumus un principus, un it īpaši tās 66.pantu.

2. Šo mērķu īstenošanai Puses īpaši sadarbosies bilaterālā ceļā un ar atbilstošu starptautisko zivsaimniecības organizāciju starpniecību, it īpaši Starptautiskās Baltijas jūras zvejniecības komisijas ietvaros.

14.pants

1. Puses vienojas savā starpā konsultēties par jautājumiem, kas varētu rasties saistībā ar šī Nolīguma izpildi un pareizu piemērošanu.

2. Domstarpību gadījumā attiecībā par šī Nolīguma interpretāciju vai piemērošanu šādām domstarpībām jātiek risinātām Pušu sarunu ceļā.

15. pants

Nekas šajā Nolīgumā jebkādā veidā nevar ietekmēt vai aizskart jebkuras Puses uzskatus attiecībā uz jebkuru ar starptautiskajām jūras tiesībām saistīto jautājumu.

16.pants

Šī Nolīguma noteikumi neskar ekskluzīvo ekonomisko zonu vai zivsaimniecības jurisdikcijas teritoriju delimitācijas starp Latviju un Eiropas Kopienas dalībvalstīm.

17.pants

Šis Nolīgums tiek piemērots, no vienas puses, attiecībā uz teritorijām, kurās ir spēkā Līgums par Eiropas Kopienas dibināšanu saskaņā ar šajā Līgumā noteiktajiem principiem, un, no otras puses - attiecībā uz Latvijas Republikas teritoriju.

18.pants

Šis Nolīgums stājas spēkā datumā, kad Puses informējušas viena otru par šim mērķim nepieciešamo procedūru izpildi.

Šajā datumā tas aizstāj Nolīgumus par zivsaimniecības attiecībām starp Latviju un Kopienu, parakstītu 1993.gada 5.maijā, starp Latviju un Somijas Republikas valdību, parakstītu 1994.gada 6.jūnijā, un starp Latviju un Zviedrijas Karalisti, parakstītu 1993.gada 27.aprīlī.

19.pants

Šis Nolīgums paliek spēkā sākotnējā sešu gadu laika periodā no tā spēkā stāšanās brīža. Ja kāda no pusēm nepārtrauc Nolīguma darbību, paziņojot par tā laušanu vismaz deviņus mēnešus pirms šī perioda beigām, tas paliek spēkā arī turpmākos trīs gadu periodus, ja vien šāds paziņojums netiek iesniegts vismaz deviņu mēnešu laikā pirms katra šāda perioda beigām.

20.pants

Šis Nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros latviešu, dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, itāļu, portugāļu, spāņu un zviedru valodās, no tiem katrs teksts ir vienādi autentisks.

Latvijas Republikas vārdā

Ivars Amoliņš

Eiropas Kopienas vārdā

Eiropas Savienības komisijas D14 ģenerāldirektors

Jose Almeida Serra

Eiropas Kopienas Padomes vēstnieka vietnieks

John J. Cogan

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 19.12.1996.
Stājas spēkā:
 06.02.1997.
Pieņemšanas vieta: 
Brisele
Ratificēja:
 Ministru kabinets
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 120, 15.05.1997.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1433
0
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"