LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 78

Par Latvijas Republikas Ministru Padomes Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes nolikuma apstiprināšanu

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Ministru Padomes Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes (Latvijas Republikas Galvenā tehniskas uzraudzības pārvalde) nolikumu.

2. Galvenajai tehniskās uzraudzības pārvaldei, Finansu ministrijai, Sociālās nodrošināšanas ministrijai un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai izskatīt jautājumu par Arodbiedrību tehniskās inspekcijas funkciju un nepieciešamo materiālo un darbaspēka resursu nodošanu Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes rīcībā.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks I. BIŠERS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1990. gada 27. jūlijā

 

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 27. jūlija lēmumu
Nr. 78

Latvijas Republikas Ministru Padomes
Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes
NOLIKUMS

1. Latvijas Republikas Ministru Padomes Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde (Latvijas Republikas Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde) ir Latvijas Republikas valsts pārvaldes orgāns.

Latvijas Republikas Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde* ir atbildīga par sistemātisku un efektīvu valsts uzraudzības organizēšanu drošības noteikumu un normu ievērošanā pārvaldes kontrolei pakļautajos objektos.

Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde koordinē visu republikas valsts orgānu darbību, kuri pārrauga darba aizsardzību un darba apstākļus, drošības tehniku, ugunsdrošību un elektrodrošību, kā ari izstrādā vienotu politiku tehniskas uzraudzības veikšanai, darba drošības stāvokļa kopējai novērtēšanai republika un darba drošības līmeņa paaugstināšanā veicamo pasākumu noteikšanai.

Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde tai uzdoto valsts uzraudzību veic ar savu vietējo iestāžu un inspekciju starpniecību, kuras veido vienotu Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes sistēmu.

2. Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde veic valsts uzraudzību, lai garantētu iedzīvotāju un personāla darba drošību sprādziennedrošos un ugunsnedrošos procesos, bīstamu un kaitīgu tehnoloģiju lietošanā un bīstamu kravu pārvadāšanā pa republikas dzelzceļiem, kā arī citos tautas saimniecības un sociālās sfēras objektos neatkarīgi no resorpakļautības saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes apstiprināto sarakstu.

Izmaiņas kontrolējamo objektu sarakstā izdara Latvijas Republikas Ministru Padome pēc Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes priekšlikuma.

Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde attiecībā uz minētajām tehnoloģijām un objektiem var organizēt savas kompetences ietvaros valsts uzraudzību šo objektu projektēšanas un celtniecības stadijās.

3. Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde ir pakļauta Latvijas Republikas Ministru Padomei. Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes darbinieku maksimālo skaitu un darba algas fondu nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

4. Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde savā darbībā ievēro republikas Konstitūciju, Latvijas Republikas likumus, Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumus, šo nolikumu un citu Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošo likumdošanu.

5. Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde atbilstoši uzliktajiem pienākumiem:

5.1. apkopo darba drošības likumdošanas aktu piemērošanas praksi, nosaka avāriju un traumatisma iemeslus, kontrolē normatīvo dokumentu prasību ievērošanu un profilaktisko pasākumu veikšanu, nosaka kontrolējamo iekārtu darba drošības līmeņa paaugstināšanas iespējas un metodes;

5.2. apkopo valsts uzraudzības iestāžu slēdzienus, analizē drošības tehnikas un darba drošības stāvokli republikas teritorijā esošajās ministrijās un resoros, asociācijās un koncernos, firmās un apvienībās, organizācijās un rūpnīcās, kooperatīvos, kolhozos, padomju saimniecībās, nomas un personiskajās saimniecībās** un, ja nepieciešams, iesniedz Latvijas Republikas Ministru Padomei attiecīgus priekšlikumus;

5.3. organizē normatīvo dokumentu izstrādi, nosaka normu un noteikumu piemērošanas kārtību, nodrošina to apstiprināšanu un ieviešanu republikas teritorijā. Uz savstarpējas ieinteresētības pamatiem sadarbojas ar citu valstu attiecīgajiem uzraudzības dienestiem, kā ari uztur lietišķus sakarus ar vadošajiem institūtiem un zinātniskajām iestādēm, slēdz līgumus drošības noteikumu izstrādāšanai, sniedz tehnisko informāciju un apmainās ar to;

5.4. kontrolē uzraudzības objektu apkalpojošā personāla kvalifikāciju, nosaka drošības tehnikas un darbu drošības zināšanu pārbaudes kārtību, kā arī speciālo darbu veikšanas apliecību izsniegšanas un atņemšanas kārtību;

5.5. veic uzņēmumu un organizāciju tehniskās uzraudzības un darba drošības stāvokļa kompleksās pārbaudes;

5.6. kontrolē, kā tiek ievēroti noteikumi, ražojot un ekspluatējot tvaika katlus un traukus, kuri strādā zem spiediena virs 0,07 megapaskāliem (0,7 kg/cm²), ūdenssildāmos katlus ar ūdens karsēšanas temperatūru virs 115° C, tvaika un karstā ūdens cauruļvadus, celtņus, liftus (izņemot mazos kravas liftus), eskalatorus, funikulerus, pasažieru un kravas piekarceļus;

5.7. reģistrē gāzes uzraudzības objektus, katlu ierīces, traukus, kas strādā zem spiediena, tvaika un karstā ūdens cauruļvadus, cēlējierīces un sprāgstvielu noliktavas, izsniedz atļaujas to ekspluatācijai, nosaka uzraudzības objektu uzskaites un reģistrācijas sistēmu;

5.8. veic noteikumos paredzēto katlu uzraudzības objektu un cēlējierīču tehnisko atestāciju un kontrolē, vai uzņēmumi un organizācijas savlaicīgi atestē šīs iekārtas;

5.9. kontrolē, vai pareizi noteikta ražotņu atbilstība attiecīgajām sprādzienbīstamības, ugunsbīstamības un ugunsdrošības kategorijām, vai ražotnes pareizi ieskaitītas noteiktā kategorijā un kā tiek kontrolēta izmantojamo ierīču atbilstība sprādziennedrošu maisījumu kategorijai un grupai un sprādziennedrošu zonu klasei;

5.10. metodiski vada to uzņēmumu un organizāciju darbu, kas ekspluatē sadzīvē lietojamās gāzes iekārtas dzīvojamās mājās, komunālās saimniecības un sadzīves pakalpojumu uzņēmumos, un kontroli pār šo iekārtu tehnisko stāvokli un drošas ekspluatācijas garantēšanu;

5.11. seko, lai reglamentos un instrukcijās, kas regulē tehnoloģiskos procesus, tiktu savlaicīgi iekļautas izmaiņas, kas nepieciešamas darba drošībai;

5.12. kontrolē, kā tiek veikti avāriju profilakses pasākumi un kāda ir uzņēmuma gatavība avāriju likvidācijai;

5.13. izsniedz atļaujas:

izgatavot, montēt un remontēt Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes iestādēs reģistrētās cēlējierīces, tvaika katlus un ūdenssildāmos katlus, traukus, kas strādā zem spiediena, tvaika un karstā ūdens cauruļvadus;

veikt spridzināšanas darbus;

nespecializētiem uzņēmumiem un organizācijām veikt darbus, kas saistīti ar pazemes gāzesvadu un to virsbūvju celtniecību;

5.14. izsniedz uzņēmumiem un organizācijām apliecības, kas dod tiesības iegādāties sprāgstvielas;

5.15. norīko pārstāvjus, kas piedalās valsts pieņemšanas komisijās, kuras pieņem ekspluatācijā maģistrālos naftas produktu pārvadus un gāzesvadus, kā arī kontrolējamos uzņēmumus un objektus; izlases veidā kontrolē, kā valsts pieņemšanas komisijas ievēro uzņēmumu un objektu ekspluatācijā pieņemšanas noteikumus;

5.16. kontrolē gāzes glābšanas dienestu stāvokli un gatavību avāriju likvidācijai uzņēmumos un organizācijās, kā arī šo dienestu veicamo profilaktisko darbu.

6. Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldei ir tiesības:

6.1. jebkurā laikā savas kompetences ietvaros pārbaudīt kontrolējamos uzņēmumus un organizācijas neatkarīgi no to resorpakļautības, kā arī iesaistīt pārbaudēs pēc saskaņošanas ar attiecīgajiem uzņēmumiem un organizācijām to speciālistus.

Organizēt uzņēmumu un organizāciju kompleksās pārbaudes kopīgi ar visām citām valsts uzraudzības organizācijām, kas kontrolē drošības tehnikas un darba drošības jautājumus.

Ja konstatēti drošības noteikumu pārkāpumi, Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes pilnvarotā amatpersona, kura izdara pārbaudi, var noplombēt iekārtas un darba vietas, apturēt kontrolējamo objektu ekspluatāciju, remontu, montāžu, celtniecību un izstrādājumu izgatavošanu;

6.2. izdot un atņemt atļaujas spridzināšanas darbiem un kontrolējamo objektu montāžās, izgatavošanas, rekonstrukcijas, celtniecības un remonta darbiem;

6.3. pieprasīt un saņemt no visām valsts iestādēm, kuras veic valsts uzraudzību, slēdzienus par darba aizsardzības un drošības tehnikas stāvokli republikas teritorijā esošajos uzņēmumos un organizācijās;

6.4. iesniegt uzņēmumiem un organizācijām, kā ari vietējo Tautas deputātu padomju iestādēm, kuram ir kontrolējamie objekti, priekšlikumus un, ja konstatēti darba drošības prasību un normu pārkāpumi, dot obligāti izpildāmus norādījumus un rīkojumus darbu un objektu piespiedu apstādināšanai un pārkāpumu novēršanai;

6.5. piemērot likumā noteiktajā kārtībā ekonomiskās sankcijas kontrolējamiem uzņēmumiem un organizācijām, kuri pārkāpj objektu ekspluatācijas drošības noteikumus un normas vai nepilda valsts uzraudzības iestāžu priekšrakstus, ja šādi pārkāpumi bijuši par cēloni smagiem nelaimes gadījumiem vai nāves gadījumiem. Ja nepieciešams, nodot materiālus izmeklēšanas iestādēm vainīgo personu saukšanai pie kriminālatbildības;

6.6. uzlikt likumā noteiktajā kārtībā naudas sodu amatpersonām vai personām, kas tieši pārkāpj drošības noteikumus, normas un instrukcijas, kā arī darba aizsardzības likumdošanu:

6.6.1. visu kategoriju speciālisti un inspektori var uzlikt naudas sodu līdz 50 rubļiem;

6.6.2. inspekciju priekšnieki, daļu vadītāji un viņu vietnieki var uzlikt naudas sodu līdz 100 rubļiem;

6.6.3. pārvaldes priekšnieks un viņa vietnieki var uzlikt naudas sodu līdz 200 rubļiem;

6.7. dot priekšrakstus ministriju, resoru, uzņēmumu, organizāciju un iestāžu vadītājiem par to personu atbrīvošanu no ieņemamā amata noteiktā kārtībā, kuras:

patvaļīgi atjaunojušas darbus un pieļāvušas tādu iekārtu un objektu ekspluatācijas uzsākšanu, kuri apstādināti pēc Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes iestāžu norādījuma;

divas reizes gada laikā jau sauktas pie administratīvās atbildības par darba drošības noteikumu un normu pārkāpšanu;

nav beigušas apmācību un nav noteiktā kārtībā nolikušas eksāmenu drošības tehnikā;

6.8. noklausīties uzņēmumu un organizāciju atbildīgo darbinieku un vadītāju ziņojumus jautājumos, kas ir valsts uzraudzības iestāžu kompetencē;

6.9. noteikt avāriju apstākļu un cēloņu, rūpnieciskā traumatisma gadījumu izmeklēšanas kārtību, piedalīties to izmeklēšanā, sprāgstvielu zudumu un izlaupīšanas gadījumu tehniskajā izmeklēšanā kontrolējamos objektos un pašai veikt šādu izmeklēšanu, kā arī uz izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemt obligāti izpildāmus lēmumus jautājumos, kas attiecas uz valsts uzraudzību;

6.10. pieprasīt no uzņēmumiem un organizācijām, ja nepieciešams, iekārtu un materiālu papildu kontrolizmēģinājumus, kā arī iekārtu, aparātu un sistēmu papildu tehnisko pārbaudi;

6.11. saņemt no uzņēmumiem un organizācijām ziņas par darba drošības stāvokli, avārijām, traumatismu, kā arī citas ziņas un paskaidrojumus, kas ir Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes kompetencē;

6.12. piedalīties kontrolējamo uzņēmumu un organizāciju vadītāju, inženiertehniskā un apkalpojošā personāla zināšanu pārbaudē jautājumā par darba drošības noteikumiem un normām, pārbaudīt šīs zināšanas izlases kārtībā;

6.13. pieņemt galīgos lēmumus kontrolējamo objektu un izstrādājumu drošības jautājumos, ja starp uzņēmumiem un organizācijām ir domstarpības, kā arī ja tiek saskaņoti un apstiprināti normatīvi tehniskie dokumenti un kontrolējamo objektu projekti;

6.14. iesaistīt uz līguma pamata par ekspertiem speciālistus no uzņēmumiem un organizācijām, zinātniskās pētniecības iestādēm un augstākajām mācību iestādēm uz laiku līdz vienam mēnesim, samaksājot viņiem par darbu no Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes līdzekļiem;

6.15. piedalīties valsts komisiju darbā kontrolējamo objektu un iekārtu pieņemšanā ekspluatācijā;

6.16. sniegt papildpakalpojumus uzņēmumiem un organizācijām savas kompetences ietvaros uz līguma pamata, norēķinoties par izpildītā darba apjomu likumā noteiktajā kārtībā.

7. Galveno tehniskās uzraudzības pārvaldi vada priekšnieks, kuru ieceļ Latvijas Republikas Ministru Padome.

Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes priekšnieks ir personīgi atbildīgs par pārvaldes uzdevumu un pienākumu izpildi. Viņš nosaka arī pārvaldes vietējo iestāžu un tās centrālā aparāta struktūrvienību vadītāju atbildības pakāpi, apstiprina inspekciju un daļu nolikumus, speciālistu un inspektoru dienesta instrukcijas un savas kompetences ietvaros, ņemot par pamatu un. izpildot spēkā esošo likumdošanu, izdod pavēles un instrukcijas, kā arī dod norādījumus un pārbauda to izpildi.

Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes priekšnieks apstiprina aparāta struktūru un štatus Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktā darba samaksas (darba algas) fonda, ietvaros.

8. Savas kompetences ietvaros Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde izdod lēmumus, kas obligāti jāpilda attiecīgajām republikas ministrijām un resoriem, uzņēmumiem un organizācijām, kooperatīviem un personām, kas ekspluatē vai apkalpo kontrolējamās iekārtas.

Ja nepieciešams, lēmumi tiek izdoti kopīgi ar citām ieinteresētajām iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām vai pēc saskaņošanas ar tām.

9. Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde veic darbu ciešā kontaktā ar citām valsts uzraudzības iestādēm un sabiedriskajām organizācijām un organizē ārštata inspektoru tīklu, kas strādā pēc attiecīgi apstiprināta, nolikuma.

10. Galvenajā tehniskās uzraudzības pārvaldē tiek izveidota valsts uzraudzības iestāžu padome drošības tehnikas un darba drošības jautājumos. Padomes sastāvu apstiprina Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes priekšnieks.

Padomes ieteikumi tiek realizēti ar attiecīgo valsts uzraudzības iestāžu pavēlēm un lēmumiem,.

11. Galvenajā tehniskās uzraudzības pārvaldē var tikt izveidota kolēģija, kuras sastāvu un locekļu skaitu nosaka un apstiprina Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes priekšnieks.

Kolēģija savās regulāri rīkojamās sēdēs izskata jautājumus par darba drošības valsts uzraudzības pilnveidošanu, kā arī citus inspekciju darbības galvenos jautājumus, apspriež struktūrvienību praktiskās vadības jautājumus, lēmumu izpildes pārbaudi, kadru izvēli un izmantošanu un svarīgāko dokumentu projektus, noklausās struktūrvienību un inspekciju vadītāju ziņojumus un savas kompetences ietvaros - republikas uzņēmumu un organizāciju pārstāvju, kontrolējamo uzņēmumu un organizāciju, zinātniskās pētniecības, projektēšanas, konstruēšanas un citu organizāciju vadītāju un iekārtu izgatavotāj rūpnīcu vadītāju ziņojumus. Kolēģijas lēmumi tiek realizēti ar Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes priekšnieka pavēlēm un lēmumiem.

12. Galvenajai tehniskas uzraudzības pārvaldei ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un pārvaldes nosaukumu.

13. Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes kontrolei pakļautajiem uzņēmumiem un organizācijām, bet, ja darba drošības uzraudzība tiek veikta dažādu uzņēmumu un organizāciju objektos,- vietējo Tautas depu­tātu padomju izpildkomitejām jāapgādā Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes amatpersonas ar dienesta telpām, telefona sakariem, nepieciešamo darba apģērbu un aizsarglīdzekļiem uzņēmumu, organizāciju un objektu apsekošanas laikā, kā arī jāpiešķir transportlīdzekļi inspektoriem, kuri izsaukti nelaimes gadījumu izmeklēšanai vai objektu pieņemšanai ekspluatācijā un tehniskajai pārbaudei.

____________________________
* Tālāk tekstā - "Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde".

** Tālāk tekstā - "uzņēmumi un organizācijas".