Zemkopības ministrijas lēmums Nr.4.1-12/38

Rīgā 2014.gada 9.jūnijā

Par reņģu zvejas apturēšanu Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 5.panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk - ministrija) zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos.

Zvejniecības likuma 15.panta pirmā daļa paredz, ka rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ūdeņos regulē, nosakot ikgadēji pieļaujamo nozvejas apjomu, zvejas kuģu, zvejas rīku skaitu un to veidu, kā arī citus zvejas regulēšanas pasākumus, kas pamatojas uz zinātnisko ekspertīžu atzinumiem un zinātniskiem ieteikumiem, starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām, Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.

Zvejniecības likuma 11.panta ceturtā daļa un Ministru kabineta 2009.gada 30.novembra noteikumu Nr.1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos" (turpmāk - MK noteikumi Nr.1375) 2.2. apakšpunkts paredz, ka reņģu nozvejas limitam Baltijas jūras piekrastē jābūt vismaz četriem procentiem no Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā reņģu nozvejas apjoma.

Ievērojot Padomes 2013.gada 19.novembra regulas (ES) Nr. 1180/2013, ar ko 2014.gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā I Pielikumā Latvijai 2014.gadam piešķirto reņģu nozvejas kvotu, un, pamatojoties uz Zvejniecības likuma 11.panta ceturtajā daļā un MK noteikumu Nr.1375 2.2.apakšpunktā noteikto, ministrija 2014.gadā zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos noteica 2937 tonnas reņģu zvejas iespējas.

MK noteikumu Nr.1375 9.punkts paredz, ka valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk - Institūts) apkopo un uzskaita piekrastes nozvejas datus sadalījumā pa pašvaldībām un pēc katra zvejas mēneša līdz nākamā mēneša divdesmit piektajam datumam iesniedz tos ministrijā. Attiecīgās zivju sugas zveja piekrastē tiek pārtraukta, kad tās kopējais zvejas limits, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 2.punktu, ir pilnībā izmantots un ministrija savā mājaslapā internetā un plašsaziņas līdzekļos ir paziņojusi par konkrētās zivju sugas pārtraukšanu piekrastē.

Zvejniecības likuma 14.panta otrā daļa nosaka, ka informācija par zveju, zvejas pārkāpumiem, zivju izkraušanu, zivju cenām, zvejas kuģu sarakstiem un zvejnieku un zivju pircēju reģistrāciju tiek apkopota Latvijas zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā, kas reģistrēta valsts informācijas sistēmu reģistrā. Nepieciešamo informāciju sistēmas datubāzes nodrošināšanai sniedz Valsts vides dienests, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Jūras administrācija un Institūts.

Saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju par aprīļa nozveju, kas iegūta Latvijas zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā no Institūta un operatīvo informāciju, kas saņemta no Valsts vides dienesta, reņģu nozveja Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos uz 2014.gada 31.maiju sasniedza 3083 tonnas.

Tādējādi ministrija konstatē, ka zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos noteiktās 2937 tonnas reņģu zvejas iespējas ir pilnībā izmantotas un šīs sugas zveja Rīgas jūras līča piekrastē ir pārtraucama.

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī Zvejniecības likuma 5.panta trešo daļu, 11.panta ceturto daļu, 14.panta otro daļu un 15.panta pirmo daļu, MK noteikumu Nr.1375 2.2. apakšpunktu un 9.punktu, un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 65.panta pirmo daļu:

nolēmu:

apturēt un pārtraukt reņģu zveju Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 3.punktu, lēmums ir izpildāms ar spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta otro daļu un 189.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11.panta otro un piekto daļu, lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc ministrijas lēmuma "Par reņģu zvejas apturēšanu Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos" publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas valsts sekretāre D.Lucaua