Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumus Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi".
Ministru kabineta noteikumi Nr.383

Rīgā 2013.gada 9.jūlijā (prot. Nr.39 39.§)
Noteikumi par ēku energosertifikāciju
Izdoti saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma
7.panta trešo daļu, 8.panta astoto daļu, 9.panta piekto daļu,
10.panta trešo daļu un 11.panta trešo daļu
I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. ēku energosertifikācijas kārtību;

1.2. ēkas energoefektivitātes sertifikāta un ēkas pagaidu energosertifikāta paraugu, reģistrācijas kārtību, ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas sistēmu;

1.3. ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu;

1.4. energoefektivitātes prasības un augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām;

1.5. pārbaudes kārtību un termiņus apkures sistēmām, kuru apkures katlu lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 20 kW, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 12 kW.

II. Ēku energosertifikācijas kārtība

2. Lai veiktu ekspluatācijā esošas ēkas energosertifikāciju, neatkarīgs eksperts:

2.1. pārbauda aprēķiniem nepieciešamo izejas datu kvalitāti un nosaka to piemērojamību;

2.2. veic mērījumus un mērījumu novērtēšanu;

2.3. aprēķina ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēkas energoefektivitātes aprēķina metodes jomā;

2.4. izsniedz ēkas energoefektivitātes sertifikātu;

2.5. sagatavo ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai.

3. Lai veiktu projektējamas ēkas (jaunbūves, pārbūvējamas vai atjaunojamas ēkas) energosertifikāciju, neatkarīgs eksperts:

3.1. pārbauda aprēķiniem nepieciešamo izejas datu kvalitāti un nosaka to piemērojamību;

3.2. aprēķina ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēkas energoefektivitātes aprēķina metodes jomā;

3.3. pamatojoties uz aprēķiniem un uz faktisko būvniecības rezultātu, nododot būvi ekspluatācijā, izsniedz ēkas pagaidu energosertifikātu.

(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643)

4. Ēkas energoefektivitātes novērtēšanai pasūtītājs nodrošina neatkarīgajam ekspertam iekļūšanu ēkā vai tās telpās un piekļuvi ēkas inženiertehniskajām sistēmām, kā arī pieeju šādiem dokumentiem un informācijai par ēku:

4.1. ēkas būvprojekts vai būves kadastrālās uzmērīšanas lieta;

4.2. ēkas inženiertehnisko sistēmu projekti vai shēmu zīmējumi;

4.3. ēkas inženiertehnisko sistēmu instrukcijas;

4.4. ēkas inženiertehnisko sistēmu ekspluatācijas un apkopes žurnāli vai pārskati;

4.5. faktiskais telpu izmantošanas mērķis un temperatūra telpās;

4.6. komunālo pakalpojumu sniedzēju pārskati vai rēķini par faktiski uzskaitītās patērētās enerģijas daudzumu ēkā vai ēkas inženiertehniskajās sistēmās;

4.7. dati par ēkas nodošanu ekspluatācijā;

4.8. dati par ēkas inženiertehnisko sistēmu uzstādīšanu vai nomaiņu ēkas ekspluatācijas laikā;

4.9. enerģijas aprēķini (ja tādi ir);

4.10. iepriekšējie pārbaudes atzinumi (ja tādi ir);

4.11. cita nepieciešamā informācija, kas saistīta ar ēkas energoefektivitātes novērtējuma, apkures sistēmas un apkures katla vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes sekmīgu norisi.

(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643)

III. Ēkas energoefektivitātes sertifikāts

5. Ēkas energosertifikātu sagatavo ekspluatācijā esošām ēkām un to daļām saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu, bet ēkas pagaidu energosertifikātu – projektējamām ēkām (jaunbūvēm, pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām) un to daļām (jaunbūvē, pārbūvējamā vai atjaunojamā ēkā) saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643)

6. Ēkas energosertifikātu vai ēkas pagaidu energosertifikātu aizpilda, ievērojot šādus nosacījumus:

6.1. šo noteikumu 1.pielikuma 1.punktā vai 2.pielikuma 1.punktā norāda kādu no šādiem ēkas veidiem:

6.1.1. dažādu veidu viendzīvokļa ēka vai divdzīvokļu ēka;

6.1.2. daudzdzīvokļu māja;

6.1.3. biroju ēka;

6.1.4. izglītības iestāžu ēka;

6.1.5. ambulatoro vai stacionāro ārstniecības iestāžu ēka;

6.1.6. viesnīcu un restorānu ēka;

6.1.7. sporta iestāžu ēka;

6.1.8. vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības pakalpojumu ēka;

6.1.9. cita veida ēka, kurā tiek patērēta enerģija;

6.2. ja ēkas veids atbilst šo noteikumu 6.1.2.apakšpunktā minētajam veidam, šo noteikumu 1.pielikuma 1.punktā vai 2.pielikuma 1.punktā papildus norāda dzīvokļu skaitu mājā;

6.3. šo noteikumu 1. pielikuma 6. punkta vai 2. pielikuma 6. punkta laukā "pēdējās pārbūves/atjaunošanas gads" norāda pēdējo gadu, kad pārbūves vai atjaunošanas darbi skāruši ēkas fasādi vai ietekmējuši ēkas energoefektivitātes rādītājus;

6.4. šo noteikumu 1.pielikuma 7.punktā vai 2.pielikuma 7.punktā ēkas energoefektivitātes klasi norāda saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu, ievērojot šādus nosacījumus:

6.4.1. atsauces vērtības norāda gandrīz nulles enerģijas ēkai, normatīviem atbilstošai ēkai, kā arī ēkas veidam atbilstošam vidējam patēriņam, ja ēka atbilst kādam no šo noteikumu 16. punktā minētajiem veidiem;

6.4.2. (svītrots ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643);

6.4.3. (svītrots ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643);

6.4.4. (svītrots ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643);

6.4.5. šo noteikumu 1.pielikuma 6.punkta laukā "aprēķina platība" un 7., 9., 10. un 11.punkta attiecīgajos laukos vai 2.pielikuma 6.punkta laukā "aprēķina platība" un 7., 10. un 11.punkta attiecīgajos laukos norāda vērtības, kas noteiktas saskaņā ar ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi.

(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643)

7. Ēkas energosertifikātam pievieno:

7.1. pārskatu par ekonomiski pamatotiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā (3.pielikums);

7.2. apkures katlu, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus, kas sastādīti šo noteikumu 19., 20. un 24.punktā minētajos termiņos;

7.3. pielikumu, kurā norāda aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, norādot datu iegūšanas veidu un datu avotu:

7.3.1. telpu vai zonu nosaukumus, platības un temperatūras;

7.3.2. norobežojošo konstrukciju laukumus un siltuma zuduma koeficientus;

7.3.3. termisko tiltu garumus un siltuma zuduma koeficientus;

7.3.4. ēkā izmantoto inženiertehnisko sistēmu novērtējumā izmantotās vērtības;

7.3.5. vērtības, kas pieņemtas, lai ievērotu ēkas energoefektivitāti ietekmējošus faktorus;

7.3.6. klimatisko apstākļu korekcijai un aprēķinu precizēšanai izmantotos koeficientus;

7.3.7. energoefektivitātes novērtējuma ticamības intervālu, ja tas ir noteikts;

7.4. pielikumu ar aprēķiniem par ēkas energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu atmaksāšanās termiņiem;

7.5. citus dokumentus, kas sniedz papildu informāciju par ēkas energoefektivitātes novērtējumu, vērtēšanas apstākļiem vai nosacījumiem.

(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643)

8. Ēkas pagaidu energosertifikātam pievieno pielikumu, kurā norāda šo noteikumu 7.3.1., 7.3.2., 7.3.3., 7.3.4. un 7.3.5.apakšpunktā minētās aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, kā arī šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minētos dokumentus, ja ēkas pagaidu energosertifikātu izsniedz pārbūvējamai vai atjaunojamai ēkai.

(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643)

IV. Ēku energosertifikātu reģistrācijas kārtība

9. Neatkarīgs eksperts ēkas energosertifikātu vai pagaidu energosertifikātu reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā.

(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā; piemērojams ar 01.01.2016.; sk. 30. punktu)

10. Ēku energosertifikātu reģistru uztur Būvniecības valsts kontroles birojs.

(Grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 804)

11. Ēku energosertifikātu reģistrā iekļauj datus, kas saskaņā ar šiem noteikumiem iekļauti ēkas energosertifikātā, ēkas pagaidu energosertifikātā un šo dokumentu pielikumos, kā arī apkures sistēmu, apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktos.

(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643)

12. Katram ēku energosertifikātu reģistrā reģistrētam dokumentam Būvniecības valsts kontroles birojs piešķir reģistrācijas numuru.

(Grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 804)

V. Ēku energoefektivitātes salīdzinošā vērtēšanas un klasificēšanas sistēma un prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām

13. Ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas sistēmu veido ēkas energoefektivitātes rādītāji, kas raksturo apkures patēriņa salīdzinājumu, ko attēlo salīdzinošajā vērtēšanas skalā saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu.

(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā)

14. Salīdzinošajā vērtēšanas skalā izmanto šādas ēku energoefektivitātes klases:

14.1. dzīvojamām ēkām:

14.1.1. A klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 40 kWh uz kvadrātmetru gadā;

14.1.2. B klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 40 kWh uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 60 kWh uz kvadrātmetru gadā;

14.1.3. C klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 60 kWh uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 80 kWh uz kvadrātmetru gadā;

14.1.4. D klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 80 kWh uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 100 kWh uz kvadrātmetru gadā;

14.1.5. E klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 100 kWh uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 150 kWh uz kvadrātmetru gadā;

14.1.6. F klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 150 kWh uz kvadrātmetru gadā, ēkai nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi;

14.2. nedzīvojamām ēkām:

14.2.1. A klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 45 kWh uz kvadrātmetru gadā;

14.2.2. B klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 45 kWh uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 65 kWh uz kvadrātmetru gadā;

14.2.3. C klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 65 kWh uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 90 kWh uz kvadrātmetru gadā;

14.2.4. D klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 90 kWh uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 110 kWh uz kvadrātmetru gadā;

14.2.5. E klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 110 kWh uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 150 kWh uz kvadrātmetru gadā;

14.2.6. F klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 150 kWh uz kvadrātmetru gadā, ēkai nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.

(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643)

15. Ēkas energoefektivitātes klases rādītājs atbilst vērtībai, kas saskaņā ar ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi noteikta ēkas enerģijas patēriņam apkurei. Šajā punktā minēto vērtību izsaka veselos skaitļos kilovatstundās uz aprēķina platības kvadrātmetru gadā.

15.1 Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvēm noteikts šo noteikumu 5. pielikumā, ņemot vērā ēkas būvniecības ieceres apstiprināšanas dienu.

(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā)

15.2 Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām:

15.2 1. daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 90 kWh uz kvadrātmetru gadā;

15.2 2. dažādu veidu viendzīvokļa un divdzīvokļu dzīvojamām ēkām – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 100 kWh uz kvadrātmetru gadā;

15.2 3. nedzīvojamām ēkām – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 110 kWh uz kvadrātmetru gadā.

(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā)

15.3 Ja ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums ir lielāks par 3,5 metriem, ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis var pārsniegt šo noteikumu 15.1 un 15.2 punktā minētos rādītājus. Ņemot vērā ēkas vidējo apkurināmo telpu augstumu, ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni apkurei aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Emin. apr. = Emin. x h / 3,5, kur

Emin. apr. – ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis, ja ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums pārsniedz 3,5 metrus (kWh/m2 gadā);

h – faktiskais ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums (m);

Emin. – ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis saskaņā ar šo noteikumu 15.1 vai 15.2 punktu (kWh/m2 gadā).

(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā)

15.4 Ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni jaunbūvēm, atjaunojamām vai pārbūvējamām ēkām nepiemēro, ja šo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ja izmaksu un ieguvumu analīze par attiecīgās ēkas kalpošanas laiku norāda uz zaudējumiem.

(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā)

16. Būvniecības valsts kontroles birojs reizi gadā līdz 1.martam nodrošina statistiski noteiktu vidējo energoefektivitātes rādītāju apkures patēriņam publicēšanu Būvniecības valsts kontroles biroja mājaslapā internetā vismaz šādiem ēku veidiem:

16.1. daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām;

16.2. biroju ēkām;

16.3. izglītības iestāžu ēkām.

(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643; MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 804)

17. Ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:

17.1. ēkas energoefektivitātes rādītājs apkurei atbilst A klasei, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā;

17.2. kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam sastāda ne vairāk kā 95 kWh uz kvadrātmetru gadā;

17.3. ēkā izmanto augstas efektivitātes sistēmas, kuras:

17.3.1. nodrošina ne mazāk kā 75 % ventilācijas siltuma zudumu atgūšanu apkures periodā;

17.3.2. vismaz daļēji nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantošanu;

17.4. ēkā nav uzstādītas zemas lietderības fosilo kurināmo apkures iekārtas.

(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643)

VI. Apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude

18. Apkures sistēmu pārbaudi veic ēku apkures sistēmu pieejamām daļām (piemēram, siltuma ģeneratoram, kontroles sistēmai un cirkulācijas sūknim vai sūkņiem), ja šo sistēmu apkures katlu lietderīgā nominālā jauda telpu apkures mērķim ir vairāk nekā 20 kW.

19. Apkures sistēmu pārbauda:

19.1. ja apkures sistēmas apkures katlu lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 100 kW:

19.1.1. vismaz reizi četros gados – apkures sistēmām ar gāzes apkures katliem;

19.1.2. vismaz reizi divos gados – citos gadījumos;

19.2. ja apkures sistēmas apkures katlu lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 20 kW, bet nepārsniedz 100 kW:

19.2.1. vismaz reizi piecos gados – apkures sistēmām ar gāzes apkures katliem;

19.2.2. vismaz reizi četros gados – pārējos gadījumos.

20. Ja apkures sistēma aprīkota ar vadības un kontroles ierīcēm, kas nodrošina elektronisku sistēmu uzraudzību un kontroli, šo noteikumu 19.1. un 19.2.apakšpunktā minētos pārbaudes termiņus var pagarināt par diviem gadiem.

21. Apkures sistēmas pārbaude ietver apkures katla efektivitātes novērtējumu un apkures katla lieluma novērtējumu salīdzinājumā ar siltumenerģijas pieprasījumu ēkā. Apkures katla lieluma novērtējums nav jāveic atkārtoti, ja apkures sistēmā nav izdarītas izmaiņas attiecībā uz ēkas apkures prasībām.

22. Apkures katlus pārbauda saskaņā ar standartu LVS EN 15378:2009 L "Ēku apkures sistēmas. Apkures katlu un apkures sistēmu inspicēšana" (turpmāk – standarts LVS EN 15378:2009). Par apkures sistēmas pārbaudi neatkarīgs eksperts sastāda:

22.1. apkures sistēmas apkures katlu pārbaudes aktus saskaņā ar standarta LVS EN 15378:2009 D pielikumu;

22.2. apkures sistēmas pārbaudes aktu saskaņā ar standarta LVS EN 15378:2009 K pielikumu.

23. Gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi veic gaisa kondicionēšanas sistēmu pieejamām daļām, ja gaisa kondicionēšanas sistēmas faktiskā nominālā jauda pārsniedz 12 kW.

24. Gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbauda:

24.1. vismaz reizi sešos gados – ja gaisa kondicionēšanas sistēma aprīkota ar vadības un kontroles ierīcēm, kas nodrošina elektronisku sistēmu uzraudzību un kontroli;

24.2. vismaz reizi četros gados – citos gadījumos.

25. Gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaude ietver gaisa kondicionēšanas sistēmas efektivitātes un gaisa kondicionēšanas sistēmas lieluma novērtējumu salīdzinājumā ar dzesēšanas pieprasījumu ēkā. Lieluma novērtējums nav jāveic atkārtoti, ja attiecīgajā gaisa kondicionēšanas sistēmā nav izdarītas izmaiņas attiecībā uz ēkas dzesēšanas vajadzībām.

26. Gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbauda saskaņā ar standartu LVS EN 15240:2009 L "Ēku ventilācija. Ēku energoefektivitāte. Gaisa kondicionēšanas sistēmu apskates vadlīnijas" (turpmāk – standarts LVS EN 15240:2009). Par gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi neatkarīgs eksperts sastāda aktu saskaņā ar standarta LVS EN 15240:2009 G pielikumu.

27. Apkures sistēmas vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes pasūtītājs neatkarīgu ekspertu nodrošina ar pārbaudāmās sistēmas dokumentāciju (projektu vai apsekošanas shēmu), iepriekšējiem pārbaudes aktiem, ekspluatācijas laikā veiktajiem pierakstiem vai pārskatiem, kā arī nodrošina piekļuvi pārbaudāmajai sistēmai un tās sastāvdaļām un iespēju veikt uzmērījumus.

28. Apkures sistēmu apkures katlu pārbaudes aktus, apkures sistēmu pārbaudes aktus un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus neatkarīgs eksperts reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu.

(Piemērojams ar 01.01.2016.; sk. 30. punktu)

VII. Noslēguma jautājumi

29. (Svītrots ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643)

30. Šo noteikumu 9. un 28. punktu piemēro ar 2016. gada 1. janvāri.

(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā)

31. Spēkā esošus ēku energosertifikātus un pagaidu energosertifikātus, kā arī apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus, kas izsniegti līdz 2015. gada 31. decembrim, neatkarīgs eksperts reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā līdz 2016. gada 30. jūnijam.

(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti.

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs Artis Pabriks

Ekonomikas ministra vietā – iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
1.pielikums
Ministru kabineta
2013. gada 9. jūlija
noteikumiem Nr. 383

(Pielikums MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā)

1. lapa

Piezīmes.

1 Ēku energoefektivitātes klase saskaņā ar ēkas patēriņa novērtējumu apkurei.

2 Ēkas patēriņa novērtējums apkurei, kWh/m2 gadā.

3 Dokumenta rekvizītus "Datums" un "Paraksts" neaizpilda, ja dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2. lapa

9. Ēkas norobežojošo konstrukciju īpatnējais siltuma zudumu koeficientsHT/Aapr _________ W/(m2K)

HTA/Aapr _________ W/(m2K)

HT un HTA – faktiskais un normatīvais ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients, kas aprēķināts saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā
10. Ēkas ventilācijas īpatnējais siltuma zudumu koeficientsHVe/Aapr _________ W/(m2K)
HVe – ēkas ventilācijas siltuma zudumu koeficients, kas aprēķināts saskaņā ar ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi
Ventilācijas siltuma zudumu atgūšana apkures periodā__________ %
11. Enerģijas uzskaite un sadalījums apkures un karstā ūdens sistēmās

Kalendāra gads

Energonesējs

Apkurei

Karstā ūdens apgādei

nosaukums

uzskaitītais daudzums

kWh

klimata korekcija
kWh5

kWh/m2 gadā

kWh

kWh/m2 gadā

___4

kWh


 
        

 
        

 
        

 
        

 
        

 
        

 
        

 
        

 
        
12. Pielikumi un pievienotie dokumenti (dokumenta nosaukums, datums, numurs un lapu skaits):

1) pārskats par ekonomiski pamatotiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā;

2) pielikums, kurā ietvertas aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, norādot datu iegūšanas veidu un datu avotu;

3) _____________

4) ..

13. Neatkarīga eksperta apliecinājums

Apliecinu, ka ēkas energosertifikāts sastādīts, nepieļaujot rīcību, kas manis paša, pasūtītāja vai citas personas interesēs varētu mazināt iegūto rezultātu pareizību, novērtējuma objektivitāti un ticamību.

_____________
(datums6)

____________________________
(vārds, uzvārds)

__________________
(paraksts6)

Piezīmes.

4 Dati par faktiski uzskaitītajiem energonesējiem par pēdējiem pieciem gadiem vai sezonām faktiski uzskaitītajās mērvienībās (t, m3, MJ, kcal vai cita).

5 Klimata korekcijas koeficients attiecīgajai apkures sezonai patēriņa normalizēšanai uz normatīvo apkures grādu dienu skaitu.

6 Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2.pielikums
Ministru kabineta
2013. gada 9. jūlija
noteikumiem Nr. 383

(Pielikums MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā)

1. lapa

Piezīmes.

1 Ēku energoefektivitātes klase saskaņā ar ēkas patēriņa novērtējumu apkurei.

2 Ēkas patēriņa novērtējums apkurei, kWh/m2 gadā.

3 Dokumenta rekvizītus "Datums" un "Paraksts" neaizpilda, ja dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2. lapa

9. Ziņas par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā (aizpilda pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā):Datums __________________
10. Ēkas norobežojošo konstrukciju īpatnējais siltuma zudumu koeficientsHT/Aapr _________ W/(m2K)

HTA/Aapr _________ W/(m2K)

HT un HTA – faktiskais un normatīvais ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients, kas aprēķināts saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā
11. Ēkas ventilācijas īpatnējais siltuma zudumu koeficientsHVe/Aapr _________ W/(m2K)
HVe – ēkas ventilācijas siltuma zudumu koeficients, kas aprēķināts saskaņā ar ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi
Ventilācijas siltuma zudumu atgūšana apkures periodā__________ %
12. Pielikumi un pievienotie dokumenti (dokumenta nosaukums, datums, numurs un lapu skaits):

1) pielikums, kurā ietvertas aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, norādot datu iegūšanas veidu un datu avotu;

2) _____________

3) ..

13. Neatkarīga eksperta apliecinājums

Apliecinu, ka ēkas pagaidu energosertifikāts sastādīts, nepieļaujot rīcību, kas manis paša, pasūtītāja vai citas personas interesēs varētu mazināt iegūto rezultātu pareizību, novērtējuma objektivitāti un ticamību.

_____________
(datums4)

____________________________
(vārds, uzvārds)

__________________
(paraksts4)

Piezīme. 4 Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

3.pielikums
Ministru kabineta
2013. gada 9. jūlija
noteikumiem Nr. 383

(Pielikums MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā)

Pārskats par ekonomiski pamatotiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā
1. Ēkas veids[Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 6.1. apakšpunktu]
2. Adrese[Iela, ēka, ciems, pagasts vai pilsētas lauku teritorija, pilsēta, novads, apriņķis, pasta indekss]
3. Ēkas daļa[Norāda, ja attiecas uz ēkas daļu]
4. Ēkas vai tās daļas (telpu grupas) kadastra apzīmējums[XXXX XXX XXXX XXX XXX]

5. Priekšlikumi par pasākumiem ēkas energoefektivitātes uzlabošanai
Priekšlikumi aizpildāmi brīvā formā, ievērojot šādus nosacījumus:

1) iekļauj priekšlikumus par pasākumiem, kas ir tehniski iespējami konkrētajai ēkai;

2) norāda ieteikto pasākumu, tā aprakstu un sasniedzamo rādītāju, norādot nepieciešamās mērvienības;

3) norāda ieteiktā pasākuma plānoto piegādātās enerģijas ietaupījumu, īpatnējo enerģijas ietaupījumu uz ēkas vienu kvadrātmetru gadā un procentuālo ietaupījumu (no esošā aprēķinātā ēkas energoefektivitātes novērtējuma);

4) norāda priekšlikuma plānotās īstenošanas izmaksas (var norādīt arī pasākuma atmaksāšanās laiku);

5) ja ēkai īstenotais priekšlikums palielina vai samazina arī kādas citas energosistēmas patēriņu, attiecīgo patēriņu atsevišķi norāda ar attiecīgi pozitīvu vai negatīvu zīmi;

6) priekšlikumus numurē. Ja tiek piedāvāti alternatīvu priekšlikumu varianti, tos attiecīgi apzīmē (piemēram, 1A, 1B, 1C) un, ja nepieciešams, paskaidro, lai varētu indentificēt, ar kuru vai kuriem citiem pasākumiem tie ir salīdzināmi un mijiedarbojas.

6. Ēkas energoefektivitātes rādītāji un ieteikumu salīdzinājums

Uzlabojumu varianti
(norāda attiecīgos šā pārskata 5. sadaļā ieteikto pasākumu numurus vai apzīmējumus)

1. variants

2. variants

Rādītāji

Mērvienība

Izmērītie rādītāji bez korekcijas

Aprēķinātie rādītāji

Sasniedzamie rādītāji
(pēc priekšlikumu īstenošanas)

6.1. Ēkas norobežojošo konstrukciju īpatnējais siltuma zudumu koeficients HT/Aapr

W/(m2K)

6.2. Ēkas ventilācijas siltuma zudumu īpatnējais koeficients Hve/Aapr

6.2.1. Siltumenerģijas atgūšana

%

6.3. Gaisa apmaiņas rādītājs

m3/(h×m2)

6.4. Nepieciešamās enerģijas novērtējums:

kWh/m2 gadā

t. sk. 6.4.1. apkurei
6.4.1.1. apkures izmērītais rādītājs ar klimata korekciju

6.4.2. karstā ūdens sistēmā
6.4.3. ventilācijai
6.4.4. apgaismojumam
6.4.5. dzesēšanai
6.4.6. papildu

Samazinājums, %

6.5. Siltuma ieguvumi ēkā:

kWh/m2 gadā

(apkures periodam)

6.5.1. iekšējie

6.5.2. saules

6.5.3. ieguvumu izmantošanas koeficients

apkures periodam

6.6. No atjaunojamiem energoresursiem ēkā saražotā enerģija

kWh/m2 gadā

6.7. Primārās enerģijas novērtējums

kWh/m2 gadā

Samazinājums, %

6.8. Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas novērtējums

kg CO2 gadā

Samazinājums, %

7. ēkas energoefektivitātes uzlabošanas ieteikumu izdevējs
Neatkarīgs eksperts[Vārds un uzvārds]
Reģistrācijas numurs[Neatkarīga eksperta reģistrācijas numurs neatkarīgu ekspertu reģistrā]
Datums*Paraksts*

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "Datums" un "Paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

4.pielikums
Ministru kabineta
2013. gada 9. jūlija
noteikumiem Nr. 383

(Pielikums MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā)

Ēkas energoefektivitātes rādītāju apkures patēriņam salīdzinošā vērtēšanas skala

Ēka atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībāmJā [ ]Nē [ ]

Piezīmes.

1 Ēku energoefektivitātes klase saskaņā ar ēkas patēriņa novērtējumu apkurei.

2 Ēkas patēriņa novērtējums apkurei, kWh/m2 gadā.

5.pielikums
Ministru kabineta
2013. gada 9. jūlija
noteikumiem Nr. 383
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvēm1

(Pielikums MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā)

Nr.
p. k.

Ēkas būvniecības ieceres apstiprināšanas periods

Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis, energoefektivitātes novērtējums apkurei jaunbūvēm

dzīvojamām ēkām

nedzīvojamām ēkām
(noteikumu2 6.1.3., 6.1.4., 6.1.5., 6.1.6., 6.1.7., 6.1.8., 6.1.9. apakšpunktā
minētie ēku veidi)

daudzdzīvokļu ēkas

viendzīvokļa vai divdzīvokļu ēkas

ēkas, kuras ir valsts īpašumā un institūciju valdījumā un kurās atrodas valsts institūcijas

pārējās nedzīvojamās ēkas

1

2

3

4

5

6

1.

Līdz 2016. gada 31. decembrim

≤ 70 kWh/m2 gadā

≤ 80 kWh/m2 gadā

≤ 100 kWh/m2 gadā

≤ 100 kWh/m2 gadā

2.

No 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim

≤ 60 kWh/m2 gadā

≤ 70 kWh/m2 gadā

≤ 90 kWh/m2 gadā

≤ 90 kWh/m2 gadā

3.

No 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim

≤ 60 kWh/m2 gadā

≤ 70 kWh/m2 gadā

≤ 65 kWh/m2 gadā

≤ 90 kWh/m2 gadā

4.

No 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim

≤ 50 kWh/m2 gadā

≤ 60 kWh/m2 gadā

gandrīz nulles enerģijas ēka

≤ 65 kWh/m2 gadā

5.

No 2021. gada 1. janvāra un turpmāk

gandrīz nulles enerģijas ēka

gandrīz nulles enerģijas ēka

gandrīz nulles enerģijas ēka

gandrīz nulles enerģijas ēka

Piezīmes.

1 Ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni (klasi) jaunbūvēm nepiemēro, ja šo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ja izmaksu un ieguvumu analīze par attiecīgās ēkas kalpošanas laiku norāda uz zaudējumiem.

2 Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju".

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par ēku energosertifikāciju Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 383Pieņemts: 09.07.2013.Stājas spēkā: 19.07.2013.Zaudē spēku: 16.04.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 138, 18.07.2013. OP numurs: 2013/138.3
Dokumenta valoda:
LVEN
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
258322
{"selected":{"value":"17.12.2016","content":"<font class='s-1'>17.12.2016.-15.04.2021.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"17.12.2016","iso_value":"2016\/12\/17","content":"<font class='s-1'>17.12.2016.-15.04.2021.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.11.2015","iso_value":"2015\/11\/21","content":"<font class='s-1'>21.11.2015.-16.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.07.2013","iso_value":"2013\/07\/19","content":"<font class='s-1'>19.07.2013.-20.11.2015.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
17.12.2016
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"