1. Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk – Dome) 2012.gada 11.oktobrī apstiprināja Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu ar saistošajiem noteikumiem Nr.42 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" (turpmāk – Jūrmalas Teritorijas plānojums).

2. Paziņojums par Jūrmalas Teritorijas plānojuma apstiprināšanu tika publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2012.gada 23.oktobrī, līdz ar to, Jūrmalas Teritorijas plānojums stājās spēkā 2012.gada 24.oktobrī.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – ministrija) Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27.panta pirmajā daļā norādītajā termiņā ir saņēmusi privātpersonu, kā arī nevalstisko organizāciju sūdzības, kurās lūgts apturēt Jūrmalas Teritorijas plānojuma darbību attiecībā uz vairākām Jūrmalas pilsētas teritorijām.

4. Ministrija, pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27.panta trešo daļu, izvērtējot Jūrmalas Teritorijas plānojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām, konstatēja:

4.1. Jūrmalas Teritorijas plānojums ir izstrādāts, ievērojot normatīvajos aktos noteikto procedūru;

4.2. Jūrmalas Teritorijas plānojuma izstrādes laikā ir organizētas vairāk kā 30 sabiedriskās apspriešanas sanāksmes un diskusijas ar dažādām mērķauditorijām. Informācija par sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtajiem viedokļiem, to vērā ņemšanu vai noraidīšanu, apkopota ziņojumu veidā pārskatā par Jūrmalas Teritorijas plānojuma izstrādi. Līdz ar to, ministrija nav guvusi apstiprinājumu iesniegumos paustajam viedoklim par to, ka sabiedrības līdzdalība Jūrmalas Teritorijas plānojuma izstrādē tika organizēta formāli;

4.3. (svītrots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 31.10.2013. rīkojumu Nr.370).

Ministrija konstatēja, ka LRVP atzinumā minētais nekustamais īpašums ir Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piederošā zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 1300 002 1202, kuru dabā veido iela un esošais asfaltētais laukums, uz kura atrodas kafejnīca, kas ir uzbūvēta kā īslaicīgās lietošanas būve. Saskaņā ar Jūrmalas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas karti "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana" minētās zemes vienības daļa, kurā atrodas asfaltētais stāvlaukums, atrodas funkcionālajā zonā Jauktā darījumu apbūves teritorija (3JD2) un ietilpst arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk – krasta kāpu aizsargjosla). Saskaņā ar Jūrmalas Teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – Apbūves noteikumi) 246.punktu atļautā izmantošana Jauktā darījumu apbūves teritorijā (3JD2), risinājumu pamatojot detālplānojumā:

1) pludmales centrs;

2) sabiedriskās ēdināšanas objekts.

Atbilstoši Apbūves noteikumu 5.32.apakšpunktam pludmales centrs ir komplekss pakalpojumu objekts, kurā pieejami vismaz šādi pakalpojumi pludmales apmeklētājiem – dušas un tualetes, ģērbtuves, medicīnas punkts, glābšanas dienests. Pludmales centrā parasti ir arī tirdzniecības vai sabiedriskās ēdināšanas objekti, pludmales un sporta inventāra noma vai citi pakalpojumi pludmales apmeklētājiem.

Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 10.augusta noteikumu Nr.702 "Dabas parka "Ragakāpa" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr.702) minētā zemes vienība ietilpst dabas lieguma zonā. Atbilstoši noteikumu Nr.702 6.punktam dabas lieguma zona izveidota mežu biotopu, mežaino jūrmalas kāpu un piekrastes kāpu aizsardzībai. Saskaņā ar noteikumu Nr.702 5.9.apakšpunktu visā dabas parka teritorijā aizliegts būvēt jaunas un paplašināt esošās dzīvojamās, saimniecības, ražošanas un atpūtnieku aprūpei paredzētās ēkas un būves, izņemot gadījumus, ja tās tiek rekonstruētas, nepārsniedzot esošo būvapjomu, renovētas vai restaurētas, kā arī izņemot šo noteikumu 5.1.apakšpunktā (skatu tornis) minētā objekta būvniecību.

Atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – VBN) 21.punktam rekonstrukcija nozīmē būves vai tās daļas pārbūvi, mainot būves vai tās daļas apjomu un mainot vai saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu. Saskaņā ar VBN 15.punktu īslaicīgās lietošanas būve ir būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām. Savukārt, VBN 27.¹punktā noteikts, ka būvvalde var pagarināt īslaicīgas lietošanas būves ekspluatācijas termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, kopā nepārsniedzot 10 gadu ekspluatācijas termiņu, pamatojoties uz zemes gabala īpašnieka (vai citas personas, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku) iesniegumu, kam pievienots būvinženiera slēdziens par īslaicīgas lietošanas būves tehnisko stāvokli, ja faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata būves būvniecībai izdota būvatļauja, nav mainījušies, īslaicīgas lietošanas būve nodrošina vides arhitektonisko kvalitāti un ekspluatācijas termiņa pagarināšana ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku, tā objekta īpašnieku, kam noteikta aizsargjosla, un citām trešajām personām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses var tikt skartas.

No minētām normām izriet, ka īslaicīgās lietošanas būves rekonstrukcija par pastāvīgu objektu nav iespējama. Tātad, lai zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 1300 002 1202 izveidotu Apbūves noteikumu 246.punktā minētos objektus, būtu nepieciešams veikt jaunu būvniecību, kas nonāktu pretrunā ar noteikumu Nr.702 5.9.apakšpunktā noteikto un 6.punktā minēto dabas lieguma izveidošanas mērķi.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka Jūrmalas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana" zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 1300 002 1202 noteiktā funkcionālā zona Jauktā darījumu apbūves teritorija (3JD2) un Apbūves noteikumu 246.punktā noteiktais ir pretrunā ar noteikumu Nr.702 5.9.apakšpunktu un 6.punktu.

4.4. Izvērtējot saņemtās sūdzības par Jūrmalas Teritorijas plānojumā noteikto funkcionālo zonējumu Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piederošajam nekustamajam īpašumam "Dubulti 0102" (kadastra numurs 1300 010 0102), kurš sastāv no vienas zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 1300 010 0102, tika konstatēts, ka:

4.4.1. iepriekšējā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā nekustamā īpašuma "Dubulti 0102" zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 1300 010 0102 plānotā (atļautā) izmantošana bija noteikta kā Dabas pamatnes teritorija. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem zemes vienības kopējā platība ir 4,5693 ha, no kuriem 4,4493 ha ir mežs. Atbilstoši Valsts meža reģistrā reģistrētajiem 2008.gada meža inventarizācijas datiem, zemes vienības 156.kvartāla 1.nogabals ir 65 gadus veca priežu audze ar platību 0,31 ha, savukārt 2.nogabals – 205 gadus veca priežu audze ar patību 3,94 ha;

4.4.2. saskaņā ar Jūrmalas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas karti "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana" nekustamajam īpašumam "Dubulti 0102" ir noteikta funkcionālā zona Kūrorta teritorija (6K1), kurā saskaņā ar Apbūves noteikumu 299.1.apakšpunktu atļautā izmantošana ir kūrorta objekts, veselības aprūpes objekts un sociālo pakalpojumu objekts. Apbūves noteikumu 299.3.apakšpunktā attiecībā uz nekustamo īpašumu "Dubulti 0102" noteiktas šādas papildus prasības: risinājumu izvēlas atklātā arhitektūras un pilsētbūvniecības konkursā, kurā izstrādā arhitektūras skici objektam, ietverot tā vizuālās ietekmes analīzi; pirms atklātā arhitektūras un pilsētbūvniecības konkursa zemes vienībā veic bioloģiskās daudzveidības izpēti; teritorijā jānodrošina brīva pieeja sabiedrībai, to aizliegts nožogot;

4.4.3. atbilstoši Jūrmalas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas 5.pielikumam "Apgrūtinājumi" " zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 1300 010 0102 visā tā platībā atrodas krasta kāpu aizsargjoslā;

4.4.4. saskaņā ar Jūrmalas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas 3.pielikumu "Maksimālais apbūves blīvums" un 4.pielikumu "Būvju augstumu ierobežojumi" zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 1300 010 0102ir noteikts 30% maksimālais apbūves blīvums ar 20 metru (5 stāvi) maksimālo būvju augstumu;

4.4.5. atbilstoši Jūrmalas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas 9.pielikumam "Detalizētas plānošanas teritorijas" zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 1300 010 0102 atzīmēts kā detalizēta plānošanas teritorija, līdz ar to, saskaņā ar Apbūves noteikumu 457.1., 457.3. un 457.5.apakšpunktu, jaunai būvniecībai tajā obligāti jāizstrādā detālplānojums, izņemot, ja teritorijai ir izstrādāts lokālplānojums atbilstošā detalizācijas pakāpē.

4.4.6. Apbūves noteikumu 5.pielikuma 5.2.apakšpunktā noteikts, ka bioloģiskās izpētes atzinums par īpaši aizsargājamo sugu atradņu un īpaši aizsargājamo biotopu izvietojumu un teritorijām, kurās iespējams izvietot apbūvi, kas būtiski negatīvi neietekmētu īpaši aizsargājamās sugas un biotopus, kā arī īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ja tāda izveidota) ekosistēmas un ekoloģisko integritāti, jāievēro tālākajā apbūves plānošanā.

4.4.7. Jūrmalas Teritorijas plānojumam pievienotajā 2.3.kartoshēmā "Bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgas teritorijas un objekti" redzams, ka zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 1300 010 0102 lielāko daļu aizņem Eiropas Savienības un Latvijas īpaši aizsargājams biotops "Mežainas jūrmalas kāpas".

4.4.8. Valsts meža dienesta Rīgas-Ogres virsmežniecība savos 2008.gada 15.janvāra nosacījumos Nr. 1-10/21 Jūrmalas Teritorijas plānojuma izstrādei norādījusi, ka nav pieļaujama jaunas apbūves plānošana krasta kāpu aizsargjoslā augošajos mežos. Tāpat norādīts, ka plānojot "dabas pamatnes" teritoriju zonējuma maiņu un izmantošanu citiem mērķiem, tiks izjaukts dabas vides līdzsvars un degradētas ekosistēmas, samazināsies gaisa vides pašattīrīšanās spēja, līdz ar to gaisa kvalitāte pilsētā, pilsētai raksturīgā ainava zaudēs savu estētisko un vizuālo vērtību (Jūrmalas Teritorijas plānojuma IV.sadaļas "Pārskats par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem izstrādi" I nodaļas 1.pielikums "Institūciju nosacījumi"). Arī atzinumā par Jūrmalas Teritorijas plānojuma 1.redakciju Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības Babītes mežniecība atkārtoti vērsa uzmanību uz to, ka nav pieļaujama jaunas apbūves plānošana krasta kāpu aizsargjoslā augošajos mežos, lai netiktu zaudēta Jūrmalas pilsētai raksturīgā jūras krasta teritorijas meža ainava, protams, izņemot tikai atsevišķus gadījumus, kad šādas darbības būs nepieciešamas Jūrmalas kā kūrortpilsētas infrastruktūras nodrošināšanai (piemēram, piestātņu un to infrastruktūras objektu izveidošanai).

4.4.9. Jūrmalas Teritorijas plānojuma Vides pārskatā norādīts, ka īpaša pilsētas dabas bagātība ir kāpu meži, slapjie meži un palieņu pļavas. Nozīmīgākie aizsargājamie biotopi Jūrmalā ir mežainas jūrmalas kāpas, melnalkšņu staignāji, parastās purvmirtes audzes un aizsargājamie pļavu biotopi.

Bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgas vecas mežaudzes veido 16% mežaudžu no kopējās meža platības pilsētā un ir vecākas par 150 gadiem, bet gandrīz 5% mežaudžu ir vecākas par 200 gadiem (Vides pārskata 3.1.3. Dabas vērtības, īpaši aizsargājamās teritorijas un objekti).

Mežaino jūrmalas kāpu saglabāšanai ir prioritāra nozīme Jūrmalas pilsētas meža aizsardzībā. Tajās nav pieļaujama reljefa pārveidošana, apbūve, ieteicama labiekārtošana un citas cirtes tūrisma infrastruktūras veidošanai, vēlams tūrisma vajadzībām atsevišķus masīvus saglabāt bez speciālas infrastruktūras (labiekārtoti celiņi, soliņi), tādejādi dažādojot apmeklētāju priekšstatu par mežainajam jūrmalas kāpām un piedāvājot relatīvi dabiska biotopa fragmentus, jāturpina pameža izciršana vietās, kur notiek mežaino jūrmalas kāpu aizaugšana (Vides pārskats 4.1.1. Dabas teritoriju saglabāšana un pieejamība, dabas resursu aizsardzība).

Lai nodrošinātu efektīvu zemes resursu izmantošanu, Vides pārskatā norādīts uz nepieciešamību efektīvi izmantot esošās apbūves teritorijas, nosakot atbilstošu apbūves blīvumu un intensitāti, pēc iespējas radot mazāku slodzi uz dabas pamatnes teritorijām. Prioritātei ir jābūt esošo teritoriju efektīvākai un degradēto teritoriju izmantošanai. Saskaņā ar Vides pārskatā norādīto, teritorijas plānošanas procesā būtiski ir ņemt vērā un nodrošināt to biotopu aizsardzību, kas atrodas ārpus īpaši aizsargājamām daba teritorijām – un tāda ir lielākā daļa no Jūrmalā sastopamiem aizsargājamiem biotopiem.

4.4.10.Vides pārraudzības valsts birojs 2012.gada 31.jūlija atzinumā Nr.20 "Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma Vides pārskatu" (turpmāk – Biroja atzinums) sadaļā "Secinājumi un rekomendācijas" norādījis, ka liela daļa izteikto priekšlikumu attiecas uz dabas pamatņu teritoriju saglabāšanu, tomēr pašvaldība un Jūrmalas Teritorijas plānojuma izstrādātāju darba grupa izvēlējušies ar kūrorta pilsētas attīstību saistītus risinājumus, kas daudzos gadījumos nesaskan ar sabiedrības izteiktajiem priekšlikumiem. Birojs atzīmē, ka izvēlētie risinājumi lielākoties ir saistīti ar lokālām vides izmaiņām, kas nav uzskatāmas par būtiskām vides ietekmēm, turklāt Vides pārskata sagatavotība liecina par to, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība kopumā ir orientēta uz laba vides stāvokļa nodrošinājumu pilsētā. Tādejādi Vides pārraudzības valsts birojs kopumā neiebilst pret Jūrmalas Teritorijas plānojuma 2.redakciju, taču atzīmē sabiedrības nostāju, kas izteikusi iebildumus pret virkni Jūrmalas Teritorijas plānojuma risinājumu, kas pašvaldībai ir jāievērtē lemjot par plānojuma apstiprināšanu;

4.5. Satversmes 115. pants noteic: "Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu."

Minētā Satversmes norma, pirmkārt, publiskās varas institūcijām uzliek par pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu. Otrkārt, indivīdam paredz tiesības normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iegūt vides informāciju un līdzdarboties ar vides izmantošanu saistītu lēmumu pieņemšanas procesā. Treškārt, noteic pamattiesību rangu tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē (Satversmes tiesas 2003. gada 14. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-14-04 secinājumu daļas 1. punkts, 2007. gada 8. februāra sprieduma lietā Nr. 2006-09-03 11. punkts un 2007. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2007-12-03 13. punkts).

Publiskās varas institūciju pienākums izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu nozīmē pienākumu ņemt vērā vides aizsardzības intereses tad, kad notiek politikas plānošanas dokumentu vai tiesību aktu izstrādāšana un pieņemšana, kā arī tad, kad pieņemtie tiesību akti tiek piemēroti un politikas mērķi tiek īstenoti (Satversmes tiesas 2007. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2007-12-03 13. punkts).

Tātad Satversmes 115. pants ne vien noteic personai tiesības uz labvēlīgu vidi, bet arī uzliek par pienākumu publiskās varas institūcijām, tostarp pašvaldībām, nodrošināt šo tiesību īstenošanu (Satversmes tiesas 2008.gada 17.janvāra sprieduma lietā Nr.2007-11-03 secinājumu daļas 11.punkts).

4.6. Aizsargjoslu likuma 6.pants nosaka, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Atbilstoši likuma 6.panta 1.punktam krasta kāpu aizsargjoslas platums pilsētās nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus.

Aizsargjoslu likuma 36.panta otrajā daļā ir noteikts aizliegums krasta kāpu aizsargjoslā celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā un šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi.

Tomēr Aizsargjoslu likuma 36.pantā noteiktie būvniecības ierobežojumi interpretējami tikai kopsakarā ar šā likuma 6.pantu. Nolūkā sasniegt 6.pantā minēto mērķi 36.pants jaunu piekrastes apbūvi kopumā aizliedz. Kaut arī pašvaldībai šajā pantā iekļautās normas dod tiesības izlemt citādi, tomēr tās rīcības brīvību ierobežo Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsardzības aizsargjoslas noteikšanas mērķis. Pašvaldībai tai noteiktās rīcības brīvības ietvaros, nepārkāpjot iepriekšminēto mērķi un ņemot vērā vietējo apstākļu specifiku, dotās tiesības izlemt citādi nozīmē tādu rīcību, kas vislabākajā veidā saskaņotu dabas vērtību saglabāšanas un attīstības intereses (Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5.4. punkts).

Satversmes tiesa arī secinājusi, ka pludmale un kāpas ir ļoti jutīgs un dinamisks ekosistēmas komplekss, kuram ir būtiska nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā. Pašlaik šī teritorija ir pakļauta antropogēnai ietekmei, jo tiek izmantota atpūtai un tūrismam, kā arī apbūvei. Tāpēc, risinot pat vienas nelielas teritorijas izmantošanas jautājumus, tā ir jāaplūko visas piekrastes aizsardzības kontekstā (Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5.1. punkts).

Lemjot par minēto teritoriju apbūvi, jāņem vērā ne tikai ekonomiskie apsvērumi, bet arī vides aizsardzības principi. Tā kā paredzamās būvniecības dēļ dabiskie meža biotopi un cits saglabājamais dabas mantojums var tikt iznīcināts, apbūve, ievērojot izvērtēšanas principu, pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja pozitīvais rezultāts, ko no tās gūst, ne tikai ierosinātājs, bet arī sabiedrība kopumā, ir svarīgāks par šīs apbūves vai būvniecības negatīvo ietekmi uz vides kvalitāti. (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5.4. punktu)

Lai teritorijas plānošanas dokuments atbilstu Satversmes 115.pantam, tām jāatbilst arī ilgtspējīgas attīstības principam, kas ir viens no teritorijas plānošanas pamatprincipiem.

Saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 1. pantu ilgtspējīga attīstība ir sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Plānošanas mērķis ir veidot ilgtspējīgas, veselīgākas un labāk organizētas sabiedrības nosacījumus [sk.: European Conference of Ministers Responsible for Spatial/Regional Planning (CEMAT), 14 CEMAT (2006) 6 –, Strasbourg, 18 July 2007, pp. 21–23]. Tādējādi ilgtspējīgu attīstību raksturo ne tikai kompakta apdzīvoto vietu struktūra, bet arī pilsētu ekosistēmu saglabāšana. Tas nozīmē, ka ilgtspējīga attīstība inter alia prasa plānotāju izšķiršanos par jaunu būvju pieļaujamību vai esošo būvju un teritoriju labiekārtošanu, nodrošinot indivīdiem labākus dzīves apstākļus pilsētvidē un uzlabojot dzīves kvalitāti.

Pamattiesību ierobežojums varētu būt noteikts vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas ilgtspējīgas attīstības interesēs (Satversmes tiesas 2009.gada 19.novembra sprieduma lietā Nr.2009-09-03 secinājumu daļas 15.punkts).

Konkrētajā gadījumā ministrija nav guvusi pārliecību, ka labums, kuru iegūs sabiedrība, plānojot apbūves teritoriju zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 1300 010 0102, ir lielāks, nekā nodarītais kaitējums videi.

4.7. No likuma "Par pašvaldībām" 3.panta izriet, ka vietējai pašvaldībai jādarbojas, ievērojot savu iedzīvotāju intereses. Minētā likuma 77.panta otrajā daļā noteikts, ka pašvaldības īpašums izmantojams attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, gan nododot to publiskā lietošanā (ceļi, ielas, laukumi, parki), gan veidojot iestādes un pašvaldības kapitālsabiedrības, kas nodrošina iedzīvotāju tiesības un sniedz tiem nepieciešamos pakalpojumus (pārvaldes iestādes, sociālās un veselības aprūpes, izglītības, kultūras, sporta un citas iestādes).

No iedzīvotāju sūdzībām un Jūrmalas Teritorijas plānojuma Pārskata materiāliem izriet, ka Jūrmalas iedzīvotāji iebilduši pret pašvaldībai piederošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 1300 010 0102 zonējuma maiņu, jo izmanto to rekreācijas mērķiem. Savukārt, no sabiedriskās apspriešanas sanāksmju protokoliem izriet, ka pašvaldība kā pamatojumu funkcionālā zonējuma maiņai minētajai zemes vienībai norāda to, ka šīs pašvaldības īpašums ir nepieciešams investoru piesaistīšanai un viesnīcu attīstīšanai. Līdz ar to, secināms, ka pašvaldība turpmāk neplāno izmantot minēto nekustamo īpašumu savu iedzīvotāju vajadzībām un pašvaldību funkciju nodrošināšanai, bet, visticamāk, to nodos ilgtermiņa nomā ar apbūves tiesībām, tādējādi rādot dalīto īpašumu, kas nonāk pretrunā ar Koncepciju par Civillikuma lietu tiesību daļas modernizāciju (apstiprināta ar Ministru kabineta 2010.gada 13.septembra rīkojumu Nr.541), kurā paredzēts atteikties no dalītā īpašuma.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

Likumdevējs minēto teritoriju atsavināšanas aizliegumu ir noteicis ar mērķi pasargāt krasta kāpu aizsargjoslu no apbūves, jo gadījumā, ja nekustamais īpašums pieder valstij vai pašvaldībai nerodas īpašumtiesību aizskārums privātpersonām, bet nekustamie īpašumi var tikt izmantoti sabiedrības vajadzībām, piemēram, rekreācijas funkcijas nodrošināšanai.

Ņemot vērā minēto, ministrija secina, ka, Jūrmalas Teritorijas plānojumā nosakot zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 1300 010 0102 funkcionālo zonu Kūrorta teritorija (6K1), pašvaldība nav rīkojusies tās sabiedrības interesēs.

5. Pamatojoties uz iepriekš minēto motivāciju un saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 26.panta pirmo daļu un 27.panta trešo daļu apturu Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošo noteikumu darbību Nr.42 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" šādā daļā:

5.1. grafiskās daļas kartēs "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana", "Apbūves blīvums" un "Būvju augstumu ierobežojumi" noteikto attiecībā uz zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 1300 010 0102;

5.2. (svītrots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 31.10.2013. rīkojumu Nr.370);

5.3. Apbūves noteikumu 299.punktā noteikto attiecībā uz zemes vienību ar kadastra apzīmējumu1300 010 0102.

(Grozīts ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 31.10.2013. rīkojumu Nr.370)

6. Noteikt, ka attiecībā uz zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 1300 010 0102 ir piemērojamas Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 12.jūlija saistošajos noteikumos Nr.19 "Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" noteiktās prasības.

(Grozīts ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 31.10.2013. rīkojumu Nr.370)

7. Rīkojumu publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīt Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājam G.Truksnim.