Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Pievienošanās akceptēta ar
Ministru kabineta
2003. gada 11. jūnija rīkojumu Nr.387

KONVENCIJA PAR DĀRGMETĀLU IZSTRĀDĀJUMU PĀRBAUDI UN ZĪMOGOŠANU

Parakstīta Vīnē 1972. gada 15. novembrī.

Stājusies spēkā 1975. gada 27. jūnijā.

Preambula

Austrijas Republika, Somijas Republika, Norvēģijas Karaliste, Portugāles Republika, Zviedrijas Karaliste, Šveices Konfederācija un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste;

vēlēdamās atvieglot starptautisko tirdzniecību ar dārgmetālu izstrādājumiem, tajā pašā laikā turpinot patērētāju tiesību aizsardzības ievērošanu, pamatojoties uz šīs Konvencijas pantu būtību; ir vienojušās par turpmāko:

I. Darbības joma

1. pants

1. Tās Līgumslēdzējas valsts tiesību normas, pēc kurām dārgmetālu izstrādājumi jāpārbauda pilnvarotai iestādei un tiem jāuzspiež oficiāls zīmogs, lai norādītu, ka to prove ir pienācīgi pārbaudīta, vai pēc kurām uz šiem izstrādājumiem jānorāda galvotājs, dārgmetāla īpašības vai proves standarts, uzskata par izpildītām attiecībā uz dārgmetālu izstrādājumiem, kurus ieved no citas Līgumslēdzējas valsts teritorijas, ja šie izstrādājumi ir pārbaudīti un zīmogoti saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem.

2. Importētāja Līgumslēdzēja valsts nepieprasa sīkāku 1. punktā minēto pārbaudi vai zīmogošanu izstrādājumiem, kas pārbaudīti un zīmogoti saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem, izņemot 6. pantā paredzēto kontrolpārbaužu gadījumā.

3. Saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem Līgumslēdzēja valsts var nepieļaut tādu dārgmetālu izstrādājumu ievešanu vai pārdošanu, kas neatbilst valsts obligātajiem proves standartiem. Turklāt saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem Līgumslēdzēja valsts, kas sudrabam noteikusi proves standartu 800, var nepieļaut izstrādājumu ar proves standartu 830 ievešanu vai pārdošanu.

2. pants

Šajā Konvencijā "dārgmetālu izstrādājumi" ir sudraba, zelta, platīna vai to sakausējumu izstrādājumi, kā tie definēti I pielikumā.

3. pants

1. Lai piemērotu 1. panta noteikumus, dārgmetālu izstrādājumiem jāatbilst šādiem nosacījumiem:

(a) tos jāiesniedz pilnvarotai proves pārbaudes iestādei, kas iecelta saskaņā ar 5. pantu;

(b) pilnvarotajai proves pārbaudes iestādei tie ir jāpārbauda saskaņā ar I un II pielikumā noteiktajām normām un procedūrām;

(c) tiem jābūt zīmogotiem saskaņā ar II pielikumu un tā 8. punktu, kurā aprakstīts Vienotais pārbaudes zīmogs.

2. Pirmā panta noteikumi neattiecas uz dārgmetālu izstrādājumiem, kuriem pēc to apzīmogošanas saskaņā ar II pielikumu kāds no zīmogiem ir mainīts vai dzēsts.

4. pants

Līgumslēdzējai valstij nav jāpiemēro 1. panta 1. un 2.punkta noteikumi tiem dārgmetālu izstrādājumiem, kuri pēc to iesniegšanas pilnvarotai proves pārbaudes iestādei, pārbaudīšanas un zīmogošanas saskaņā ar 3. pantu ir pārveidoti ar pievienojumiem vai kā citādi.

 

II. Pārbaude un sankcijas

5. pants

1. Katra Līgumslēdzēja valsts ieceļ vienu vai vairākas proves pārbaudes iestādes, kas ir vienīgās pilnvarotās iestādes attiecīgās valsts teritorijā šajā Konvencijā paredzēto dārgmetālu izstrādājumu pārbaudes veikšanai un īpaša attiecīgās proves noteikšanas iestādes zīmoga un Vienotā pārbaudes zīmoga piešķiršanai.

2. Katra Līgumslēdzēja valsts ziņo depozitārijam par pilnvaroto proves pārbaudes iestāžu iecelšanu un proves pārbaudes iestāžu zīmogu noteikšanu, kā arī par agrāk ieceltu proves pārbaudes iestāžu pilnvaru atsaukšanu. Depozitārijs attiecīgi par to nekavējoties paziņo pārējām Līgumslēdzējām valstīm.

6. pants

Šīs Konvencijas noteikumi neliedz Līgumslēdzējai valstij veikt kontrolpārbaudes dārgmetālu izstrādājumiem, kam ir šajā Konvencijā paredzētie zīmogi. Kontrolpārbaudes veic tā, lai nepamatoti nekavētu saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem apzīmogotu dārgmetālu izstrādājumu ievešanu vai pārdošanu.

7. pants

Ar šo Līgumslēdzējas valstis pilnvaro depozitāriju reģistrēt Vienoto pārbaudes zīmogu kā katras Līgumslēdzējas valsts nacionālo proves zīmi Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijā (WIPO) saskaņā ar Parīzes Konvenciju par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību. Depozitārijs tāpat rīkojas, ja kādā Līgumslēdzējā valstī šī Konvencija stājas spēkā vēlāk vai arī jaunas kandidātvalsts gadījumā.

8. pants

1. Katrā Līgumslēdzējā valstī ir un paliek spēkā tiesību akti, kas aizliedz šajā Konvencijā paredzētā Vienotā pārbaudes zīmoga vai pilnvaroto proves pārbaudes iestāžu, par kurām ziņots saskaņā ar 5. panta 2. punktu, zīmogu pakļaušanu sankcijām, viltošanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī aizliedz izstrādājuma neatļautu pārveidošanu, proves zīmoga vai garantijas zīmoga pārveidošanu vai iznīcināšanu pēc Vienotā pārbaudes zīmoga uzlikšanas.

2. Katra Līgumslēdzēja valsts, ievērojot šos tiesību aktus, apņemas uzsākt tiesas procesu vai vajadzības gadījumā piemērot citu rīcību, ja ir atklāti pietiekami pierādījumi vai ja cita Līgumslēdzēja valsts ir tai sniegusi pierādījumus par Vienotā pārbaudes zīmoga vai pilnvaroto proves pārbaudes iestāžu zīmogu viltošanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, izstrādājuma neatļautu pārveidošanu, kā arī proves zīmoga vai garantijas zīmoga pārveidošanu vai iznīcināšanu pēc Vienotā pārbaudes zīmoga uzlikšanas.

9. pants

1. Ja importētājai Līgumslēdzējai valstij vai kādai no proves pārbaudes iestādēm ir pamats uzskatīt, ka eksportētājas Līgumslēdzējas valsts proves pārbaudes iestāde ir uzspiedusi Vienoto pārbaudes zīmogu, neievērojot attiecīgos Konvencijas noteikumus, nekavējoties jāapspriežas ar proves pārbaudes iestādi, kas apzīmogojusi attiecīgos izstrādājumus, un šī iestāde nekavējoties sniedz visu nepieciešamo palīdzību šāda gadījuma izmeklēšanā. Ja netiek panākta atbilstoša vienošanās, jebkura no pusēm var nodot lietu Pastāvīgajai komitejai, attiecīgi ziņojot tās priekšsēdētājam. Šādā gadījumā priekšsēdētājs sasauc Pastāvīgās komitejas sapulci ne vēlāk kā mēnesi pēc šāda paziņojuma saņemšanas.

2. Ja saskaņā ar 1. punktu kāda lieta ir iesniegta Pastāvīgajai komitejai, tā var sniegt ieteikumus par atbilstošu pasākumu veikšanu pēc tam, kad abām iesaistītajām pusēm ir bijusi iespēja liecināt.

3. Ja saprātīgā laika posmā 2. punktā minētie ieteikumi nav izpildīti vai arī Pastāvīgā komiteja nav sniegusi nevienu ieteikumu, importētāja Līgumslēdzēja valsts var ieviest dārgmetālu izstrādājumu, kurus apzīmogojusi attiecīgā proves pārbaudes iestāde un kuri tiek ievesti importētājvalsts teritorijā, papildu uzraudzības pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, ieskaitot tiesības uz laiku atteikties pieņemt šādus izstrādājumus. Par šādiem pasākumiem nekavējoties ziņo visām Līgumslēdzējām valstīm, un Pastāvīgā komiteja tos periodiski pārskata.

4. Ja ir pierādījumi par atkārtotu un nopietnu Vienotā pārbaudes zīmoga ļaunprātīgu izmantošanu, importētāja Līgumslēdzēja valsts var uz laiku atteikties pieņemt izstrādājumus, uz kuriem ir attiecīgās proves pārbaudes iestādes zīmogs, neskatoties uz to, vai izstrādājumi ir vai nav pārbaudīti un zīmogoti saskaņā ar šo Konvenciju. Šādā gadījumā importētāja Līgumslēdzēja valsts nekavējoties ziņo visām Līgumslēdzējām valstīm, un Pastāvīgā komiteja viena mēneša laikā sasauc sanāksmi lietas izskatīšanai.

 

III. Pastāvīgā komiteja un grozījumi

10. pants

1. Ar šo izveido Pastāvīgo komiteju, kurā pārstāvēta katra Līgumslēdzēja valsts. Katrai Līgumslēdzējai valstij ir viena balss.

2. Pastāvīgās komitejas uzdevumi ir šādi:

izvērtēt un pārskatīt šīs Konvencijas darbību;

sekmēt tehnisko un administratīvo sadarbību starp Līgumslēdzējām valstīm jautājumos, uz ko attiecas šī Konvencija;

izvērtēt pasākumus, kas nodrošina vienādu šīs Konvencijas noteikumu interpretēšanu un piemērošanu;

veicināt pienācīgu zīmogu aizsardzību no viltošanas un ļaunprātīgas izmantošanas;

ievērojot 9. panta 2. punkta noteikumus, sniegt ieteikumus par jebkuru jautājumu, kas tai iesniegts, vai arī jebkāda strīda izšķiršanas gadījumā, kas rodas saistībā ar šīs Konvencijas darbību, ja tas iesniegts Pastāvīgajai komitejai;

pārbaudīt, vai valsts, kas vēlas pievienoties šai Konvencijai, īstenotie pasākumi atbilst Konvencijas un tās pielikumu nosacījumiem, un sagatavot ziņojumu šā jautājuma izskatīšanai Līgumslēdzējās valstīs.

3. Pastāvīgā komiteja pieņem savu sanāksmju reglamentu, kā arī noteikumus šādu sanāksmju sasaukšanai. Komiteja sanāk vismaz reizi gadā. Pirmo sanāksmi sasauc depozitārijs ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.

4. Pastāvīgā komiteja var sniegt ieteikumus par jebkuru ar šīs Konvencijas izpildi saistītu jautājumu, kā arī izteikt priekšlikumus par Konvencijas vai tās pielikumu grozījumiem. Šos ieteikumus vai priekšlikumus pārsūta depozitārijam, kas par to paziņo visām Līgumslēdzējām valstīm.

11. pants

1. Ja no Pastāvīgās komitejas ir saņemts priekšlikums par Konvencijas pielikumu grozījumu, depozitārijs par to ziņo visām Līgumslēdzējām valstīm un lūdz to valdības četru mēnešu laikā dot piekrišanu ierosinātajam grozījumam. Šāda piekrišana var būt ar nosacījumu, ka ievērotas iekšējās konstitucionālās prasības.

2. Ja vien 1. punktā minētajā laika posmā no kādas Līgumslēdzējas valsts valdības nav saņemta negatīva atbilde, pielikumu grozījums stājas spēkā sešus mēnešus pēc šā termiņa beigām, ja grozījumā nav paredzēts vēlāks spēkā stāšanās datums un ja 1. punktā minētie piekrišanas nosacījumi ir izpildīti. Depozitārijs paziņo par spēkā stāšanos un attiecīgo datumu visām Līgumslēdzējām valstīm.

3. Ja no Pastāvīgās komitejas saņemts priekšlikums par Konvencijas pantu grozījumu vai ja no kādas Līgumslēdzējas valsts saņemts priekšlikums par Konvencijas vai tās pielikumu grozījumu, depozitārijs iesniedz šos priekšlikumus pieņemšanai visām Līgumslēdzējām valstīm.

4. Ja trīs mēnešu laikā no 3. punktā minētā grozījuma priekšlikuma iesniegšanas datuma Līgumslēdzēja valsts pieprasa uzsākt sarunas par šo priekšlikumu, depozitārijs sagatavo šo sarunu norisi.

5. Ja saskaņā ar 3. punktu ierosinātajam Konvencijas vai tās pielikumu grozījuma priekšlikumam piekrīt visas Līgumslēdzējas valstis, tad grozījums stājas spēkā mēnesi pēc pēdējā piekrišanas dokumenta deponēšanas, ja vien grozījumā nav paredzēts cits datums. Piekrišanas dokumentus deponē depozitārijā, kas par to ziņo visām Līgumslēdzējām valstīm.

 

IV. Nobeiguma noteikumi

12. pants

1. Jebkura valsts, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas, kādas specializētās iestādes vai Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras dalībvalsts vai Starptautiskās Tiesas statūtu puse un kurā ir šīs Konvencijas un tās grozījumu prasību izpildei nepieciešamā kārtība dārgmetālu izstrādājumu proves pārbaudei un zīmogošanai, var pievienoties šai Konvencijai ar Līgumslēdzēju valstu uzaicinājumu, ko nosūta depozitārijs.

2. Līgumslēdzēju valstu valdības lēmuma pieņemšanā par kādas valsts uzaicināšanu pievienoties galvenokārt pamatojas uz 10. panta 2. punktā minēto ziņojumu.

3. Uzaicinātā valsts var pievienoties šai Konvencijai, deponējot pievienošanās dokumentu depozitārijā, kas par to paziņo visām pārējām Līgumslēdzējām valstīm. Pievienošanās stājas spēkā trīs mēnešus pēc minētā dokumenta deponēšanas.

13. pants

Dānijas Karaliste un Islandes Republika, kas piedalījās šīs Konvencijas sastādīšanā, var tai pievienoties, deponējot pievienošanās dokumentu depozitārijā. Pievienošanās stājas spēkā divus mēnešus pēc minētā dokumenta deponēšanas, bet ne pirms 16. panta 2. punktā minētā četru mēnešu laika posma beigām.

14. pants

1. Jebkuras parakstītājvalsts vai kandidātvalsts valdība pēc ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas vai jebkurā laikā pēc tam var depozitārijam rakstiski paziņot, ka šī Konvencija attiecas uz visu paziņojumā norādīto teritoriju vai tās daļu, par kuras ārējiem sakariem šī valsts ir atbildīga. Depozitārijs šādu paziņojumu izplata visām Līgumslēdzēju valstu valdībām.

2. Ja paziņojums ir sniegts ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas laikā, Konvencija attiecībā uz teritorijām stājas spēkā tajā pašā datumā, kad tā stājas spēkā attiecībā uz valsti, kura ir sniegusi šo paziņojumu. Visos pārējos gadījumos Konvencija attiecībā uz šīm teritorijām stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad attiecīgo paziņojumu ir saņēmis depozitārijs.

3. Konvencijas piemērošanu visām teritorijām vai daļai no tām var izbeigt tās valsts valdība, kas sniegusi 1. punktā minēto paziņojumu, ja tā trīs mēnešus iepriekš rakstiski paziņo depozitārijam, kas par to ziņo visām pārējām Līgumslēdzējām valstīm.

15. pants

Jebkura Līgumslēdzēja valsts var izstāties no šīs Konvencijas, ja tā divpadsmit mēnešus iepriekš iesniedz rakstisku paziņojumu depozitārijam, kas par to ziņo visām pārējām Līgumslēdzējām valstīm, vai ar citiem noteikumiem, par ko vienojas Līgumslēdzējas valstis. Līgumslēdzēja valsts apņemas atteikties no Vienotā pārbaudes zīmoga izmantošanas vai piemērošanas jebkādiem nolūkiem gadījumā, ja šī valsts izstājas no Konvencijas.

16. pants

1. Šo Konvenciju ratificē parakstītājvalstis. Ratifikācijas dokumentus deponē depozitārijā, kas par to paziņo visām pārējām parakstītājvalstīm.

2. Šī Konvencija stājas spēkā četrus mēnešus pēc ceturtā ratifikācijas dokumenta deponēšanas. Ja kāda parakstītājvalsts deponē ratifikācijas dokumentu pēc tam, tad šajā valstī šī Konvencija stājas spēkā divus mēnešus pēc deponēšanas datuma, bet ne agrāk par iepriekš minēto četru mēnešu laika posma beigām.

To apliecinot, pienācīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Konvenciju.

Konvencija parakstīta Vīnē 1972. gada 15. novembrī vienā eksemplārā, angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, ko deponē Zviedrijas valdībai, kura apstiprinātas kopijas pārsūta visām parakstītājvalstīm un kandidātvalstīm.

Austrijas, Somijas, Norvēģijas, Portugāles, Zviedrijas, Šveices un Apvienotās Karalistes pārstāvju paraksti.

 

KONVENCIJAS PAR DĀRGMETĀLU IZSTRĀDĀJUMU PĀRBAUDI UN ZĪMOGOŠANU I UN II PIELIKUMS

Grozījušas Konvencijas Līgumslēdzējas valstis1,

pamatojoties uz Pastāvīgās komitejas priekšlikumu,

ko tā pieņēma savā 45. sanāksmē

1998. gada 25. un 26. maijā Helsinkos.

_________________________

1Austrija, Čehija, Dānija, Somija, Īrija, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Zviedrija, Šveice, Lielbritānija

I pielikums

Definīcijas un tehniskās prasības

1. Definīcijas

Konvencijā piemēro šādas definīcijas:

1.1. Dārgmetāli.

Dārgmetāli ir platīns, zelts, [pallādijs]2 un sudrabs.

Platīns ir visvērtīgākais dārgmetāls, tam seko zelts, [pallādijs]2 un sudrabs.

1.2. Dārgmetālu sakausējums.

Dārgmetālu sakausējums ir ciets šķīdums, kas satur vismaz vienu dārgmetālu.

1.3. Dārgmetālu izstrādājums.

Dārgmetālu izstrādājums ir jebkurš juvelierizstrādājums, zeltkaļa, sudrabkaļa vai pulksteņmeistara izstrādājums vai jebkurš cits priekšmets, kas pilnīgi vai daļēji ražots no dārgmetāliem vai to sakausējumiem.

1.4. Prove.

Prove ir minēto dārgmetālu saturs, ko izsaka ar dārgmetāla daudzumu kausējuma svara tūkstošdaļās.

1.5. Proves standarts.

Proves standarts ir minēto dārgmetālu minimālais saturs, ko izsaka ar dārgmetāla daudzumu kausējuma svara tūkstošdaļās.

1.6. Dārgmetālu pārklājums.

Dārgmetālu pārklājums ir dārgmetāla vai dārgmetālu sakausējuma slānis, ko uzklāj visam dārgmetāla izstrādājumam vai tā daļai, piemēram, ķīmiskā, elektroķīmiskā, mehāniskā vai fizikālā procesā.

1.7. Parastie metāli.

Parastie metāli ir visi metāli, izņemot platīnu, zeltu, [pallādiju]2 un sudrabu.

2. Tehniskās prasības

2.1. Šī Konvencija neattiecas uz:

a) izstrādājumiem, kuri izgatavoti no sakausējumiem ar zemāku provi nekā platīna 850, zelta 375, [pallādija 500]2 un sudraba 800 prove;

b) jebkuriem izstrādājumiem, ko paredzēts izmantot medicīnā, zobārstniecībā, veterinārijā, zinātnē vai tehnikā;

c) likumīgiem maksāšanas līdzekļiem;

d) daļām vai nepabeigtiem pusfabrikātiem (piemēram, metāla daļas vai virsējais slānis);

e) tādiem izejmateriāliem kā stieņi, plāksnes, stieples vai caurules;

f) parasto metālu izstrādājumiem, kas pārklāti ar dārgmetāliem;

g) jebkādiem citiem priekšmetiem, ko nosaka Pastāvīgā komiteja.

Tādēļ izstrādājumus, kas minēti a) un g) punktā, nevar zīmogot ar Vienoto pārbaudes zīmogu.

2.2. Konvencijā3 noteiktie proves standarti:

platīnam - 999, 950, 900, 850;

zeltam - 999, 916, 750, 585, 375;

[pallādijam - 999, 950, 500]2;

sudrabam - 999, 925, 830, 800.

2.2.1. Citus proves standartus var atzīt Pastāvīgā komiteja, ņemot vērā starptautiskās situācijas attīstību.

2.3. Remedijs.

2.3.1. Uz izstrādājuma norādītajam proves standartam netiek pieļauta negatīvs remedijs.

2.3.2. Pastāvīgā komiteja ir ieviesusi atsevišķus noteikumus par īpašām izgatavošanas metodēm.

2.4. Lodmetāla izmantošana.

2.4.1. Lodmetālu drīkst izmantot tikai savienošanai. Principā, lodmetāla proves standartam jābūt tādam pašam kā izstrādājuma proves standarts.

2.4.2. Šā principa praktiskus izņēmumus un citas savienošanas metodes nosaka Pastāvīgā komiteja.

2.5. Parastā metāla daļu izmantošana.

2.5.1. Parastā metāla daļas dārgmetālu izstrādājumos izmantot aizliegts, izņemot šādus gadījumus:

a) pildzīmuļu, pulksteņu un rokas pulksteņu mehānismos, šķiltavu iekšējā mehānismā un līdzīgos mehānismos, kur dārgmetāli nav piemēroti tehnisku iemeslu dēļ;

b) nažu asmeņos un tādās pudeļu atvērēju, korķviļķu un līdzīgu izstrādājumu daļās, kur dārgmetāli nav piemēroti tehnisku iemeslu dēļ;

c) atsperēs;

d) sudraba vērtņu asīs;

e) sudraba piespraužu adatiņās.

Par citiem izņēmumiem lemj Pastāvīgā komiteja.

2.5.2. Noteikumus par 2.5.1 punktā atļauto parastā metāla daļu savienošanu ar dārgmetālu daļām izstrādā Pastāvīgā komiteja

2.5.3. Uz parastā metāla daļām, ja tas praktiski iespējams, uzspiež zīmogu vai iegravē uzrakstu "METĀLS" vai arī īpašu attiecīgā metāla apzīmējumu; ja tas nav praktiski iespējams, šīm daļām ir jābūt viegli atšķiramām no dārgmetāla pēc krāsas. Šīs prasības nepiemēro pulksteņu un rokas pulksteņu mehānismiem. Parasto metālu neizmanto izturības un masas palielināšanai, kā arī pildījumiem.

2.6. Metālus nesaturošu vielu izmantošana.

Metālus nesaturošu daļu izmantošana ir atļauta, ja šīs daļas ir skaidri atšķiramas no dārgmetāliem, nav pārklātas vai nokrāsotas, lai līdzinātos dārgmetāliem, un to apjoms ir redzams. Pastāvīgā komiteja var lemt par sīkākas informācijas nepieciešamību.

2.7. Dārgmetālu izstrādājumu pārklājums.

Dārgmetālu izstrādājumu pārklājumam jāatbilst tai pašai provei, kāda ir izstrādājumam, vai arī tam jābūt no augstvērtīgāka dārgmetāla.

2.7.1. Par atļautajiem pārklājumiem lemj Pastāvīgā komiteja.

_________________________

2 Piemēro tikai pēc Konvencijas 2. panta grozījuma stāšanās spēkā.
3
Skat. Konvencijas 1. panta 2. punktu.

 

II pielikums

Pilnvaroto proves pārbaudes iestāžu veiktā kontrole

1. Vispārīgi

Pilnvarotā proves pārbaudes iestāde (iestādes) (turpmāk tekstā "proves pārbaudes iestāde") pārbauda to dārgmetālu izstrādājumu atbilstību Konvencijas I pielikuma noteikumiem, kas tiek iesniegti Vienotā pārbaudes zīmoga uzlikšanai.

1.1. Ja proves pārbaudes iestāde atzīst, ka izstrādājums ir pabeigts attiecībā uz metāla sastāvdaļām un atbilst šīs Konvencijas I Pielikuma noteikumiem, proves pārbaudes iestāde pēc pieprasījuma apzīmogo izstrādājumu ar savu proves pārbaudes zīmogu un Vienoto pārbaudes zīmogu. Ja lieto Vienoto pārbaudes zīmogu, proves pārbaudes iestāde garantē zīmogotā izstrādājuma atbilstību turpmāk minēto punktu noteikumiem, kamēr šis izstrādājums atrodas iestādes glabāšanā.

2. Analīžu metodes

Proves pārbaudes iestāde izmanto jebkuru no apstiprinātajām I papildinājumā minētajām analīžu metodēm dārgmetālu izstrādājumu proves noteikšanai. Pastāvīgā komiteja var šo sarakstu grozīt atbilstoši starptautiskās situācijas attīstībai. Izstrādājumu partijas viendabīguma vērtēšanai var izmantot citas pārbaudes metodes.

3. Paraugu atlase

No partijas atlasīto izstrādājumu skaitam un no šiem izstrādājumiem atlasīto paraugu skaitam pārbaudēm un analīzēm ir jābūt pietiekamam, lai noteiktu izstrādājumu partijas viendabīgumu un garantētu, ka visu pārbaudītās partijas izstrādājumu visas daļas atbilst vajadzīgajam proves standartam. Paraugu atlases vadlīnijas nosaka Pastāvīgā komiteja.

4. Zīmogošana

Izstrādājumiem, kas atbilst I pielikuma kritērijiem, piemēro vismaz šādus zīmogus:

a) 4.2. punktā aprakstītais reģistrētais atbildības zīmogs;

b) proves pārbaudes iestādes zīmogs;

c) 4.3. punktā aprakstītais Vienotais pārbaudes zīmogs;

d) atbilstošais proves zīmogs ar arābu cipariem.

Punktā b) un c) minētos zīmogus uz izstrādājumiem uzspiež proves pārbaudes iestāde.

Punktā a) un d) minētos zīmogus uz izstrādājumiem uzspiež, izlej vai iegravē.

Ja vien iespējams, visus zīmogus izvieto tiešā tuvumā vienu otram.

Citi zīmogi, kurus nedrīkst sajaukt ar minētajiem zīmogiem, ir atļauti kā papildu zīmogi.

4.1. Pastāvīgā komiteja var pieņemt lēmumu par citām izstrādājumu zīmogošanas metodēm.

4.2. Atbildības zīmogu, kas minēts 4. a) punktā, reģistrē oficiālā tās Līgumslēdzējas valsts un/vai vienas šīs valsts proves pārbaudes iestādes reģistrā, kuras teritorijā attiecīgais izstrādājums tiek pārbaudīts.

4.3. Vienotais pārbaudes zīmogs sastāv no svara attēla un arābu cipara, kas rāda izstrādājuma proves standartu svara tūkstošdaļās, reljefā uz svītru fona, ko ietver vairogs, uz kura dārgmetāla īpašības norādītas šādi:

- platīna izstrādājumiem:

1.PNG (3074 bytes)

- zelta izstrādājumiem:

2.PNG (3164 bytes)

- [pallādija izstrādājumiem:]2

3.PNG (2701 bytes)

- sudraba izstrādājumiem:

4.PNG (2685 bytes)

4.3.1. Var tikt pārstāvēti visi atšķirīgie proves standarti, ko uzskaitījusi Pastāvīgā komiteja.

4.3.2. Vienotā pārbaudes zīmoga apstiprinātie izmēri ir iekļauti 2. papildinājumā. Šo sarakstu var grozīt Pastāvīgā komiteja.

4.4. Izstrādājumi, kuri sastāv no vairāk kā viena un tā paša dārgmetāla sakausējuma.

Ja izstrādājums sastāv no dažādiem tā paša dārgmetāla sakausējumiem, piemēro zemākās izstrādājumā esošās proves zīmogu un Vienoto pārbaudes zīmogu. Par izņēmumiem var lemt Pastāvīgā komiteja.

4.5. Izstrādājumi, kuri sastāv no daļām.

Ja izstrādājums sastāv no saķēdētām vai skaidri atdalāmām daļām, minētos zīmogus piemēro galvenajai daļai. Ja tas ir praktiski iespējams, Vienoto pārbaudes zīmogu piemēro arī mazākajām daļām.

4.6. Izstrādājumi, kas sastāv no dažādu dārgmetālu sakausējumiem.

4.6.1. Ja izstrādājums sastāv no dažādu dārgmetālu sakausējumiem un ja katra sakausējuma krāsa un apjoms ir skaidri redzami, 4. a), b), c) un d) punktā minētos zīmogus piemēro vienam dārgmetālu sakausējumam, bet attiecīgo Vienoto pārbaudes zīmogu pārējiem sakausējumiem.

4.6.2. Ja izstrādājums sastāv no dažādu dārgmetālu sakausējumiem un ja katra sakausējuma krāsa un apjoms nav skaidri redzami, 4. a), b), c) un d) punktā minētos zīmogus piemēro dārgmetālam ar vismazāko vērtību. Vienoto pārbaudes zīmogu var nepiemērot dārgmetāliem ar lielāku vērtību.

4.6.3. Par tehnisku iemeslu dēļ pamatotiem šo noteikumu izņēmumiem lemj Pastāvīgā komiteja.

 

I papildinājums

Analīžu metodes un citas pārbaudes metodes

To dārgmetālu izstrādājumu pārbaudē, kas iesniegti apzīmogošanai ar Vienoto pārbaudes zīmogu, ir šādi posmi:

1. izstrādājumu partijas viendabīguma novērtēšana;

2. sakausējuma proves noteikšana.

1. Izstrādājumu partijas viendabīgumu var novērtēt ar šādām pārbaudes metodēm:

a) pārbaude ar proves akmeni;

b) rentgenfluorescences spektrometrija; un

c) no izstrādājumu partijas atlasīto atsevišķo priekšmetu metāla paraugu analīze.

2. Dārgmetālu izstrādājumu sastāva provi nosaka ar vienu šīm apstiprinātajām analīžu metodēm.

Platīnam:

ar gravimetrisko metodi pēc diamonija heksahlorplatināta izgulsnēšanas (saskaņā ar dokumentu EN 31210 / ISO 11210: 1995);

ar gravimetrisko metodi, reducējot ar dzīvsudraba hlorīdu (saskaņā ar dokumentu EN 31489 / ISO 11489: 1995);

ar spektrometrijas metodi / šķīdums ar induktīvi saistītu plazmu (saskaņā ar dokumentu EN 31494 / ISO/DIS 11494);

ar atomu absorbcijas metodi (saskaņā ar dokumentu ISO/WD 11492).

Zeltam:

ar kupelēšanas metodi (saskaņā ar dokumentu EN 31426 / ISO 11426: 1997);

ar spektrometrijas metodi / šķīdums ar induktīvi saistītu plazmu (saskaņā ar dokumentu ISO/WD11493);

[Pallādijam:

ar gravimetriskās noteikšanas metodi, izmantojot dimetilglioksīmu (saskaņā ar dokumentu EN 31490 / ISO 11490: 1995);

ar spektrometrijas metodi / šķīdums ar induktīvi saistītu plazmu (saskaņā ar dokumentu EN 31495 / ISO/DIS 11495)] 2;

Sudrabam:

ar tilpumanalīzes (potenciometrisko) metodi, izmantojot kālija bromīdu (saskaņā ar dokumentu EN 31427 / ISO 11427: 1993)4

ar tilpumanalīzes (potenciometrisko) metodi, izmantojot kālija hlorīdu (saskaņā ar dokumentu ISO 13756: 1997).

__________________________

4 Grozīts ar tehnisko labojumu 1:1994: "4.2. apakšpunkts: kālija bromīds, šķīdums, c(KBr)=0,1 mol/l"

 

II papildinājums

Vienotā pārbaudes zīmoga izmēri

Vienotā pārbaudes zīmoga izmēri (augstums) ir šādi.

Platīnam:

ne mazāk kā 0,75 mm.

Zeltam:

- 1,5 mm;

- 1,0 mm;

- 0,75 mm;

- 0,5 mm.

[Pallādijam:

ne mazāk kā 0,75 mm]2

Sudrabam:

- 4,0 mm;

- 2,0 mm;

- 1,5 mm;

- 1,0 mm;

- 0,75 mm

Pievienošanās akceptēta ar
Ministru kabineta
2003. gada 11. jūnija rīkojumu Nr.387

Grozījumi Konvencijā par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu

Pastāvīgā komiteja ierosinājusi saskaņā ar Konvencijas 10. panta 4. punktu un pieņēmusi 1999. gada 13. decembrī savā 48. sanāksmē, kas notika 1999. gada 13. un 14. decembrī Moržā;

Pastāvīgā komiteja grozījusi savā 50. sanāksmē, kas notika 2001. gada 9. janvārī Ženēvā.

Ievads

Saskaņā ar Konvencijas par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu 10. panta 4. punktu Pastāvīgā komiteja 1998. gada decembrī ir nosūtījusi depozitārijam priekšlikumu par Konvencijas teksta grozījumu. Šo tekstu attiecīgi izsūtīja Konvencijas Līgumslēdzējām valstīm ar aicinājumu dot piekrišanu ierosinātajiem grozījumiem.

Depozitārijs sasauca Līgumslēdzēju valstu juristu sanāksmi pēc Dānijas valdības pieprasījuma par ierosināto grozījumu turpmāku sarunu rīkošanu. Sanāksme notika 1999. gada 21. septembrī Kopenhāgenā. Šajā sanāksmē juristi izskatīja vairākus juridiskus jautājumus un lēma par grozījumu priekšlikumiem. Viņi ieteica Konvencijas grozījumus izdot protokola veidā. Juristu ieteikumi un Konvencijas konsolidētie grozījumi pēc tam tika iesniegti Pastāvīgajai komitejai, kas tos pieņēma savā 48. sanāksmē 1999. gada 13. un 14. decembrī Moržā, Šveicē.

Depozitārijs sasauca Līgumslēdzēju valstu juristu sanāksmi pēc vēl viena Dānijas valdības pieprasījuma par ierosināto grozījumu turpmāku sarunu rīkošanu. Sanāksme notika 2001. gada 8. janvārī Ženēvā. Šajā sanāksmē juristi pieņēma vienu no diviem Dānijas iesniegtajiem priekšlikumiem un panāca atbilstošu kompromisu attiecībā uz otro Dānijas priekšlikumu. Juristu ieteikumi un Konvencijas konsolidētie grozījumi pēc tam tika iesniegti Pastāvīgajai komitejai, kas tos pieņēma savā 50. sanāksmē 2001. gada 9. janvārī Ženēvā.

Pastāvīgā komiteja vienojusies, ka konsolidētie grozījumi ir šādi.

Preambula

Pirmā daļa: jāpievieno šādas trīs daļas:

ņemot vērā, ka dārgmetālu izstrādājumu pārbaudes un zīmogošanas metožu un procedūru standartu, tehnisko noteikumu un vadlīniju starptautiskā saskaņošana ir vērtīgs ieguldījums šo izstrādājumu brīvai apritei;

ņemot vērā, ka saskaņošana būtu jāpapildina ar pārbaudes un zīmogošanas savstarpēju atzīšanu, un tādēļ vēloties sekmēt un saglabāt valstu raudzes pārbaudes iestāžu un attiecīgo institūciju sadarbību;

ņemot vērā to, ka Konvencija neprasa obligātu proves zīmju uzlikšanu Līgumslēdzējās valstīs un ka Konvencijā noteiktā dārgmetālu izstrādājumu zīmogošana notiek brīvprātīgi.

1. pants

1. un 2. punkts jāsvītro un jāaizstāj ar jaunu 1. punktu:

1. Izstrādājumus, ko saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem ir pārbaudījusi un apzīmogojusi pilnvarota raudzes pārbaudes iestāde, neiesniedz turpmākai obligātai raudzes pārbaudei vai zīmogošanai importētājā Līgumslēdzējā valstī. Tas neliedz importētājai Līgumslēdzējai valstij veikt kontrolpārbaudes saskaņā ar 6. pantu.

3. punkts kļūst par 2. punktu, un tas jāgroza šādi:

2. Saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem Līgumslēdzēja valsts var nepieļaut tādu dārgmetālu izstrādājumu ievešanu vai pārdošanu, kas nav noteikti šīs valsts tiesību aktos vai neatbilst raudzes nacionālajiem standartiem.

2. pants

2. pants ar tajā uzskaitītajiem dārgmetālu izstrādājumiem jāgroza šādi: "(…) platīna, zelta, pallādija, sudraba vai to sakausējumu izstrādājumus (…)".

3. pants

1. panta 1. punktā vārds "be" (beigās) jāsvītro (oriģināltekstā).

Apakšpunktā a) pirms vārda "submitted" jāpievieno vārds "be", bet vārds "authorised" jāraksta angļu valodas britu variantā.

Jāpievieno šāds 1. b) apakšpunkts:

b) izpildīt šīs Konvencijas I pielikumā noteiktās tehniskās prasības.

Bijušie b) un c) apakšpunkti jāgroza šādi:

c) jāpārbauda saskaņā ar II pielikumā noteiktajām normām un procedūrām;

d) tiem jābūt zīmogotiem saskaņā ar II pielikumu.

4. pants

Atsauce uz "1. panta 1. un 2. punktu" jānomaina ar "1. panta 1. punktu".

5. pants

1. punkts jāaizstāj ar diviem šādiem punktiem:

1. Katra Līgumslēdzēja valsts ieceļ vienu vai vairākas pilnvarotas raudzes pārbaudes iestādes II pielikumā minētās dārgmetālu izstrādājumu pārbaudes un zīmogošanas veikšanai.

2. Pilnvarotās raudzes pārbaudes iestādes atbilst šādiem kritērijiem:

- tām ir atbilstoši darbinieki, kā arī nepieciešamie līdzekļi un aprīkojums;

- to darbiniekiem piemīt tehniskā kompetence un profesionālais godīgums;

- Konvencijas prasību izpildē iesaistītajiem pilnvarotās raudzes pārbaudes iestādes vadības pārstāvjiem un tehniskajiem darbiniekiem jābūt neatkarīgiem no jebkādām attiecīgajā jomā tieši vai netieši ieinteresētajām aprindām, grupējumiem vai personām;

- darbinieki nedrīkst izpaust dienesta noslēpumus.

2. punkts jānumurē kā 3. punkts; pirmajā teikumā "pilnvaroto raudzes pārbaudes iestāžu iecelšanu un raudzes pārbaudes iestāžu zīmogu noteikšanu" jāaizstāj ar "pilnvaroto raudzes pārbaudes iestāžu iecelšanu un to zīmogu noteikšanu"; vārds "authorisation" jāraksta angļu valodas britu variantā (oriģināltekstā).

7. pants

Pievienot "kas minēts II pielikumā" aiz "Vienoto pārbaudes zīmogu".

8. pants

Pievienot "neatļautu pārveidošanu" aiz "viltošanu" un atsauci uz 5. panta "2. punktu" aizstāt ar 5. panta "3. punktu".

9. pants

1. punktā: "… kādai no raudzes pārbaudes iestādēm" aizstāt ar "kādai no pilnvarotām raudzes pārbaudes iestādēm"; svītrot komatu aiz "nekavējoties jāapspriežas" (oriģināltekstā), svītrot "šī iestāde" un svītrot "ne vēlāk kā mēnesi pēc šāda paziņojuma saņemšanas".

10. pants

2. punktā pēc pirmās rindkopas pievienot:

pārskatīt un, ja nepieciešams, iesniegt priekšlikumus Konvencijas pielikumu grozīšanai;

pieņemt lēmumus tehniskos jautājumos, kā paredzēts pielikumos;

2. punkta ceturtajā rindkopā aiz "sekmēt" pievienot "un saglabāt".

3. punktā jāsvītro pēdējais teikums.

Jāpievieno šāds jauns 4. punkts:

4. Saskaņā ar iepriekšminēto 2. punktu Pastāvīgā komiteja vienprātīgi pieņem lēmumus par tehniskiem jautājumiem, kā noteikts pielikumos.

Tagadējais 4. punkts jānumurē kā 5. punkts; pirmā teikuma beigās jāsvītro "vai pielikumu"; "kas" aiz "depozitārijam" jāaizstāj ar "kurš".

11. pants

Bijušajam 1. un 2. punktam jākļūst par 4. un 5. punktu tālāk tekstā aiz jauna virsraksta "Pielikumu grozījumi", un šie punkti jāgroza šādi:

4. Ja no Pastāvīgās komitejas ir saņemts priekšlikums par Konvencijas pielikumu grozījumu, depozitārijs par to paziņo visām Līgumslēdzējām valstīm.

5. Pielikumu grozījums stājas spēkā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad par to izziņojis depozitārijs, ja vien kādas Līgumslēdzējas valsts valdība nav iebildusi vai ja grozījumā nav paredzēts vēlāks spēkā stāšanās datums.

Bijušie punkti no 3. līdz 5. būtu jānumurē kā punkti no 1. līdz 3. aiz šāda jauna virsraksta: Konvencijas grozījums.

Jaunajā 1. punkta tekstā jāsvītro "vai tās pielikumu".

Jaunajā 2. punktā "3. punktā minētā" jāaizstāj ar "1. punktā minētā".

Jaunajā 3. punkta tekstā jāsvītro "saskaņā ar 3. punktu ierosinātajam tās pielikumu grozījumam"; vārds "kas" aiz "depozitārijā" jāaizstāj ar "kurš".

 

IV nodaļa

Zem virsraksta "Nobeiguma noteikumi" jāpievieno šāds jauns virsraksts: Pievienošanās.

12. pants

Jāpievieno šāds jauns 2. punkts:

2. Līgumslēdzēju valstu valdību atbildi dara zināmu depozitārijam četru mēnešu laikā pēc tam, kad tās no depozitārija saņēmušas pieprasījumu ar lūgumu piekrist uzaicinājumam. Ja kāda valdība nav atbildējusi šajā laika periodā, tiek uzskatīts, ka tā piekritusi uzaicinājumam.

Bijušais 2. un 3. punkts attiecīgi jāpārnumurē.

13. pants

Jāsvītro.

14. līdz 16. pants

Attiecīgi jāpārnumurē.

Pirms jaunā 14. panta būtu jāpievieno jauns virsraksts "Izstāšanās", un pirms jaunā 15. panta - jauns virsraksts "Ratifikācija".

Jaunais 14. pants

Pirmajā teikumā "kas" aiz "depozitārijam" jāaizstāj ar "kurš".

Pirmā daļa jaunajā 15. pantā

Vārds "authorised" jāraksta angļu valodas britu variantā (oriģināltekstā).

Ar šo tiek aizstāts ierosinātais 1. panta grozījums Konvencijā par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu, ko savā 30. sanāksmē 1992. gada 4. februārī Ženēvā (PMC 1/92 1992. gada 26. februāris) pieņēma Pastāvīgā komiteja un kas nav stājies spēkā.

Pēc pašreizējā ierosinātā Konvencijas (konsolidētais teksts angļu un franču valodā) grozījuma stāšanās spēkā to interpretē tāpat kā pielikuma dokumentu "Grozījums Konvencijas par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu tekstā" (PMC/W/99 (3. pārsk.) 2001. gada 25. janvārī).

 

KONVENCIJA PAR DĀRGMETĀLU IZSTRĀDĀJUMU PĀRBAUDI UN ZĪMOGOŠANU
(Bez pielikumiem, konsolidētais teksts ar 2001. gada 9. janvāra grozījumiem)

 

Parakstīta Vīnē 1972.gada 15.novembrī.

Stājusies spēkā 1975.gada 27.jūnijā.

Preambula

Austrijas Republika, Somijas Republika, Norvēģijas Karaliste, Portugāles Republika, Zviedrijas Karaliste, Šveices Konfederācija un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste;

vēlēdamās atvieglot starptautisko tirdzniecību ar dārgmetālu izstrādājumiem, tajā pašā laikā turpinot patērētāju tiesību aizsardzības ievērošanu, pamatojoties uz šīs Konvencijas pantu būtību;

ņemot vērā, ka dārgmetālu izstrādājumu pārbaudes un zīmogošanas metožu un procedūru standartu, tehnisko noteikumu un vadlīniju starptautiskā saskaņošana ir vērtīgs ieguldījums šo izstrādājumu brīvai apritei;

ņemot vērā, ka saskaņošana būtu jāpapildina ar pārbaudes un zīmogošanas savstarpēju atzīšanu, un tādēļ vēloties sekmēt un saglabāt valstu proves pārbaudes iestāžu un attiecīgo institūciju sadarbību;

ņemot vērā to, ka Konvencija neprasa obligātu proves zīmju uzlikšanu Līgumslēdzējās valstīs un ka Konvencijā noteiktā dārgmetālu izstrādājumu zīmogošana notiek brīvprātīgi.

ir vienojušās par turpmāko:

I. Darbības joma

1. pants

1. Izstrādājumus, ko saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem ir pārbaudījusi un apzīmogojusi pilnvarota proves pārbaudes iestāde, neiesniedz turpmākai obligātai proves pārbaudei vai zīmogošanai importētājā Līgumslēdzējā valstī. Tas neliedz importētājai Līgumslēdzējai valstij veikt kontrolpārbaudes saskaņā ar 6. pantu.

2. Saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem Līgumslēdzēja valsts var nepieļaut tādu dārgmetālu izstrādājumu ievešanu vai pārdošanu, kas nav noteikti šīs valsts tiesību aktos vai neatbilst proves nacionālajiem standartiem.

2. pants

Šajā Konvencijā "dārgmetālu izstrādājumi" ir platīna, zelta, pallādija, sudraba vai to sakausējumu izstrādājumus vai to sakausējumu izstrādājumi, kā tie definēti I pielikumā.

3. pants

1. Lai piemērotu 1.panta noteikumus, dārgmetālu izstrādājumiem jāatbilst šādiem nosacījumiem:

(a) jābūt iesniegtiem pilnvarotai proves pārbaudes iestādei, kas iecelta saskaņā ar 5. pantu;

(b) izpildīt šīs Konvencijas I pielikumā noteiktās tehniskās prasības.

(c) jāpārbauda saskaņā ar II pielikumā noteiktajām normām un procedūrām;

(d) tiem jābūt zīmogotiem saskaņā ar II pielikumu.

2. Pirmā panta noteikumi neattiecas uz dārgmetālu izstrādājumiem, kuriem pēc to apzīmogošanas saskaņā ar II pielikumu kāds no zīmogiem ir mainīts vai dzēsts.

4. pants

Līgumslēdzējai valstij nav jāpiemēro 1. panta 1. punkta noteikumi tiem dārgmetālu izstrādājumiem, kuri pēc to iesniegšanas pilnvarotai proves pārbaudes iestādei, pārbaudīšanas un zīmogošanas saskaņā ar 3. pantu ir pārveidoti ar pievienojumiem vai kā citādi.

 

II. Pārbaude un sankcijas

5. pants

1. Katra Līgumslēdzēja valsts ieceļ vienu vai vairākas pilnvarotas proves pārbaudes iestādes II pielikumā minētās dārgmetālu izstrādājumu pārbaudes un zīmogošanas veikšanai.

2. Pilnvarotās proves pārbaudes iestādes atbilst šādiem kritērijiem:

- tām ir atbilstoši darbinieki, kā arī nepieciešamie līdzekļi un aprīkojums;

- to darbiniekiem piemīt tehniskā kompetence un profesionālais godīgums;

- Konvencijas prasību izpildē iesaistītajiem pilnvarotās proves pārbaudes iestādes vadības pārstāvjiem un tehniskajiem darbiniekiem jābūt neatkarīgiem no jebkādām attiecīgajā jomā tieši vai netieši ieinteresētajām aprindām, grupējumiem vai personām;

- darbinieki nedrīkst izpaust dienesta noslēpumus.

3. Katra Līgumslēdzēja valsts ziņo depozitārijam par pilnvaroto proves pārbaudes iestāžu iecelšanu un to zīmogu noteikšanu, kā arī par agrāk ieceltu proves pārbaudes iestāžu pilnvaru atsaukšanu. Depozitārijs attiecīgi par to nekavējoties paziņo pārējām Līgumslēdzējām valstīm.

6. pants

Šīs Konvencijas noteikumi neliedz Līgumslēdzējai valstij veikt kontrolpārbaudes dārgmetālu izstrādājumiem, kam ir šajā Konvencijā paredzētie zīmogi. Kontrolpārbaudes veic tā, lai nepamatoti nekavētu saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem apzīmogotu dārgmetālu izstrādājumu ievešanu vai pārdošanu.

7. pants

Ar šo Līgumslēdzējas valstis pilnvaro depozitāriju reģistrēt Vienoto pārbaudes zīmogu, kas minēts II pielikumā, kā katras Līgumslēdzējas valsts nacionālo proves zīmi Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijā (WIPO) saskaņā ar Parīzes Konvenciju par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību. Depozitārijs tāpat rīkojas, ja kādā Līgumslēdzējā valstī šī Konvencija stājas spēkā vēlāk vai arī jaunas kandidātvalsts gadījumā.

8. pants

1. Katrā Līgumslēdzējā valstī ir un paliek spēkā tiesību akti, kas aizliedz šajā Konvencijā paredzētā Vienotā pārbaudes zīmoga vai pilnvaroto proves pārbaudes iestāžu, par kurām ziņots saskaņā ar 5. panta 3. punktu, zīmogu pakļaušanu sankcijām, viltošanu, neatļautu pārveidošanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī aizliedz izstrādājuma neatļautu pārveidošanu, proves zīmoga vai garantijas zīmoga pārveidošanu vai iznīcināšanu pēc Vienotā pārbaudes zīmoga uzlikšanas.

2. Katra Līgumslēdzēja valsts, ievērojot šos tiesību aktus, apņemas uzsākt tiesas procesu vai vajadzības gadījumā piemērot citu rīcību, ja ir atklāti pietiekami pierādījumi vai ja cita Līgumslēdzēja valsts ir tai sniegusi pierādījumus par Vienotā pārbaudes zīmoga vai pilnvaroto proves pārbaudes iestāžu zīmogu viltošanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, izstrādājuma neatļautu pārveidošanu, kā arī proves zīmoga vai garantijas zīmoga pārveidošanu vai iznīcināšanu pēc Vienotā pārbaudes zīmoga uzlikšanas.

9. pants

1. Ja importētājai Līgumslēdzējai valstij vai kādai no pilnvarotām proves pārbaudes iestādēm ir pamats uzskatīt, ka eksportētājas Līgumslēdzējas valsts proves pārbaudes iestāde ir uzspiedusi Vienoto pārbaudes zīmogu, neievērojot attiecīgos Konvencijas noteikumus, nekavējoties jāapspriežas ar proves pārbaudes iestādi, kas apzīmogojusi attiecīgos izstrādājumus, un nekavējoties sniedz visu nepieciešamo palīdzību šāda gadījuma izmeklēšanā. Ja netiek panākta atbilstoša vienošanās, jebkura no pusēm var nodot lietu Pastāvīgajai komitejai, attiecīgi ziņojot tās priekšsēdētājam. Šādā gadījumā priekšsēdētājs sasauc Pastāvīgās komitejas sapulci.

2. Ja saskaņā ar 1. punktu kāda lieta ir iesniegta Pastāvīgajai komitejai, tā var sniegt ieteikumus par atbilstošu pasākumu veikšanu pēc tam, kad abām iesaistītajām pusēm ir bijusi iespēja liecināt.

3. Ja saprātīgā laika posmā 2. punktā minētie ieteikumi nav izpildīti vai arī Pastāvīgā komiteja nav sniegusi nevienu ieteikumu, importētāja Līgumslēdzēja valsts var ieviest dārgmetālu izstrādājumu, kurus apzīmogojusi attiecīgā proves pārbaudes iestāde un kuri tiek ievesti importētājvalsts teritorijā, papildu uzprovības pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, ieskaitot tiesības uz laiku atteikties pieņemt šādus izstrādājumus. Par šādiem pasākumiem nekavējoties ziņo visām Līgumslēdzējām valstīm, un Pastāvīgā komiteja tos periodiski pārskata.

4. Ja ir pierādījumi par atkārtotu un nopietnu Vienotā pārbaudes zīmoga ļaunprātīgu izmantošanu, importētāja Līgumslēdzēja valsts var uz laiku atteikties pieņemt izstrādājumus, uz kuriem ir attiecīgās proves pārbaudes iestādes zīmogs, neskatoties uz to, vai izstrādājumi ir vai nav pārbaudīti un zīmogoti saskaņā ar šo Konvenciju. Šādā gadījumā importētāja Līgumslēdzēja valsts nekavējoties ziņo visām Līgumslēdzējām valstīm, un Pastāvīgā komiteja viena mēneša laikā sasauc sanāksmi lietas izskatīšanai.

 

III. Pastāvīgā komiteja un grozījumi

10. pants

1. Ar šo izveido Pastāvīgo komiteju, kurā pārstāvēta katra Līgumslēdzēja valsts. Katrai Līgumslēdzējai valstij ir viena balss.

2. Pastāvīgās komitejas uzdevumi ir šādi:

izvērtēt un pārskatīt šīs Konvencijas darbību;

pārskatīt un, ja nepieciešams, iesniegt priekšlikumus Konvencijas pielikumu grozīšanai;

pieņemt lēmumus tehniskos jautājumos, kā paredzēts pielikumos;

sekmēt un saglabāt tehnisko un administratīvo sadarbību starp Līgumslēdzējām valstīm jautājumos, uz ko attiecas šī Konvencija;

izvērtēt pasākumus, kas nodrošina vienādu šīs Konvencijas noteikumu interpretēšanu un piemērošanu;

veicināt pienācīgu zīmogu aizsardzību no viltošanas un ļaunprātīgas izmantošanas;

ievērojot 9. panta 2. punkta noteikumus, sniegt ieteikumus par jebkuru jautājumu, kas tai iesniegts, vai arī jebkāda strīda izšķiršanas gadījumā, kas rodas saistībā ar šīs Konvencijas darbību, ja tas iesniegts Pastāvīgajai komitejai;

pārbaudīt, vai valsts, kas vēlas pievienoties šai Konvencijai, īstenotie pasākumi atbilst Konvencijas un tās pielikumu nosacījumiem, un sagatavot ziņojumu šā jautājuma izskatīšanai Līgumslēdzējās valstīs.

3. Pastāvīgā komiteja pieņem savu sanāksmju reglamentu, kā arī noteikumus šādu sanāksmju sasaukšanai. Komiteja sanāk vismaz reizi gadā.

4. Saskaņā ar iepriekšminēto 2. punktu Pastāvīgā komiteja vienprātīgi pieņem lēmumus par tehniskiem jautājumiem, kā noteikts pielikumos.

5. Pastāvīgā komiteja var sniegt ieteikumus par jebkuru ar šīs Konvencijas izpildi saistītu jautājumu, kā arī izteikt priekšlikumus par Konvencijas grozījumiem. Šos ieteikumus vai priekšlikumus pārsūta depozitārijam, kurš par to paziņo visām Līgumslēdzējām valstīm.

11. pants

Konvencijas grozījums

1. Ja no Pastāvīgās komitejas saņemts priekšlikums par Konvencijas pantu grozījumu vai ja no kādas Līgumslēdzējas valsts saņemts priekšlikums par Konvencijas grozījumu, depozitārijs iesniedz šos priekšlikumus pieņemšanai visām Līgumslēdzējām valstīm.

2. Ja trīs mēnešu laikā no 1. punktā minētā grozījuma priekšlikuma iesniegšanas datuma Līgumslēdzēja valsts pieprasa uzsākt sarunas par šo priekšlikumu, depozitārijs sagatavo šo sarunu norisi.

3. Ja priekšlikumam piekrīt visas Līgumslēdzējas valstis, tad grozījums stājas spēkā mēnesi pēc pēdējā piekrišanas dokumenta deponēšanas, ja vien grozījumā nav paredzēts cits datums. Piekrišanas dokumentus deponē depozitārijā, kurš par to ziņo visām Līgumslēdzējām valstīm.

 

Pielikumu grozījumi

4. Ja no Pastāvīgās komitejas ir saņemts priekšlikums par Konvencijas pielikumu grozījumu, depozitārijs par to paziņo visām Līgumslēdzējām valstīm.

5. Pielikumu grozījums stājas spēkā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad par to izziņojis depozitārijs, ja vien kādas Līgumslēdzējas valsts valdība nav iebildusi vai ja grozījumā nav paredzēts vēlāks spēkā stāšanās datums.

 

IV. Nobeiguma noteikumi

Pievienošanās

12. pants

1. Jebkura valsts, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas, kādas specializētās iestādes vai Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras dalībvalsts vai Starptautiskās Tiesas statūtu puse un kurā ir šīs Konvencijas un tās grozījumu prasību izpildei nepieciešamā kārtība dārgmetālu izstrādājumu proves pārbaudei un zīmogošanai, var pievienoties šai Konvencijai ar Līgumslēdzēju valstu uzaicinājumu, ko nosūta depozitārijs.

2. Līgumslēdzēju valstu valdību atbildi dara zināmu depozitārijam četru mēnešu laikā pēc tam, kad tās no depozitārija saņēmušas pieprasījumu ar lūgumu piekrist uzaicinājumam. Ja kāda valdība nav atbildējusi šajā laika periodā, tiek uzskatīts, ka tā piekritusi uzaicinājumam.

3. Līgumslēdzēju valstu valdības lēmuma pieņemšanā par kādas valsts uzaicināšanu pievienoties galvenokārt pamatojas uz 10. panta 2. punktā minēto ziņojumu.

4. Uzaicinātā valsts var pievienoties šai Konvencijai, deponējot pievienošanās dokumentu depozitārijā, kas par to paziņo visām pārējām Līgumslēdzējām valstīm. Pievienošanās stājas spēkā trīs mēnešus pēc minētā dokumenta deponēšanas.

13. pants

1. Jebkuras parakstītājvalsts vai kandidātvalsts valdība pēc ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas vai jebkurā laikā pēc tam var depozitārijam rakstiski paziņot, ka šī Konvencija attiecas uz visu paziņojumā norādīto teritoriju vai tās daļu, par kuras ārējiem sakariem šī valsts ir atbildīga. Depozitārijs šādu paziņojumu izplata visām Līgumslēdzēju valstu valdībām.

2. Ja paziņojums ir sniegts ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas laikā, Konvencija attiecībā uz teritorijām stājas spēkā tajā pašā datumā, kad tā stājas spēkā attiecībā uz valsti, kura ir sniegusi šo paziņojumu. Visos pārējos gadījumos Konvencija attiecībā uz šīm teritorijām stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad attiecīgo paziņojumu ir saņēmis depozitārijs.

3. Konvencijas piemērošanu visām teritorijām vai daļai no tām var izbeigt tās valsts valdība, kas sniegusi 1. punktā minēto paziņojumu, ja tā trīs mēnešus iepriekš rakstiski paziņo depozitārijam, kas par to ziņo visām pārējām Līgumslēdzējām valstīm.

14. pants

Izstāšanās

Jebkura Līgumslēdzēja valsts var izstāties no šīs Konvencijas, ja tā divpadsmit mēnešus iepriekš iesniedz rakstisku paziņojumu depozitārijam, kurš par to ziņo visām pārējām Līgumslēdzējām valstīm, vai ar citiem noteikumiem, par ko vienojas Līgumslēdzējas valstis. Līgumslēdzēja valsts apņemas atteikties no Vienotā pārbaudes zīmoga izmantošanas vai piemērošanas jebkādiem nolūkiem gadījumā, ja šī valsts izstājas no Konvencijas.

15. pants

Ratifikācija

1. Šo Konvenciju ratificē parakstītājvalstis. Ratifikācijas dokumentus deponē depozitārijā, kas par to paziņo visām pārējām parakstītājvalstīm.

2. Šī Konvencija stājas spēkā četrus mēnešus pēc ceturtā ratifikācijas dokumenta deponēšanas. Ja kāda parakstītājvalsts deponē ratifikācijas dokumentu pēc tam, tad šajā valstī šī Konvencija stājas spēkā divus mēnešus pēc deponēšanas datuma, bet ne agrāk par iepriekš minēto četru mēnešu laika posma beigām.

To apliecinot, pienācīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Konvenciju.

Konvencija parakstīta Vīnē 1972. gada 15. novembrī vienā eksemplārā, angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, ko deponē Zviedrijas valdībai, kura apstiprinātas kopijas pārsūta visām parakstītājvalstīm un kandidātvalstīm.

Austrijas, Somijas, Norvēģijas, Portugāles, Zviedrijas, Šveices un Apvienotās Karalistes pārstāvju paraksti.

PMC/W5/2002
2002. gada 21. oktobris

DĀRGMETĀLU IZSTRĀDĀJUMU KONTROLES UN MARĶĒŠANAS KONVENCIJAS

II PIELIKUMA GROZĪJUMS

Grozījumu ierosinājusi Pastāvīgā komisija saskaņā ar Konvencijas 10. panta 4. paragrāfu un pieņēmusi 2002. gada 15. oktobrī Pastāvīgās komisijas piecdesmit trešajā sanāksmē, kas notika Vīnē.

Saskaņā ar Dārgmetālu izstrādājumu kontroles un marķēšanas konvencijas 10. panta 4. paragrāfu Pastāvīgā komisija nosūta Depozitārijam veikt grozījumu tabulā, kas seko Konvencijas II pielikuma 4. panta 3. paragrāfam. 4. (3.) panta formulējums paliek nemainīgs. Arī tabulā redzamā zemteksta piezīme par pallādija izstrādājumiem paliek nemainīga.

Šis priekšlikums tiks savlaicīgi izziņots valstīs, kas pievienojušās Konvencijai, aicinot tās dot piekrišanu ierosinātā grozījuma veikšanai. Grozījums saskaņā ar Pastāvīgo komisiju ir sekojošs:

Konvencijas II pielikuma 4. panta 3. paragrāfam sekojošā tabulai būtu jāpievieno sekojošas atzīmes:

- platīna izstrādājumiem:

1.PNG (3074 bytes)

- zelta izstrādājumiem:

2.PNG (3164 bytes)

- pallādija izstrādājumiem:*

3.PNG (2701 bytes)

- sudraba izstrādājumiem:

4.PNG (2685 bytes)

*Tiks piemērotas tikai pēc Konvencijas 2.Panta grozījuma stāšanās spēkā.

/dokuments sastādīts

uz Zviedrijas Ārlietu ministrijas veidlapas/

Zviedrijas Ārlietu ministrija

Ārlietu ministrija ar cieņas apliecinājumiem vēršas pie Latvijas Republikas vēstniecības un ir pagodināta atsaukties uz Latvijas lūgumu par pievienošanos Dārgmetālu kontroles un marķēšanas konvencijai, kas noslēgta 1972. g. 15. novembrī Vīnē un kuras glabātājs ir Zviedrijas Valdība.

Saskaņā ar Konvencijas 12. panta 1. rindkopu tai var pievienoties jebkura Apvienoto Nāciju dalībvalsts, kurā ir veikti pasākumi dārgmetālu izstrādājumu proves noteikšanai un marķēšanai atbilstoši Konvencijas prasībām. Jebkura no šādām valstīm var pievienoties Konvencijai pēc uzaicinājuma saņemšanas no visām līgumslēdzējām valstīm.

Zviedrijas Valdība Konvencijas glabātāja statusā ir saņēmusi rekomendāciju par Latvijas pievienošanos Konvencijai no Pastāvīgās komitejas, kas izveidota saskaņā ar Konvenciju.

Zviedrijas Valdība ir lūgusi visas līgumslēdzējas valstis darīt tai zināmu, vai tās piekrīt uzaicinājuma izteikšanu Latvijai pievienoties Konvencijai. Ja četru mēnešu laikā kopš šī priekšlikuma datuma nav saņemta atbilde, Zviedrijas Valdība saskaņā ar rekomendāciju uzskata, ka priekšlikums ir pieņemts.

Četru mēnešu laikā nav saņemts neviens iebildums.

Tāpēc līgumslēdzēju valstu vārdā Zviedrijas Valdībai ir gods uzaicināt Latvijas Republiku pievienoties Konvencijai. Pievienošanās stājas spēkā pēc trīs mēnešiem pēc pievienošanās dokumenta iesniegšanas Zviedrijas Valdībai glabāšanai saskaņā ar 12. panta 3. rindkopu.

Izmantojot šo izdevību, Ministrija informē Latvijas vēstniecību, ka 2001. g. 9. janvārī Pastāvīgā komiteja pieņēma grozījumu Konvencijai. Zviedrijas Valdība ir iesniegusi grozījumu visām līgumslēdzējām valstīm pieņemšanai, bet šis grozījums vēl nav stājies spēkā. Tā kā Latvija gatavojas pievienoties Konvencijai, Ministrija ierosina, lai Latvija apsvērtu, vai pieņemt šo grozījumu un iekļaut to pievienošanās dokumentā. Pielikumā ir doti šādi dokumenti:

PMC/W 7/99 (4. redakcija), 2001.g. 4. oktobris

PMC/W 8/99 (4. redakcija), 2001.g. 4. oktobris

PMC/W 9/99 (3. redakcija), 2001.g. 25. janvāris

Pieņemšanas statuss uz 2003.g. 15. oktobri.

Turklāt Ministrija vēlas norādīt uz grozījumu Konvencijas II pielikumā, ko 2002.g. 15. oktobrī ierosināja Pastāvīgā komiteja. Zviedrijas Valdība ir iesniegusi šo grozījumu visām līgumslēdzējām valstīm pieņemšanai, bet šis grozījums vēl nav stājies spēkā. Tā kā Latvija gatavojas pievienoties Konvencijai, Ministrija ierosina, lai Latvija apsvērtu, vai pieņemt arī šo grozījumu un iekļaut to pievienošanās dokumentā. Šī grozījuma kopija arī ir dota pielikumā kā dokuments PMC/W 5/2002, 2002.g. 21. oktobris.

Ārlietu ministrija izmanto šo gadījumu, lai vēlreiz apliecinātu Latvijas Republikas vēstniecībai savu visdziļāko cieņu.

Stokholma, 2003.g. 15. oktobrī

/Ārlietu ministrijas zīmogs/

Latvijas Republikas vēstniecībai

STOKHOLMĀ

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 15.11.1972.
Stājas spēkā:
 29.07.2004.
Pievienošanās:
 29.07.2004.
Pieņemšanas vieta: 
Vīne
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Ir
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 50, 31.03.2004.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Deklarācija
  • Grozījumi
1068
0
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"