Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2010. gada 24. augusta noteikumus Nr. 800 "Noteikumi par barības sastāvdaļu kategorijām, ko norāda mājas (istabas) dzīvnieku barības maisījumu marķējumā".
Ministru kabineta noteikumi Nr.1112

Rīgā 2009.gada 29.septembrī (prot. Nr.63 20.§)
Dzīvnieku barības marķēšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku barības aprites likuma 4.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka dzīvnieku barības (turpmāk – barība) marķēšanas kārtību.

2. Barības, tās sastāvdaļu, barības maisījumu, premiksu, barības piedevu, diētiskās un ārstnieciskās barības marķējumā norāda šādu informāciju:

2.1. garantēto derīguma termiņu vai glabāšanas termiņu “Derīgs līdz ... (mēnesis, gads)”. Barībai, kas ātri bojājas, norāda “Izlietot līdz ... (datums, mēnesis, gads)”;

2.2. ražotāja piešķirto partijas numuru;

2.3. ražotāja atzīšanas vai reģistrācijas numuru;

2.4. neto svaru sausiem produktiem un tilpumu vai svaru šķidriem produktiem;

2.5. juridiskās personas nosaukumu vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu un adresi, kura ir atbildīga par marķējumā sniegto informāciju;

2.6. ražotāja nosaukumu un adresi, ja ražotājs nav atbildīgs par marķējumu.

3. Marķējumā ietverto informāciju, kas atbilst šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām, drīkst papildināt ar citu informāciju, ja attiecīgā informācija:

3.1. nesatur ziņas par to, ka barība pasargā no slimības, novērš slimību vai ārstē to;

3.2. ir skaidri nodalīta no šo noteikumu 2.punktā minētās informācijas.

4. Marķējumā sniedzamo informāciju atļauts norādīt pavaddokumentā, ja:

4.1. barību tirgo no autocisternām vai līdzīgiem transportlīdzekļiem;

4.2. barības svars nepārsniedz 10 kg un tā paredzēta gala patērētājam.

5. Ja informāciju par derīguma termiņu, neto svaru, partijas numuru un ražotāja atzīšanas vai reģistrācijas numuru norāda pavaddokumentā, nevis marķējumam paredzētā vietā, marķējumā ir norāde par attiecīgās informācijas atrašanās vietu.

II. Barības sastāvdaļu marķēšana

6. Papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām barības sastāvdaļu marķējumā norāda:

6.1. uzrakstu “Barības sastāvdaļa”;

6.2. barības sastāvdaļas nosaukumu, ko veido atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam vai šo noteikumu 7.punktam;

6.3. obligāti norādāmo vielu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam;

6.4. barības ražošanas tehnoloģiju (2.pielikums) un barības sastāvdaļās obligāti norādāmo barības vielu daudzuma pieļaujamās novirzes (3.pielikums) (ja nepieciešams vai pēc pieprasījuma).

7. Barības sastāvdaļām, kuras nav minētas šo noteikumu 1.pielikumā, nosaukumu veido, norādot produkta vai blakusprodukta izcelsmi (piemēram, dzīvnieku, augu), kā arī vienu vai vairākus šādus rādītājus:

7.1. izmantoto daļu (piemēram, sēklas, bumbuļi);

7.2. pārstrādes procesu (piemēram, ekstrakcija, tvaicēšana);

7.3. gatavību vai kvalitāti (piemēram, zems glikozinolāta daudzums, zems cukura daudzums, taukiem bagāts).

8. Ievedot pirmo reizi Latvijas Republikas teritorijā barības sastāvdaļas no trešās valsts, kurā nevar veikt nepieciešamos analītiskos mērījumus, marķējumā nenorāda šo noteikumu 6.3.apakšpunktā, 7., 17. un 18.punktā minētās ziņas, ja par marķējumā sniegto informāciju atbildīgā persona:

8.1. pirms kravas ievešanas par to informē Pārtikas un veterināro dienestu;

8.2. precīzu informāciju par sastāvu pircējam un Pārtikas un veterinārajam dienestam sniedz 10 dienu laikā pēc barības sastāvdaļu ievešanas;

8.3. pirms kravas ievešanas iesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā pagaidu ziņas par sastāvu un, izmantojot teksta izcēlumu, norāda: “Pagaidu ziņas jāapstiprina … (tās laboratorijas nosaukums un adrese, kurai uzdots veikt analīzes) par paraugu Nr. … (analizējamā parauga ekspertīzes numurs) līdz … (datums).”

9. Pārtikas un veterinārais dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju par iemesliem, kuru dēļ ir pieļautas šo noteikumu 8.punktā minētās atkāpes no noteikumu prasībām.

10. Barības sastāvdaļu obligāti norādāmo vielu drīkst nenorādīt, ja:

10.1. pircējs rakstiski apliecina, ka viņam šāda informācija nav nepieciešama;

10.2. dzīvnieku vai augu izcelsmes, svaigu vai konservētu, termiski apstrādātu vai termiski neapstrādātu barības sastāvdaļu svars nepārsniedz 10 kg, tās ir paredzētas mājas (istabas) dzīvniekiem un Pārtikas un veterinārajā dienestā atzīts vai reģistrēts izplatītājs to piegādā gala patērētājam.

11. Ja barības sastāvdaļu svars nepārsniedz 10 kg un tās ir paredzētas gala patērētājam, marķējumā sniedzamo informāciju un papildu informāciju drīkst norādīt pavaddokumentā.

12. Ja barības aprites laikā:

12.1. barības sastāvdaļas sadala vairākos iepakojumos vai konteineros, uz katra iepakojuma, konteinera vai pavaddokumentā norāda marķējumā nepieciešamo informāciju un atsauci uz sākotnējo marķējumu;

12.2. barības sastāvdaļās veic izmaiņas, to norāda jaunajā marķējumā. Par izmaiņām barības sastāvdaļu marķējumā atbildīgs ir to veicējs.

13. Obligāti norādāmo vielu sarakstā minētās vielas un neto svaru nenorāda augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas rūpniecības blakusproduktiem, ja to mitruma saturs pārsniedz 50 %.

14. Barības sastāvdaļas nav jāmarķē, ja barības ražotājs dzīvnieku turētājam piegādā svaigas vai konservētas, termiski apstrādātas vai termiski neapstrādātas augu izcelsmes barības sastāvdaļas, kas nesatur barības piedevas (izņemot konservantus).

15. Latvijā drīkst izplatīt šo noteikumu 1.pielikumā minētās barības sastāvdaļas tikai ar šajā pielikumā norādītajiem nosaukumiem, ja tie atbilst šajā pielikumā sniegtajam aprakstam. Ja barības sastāvdaļas nosaukums neatbilst tās aprakstam, nosaukumu veido, kā norādīts šo noteikumu 7.punktā.

16. Ja barības sastāvdaļas nosaukumā ir norādīts vārds (vārdi) iekavās, marķējumā drīkst neminēt iekavās norādīto vārdu (vārdus) (piemēram, nosaukums ir “Sojas (pupu) eļļa”, marķējumā norāda “Sojas eļļa”).

17. Ja šo noteikumu 1.pielikumā nav noteikts cits mitruma daudzums, marķējumā barības sastāvdaļas mitruma daudzumu norāda, ja tas pārsniedz 14 % no barības sastāvdaļas svara. Ja barības sastāvdaļas mitruma daudzums nepārsniedz 14 %, marķējumā to norāda tikai pēc pircēja pieprasījuma.

18. Ja šo noteikumu 1.pielikumā nav noteikts cits daudzums, marķējumā norāda sālsskābē nešķīstošu pelnu saturu barības sastāvdaļā, ja tas pārsniedz 2,2 % sausnā.

19. Ja šo noteikumu 1.pielikumā minētās barības sastāvdaļas izmanto par denaturējošām vielām vai saistvielām, marķējumā norāda šādu informāciju:

19.1. denaturējošām vielām – izmantoto barības sastāvdaļu īpašības un daudzumu;

19.2. saistvielām – izmantoto barības sastāvdaļu īpašības.

20. Obligāti norādāmo vielu daudzumā ir pieļaujamas novirzes atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam.

III. Barības piedevu, barības maisījumu, premiksu, ārstnieciskās un diētiskās barības marķēšana

21. Papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām barības maisījumu marķējumā norāda:

21.1. atbilstoši barības sastāvam – barības maisījuma veidu:

21.1.1. “pilnvērtīga barība”;

21.1.2. “papildbarība”;

21.1.3. “minerālbarība” (papildbarība, kas galvenokārt sastāv no minerāl­vielām un satur vismaz 40 % koppelnu);

21.1.4. “melasi saturoša barība” (papildbarība, kuras sastāvā ir melase un kura satur vismaz 14 % cukura (saharozes veidā));

21.1.5. “jaunpiena aizvietotājs” (jaundzīvnieku un nobarojamo teļu ēdināšanai paredzēts barības maisījums, kuru izēdina sausā veidā vai izšķīdinot noteiktā šķidruma daudzumā, lai papildinātu vai aizvietotu jaunpienu, pilnpienu vai vājpienu);

21.1.6. “pilnpiena aizvietotājs”;

21.1.7. “vājpiena aizvietotājs”;

21.2. dzīvnieku sugu vai grupu, kam paredzēts barības maisījums;

21.3. lietošanas norādījumus, mērķi, kādam paredzēts barības maisījums, un lietošanas ierobežojumus (ja tādi ir);

21.4. barības sastāvdaļas atbilstoši šo noteikumu 31., 32. un 33.punktā minētajām prasībām. Šis nosacījums neattiecas uz mājas (istabas) dzīvnieku barību, izņemot suņu un kaķu barību;

21.5. obligāti norādāmo vielu atbilstoši šo noteikumu 4.pielikuma prasībām;

21.6. ja nepieciešams, barības vielas nosaukumu un daudzumu atbilstoši šo noteikumu 42., 43., 44., 45. un 46.punktā un 5.pielikumā minētajām prasībām.

22. Mājas (istabas) dzīvnieku (izņemot suņus un kaķus) barības marķējumā apzīmējumu “pilnvērtīga barība” vai “papildbarība” var aizstāt ar apzīmējumu “barības maisījums”. Šajā gadījumā barības marķējumā norāda tādu pašu informāciju kā pilnvērtīgai barībai.

23. Ja barības maisījumā nav vairāk par trijām sastāvdaļām, marķējumā nenorāda dzīvnieku sugu vai kategoriju un mērķi, kādam šis barības maisījums ir paredzēts, kā arī nesniedz norādījumus par atbilstošu barības maisījuma izmantošanu, ja tas ir skaidri noteikts barības maisījuma nosaukumā.

24. Barības maisījuma marķējumam paredzētajā vietā papildus norāda šādu informāciju:

24.1. tās juridiskās vai fiziskās personas preču zīmi, kura ir atbildīga par marķējumā sniegto informāciju;

24.2. ražotājvalsti;

24.3. produkta tirdzniecības nosaukumu vai aprakstu;

24.4. barības maisījumu termiskās apstrādes vai citas īpašas apstrādes veidu.

25. Barības piedevām un barības maisījumiem, kas satur fermentus, papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām marķējumā norāda:

25.1. aktīvo sastāvdaļu nosaukumu, identifikācijas numuru (piemēram, Endo-1,4-beta-ksilanāze EC 3.2.1.8.) un aktivitātes vienības gramā vai mililitrā (kilogramā vai litrā) (ja šīs vienības ir nosakāmas, izmantojot oficiālas vai zinātniskas metodes) atbilstoši normatīvajiem aktiem par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioproteīniem un to aprites kārtību;

25.2. ieteicamo pievienojamo fermentu daudzumu un ierobežojumus, ja tādi ir noteikti normatīvajos aktos par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioprote-īniem un to aprites kārtību;

25.3. barības maisījumu apstrādes veidu (termiska vai cita specifiska apstrāde);

25.4. ražošanas datumu “Ražots ... (datums, mēnesis, gads)”.

26. Papildus šo noteikumu 2. un 25.punktā minētajām prasībām fermentu marķējumā norāda “Tikai dzīvnieku barības ražošanai”.

27. Barības piedevām un barības maisījumiem, kas satur mikroorganis­mus, papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām marķējumā norāda:

27.1. mikroorganismu celmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioproteīniem un to aprites kārtību, kā arī kolonijas veidojošo vienību skaitu gramā (ja šo skaitu var noteikt ar oficiālām vai zinātniskām metodēm);

27.2. lietošanas norādījumus un ierobežojumus, ja tādi ir;

27.3. barības maisījumu apstrādes veidu (termiska vai cita specifiska apstrāde);

27.4. ražošanas datumu “Ražots (datums, mēnesis, gads)”.

28. Papildus šo noteikumu 2. un 27.punktā minētajām prasībām mikro­organismu marķējumā norāda “Tikai dzīvnieku barības ražošanai”.

29. Ja barības maisījumu ražo Latvijā un realizē gala patērētājam neiepakotu vai pārdod mājas (istabas) dzīvnieku barības maisījumus no atvērta oriģinālā iepakojuma, ziņas par dzīvnieku sugu un grupu, lietošanas norādījumus, sastāvdaļas, obligāti norādāmo vielu un neto svaru norāda pavad­dokumentos.

30. Graudu maisījumiem drīkst nenorādīt obligāti norādāmo vielu un daudzumu.

31. Barības maisījumu sastāvdaļu sarakstā norāda visas barības maisījuma sastāvdaļas.

32. Barības sastāvdaļas barības maisījumos (izņemot mājas (istabas) dzīvniekiem paredzētos maisījumus) uzskaita dilstošā svara secībā, norādot svara procentus barības maisījumā (pieļaujamā novirze ir 15 % no norādītā daudzuma).

33. Mājas (istabas) dzīvniekiem paredzēto barības maisījumu sastāvdaļas norāda dilstošā svara secībā vai ņemot vērā sastāvdaļu procentuālo attiecību. Ja barības maisījumā viena vai vairākas sastāvdaļas ir niecīgā daudzumā, bet tām ir būtiska nozīme dzīvnieku ēdināšanā, mājas (istabas) dzīvniekiem paredzētā barības maisījuma marķējumā norāda attiecīgās sastāvdaļas procentuālo saturu.

34. Mājas (istabas) dzīvniekiem paredzētā barības maisījuma marķējumā sastāvdaļas norāda atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā minētajām prasībām vai sagrupē kategorijās atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumā minētajām prasībām.

35. Bioproteīnus marķē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioproteīniem un to aprites kārtību.

36. Premiksiem un barības maisījumam, kas satur premiksus, papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām marķējumā norāda:

36.1. nosaukumu “Premikss”;

36.2. lietošanas norādījumus un ierobežojumus, ja tādi ir;

36.3. dzīvnieku sugu vai grupu, kam paredzēts premikss.

37. Premiksiem, kas satur fermentus, marķējumā papildus norāda šo noteikumu 25.1.apakšpunktā un 26.punktā minēto informāciju.

38. Premiksiem, kas satur mikroorganismus, marķējumā papildus norāda šo noteikumu 27.1.apakšpunktā un 28.punktā minēto informāciju.

39. Barības maisījumu enerģētisko vērtību aprēķina šo noteikumu 7.pielikumā norādītajā kārtībā. Barības marķējumā enerģētisko vērtību norāda saskaņā ar dzīvnieku barības maisījumos obligāti norādāmo sastāvdaļu sarakstu (4.pielikums).

40. Papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām un dzīvnieku ārstnieciskās un diētiskās barības apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām norāda šādu informāciju:

40.1. norādi “Dzīvnieku diētiskā barība” vai “Dzīvnieku ārstnieciskā barība”;

40.2. indikācijas (slimības vai vielmaiņas traucējumi) barības lietošanai;

40.3. barības specifiskās īpašības.

41. Ja ārstnieciskās un diētiskās barības sastāvā viena vai vairākas sastāv­daļas ir niecīgā daudzumā, bet tām ir būtiska nozīme dzīvnieku ēdināšanā, attiecīgās barības marķējumā norāda barības sastāvdaļu procentuālo attiecību.

42. Barības mitrumu marķējumā norāda, ja tas pārsniedz:

42.1. 7 % – piena aizvietotājos un citos barības maisījumos, kas satur vairāk nekā 40 % piena produktu;

42.2. 5 % – minerālbarībā, kas satur neorganiskas vielas;

42.3. 10 % – minerālbarībā, kas satur organiskas vielas;

42.4. 14 % – pārējos barības maisījumos.

43. Barības maisījuma mitrumu marķējumā drīkst norādīt arī tādā gadījumā, ja tas nepārsniedz šo noteikumu 42.punktā minētās normas.

44. Barības maisījuma marķējumā norāda sālsskābē nešķīstošu pelnu daudzumu sausnā. Tas nedrīkst pārsniegt 2,2 %. Barības maisījumā, kura sastāvā pārsvarā ir rīsu pārstrādes blakusprodukti, sālsskābē nešķīstošu pelnu saturs sausnā nedrīkst pārsniegt 3,3 %.

45. Sālsskābē nešķīstošu pelnu daudzums sausnā drīkst pārsniegt 2,2 %, ja barības maisījums satur:

45.1. atļautas minerālvielu saistvielas;

45.2. vairāk nekā 50 % cukurbiešu graizījumu vai cukurbiešu mīkstuma;

45.3. vairāk nekā 15 % zivju miltu (zivīm paredzētais barības maisījums);

45.4. vismaz 40 % koppelnu (minerālbarība).

46. Barības maisījumos pieļaujamās novirzes no obligāti norādīto vielu daudzuma ir norādītas šo noteikumu 5.pielikumā.

47. Ja barība satur dzīvnieku valsts olbaltumvielas un paredzēta izbarošanai lauksaimniecības dzīvniekiem, marķējumā norāda “Neizbarot atgremotājiem”. Šādu marķējumu nelieto, ja barības maisījums satur tikai:

47.1. pienu, piena produktus un jaunpienu;

47.2. olas un olu produktus;

47.3. želatīnu, kas iegūts no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji;

47.4. hidrolizētus proteīnus, kas iegūti no tādu dzīvnieku ķermeņa daļām, kuri nav atgremotāji, un no atgremotāju ādām.

48. Ja no zīdītāju audiem iegūtas olbaltumvielas aizliegts izmantot arī citiem dzīvniekiem, papildus šo noteikumu 47.punktā minētajām prasībām norāda arī tās dzīvnieku sugas un kategorijas, uz kurām attiecas aizliegumi.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1979.gada 2.aprīļa Direktīvas 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību;

2) Komisijas 1982.gada 23.jūnija Direktīvas 82/475/EEK, ar ko nosaka sastāvdaļu kategorijas, kuras var izmantot lolojumdzīvnieku barības maisījumu marķēšanai;

3) Padomes 1982.gada 30.jūnija Direktīvas 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

4) Komisijas 1986.gada 9.aprīļa Direktīvas 86/174/EEK, ar ko nosaka metodi mājputnu barības maisījumu enerģētiskās vērtības aprēķināšanai;

5) Padomes 1986.gada 21.jūlija Direktīvas 86/354/EEK, ar kuru groza Direktīvu 74/63/EEK, ar ko nosaka nevēlamu vielu un produktu maksimāli atļautos līmeņus barībā, Direktīvu 77/101/EEK par vienkāršās dzīvnieku barības tirdzniecību un Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību;

6) Padomes 1990.gada 22.janvāra Direktīvas 90/44/EEK, ar ko groza Padomes 1979.gada 2.aprīļa Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību;

7) Padomes 1990.gada 26.marta Direktīvas 90/167/EEK, ar ko izklāsta nosacījumus, kuri Kopienā reglamentē ārstnieciskās dzīvnieku barības pagatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu;

8) Komisijas 1991.gada 6.jūnija Direktīvas 91/334/EEK, ar ko groza Direktīvu 82/475/EEK, ar ko nosaka sastāvdaļu kategorijas, kuras var izmantot lolojumdzīvnieku barības maisījumu marķēšanai;

9) Padomes 1993.gada 14.decembra Direktīvas 93/113/EK par fermentu, mikroorganismu un to preparātu izmantošanu dzīvnieku uzturā un to tirdzniecību;

10) Padomes 1996.gada 29.aprīļa Direktīvas 96/24/EK, ar ko groza Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību;

11) Padomes 1996.gada 29.aprīļa Direktīvas 96/25/EK par barības sastāvdaļu apriti, ar ko groza Padomes Direktīvas 70/524/EEK, 74/63/EEK, 82/471/EEK un 93/74/EEK un atceļ Direktīvu 77/101/EEK;

12) Padomes 1997.gada 25.jūnija Direktīvas 97/40/EK, ar ko groza Direk­tīvu 93/113/EK par fermentu, mikroorganismu un to preparātu izmantošanu dzīvnieku uzturā un to tirdzniecību;

13) Komisijas 1997.gada 28.jūlija Direktīvas 97/47/EK, ar ko groza pielikumus Padomes Direktīvām 77/101/EEK, 79/373/EEK un 91/357/EEK;

14) Komisijas 1998.gada 7.septembra Direktīvas 98/67/EK, ar ko groza Direktīvas 80/511/EEK, 82/475/EEK, 91/357/EEK un Padomes Direktīvu 96/25/EK un atceļ Direktīvu 92/87/EEK;

15) Komisijas 1998.gada 13.novembra Direktīvas 98/87/EK, ar ko groza Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību;

16) Komisijas 1999.gada 18.jūnija Direktīvas 1999/61/EK, ar ko groza pielikumus Direktīvām 79/373/EEK un 96/25/EK;

17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 10.aprīļa Direktīvas 2000/16/EK, ar ko groza Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību un Padomes Direktīvu 96/25/EK par barības sastāvdaļu apriti;

18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 23.jūlija Direktīvas 2001/46/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 95/53/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē oficiālo pārbaužu organizēšanu dzīvnieku uztura jomā, un Direktīvas 70/524/EEK, 96/25/EK un 1999/29/EK par dzīvnieku uzturu;

19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra Direktīvas 2002/2/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti un atceļ Komisijas Direktīvu 91/357/EEK.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 29.septembra noteikumiem Nr.1112
Dzīvnieku barības sastāvdaļas

Šajā pielikumā minētie lielumi attiecas uz barības sastāvdaļu īpatsvaru dabīgi mitrā barībā, ja nav norādīts citādi.

 

1. Labība un graudi, to produkti un blakusprodukti1, 2

Nr.
p.k.

Nosaukums

Apraksts

Obligāti norādāmās vielas

1

2

3

4

1.1.

Auzas

Skarainās auzas (Avena sativa L.) un citu kultivējamo auzu graudi

1.2.

Auzu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot un velmējot nolobītas auzas. Tas var saturēt nelielu daudzumu auzu kliju

Ciete

1.3.

Auzu atsijas

Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot izlobītas, sijātas auzas putraimos un miltos. Tas galvenokārt sastāv no auzu atsijām un nedaudz endospermas

Kokšķiedra

1.4.

Auzu sēnalas un klijas

Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātas auzas auzu putraimos. Tas galvenokārt sastāv no auzu sēnalām un klijām

Kokšķiedra

1.5.

Mieži

Daudzkanšu miežu (Hordeum vulgare L.) graudi

1.6.

Miežu atsijas

Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot sijātus, nolobītus miežus grūbās, mannas putraimos vai miltos

Kokšķiedra

1.7.

Miežu proteīns

Žāvēts blakusprodukts, ko iegūst no miežiem, ražojot cieti. Tas galvenokārt sastāv no proteīna, kas iegūts cietes atdalīšanas procesā

Kopproteīns.

Ciete

1.8.

Smalcināti rīsi

Blakusprodukts, ko iegūst, gatavojot pulētos vai glazētos (Oryza sativa L.) rīsus. Tas galvenokārt sastāv no salauztiem un maziem nestandarta graudiem

Ciete

1.9.

Rīsu klijas (brūnās)

Nolobītu rīsu pirmās pulēšanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām

Kokšķiedra

1.10.

Rīsu klijas (baltās)

Nolobītu rīsu otrreizējās pulēšanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām

Kokšķiedra

1.11.

Rīsu klijas ar kalcija karbonātu

Nolobītu rīsu pulēšanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no sudrabainiem apvalkiem, aleirona slāņa, endospermas, dīgļu daļiņām un satur mainīgu kalcija karbonāta daudzumu, kas radies pulēšanas procesā

Kokšķiedra.

Kalcija karbonāts

1.12.

Tvaicētu rīsu lopbarības milti

Nolobītu, apvārītu rīsu pulēšanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no sudrabainiem apvalkiem, aleirona slāņa, endospermas, dīgļu daļiņām un satur mainīgu kalcija karbonāta daudzumu, kas radies pulēšanas procesā

Kokšķiedra.

Kalcija karbonāts

1.13.

Malti lopbarības rīsi

Nolobītu vai nenolobītu dzeltenu vai punktainu rīsu graudu malšanas procesā atsijāti zaļi, kaļķaini vai nenobrieduši lopbarības rīsi

Ciete

1.14.

Rīsu dīgļu rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot rīsu dīgļus kopā ar endospermu un sēklapvalku

Kopproteīns.

Koptauki.

Kokšķiedra

1.15.

Rīsu dīgļu spraukumi, ekstrahēti

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot rīsu dīgļus kopā ar endospermu un sēklapvalku

Kopproteīns

1.16.

Rīsu ciete

Tehniski tīra rīsu ciete

Ciete

1.17.

Prosa

Prosas (Panicurn miliaceurn L.) graudi

  

1.18.

Rudzi

Tīruma rudzu (Secale cereale L.) graudi

  

1.19.

Rudzu atsijas3

Miltu ražošanas blakusprodukts, kas iegūts no izsijātiem rudziem. Tas galvenokārt sastāv no endospermas daļiņām ar sīkiem ārējā apvalka fragmentiem un nedaudz graudu nobiruma

Ciete

1.20.

Rudzu barība

Miltu ražošanas blakusprodukts, kas iegūts no izsijātiem rudziem. Tas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka fragmentiem un graudu daļiņām, no kurām endosperma ir mazāk atdalīta nekā rudzu klijām

Ciete

1.21.

Rudzu klijas

Miltu ražošanas blakusprodukts, kas iegūts no izsijātiem rudziem. Tas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka fragmentiem un graudu daļiņām, no kurām endospermas lielākā daļa ir atdalīta

Kokšķiedra

1.22.

Sorgo

Gorghum bicolor (L.) Moencb s.l. graudi

  

1.23.

Kvieši

Mīksto jeb parasto kviešu (Triticum aestivum (L.)), cieto kviešu (Triticum durum Desf) un citu kultivējamo kviešu graudi

  

1.24.

Kviešu atsijas3

Miltu ražošanas blakusprodukts, kas iegūts no sijātiem kviešu graudiem vai nolobītiem plēkšņu kviešiem. Sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām ar sīkiem ārējā apvalka fragmentiem un nedaudz graudu atsiju

Ciete

1.25.

Kviešu barība

Miltu ražošanas blakusprodukts, kas iegūts no sijātiem kviešu graudiem vai nolobītiem plēkšņu kviešiem. Tas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka fragmentiem un graudu daļiņām, no kurām endosperma ir mazāk atdalīta nekā kviešu klijām

Kokšķiedra

1.26.

Kviešu klijas4

Miltu ražošanas blakusprodukts, kas iegūts no sijātiem kviešu graudiem vai nolobītiem plēkšņu kviešiem. Tas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka fragmentiem un graudu daļiņām, no kurām endospermas lielākā daļa ir atdalīta

Kokšķiedra

1.27.

Kviešu dīgļi

Miltu malšanas blakusprodukts, kas sastāv no valcētiem vai citādi apstrādātiem kviešu dīgļiem kopā ar endospermu un sēklapvalku

Kopproteīns.

Koptauki

1.28.

Kviešu glutēns

Žāvēts kviešu cietes ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv no glutēna, kas iegūts cietes atdalīšanas procesā

Kopproteīns

1.29.

Kviešu glutēna barība

Kviešu cietes un glutēna ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv no klijām, kurām ir atdalīta vai nav atdalīta sēklotne, un glutēna, kam pievienots neliels daudzums sijātu graudu pārpalikumu un cietes hidrolīzes atbiru

Kopproteīns.

Ciete

1.30.

Kviešu ciete

Tehniski tīra kviešu ciete

Ciete

1.31.

Uzbriedināta kviešu ciete

Termiski apstrādāts produkts, kas satur kviešu cieti

Ciete

1.32.

Plēkšņu kvieši

Plēkšņu kviešu (Triticum spelta L.), divgraudu kviešu (Triticum dioccum Schrank), viengraudu kviešu (Triticum monococcum) graudi

  

1.33.

Tritikāle

Tritikāles (Triticum X Secale hybrid) graudi

  

1.34.

Kukurūza

Kukurūzas (Zea mays L.) graudi

  

1.35.

Kukurūzas atsijas3

Kukurūzas miltu vai mannas putraimu ražošanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka fragmentiem un graudu daļiņām, no kurām endosperma ir mazāk atdalīta nekā kukurūzas klijām

Kokšķiedra

1.36.

Kukurūzas klijas

Kukurūzas miltu vai mannas putraimu ražošanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka un kukurūzas dīgļu fragmentiem ar endospermas daļiņām

Kokšķiedra

1.37.

Kukurūzas dīgļu rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot sausā vai mitrā režīmā pārstrādātus kukurūzas dīgstus kopā ar endospermu un sēklapvalku

Kopproteīns.

Koptauki

1.38.

Kukurūzas dīgļi, ekstrahēti

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot sausā vai mitrā režīmā pārstrādātus kukurūzas dīgļus kopā ar endospermu un sēklapvalku

Kopproteīns

1.39.

Kukurūzas glutēna barība5

Mitrā režīmā ražotas kukurūzas cietes blakusprodukts. Tas sastāv no klijām un glutēna, kam pievienots neliels daudzums sijātas kukurūzas atlieku (ne vairāk kā 15 % no produkta) un graudu mērcēšanas šķidruma (šķiedenis), ko izmanto alkohola vai cietes saturošu produktu ražošanai

Kopproteīns.

Ciete.

Koptauki,

ja > 4,5 %

1.40.

Kukurūzas glutēns

Žāvēts kukurūzas cietes ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv no glutēna, kas iegūts cietes atdalīšanas procesā

Kopproteīns

1.41.

Kukurūzas ciete

Tehniski tīra kukurūzas ciete

Ciete

1.42.

Uzbriedināta kukurūzas

ciete6

Termiski apstrādāta kukurūzas ciete, kura ievērojami izplešas, saskaroties ar aukstu ūdeni

Ciete

1.43.

Iesala asni

Iesala ražošanas blakusprodukts, kas galvenokārt sastāv no žāvētiem diedzētiem labības asniem

Kopproteīns

1.44.

Aldaru sausie graudi

Alus ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot iesalinātu un neiesalinātu labību, un citu cieti saturošu produktu pārpalikums

Kopproteīns

1.45.

Destilatoru sausie graudi7

Alkohola destilēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus

Kopproteīns

1.46.

Destilatoru tumšie graudi

Alkohola destilēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus, kam ir pievienots drabiņu sīrups vai iztvaicētas samazgas

Kopproteīns

1.47.

Citi labības graudu produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļā

Ciete,
ja > 20 %.

Kopproteīns,

ja > 10 %.

Koptauki,

ja > 5 %.

Kokšķiedra

Piezīmes.

1 Norādītie botāniskās tīrības līmeņi attiecas uz produkta un blakusprodukta svaru dabīgi mitrā stāvoklī.

2 Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav noteikts cits līmenis.

3 Ja produkts satur vairāk nekā 40 % cietes, var norādīt “Ar cieti bagāts”.

4 Ja sastāvdaļai raksturīgs smalkāks malums, nosaukumam var pievienot vārdus “Smalks malums” vai aizstāt ar atbilstošu nosaukumu.

5 Nosaukumu var aizstāt ar vārdiem “Kukurūzas gutēna barība”.

6 Nosaukumu var aizstāt ar vārdiem “Presēta kukurūzas ciete”.

7 Nosaukumu var aizstāt ar graudu specifisko nosaukumu.

 

2. Eļļas sēklas un eļļas augi, to produkti un blakusprodukti1, 2

Nr. p.k.

Nosaukums

Apraksts

Obligāti norādāmās vielas

1

2

3

4

2.1.

Daļēji attīrītu zemesriekstu rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot daļēji attīrītus zemesriekstus (Arachis hypogaea L.) un citu sugu zemesriekstus (maksi­mālais kokšķiedras daudzums sausnā – 16 %)

Kopproteīns.

Koptauki.

Kokšķiedra

2.2.

Daļēji attīrīti zemesrieksti, ekstrahēti

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot daļēji attīrītus zemesriekstus (maksi­mālais kokšķiedras daudzums sausnā – 16 %)

Kopproteīns. Kokšķiedra

2.3.

Attīrītu zemesriekstu rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot attīrītus zemesriekstus

Kopproteīns.

Koptauki.

Kokšķiedra

2.4.

Attīrītu zemesriekstu ekstrakts

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot attīrītus zemesriekstus

Kopproteīns. Kokšķiedra

2.5.

Rapšu sēklas3

Brassica napus L.ssp. oleifera (Metzg.) Sinsk., Indijas rapša Brassica napus L. Var.Glauca (Roxb.) O.E.Schulz un Brassica napa ssp.oleifra (Metzg.) Sinsk. sēklas (minimālā botāniskā tīrība – 94 %)

  

2.6.

Rapšu sēklu rauši3

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot rapšu sēklas (minimālā botāniskā tīrība – 94 %)

Kopproteīns.

Koptauki.

Kokšķiedra

2.7.

Rapšu sēklu ekstrakts

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot rapšu sēklas (minimālā botāniskā tīrība – 94 %)

Kopproteīns

2.8.

Rapšu pākstis

Rapšu sēklu lobīšanas blakusprodukts

Kokšķiedra

2.9.

Daļēji attīrītu saflora sēklu ekstrakts

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot daļēji attīrītas saflora (Carthamus tinctorius L.) sēklas

Kopproteīns.

Kokšķiedra

2.10.

Kopras (izžāvētu kokosriekstu kodolu) rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot izžāvētus kokosriekstu palmas (Cocos nucifera L.) kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu)

Kopproteīns.

Koptauki.

Kokšķiedra

2.11.

Kopra, ekstrahēta

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot izžāvētus kokosriekstu palmas kodolus un mizas

Kopproteīns

2.12.

Palmu kodolu rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot palmu (Elaeis guineensis jacq., Corozo oleifra (HBK) L.H.Bailey (Elaeis melanococca auct.)) kodolus, no kuriem pēc iespējas vairāk atdalīta čaula

Kopproteīns.

Kokšķiedra.

Koptauki

2.13.

Palmu kodoli, ekstrahēti

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot palmu kodolus, no kuriem pēc iespējas vairāk atdalīta čaula

Kopproteīns.

Kokšķiedra

2.14.

Grauzdētas sojas pupiņas

Termiskai apstrādei pakļautas sojas pupiņas (Glucine max. L. Merr.). Maksimālā ureāzes aktivitāte 0,4 mg N/g x min.

  

2.15.

Ekstrahētas un grauzdētas sojas pupiņas

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts pēc sojas pupiņu ekstrakcijas un termiskās apstrādes. Maksimālā ureāzes aktivitāte 0,4 mg N/g x min.

Kopproteīns.

Kokšķiedra,
ja > 8 %

2.16.

Izlobītas, ekstrahētas un grauzdētas sojas pupiņas

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts pēc izlobītu sojas pupiņu ekstrakcijas un termiskās apstrādes. Maksimālais kokšķiedras daudzums sausnā 8 %. Maksimālā ureāzes aktivitāte 0,5 mg  N/g x min.

Kopproteīns

2.17.

Sojas pupiņu proteīna koncentrāts

Produkts, ko iegūst no lobītām sojas pupiņām, no kurām ekstrahētas taukvielas

Kopproteīns

2.18.

Augu eļļa4

No augiem iegūta eļļa

Mitrums,
ja > 1 %

2.19.

Sojas pupiņu pākstis

Blakusprodukts, kas iegūts pēc pupiņu izlobīšanas

Kokšķiedra

2.20.

Kokvilnas sēklas

Kokvilnas (Gossypium spp.) sēklas, no kurām atdalītas šķiedras

Kopproteīns.

Kokšķiedra.

Koptauki

2.21.

Daļēji izlobītas un ekstrahētas kokvilnas sēklas

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras un daļa sēnalu

Kopproteīns.

Kokšķiedra

2.22.

Kokvilnas sēklu rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot kokvilnas sēklas, no kurām atdalītas šķiedras

Kopproteīns.

Kokšķiedra.

Koptauki

2.23.

Gizotiju sēklu rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot gizotiju (Guizotia abyssinica) (L.F. Cass) sēklas. Sālsskābē nešķīstošo pelnu maksimālais daudzums 3,4 %

Kopproteīns.

Koptauki.

Kokšķiedra

2.24.

Saulgriezes sēklas

Saulgriezes (Helianthus annus L.) sēklas

  

2.25.

Saulgriezes sēklas, ekstrahētas

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot saulgriezes sēklas

Kopproteīns

2.26.

Daļēji izlobītas un ekstrahētas saulgriezes sēklas

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot daļēji izlobītas saulgriezes sēklas, no kurām daļēji atdalīts apvalks. Maksimālais kokšķiedras daudzums sausnā 27,5 %

Kopproteīns.

Kokšķiedra

2.27.

Linsēklas

Sējas linu (Linum usitatissimum L.) sēklas (minimālā botāniskā tīrība – 93 %)

  

2.28.

Linsēklu rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot linsēklas (minimālā botāniskā tīrība – 93 %)

Kopproteīns.

Koptauki.

Kokšķiedra

2.29.

Linsēklas, ekstrahētas

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot linsēklas (minimālā botāniskā tīrība – 93 %)

Kopproteīns

2.30.

Olīvu mīkstums

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot presētas olīvas (Olea europea L.), kuras pēc iespējas ir atdalītas no kodoliem

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.31.

Sezama sēklu rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot sezama (Sesamum indicum L.) sēklas. Sālsskābē nešķīstošu pelnu maksimālais
daudzums 5 %

Kopproteīns.

Kokšķiedra.

Koptauki

2.32.

Daļēji izlobītas un ekstrahētas kakao pupiņas

Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot izžāvētas un grauzdētas kakao (Theobroma cacao L.) pupiņas, no kurām daļa sēnalu atdalītas

Kopproteīns.

Kokšķiedra

2.33.

Kakao pupiņu sēnalas

Izžāvētas un grauzdētas kakao (Theobroma cacao L.) pupiņu sēnalas

Kokšķiedra

2.34.

Citi eļļas sēklu un eļļas augu produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļā

Kopproteīns,

ja > 10 %.

Koptauki,

ja > 5 %.

Kokšķiedra

Piezīmes.

1 Norādītie botāniskās tīrības līmeņi attiecas uz produkta un blakusprodukta svaru attiecīgajā stāvoklī.

2 Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav noteikts cits līmenis.

3 Ja nepieciešams, norāda “Zems glikozinolāta daudzums”.

4 Auga nosaukumu var aizstāt ar sugas nosaukumu.

3. Pākšaugu sēklas, to produkti un blakusprodukti1

Nr. p.k.

Nosaukums

Apraksts

Obligāti norādāmās vielas

1

2

3

4

 3.1.

 Auna zirņi

Auna zirņu (Cicer arientinum L.) sēklas

 3.2.

 Guāras milti, ekstrahēti

Blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot no Cyanopsis tetragonoloba (L.) Taub. augu līmi

Kopproteīns

 3.3.

 Vīķi

Vīķu (Ervum ervilia L.) sēklas

 3.4.

 Sējas dedestiņas2

Termiski apstrādātas sējas dedestiņas (Lathyrus sativus L.) sēklas

 3.5.

 Lēcas

Lēcu (Lens culinaris a.o. Medik) sēklas

 3.6.

 Saldās lupīnas

Lupinus ssp. sēklas ar nelielu rūgto sēklu piejaukumu

 3.7.

 Grauzdētas pupas

Pupiņu (Phaseolus) vai vignas (Vigna ssp.) sēklas, kas termiski apstrādātas, lai noārdītu toksiskos lecitīnus

 3.8.

 Zirņi

Zirņu (Pisum ssp.) sēklas

 3.9.

 Zirņu atsijas

Zirņu miltu ražošanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no dīgļlapu daļiņām, mazāk – no apvalkiem

Kopproteīns. Kokšķiedra

 3.10.

 Zirņu klijas

Zirņu miltu ražošanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no apvalkiem, kas iegūti, mizojot un tīrot zirņus

Kokšķiedra

 3.11.

 Cūku pupas

Vicia faba L. ssp. faba var. equinq Pers. un var. minuta (Alef.) Mansf. sēklas

 3.12.

 Monanta vīķi

Vicia monanthos Desf. sēklas

 3.13.

 Vīķi

Sējas vīķi (Vicia sativa L. var. sativa) un citas varietātes sēklas

 3.14.

 Citi pākšaugu sēklu produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā  nodaļā

Kopproteīns, ja > 10 %.

Kokšķiedra

Piezīmes.

1 Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav noteikts cits līmenis.

2 Šo vārdu var aizstāt ar termiskās apstrādes veida aprakstu.

 

4. Bumbuļaugi un sakņaugi, to produkti un blakusprodukti1, 2

1

2

3

4

Nr. p.k.

Nosaukums

Apraksts

Obligāti norādāmās vielas

1

2

3

4

4.1.

Cukurbiešu masa, sasmalcināta

Cukura ražošanas blakusprodukts, kas sastāv no ekstrahētiem un izžāvētiem cukurbiešu Beta vulgaris L. ssp. vulgaris var. altissima Doell. gabaliem. Maksimāli pieļaujamais sālsskābē nešķīstošo pelnu daudzums
sausnā 4,5 %

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnā.

Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze,

ja > 10,5 %

4.2.

Cukurbiešu melase

Biešu cukura ražošanas vai rafinēšanas blakusprodukts, kas iegūts no sīrupa atliekām

Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze.

Mitrums,

ja > 28 %

4.3.

Cukurbiešu mīkstums ar melasi

Cukura ražošanas blakusprodukts, kas satur cukurbiešu mīkstumu un melasi. Maksimāli pieļaujamais sālsskābē nešķīstošo pelnu daudzums sausnā 4,5 %

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnā.

Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze

4.4.

Cukurbiešu vināze

Blakusprodukts, ko iegūst pēc melases fermentācijas alkohola, rauga, citronskābes un citu organisku vielu ražošanā

Kopproteīns Mitrums,
ja > 35 %

4.5.

Biešu cukurs3

No cukurbietēm ekstrahēts cukurs

Saharoze

4.6.

Saldie kartupeļi

Ipomejas (Ipomoea batatas (L.) Poir) bumbuļi neatkarīgi no produkta veida

Ciete

4.7.

Manioka4

Maniokas (Manibot esculenta Crantz) saknes neatkarīgi no produkta veida. Maksimāli pieļaujamais sālsskābē nešķīstošo pelnu daudzums sausnā 4,5 %

Ciete

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnā

4.8.

Maniokas ciete5, uzpūsta

No maniokas saknēm iegūta ciete, kas pēc termiskās apstrādes stipri uzpūtusies

Ciete

4.9.

Kartupeļu gremzdi

Kartupeļu (Solanum tuberosum L.) cietes ražošanas blakusprodukts

4.10.

Kartupeļu ciete

Tehniski tīra kartupeļu ciete

Ciete

4.11.

Kartupeļu olbaltumvielas

Izžāvēts cietes ražošanas blakusprodukts, kas galvenokārt sastāv no olbaltumvielām, kuras iegūtas pēc cietes atdalīšanas

Kopproteīns

4.12.

Kartupeļu pārslas

Produkts, kas iegūts, ar rotācijas paņēmienu žāvējot mazgātus, nomizotus vai nemizotus tvaicētus kartupeļus

Ciete.

Kokšķiedra

4.13.

Kondensēta kartupeļu sula

Kartupeļu cietes ražošanas blakusprodukts, kas iegūts no cietes, daļēji atdalot proteīnus un ūdeni

Kopproteīns. Koppelni

4.14.

Uzbriedināta kartupeļu ciete

Produkts, kas galvenokārt sastāv no termiski uzbriedinātas kartupeļu cietes

Ciete

4.15.

Citi bumbuļaugu un sakņaugu produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā pielikumā

Ciete.

Kokšķiedra.

Pelni (nešķīst HCl), ja > 3,5 %

4.16.

Citi cukurbiešu pārstrādes rūpniecības produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļā

Kokšķiedra,

ja > 15 %.

Kopējais cukurs, ko aprēķina kā saharozi.

Pelni (nešķīst HCl), ja > 3,5 %

Piezīmes.

1 Norādītie botāniskās tīrības līmeņi attiecas uz produkta un blakusprodukta svaru attiecīgajā stāvoklī.

2 Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav noteikts cits līmenis.

3 Var aizstāt ar vārdu “Saharoze”.

4 Var aizstāt ar vārdu “Tapioka”.

5 Var aizstāt ar vārdiem “Tapiokas ciete”.

 

5. Citas sēklas un augļi, to produkti un blakusprodukti1

Nr. p.k.

Nosaukums

Apraksts

Obligāti norādāmās vielas

1

2

3

4

 5.1.

Ceratoniju pākstis

Produkts, kas iegūts, saberžot izžāvētus ceratoniju koka (Ceratonia seliqua L.) augļus (pākstis), no kuriem ir atdalītas baltās Amerikas akācijas pupiņas

Kokšķiedra

 5.2.

Citrusaugu mīkstums

Citrusaugu (Citrus ssp.) sulas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, izspiežot sulu no citrusaugu augļiem

Kokšķiedra

 5.3.

Augļu2 mīkstums

Augļu sulas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, izspiežot sulu no augļu atspiedām vai kauleņiem

Kokšķiedra

 5.4.

Tomātu mīkstums

Tomātu (Solanum lycopersicum Kars. L.) sulas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, izspiežot sulu no tomātiem

Kokšķiedra

 5.5.

Vīnogu sēklas, ekstrahētas

Blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot eļļu no vīnogu sēklām

Kokšķiedra,
ja > 45 %

 5.6.

Vīnogu mīkstums

Vīnogu mīkstums, kas iegūts pēc alkohola ekstrakcijas un no kura pēc iespējas atdalīti stiebri un sēklas

Kokšķiedra,
ja > 25 %

 5.7.

Vīnogu sēklas

No vīnogu mīkstuma atdalītas sēklas, no kurām nav izspiesta eļļa

Kokšķiedra,
ja > 45 %.

Koptauki

 5.8.

Citas sēklas un augi, to produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļā

Kopproteīns.

Kokšķiedra.

Koptauki,
ja > 10 %

Piezīmes.

1 Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav noteikts cits līmenis.

2 Var aizvietot ar konkrētu augļu sugas nosaukumu.

 

6. Zāles lopbarība un rupjā lopbarība1

Nr. p.k.

Nosaukums

Apraksts

Obligāti norādāmās vielas

1

2

3

4

 6.1.

Lucernas milti

Produkts, kas iegūts, izžāvējot smalcinātu sējas lucernas (Medicago sativa L. un  Medicago var. Martyn) zaļmasu. Tas var saturēt līdz 20 % āboliņa vai citas zaļmasas, kas izžāvēta un samalta vienlaikus ar lucernu

Kopproteīns.

Kokšķiedra
HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnā

 6.2.

Lucernas atspiedas

Blakusprodukts, kas iegūts, izspiežot sulu no lucernas

Kopproteīns

 6.3.

Lucernas proteīna koncentrāts

Proteīni, kas iegūti, karsējot, centrifugējot un mākslīgi žāvējot nogulsnētās lucernas sulas frakcijas

Karotīns.

Kopproteīns

 6.4.

Āboliņa milti2

Produkts, kas iegūts, izžāvējot un samaļot nenogatavinātu āboliņu (Tifolium spp.). Tas var saturēt līdz 20 % nenogatavinātas lucernas vai citas zāles lopbarības, kas izžāvēta un samalta vienlaikus ar āboliņu

Kopproteīns.

Kokšķiedra.

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnā

 6.5.

Zāles milti2, 3

Produkts, kas iegūts, izžāvējot smalcinātu zāles lopbarību

Kopproteīns.

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnā

 6.6.

Labības salmi4

Labības salmi

 6.7.

Apstrādāti labības salmi5

Produkts iegūts, atbilstoši apstrādājot labības salmus

Nātrijs, ja apstrādāti ar NaOH

 6.8.

Cita zāles lopbarība un rupjā lopbarība, kas nav minēta šajā nodaļā

Kopproteīns,
ja > 10 %.

Kokšķiedra

Piezīmes.

1 Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav noteikts cits līmenis.

2 Var aizstāt ar vārdu “Granulas”.

3 Var aizstāt ar konkrētu lopbarības nosaukumu.

4 Norāda konkrētu labības nosaukumu.

5 Norāda, ar kādu ķīmisku vielu labības salmi apstrādāti.

 

7. Citi augi, to produkti un blakusprodukti1

Nr. p.k.

Nosaukums

Apraksts

Obligāti norādāmās vielas

1

2

3

4

 7.1.

Cukurniedru melase

Cukura ražošanas vai attīrīšanas blakusprodukts, kas iegūts no cukurniedru (Saccbarum offic inarutm L.) sīrupa pārpalikuma

Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze.

Mitrums,

ja > 30 %

 7.2.

Cukurniedru vināze

Blakusprodukts, ko iegūst pēc melases fermentācijas alkohola, rauga, citronskābes un citu organisku vielu ražošanā

Kopproteīns

Mitrums,

ja > 35 %

 7.3.

Niedru cukurs2

No cukurniedrēm ekstrahēts cukurs

Saharoze

 7.4.

Jūraszāļu milti

Produkts, kas iegūts, izžāvējot un sasmalcinot jūraszāles, galvenokārt brūnās jūraszāles. Šis produkts var būt mazgāts, lai samazinātu joda saturu

Koppelni

 7.5.

Citi cukurniedru pārstrādes rūpniecības produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā pielikumā

Kokšķiedra,

ja > 15 %.

Kopējais cukurs, ko aprēķina kā saharozi

 7.6.

Citi augi, to produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļā

Kopproteīns,
ja > 10 %.

Kokšķiedra

Piezīmes.

1 Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav noteikts cits līmenis.

2 Var aizstāt ar vārdu “Saharoze”.

 

8. Piena produkti

Nr. p.k.

Nosaukums

Apraksts

Obligāti norādāmās vielas

1

2

3

4

 8.1.

Sausais vājpiens

Produkts, kas iegūts, žāvējot pienu, no kura lielākā daļa tauku ir atdalīta

Kopproteīns.

Mitrums,

ja > 5 %

 8.2.

Sausās paniņas

Produkts, kas iegūts, žāvējot šķidrumu, kas palicis pēc sviesta kulšanas

Kopproteīns.

Koptauki.

Laktoze.

Mitrums,

ja > 6 %

 8.3.

Sausās sūkalas

Produkts, kas iegūts, žāvējot šķidrumu, kas palicis pēc siera, biezpiena, kazeīna vai citu līdzīgu produktu ražošanas

Kopproteīns.

Laktoze.

Mitrums,

ja > 8 %.

Koppelni

 8.4.

Sausās sūkalas ar zemu cukura saturu

Produkts, kas iegūts, žāvējot sūkalas, no kurām daļa laktozes ir atdalīta

Kopproteīns.

Laktoze.

Mitrums,

ja > 8 %.

Koppelni

 8.5.

Sausais piena proteīna koncentrāts1

Produkts, kas iegūts, žāvējot no sūkalām vai piena ķīmiski vai fizikāli ekstrahētu proteīnu savienojumus

Kopproteīns.

Mitrums,

ja > 8 %

 8.6.

Sausais kazeīns

Produkts, kas iegūts, žāvējot no vājpiena vai pilnpiena ar skābi vai fermentu atdalītas kazeīna nogulsnes

Kopproteīns.

Mitrums,

ja > 10 %

 8.7.

Laktozes pulveris

Cukurs, kas atdalīts no piena vai sūkalām, tās attīrot un žāvējot

Laktoze.

Mitrums,

ja > 5 %

 8.8.

Piena produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļā

Kopproteīns.

Mitrums,

ja > 5 %.

Laktoze,

ja > 10 %

Piezīme. 1 Nosaukumu var aizstāt ar vārdiem “Sausais piena albumīns”.

 

9. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti

Nr. p.k.

Nosaukums

Apraksts

Obligāti norādāmās vielas

1

2

3

4

 9.1.

Gaļas milti1

Produkts, kas iegūts, karsējot, žāvējot un samaļot veselus siltasiņu dzīvnieku kautķermeņus vai to daļas, kam tauki ir daļēji ekstrahēti vai atdalīti mehāniski. Produkts nedrīkst saturēt nagus, ragus, sarus, apmatojumu, spalvas un gremošanas trakta saturu (minimālais kopproteīna daudzums sausajā masā – 50 %, maksimālais fosfora daudzums – 8 %)

Kopproteīns.

Koptauki.

Koppelni.

Mitrums,

ja > 8 %

 9.2.

Gaļas un kaulu milti1

Produkts, kas iegūts, karsējot, žāvējot un samaļot veselus siltasiņu dzīvnieku kautķermeņus vai to daļas, kam tauki ir daļēji ekstrahēti vai atdalīti mehāniski. Produkts nedrīkst saturēt nagus, ragus, sarus, apmatojumu, spalvas un gremošanas trakta saturu

Kopproteīns.

Koptauki

Koppelni.

Mitrums,

ja > 8 %

 9.3.

Kaulu milti

Produkts, kas iegūts, karsējot, žāvējot un samaļot siltasiņu dzīvnieka kaulus, kam tauki ir daļēji ekstrahēti vai atdalīti mehāniski. Produkts nedrīkst saturēt nagus, ragus, sarus, apmatojumu, spalvas un gremošanas trakta saturu

Kopproteīns.

Koppelni.

Mitrums,

ja > 8 %

 9.4.

Dradži

Produkts, kas paliek pāri ekstrahētu un mehāniski atdalītu tauku ražošanā

Kopproteīns.

Koptauki.

Mitrums,

ja > 8 %

 9.5.

Putnu blakusproduktu milti

Produkts, kas iegūts, karsējot, žāvējot un samaļot putnu kaušanas procesā radušos blakusproduktus. Produkts nedrīkst saturēt spalvas

Kopproteīns.

Koptauki.

Koppelni.

HCl nešķīstošie pelni > 3,3 %.

Mitrums,

ja > 8 %

 9.6.

Putnu spalvu milti, hidrolizēti

Produkts iegūts, hidrolizējot, izžāvējot un samaļot putnu spalvas

Kopproteīns.

HCl nešķīstošie pelni > 3,4 %.

Mitrums,

ja > 8 %

 9.7.

Asiņu milti

Produkts iegūts, izžāvējot no kautiem siltasiņu dzīvniekiem iegūtas asinis. Produktā nedrīkst būt svešķermeņi

Kopproteīns.

Mitrums,

ja > 8 %

 9.8.

Dzīvnieku tauki2

Siltasiņu dzīvnieku tauki

Mitrums,

ja > 1 %

 9.9.

Citi dzīvnieku izcelsmes produkti, kas nav minēti šajā nodaļā

Kopproteīns,

ja > 10 %.

Koptauki,

ja > 5 %.

Mitrums,

ja > 8 %

Piezīmes.

1 Produktiem, kas satur vairāk nekā 13 % tauku sausnā, var norādīt “Ar augstu tauku saturu”.

2 Šo vārdu var aizstāt ar precīzāku atkarībā no tā, kādi dzīvnieku tauki izmantoti, vai no ražošanas procesa (cūku tauki, kaulu tauki).

10. Zivis un citi jūras dzīvnieki, to produkti un blakusprodukti

Nr. p.k.

Nosaukums

Apraksts

Obligāti norādāmās vielas

1

2

3

4

 10.1.

Zivju milti1

Produkts, kas iegūts, pārstrādājot veselas zivis vai to daļas, no kurām var būt daļēji atdalīta eļļa, bet daļa zivju buljona var būt pievienota atpakaļ

Kopproteīns.

Koptauki.

Koppelni,
ja > 20 %.

Mitrums,

ja > 8 %

 10.2.

Kondensēts zivju buljons

Stabilizēts produkts, kas sastāv no izspiestas sulas, kura iegūta, ražojot zivju miltus, no kuriem ir atdalīta lielākā daļa zivju tauku un daļa ūdens

Kopproteīns.

Koptauki.

Mitrums,

ja > 5 %

 10.3.

Zivju eļļa

No zivīm vai zivju daļām iegūta eļļa

Mitrums,

ja > 5 %

 10.4.

Zivju eļļa, attīrīta, sacietējusi

No zivīm vai zivju daļām iegūta eļļa, kura ir attīrīta un pakļauta tauku hidrolīzes (pārziepjošanas) procesam

Joda skaitlis. Mitrums,

ja > 1 %

 10.5.

Citas zivis un citi jūras dzīvnieki, to produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļā

Kopproteīns,

ja > 10 %.

Koptauki,

ja > 5 %.

Mitrums,

ja > 8 %

Piezīme. 1 Ja produkts satur vairāk nekā 75 % kopproteīna, var norādīt “Ar augstu proteīna saturu”.

 

11. Minerālbarība

Nr.
p.k.

Nosaukums

Apraksts

Obligāti norādāmās vielas

1

2

3

4

11.1.

Kalcija karbonāts1

Produkts, kas iegūts, samaļot kalcija karbonātu saturošas vielas – kaļķakmeni, austeru vai divvāku gliemju gliemežvākus – vai izgulsnējot no skābēm

Kalcijs.

HCl nešķīstošie pelni > 5 %

11.2.

Kalcija un magnija karbonāts

Dabisks kalcija karbonāta un magnija karbonāta maisījums

Kalcijs.

Magnijs

11.3.

Kaļķainas jūras aļģes (Maerl)

Produkts, kas iegūts no dabiskām kaļķainām jūras aļģēm, samalts vai granulās

Kalcijs.

HCl nešķīstošie pelni > 5 %

11.4.

Magnija oksīds

Tehniski tīrs magnija oksīds (MgO)

Magnijs

11.5.

Magnija sulfāts

Tehniski tīrs magnija sulfāts (MgSO4 7H2O)

Magnija sulfāts

11.6.

Dikalcija fosfāts2

Kalcija monohidrogenfosfāts
(CaHPO4 xH2O), kas izgulsnēts no kauliem vai neorganiskām vielām

Kalcijs.

Kopējais fosfors

11.7.

Monodikalcija fosfāts

Ķīmiski iegūts produkts, savienojot vienādās daļās dikalcija fosfātu un monokalcija fosfātu

(CaHPO4 – Ca(H2PO4)2 H2O)

Kopējais fosfors.

Kalcijs

11.8.

Defluorēts akmens fosfāts

Produkts, kas iegūts, samaļot attīrītus un attiecīgi defluorētus dabiskos fosfātus

Kopējais fosfors.

Kalcijs

11.9.

Deželatinēti kaulu milti

Deželatinēti, sterilizēti un samalti kaulu milti, no kuriem ir atdalīti tauki

Kopējais fosfors.

Kalcijs

11.10.

Monokalcija fosfāts

Tehniski tīrs kalcija dihidrogenfosfāts
(Ca(H2PO4)2 H2O)

Kopējais fosfors.

Kalcijs

11.11.

Kalcija–magnija fosfāts

Tehniski tīrs kalcija–magnija fosfāts

Kalcijs.

Magnijs.

Kopējais fosfors

11.12.

Monoamonija fosfāts

Tehniski tīrs monoamonija fosfāts (NH4H2PO4)

Kopējais slāpeklis.

Kopējais fosfors

11.13.

Vārāmais sāls1

Tehniski tīrs vārāmais sāls vai produkts, kas iegūts, samaļot vārāmo sāli saturošas vielas, piemēram, akmens sāls vai jūras sāls

Nātrijs

11.14.

Magnija propionāts

Tehniski tīrs magnija propionāts

Magnijs

11.15.

Magnija fosfāts

Tehniski tīrs magnija fosfāts

Kopējais fosfors.

Magnijs

11.16.

Nātrija–kalcija–magnija fosfāts

Produkts, kas sastāv no nātrija–kalcija–magnija fosfāta

Kopējais fosfors.

Magnijs.

Kalcijs.

Nātrijs

11.17.

Mononātrija fosfāts

Tehniski tīrs mononātrija fosfāts
(NaH2PO4 H2O)

Kopējais fosfors.

Nātrijs

11.18.

Nātrija bikarbonāts

Tehniski tīrs nātrija bikarbonāts (NaHCO3)

Nātrijs

11.19.

Cita minerālbarība, kas nav minēta šajā nodaļā

Atbilstošs nosaukums

Piezīmes.

1 Produkta nosaukumu var norādīt papildus vai minēto nosaukumu aizstāt ar produkta nosaukumu.

2 Nosaukumā var norādīt ražošanas procesu.

 

12. Citi produkti

Nr. p.k.

Nosaukums

Apraksts

Obligāti norādāmās vielas

1

2

3

4

 12.1.

Maizes un makaronu produkti un blakusprodukti1

Blakusprodukts, ko iegūst no cepumu, kūku, maizes vai makaronu ražošanas

Ciete.

Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze

 12.2.

Saldumu ražošanas produkti un blakusprodukti1

Produkti vai blakusprodukti, kas iegūti, ražojot saldumus, arī šokolādi

Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze

 12.3.

Konditorejas izstrādājumu un saldējuma ražošanas produkti un blakusprodukti1

Produkti vai blakusprodukti, kas iegūti, ražojot konditorejas izstrādājumus, kūkas un saldējumu

Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze.

Koptauki

 12.4.

Taukskābes

Blakusprodukts, ko iegūst, apstrādājot ar sārmu vai destilējot dažādu dārzeņu un dzīvnieku izcelsmes produktu eļļas un taukus

Koptauki.

Mitrums,
ja > 1 %

 12.5.

Taukskābju sāļi2

Produkts, kas iegūts hidrolizējot (pārziepjojot) taukskābes ar kalcija, nātrija vai kālija hidroksīdu

Koptauki.

Ca (vai Na, vai K pēc vajadzības)

 12.6.

Citi produkti, kas nav minēti šajā nodaļā

Kopproteīns,

ja > 10 %.

Kokšķiedra.

Koptauki,

ja > 10 %.

Ciete, ja > 30 %.

Kopējais cukurs, ko aprēķina kā saharozi,

ja > 10 %

Piezīmes.

1 Nosaukumu var aizstāt ar konkrētu lauksaimniecības pārtikas ražošanas procesa nosaukumu, lai norādītu iegūto produktu.

2 Var aizstāt ar konkrētu taukskābes sāļu nosaukumu.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 29. septembra noteikumiem Nr.1112
Barības sastāvdaļu ražošanas tehnoloģija

Nr.
p.k.

Ražošanas process

Ražošanas procesa apraksts

Nosaukums/termins

1

2

3

4

1.

Koncentrēšana

Noteikta satura palielināšana, atdalot ūdeni vai citas sastāvdaļas

Koncentrāts

2.

Attīrīšana1

Ārējo apvalku noņemšana no graudiem, sēklām, augļiem, riekstiem un citiem

Attīrīti

3.

Žāvēšana

Atūdeņošana mākslīgā vai dabiskā procesā, lai saglabātu produktu

Žāvēti (saulē vai mākslīgi)

4.

Ekstrahēšana2

Tauku vai eļļas atdalīšana no dažām sastāvdaļām ar organisku šķīdinātāju vai cukuru un citu ūdenī šķīstošu sastāvdaļu, atdalīšana ar ūdens šķīdinātāju. Pēc organiska šķīdinātāja lietošanas galaprodukts ir tehniski brīvs no šāda šķīdinātāja

Ekstrahēti (ja produkti satur eļļu).

Melase, mīkstums (ja produkti satur cukuru vai citu ūdenī šķīstošu sastāvdaļu)

5.

Ekstrūzija

Sastāvdaļas izspiešana vai presēšana caur atveri zem spiediena (skatīt arī 13.punktu “Uzbriedināšana”)

Ekstrudēti

6.

Pārslošana

Mitras, termiski apstrādātas sastāvdaļas veltnēšana

Pārslas

7.

Miltu malšana

Graudu fizikāla pārstrāde, lai samazinātu daļiņas izmēru un atvieglotu sadalīšanu daļās (galvenokārt miltos, klijās un atsijās)

Milti, klijas, atsijas

8.

Termiska apstrāde

Vairāku veidu termiskā apstrāde, ko veic īpašos apstākļos, lai ietekmētu sastāvdaļas uzturvērtību vai struktūru

Grauzdēti, vārīti, pūsti, termiski apstrādāti

9.

Tauku hidrolīze (pārziepjošana)

Eļļu un tauku apstrāde, lai panāktu augstāku kušanas temperatūru

Sacietējuši

10.

Hidrolīze

Sadalīšana vienkāršākās ķīmiskās sastāvdaļās, attiecīgi apstrādājot ar ūdeni un, iespējams, ar fermentiem vai skābi, vai sārmu

Hidrolizēti

11.

Presēšana

Tauku vai eļļas atdalīšana no taukiem bagātiem produktiem vai sulas atdalīšana no augļiem un citiem augu produktiem ar mehānisko spiedi (ar skrūves vai cita veida presi) un, iespējams, paaugstinātu temperatūru

Atspiedumi3 (ja materiāli satur eļļu).

Mīkstums, čagas (ja produkti satur augļus u.c.)

12.

Granulēšana

Īpašas formas piešķiršana produktam, izspiežot caur sietu

Granula

13.

Uzbriedināšana

Cietes modificēšana, lai ievērojami uzlabotu tās uzbriešanas īpašības aukstā ūdenī

Uzbriedināti

14.

Rafinēšana

Pilnīga vai daļēja piemaisījumu atdalīšana no cukuriem, eļļām, taukiem un citām dabiskām sastāvdaļām, ķīmiski vai fizikāli tās apstrādājot

Rafinēti

15.

Mitru graudu mehāniska frakcionēšana

Kodolu/graudu daļu mehāniska atdalīšana, dažreiz pēc mērcēšanas ūdenī, ar sēra dioksīdu vai bez tā, lai ekstrahētu cieti

Dīgļi, glutēns, ciete

Piezīmes.

1 Ražošanas procesa nosaukumu “Attīrīšana”, ja nepieciešams, var aizstāt ar vārdiem “Apvalka atdalīšana” vai “Lobīšana”. Tādā gadījumā nosaukumam/terminam vajadzētu būt “Ar atdalītiem apvalkiem” vai “Lobīti”.

2 Ja nepieciešams, vārdu “Ekstrahēts” var  aizstāt ar vārdu “Spraukumi”.

3 Ja nepieciešams, vārdu “Atspiedumi” var aizstāt ar vārdu “Rauši”.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 29.septembra noteikumiem Nr.1112
Barības sastāvdaļās norādīto barības vielu daudzuma pieļaujamās novirzes

Nr.
p.k.

Barības viela

Barības vielas norādītais daudzums

Pieļaujamā novirze no norādītā daudzuma

1

2

3

4

1.

Kopproteīns

≥  20 %

2 vienības

< 20 %  ≥ 10 %

10 %

< 10 %

1 vienība

2.

Kopējie cukuri, reducētie cukuri, laktoze un glikoze (dekstroze)

≥  20 %

2 vienības

<  20 % ≥ 5 %

10 %

< 5 %

0,5 vienības

3.

Ciete un inulīns

≥ 30 %

3 vienības

< 30 % ≥ 10 %

10 %

< 10 %

1 vienība

4.

Koptauki (eļļas un tauki)

≥ 15 %

1,8 vienības

< 15 % ≥ 5 %

12 %

< 5 %

0,6 vienības

5.

Kokšķiedra

≥ 14 %

2,1 vienība

< 14 % ≥ 6 %

15 %

< 6 %

0,9 vienības

6.

Mitrums un koppelni

≥ 10 %

1 vienība

< 10 % ≥ 5 %

10 %

< 5 %

0,5 vienības

7.

Kopējais fosfors, nātrijs, kalcija karbonāts, kalcijs, magnijs, skābes skaitlis un petrolēterī nešķīstoša viela

≥ 15 %

1,5 vienības

< 15 % ≥ 2 %

10 %

< 2 %

0,2 vienības

8.

Sālsskābē nešķīstoši pelni un hlorīdi, ko izsaka kā NaCl

≥ 3 %

10 %

< 3 %

0,3 vienības

9.

Karotīns, A vitamīns un ksantofils

30 % no deklarētā daudzuma

10.

Metionīns, lizīns un gaistošās slāpekli saturošās bāzes

20 % no deklarētā daudzuma

Piezīme. Šajā pielikumā minētie lielumi attiecas uz barības vielu īpatsvaru dabīgi mitrā barībā, ja nav norādīts citādi.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 29.septembra noteikumiem Nr.1112
Dzīvnieku barības maisījumā norādāmās vielas

Šajā pielikumā minētie lielumi attiecas uz barības vielu īpatsvaru dabīgi mitrā barībā, ja nav norādīts citādi.

Nr.
p.k.

Barība

Analītiskā sastāvdaļa

Dzīvnieku suga

obligāti norāda

nav obligāti jānorāda

1

2

3

4

5

1.

Pilnvērtīga barība

1.1. Kopproteīns

Visiem produktīvajiem dzīvniekiem, suņiem, kaķiem, izņemot citus mājas (istabas) dzīvniekus

Mājas (istabas) dzīvniekiem, izņemot suņus un kaķus

1.2. Koptauki (eļļas un tauki)

1.3. Kokšķiedra

1.4. Koppelni

1.5. Lizīns

Cūkām

Visiem dzīvniekiem, izņemot cūkas

1.6. Metionīns

Putniem

Visiem dzīvniekiem, izņemot putnus

1.7. Cistīns

Visiem dzīvniekiem

1.8. Treonīns

1.9. Triptofāns

1.10. Enerģētiskā vērtība

Putniem (atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumam)

Cūkām un atgremotājiem (atbilstoši nacionālajai metodikai)

1.11. Ciete

1.12. Kopējais cukura daudzums (izteikts kā saharoze)

1.13. Kopējais cukura un cietes daudzums

1.14. Kalcijs

Visiem dzīvniekiem

1.15. Nātrijs

1.16. Magnijs

1.17. Kālijs

1.18. Fosfors

Zivīm, izņemot akvārija zivis

Visiem dzīvniekiem un akvārija zivīm

2.

Minerālbarība

2.1. Kopproteīns

Visiem dzīvniekiem

2.2. Kokšķiedra

2.3. Koppelni

2.4. Koptauki (eļļas un tauki)

2.5. Lizīns

Visiem dzīvniekiem

2.6. Metionīns

2.7. Cistīns

2.8. Treonīns

2.9. Triptofāns

2.10. Kalcijs

2.11. Fosfors

Visiem dzīvniekiem

2.12. Nātrijs

2.13. Magnijs

Atgremotājiem

Visiem dzīvniekiem, izņemot atgremotājus

2.14. Kālijs

Visiem dzīvniekiem

3.

Papildbarība – cukurbiešu pārstrādes blakusprodukti

3.1. Kopproteīns

Visiem dzīvniekiem

3.2. Kokšķiedra

Visiem dzīvniekiem

3.3. Kopējais cukura daudzums (izteikts kā saharoze)

3.4. Koppelni

Visiem dzīvniekiem

3.5. Kalcijs

Visiem dzīvniekiem

3.6. Fosfors

3.7. Nātrijs

3.8. Kālijs

Visiem dzīvniekiem

3.9. Magnijs ≥ 0,5 %

Atgremotājiem

Visiem dzīvniekiem, izņemot atgremotājus

3.10. Magnijs
< 0,5 %

Visiem dzīvniekiem

4.

Citu veidu papildbarība

4.1. Kopproteīns

Mājas (istabas) dzīvniekiem, izņemot suņus un kaķus

4.2. Koptauki (eļļas un tauki)

Visiem produktīvajiem dzīvniekiem, suņiem un kaķiem, izņemot citus mājas (istabas) dzīvniekus

4.3. Koppelni

Visiem dzīvniekiem, izņemot mājas (istabas) dzīvniekus

Mājas (istabas) dzīvniekiem

4.4. Kalcijs
≥ 5 %

Visiem dzīvniekiem, izņemot mājas (istabas) dzīvniekus

Mājas (istabas) dzīvniekiem

4.5. Kalcijs < 5 %

Visiem dzīvniekiem

4.6. Fosfors
 ≥ 2 %

Visiem dzīvniekiem, izņemot mājas (istabas) dzīvniekus

Mājas (istabas) dzīvniekiem

4.7. Fosfors < 2 %

Visiem dzīvniekiem

4.8. Magnijs
> 0,5 %

Atgremotājiem

Visiem dzīvniekiem, izņemot atgremotājus

4.9. Magnijs
< 0,5 %

4.10. Nātrijs

Visiem dzīvniekiem

4.11. Kālijs

4.12. Enerģētiskā vērtība

Putniem (atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumam)

Cūkām un atgremotājiem (atbilstoši nacionālajai metodikai)

Cūkām

Visiem dzīvniekiem, izņemot cūkas

4.13. Lizīns

Putniem

4.14. Metionīns

4.15. Cistīns

Visiem dzīvniekiem

4.16. Treonīns

Visiem dzīvniekiem

4.17. Triptofāns

Visiem dzīvniekiem

4.18. Ciete

Visiem dzīvniekiem

4.19. Kopējais cukura daudzums (izteikts kā saharoze)

4.20. Kopējais cukura daudzums (izteikts kā ciete)

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
5.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 29.septembra noteikumiem Nr.1112
Barības maisījumos norādīto vielu daudzuma pieļaujamās novirzes

I. Barības maisījumos (izņemot mājas (istabas) dzīvnieku barības maisījumus) pieļaujamās novirzes no norādītā vielu daudzuma1

Nr.
p.k.

Barības vielas nosaukums

Barības vielas norādītais daudzums

Pieļaujamā novirze no norādītā daudzuma

1

2

3

4

1. Ja analītiski noteiktais daudzums ir mazāks par norādīto:

1.1.

Kopproteīns

≥ 20 %

2 vienības

< 20 % ≥ 10 %

10 %

< 10 %

1 vienība

1.2.

Kopējais cukurs

≥ 20 %

2 vienības

< 20 % ≥ 10 %

10 %

< 10 %

1 vienība

1.3.

Ciete un kopējais cukurs plus ciete

≥ 25 %

2,5 vienības

< 25 % ≥ 10 %

10 %

< 10 %

1 vienība

1.4.

Koptauki (eļļas un tauki)

≥ 15 %

1,5 vienības

< 15 % ≥ 8 %

10 %

< 8 %

0,8 vienības

1.5.

Nātrijs, kālijs un magnijs

≥ 15 %

1,5 vienības

< 15 % ≥ 7,5 %

10 %

< 7,5 % ≥ 5 %

0,75 vienības

< 5 % ≥ 0,7 %

15 %

< 0,7 %

0,1 vienība

1.6.

Kopējais fosfors un kalcijs

≥ 16 %

1,2 vienības

< 16 % ≥ 12 %

7,5 %

< 12 % ≥ 6 %

0,9 vienības

< 6 % ≥ 1 %

15 %

< 0,7 %

0,15 vienības

1.7.

Metionīns, lizīns un treonīns

15 % no noteiktā daudzuma

1.8.

Cistīns un triptofāns

20 % no noteiktā daudzuma

2. Ja analītiski noteiktais daudzums ir lielāks par norādīto:

2.1.

Mitrums

≥ 10 %

1 vienība

< 10 % ≥ 5 %

10 %

< 5 %

0,5 vienības

2.2.

Koppelni

≥ 10 %

1 vienība

< 10 % ≥ 5 %

10 %

< 5 %

0,5 vienības

2.3.

Kokšķiedra

≥ 12 %

1,8 vienības

< 12 % ≥ 6 %

15 %

< 6 %

0,9 vienības

2.4.

Pelni (nešķīst HCl)

≥ 10 %

1 vienība

2.5.

< 10 % ≥ 4 %

10 %

2.6.

< 4 %

0,4 vienības

3. Ja analītiski noteiktais daudzums atšķiras no 1. un 2.punktā noteiktā:

3.1.

Kopproteīns

Divas reizes vairāk, nekā noteikts šā pielikuma 1.1., 1.2. un 1.4.apakšpunktā

3.2.

Koptauki (eļļas un tauki)

3.3.

Kopējais cukurs

3.4.

Kopējais fosfors

Trīs reizes vairāk, nekā noteikts šā pielikuma 1.5., 1.6., 2.2. un 2.3.apakšpunktā

3.5.

Kalcijs, kālijs, magnijs, nātrijs

3.6.

Koppelni

3.7.

Kokšķiedra

 

II. Mājas (istabas) dzīvnieku barības maisījumos pieļaujamās novirzes no norādītā sastāvdaļu daudzuma

Nr.
p.k.

Barības sastāvdaļu nosaukums

Barības sastāvdaļu norādītais daudzums

Pieļaujamā novirze

1

2

3

4

4. Ja analītiski noteiktais daudzums ir mazāks par norādīto:

4.1.

Kopproteīns

≥ 20 %

3,2 vienības

< 20 % ≥ 16 %

12,5 %

< 12,5 %

2 vienības

4.2.

Koptauki (eļļas un tauki)

2,5 vienības no noteiktā daudzuma

5. Ja analītiski noteiktais daudzums ir lielāks par norādīto:

5.1.

Mitrums

≥ 40 %

3 vienības

< 40 % ≥ 7,5 %

20 %

< 20 %

1,5 vienības

5.2.

Koppelni

1,5 vienības no noteiktā daudzuma

5.3.

Kokšķiedra

1 vienība no noteiktā daudzuma

6. Ja analītiski noteiktais daudzums atšķiras no 4. un 5.punktā noteiktā:

6.1.

Kopproteīns

Divas reizes vairāk, nekā noteikts šā pielikuma 4.1.apakšpunktā

6.2.

Koptauki (eļļas un tauki)

2,5 vienības no noteiktā daudzuma

6.3.

Koppelni

Trīs reizes vairāk, nekā noteikts šā pielikuma 5.2.apakšpunktā

6.4.

Kokšķiedra

Trīs reizes vairāk, nekā noteikts šā pielikuma 5.3.apakšpunktā

Piezīme.

1 Šajā pielikumā minētie lielumi attiecas uz barības maisījumu īpatsvaru dabīgi mitrā barībā, ja nav norādīts citādi.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
6.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 29.septembra noteikumiem Nr.1112
Barības vielu kategorijas, kuras norāda atsevišķu barības sastāvdaļu vietā mājas (istabas) dzīvniekiem paredzēto barības maisījumu marķējumā

Nr.
p.k.

Kategorijas apraksts

Definīcija

1

2

3

1.

Gaļas un dzīvnieku pārstrādes produkti

Nokautie lauksaimniecības dzīvnieki svaigā veidā vai konservēti, izmantojot atbilstošu apstrādi, un visi lauksaimniecības dzīvnieku liemeņu vai to daļu pārstrādes produkti un derivāti svaigā veidā vai konservēti, izmantojot atbilstošu apstrādi

2.

Piens un piena pārstrādes produkti

Visi piena produkti svaigā veidā vai konservēti, izmantojot attiecīgu apstrādi, un to pārstrādē iegūtie produkti

3.

Olas un to pārstrādes produkti

Visi olu produkti svaigā veidā vai konservēti, izmantojot attiecīgu apstrādi, un to pārstrādē iegūtie produkti

4.

Eļļas un tauki

Visas dzīvnieku un augu izcelsmes eļļas un tauki

5.

Ieraugi

Visi ieraugi, kuru šūnās ir pārtraukti dzīvības procesi un kuri ir izžāvēti

6.

Zivis un to pārstrādes produkti

Zivs vai tās daļas svaigā veidā vai konservētas, izmantojot attiecīgu apstrādi, un to pārstrādē iegūtie produkti

7.

Graudi

Visu veidu graudi neatkarīgi no to veida vai produkti, kuri iegūti no cieti saturošas endospermas

8.

Dārzeņi

Visu veidu dārzeņi un pākšaugi svaigā veidā vai konservēti, izmantojot attiecīgu apstrādi

9.

Augu izcelsmes produkti

Augu izcelsmes produkti, kas iegūti to pārstrādes procesā, galvenokārt graudu, dārzeņu, pākšaugu un eļļu pārstrādē

10.

Augu olbaltumvielu ekstrakti

Visi augu izcelsmes produkti, kuriem pārstrādes rezultātā ir iegūta vismaz 50 % sausnas kopproteīna koncentrācija

11.

Minerālvielas

Visas neorganiskās vielas, kuras ir izmantojamas dzīvnieku barībai

12.

Dažādi cukuri

Visu veidu cukurs

13.

Augļi

Visu veidu augļi svaigā veidā vai konservēti, izmantojot attiecīgu apstrādi

14.

Rieksti

Visi no čaumalām izlobītie kodoli

15.

Sēklas

Visu veidu sēklas, veselas vai rupja maluma

16.

Aļģes

Aļģes svaigā veidā vai konservētas, izmantojot attiecīgu apstrādi

17.

Moluski un vēžveidīgie

Visu veidu moluski, vēžveidīgie svaigā veidā vai konservēti, izmantojot attiecīgu apstrādi, un to pārstrādes produkti

18.

Kukaiņi

Visu veidu kukaiņi un to attīstības stadijas

19.

Maizes izstrādājumi

Visu veidu maize, kūkas, cepumi un makaronu izstrādājumi

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
7.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 29.septembra noteikumiem Nr.1112
Barības maisījumu enerģētiskās vērtības aprēķināšana

1. Enerģētisko vērtību putniem paredzētajiem barības maisījumiem aprēķina, izmantojot šādu formulu:

ME (MJ/kg) = 0,1551 x KP (%) + 0,3431 x KT (%) + 0,1669 x CIE (%) + 0,1301 x CU (%), kur

KP – kopproteīns;

KT – koptauki;

CIE – ciete;

CU – cukurs, izteikts kā saharoze;

% – procenti dabīgi mitrā barības maisījumā.

2. Enerģētisko vērtību barības maisījumiem izsaka megadžoulos (MJ), norādot maiņas enerģijas (ME) daudzumu vienā kilogramā barības (1 kg).

3. Aprēķināto barības maisījuma enerģētisko vērtību noapaļo līdz vienai zīmei aiz komata.

4. Maksimāli pieļaujamā kļūda starp barības ražotāja norādīto enerģētisko vērtību un oficiālajā barības paraugā noteikto enerģētisko vērtību ir 0,4 MJ ME/kg barības.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Dzīvnieku barības marķēšanas kārtība Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 1112Pieņemts: 29.09.2009.Stājas spēkā: 03.10.2009.Zaudē spēku: 01.09.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 157, 02.10.2009.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
198610
03.10.2009
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"