1. Šī instrukcija nosaka gadījumus, apmēru un kārtību, kādā ierēdnim piešķir papildu atvaļinājumu.

2. Papildu atvaļinājumu ierēdnim piešķir iestādes vadītājs, iestādes vadītājam — ministrs, bet Valsts kancelejas direktoram — Ministru prezidents šādos gadījumos:

2.1. par dienesta pienākumu veikšanu virs nedēļas normālā darba laika — līdz piecām darba dienām;

2.2. par darbu īpašos apstākļos (piemēram, paaugstināta darba intensitāte, paaugstināta atbildība) — līdz 12 darba dienām;

2.3. par darbu nakts laikā (no plkst.22.00 līdz plkst.6.00) — līdz 10 darba dienām.

(Grozīts ar MK 08.06.2004. instrukciju Nr.4; MK 05.05.2009. instrukciju Nr.7)

3. Papildu atvaļinājums ierēdnim nedrīkst pārsniegt 12 darba dienas kalendāra gadā.

4. Papildu atvaļinājumu ierēdnim piešķir, saglabājot vidējo izpeļņu.

5. Papildu atvaļinājumu piešķir, pievienojot to ikgadējam atvaļinājumam vai pēc ierēdņa vēlēšanās citā laikā kārtējā kalendāra gadā, kad dienesta apstākļi to atļauj.

6. Instrukcija stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.