Ministru kabineta noteikumi Nr. 285

Rīgā 2000.gada 22.augustā (prot. Nr. 39, 21.§)

Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi

Izdoti saskaņā ar Sēklu un stādāmo materiālu aprites
likuma 2.panta 1.punkta "a" apakšpunktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību šo noteikumu 1.pielikumā minētajām dārzeņu sugām, kas paredzētas lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

2. Šo noteikumu V, VI, VII un VIII nodaļā noteiktās kvalitātes prasības piemērojamas arī šo noteikumu 2.pielikumā minētajām maz izplatīto dārzeņu sugu sēklām, ja tās izaudzētas un sagatavotas Valsts augu aizsardzības dienestā reģistrēta sēklu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) uzraudzībā vai importētas un atbilst šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām prasībām.

II. Sēklu kategorijas

3. Sēklas iedala šādās kategorijās:

3.1. izlases sēklas (IS);

3.2. pirmsbāzes sēklas (PB);

3.3. bāzes sēklas (B);

3.4. sertificētas sēklas (C);

3.5. standartsēklas (ST).

4. Izlases sēklas (IS) nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs, un to daudzums ir neliels. Šīs sēklas iegūst un to pavairošanas shēmu nosaka selekcionārs vai viņa tiesību pārņēmējs (turpmāk - selekcionārs).

5. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:

5.1. iegūtas tieši no izlases sēklām (IS) un audzētas selekcionāra uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

5.2. paredzētas tādu sēklu ražošanai, kas atbilst kategorijai - bāzes sēklas (B) un sertificētas sēklas (C);

5.3. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām (B) noteiktajām prasībām;

5.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

6. Bāzes sēklas (B) ir sēklas, kas:

6.1. iegūtas no pirmsbāzes sēklām (PB) vai tieši no izlases sēklām (IS);

6.2. audzētas selekcionāra uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemtu praksi šķirnes uzturēšanai;

6.3. paredzētas tādu sēklu ražošanai, kas atbilst kategorijai - sertificētas sēklas (C);

6.4. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām (B) noteiktajām prasībām;

6.5. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

7. Sertificētas sēklas (C) ir sēklas, kas:

7.1. iegūtas tieši no bāzes sēklām (B) (ja selekcionārs vēlas, - arī no pirmsbāzes sēklām (PB));

7.2. paredzētas tādu sēklu ražošanai, kas atbilst kategorijai - standartsēklas (ST), vai dārzeņu ražošanai;

7.3. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām (C) noteiktajām prasībām;

7.4. visā sēklu audzēšanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

8. Standartsēklas (ST) ir sēklas, kas:

8.1. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām (C) noteiktajām prasībām šķirnes tīrībai;

8.2. atbilst šajos noteikumos standartsēklu (ST) kategorijai noteiktajām prasībām;

8.3. paredzētas tādu sēklu ražošanai, kas atbilst kategorijai - standartsēklas (ST), vai dārzeņu ražošanai;

8.4. pakļautas Valsts augu aizsardzības dienesta pēcpārbaudei.

III. Sēklaudzēšanai noteiktās prasības

9. Katrs sēklaudzētājs var audzēt vienas sugu grupas, šķirnes un kategorijas sēklas. Vairāku sugu grupu, šķirņu un kategoriju sēklas var audzēt ar Valsts augu aizsardzības dienesta atļauju, ja sēklaudzētājam ir atbilstoša materiāltehniskā bāze un iespējas nodrošināt, lai dažādu šķirņu vai kategoriju sēklas nesajauktos.

10. Šķirņu sēklaudzēšanas laukus izvieto tikai pēc piemērotiem vismaz divus gadus audzētiem priekšaugiem, nepieļaujot šķirnes tīrības pazemināšanos, slimību un kaitēkļu izplatīšanos. Augu maiņu pa gadiem ieraksta lauku vēstures grāmatā.

11. Minimālais attālums starp atsevišķiem sēklaudzēšanas sējumiem un radniecīgiem savvaļas augiem ir noteikts šo noteikumu 3.pielikumā. Minimālo attālumu var neievērot, ja ir nodrošināta pilnīga aizsardzība pret jebkādu nevēlamu svešapputi.

12. Starp pašapputes sugu sējumiem un vienas pašapputes sugas dažādu šķirņu un kategoriju sējumiem minimālais attālums ir ne mazāks kā 0,5 m. Minimālo attālumu var neievērot, ja sējumi ir atdalīti ar fizisku barjeru, kas nodrošina sēklu nesajaukšanos un aiztur slimību, īpaši vīrusu un kaitēkļu, izplatīšanos.

13. Bez pārstādīšanas audzējot rāceņus, redīsus, rutkus, turnepšus un pētersīļus, sējai izmanto tikai ar pārstādīšanu izaudzētas bāzes (B) kategorijas sēklas.

14. Sēklaudzēšanas laukos pieļaujamais slimo augu skaits ir noteikts šo noteikumu 4.pielikumā. Sēklaudzēšanas laukos nav pieļaujami vējauzu (Avena fatua) piemaisījumi.

15. Sēklaudzēšanas lauki atdalāmi no citiem sējumiem.

IV. Sēklaudzēšanas lauku apskate

16. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauku vispārīgo stāvokli, to atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām un noteiktu šķirnes tīrību, veic lauku apskati.

17. Sēklaudzētājs katru gadu pirms sēklu audzēšanas uzsākšanas (viengadīgām kultūrām - ne vēlāk kā līdz 15.aprīlim, divgadīgām un daudzgadīgām kultūrām - ne vēlāk kā līdz 15.jūlijam) iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikumu lauku apskatei, kurā ietverta informācija par izsēto sēklu, tās kvalitāti un apsēto platību.

18. Ievērojot šo noteikumu 5.pielikumā šķirnes tīrībai noteiktās prasības, Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori veic pirmsbāzes, bāzes un sertificētas kategorijas sējumu lauku apskati saskaņā ar zemkopības ministra apstiprināto metodiku.

19. Pirms lauka apskates Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un ierakstiem lauku vēstures grāmatā.

20. Lauka apskati veic vismaz reizi veģetācijas periodā tādā kultūraugu attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās īpatnības un visprecīzāk iespējams noteikt šķirnes tīrību, kā arī konstatēt ar slimībām inficētos augus.

21. Divgadīgo un daudzgadīgo dārzeņu sugu, kā arī redīsu un vasaras rutku sēklaudzēšanas sējumus papildus apskata arī pirms ziedēšanas sākuma.

22. Ja, veicot lauka apskati vai izsēto sēklu dokumentu pārbaudi, konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai sējuma neatbilstību vērtējamajai sēklu kategorijai, sēklu kategoriju samazina līdz atbilstošai kategorijai. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora norādījumu izpildes lauka apskati veic atkārtoti.

23. Ja sējums neatbilst šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām, sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu un iegūto ražu neiekļauj turpmākajā sēklu novērtēšanā.

V. Sēklu kvalitātes novērtēšana

24. Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors noņem paraugu no katras sagatavotas sēklu partijas sēklu kvalitātes novērtēšanai.

25. Sēklu paraugu noņem no viendabīgas sēklu partijas. Ja ir pierādījumi, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem, sēklu partijas novērtēšanu var atteikt.

26. Sēklu partijas masas lielums, no kura tiek noņemts paraugs, ir noteikts šo noteikumu 6.pielikumā. Ja sēklu partijas masa ir lielāka, nekā noteikts šo noteikumu 6.pielikumā, to sadala vairākās sēklu partijās atbilstoši sugai.

27. Noņemto sēklu paraugu sadala divās daļās. Viena daļa paredzēta sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanai, un to uzglabā līdz nākamā gada sējai. Otra daļa paredzēta sēklu pēcpārbaudei, un to izsēj kontrollauciņos. Sēklu pēcpārbaudes parauga atlikušo daļu uzglabā vismaz divus gadus, lai pilnībā nodrošinātu parauga novērtēšanu. Katras daļas lielums, kā arī parauga lielums sēklu mitruma noteikšanai noteikts šo noteikumu 6.pielikumā.

28. Sēklu kvalitatīvie rādītāji ir noteikti šo noteikumu 7.pielikumā.

29. Ja sēklu partijas novērtēšanas rezultāti neatbilst iepriekš noteiktās kategorijas prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests noņem jaunu paraugu, novērtē sēklas atbilstoši pilnas sēklu novērtēšanas prasībām un izsniedz iegūtajiem datiem atbilstošu sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu.

VI. Sēklu saiņošana

30. Dārzeņu sēklas tirgo iesaiņotas. Sēklu iesaiņojumus aizzīmogo, kā arī pārsaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

31. Nelielos iesaiņojumos sēklu masa nepārsniedz:

31.1. pākšaugiem - 5 kg;

31.2. sīpoliem, lapu bietēm, galda bietēm, rāceņiem, turnepšiem, ķirbjiem, kabačiem, patisoniem, burkāniem, redīsiem, melnsaknēm, spinātiem - 500 g;

31.3. pārējiem dārzeņiem - 100 g.

32. Iesaiņojuma materiālu izvēlas tādu, lai nodrošinātu sēklu kvalitātes un masas saglabāšanos un sēklu nesajaukšanos.

33. Standartsēklas (ST), kas paredzētas galējam lietotājam, var iesaiņot uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) sīkpaciņās, uz kurām norāda šo noteikumu 8.pielikumā noteikto informāciju. Ārvalstu uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) sīkpaciņās iesaiņotajām sēklām sugas nosaukumu norāda latviešu valodā.

VII. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana

34. Sēklu iesaiņojumam ārpusē piestiprina etiķeti, kuras krāsa un izmērs atbilst šo noteikumu 9.pielikumā noteiktajām prasībām. Etiķetes var būt ar auklas caurumu, uzlīmējamas vai piešujamas. Etiķeti var aizstāt ar zīmogojumu, kurā atveidots etiķetes saturs. Etiķeti var ievietot arī caurspīdīga iesaiņojuma iekšpusē. Iesaiņojumam, kuram etiķete piestiprināta ārpusē, katras saiņojuma vienības iekšpusē ievieto arī šo noteikumu 9.pielikumā noteiktajām prasībām atbilstošu iekšējo etiķeti, uz kuras norāda vismaz sugu, šķirni, kategoriju un partijas numuru.

35. Ja lieto etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

36. Tām sēklām, kas atbilst pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu (C) sēklu (izņemot nelielos iesaiņojumus) kategorijai, iesaiņojumu etiķetē (arī atkārtoti) Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Etiķetē norādāmā informācija noteikta šo noteikumu 10.pielikumā.

37. Tām sēklām, kas atbilst standartsēklu (ST) un sertificētu sēklu (C) (nelielos iesaiņojumos) kategorijai, iesaiņojuma etiķetē norādāmā informācija noteikta šo noteikumu 11.pielikumā. Ja sēklas novāktas citā valstī, bet to kvalitāte tiks novērtēta Latvijā, iesaiņojumam piestiprina etiķeti un pievieno attiecīgu dokumentu. Etiķetē un dokumentā norādāmā informācija citā valstī novāktajām sēklām noteikta šo noteikumu 12.pielikumā.

38. Ja sēklu partijas kvalitāte neatbilst sertifikācijas procesā noteiktajām prasībām un nav apliecināma ar sēklu sertifikātu, pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu (C) sēklu kategorijas (izņemot sertificētu sēklu (C) nelielos iesaiņojumus) partijas etiķetes likvidē Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

39. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai ķimikālijām, to norāda etiķetē.

VIII. Sēklu tirdzniecība

40. Sēklu tirdzniecība atļauta pēc to atzīšanas par pirmsbāzes (PB), bāzes (B), sertificētām (C) vai standartsēklām (ST). Tirgošanai paredzētām sēklu partijām nepieciešams Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegts kvalitāti apliecinošs dokuments vai Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sēklu sertifikāts. Ja tāda nav, sēklu īpašnieks par to ziņo Valsts augu aizsardzības dienestam, un tas noņem sēklu paraugu dīgtspējas un, ja nepieciešams, arī pilnai sēklu kvalitātes novērtēšanai.

41. Rūpnieciskā cigoriņa sēklas tirgo tikai tad, ja tās atbilst bāzes (B) vai sertificētu (C) sēklu kategorijas prasībām.

42. Sēklu saiņotājs garantē sēklu kvalitāti. Ja pircējs sēklu iesaiņojumu maina, bojā vai iegādājas sēklas bez šiem noteikumiem atbilstoša sēklu sertifikāta un etiķetes, vai arī neievēro šajos noteikumos noteiktās sēklu transportēšanas, uzglabāšanas, pirmssējas apstrādes vai iesaiņošanas prasības, viņš zaudē tiesības izteikt pretenzijas pret sēklu tirgotāju.

43. Sēklu tirgotājs pēc pircēja pieprasījuma uzrāda šo noteikumu 53.punktā minētos dokumentus, kuros norādīts derīguma termiņš.

44. Ja pirmsbāzes (PB) vai bāzes (B) kategorijas sēklu partijai analīzē noteiktā dīgtspēja neatbilst šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajai minimālajai sēklu dīgtspējai, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta atļaujas saņemšanas var realizēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju, etiķetē papildus norādot sēklu dīgtspēju, kā arī tirgotāja uzvārdu (juridiskajai personai - nosaukumu) un adresi.

45. Sertificētu sēklu (C) un standartsēklu (ST) kategorijas sēklas ar pazeminātu dīgtspēju tirgo atsevišķā stendā ar norādi "sēklas ar pazeminātu dīgtspēju". Šādos gadījumos uz katra iesaiņojuma vienības (arī sīkpaciņas) norāda sēklu faktisko dīgtspēju.

46. Sēklu tirdzniecībai noteiktās prasības attiecas arī uz sēklu uzglabāšanu, lai tās pārdotu, piegādātu vai pārvietotu (par atlīdzību vai bez tās), ja sēklas paredzētas komerciālai izmantošanai.

47. Sēklu tirdzniecībai noteiktās prasības neattiecas uz sēklu piegādi pārbaudei, sagatavošanai, saiņošanai, kā arī rūpnieciskiem nolūkiem paredzētu lauksaimniecības izejmateriālu ražošanai, ja sēklu sagatavotājs vai saiņotājs tās neizmanto sēklu vai dārzeņu audzēšanai un tālākai tirdzniecībai.

IX. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācija

48. Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus un tirgotājus un izsniedz sēklaudzētāja un sēklu tirgotāja reģistrācijas apliecību.

49. Lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, jāiesniedz pieteikums Valsts augu aizsardzības dienestā. Pieteikumā norāda darbības veidu (sēklaudzēšana, sēklu sagatavošana, saiņošana vai tirdzniecība), ar kādu pieteikuma iesniedzējs vēlas nodarboties. Pieteikumam pievieno sēklu sagatavošanas, saiņošanas un tirdzniecības nodrošināšanas materiāltehniskās bāzes aprakstu un piederību.

50. Sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus un tirgotājus reģistrē, pirms uzsākta attiecīgā darbība ar sēklām.

51. Ja Valsts augu aizsardzības dienests saņēmis sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja rakstisku iesniegumu par izslēgšanu no reģistra vai konstatējis, ka nav ievērotas šajos noteikumos noteiktās prasības, reģistrāciju anulē divu nedēļu laikā pēc iesnieguma saņemšanas vai akta (par šo noteikumu neievērošanu) sastādīšanas.

X. Sēklu dokumentācija

52. Pamatojoties uz lauka apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem, Valsts augu aizsardzības dienests Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētajiem sēklaudzētājiem, sēklu sagatavotājiem, saiņotājiem un tirgotājiem izsniedz sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu.

53. Sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments ir sēklu sertifikāts. Ja sēklu kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz apliecību par sēklu kvalitātes novērtēšanu. Attiecīgo dokumentu izsniedz atkarībā no sēklu kvalitātes triju dienu laikā pēc sēklu parauga novērtēšanas.

54. Sēklu sertifikātu izsniedz, ja visi sēklu partijas parauga novērtēšanas rezultāti atbilst konkrētās sugas sēklu attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām un pirms tam ir veikta sēklaudzēšanas lauka apskate.

55. Ja attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām neatbilst kaut vai viens no sēklu partijas pilnā novērtēšanā iegūtajiem rādītājiem vai novērtēti tikai atsevišķi rādītāji (sēklu novērtēšana nav pilna), izsniedz apliecību par sēklu kvalitātes novērtēšanu. Minētajā apliecībā var norādīt arī sēklu kvalitātes uzlabošanas iespējas (ja tādas ir).

56. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš no sēklu dīgtspējas analīzes pabeigšanas dienas ir šāds:

56.1. ķirbjaugiem - trīs gadi;

56.2. burkāniem, kāpostiem, pākšaugiem, redīsiem, rutkiem, salātiem, tomātiem - divi gadi;

56.3. pārējām dārzeņu sugām, kā arī sēklām, kuru sertifikāta derīguma termiņš tiek pagarināts, - viens gads;

56.4. sēklām ar pazeminātu dīgtspēju, kā arī ar ērcēm invadētām sēklām - trīs mēneši.

57. Ja sēklu sertifikāta derīguma termiņu vēlas pagarināt, pirms sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām veic atkārtotu sēklu pārbaudi. Atkārtotai pārbaudei noņemto sēklu paraugu vērtē vizuāli un nosaka tikai sēklu dīgtspēju, bet sēklām, kas invadētas ar kaitēkļiem, - dīgtspēju un kaitēkļu invāziju.

58. Ja līdz sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām atkārtotā analīzē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst iepriekš noteiktās sēklu kategorijas prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz sēklu sertifikāta pielikumu, kurā norādīts jaunais sēklu sertifikāta derīguma termiņš.

59. Sēklaudzētājs iekārto lauku vēstures grāmatu ar lauku izvietojuma shēmu un sēklu uzskaites žurnālu. Žurnālā reģistrē visas attiecīgās sugas un šķirnes sēklu sagatavošanas operācijas un izmantošanas veidus, norādot katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu (kilogramos). Komerciālos darījumos jābūt arī norādei par pircēju.

60. Sēklu tirgotājs sēklu kvalitāti apliecina ar sēklu sertifikāta kopiju, kurā ieraksta konkrētajam pircējam pārdoto sēklu daudzumu.

XI. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos

61. Lai pārliecinātos, vai sēklu pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies šķirnes identitāte, šķirnes tīrība un augu veselīgums, kontrollauciņos veic sēklu pēcpārbaudi.

62. Pēcpārbaudi veic valstī izaudzētām šādu kategoriju sēklām:

62.1. pirmsbāzes sēklām (PB) un bāzes sēklām (B);

62.2. izlases veidā - sertificētām sēklām (C) un standartsēklām (ST).

XII. Noslēguma jautājumi

63. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūniju.

64. Līdz 2002.gada 1.jūnijam sēklu sertifikācijā izmanto Sēklu valsts inspekcijas veidlapas un etiķetes, kuru paraugus apstiprinājusi Zemkopības ministrija.

65. Šo noteikumu 2. un 45.punkts ir spēkā līdz 2005.gada 1.jūnijam.

66. Šo noteikumu 61. un 62.punkts stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

67. Šo noteikumu 8., 9., 10., 11. un 12.pielikums stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 22.augusta
noteikumiem Nr.285

Dārzeņu sugas

1. Allium cepa L. - dārza sīpoli

2. Allium porrum L. - puravi

3. Apium graveolens L. - selerijas

4. Beta vulgaris L. var. conditiva Alef. - galda bietes

5. Beta vulgaris L. var. vulgaris L. - lapu bietes jeb mangoldi

6. Brassica oleracea L. convar. acephala (DC.) Alef. var. gongylodes - kolrābji

7. Brassica oleracea L. convar. acephala (DC.) Alef. var. sabellica L. - lapu kāposti

8. Brassica oleracea L. convar. botrytis (L.) Alef. var. botrytis L. - ziedkāposti

9. Brassica oleracea L. convar. botrytis (L.) Alef. var. cymosa Duch. - sparģeļkāposti jeb brokoļi

10. Brassica oleracea L. convar. capitata (L.) Alef. var. alba DC. - baltie galviņkāposti

11. Brassica oleracea L. convar. capitata (L.) Alef. var. rubra DC. - sarkanie galviņkāposti

12. Brassica oleracea L. convar. capitata (L.) Alef. var. sabauda L. - virziņkāposti jeb Savojas kāposti

13. Brassica oleracea L. convar. oleracea var. gemmifera DC. - rožu jeb Briseles kāposti

14. Brassica pekinensis (Lour.) Rupr. - Pekinas kāposti

15. Brassica napus L. var. rapifera Metzg - galda kāļi

16. Brassica rapa L. var. rapa L. - rāceņi, turnepši

17. Capsicum annuum L. - paprika jeb dārzeņpipari

18. Cichorium endivia L. - endīvijas

19. Cichorium intybus L. (partim) var. sativum Bisch. - sakņu cigoriņi

20. Cichorium intybus L. (partim) var. foliosum Bisch. - lapu cigoriņi

21. Cucumis sativus L. - gurķi

22. Cucurbita maxima Duch. - lielaugļu ķirbji

23. Cucurbita pepo L. - kabači, cukini, patisoni

24. Daucus carota L. - burkāni

25. Lactuca sativa L. - dārza salāti

26. Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw. - tomāti

27. Petroselinum crispum (Mill.) Nyman ex A. W. Hill - dārza pētersīļi

28. Phaseolus coccineus L. - daudzziedu pupiņas jeb puķu pupas

29. Phaseolus vulgaris L. - dārza pupiņas

30. Pisum sativum L. (partim) - zirņi (izņemot lauka un lopbarības)

31. Raphanus sativus L. convar. rapifera (DC. Pers.) Sazon. - redīsi

32. Raphanus sativus L. convar. hybernis (Alef.) Sazon. - rutki

33. Scorzonera hispanica L. - melnsaknes jeb skorconēras

34. Spinacia oleracea L. - spināti

35. Vicia faba L. (partim) - dārza pupas jeb cūku pupas

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 22.augusta
noteikumiem Nr.285

Maz izplatīto dārzeņu sēklu kvalitātes prasības

Sugas nosaukums		Dīgtspēja, ne mazāk kā (%)	Analītiskā tīrība, ne mazāk kā (%)
latīniskais	latviskais
Allium fistulosum L.	Lielloku sīpoli jeb batūni	60	95
Allium nutans L.	Nokaru sīpoli	60	95
Allium odorum L. (syn. A. ramosum) L.)	Smaržīgie sīpoli	60	95
Allium schoenoprasum L.	Maurloki	65	95
Anethum graveolens L.	Dilles	40	85
Anthriscus cerefolium (L.) Hoffm.	Lapu kārveles	70	96
Artemisia dracunculus L.	Estragoni	45	95
Asparagus officinalis L.	Sparģeļi jeb ārstniecības asparāgi	70	96
Borago officinalis L.	Gurķumētras jeb ārstniecības gurķenes	50	90
Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum et Nakai	Arbūzi, parastie	75	98
Coriandrum sativum L.	Koriandri jeb kinzas	60	85
Crambe tataria Sebeok.	Krambes jeb Tatārijas stepes katrāns	45	95
Cucumis melo L.	Melones	75	98
Cynara cardunculus L.	Lapu artišoki	65	96
Foeniculum vulgare Mill.	Fenheļi, parastie	70	96
Hibiscus esculentus L.	Bāmijas jeb okras, arī ēdamie hibiski	75	96
Hyssopus officinalis L.	Ārstniecības izopi	60	90
Lavanda angustifolia Mill.	Lavandas, īstās	40	92
Lepidum sativum L.	Kressalāti	75	95
Levisticum officinale Koch.	Lupstāji	50	93
Majorana hortensis Moench (syn. Origanum majorana L.)	Dārza majorāni	50	92
Melissa officinalis L.	Citronmelisas jeb citronmētras	50	92
Mentha x piperita L. (syn. Mentha aquatica x M. spicata)	Piparmētras	65	90
Mentha spicata L.	Krūzmētras	65	90
Nepeta cataria L.	Kaķumētras	40	95
Ocimum basilicum L.	Baziliki	60	95
Origanum vulgare L.	Raudenes	50	92
Pastinaca sativa L.	Pastinaki	60	95
Physalis ixocarpa Brot ex Hornem.	Fizāles	65	96
Pimpinella anisum L. (syn. Anisum vulgare L.)	Anīsi	70	90
Poterium sanquisorba L.	Mazās brūnvālītes	50	96
Rheum rhaponticum L.	Parastie rabarberi	55	90
Rumex acetosa L. var. hortensis Dierb.	Dārza skābenes	60	90
Salvia officinalis L.	Ārstniecības salvijas	65	90
Satureja hortensis L.	Parastās raudenes	50	92
Solanum melongena L.	Baklažāni	65	96
Trigonella foenum - graecum L.	Sierāboliņš	50	96
Valerianelle locusta L. Laterr.	Lauka salāti jeb rapunceļi	80	95
Zea mays convar. Sacharata Coern.	Cukura kukurūza	80	98

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 22.augusta
noteikumiem Nr.285

Minimālais attālums (metros) starp atsevišķiem sēklaudzēšanas sējumiem un radniecīgiem savvaļas augiem

		Bāzes sēklām	Sertificētām sēklām
1.	Minimālais attālums galda biešu šķirņu sējumiem:
1.1.	no citiem Beta ģints putekšņu avotiem	1000	1000
1.2.	no citām tās pašas apakšsugas šķirņu grupām*	1000	600
1.3.	no citām tās pašas apakšsugas un šķirņu grupas šķirnēm*	600	300
2.	Minimālais attālums sakņu cigoriņu sējumiem:
2.1.	no citas tās pašas ģints vai sugas apakšsugas	1000	1000
2.2.	no citām sakņu cigoriņu šķirnēm	600	300
3.	Minimālais attālums kāpostaugu (Brassica) sugu šķirņu sējumiem:
3.1.	no citām kāpostaugu sugām un citām tās pašas sugas šķirnēm	1000	600
3.2.	no citiem svešapputes augiem, kas viegli saziedas ar kāpostaugu sugas augiem	500	300
4.	Minimālais attālums pārējiem svešapputes dārzeņu sugu šķirņu sējumiem no citiem svešapputes augiem, kas izraisa šķirnes izviršanu un savstarpēju saziedēšanos	500	300
5.	Minimālais attālums pārējiem svešapputes dārzeņu sugu šķirņu sējumiem no citiem svešapputes augiem, kas viegli krustojas ar citu sugu šķirnēm	100	300

*Piezīmes.

1. Pie vienas sugu grupas pieder:

1.1. galda kāļi un lopbarības kāļi;

1.2. galda bietes, lapu bietes, lopbarības bietes un cukurbietes;

1.3. kāpostaugi: galviņkāposti (baltie un sarkanie), kolrābji, lapu kāposti, ziedkāposti, sparģeļkāposti, rožu kāposti un virziņkāposti;

1.4. rāceņi, redīsi, rutki, rapsis, turnepši.

2. Galda biešu šķirņu grupu raksturojums:

Nr. p.k.	Saknes garengriezums	Saknes mīkstuma krāsa
2.1.	šauri eliptisks vai eliptisks	sarkana vai purpura
2.2.	apaļš vai plati eliptisks	balta
2.3.	apaļš vai plati eliptisks	dzeltena
2.4.	apaļš vai plati eliptisks	sarkana vai purpura
2.5.	šauri iegarens	sarkana vai purpura
2.6.	šauri trīsstūrains	sarkana vai purpura

3. Lapu biešu šķirņu grupu raksturojums:

3.1. balts lapas kāts un gaiši zaļa lapas plātne bez antociāna krāsojuma;

3.2. balts lapas kāts un zaļa vai tumši zaļa lapas plātne bez antociāna krāsojuma;

3.3. zaļš lapas kāts un zaļa vai tumši zaļa lapas plātne bez antociāna krāsojuma;

3.4. sārts lapas kāts un zaļa vai tumši zaļa lapas plātne;

3.5. sarkans lapas kāts un lapas plātne ar antociāna krāsojumu.

4. Ja biešu šķirne ģenētiski ir viensēklas, daudzsēklu šķirnes attiecina uz citu šķirņu grupu.

Zemkopības ministrs A.Slakteris

4.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 22.augusta
noteikumiem Nr.285

Sēklaudzēšanas laukos pieļaujamais slimo augu skaits

Nr. p.k.	Kultūraugs	Slimo augu skaits, ne vairāk kā (%)
		bāzes sēklas	sertificētas sēklas
1.	Kāpostaugi (galviņkāposti, lapu kāposti, Pekinas kāposti, rožu kāposti, sparģeļkāposti, virziņkāposti, ziedkāposti, kolrābji):
1.1.	vadaudu bakterioze (ier. Xanthomonas campestris)	0	5
1.2.	sausā puve (ier. Phoma lingam)	5	10
2.	Ķirbjaugi (gurķi, ķirbji, kabači):
2.1.	brūnā lapu plankumainība (kraupis) (ier. Cladosporium cucumerinum)	0	5
2.2.	baltā puve (ier. Sclerotinia sclerotiorum)	0	5
2.3.	bakteriālā slapjā puve (ier. Erwinia tracheiphila)	0	0
2.4.	ķirbjaugu vīte (ier. Fusarium oxysporum)	0	0
2.5.	gurķu bakteriālā plankumainība (ier. Pseudomonas syringae)	5	10
3.	Galda bietes, lapu bietes:
3.1.	sakņu bakteriālie augoņi (ier. Xanthomonas beticola)	5	10
3.2.	sausā puve (ier. Phoma betae)	5	10
4.	Dārza pupas, daudzziedu pupiņas, dārza pupiņas, zirņi: zirņu un pupu iedegas (ier. Ascohyta pisi, Ascohyta fabae)	15	25
5.	Daudzziedu pupiņas, dārza pupiņas:
5.1.	pupiņu bakteriālā brūnplankumainība (ier. Xanthomonas campestris spp. phaseoli)	10	20
5.2.	pupiņu iedegas (ier. Colletotrichum lindemuthianum)	10	20
6.	Tomāti:
6.1.	bakteriālais vēzis (ier. Corynebacterium michiganense)	0	10
6.2.	bakteriālā melnplankumainība (ier. Xanthomonas versicatoria)	10	15
6.3.	tomātu lapu brūnais pelējums (ier. Didymella lycopersici)	0	0

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

5.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 22.augusta
noteikumiem Nr.285

Prasības šķirnes tīrībai

Nr. p.k.	Kultūraugs	Minimālā šķirnes tīrība (%)
		bāzes sēklas	sertificētas sēklas
1.	Galda bietes, lapu bietes	99	98
2.	Galviņkāposti (baltie un sarkanie), rožu kāposti, lapu kāposti, Pekinas kāposti, ziedkāposti, sparģeļkāposti, virziņkāposti, kāļi, kolrābji, redīsi, burkāni, cigoriņi, puravi, sīpoli, tomāti, paprika	99,5	98
3.	Gurķi, pākšaugi (pupas, pupiņas, zirņi), salāti, endīvijas, melnsaknes, rāceņi	99,5	99
4.	Kabači, ķirbji, patisoni	99,5	95
5.	Pētersīļi, selerijas	99,5	97
6.	Spināti, rutki, turnepši	99	97

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

6.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 22.augusta
noteikumiem Nr.285

Sēklu partijas un parauga masas lielums

1. Sēklu partijas maksimālais masas lielums un sēklu parauga minimālais masas lielums ir šāds:

Nr. p.k.	Kultūraugs	Sēklu partijas maksimālais masas lielums (t)	Sēklu parauga minimālais masas lielums (g)
1.1.	dārza pupas, daudzziedu pupiņas	25	1000
1.2.	dārza pupiņas	25	700
1.3.	dārza zirņi	25	500
1.4.	galda bietes, lapu bietes	20	100
1.5.	ķirbji	20	250
1.6.	kabači, patisoni	20	150
1.7.	gurķi	20	25
1.8.	kāposti (izņemot Pekinas kāpostus), kāļi, kolrābji, sīpoli	100	25
1.9.	paprika	10	40
1.10.	Pekinas kāposti, puravi, rāceņi, tomāti, turnepši	10	20
1.11.	burkāni, pētersīļi, salāti	10	10
1.12.	sakņu cigoriņi, redīsi, rutki	10	50
1.13.	lapu cigoriņi, endīvijas	10	15
1.14.	melnsaknes	10	30
1.15.	selerijas	10	5
1.16.	spināti	10	75

2. Sēklu mitruma noteikšanai parauga masa ir:

2.1. ne mazāka par 100 g - dārza pupām, daudzziedu pupiņām, dārza pupiņām un zirņiem;

2.2. ne mazāka par 50 g - pārējiem dārzeņiem.

3. Pieļaujamā novirze no noteiktā maksimālā sēklu partijas masas lieluma ir 5 %.

4. Pirmās paaudzes hibrīdšķirnēm noteikto minimālo parauga masas lielumu var samazināt par trim ceturtdaļām, bet tam jābūt ne mazākam par 5 g vai jāsatur ne mazāk kā 400 sēklu.

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

7.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 22.augusta
noteikumiem Nr.285

Sēklu kvalitatīvie rādītāji

1. Sēklu kvalitatīvie rādītāji ir šādi:

Nr. p.k.	Kultūraugi	Sēklu kategorijas	Minimālā dīgtspēja (%)	Minimālā tīrība (%)	Citu augu sugu sēklu  maksimālais piejaukums (% no masas)	Mitrums, ne vairāk (%)
1.	Galda bietes:
1.1.	daudzsēklu	B	80	97	0,5	14
		C, ST	70	97	0,5	14
1.2.	viensēklas	B	70	97	0,5	14
		C,ST	70	97	0,5	14
2.	Burkāni	B	70	95	0,5	10
		C,ST	65	95	1	10
3.	Cigoriņi:
3.1.	lapu	B	80	98	0,5	12
		C, ST	65	95	1,5	12
3.2.	sakņu	B	80	98	0,5	12
		C, ST	80	97	1	12
4.	Endīvijas	B	90	98	0,5	12
		C, ST	65	95	1	12
5.	Gurķi	B	90	99	0,1	10
		C,ST	80	98	0,1	10
6.	Kabači, cukini, patisoni	B	95	99	0,1	10
		C, ST	75	98	0,1	10
7.	Kāļi	B	90	98	0,5	9
		C, ST	80	97	1	9
8.	Galviņkāposti (baltie un sarkanie)	B	85	98	0,5	9
		C, ST	75	97	1	9
9.	Lapu kāposti	B	90	98	0,5	9
		C, ST	75	97	1	9
10.	Pekinas, Ķīnas kāposti	B	90	97	0,5	9
		C, ST	75	97	1	9
11.	Rožu kāposti un virziņkāposti	B	90	98	0,5	9
		C, ST	75	97	1	9
12.	Ziedkāposti	B	80	98	0,5	9
		C, ST	70	97	1	9
13.	Sparģeļkāposti	B	85	98	0,5	9
		C, ST	75	97	1	9
14.	Kolrābji	B	85	98	0,5	9
		C, ST	75	97	1	9
15.	Ķirbji	B	95	99	0,1	10
		C, ST	80	98	0,1	10
16.	Lapu bietes	B	80	97	0,5	13
		C, ST	70	97	0,5	13
17.	Melnsaknes	B	70	95	0,7	11
		C, ST	70	95	1	11
18.	Paprika	B	80	98	0,2	11
		C, ST	65	97	0,5	11
19.	Pētersīļi	B	70	97	0,5	10
		C, ST	65	97	1	10
20.	Dārza pupas	B	90	99	0,1	15
		C, ST	80	98	0,1	15
21.	Daudzziedu pupiņas	B	90	99	0,1	15
		C, ST	80	98	0,1	15
22.	Dārza pupiņas	B	90	99	0,1	14
		C, ST	75	98	0,1	14
23.	Puravi	B	80	99	0,2	11
		C, ST	65	97	0,5	11
24.	Rāceņi	B	95	98	0,2	9
		C, ST	80	97	1	9
25.	Redīsi	B	85	98	0,2	9
		C, ST	70	97	1	9
26.	Rutki	B	85	98	0,2	9
		C, ST	70	97	1	9
27.	Salāti	B	80	95	0,2	9
		C, ST	75	95	0,5	9
28.	Selerijas	B	75	98	0,5	10
		C, ST	70	97	1	10
29.	Sīpoli (dārza)	B	80	99	0,2	11
		C, ST	70	97	0,5	11
30.	Spināti	B	80	97	0,2	13
		C, ST	75	97	1	13
31.	Tomāti	B	85	98	0,2	11
		C, ST	75	97	0,5	11
32.	Turnepši	B	88	98	0,2	9
		C, ST	80	97	1	9
33.	Zirņi	B	90	99	0,1	14
		C, ST	80	98	0,1	14

2. Sēklās nedrīkst būt:

2.1. karantīnas nezāles (sēklas, augļi) un kaitēkļi;

2.2. vējauzas (Avena fatua) sēklas;

2.3. dzīvas ērces (Acarina).

3. Pākšaugu sēklās nedrīkst būt arī šādi dzīvi kaitēkļi:

3.1. pupiņu sēklgrauzis (Acanthoscelides obtectus Say);

3.2. dedestiņu sēklgrauzis (Bruchus affinis Froel.);

3.3. vīķu sēklgrauzis (Bruchus atomarius L.);

3.4. zirņu sēklgrauzis (Bruchus pisorum L.);

3.5. pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus Boh.).

4. Galda bietēm viendīgstība tiek noteikta ne zemāka kā 90 %, skaldītām sēklām - 70 % un sēklu kamoliņu daudzums ar diviem vai trim dīgstiem nepārsniedz 5 % no partijas masas.

5. Pupām un pupiņām sēklu kvalitātes novērtēšanā 5 % nesadīgušo, cieto, veselo sēklu pieskaita sadīgušām.

6. Lopbarības zirņu un pelašķu piemaisījums dārza zirņu sēklās nav pieļaujams. Lobāmo zirņu gludo sēklu piemaisījums šķautņaino zirņu sēklās (un otrādi) nepārsniedz 0,3 % bāzes sēklām, 0,8 % - sertificētām sēklām.

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

8.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 22.augusta
noteikumiem Nr.285

Uz sēklu sīkpaciņām norādāmā informācija

1. Saiņotājinstitūcija.

2. Zīmogošanas gads vai tirdzniecības gada beigas (norāda gadu un mēnesi).

3. Suga.

4. Šķirne.

5. Sēklu partijas numurs.

6. Deklarētā neto masa vai sēklu (kamoliņu) skaits.

7. Atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

9.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 22.augusta
noteikumiem Nr.285

Sēklu iesaiņojuma etiķetes krāsa un izmērs

1. Etiķetes ir šādā krāsā:

Nr. p.k.	Sēklu kategorija vai sēklām noteiktās prasības	Etiķetes krāsa
1.	Izlases sēklas (IS)	Violeta
2.	Pirmsbāzes sēklas (PB)	Balta ar diagonālu violetu svītru
3.	Bāzes sēklas (B)	Balta
4.	Sertificētas sēklas (C)	Zila
5.	Standartsēklas (ST)	Tumši dzeltena
6.	Sēklas ar pazeminātiem kvalitātes rādītājiem vai prasībām	Brūna
7.	Sēklas ar nepilnīgi veiktu sertifikāciju	Pelēka

2. Etiķetes izmēri ir 110 mm x 67 mm.

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

10.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 22.augusta
noteikumiem Nr.285

Pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu (C) sēklu kategorijai iesaiņojuma etiķetē vai zīmogojumā (izņemot nelielos iesaiņojumus) norādāmā informācija

1. Šo noteikumu vai standarta nosaukums.

2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.

3. Ražotājvalsts nosaukums.

4. Ražotāja reģistrācijas numurs.

5. Sēklu partijas numurs.

6. Deklarētā neto masa vai sēklu (kamoliņu) skaits.

7. Suga.

8. Šķirne*.

9. Kategorija.

10. Iesaiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga noņemšanas mēnesis un gads.

11. Atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).

12. Atzīme par atkārtotu dīgtspējas pārbaudi, norādot "atkārtoti pārbaudīts (mēnesis, gads)".

Piezīme.

* Hibrīdšķirņu bāzes sēklām norāda komponenta nosaukumu vai kodu ar norādi uz gala šķirni, hibrīdšķirņu sertificētām sēklām šķirnes nosaukumam pievieno vārdu "hibrīds" (saīsinājumā F1).

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

11.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 22.augusta
noteikumiem Nr.285

Standartsēklu (ST) un sertificētu sēklu (C) kategorijai iesaiņojuma etiķetē vai zīmogojumā (nelielos iesaiņojumos) norādāmā informācija

1. Noteikumu vai standarta nosaukums.

2. Par etiķetes piestiprināšanu atbildīgā institūcija vai persona.

3. Suga.

4. Šķirne.

5. Kategorija.

6. Sēklu partijas numurs.

7. Deklarētā neto masa vai sēklu (kamoliņu) skaits (izņemot saiņojumus līdz 500 g).

8. Saiņošanas gads (var norādīt tirdzniecības gada beigas).

9. Atzīmes par sēklu apstrādi, kalibrs u.c.

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

12.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 22.augusta
oteikumiem Nr.285

Sēklu iesaiņojuma etiķetē un dokumentā norādāmā informācija par citā valstī novāktajām sēklām

1. Citā valstī novāktu sēklu iesaiņojuma etiķete satur šādu informāciju:

1.1. par lauka apskati atbildīgā iestāde un valsts;

1.2. suga;

1.3. šķirne;

1.4. kategorija;

1.5. lauka vai sēklu partijas numurs;

1.6. deklarētā neto vai bruto masa;

1.7. atzīme "sēklas nav līdz galam sertificētas".

2. Dokuments par citā valstī novāktajām sēklām satur šādu informāciju:

2.1. iestāde, kas izdevusi dokumentu;

2.2. suga;

2.3. šķirne;

2.4. kategorija;

2.5. tās sēklu partijas numurs, ar kurām apsēts lauks, un valsts, kurā sertificēta šī sēkla;

2.6. lauka vai sēklu partijas numurs;

2.7. platība sēklu partijas saražošanai;

2.8. novāktais sēklu daudzums un saiņojumu skaits;

2.9. tā dokumenta numurs un nosaukums, kas apstiprina sēklaudzēšanas prasību izpildi;

2.10. citas ziņas (sēklas pagaidu analīžu rezultāti u.c.).

Zemkopības ministrs A.Slakteris