Teksta versija
LEGAL ACTS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
home
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

LATVIJAS REPUBLIKAS UN ZVIEDRIJAS KARALISTES KONVENCIJA PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS UN NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU

Latvijas Republikas valdība un Zviedrijas Karalistes valdība, vēlēdamās noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, vienojas:

1. PANTS

KONVENCIJAS DARBĪBAS SFĒRA

Šī Konvencija tiks pielietota attiecībā uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidentes.

2. PANTS

NODOKĻI, UZ KURIEM ATTIECAS ŠĪ KONVENCIJA

1. Šī Konvencija tiks piemērota attiecībā uz pastāvošajiem nodokļiem, kuri ir:

a) Latvijā:

(i) peļņas nodoklis;

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(iii) īpašuma nodoklis (turpmāk apzīmēti kā «Latvijas nodokļi»);

b) Zviedrijā:

(i) valsts ienākuma nodoklis (den statliga inkomstskatten), tajā skaitā: jūrnieku nodoklis (sjomansskatten) un kuponu nodoklis (kupongskatten);

(ii) nekustamā īpašuma nodoklis (den statliga fastigetsskatten);

(iii) speciālais nerezidentu ienākuma nodoklis (den sarskilda inkomstskatten īor utomlands bosatta);

(iv) speciālais nerezidentu mākslinieku un sportistu ienākuma nodoklis (den sarksilda inkomstskatten ior utomlands bosatta artister m. fl.) un

(v) sabiedriskā ienākuma nodoklis (den kommunala inkomstskatten) (turpmāk apzīmēti kā «Zviedrijas nodokļi»).

2. Ja Līgumslēdzējā Valstī tiek ieviesti jauni ienākuma vai kapitāla nodokļi pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, šī Konvencija tiks piemērota arī attiecībā uz šiem nodokļiem. Līgumslēdzēju valstu kompetentām iestādēm savstarpējas vienošanās ceļā ir jānosaka, vai nodoklis, kas tiek ieviests katrā no Līgumslēdzējām Valstīm, ir nodoklis, uz kuru saskaņā ar iepriekšminēto ir jāpiemēro šī Konvencija.

3. Konvencija tiks piemērota arī jebkuriem nodokļiem, kas ir identiski vai pēc būtības līdzīgi nodokļiem, kādi ir minēti vai uz kuriem ir atsauce 1. un 2. punktā, kuri tiek ieviesti pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, papildinot vai aizstājot nodokļus, uz kuriem saskaņā ar šiem punktiem tiek piemērota šī Konvencija. Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jāinformē citai cita par jebkuriem nozīmīgiem grozījumiem, kas ir tikuši izdarīti šo Valstu nodokļu likumos.

3. PANTS

VISPĀRĪGĀS DEFINĪCIJAS

1. Ja no konteksta neizriet cita nozīme, tad šajā Konvencijā:

a) jēdziens «Latvija» nozīmē Latvijas Republiku un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošo teritoriju, kur saskaņā ar Latvijas un starptautiskajiem likumiem tiek izmantotas Latvijas tiesības uz jūras dzīlēm, apakšzemi un tur esošajiem dabas resursiem;

b) jēdziens «Zviedrija» nozīmē Zviedrijas Karalisti un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, apzīmē Valsts teritoriju, Zviedrijas teritoriālos ūdeņus, kā arī citus jūras apvidus, kur saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Zviedrija īsteno savas suverēnās tiesības vai likumdošanas varu;

c) jēdziens «persona» ietver fizisku personu, sabiedrību un jebkuru personu kopumu;

d) jēdziens «sabiedrība» nozīmē jebkuru apvienotu veidojumu vai jebkuru vienību, kas nodokļu aplikšanas nolūkos tiek uzskatīta par apvienotu veidojumu;

e) jēdzieni «Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums» un «otras Līgumslēdzējas valsts uzņēmums» attiecīgi nozīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

f) jēdziens «pilsonis» nozīmē:

(i) jebkuru fizisku personu, kam ir Līgumslēdzējas Valsts pilsonība;

(ii) jebkuru juridisku personu, sabiedrību vai asociāciju, kuras statuss izriet no Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošās likumdošanas;

g) jēdziens «starptautiskā satiksme» apzīmē jebkurus pārvadājumus ar jūras vai gaisa transportu, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot gadījumus, kad jūras vai gaisa transporta līdzekļi pārvietojas vienīgi starp vietām otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;

h) jēdziens «kompetentās iestādes» apzīmē:

(i) Latvijā - finansu ministru vai viņa pilnvarotu personu;

(ii) Zviedrijā - finansu ministru, viņa pilnvarotu personu vai iestādi, kura ir pilnvarota būt par kompetentu iestādi šīs Konvencijas mērķiem.

2. Šīs Konvencijas pielietošanai Līgumslēdzēja Valsts lietos jebkuru jēdzienu, kas šeit nav definēts, ja vien konteksts nepieprasa citādu to pielietošanu, tikai tādā nozīmē, kāda tam ir šīs Valsts nodokļu likumdošanā attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija.

4. PANTS

REZIDENCE

1. Šīs Konvencijas pielietošanas mērķiem jēdziens «Līgumslēdzējas Valsts rezidents» apzīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, faktiskās vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas - tulk.) vietu vai pēc jebkura līdzīga rakstura kritērija. Šis jēdziens ietver arī Līgumslēdzēju Valsti kā tādu, tās politiski administratīvās vienības, vietējās pašvaldības un statūtsabiedrības. Šis jēdziens neiekļauj personu, kas tiek aplikta ar nodokļiem šajā Valstī, attiecībā tikai uz tās ienākumiem no šajā Valstī esošiem avotiem vai no šajā Valstī izvietota kapitāla.

2. Ja pēc 1. panta noteikumiem fiziska persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad tās statuss tiks noteikts šādā veidā:

a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā Valstī, kurā atrodas tās rīcībā esoša pastāvīga dzīves vieta; ja tās rīcībā ir pastāvīgas dzīves vietas abās Valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās Valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās vai ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) ja nav iespējams noteikt Valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tās rīcībā nav pastāvīgas dzīves vietas nevienā no abām Valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās Valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas Valstis vai neviena no tām, tad tā tiks uzskatīta par tās Valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;

d) ja šī persona ir abu Valstu pilsonis vai nevienā no tām, tad Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

3. Ja saskaņā ar 1. punkta noteikumiem persona, kas nav fiziska persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jācenšas atrisināt šo jautājumu savstarpējas vienošanās ceļā un jānosaka šīs Konvencijas pielietošanas veidu šādai personai. Ja šāda vienošanās nav panākta, tad šīs Konvencijas pielietošanai persona katrā no Līgumslēdzējām Valstīm netiks uzskatīta par otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu.

5. PANTS

PASTĀVĪGĀ PĀRSTĀVNIECĪBA

1. Šīs Konvencijas mērķiem jēdziens «pastāvīgā pārstāvniecība» nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmumi pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Jēdziens «pastāvīgā pārstāvniecība» ietver:

a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu;

b) filiāli;

c) kantori;

d) fabriku;

e) darbnīcu;

f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.

3. Būvlaukums, celtniecības vai montāžas projekts vai ar to saistītā pārraudzības vai konsultatīvā darbība tiks uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja šī celtniecība, projekts vai darbība notiks ilgāk nekā 6 mēnešus.

4. Neskatoties uz šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem, jēdzienā «pastāvīgā pārstāvniecība» netiek ietverta:

a) ēku izmantošana tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču glabāšanai, demonstrācijai un piegādēm;

b) uzņēmumam piederošie preču un izstrādājumu krājumi, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrācijai un piegādēm;

c) uzņēmumam piederošie preču un izstrādājumu krājumi, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;

d) pastāvīga darbības vieta, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai vai uzņēmumam nepieciešamās informācijas vākšanai;

e) pastāvīga darbības vieta, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai veiktu uzņēmumam nepieciešamos sagatavošanas vai palīgdarbus;

f) pastāvīgās darbības vieta, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai nodarbotos ar a)-e) apakšpunktā minētajiem darbības veidiem jebkādā to kombinācijā ar nosacījumu, ka kopējam darbības veidam ir priekšdarbu vai palīgdarbības raksturs.

5. Neskatoties uz 1. un 2. punkta noteikumiem, ja persona, uz kuru neattiecas 6. punktā noteiktais neatkarīgā aģenta statuss, darbojas uzņēmuma labā un parasti izmanto tā piešķirtās pilnvaras slēgt līgumus uzņēmuma vārdā Līgumslēdzējā Valstī, tad tiks uzskatīts, ka šis uzņēmums izmanto pastāvīgo pārstāvniecību šajā Valstī attiecībā uz jebkuru šīs personas veikto darbību uzņēmuma labā, izņemot gadījumus, kad šī persona veic 4. punktā minēto darbību un kura, notiekot caur patstāvīgu darbības vietu, nevar tikt uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar šī punkta noteikumiem.

6. Tiks uzskatīts, ka uzņēmumam nav patstāvīgās pārstāvniecības Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā Valstī ar māklera, tirdzniecības aģenta vai jebkura cita neatkarīga statusa aģenta starpniecību, turklāt ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, ja šāda aģenta darbība notiek pilnīgi vai gandrīz pilnīgi uzņēmuma labā, viņš nevar tikt uzskatīts par neatkarīga statusa aģentu šajā punktā minētajā nozīmē.

7. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidente kontrolē vai tiek kontrolēta no sabiedrības, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidente vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā Valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), pats par sevi nepārvērš vienu no šīm sabiedrībām par otras sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.

6. PANTS

IENĀKUMS NO NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA

1. Ienākumi, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (ieskaitot ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības), kas atrodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var tikt aplikti ar nodokļiem otrajā Valstī.

2. Jēdzienam «nekustamais īpašums» ir jābūt tādai nozīmei, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanā, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šis termins tiks lietots, lai apzīmētu īpašumu, kas ir piederīgs nekustamajam īpašumam, mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un mežkopībā, tiesības, kas vispārējā likumdošanā ir attiecināmas uz īpašumu, kurš atrodas uz zemes; celtnes, jebkādas nekustamā īpašuma pirkšanas-pārdošanas tiesības vai līdzīgas tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma uzufruktu un tiesības uz mainīgo lieluma vai pastāvīgiem maksājumiem par tiesībām izmantot derīgos izrakteņus, avotus un citus dabas resursus vai par to izmantošanu. Par nekustamo īpašumu netiks uzskatīti kuģi, liellaivas un gaisa transporta līdzekļi.

3. 1. punkta noteikumi tiks attiecināti uz ienākumu, ko iegūst no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā, kā arī uz ienākumu, ko iegūst no nekustamā īpašuma atsavināšanas.

4. Ja sabiedrības akcijas vai citas korporatīvās tiesības dod to īpašniekam tiesības uz sabiedrības nekustamo īpašumu un tā izmantošanu, tad ienākums no šo tiesību tiešas izmantošanas, iznomāšanas vai pielietošanas jebkādā citā veidā var tikt aplikts ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šis nekustamais īpašums.

5. 1. un 3. punkta noteikumi ir jāpiemēro arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas pieder uzņēmumam, un uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas tiek izmantots neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai.

7. PANTS

UZŅĒMĒJDARBĪBAS PEĻŅA

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Valstī, izņemot gadījumus, kad šāds uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgu pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokli otrajā Valstī, bet tikai par to peļņas daļu, ko var attiecināt uz:

a) šo pastāvīgo pārstāvniecību;

b) tādu pašu vai līdzīgu preču un izstrādājumu pārdošanu šajā otrajā Valstī, kādas tiek pārdotas, izmantojot šo pastāvīgo pārstāvniecību;

c) citu otrajā Valstī veikto uzņēmējdarbību, kas ir tāda pati vai līdzīga tai, ko veic, izmantojot šo pastāvīgo pārstāvniecību. Apakšpunktu b) un c) noteikumi netiks piemēroti, ja uzņēmums pamatoti pierāda to, ka šāda pārdošana vai darbība nevar tikt veikta, izmantojot šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar 3. punkta noteikumiem, kad Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgu pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību jāattiecina tāds peļņas daudzums, kādu tā varētu iegūt, ja būtu nepārprotami atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos un darbotos pilnīgi neatkarīgi no šī uzņēmuma.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiks pieļauta pastāvīgās pārstāvniecības izdevumu atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem. Šie izdevumi var būt pārstāvniecības operatīvie un vispārējie administratīvie izdevumi, kas radušies vai nu Valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur.

4. Ja Līgumslēdzējā Valstī ir bijusi prakse nenoteikt peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, pēc uzņēmuma kopīgas peļņas proporcionālas sadales principa pēc struktūrvienībām, 2. punkts nekavē Līgumslēdzēju Valsti noteikt apliekamās peļņas daļu pēc šī principa, kā tas ir parasti; tomēr šī sadales metode jāpiemēro tā, lai rezultāts atbilstu šī panta saturā ietvertajiem principiem.

5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta peļņa vienīgi tāpēc, ka tā ir iegādājusies sava uzņēmuma vajadzībām preces vai izstrādājumus.

6. Iepriekšminēto punktu mērķiem: peļņu, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu jānosaka, pielietojot vienu un to pašu metodi, izņemot gadījumus, kad ir pietiekoši pamatota nepieciešamība rīkoties pretēji.

7. Ja peļņā ir ietverti ienākumu veidi, kuri tiek apskatīti citos šīs Konvencijas pantos atsevišķi, tad šī panta noteikumi neietekmēs citu pantu noteikumus.

8. PANTS

JŪRAS UN GAISA TRANSPORTS

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa no jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

2. 1. punkta noteikumi attiecas arī uz peļņu, kas gūta par piedalīšanos karteļu savienībā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskā transporta uzņēmumā.

3. Ja dažādu valstu sabiedrības ir vienojušās kopīgi veikt uzņēmējdarbību gaisa transporta konsorcija formā, tad 1. un 2. punkta noteikumi tiks pielietoti attiecībā tikai uz to konsorcija peļņas daļu, kas attiecas uz Līgumslēdzējas Valsts rezidenta līdzdalību šajā konsorcijā.

9. PANTS

SASKARĪGIE UZŅĒMUMI

1. Gadījumos, kad:

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla;

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās vadībā, kontrolē vai tām pieder daļa kapitāla uzņēmumā, kas atrodas Līgumslēdzējā Valstī un vienlaikus citā uzņēmumā otrā Līgumslēdzējā Valstī, un katrā gadījumā starp šiem diviem uzņēmumiem viņu komerciālajās un finansu attiecībās tiek veidoti vai nodibināti noteikumi, kuri atšķiras no tādiem noteikumiem, kuri darbotos starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, kas veidotos starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, bet iepriekšminēto izveidoto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šo uzņēmumu peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.

2. Gadījumos, kad Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs Valsts uzņēmuma ienākumos (un attiecīgi apliek ar nodokļiem) ienākumus, par kuriem otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir jāmaksā nodokļi, un šie iekļautie ienākumi ir ienākumi, kurus būtu saņēmis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas būtu starp diviem pilnīgi neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otrai Valstij ir jāizdara atbilstošas izmaiņas attiecībā uz nodokļa lielumu, ar kuru tiek aplikts šis ienākums otrajā Valstī, ja šī otrā Valsts uzskata šīs izmaiņas par pamatotām. Nosakot šīs izmaiņas, nepieciešams ņemt vērā citus šīs Konvencijas noteikumus, un, ja nepieciešams, kompetentās iestādes savstarpēji konsultējas.

10. PANTS

DIVIDENDES

1. Dividendes, kuras sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmaksā otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var tikt apliktas ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2.Tomēr šīs dividendes var arī tikt apliktas ar nodokļiem Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, saskaņā ar šīs Valsts likumiem, bet, ja dividenžu saņēmējs ir to īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 5% no dividenžu kopapjoma, ja īstenais īpašnieks ir sabiedrība (kas nav līgumsabiedrība), kura tieši pārvalda vismaz 25% no kapitāla sabiedrībā, kura izmaksā dividendes;

b) 15% no dividenžu kopapjoma visos pārējos gadījumos. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpējas vienošanās ceļā var noteikt šo ierobežojumu pielietošanas veidu. Šī punkta noteikumi neietekmēs sabiedrības aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

3. Jēdziens «dividendes» šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām vai citām tiesībām, kuras nav parāda prasības, piedalīties peļņas sadalē, kā arī ienākumu no citām korporatīvajām tiesībām, kas ir pakļauts tādai pašai aplikšanai ar nodokļiem kā ienākums no akcijām saskaņā ar tās Valsts likumiem, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic šo sadali.

4.1. un 2. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja dividenžu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodarbojas ar uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur atrodošos patstāvīgo pārstāvniecību vai arī veic otrajā Valstī neatkarīgus personiskos pakalpojumus, izmantojot tur esošo pastāvīgo bāzi, ja sabiedrība, kura izmaksā dividendes, ir šīs otrās Valsts rezidents un ja līdzdalība, kuras labā tiek izmaksātas dividendes, ir praktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. vai 14. panta noteikumi.

5. Kad sabiedrība, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otra Valsts nedrīkst aplikt ar jebkādu nodokli šīs sabiedrības izmaksātās dividendes, izņemot gadījumus, kad šīs dividendes tiek izmaksātas šīs otras Valsts rezidentam, vai arī ja līdzdalība, kurai par labu tiek izmaksātas šīs dividendes, ir praktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas šajā otrajā Valstī; ne arī pakļaut aplikšanai ar nodokļiem sabiedrības nesadalīto peļņu pat tādā gadījumā, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no peļņas vai ienākuma, kas rodas otrajā Valstī.

11. PANTS

PROCENTI

1. Procenti, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var tikt aplikti ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Tomēr šie procenti var tikt aplikti ar nodokļiem arī Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie veidojas, saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu, bet, ja procentu saņēmējs ir šo procentu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt 10% no procentu kopapjoma. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties, var noteikt šo ierobežojumu pielietošanas veidu.

3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta noteikumiem:

a) procenti, kas rodas Latvijā, tiks atbrīvoti no Latvijas nodokļiem gadījumā, ja šie procenti tiek izmaksāti:

(i) Zviedrijas Valstij, tās politiski administratīvai vienībai, vietējai pašvaldībai vai statūtsabiedrībai;

(ii) Zviedrijas Centrālajai bankai;

(iii) SWEDECORP; vai

(iv) jebkurai institūcijai, kas ir līdzīga apakšpunktā (iii) minētajai, par ko ir vienojušās Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes;

b) procenti, kas veidojas Zviedrijā, tiks atbrīvoti no Zviedrijas nodokļiem gadījumā, kad šie procenti tiks izmaksāti:

(i) Latvijas Valstij, tās politiski administratīvai vienībai, vietējai pašvaldībai, statūtsabiedrībai;

(ii) Latvijas Bankai;

(iii) jebkurai Latvijas Valsts organizācijai, kas ir nodibināta pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma un kas ir līdzīga Zviedrijā izveidotajām organizācijām, kuras uzskaitītas a) apakšpunkta (iii) apakšiedaļā (Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm, savstarpēji vienojoties, jānosaka, kuras organizācijas ir līdzīga rakstura);

(iv) jebkurai institūcijai, kas ir līdzīga a) apakšpunkta (iv) iedaļā minētajām, par ko ir vienojušās Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes;

c) procenti, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī par aizdevumu, kuru garantējusi jebkura a) vai b) apakšpunktā minētā organizācija, un kas tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā otrajā Valstī;

d) procenti, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikti ar nodokļiem tikai otrajā Valstī, ja:

(i) to saņēmējs ir šīs otrās Valsts rezidents;

(ii) šis rezidents ir otrās Valsts uzņēmums un ir šo procentu īstenais īpašnieks;

(iii) šie procenti tiek izmaksāti attiecībā uz parādu šādam uzņēmumam, kas izveidojies par jebkuru preču, ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu pārdošanu uz kredīta pirmās minētās Valsts uzņēmumam, izņemot gadījumus, kad pārdošana veikta starp saistītiem uzņēmumiem.

4. Šajā pantā lietotais jēdziens «procenti» nozīmē ienākumu no jebkāda veida parāda saistībām neatkarīgi no to nodrošinājuma ar galvojumu, konkrēti, ienākumu no valdības vērtspapīriem, ienākumu no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Soda naudas, kas saņemtas par procentu nesavlaicīgu izmaksu, netiks uzskatītas par procentiem, pielietojot šī panta noteikumus.

5. 1. un 2. punkta noteikumi netiks pielietoti, ja persona - procentu īstenais īpašnieks, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidente, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti rodas, izmantojot tur izvietoto patstāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz šajā otrajā Valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur esošu pastāvīgu bāzi, un parāda saistības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir praktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. vai 14. panta noteikumi.

6. Gadījumā, kad procentu maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka šie procenti rodas šajā Valstī. Tomēr, kad persona, kas izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai viņa ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī izvietotu pastāvīgo pārstāvniecību vai fiksētu bāzi, sakarā ar kuru izveidojušās parāda saistības, par kurām tiek maksāti procenti, un šie procenti tiek izmaksāti no šīs pastāvīgās pārstāvniecības vai fiksētās bāzes, tad tiks uzskatīts, ka šie procenti veidojas tajā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai fiksētā bāze.

7. Ja speciālu attiecību rezultātā starp procentu maksātāju un procentu īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu trešo personu procentu summa, kas attiecas uz parāda saistībām, uz kuru pamata tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, kura būtu tikusi saskaņota starp procentu maksātāju un īsteno īpašnieku gadījumā, ja nebūtu minēto speciālo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto (saskaņoto - tulk.) summu. Šajā gadījumā atlikusī maksājumu daļa tiek aplikta ar nodokļiem saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu ar nosacījumu, ka tiek ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.

12. PANTS

AUTORA HONORĀRS

1. Autora honorārus, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek maksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Tomēr autora honorārus var aplikt ar nodokļiem Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu. Ja autora honorāra saņēmējs ir šī autora honorāra īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 5% no autora honorāra kopapjoma, kas tiek maksāts par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu;

b) 10% no autora honorāra kopapjoma visos pārējos gadījumos.

Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties, var noteikt šo ierobežojumu pielietošanas veidu.

3. Jēdziens «autora honorārs» šī panta kontekstā apzīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkuru autora tiesību izmantošanu jeb par tiesībām izmantot autortiesības uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot kinofilmas, filmas un ierakstus televīzijas un radio pārraidēm, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālas vai zinātniskas iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu jeb zinātnisku darbību un pieredzi.

4. 1. un 2. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja šo maksājumu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veicot uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autora honorārs, izmantojot tur esošu pastāvīgu pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrajā Valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu bāzi, un ja tiesības vai īpašums, uz kuriem attiecas autora honorāra maksājumi, ir praktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai bāzi. Šajos gadījumos atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. vai 14. panta noteikumi.

5. Gadījumā, kad autora honorāra maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka autora honorārs rodas šajā Valstī. Tomēr, ja persona, kura izmaksā autora honorāru, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, izmanto Līgumslēdzējā Valstī izvietotu pastāvīgu pārstāvniecību vai fiksētu bāzi, sakarā ar kuru ir izveidotas saistības izmaksāt autora honorāru, un autora honorārs tiek izmaksāts no šīs pastāvīgās pārstāvniecības vai fiksētās bāzes, tad tiks uzskatīts, ka autora honorārs rodas tajā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai fiksētā bāze.

6. Ja speciālu attiecību rezultātā starp maksātāju un autora honorāra īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu trešo personu autora honorāra apjoms, kas attiecas uz tiesībām, izmantošanu vai informāciju, pārsniedz autora honorāra apjomu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu šādas speciālas attiecības, tad šī panta noteikumi attieksies tikai uz pēdējo minēto autora honorāra apjomu. Šādos gadījumos maksājumu daļa, kas pārsniedz šo apjomu, tiks aplikta ar nodokļiem saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu, ņemot vērā citus šīs Konvencijas noteikumus.

7. Ja jebkurā Konvencijā nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai, kuru noslēdz Latvija ar trešo Valsti, kas ir Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) locekle šīs Konvencijas parakstīšanas brīdī, Latvija pēc šī datuma piekrīt izslēgt jebkura veida tiesības vai īpašumu no šī panta 3. punktā iekļautās definīcijas vai arī atbrīvot autora honorārus, kas rodas Latvijā no Latvijas nodokļa uz autora honorāru vai arī samazināt nodokļa likmes, kādas norādītas 2. punktā, šī definīcija, atbrīvojums vai samazinātā nodokļa likme tiks automātiski piemērota, it kā tā būtu norādīta 2. vai 3. punktā.

13. PANTS

KAPITĀLA PIEAUGUMS

1. Ienākumu no kapitāla pieauguma, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par 6. panta 2. punktā minētā nekustamā īpašuma, kas atrodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī, vai tādas sabiedrības, kuras aktīvi sastāv galvenokārt no šāda īpašuma, akciju atsavināšanas, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Ienākumus no kapitāla pieauguma, kas gūti par kustamā īpašuma, kas sastāda Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības otrajā Līgumslēdzējā Valstī komercīpašuma daļu, atsavināšanu, vai arī ienākumus, kas gūti par kustamā īpašuma, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgai bāzei otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kas izveidota neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai, atsavināšanu, ieskaitot ienākumus no šādas pastāvīgās pārstāvniecības (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) vai šādas pastāvīgās bāzes atsavināšanas, var aplikt ar nodokļiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

3. Ienākumi no kapitāla pieauguma, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums par starptautiskajā satiksmē izmantoto jūras un gaisa transporta līdzekļu atsavināšanu vai par šiem jūras un gaisa transporta līdzekļiem piederīgā kustamā īpašuma atsavināšanu, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

4. Ienākumi no kapitāla pieauguma par tāda īpašuma, kas atšķiras no šī panta iepriekšējos punktos minētā īpašuma, atsavināšanu tiks aplikti ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.

5. Attiecībā uz ienākumu no kapitāla pieauguma, ko gūst vairāku valstu veidots gaisa transporta konsorcijs, 3. punkta noteikumi tiks pielietoti tikai attiecībā uz to kapitāla pieauguma daļu, kura attiecas uz sabiedrības - Līgumslēdzējas Valsts rezidentes līdzdalību šajā konsorcijā.

6. Neatkarīgi no 4. punkta noteikumiem ienākums no kapitāla pieauguma par jebkura īpašuma atsavināšanu, ko saņem fiziska persona, kura ir bijusi Līgumslēdzējas Valsts rezidente un kura ir kļuvusi par otras Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, var tikt aplikts ar nodokļiem pirmajā minētajā Valstī, ja īpašuma atsavināšana notiek jebkurā laikā desmit gadu ilgā periodā pēc datuma, kad šī fiziskā persona pārstāja būt pirmās nosauktās Valsts rezidente.

14. PANTS

NEATKARĪGIE INDIVIDUĀLIE PAKALPOJUMI

1. Fiziskas personas - Līgumslēdzējas Valsts rezidentes ienākumi, kas saņemti par profesionāliem pakalpojumiem vai par cita veida neatkarīga rakstura pakalpojumiem, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī, izņemot gadījumus, kad šī persona izmanto regulāri pieejamu pastāvīgu bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja tiek izmantota šāda pastāvīga bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem arī otrā Līgumslēdzējā Valstī, bet tikai tik lielā mērā, cik tie ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi. Šajā sakarā tiks uzskatīts, ka fiziska persona izmanto regulāri pieejamu pastāvīgu bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja fiziska persona - Līgumslēdzējas Valsts rezidente uzturas otrajā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kuri pārsniedz 183 dienas kopumā jebkurā 12 mēnešu periodā, kurš sākas vai beidzas attiecīgajā nodokļu gadā, un ienākums, kas saņemts par otrā Valstī veiktajām, iepriekš minētajām darbībām tiks attiecināts uz šo fiksēto bāzi.

2. Jēdziens «profesionālie pakalpojumi» konkrēti iekļauj neatkarīgu zinātnisku, literāru, māksliniecisku, izglītības vai pedagoģisko darbību, kā arī neatkarīgu darbību ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža profesijās.

15. PANTS

ATKARĪGIE INDIVIDUĀLIE PAKALPOJUMI

1. Saskaņā ar 16., 18. un 19. panta noteikumiem darba alga un citi tai pielīdzināmie atalgojuma veidi, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par savu darbu, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī, izņemot gadījumus, kad algotais darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī. Šādos gadījumos saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem otrā Valstī.

2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem atalgojums, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikts ar nodokli tikai pirmajā pieminētajā Valstī, ja:

a) atalgojuma saņēmējs ir atradies otrajā Valstī ne vairāk kā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu laika posmā;

b) atalgojumu maksā darba devējs vai viņa pilnvarota cita persona, kas nav otrās Valsts rezidente;

c) atalgojums netiek izmaksāts no pastāvīgās pārstāvniecības vai pastāvīgas bāzes, ko darba devējs izmanto otrajā Valstī.

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem atalgojumu, ko saņem par darbu, kas tiek veikts uz Līgumslēdzējas Valsts rezidenta jūras vai gaisa transporta līdzekļa, kas veic starptautiskos pārvadājumus, var aplikt ar nodokļiem šajā Valstī.

4. Ja Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem atalgojumu par darbu, kas veikts uz dažādu valstu sabiedrību izveidota gaisa transporta konsorciju starptautiskajā satiksmē izmantota gaisa transporta līdzekļa, un, ja šajā konsorcijā piedalās sabiedrība, kas ir šīs Valsts rezidents, minētais atalgojums tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

16. PANTS

DIREKTORU ATALGOJUMS

Direktora atalgojums un citi līdzīgi maksājumi, kurus saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes loceklis vai kā jebkura cita līdzīga, sabiedrības - otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentes, pārvaldes orgāna loceklis, var tikt aplikti ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

17. PANTS

MĀKSLINIEKI UN SPORTISTI

1. Neatkarīgi no 14. un 15. panta noteikumiem ienākumus, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas aktieris, vai kā mūziķis, vai kā sportists par savu personīgo darbību, kas tiek veikta otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem otrajā Valstī.

2. Gadījumos, kad mākslinieka vai sportista ienākums par viņa personisko darbību šajā jomā netiek maksāts pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šis ienākums neatkarīgi no 7., 14. un 15. panta noteikumiem var tikt aplikts ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.

3. 1. un 2. punkta noteikumi netiks piemēroti attiecībā uz ienākumu, kas gūti par darbību, ko Līgumslēdzējā Valstī veic mākslinieks vai sportists, ja viņa vizīti šajā Valstī pilnīgi vai daļēji finansē otrās Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvās vienības, vai vietējās pašvaldības sabiedriskie fondi. Šādos gadījumos ienākums ir jāapliek ar nodokļiem saskaņā ar 7., 14. vai 15. panta noteikumiem.

18. PANTS

PENSIJAS, IKGADĒJIE MAKSĀJUMI UN LĪDZĪGAS IZMAKSAS

1. Pensijas un citi līdzīgi maksājumi par iepriekš veikto algoto darbu, kā arī ikgadējie maksājumi, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī. Tomēr, ja šī Valsts šādas pensijas, izmaksas vai ikgadējos maksājumus neapliek ar vērā ņemamiem nodokļiem, tad šādas pensijas, izmaksas un ikgadējie maksājumi var tikt aplikti ar nodokļiem tajā Valstī, kurā tie veidojas.

2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem pensijas un citas izmaksas, gan periodiska, gan vienreizēja rakstura, kas tiek piešķirtas saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts sociālās nodrošināšanas likumdošanu vai saskaņā ar jebkuru citu Līgumslēdzējas Valsts sociālās apgādes sistēmu, vai kompensāciju par Valsts dienestā sniegtajiem pakalpojumiem, var aplikt ar nodokļiem šajā Valstī.

3. Jēdziens «ikgadējie maksājumi» šajā pantā apzīmē noteiktu summu, ko periodiski iemaksā noteiktos termiņos visā dzīves garumā vai konkrētā laika periodā ar nosacījumu veikt atbilstošu un pilnīgu tās atmaksu naudā vai mantās naudas vērtībā (kas nav saņēmējam sniegtie pakalpojumi).

19. PANTS

VALSTS DIENESTS

1. a) Atlīdzības, kas nav pensijas un ko fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski administratīvā vienība, vai vietējā pašvaldība, vai statūtsabiedrība par šai Valstij, administratīvai vienībai, vietējai pašvaldībai vai statūtsabiedrībai sniegtajiem atkarīgajiem personīgajiem pakalpojumiem, tiks apliktas ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

b) Tomēr šīs atlīdzības tiks apliktas ar nodokļiem tikai Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidente ir šī fiziskā persona, ja pakalpojumi ir sniegti šajā valstī un šī fiziskā persona:

(i) ir šīs Valsts pilsonis; vai

(ii) nav kļuvusi par šīs Valsts rezidenti vienīgi ar mērķi sniegt pakalpojumus.

2. 15. un 16. panta, kā arī 18. panta 1. punkta noteikumi ir jāpiemēro atlīdzībām un pensijām, kuras izmaksā attiecībā uz pakalpojumiem, kas sniegti sakarā ar Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvās vienības, vai vietējās pašvaldības, vai statūtsabiedrības veikto uzņēmējdarbību.

20. PANTS

STUDENTI

Maksājumi, ko saņem students vai māceklis, vai stažieris uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām, kurš tieši pirms iebraukšanas Līgumslēdzējā Valstī bija vai ir otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš atrodas pirmajā minētajā Valstī vienīgi ar nolūku studēt vai stažēties, netiks aplikti ar nodokļiem šajā Valstī ar noteikumu, ka šie maksājumi rodas ārpus šīs Valsts.

21. PANTS

CITI IENĀKUMI

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta cita veida ienākumi, kas nav aplūkoti šīs Konvencijas iepriekšējos pantos, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī. Tomēr šādus ienākuma veidus, kuri veidojas otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var arī aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. 1. punkta noteikumi netiks piemēroti attiecībā uz ienākumu, kas ir citāds nekā ienākums no nekustamā īpašuma, kāds minēts 6. panta 2. punktā, ja šāda ienākuma saņēmējs, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrajā Valstī neatkarīgus personiskos pakalpojumus no tur izvietotas pastāvīgas bāzes, un, ja tiesības vai īpašums, par kurām tiek saņemts šis ienākums, ir praktiski saistīts ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir piemērojami 7. vai 14. panta noteikumi.

22. PANTS

KAPITĀLS

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitālu, ko pārstāv 6. panta 2. punktā minētais nekustamais īpašums, kas atrodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī vai akciju sabiedrībā, kuras īpašumi sastāv galvenokārt no šāda īpašuma, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Kapitālu, ko pārstāv kustamais īpašums, kas veido daļu no otrā Līgumslēdzējā Valstī izvietotas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības īpašuma, vai kapitālu, ko pārstāv kustamais īpašums, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgai bāzei otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kas tiek izmantota neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma kapitāls, ko pārstāv jūras un gaisa transporta līdzekļi, kuri tiek izmantoti starptautiskajā satiksmē, kā arī kustamais īpašums, kas piederīgs šo jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanai, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

4. Visi pārējie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla elementi tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

5. Neatkarīgi no 4. punkta noteikumiem fiziskās personas, kas ir bijusi Līgumslēdzējas Valsts rezidente un ir kļuvusi par otras Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, kapitālu, kurš sastāv no sabiedrības - Līgumslēdzējas Valsts rezidentes akcijām, var aplikt ar nodokļiem pirmajā minētajā Valstī jebkurā laikā 5 gadu periodā, kurš seko dienai, kurā šī fiziskā persona ir pārstājusi būt pirmās minētās Valsts rezidente.

6. Attiecībā uz dažādu valstu izveidota gaisa transporta konsorcija kapitālu 3. un 4. punkta noteikumi tiks pielietoti tikai attiecībā uz to kapitāla daļu, kāda ir attiecināma uz sabiedrības - Līgumslēdzējas Valsts rezidentes līdzdalību šajā konsorcijā.

23. PANTS

NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANA

1. Latvijā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā:

a) gadījumā, kad Latvijas rezidents saņem ienākumus vai viņam pieder kapitāls, kuru saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Zviedrijā, ja vien Latvijas iekšējā likumdošanā netiek nodrošināti labvēlīgāki noteikumi, Latvijai jāatļauj:

(i) samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Zviedrijā samaksāto ienākuma nodokli;

(ii) samazināt šī rezidenta kapitāla nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Zviedrijā samaksāto kapitāla nodokli. Šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu, kura ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, kāda ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kurš var tikt aplikts ar nodokļiem Zviedrijā;

b) apakšpunkta a) piemērošanas mērķiem: ja sabiedrība, kas ir Latvijas rezidente, saņem dividendes no sabiedrības, kas ir Zviedrijas rezidente un kurā Latvijas rezidentam pieder ne mazāk kā 10% no akcijām ar pilnām balsošanas tiesībām, Zviedrijā samaksātajā nodoklī tiks ietverts ne tikai nodoklis, ar kuru apliek dividendes, bet arī nodoklis, ar kuru tiek aplikta sabiedrības peļņa, no kuras tiek izmaksātas dividendes;

c) apakšpunktu 2. f) un a) piemērošanas mērķiem: jēdzieni «Latvijā samaksātais kapitāla nodoklis» un «Zviedrijā samaksātais nodoklis» neietver jebkuru kapitāla nodokli, kāds minēts 22. panta 5. punktā.

2. Zviedrijā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā:

a) gadījumā, kad Zviedrijas rezidents saņem ienākumu, kuru saskaņā ar Latvijas likumiem un šīs Konvencijas noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Latvijā, Zviedrijai saskaņā ar Zviedrijas likumu par ārvalstu nodokļu kredītu noteikumiem (kas var tikt labots, nemainot tā pamatprincipus) ir jāatļauj samazināt nodokli uz šo ienākumu par summu, kas ir vienāda ar Latvijā samaksāto nodokli;

b) ja Zviedrijas rezidents gūst ienākumu, kurš saskaņā ar 19. panta noteikumiem tiek aplikts ar nodokļiem tikai Latvijā, Zviedrija, nosakot Zviedrijas nodokļa likmi, var ņemt vērā ienākumu, kurš var tikt aplikts ar nodokļiem tikai Latvijā;

c) neatkarīgi no a) apakšpunkta  noteikumiem dividendes, ko maksā sabiedrība, kura ir Latvijas rezidente, sabiedrībai, kura ir Zviedrijas rezidente, tiek atbrīvotas no Zviedrijas nodokļiem tādā apjomā, kādā dividendes varētu tikt atbrīvotas saskaņā ar Zviedrijas likumiem, ja abas sabiedrības būtu Zviedrijas sabiedrības. Šis atbrīvojums netiek pielietots, izņemot gadījumus kad:

(i) peļņa, no kuras tiek maksātas dividendes, tiek pakļauta parastam uzņēmumu peļņas nodoklim vai vai arī ienākuma nodoklim Latvijā;

(ii) dividendes, ko maksā sabiedrība, kura ir Latvijas rezidente, sastāv pilnībā vai gandrīz pilnībā no dividendēm, kuras šī sabiedrība ir saņēmusi šajā vai iepriekšējos gados par akcijām, kas pieder šai sabiedrībai sabiedrībā, kura ir trešās Valsts rezidente un kura varētu tikt atbrīvota no Zviedrijas nodokļiem, ja šīs akcijas, attiecībā uz kurām tiek maksātas šīs dividendes, ir tieši piederējušas sabiedrībai, kura ir Zviedrijas rezidente;

d) apakšpunktos a) un c) jēdzieni «Latvijā samaksātais nodoklis» un «parasts uzņēmumu peļņas nodoklis vai ienākuma nodoklis Latvijā» ietver Latvijas ienākuma nodokli, kurš būtu bijis jāmaksā, bet kura atvieglojums vai samazinājums tiek piešķirts saskaņā ar Latvijas likumdošanu, lai veicinātu ekonomisko attīstību; šāds atvieglojums vai samazinājums tiks iekļauts minētajos jēdzienos attiecībā uz peļņu, kas ir citāda, nekā finansu sektorā gūtā, un ne vairāk kā 25% no šādas peļņas sastāv no procentiem un ienākumiem no akciju atsavināšanas vai peļņas, ko gūst no trešajām Valstīm;

e) d) apakšpunkta  noteikumi tiek pielietoti tikai pirmos šīs Konvencijas pielietošanas gadus. Kompetentās iestādes savstarpēji konsultēsies, lai noteiktu, vai d) apakšpunkta noteikumi tiks pielietoti pēc šī termiņa izbeigšanās;

f) ja Zviedrijas rezidentam pieder kapitāls, kurš saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem var tikt aplikts ar nodokļiem Latvijā, Zviedrijai ir jāatļauj samazināt nodokli, ar ko apliek šī rezidenta kapitālu par summu, kas ir vienāda ar Latvijā samaksāto nodokli. Šie samazinājumi tomēr nedrīkst pārsniegt tādu kapitāla nodokļa daļu, kura ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, kāda ir attiecināma uz kapitālu, kurš var tikt aplikts ar nodokļiem Latvijā.

24. PANTS

DISKRIMINĀCIJAS NEPIEĻAUŠANA

1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi  otrajā Līgumslēdzējā Valstī netiks pakļauti nodokļu uzlikšanai vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras jeb ir apgrūtinošākas par nodokļu uzlikšanu vai ar tiem saistītām prasībām, kam var tikt vai ir pakļauti otrās Valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, it īpaši attiecībā uz rezidenci. Šis noteikums neatkarīgi no 1. panta noteikumiem attiecas arī uz personām, kas nav vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidentes.

2. Bezpavalstnieki, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm netiks pakļauti nodokļu uzlikšanai vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras jeb ir apgrūtinošākas par nodokļu uzlikšanu un ar tiem saistītām prasībām, kam tiek vai var tikt pakļauti attiecīgās Valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, it īpaši attiecībā uz rezidenci.

3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība, ko tas izmanto otrajā Līgumslēdzējā Valstī, nevar tikt aplikta šajā otrajā Valstī ar tādiem nodokļiem, kas ir mazāk labvēlīgi, nekā nodokļi, ar kuriem tiek aplikti otrās Valsts uzņēmumi, kas veic līdzīgu darbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot kā tādu, kas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piemērot otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem personiskas atlaides, atvieglojumus vai nodokļu samazināšanu, ņemot vērā civilstāvokli vai ģimenes saistības, kādus tā piemēro saviem rezidentiem.

4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9. panta 1. punkta, 11. panta 7. punkta vai 12. panta 6. punkta noteikumi, procenti, autora honorāri un citi maksājumi, ko izdara Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums par labu otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma apliekamo peļņu, ir jāatskaita no šīs peļņas ar tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās Valsts rezidentam. Tāpat arī Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma parādi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šāda uzņēmuma apliekamā kapitāla vērtību, ir jāatskaita ar tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tas attiektos uz pirmās minētās Valsts rezidentu.

5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumi, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai šis rezidents vai rezidenti tieši vai netieši kontrolē šos uzņēmumus, pirmajā minētajā Valstī nevar tikt pakļauti nodokļu uzlikšanai vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras vai ir apgrūtinošākas par nodokļiem un ar tiem saistītām prasībām, kam ir vai var tikt pakļauti līdzīgi uzņēmumi pirmajā minētajā Valstī.

6. Šī panta noteikumi neatkarīgi no 2. panta noteikumiem attiecas uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem.

25. PANTS

SAVSTARPĒJĀS SASKAŅOŠANAS PROCEDŪRA

1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība noved vai var novest pie šīs personas aplikšanas ar nodokļiem, kas neatbilst šīs Konvencijas noteikumiem, šī persona var neatkarīgi no šo valstu iekšējās likumdošanas noteikumiem, kas paredz novērst šādu nodokļu uzlikšanu, iesniegt savu jautājumu tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, kuras rezidente ir šī persona, vai arī, ja jautājums attiecas uz 24. panta 1. punktu, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, kuras pilsonis ir šī persona. Jautājums jāiesniedz izskatīšanai trīs gadu laikā no pirmā paziņojuma par rīcību, kas novedusi pie nodokļu uzlikšanas neatbilstoši šīs Konvencijas noteikumiem.

2. Kompetentās iestādes pienākums ir censties, ja tai šķiet, ka sūdzība ir pamatota, un ja tā pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, atrisināt šo jautājumu, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, ņemot vērā iespējamu mēģinājumu izvairīties no nodokļu maksāšanas, kas nesaskan ar šo Konvenciju. Gadījumā, ja kompetentās iestādes panāk šādu vienošanos, Līgumslēdzējām Valstīm ir jāatļauj nodokļa atmaksa vai kredīts saskaņā ar šo vienošanos. Katra šāda vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no laika limitiem Līgumslēdzējas Valsts iekšējā likumdošanā.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas saskaņošanas gaitā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai šaubas, kas var rasties, skaidrojot vai pielietojot šo Konvenciju. Tās var arī konsultēties savā starpā, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu gadījumos, kas nav paredzēti šajā Konvencijā.

4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var tieši sazināties viena ar otru, lai panāktu vienošanos par iepriekšējos punktos minētajiem jautājumiem. Ja šķiet lietderīgi apmainīties domām mutiski, lai panāktu vienošanos, šāda domu apmaiņa var notikt, izveidojot Komisiju, kuras sastāvā ir Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pārstāvji.

26. PANTS

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju, kas ir nepieciešama šīs Konvencijas noteikumu izpildīšanai, vai arī Līgumslēdzēju Valstu iekšējās likumdošanas prasību, kas saistīta ar nodokļiem, kas ietverti šajā Konvencijā, izpildīšanu tik lielā mērā, cik šie likumi nav pretrunā ar šo Konvenciju. Konvencijas 1. pants neierobežo informācijas apmaiņu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu tāpat kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu un var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (ieskaitot tiesas un administratīvus orgānus), kas ir iesaistītas šajā Konvencijā ietverto nodokļu aprēķināšanā, ieturēšanā, izmeklēšanā vai apelāciju izskatīšanā. Šīm personām vai varas iestādēm ir jālieto šī informācija vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju tiesas prāvā vai tiesas lēmumos.

2. Nekādā gadījumā 1. punkta noteikumus nedrīkst iztulkot kā tādus, kas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumus:

a) veikt administratīvus pasākumus, kas nesaskan ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumiem vai administratīvo praksi;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumiem vai administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var izpaust jebkuru tirdzniecības, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana varētu būt pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public).

 

27. PANTS

PALĪDZĪBA NODOKĻU IEKASĒŠANĀ

1. Līgumslēdzējas Valstis apņemas sniegt palīdzību cita citai nodokļu maksātāja nenomaksāto nodokļu iekasēšanā, pie tam nodokļa galīgais lielums tiek noteikts saskaņā ar tās Valsts likumdošanu, kura iesniedz lūgumu sniegt palīdzību.

2. Gadījumā, kad Līgumslēdzēja Valsts iesniedz lūgumu sniegt palīdzību tādu nodokļu iekasēšanā, kuru iekasēšanai ir piekritusi otra Līgumslēdzēja Valsts, šos nodokļus iekasēs otra Valsts saskaņā ar likumiem, kuri tiek piemēroti šīs otrās Valsts nodokļu iekasēšanai, un it kā iekasējamie nodokļi būtu otrās Valsts nodokļi.

3. Jebkuram Līgumslēdzējas Valsts lūgumam sniegt palīdzību nodokļu iekasēšanā jābūt pievienotam apstiprinājumam, ka nodokļu maksātāja parāda apjoms ir noteikts galīgi saskaņā ar šīs Valsts likumiem.

4. Kad Līgumslēdzējas Valsts pieprasīto nodokļu apjomu nav iespējams precīzi noteikt tāpēc, ka tas tiek noteikts tiesas ceļā vai kādā citādā veidā, šī Valsts drīkst, ar nolūku saglabāt tās ieņēmumus, lūgt otru Līgumslēdzēju Valsti veikt pagaidu darbības šo līdzekļu saglabāšanā tās labā, ja tas ir atļauts otrai Valstij saskaņā ar otrās Valsts likumiem. Ja otrā Valsts piekrīt izpildīt šo lūgumu, pagaidu darbības tiek veiktas tā, it kā šis nodokļu parāds pirmajai minētajai Valstij būtu otrai Valstij pienākošies nodokļi.

5. Lūgums saskaņā ar šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem Līgumslēdzējai Valstij ir jāiesniedz tikai tādā gadījumā, kad tai nav pieejams pietiekošs nodokļu nemaksātāja īpašums, lai segtu nenomaksāto nodokļa summu.

6. Līgumslēdzējai Valstij, kurā tiek iekasēts nodoklis saskaņā ar šī panta noteikumiem, ir jāizmaksā Līgumslēdzējai Valstij, kuras labā šis nodoklis tika iekasēts, iekasētā nodokļa summa, no kuras, ja nepieciešams, atskaitīta ārkārtas izdevumu summa, kas saistīta ar šī nodokļa iekasēšanu, kāda ir minēta 7. punkta b) apakšpunktā.

7. Kamēr Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes nav vienojušās par citādiem noteikumiem, tiks uzskatīts, ka:

a) Līgumslēdzējas Valsts tekošos izdevumus, kas rodas, sniedzot palīdzību, sedz šī Valsts;

b) ārkārtas izdevumus, kas rodas, Līgumslēdzējai Valstij sniedzot palīdzību, sedz otra Valsts neatkarīgi no tā, kāds nodokļu apjoms tiek iekasēts tās labā.

Gadījumā ja Līgumslēdzēja Valsts paredz, ka var rasties ārkārtas izdevumi, tai nekavējoties jādara to zināmu otrai Valstij un jāuzrāda šādu izdevumu iespējamais apjoms.

8. Šajā pantā jēdziens «nodoklis» nozīmē nodokļus, uz kuriem attiecas šī Konvencija, un jebkādas ar tiem saistītās soda naudas vai procentus.

28. PANTS

IZŅĒMUMA SABIEDRĪBAS

Neskatoties uz jebkuru citu šīs Konvencijas noteikumu, ja:

a) sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidente, saņem ienākumu galvenokārt no citām Valstīm:

(i) no banku, kuģniecības, finansu vai apdrošināšanas darbības;

(ii) ja tā ir pārvaldes centrs, koordinācijas centrs vai līdzīga iestāde, kas veic administratīvus pakalpojumus vai cita veida palīdzību sabiedrību grupai, kura veic uzņēmējdarbību galvenokārt citās Valstīs;

b) izņemot gadījumus, kad tiek pielietotas nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas metodes, kādas parasti piemēro šī Valsts, šis ienākums būtu pakļauts aplikšanai ar ievērojami zemākiem nodokļiem, nekā ienākums no līdzīga veida šajā Valstī veiktas uzņēmējdarbības vai ienākums, kas tiktu gūts par pārvaldes centra, koordinācijas centra vai citu līdzīgu administratīvu pakalpojumu sniegšanu sabiedrību grupai, kura veic uzņēmējdarbību šīs Valsts iekšienē, atkarībā no apstākļiem 23. panta 1. d) apakšpunkts un jebkurš cits šīs Konvencijas noteikums, kurš saistīts ar nodokļu atbrīvojumiem vai atvieglojumiem, netiks pielietots šādas sabiedrības ienākumam un dividendēm, ko izmaksā šāda sabiedrība.

29. PANTS

DIPLOMĀTI UN KONSULĀRIE DARBINIEKI

Nekas šajā Konvencijā nedrīkst ietekmēt diplomātisko misiju locekļu vai konsulāro punktu darbinieku fiskālās privilēģijas, kas tiem piemērojamas saskaņā ar starptautisko likumdošanu vai speciāliem nolīgumiem.

30. PANTS

STĀŠANĀS SPĒKĀ

1. Pēc tam, kad ir izpildītas konstitucionālās prasības, lai Konvencija stātos spēkā, Līgumslēdzēju Valstu valdībām ir jāapmainās ar attiecīgam notām.

2. Konvencija stājas spēkā 30 dienu laikā pēc pēdējās 1. punktā minētās notas iesniegšanas datuma, un tās noteikumi abās Līgumslēdzējās Valstīs tiks pielietoti:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī, sākot ar ienākumu, kas gūts tā kalendārā gada 1. janvārī vai pēc tam, kalendārā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā;

(ii) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem, sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā, kurš sākas tā kalendārā gada 1. janvārī vai pēc 1. janvāra, kas seko gadam, kurā stājas spēka šī Konvencija.

31. PANTS

DARBĪBAS PĀRTRAUKŠANA

Šī Konvencija ir spēkā tik ilgi, kamēr Līgumslēdzēja Valsts to pārtrauc. Katra Līgumslēdzēja Valsts var pārtraukt šīs Konvencijas darbību, diplomātiskā ceļā iesniedzot rakstveida notu par pārtraukšanu ne mazāk kā 6 mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām. Šādā gadījumā Konvencijas darbība abās Līgumslēdzējās Valstīs tiks pārtraukta:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī, sākot ar ienākumu, ko gūst tā kalendārā gada 1. janvārī vai pēc tam šajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīgā nota;

(ii) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem, sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā, kas sākas 1. janvārī vai pēc tam šajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīgā nota.

Konvencija sastādīta divos eksemplāros angļu valodā, parakstīta 1993. gada 5. aprīlī Stokholmā.

Parakstījušos liecinieku klātbūtnē, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir parakstījuši:

 

Latvijas Republikas Valdības vārdā 

I. GROSS, Latvijas Republikas vēstnieks Zviedrijas Karalistē

 

Zviedrijas Karalistes Valdības vārdā

B. LUNDGRENS, Zviedrijas Karalistes nodokļu ministrs

 
Document information
Status:
In force
In force
State:
 Sweden
Type:
 international agreement
 bilateral
Entry into force:
 01.01.1994.
Signature:
 05.04.1993.
Place of signature: 
Stokholma
Ratification:
 Parliament
Reservation: No
Declaration: No
Publication:
 "Latvijas Vēstnesis", 115, 01.12.1993.
Language:
Related documents
  • Other related documents
851
0
 
0
Latvijas Vestnesis, the official publisher
ensures legislative acts systematization
function on this site.
All Likumi.lv content is intended for information purposes.
About Likumi.lv
News archive
Useful links
For feedback
Contacts
Mobile version
Terms of service
Privacy policy
Cookies
Latvijas Vēstnesis "Everyone has the right to know about his or her rights."
Article 90 of the Constitution of the Republic of Latvia
© Official publisher "Latvijas Vēstnesis"