Teksta versija
LEGAL ACTS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
home
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

STARPTAUTISKIE DOKUMENTI

LĪGUMS STARP LATVIJAS REPUBLIKU UN AUSTRIJAS REPUBLIKU PAR IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANU UN TO AIZSARDZĪBU

LATVIJAS REPUBLIKA UN AUSTRIJAS REPUBLIKA, turpmāk līgumā sauktas "Līgumslēdzējas puses",

VĒLĒDAMĀS radīt labvēlīgus apstākļus plašākai ekonomiskajai sadarbībai starp abām Līgumslēdzējām pusēm,

ATZĪSTOT nepieciešamību veicināt un aizsargāt ieguldījumus, lai stimulētu ieguldījumu veikšanu un tādējādi sekmētu abu valstu ekonomisko attiecību attīstību,

VIENOJĀS PAR SEKOJOŠO:

1. pants. Terminu skaidrojums

Šī līguma mērķiem:

(1) termins "ieguldījumi" ietver visu veidu īpašumu, tai skaitā,bet ne tikai:

a) kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī citas īpašuma tiesības, tādas kā hipotēkas, vienas puses tiesības atteikties no savu līgumsaistību izpildes, ķīlas tiesības, lietošanas tiesības, un līdzīgas tiesības;

b) līdzīpašnieka tiesības un cita veida līdzdalību uzņēmumos;

c) tiesības pieprasīt naudas līdzekļus, kuri nodoti, lai radītu ekonomiskas vērtības vai pakalpojumus, kuriem ir ekonomiska vērtība;

d) autortiesības, tiesības rūpnieciskās ražošanas aizsardzībai, tādas kā izgudrotāja patentus, firmas zīmes, rūpnieciskās ražošanas paraugus un modeļus, tehnoloģiju, know-how, firmas vārdu un firmas vērtību;

e) sabiedriski tiesiskas koncesijas dabas bagātību izpētei un ieguvei;

(2) ar terminu "ieguldītājs" attiecībā uz Austrijas Republiku saprot:

a) katru fizisko personu, kurai ir Austrijas Republikas pilsonība un kura veic ieguldījumus otras Līgumslēdzējas puses suverēnajā teritorijā;

b) katru juridisku personu vai sabiedrības, kuras izveidotas saskaņā ar Austrijas Republikas likumdošanu un kuras pastāvīgā atrašanās vieta ir suverēnajā Austrijas Republikā un kura veic ieguldījumu otras Līgumslēdzējas puses suverēnajā teritorijā;

attiecībā uz Latvijas Republiku:

a) katru fizisko personu, kurai saskaņā ir Latvijas Republikas likumdošanu piešķirts pilsoņa statuss un kura veic ieguldījumu otras Līgumslēdzējas puses suverēnajā teritorijā;

b) katru juridisko personu, kura izveidota saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu un kuras pastāvīgā atrašanās vieta ir suverēnajā Latvijas Republikā, un kura veic ieguldījumu otras Līgumslēdzējas puses suverēnajā teritorijā;

(3) ar terminu "ienākumi" jāsaprot tās naudas summas, ko dod ieguldījumi, tai skaitā, bet ne tikai, peļņu, procentus, kapitāla pieaugumu, dividendes, tantjēmas, nodevas par licencēm un cita veida atlīdzību;

(4) termins "atsavināšana" ietver arī nacionalizāciju vai jebkurus citus pasākumus ar līdzīgu rezultātu.

 

2. pants. Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

(1) Katra Līgumslēdzēja puse pēc savām iespējām sekmē otras līgumslēdzējas puses ieguldītāju veiktos ieguldījumus savā suverēnajā teritorijā, pieļauj šos ieguldījumus saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem un rīkojas ar tiem taisnīgi un godprātīgi jebkurā gadījumā;

(2) Ieguldījumi saskaņā ar 1. panta 1. punktu un no tiem gūtā peļņa atrodas šī līguma pilnā aizsardzībā. Šīs peļņas atkaliegūšnas gadījumā, tas pats, nekaitējot 1. punkta noteikumiem, attiecas arī uz šeit radušos peļņu. Ieguldījuma tiesiskajai paplašināšanai, izmaiņai vai pārmaiņai jānotiek saskaņā ar tās Līgumslēdzējas puses likumdošanu, kuras suverēnajā teritorijā ieguldījums tika veikts.

 

3. pants. Rīkošanās ar ieguldījumiem

(1) Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina otrai Līgumslēdzējai pusei un tās ieguldījumiem ne mazāk izdevīgu režīmu, kāds tas ir trešo valstu ieguldītājiem un to ieguldījumiem;

(2) Noteikumi, saskaņā ar 1. pantu, nav jāiztulko tā, ka tie vienai no Līgumslēdzēju pusēm uzliktu par pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem un to ieguldījumiem, patreiz vai turpmāk, īpašu labvēlības režīmu, ierādot pirmtiesības un privilēģijas, kas izriet no :

a) muitas savienības, kopēja tirgus, brīvas tirdznieciskās zonas vai piederības kādai ekonomiskai apvienībai;

b) kāda starptautiska nolīguma, starpvalstu vienošanās vai valsts iekšējiem normatīvajiem aktiem nodokļu jautājumos;

c) noteikumiem, kas atvieglo satiksmi pāri robežai;

d) nacionālā režīma, ko viena Līgumslēdzēja puse ir piešķīrusi trešajai valstij saskaņā ar divpusēju līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.

 

4. pants.. Zaudējumu atlīdzināšana

(1) Vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumi otras Līgumslēdzējas puses suverēnajā teritorijā drīkst tikt atsavināti tikai sabiedrības interesēs un likumdošanā noteiktajā kārtībā un pret kompensāciju. Kompensācijai jāatbilst atsavinātajai ieguldījuma vērtībai, kas noteikta pirms tā brīža, kad par faktisko vai paredzēto nacionalizāciju kļuva zināms atklātībai. Kompensācija jāizmaksā bez vilcināšanās un līdz izmaksas brīdim tā ir aplikta ar tās valsts bankas noteikto parasto procentu likmi, kuras suverēnajā teritorijā ieguldījums ir veikts, kompensācija jāizmaksā brīvi konvertējamā valūtā un tai jābūt brīvi pārvedamai. Vēlākais atsavināšanas brīdī piemērotā veidā jāparūpējas par kompensācijas noteikšanu un izmaksu.

(2) Ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm atsavina kādas sabiedrības īpašumus, kura pēc 1. panta 2. punkta uzskatāma par šīs Līgumslēdzējas puses sabiedrību un kurā otrās Līgumslēdzējas puses ieguldītājam pieder tiesības uz līdzdalību vai paju, tad atbilstoši 1. panta noteikumiem, ieguldītājam tiek garantēta atbilstoša kompensācija.

(3) Ieguldītājam ir tiesības pārbaudīt atsavināšanas likumīgumu ar tās Līgumslēdzējas puses kompetentu institūciju palīdzību, kura ir ierosinājusi atsavināšanu.

(4) Ieguldītājam ir tiesības pārbaudīt kompensācijas lielumu (apjomu)un izmaksas veidus vai nu ar tās Līgumslēdzējas puses kompetentu institūciju palīdzību, vai arī ar kādas starptautiskas šķīrējtiesas starpniecību, saskaņā ar šī līguma 8. pantu.

 

5. pants. Pārvedumi

(1) Katra Līgumslēdzēja puse bez nepieklājīgas vilcināšanās nodrošina otrai Līgumslēdzējai pusei brīvu pārvedumu brīvi konvertējamā valūtā, saskaņā ar ieguldījuma veikšanai ietvertajiem maksājumiem, īpaši attiecībā uz:

a) kapitālu un papildus summām/iemaksām ieguldījumu uzturēšanai kārtībā vai to apjoma palielināšanai;

b) summām, kuras bijušas paredzētas to izdevumu segšanai, kuri saistīti ar ieguldījuma pārvaldīšanu;

c) ienākumiem;

d) aizdevumu atmaksāšanu;

e) ienākumiem ieguldījuma pilnīgas vai daļējas likvidēšanas vai pārdošanas gadījumā;

f) kompensāciju saskaņā ar šī līguma 4. panta 1. punktu.

(2) Maksājumi, atbilstoši šim pantam, notiek pēc tādiem maiņas kursiem, kādi pārveduma izdarīšanas dienā ir pārvedumu veicošās Līgumslēdzējas puses suverēnajā teritorijā.

(3) Valūtas maiņas kursi tiek noteikti saskaņā ar katras Līgumslēdzējas puses suverēnajā teritorijā esošo biržu kursiem, respektīvi uz tā brīža banku sistēmas noteiktajiem kursiem katras Līgumslēdzējas puses suverēnajā teritorijā. Bankas nodevām jābūt taisnīgām un samērīgām.

 

6. pants. Pārņemšanas tiesības

Ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm vai arī tās pilnvarota institūcija savam ieguldītājam ir veikusi maksājumus, pamatojoties uz garantiju par ieguldījumu otras Līgumslēdzējas puses suverēnajā teritorijā, tad šī otra Līgumslēdzēja puse, nekaitējot pirmās Līgumslēdzējas puses ieguldītāja interesēm, saskaņā ar šī līguma 8. pantu un pirmās Līgumslēdzējas puses tiesībām, saskaņā ar šī līguma 9. pantu, atzīst visu šī ieguldītāja tiesību un prasību nodošanu pirmajai Līgumslēdzējas pusei, kas notiek, pamatojoties uz likumdošanu vai likumīgu darījumu. Tālāk otra Līgumslēdzēja puse atzīst visas pirmās Līgumslēdzējas puses tiesības un prasības, kuras pirmā Līgumslēdzēja puse ir tiesīga īstenot tādā pašā apjomā kā tās tiesiskais priekšgājējs. Uz maksājumu pārvedumiem attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei, saskaņā ar tiesību pārņemšanu, attiecas šī līguma 4. un 5. pants.

 

7. pants. Citas saistības

(1) Ja no vienas Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem vai saistībām starptautisko tiesību jomā, kuras blakus šim nolīgumam pastāv starp Līgumslēdzējām pusēm vai tiks pieņemti nākotnē, izriet vispārēji vai īpaši noteikumi, kuri paredz otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju veiktajiem ieguldījumiem labvēlīgāku (izdevīgāku) režīmu, kā šī līguma piešķirtais, tad šiem noteikumiem, ja tie ir izdevīgāki attiecībā uz šo līgumu, ir dodama priekšroka.

(2) Katra Līgumslēdzēja puse ievēro jebkādas saistības, kuras tā ir uzņēmusies savā teritorijā pret otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju, attiecībā uz tās sankcionētajiem ieguldījumiem.

 

8. pants. Ieguldījumu strīdu izskatīšana

(1) Ja starp vienu Līgumslēdzējas pusi un otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju rodas domstarpības attiecībā uz ieguldījumu, tad starp abām strīdus pusēm tās, cik iespējams, risināmas draudzīgā ceļā;

(2) Ja abas Līgumslēdzējas puses ir 1965. gada 18. marta Vašingtonas konvencijas locekles, tad jārīkojas saskaņā ar sekojošiem noteikumiem:

Ja nesaskaņas saskaņā ar 1. punktu netiek atrisinātas 3 mēnešu laikā pēc pietiekoši detalizēta prasības rakstiska paziņojuma saņemšanas, tad strīdus jautājums vienas Līgumslēdzējas puses vai otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāja uzdevumā tiek iesniegts izlīgumam vai izšķiršanai Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izķiršanas centrā, kas tika izveidots, pamatojoties uz 1965. g. 18. martā Vašingtonā parakstīto konvenciju par ieguldījumu strīdu izskatīšanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem. Ja strīdus jautājums tiek izskatīts šķīrējtiesā, tad katra Līgumslēdzēja puse arī, neuzrādot personisku šķīrējtiesas vienošanos starp Līgumslēdzējas pusi un ieguldītāju, neatsaucami un iepriekš piekrīt tādas nesaskaņas iesniegt Centrā un šķīrējtiesas lēmumu atzīt par saistošu. Šī piekrišana nozīmē atteikšanos no prasības izskatīt lietu valsts iekšējā administratīvajā vai tiesas procesā.

(3) Gadījumā, ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm nav 2. pantā minētās konvencijas dalībniece, tad jārīkojās saskaņā ar šādiem noteikumiem:

Ja kāda no minētajām domstarpībām, saskaņā ar 1. pantu netiek atrisināta trīs mēnešu laikā pēc pietiekoši detalizēta prasības rakstiska paziņojuma saņemšanas, tad strīdus jautājumu pēc vienas Līgumslēdzējas puses vai otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāja pieprasījuma izšķir trīs šķīrējtiesneši šķīrējtiesas ceļā saskaņā ar UNCITRAL -- šķīrējtiesas procesuālo (tiesāšanas) kārtību, kāda ir spēkā pieprasījuma iesniegšanas brīdī abām Līgumslēdzējām pusēm pieņemamā formulējumā. Līgumslēdzēja puse pakļaujas minētajai šķīrējtiesai arī tad, ja nav attiecīgas vienošanās par šķīrējtiesas sasaukšanu;

(4) Šķīrējtiesas lēmums ir galīgs un saistošs, tas tiek pildīts saskaņā ar katras valsts iekšējo likumdošanu, katra Līgumslēdzējas puse garantē šķīrējtiesas lēmuma atzīšanu un izpildi saskaņā ar atbilstošajiem normatīvajiem aktiem;

(5) Līgumslēdzēja puse, kura ir strīdus puse, nevienā no izlīguma vai šķīrējtiesas vai arī šķīrējtiesas lēmuma izpildes posmiem nevar aizbildināties, ka ieguldītājs, kurš ir otra strīdus puse, pamatojoties uz garantiju, ir saņēmis atlīdzību par visiem vai daļu no saviem zaudējumiem.

 

9. pants. Strīdi starp Līgumslēdzējām pusēm

(1) Nesaskaņas starp Līgumslēdzējām pusēm par šī līguma iztulkošanu vai piemērošanu jārisina, cik iespējams, draudzīgā ceļā.

(2) Ja nesaskaņas saskaņā ar 1. punktu netiek atrisinātas 6 mēnešu laikā, strīdus jautājums pēc kādas no Līgumslēdzējas puses pieprasījuma tiek iesniegts izskatīšanai šķīrējtiesā.

(3) Šķīrējtiesa katras lietas izskatīšanai tiek sasaukta sekojošā kārtībā: katra Līgumslēdzēja puse ieceļ vienu šķīrējtiesas locekli un abi šķīrējtiesas locekļi vienojas par kādas trešās valsts pilsoni kā priekšsēdētāju. Šķīrējtiesas locekļus jāieceļ divu mēnešu laikā pēc tam, kad viena no Līgumslēdzējām pusēm otrai rakstiski paziņojusi, ka tā vēlas strīdus jautājumu nodot izskatīšnai. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs jāieceļ divu mēnešu laikā pēc tam, kad viena no Līgumslēdzējām pusēm otrai ir paziņojusi, ka tā grib iesniegt strīdus jautājumu šķīrējtiesai.

(4) Ja 3. punktā noteiktie termiņi netiek ievēroti, katra no Līgumslēdzējām pusēm gadījumā, ja nepastāv kāda cita vienošanās, var lūgt starptautiskās tiesas prezidentu iecelt nepieciešamos šķīrējtiesnešus. Ja starptautiskās tiesas prezidents ir kādas Līgumslēdzējas puses valsts pilsonis vai arī viņš nevar pildīt šīs funkcijas kādu citu iemeslu dēļ, tad šo nepieciešamo šķīrējtiesnešu iecelšanu var veikt viceprezidents, vai, ja arī viņš nevar pildīt šīs funkcijas, tad vecākais Starptautiskās tiesas loceklis, kurš tiek pieaicināts uz tādiem pašiem noteikumiem.

(5) Šķīrējtiesa nosaka pati savu tiesāšanas kārtību.

(6) Šķīrējtiesa pieņem lēmumus, pamatojoties uz šo līgumu, kā arī uz vispāratzītām starptautisko tiesību normām. Tā pieņem lēmumus ar balsu vairākumu, šķīrējtiesas lēmums ir galīgs un saistošs.

(7) Katra Līgumslēdzēja puse sedz savu locekļu un savas likumīgās pārstāvēšanas izdevumus šķīrējtiesā. Ieceltā priekšsēdētāja, kā arī citus izdevumus sedz abas Līgumslēdzējas puses vienādās daļās. Šķīrējtiesa savā lēmumā var noteikt arī citu izdevumu segšanas kārtību.

 

10. pants. Līguma piemērošana

Šis līgums attiecas uz ieguldījumiem, kurus vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāji ir veikuši vai veiks otras Līgumslēdzējpuses teritorijā saskaņā ar tās likumdošanu, kā pirms, tā arī pēc šī līguma stāšanās spēkā. Tas neattiecas uz ieguldījumiem, kuri veikti pirms 1956. gada 1. janvāra, izņemot gadījumus, ja starp Līgumslēdzējām pusēm pastāvēja noteikta vienošanās.

 

11. pants. Stāšanās spēkā un darbības laiks

(1) Šim līgumam nepieciešama ratifikācija, un tas stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā, skaitot no mēneša, kurā veikta ratifikācijas dokumentu apmaiņa;

(2) Līgums paliek spēkā desmit gadus, pēc šī laika iztecēšanas tas tiek pagarināts uz nenoteiktu laiku un katra no Līgumslēdzējām pusēm var to anulēt, diplomātiskā ceļā rakstiski par to brīdinot 12 mēnešus iepriekš.

(3) Uz ieguldījumiem, kuri veikti pirms šī līguma darbības laušanas brīdža, attiecas šī līguma pirmo 10 pantu nosacījumi ir spēkā vēl desmit gadus pēc minētā līguma darbības laušanas brīža.

Parakstīts Rīgā, 1994.gada 17.novembrī divos oriģināleksemplāros, katrs vācu un latviešu valodās, pie kam abiem tekstiem ir vienāds spēks.

Austrijas Republikas Latvijas Republikas

vārdā vārdā

 
Document information
Status:
Not in force
Not in force
State:
 Austria
Type:
 international agreement
 bilateral
Entry into force:
 01.05.1996.
Signature:
 17.11.1994.
Place of signature: 
Rīga
End of validity:
 01.09.2022.
Ratification:
 Parliament
Reservation: No
Declaration: No
Publication:
 "Latvijas Vēstnesis", 154, 06.10.1995.
Related documents
  • Other related documents
71
0
 
0
Latvijas Vestnesis, the official publisher
ensures legislative acts systematization
function on this site.
All Likumi.lv content is intended for information purposes.
About Likumi.lv
News archive
Useful links
For feedback
Contacts
Mobile version
Terms of service
Privacy policy
Cookies
Latvijas Vēstnesis "Everyone has the right to know about his or her rights."
Article 90 of the Constitution of the Republic of Latvia
© Official publisher "Latvijas Vēstnesis"