Teksta versija
LEGAL ACTS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
home
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
1969. gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu

Līgumslēdzējas Valdības,

VĒLOTIES izveidot vienotus principus un noteikumus, lai noteiktu tilpību kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus,

UZSKATOT, ka šo mērķi vislabāk var sasniegt, noslēdzot Konvenciju,

VIENOJĀS par sekojošo:

1. pants

Vispārējas saistības saskaņā ar Konvenciju

Līgumslēdzējas Valdības apņemas realizēt šīs Konvencijas un tās Pielikumu nosacījumus, kuri ir neatņemama šīs Konvencijas daļa. Jebkura atsaukšanās uz šo Konvenciju vienlaicīgi nozīmē atsaukšanos uz Pielikumiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā Konvencijā, ja nav noteikts citādi:

1) "Noteikumi" nozīmē šai Konvencijai pievienotos noteikumus;

2) "Administrācija" nozīmē kuģa karoga valsts valdību;

3) "starptautisks reiss" nozīmē jūras reisu no valsts, uz kuru attiecas šī Konvencija, uz ostu ārpus šīs valsts robežas vai pretēji. Šajā nozīmē katra teritorija, par kuras starptautiskām attiecībām ir atbildīga Līgumslēdzēja Valdība vai kurai Apvienoto Nāciju Organizācija ir valdošā vara, ir jāaplūko kā atsevišķa valsts;

4) "bruto tilpība" nozīmē kuģa vislielāko apjomu, kas noteikts saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem;

5) "neto tilpība" nozīmē kuģa derīgā tilpuma lielumu, kas noteikts saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem;

6) "jauns kuģis" nozīmē kuģi, kuram ir ielikts ķīlis, vai kuģi, kurš ir līdzīgas būvniecības posmā dienā, kurā Konvencijas stājas spēkā vai pēc šīs dienas;

7) "esošais kuģis" nozīmē kuģi, kurš nav jauns kuģis;

8) " garums" nozīmē garumu, kas ir 96% no pilnā kuģa garuma pa ūdenslīniju ar iegrimi, kas ir 85% no teorētiskā borta augstuma, kas tiek mērīts no ķīļa augšējās malas, vai kuģa garums no kuģa priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij uz tās pašas ūdenslīnijas, skatoties, kurš ir lielāks. Kuģiem, kuri projektēti ar galsveri, ūdenslīnijai, pēc kuras tiek mērīts garums, jābūt paralēlai konstruktīvai ūdenslīnijai;

9) "Organizācija" nozīmē Starpvaldību Jūras Konsultatīvo Organizāciju.

3. pants

Pielietošana

1. Šo Konvenciju pielieto šādiem kuģiem, kuri veic starptautiskos reisus:

a) kuģiem, kuri piereģistrēti valstīs, kuru valdības ir Līgumslēdzējas Valdības;

b) kuģiem, kuri piereģistrēti teritorijās, uz kurām saskaņā ar 20. pantu pielietojama šī Konvencija; un

c) nepiereģistrētiem kuģiem, kura karoga valsts valdība ir Līgumslēdzēja Valdība.

2. Šo Konvenciju pielieto:

a) jauniem kuģiem;

b) esošiem kuģiem, kuri pakļauti pārbūvei vai modernizācijai, kas pēc Administrācijas uzskatiem būtiski izmainīs kuģu brutto tilpību;

c) esošiem kuģiem pēc kuģa īpašnieka lūguma; un

d) visiem esošiem kuģiem 12 gadus pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienas, izņemot kuģus, kas jau minēti šā punkta b) un c) apakšpunktos, kuri pēc šī termiņa saglabās savu tajā laikā esošo tilpību ar mērķi pielietot tiem atbilstošas citu Starptautisku konvenciju prasības.

3. Esošo kuģu tilpība, kuriem šī Konvencija jau tika pielietota saskaņā ar šī panta 2. punkta c) apakšpunktu, vairs netiek mērīta saskaņā ar prasībām, kuras Administrācija pielietoja kuģiem, kuri veica starptautiskos reisus līdz Konvencijas spēkā stāšanās dienai.

4. pants

Izņēmumi

1. Šī Konvencija nav pielietojama:

a) kara kuģiem; un

b) kuģiem, kuru garums nepārsniedz 24 metrus (79 pēdas).

2. Nekas šajā Konvencijā nav pielietojams kuģiem, kuri brauc tikai un vienīgi:

a) pa Lielajiem Ziemeļamerikas ezeriem un Sv. Labrenča upi līdz taisnajai līnijai Austrumos, kas novilkta no Rosiera zemesraga līdz Antikosti salas Vestpointai, un tālāk uz Antikosti salas 63° rietumu meridiāna Ziemeļu virzienā;

b) Kaspijas jūrā; vai

c) pa Plates, Paranas un Urugvajas upēm līdz taisnajai līnijai, kas novilkta starp Punta Rasa (Kabo San Antonio) Argentīnā un Punta del Este Urugvajā.

5. pants

Nepārvarama vara

1. Uz kuģi, uz kuru neattiecas šīs Konvencijas noteikumi brīdī, kad tas dodas jebkurā reisā, noteikumi neattieksies arī jebkurā gadījumā, kuģim novirzoties no kursa nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ vai citas nepārvaramas varas gadījumā.

2. Pielietojot šīs Konvencijas prasības, Līgumslēdzējām Valdībām jāpievērš pienācīga uzmanība jebkuram kuģa novirzīšanās no kursa vai aizkavēšanās gadījumam, kam par iemeslu ir nelabvēlīgi laika apstākļi vai cits nepārvaramas varas gadījums.

6. pants

Tilpības noteikšana

Bruto un neto tilpības noteikšanu veic Administrācija, kura tomēr var arī uzticēt kuģa tilpības noteikšanu atsevišķām, tās atzītām personām vai organizācijām. Katrā gadījumā attiecīgā Administrācija uzņemas pilnu atbildību par bruto un neto tilpības noteikšanu.

7. pants

Apliecības izsniegšana

1. Starptautiskā tilpības apliecība (1969) ir jāizsniedz katram kuģim, kura bruto un neto tilpība ir noteikta saskaņā ar šo Konvenciju.

2. Šādu apliecību izsniedz Administrācija vai cita, attiecīgi pilnvarota persona vai organizācija. Katrā gadījumā Administrācija uzņemas pilnu atbildību par apliecību.

8. pants

Apliecības izsniegšana, ko veic cita valdība

1. Jebkura Līgumslēdzēja Valdība saskaņā ar šo Konvenciju pēc citas Līgumslēdzējas Valdības lūguma var noteikt kuģa bruto un neto tilpību un izsniegt vai pilnvarot Starptautiskās tilpības apliecības (1969) izsniegšanu kuģim.

2. Apliecības kopija un tilpības aprēķinu kopija pēc iespējas ātrāk jānogādā Valdībai, kura to lūgusi.

3. Šādi izsniegtajā apliecībā jābūt ierakstam par to, ka tā izsniegta pēc kuģa pašreizējās un nākamās karoga valsts valdības lūguma, un šai apliecībai ir tāds pats likumīgs spēks un tā atzīstama tāpat kā apliecība, kura izsniegta saskaņā ar 7. pantu.

4. Starptautisko tilpības apliecību (1969) nedrīkst izsniegt kuģim, kura karoga valsts valdība nav Līgumslēdzēja Valdība.

9. pants

Apliecības forma

1. Apliecība tiek sastādīta izdevējas valsts oficiālajā valodā vai valodās. Ja tā nav sastādīta angļu vai franču valodā, tekstā jāiekļauj tulkojums vienā no šīm valodām.

2. Apliecības formai jāatbilst 2. pielikumā sniegtajam paraugam.

10. pants

Apliecības anulēšana

1. Ievērojot Konvencijai pievienotajos noteikumos paredzētos izņēmumus, Starptautiskā tilpības apliecība (1969) nav derīga un Administrācija to anulē, ja ir notikušas izmaiņas kuģa uzbūvē, konstrukcijā, apjomā, telpu izmantošanā, kuģa pasažieru kopējā skaitā, ko bija atļauts pārvadāt saskaņā ar kuģa pasažiera apliecību, noteiktās kravas markas vai atļautās kuģa iegrimes izmaiņas, kuras izraisa kuģa neto un bruto tilpības palielināšanos.

2. Apliecība, kuru kuģim izsniegusi Administrācija, vairs nav derīga, ja kuģis tiek nodots citai karoga valstij, izņemot šā panta 3. punktā paredzēto gadījumu.

3. Pēc kuģa nodošanas citai valstij, kuras valdība ir Līgumslēdzēja Valdība, Starptautiskā tilpības apliecība (1969) ir derīga ne ilgāk kā trīs mēnešus vai līdz tam laikam, kamēr Administrācija izsniegs citu Starptautisko tilpības apliecību (1969) iepriekšējās vietā, atkarībā no tā, kas notiks agrāk. Kuģa karoga valsts Līgumslēdzējai Valdībai, kur a s kuģis ir nodots citai valstij, cik vien ātri iespējams pēc kuģa nodošanas, ir jānodod Administrācijai kuģa apliecības kopija, kura tai bija nodošanas brīdī, un attiecīgo tilpības aprēķinu kopija.

11. pants

Apliecības atzīšana

Saskaņā ar šo Konvenciju Līgumslēdzējas Valdības vārdā izsniegta apliecība jāatzīst citai Līgumslēdzējai Valdībai un šīs Konvencijas mērķu īstenošanā tā ir derīga tikpat lielā mērā kā tā, kuru izdevusi Līgumslēdzēja Valdība.

12. pants

Kontrole

1. Kuģis, kurš kuģo zem tādas valsts karoga, kuras valdība ir Līgumslēdzēja Valdība, citu Līgumslēdzēju Valdību ostās tiek pakļauts šo valdību pilnvarotu personu kontrolei. Šādai kontrolei jāaprobežojas ar to, lai konstatētu:

a) vai kuģim ir derīga Starptautiskā tilpības apliecība (1969); un

b) vai kuģa galvenie raksturlielumi atbilst apliecībā sniegtajiem datiem.

2. Šāda kontrole nekādā gadījumā nedrīkst būt kuģa aizkavēšanas iemesls.

3. Ja kontroles rezultātā tiek atklāts, ka kuģa galvenie raksturlielumi atšķiras no Starptautiskajā tilpības apliecībā (1969) ierakstītajiem, un tas rada bruto vai neto tilpības palielināšanos, kuģa karoga valsts valdība tiek bez vilcināšanās informēta.

13. pants

Privilēģijas

Kuģis, kuram nav saskaņā ar Konvenciju izsniegtas derīgas apliecības, nevar pretendēt uz Konvencijā paredzētajām privilēģijām.

14. pants

Agrākie līgumi, konvencijas un vienošanās

1. Visi citi līgumi, konvencijas un vienošanās, kas attiecas uz tilpības mērīšanas jautājumiem un kas pašreiz ir spēkā starp valdībām - šīs Konvencijas Pusēm, turpina būt spēkā tik ilgi, līdz beidzas to darbības termiņš attiecībā uz:

a) kuģiem, kuri nepielieto šo Konvenciju; un

b) kuģiem, kuri šo Konvenciju pielieto, bet tādos jautājumos, kuri tajā nav īpaši paredzēti.

2. Tomēr tādos gadījumos, kad šādi līgumi, konvencijas vai vienošanās ir pretrunā ar šo Konvenciju, noteicošie ir šīs Konvencijas noteikumi.

15. pants

Informācijas izplatīšana

Līgumslēdzējas Valdības apņemas nosūtīt un deponēt Organizācijai:

a) pietiekamu, saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem izsniedzamo apliecību paraugu skaitu izsūtīšanai Līgumslēdzējām Valdībām;

b) likumu, pavēļu, dekrētu, noteikumu un citu instrumentu tekstus, kuri tiek izdoti par dažādiem šīs Konvencijas jautājumiem; un

c) nevalstisko aģentūru sarakstu, kuras ir pilnvarotas to vārdā nodarboties ar jautājumiem, kas attiecas uz kuģu tilpību, nosūtīšanai Līgumslēdzējām Valdībām.

16. pants

Parakstīšana, akceptēšana un pievienošanās

1. Šī Konvencija ir atklāta parakstīšanai sešus mēnešus no 1969. gada 23. jūnija un pēc tam paliek atklāta, lai tai pievienotos. Apvienoto Nāciju Organizācijas vai jebkuras tās specializētās aģentūras dalībvalstu, vai Starptautiskās Atomenerģijas Aģentūras dalībvalstu, vai Starptautiskās Tiesas Statūtu pušu valdības var kļūt par šīs Konvencijas Pusēm:

a) parakstot ar atrunu par akceptēšanu;

b) parakstot ar atrunu par akceptēšanu; ar tai sekojošu akceptēšanu; vai

c) pievienojoties.

2. Akceptēšana vai pievienošanās notiek, deponējot Organizācijai akceptēšanas vai pievienošanās instrumentu. Organizācija informē visas valdības, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju vai pievienojušās tai, par katru jaunu akceptēšanas vai pievienošanās instrumentu un tā deponēšanas datumu. Organizācija informē arī visas tās valdības, kuras jau ir parakstījušas Konvenciju, par jebkuru parakstīšanu, kas veikta sešu mēnešu laikā pēc 1969. gada 23. jūnija.

17. pants

Stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija stājas spēkā pēc divdesmit četriem mēnešiem, skaitot no dienas, kad ne mazāk kā divdesmit piecu valstu valdības, kuru apvienotā jūras tirdzniecības flote sastāda ne mazāk kā sešdesmit piecus procentus no apvienotās pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības, ir parakstījušas bez atrunas par akceptēšanu vai deponējušas akceptēšanas vai pievienošanās instrumentus, saskaņā ar 16. pantu. Organizācija informē visas valdības, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju vai pievienojušās tai, par datumu, kurā tā stājas spēkā.

2. Valdībām, kuras šā panta 1. punktā minēto divdesmit četru mēnešu laikā ir deponējušas Organizācijai instrumentu par šīs Konvencijas akceptēšanu vai pievienošanos tai, akceptēšana vai pievienošanās stājas spēkā līdz ar Konvencijas spēkā stāšanās datumu vai pēc trīs mēnešiem, skaitot no datuma, kurā tika deponēts akceptēšanas vai pievienošanās instruments, atkarībā no tā, kurš notikums iestājas vēlāk.

3. Valdībām, kuras Konvencijas akceptēšanas vai pievienošanās instrumentu deponē pēc tās spēkā stāšanās datuma, Konvencija stājas spēkā pēc trim mēnešiem, skaitot no šā instrumenta deponēšanas datuma.

4. Pēc datuma, kad ir izpildīti visi nepieciešamie pasākumi, lai stātos spēkā šīs Konvencijas grozījums, vai saskaņā ar 18. panta 2. punkta b) apakšpunktu ir saņemti visi nepieciešamie apstiprinājumi, lai grozījumu pieņemtu vienbalsīgi, jebkurš deponētais akceptēšanas vai pievienošanās instruments jāattiecina uz grozīto Konvenciju.

18. pants

Grozījumi

1. Šī Konvencija var tikt grozīta pēc jebkuras Līgumslēdzējas Valdības lūguma saskaņā ar jebkuru šajā pantā norādīto procedūru.

2. Vienbalsīgi pieņemts grozījums:

a) pēc Līgumslēdzējas Valdības lūguma, katru piedāvāto šīs Konvencijas grozījumu Organizācija izsūta izskatīšanai visām Valdībām nolūkā to vienbalsīgi akceptēt;

b) jebkurš šāds grozījums stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem, skaitot no datuma, kad to akceptējušas visas Līgumslēdzējas Valdības, ja nav vienošanās par īsāku spēkā stāšanās termiņu. Ja Līgumslēdzēja Valdība divdesmit četru mēnešu laikā, kopš izsūtīts pirmais paziņojums, nav paziņojusi Organizācijai savu viedokli par ierosinātā grozījuma akceptēšanu vai noraidījumu, tiek uzskatīts, ka Līgumslēdzēja Valdība šo grozījumu ir pieņēmusi.

3. Grozījums pēc tā izskatīšanas Organizācijā:

a) pēc Līgumslēdzējas Valdības lūguma jebkurš tās ierosinātais šīs Konvencijas grozījums tiek izskatīts Organizācijā. Šāds grozījums, ja to pieņem Organizācijas Jūrniecības Drošības komiteja ar klātesošo un balsojušo divu trešdaļu balsu vairākumu, tiek nosūtīts visām Organizācijas dalībvalstīm un visām Līgumslēdzējām Valdībām vismaz sešus mēnešus pirms tā izskatīšanas Organizācijas Asamblejā;

b) ja Asamblejā grozījums tiek pieņemts ar klātesošo un balsojušo divu trešdaļu balsu vairākumu, Organizācija grozījumu nosūta visām Līgumslēdzējām Valdībām tā akceptēšanai;

c) šāds grozījums stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem, skaitot no datuma, kad to akceptējušas divas trešdaļas Līgumslēdzēju Valdību. Grozījums stājas spēkā attiecībā uz visām Līgumslēdzējām Valdībām, izņemot tās, kuras līdz tā spēkā stāšanās brīdim paziņo par grozījuma noraidīšanu;

d) Asambleja ar divu trešdaļu klātesošo un balsojušo balsu vairākumu, ieskaitot arī Jūrniecības Drošības komitejā pārstāvēto un Asamblejā klātesošo un balsojušo valdību divu trešdaļu balsu vairākumu, var grozījuma pieņemšanas brīdī ierosināt noteikt, ka tam ir tik svarīga nozīme, ka jebkura Līgumslēdzēja Valdība, kura izdarījusi paziņojumu saskaņā ar šā punkta c) apakšpunktu un kura nav akceptējusi šo grozījumu divpadsmit mēnešu laikā, skaitot no datuma, kad tas stājies spēkā, pēc šā termiņa beigām pārstāj būt šīs Konvencijas dalībvalsts. Šāds noteikums stājas spēkā, ja to akceptē divas trešdaļas Līgumslēdzēju Valdību;

e) nekas šajā pantā neliedz Līgumslēdzējai Valdībai, kura saskaņā ar šo punktu ir izvēlējusies noteiktu procedūru šīs Konvencijas grozījuma iesniegšanai, jebkurā laikā izvēlēties citu procedūru, kādu tā uzskatīs par vēlamāku saskaņā ar šā panta 2. vai 4. punktu.

4. Konferencē pieņemts grozījums:

a) pēc Līgumslēdzējas Valdības lūguma, kuru atbalsta vismaz viena trešdaļa Līgumslēdzēju Valdību, Organizācija sasauc Valdību konferenci, lai izskatītu šās Konvencijas grozījumus;

b) jebkuru grozījumu, kas šādā konferencē pieņemts ar Līgumslēdzēju Valdību klātesošo un balsojušo divu trešdaļu balsu vairākumu, Organizācija nosūta visām Līgumslēdzējām Valdībām tā akceptēšanai;

c) šāds grozījums stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem, skaitot no dienas, kad to akceptējušas divas trešdaļas Līgumslēdzēju Valdību. Grozījums stājas spēkā attiecībā uz visām Līgumslēdzējām Valdībām, izņemot tās, kuras pirms tā spēkā stāšanās dienas paziņojušas, ka tās grozījumu neakceptē;

d) konference, kas sasaukta saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, ar divu trešdaļu klātesošo un balsojušo balsu vairākumu var grozījuma pieņemšanas brīdī noteikt, ka tam ir tik svarīga nozīme, ka jebkura Līgumslēdzēja Valdība, kura izdarījusi paziņojumu saskaņā ar šā punkta c) apakšpunktu un kura nav akceptējusi šo grozījumu divpadsmit mēnešu laikā, skaitot no datuma, kad tas stājies spēkā, pēc šā termiņa beigām pārstāj būt šīs Konvencijas dalībvalsts.

5. Organizācija informē visas Līgumslēdzējas Valdības par grozījumiem, kas var stāties spēkā saskaņā ar šo pantu, vienlaicīgi paziņojot datumus, kurā katrs no šādiem grozījumiem stāsies spēkā.

6. Jebkura akceptēšana vai saskaņā ar šo pantu izdarīts paziņojums, tiek instrumenta veidā deponēts Organizācijā, kura paziņo visām Līgumslēdzējām Valdībām par akcepta vai paziņojuma saņemšanu.

19. pants

Denonsēšana

1. Jebkura Līgumslēdzēja Valdība var denonsēt šo Konvenciju jebkurā laikā pēc pieciem gadiem no dienas, kad Konvencija stājusies spēkā attiecībā uz šo valdību.

2. Denonsēšana tiek veikta, deponējot attiecīgu instrumentu Organizācijai, kura informē visas citas Līgumslēdzējas Valdības par katru šādu denonsēšanas instrumentu un tā saņemšanas datumu.

3. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada, skaitot no dienas, kad Organizācija saņēmusi deponēšanās instrumentu, vai pēc ilgāka laika, kāds var tikt noteikts šajā instrumentā.

20. pants

Teritorijas

1. a) Apvienoto Nāciju Organizācija, ja tā pārstāv kādas teritorijas administratīvo varu, vai jebkura Līgumslēdzēja Valdība, kas ir atbildīga par kādas teritorijas starptautiskajām attiecībām, cik ātri vien iespējams konsultējas ar šo teritoriju vai veic nepieciešamos pasākumus, cenšoties paplašināt šīs Konvencijas darbību attiecībā uz šo teriotoriju, un jebkurā laikā, nosūtot Organizācijai rakstisku paziņojumu, var deklarēt, ka šī Konvencija attiecas uz šo teritoriju.

b) ar datumu, kad saņemts šāds paziņojums vai ar kādu citu datumu, kāds var būt noteikts paziņojumā, šī Konvencija pielietojama paziņojumā minētajā teritorijā.

2. a) Apvienoto Nāciju Organizācija vai jebkura Līgumslēdzēja Valdība, kas izdarījusi paziņojumu saskaņā ar šā panta 1. punktu, var jebkurā laikā pēc piecu gadu termiņa izbeigšanās, sākot ar dienu, kad Konvencija tādējādi tika attiecināta uz kādu teritoriju, nosūtot Organizācijai rakstisku paziņojumu, var deklarēt, ka šī Konvencija šajā teritorijā pārstāj darboties.

b) šī Konvencija pārstāj darboties jebkurā šajā paziņojumā minētajā teritorijā pēc viena gada vai paziņojumā noteikta ilgāka laika, skaitot no dienas, kad Organizācija saņēmusi attiecīgo paziņojumu.

3. Organizācija informē visas Līgumslēdzējas Valdības par šīs Konvencijas pielietošanu jebkurā teritorijā saskaņā ar šā panta 1. punktu un par tās pielietošanas izbeigšanu saskaņā ar šā panta 2. punktu, katrā gadījumā uzrādot datumu, kurā šī Konvencija sāk vai beidz darboties.

21. pants

Deponēšana un reģistrācija

1. Šīs Konvencijas depozitārijs ir Organizācija un Organizācijas Ģenerālsekretārs Konvencijas apstiprinātas kopijas nosūta visām valdībām, kuras ir parakstījušas Konvenciju, kā arī valdībām, kuras tai pievienojušās.

2. Tiklīdz šī Konvencija stājas spēkā, Organizācijas Ģenerālsekretārs saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu nosūta tās tekstu Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam reģistrēšanai un publicēšanai.

22. pants

Valodas

Šī Konvencija ir sastādīta vienā eksemplārā angļu un franču valodā, turklāt abi teksti ir vienlīdz autentiski. Tiks sagatavoti tās oficiālie tulkojumi krievu un spāņu valodā un deponēti kopā ar parakstīto oriģinālu.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies savu valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Konvenciju.

Parakstīts Londonā 1969. gada divdesmit trešajā jūnijā.

(Seko delegāciju paraksti)

1. pielikums
Kuģu bruto tilpības un neto tilpības mērīšanas noteikumi

1. noteikums

Vispārīgie noteikumi

1. Kuģa tilpība sastāv no bruto tilpības un neto tilpības.

2. Bruto tilpība un neto tilpība jāmēra saskaņā ar šiem noteikumiem.

3. Jauna tipa kuģiem, kuru konstruktīvo īpatnību dēļ šo noteikumu pielietošana ir neiespējama vai nelietderīga, bruto un neto tilpību nosaka pēc Administrācijas ieskatiem. Šajā gadījumā Administrācijas pienākums ir paziņot Organizācijai precīzas ziņas par pielietoto aprēķināšanas metodi, lai informētu Līgumslēdzējas Valdības.

2. noteikums

Pielikumā lietoto terminu definīcijas

1. Augšējais klājs:

Augšējais klājs ir pats augstākais nepārtrauktais klājs, kas pakļauts jūras un laika apstākļu iedarbībai, kam atklātajās daļās ir jūras iedarbībā ūdens necaurlaidīgas visu atveru pastāvīgas aizveres, un zemāk par kuru visas atveres kuģa bortos apgādātas ar pastāvīgām ierīcēm ūdens necaurlaidīgai aizvēršanai.

Uz kuģiem, kuru augšējam klājam ir pakāpiens, par augšējo klāju tiek pieņemta pati zemākā atklātā klāja līnija un tās turpinājums paralēli klāja augšējai daļai.

2. Teorētiskais borta augstums:

a) teorētiskais borta augstums ir vertikālais attālums, kas tiek mērīts no ķīļa augšējās malas līdz augšējā klāja zemākajai malai pie borta. Uz koka vai kompozītkuģiem šo attālumu mēra no zemākās ķīļa rievas malas. Ja kuģa mideļa zemākās daļas forma ir ieliekta vai arī ir biezas rievu joslas, tad borta augstumu mēra no dibena plakanās daļas turpinājuma un ķīļa sānu malas krustpunkta;

b) kuģiem, kuriem ir ieapaļš klāja un borta savienojums, teorētiskais borta augstums jāmēra līdz klāja līnijas un borta apšuvuma teorētiskā turpinājuma krustpunktam;

c) gadījumā, ja augšējam klājam ir pakāpiens un klāja paaugstinātā daļa atrodas virs teorētiskā borta augstuma mērāmā punkta, tad teorētiskā borta augstums jāmēra līdz nosacītai līnijai, kas ir klāja zemākās daļas turpinājums paralēli paaugstinātai daļai.

3. Platums:

Platums ir vislielākais kuģa platums, kas tiek mērīts kuģa garuma vidusdaļā starp brangu ārējām malām kuģiem ar metāla apšuvumu un starp korpusa ārējām virsmām kuģiem, kuru apšuvums ir no cita materiāla.

4. Slēgtās telpas:

Slēgtās telpas ir visas telpas, kuras ierobežo kuģa korpuss, pastāvīgās vai izjaucamās šķērssienas vai arī starpsienas, klāji vai segumi, izņemot pastāvīgās vai pārvietojamās audekla nojumes. Pārtraukumi klājā, atveres kuģa korpusā, klājā vai kādas telpas pārsegā jebkādās starpsienu telpās vai telpu starpsienās, kā arī barjeru vai starpsienu trūkums nevar būt par iemeslu, lai šo telpu nevarētu uzskatīt par slēgtu telpu.

5. Neiekļautās telpas:

Neatkarīgi no šā noteikuma 4. punkta, telpas, kas ir norādītas šā punkta a), b), c), d), e) apakšpunktos, jāuzskata par neiekļautajām telpām un tās nedrīkst ieskaitīt slēgto telpu tilpumā, izņemot gadījumu, kad šāda telpa atbilst vismaz vienam no trim apstākļiem, lai šo telpu uzskatītu par slēgtu telpu:

- telpa aprīkota ar plauktiem (sastatnēm) vai citām ierīcēm kravas un apgādes novietošanai un nostiprināšanai;

- atver es ir aprīkotas ar jebkuriem aizvēršanas līdzekļiem;

- konstrukcija paredz iespēju aizvērt šādas atveres;

a) (i) telpa būves iekšpusē, pretī gala atverei, kas plešas no klāja līdz klājam (neskaitot piekaramo plāksni, kuras augstums nepārsniedz 25 mm klāja šķērssijas augstumu), ja šīs atveres platums vienāds vai lielāks par 90 % no klāja atveres līnijas. Šos nosacījumus jāpielieto tā, lai izslēgtu no slēgtām telpām tikai to telpu, kura atrodas starp faktisko gala atveri un līniju, kas ir paralēla līnijai vai atveres plaknei attālumā no atveres, kas vienāds pusei no klāja platuma pa šo atveres līniju (1. pielikuma 1. zīm.);

a) (ii) ja telpas platums kļūst mazāks par 90% no klāja platuma izvietojuma īpatnību dēļ, izņemot ārējā apšuvuma sašaurināšanos, tad no slēgtām telpām jāizslēdz tikai telpa, kura atrodas starp atveres līniju un paralēlo līniju, kura novilkta caur krustpunktu, kur garenvirziena šķērsgriezumā atveres platums kļūst vienāds vai mazāks par 90% no klāja platuma (1. pielikuma 2., 3., 4. zīm.);

a) (iii) ja divas telpas, kuru neiekļaušana atļauta saskaņā ar a) (i) vai a) (ii) apakšpunktiem, ir atdalītas ar atklātu atstarpi (netiek ņemts vērā falšborts vai margas), tad šādu izņēmumu nedrīkst veikt, ja atstarpe starp divām telpām ir mazāka par pusi no klāja platuma šādas atstarpes zonā (1. pielikuma 5., 6. zīm.);

b) telpa, kura pakļauta jūras un laika apstākļu iedarbībai zem augstāk izvietotiem klāja segumiem, kuriem nav cita savienojuma ar kuģa korpusu no ārpuses, izņemot statņus, kas ir nepieciešami tā atbalstīšanai. Šādās telpās var būt uzstādītas margas vai falšborts un piekaramā plātne vai arī uzstādītas statnes gar kuģa bortiem ar nosacījumu, ka attālums starp virsmu un piekaramo plātni ir lielāks par 0.75 m (2,5 pēdas) vai vienu trešdaļu telpas augstuma, skatoties, kas ir lielāks (1. pielikuma 7. zīm.);

c) telpa būvē, kas plešas no borta līdz bortam un kas atrodas tieši pretī atverēm, kuru augstums ir lielāks par 0.75 m (2,5 pēdas) vai vienu trešdaļu būves augstuma, skatoties kas ir lielāks. Ja šādai būvei ir atvere tikai vienā bortā, tad telpai, kuru neiekļauj slēgto telpu tilpumā, jābūt ierobežotai virzienā no atveres uz diametrālo plakni ne vairāk kā par pusi no klāja platuma šīs atveres zonā (1. pielikuma 8. zīm.);

d) telpa būvēs, kas atrodas tieši zem augstāk izvietotā klāja atveres, ja šī atvere ir pakļauta laika apstākļu iedarbībai un telpa, kuru neiekļauj aizvērto telpu tilpumā, ir ierobežota ar atveres laukumu (1. pielikuma 9. zīm.);

e) padziļinājums būves robežstarpsienā, kas tiek pakļauts laika apstākļu ietekmei un kura atveres plešas no klāja līdz klājam bez aizvēršanas līdzekļiem, ja padziļinājuma iekšējais platums ir mazāks par tā ieejas platumu un dziļums montāžas iekšienē ir mazāks par tā divkāršo platumu pie ieejas (1. pielikuma 10. zīm.).

6. Pasažieris:

Pasažieris ir jebkura persona, izņemot:

a) kuģa kapteini vai apkalpes locekļus vai citas personas, kuras strādā vai kurām ir jebkura veida nodarbošanās, kas saistīta ar šā kuģa darbu;

b) bērns, kura vecums ir mazāks par vienu gadu.

7. Kravas telpas:

Kravas telpas, kuras pieskaita, aprēķinot neto tilpību, ir slēgtās telpas, kas piemērotas kravas pārvadāšanai, kuru izkrauj no kuģa, ar noteikumu, ka šīs telpas bija pieskaitītas, aprēķinot bruto tilpību, tām ir patstāvīgs marķējums CC (cargo comparment), kuru izvieto redzamā vietā un burtu augstumam jābūt ne mazākam par 100 mm (4 collas).

8. Necaurlaidība jūras ietekmē:

Necaurlaidība jūras ietekmē nozīmē, ka jebkuros jūras apstākļos ūdens neiekļūst kuģa iekšpusē.

3. noteikums

Bruto tilpība

Kuģa bruto tilpību (GT) nosaka pēc šādas formulas:

GT = K1V

kur, V = kuģa visu slēgto telpu kopējais tilpums kubikmetros

K1 = 0,2 + 0,02log10V

(vai tiek ņemts no 1. pielikuma 2. papildinājuma tabulas).

4. noteikums

Neto tilpība

1. Kuģa neto tilpību (NT) nosaka pēc šādas formulas:

,

kur,

a) koeficientu nedrīkst ņemt lielāku par vienību;

b) nedrīkst ņemt mazāku par 0,25 GT; un

c) NT nedrīkst ņemt mazāku par 0,30 GT un kurā:

Vc = kravas telpu kopējais tilpums kubikmetros (m3),

K2 = 0,2 + 0,02 log10Vc

(vai tiek ņemts no 1. pielikuma 2. papildinājuma tabulas)

K3 = ,

D = kuģa teorētiskā borta augstums kuģa garuma vidusdaļā, kā to nosaka 2. noteikuma 2. punkts,

d = kuģa teorētiskā iegrime kuģa garuma vidusdaļā, kā to nosaka šā noteikuma 2. punkts,

N1 = pasažieru skaits kajītēs, kurās ir ne vairāk kā astoņas gultas vietas,

N2 = pārējo pasažieru skaits,

N1 + N2 = kopējais pasažieru skaits, kādu kuģim ir atļauts pārvadāt, kā tas ir norādīts kuģa pasažieru sertifikātā; ja N1 + N2 ir mazāk par 13, tad N1 un N2 jāņem vienādi ar 0,

GT = kuģa bruto tilpība, kas noteikta saskaņā ar 3. noteikuma nosacījumiem.

2. Kuģa teorētiskā iegrimei (d), kas minēta šā noteikuma 1. punktā, jābūt vienai no šādām iegrimēm:

a) kuģiem, uz kuriem attiecas spēkā esošā Starptautiskā konvencija par kravas zīmi - iegrime, kas atbilst vasaras kravas zīmei (ne koka kravas zīmei), kas noteikta saskaņā ar šo Konvenciju;

b) pasažieru kuģiem - iegrime, kas atbilst pašai dziļākajai kravas zīmes atzīmei, kas noteikta saskaņā ar spēkā esošo Starptautisko konvenciju par cilvēka dzīvības drošību uz jūras (SOLAS) vai citu starptautisko vienošanos, kur tas pielietojams;

c) kuģiem, uz kuriem neattiecas Starptautiskā konvencija par kravas zīmi, bet kuriem kravas zīme ir noteikta saskaņā ar nacionālajām prasībām, - iegrime, kas atbilst šādā veidā noteiktai vasaras kravas zīmei;

d) maksimālā atļautā iegrime kuģiem, kuriem nav noteikta kravas zīme, bet kuru iegrime ir ierobežota saskaņā ar nacionālajām prasībām;

e) citiem kuģiem - 75 % no teorētiskā borta augstuma kuģa garuma vidusdaļā, kā to nosaka 2. noteikuma 2. punkts.

5. noteikums

Neto tilpības izmaiņas

1. Ja kuģi raksturojošie lielumi, tādi kā V, Vc, d, N1 vai N2, kā definēts 3. un 4. noteikumā, ir izmainījušies un, ja šīs izmaiņas palielina neto tilpību, kas noteikta atbilstoši 4. noteikuma prasībām, kuģa neto tilpība atbilstoši šiem jaunajiem kuģi raksturojošiem lielumiem ir nekavējoši jānosaka un jāpielieto.

2. Kuģim, uz kuru vienlaicīgi nozīmētas kravas zīmes, kas norādītas 4. noteikuma 2.a) un 2.b) punktos, jānosaka tikai viena neto tilpība, kas noteikta atbilstoši 4. noteikumam un tāda tilpība būs tilpība, kas pielietojama atbilstošai noteiktai kravas zīmei pārvadājumiem, kuros šis kuģis ir iesaistīts.

3. Ja kuģi raksturojošie lielumi, tādi kā V, Vc, d, N1 vai N2, kuri definēti 3. un 4. noteikumā, ir izmainījušies vai, ja atbilstošā noteiktā kravas zīme, kas norādīta šā noteikuma 2. punktā, ir izmainījusies sakarā ar izmaiņām pārvadājumos, ko veic kuģis un šīs izmaiņas samazina tā neto tilpību, kas noteikta atbilstoši 4. noteikumam, tad jaunu Starptautiskās tilpības apliecību (1969), kas norāda tādā veidā noteikto neto tilpību, ir jāizsniedz ne ātrāk kā pēc divpadsmit mēnešiem, skaitot no dienas, kad tika izsniegta iepriekšējā apliecība; tomēr šī prasība nav jāievēro:

a) ja kuģi pārreģistrē zem citas valsts karoga vai,

b) ja kuģis pēc Administrācijas domām tiek lielā mērā pakļauts konstruktīvām izmaiņām vai modifikācijai, tādām kā virsbūves noņemšana, kas prasa kravas zīmes izmaiņas, vai

c) attiecībā uz pasažieru kuģiem, kuri speciālos pārvadājumos tiek nodarbināti, lai pārvadātu lielu daudzumu pasažieru bez gultas vietām, piemēram svētceļotājus.

6. noteikums

Apjomu aprēķināšana

1. Visi apjomi, kas iekļauti neto tilpības un bruto tilpības aprēķinos, ir jāmēra, neatkarīgi no izolācijas vai tamlīdzīgām lietām, līdz korpusa apšuvuma vai konstruktīvā ierobežojošā apšuvuma iekšpusei uz kuģiem, kas būvēti no metāla un līdz korpusa sienas ārpusei vai konstruktīvās apdares sienas iekšpusei kuģos, kas būvēti no citiem materiāliem.

2. Izvirzīto daļu apjomi ir jāiekļauj kopējā apjomā.

3. Telpu apjomi, kas atklāti jūras iedarbībai, var tikt izslēgti no kopējā apjoma.

7. noteikums

Mērīšana un aprēķins

1. Visi mērījumi, kas tiek veikti, aprēķinot apjomus, jāveic ar precizitāti līdz tuvākajam centimetram vai pēdas divdesmitajai daļai.

2. Apjoms ir jāaprēķina ar vispārpieņemtām aprēķināšanas metodēm un precizitāti atbilstoši telpai, kas apmierina Administrāciju.

3. Aprēķinam ir jābūt pietiekami detalizētam, lai būtu iespējams to viegli pārbaudīt.

1. pielikums

1. pielikuma
1. papildinājums

Zīmējumi, kas attiecas uz noteikumiem 2.5

Apzīmējumi:

O = neiekļaujamās telpas

C = slēgtās telpas

I = telpas, kas jāuzskata par slēgtajām telpām

Svītrotās daļas ir jāuzskata par slēgtām telpām.

B = klāja platums atveres vietā. Uz kuģiem ar ieapaļu klāja un borta savienojumu, platums mērāms, kā tas norādīts 11. zīmējumā.

Noteikums 2.5. a) i)

1. zīm.

Noteikums 2.5. a)ii)

2. zīm.

Noteikums 2.5. a)ii)

3. zīm.

Noteikums 2.5. a)ii)

4. zīm.

Noteikums 2.5. a)iii)

5. zīm.

6. zīm.

Noteikums 2.5. b)

7. zīm.

Noteikums 2.5. c)

8. zīm.

Noteikums 2.5. d)

9. zīm.

Noteikums 2.5. e)

10. zīm.

11. zīm.

1. pielikuma
2. papildinājums

Koeficienti K1 un K2, kas attiecas uz 3. un 4.1. noteikumiem

2. pielikums
APLIECĪBA

Starptautiskā tilpības apliecība (1969)

REKOMENDĀCIJAS

Konference pieņēma šādas rekomendācijas:

1. rekomendācija. 1969. gada Starptautiskās konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu pieņemšana

Konference rekomendē, lai valdības pēc iespējas īsā laikā pieņem 1969. gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu.

2. rekomendācija. Bruto un neto tilpības pielietošana

Konference rekomendē, lai bruto un neto tilpība, kas noteiktas atbilstoši 1969. gada Starptautiskās konvencijas par kuģa tilpības mērīšanu prasībām, tiktu pieņemtas kā parametri visos gadījumos, kur tās tiek pieminētas konvencijās, likumos un noteikumos, kā arī kā pamats statistiskiem datiem attiecībā uz tirdzniecības kuģu kopējo un izmantojamo ietilpību. Turklāt atzīstot, ka pārejai no esošām tilpības mērīšanas sistēmām uz jaunu sistēmu, kas noteikta šajā Konvencijā, vajadzētu pēc iespējas mazāk skart tirdzniecības kuģošanas un ostu darbības ekonomiku, konference rekomendē, lai Līgumslēdzējvalstu valdības, ostu pārvaldes un visi citi dienesti, kas izmanto tilpību kā pamatu nodevu aprēķināšanai, rūpīgi apsvērtu, kurš parametrs tiem ir vispieņemamākais, ņemot vērā esošo praksi.

3. rekomendācija. Terminu definīciju nemainīga interpretācija

Konference, atzīstot, ka dažu terminu definīcijas, kas izmantotas 1969. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģa tilpības mērīšanu, tādas kā "garums", "platums", "pasažieris", "necaurlaidība jūras ietekmē", ir identiski to definīcijām citās konvencijās, kuru depozitārijs ir Starpvaldību Jūras Konsultatīvā Organizācija, rekomendē Līgumslēdzējvalstu valdībām veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka identiskās terminu definīcijas, kas tiek izmantotas šajās konvencijās, tiktu atbilstoši un nemainīgi interpretētas.

 
Document information
Status:
In force
In force
Int. Org.:
Type:
 international agreement
 multilateral
Adoption:
 23.06.1969.
Entry into force:
 11.08.1998.
Accession:
 11.08.1998.
Place of adoption: 
Londona
Ratification:
 Parliament
Reservation: No
Declaration: No
Publication:
 "Latvijas Vēstnesis", 100/101, 16.04.1998.
Language:
Related documents
  • Other related documents
461
0
 
0
Latvijas Vestnesis, the official publisher
ensures legislative acts systematization
function on this site.
All Likumi.lv content is intended for information purposes.
About Likumi.lv
News archive
Useful links
For feedback
Contacts
Mobile version
Terms of service
Privacy policy
Cookies
Latvijas Vēstnesis "Everyone has the right to know about his or her rights."
Article 90 of the Constitution of the Republic of Latvia
© Official publisher "Latvijas Vēstnesis"