Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumos Nr.214 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves""

1. Izdarīt Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumos Nr.214 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves"" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 198./199.nr.) grozījumu un papildināt noteikumus ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1991.gada 21.maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu."

2. Izdarīt Latvijas būvnormatīvā LBN 223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves" šādus grozījumus:

2.1. aizstāt visā būvnormatīvā vārdu "caurtece" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "caurplūdums" (attiecīgā locījumā);

2.2. izteikt 2., 3., 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"2. Projektējot kanalizācijas ārējos tīklus un būves, ievēro attiecīgos ārējos normatīvos aktus.

3. Kanalizācijas ārējo tīklu un būvju projektēšanā piemēro to nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" ir publicējusi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un kuri ir izdoti līdz projektēšanas uzdevuma parakstīšanai (turpmāk - piemērojamie standarti).

4. Projektējot kanalizācijas ārējo tīklu un būvju izbūvi vai rekonstrukciju, izvērtē to kooperēšanas lietderību (neatkarīgi no resoru piederības) un ietekmi uz vidi saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un saistošajiem noteikumiem, kā arī ņem vērā esošo kanalizācijas būvju tehnisko, ekonomisko un higiēnisko novērtējumu, ja paredzētas to darbības intensificēšanas iespējas, uzņemot individuālo māju, atsevišķi novietotu ēku vai ēku grupu notekūdeņus.

5. Pirms izlaides ūdenstecēs un ūdenstilpēs vai citas nozīmes kanalizācijas sistēmās paredz visu notekūdeņu attīrīšanu, lai nodrošinātu to atbilstību Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" un atļauju nosacījumiem, kas izsniegtas saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumiem Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai".";

2.3. izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

"7. Būvprojektos pieņemtos galvenos tehniskos risinājumus un izbūves secību pamato, salīdzinot iespējamos variantus. Tehniski ekonomiskos aprēķinus veic tiem variantiem, kuru priekšrocības un trūkumus nevar noteikt bez aprēķiniem.";

2.4. svītrot 8.punktu;

2.5. izteikt 9.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Kanalizācijas tīklu un būvju caurulēm, armatūrai, iekārtām un materiāliem jāatbilst šī būvnormatīva, piemērojamo standartu un tehnisko noteikumu prasībām. Reglamentētās sfēras būvizstrādājumus novērtē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanu.";

2.6. izteikt 11.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.4. kopsistēma (lietojama tikai atsevišķos labvēlīgos apstākļos, ja iespējams ierīkot lietus pārgāzes pie ūdenstecēm vai ūdenstilpēm);";

2.7. izteikt 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

"12. Kanalizācijas sistēmu izvēlas saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī", ņemot vērā vietējos apstākļus, apvidus reljefu, vides izpētes rezultātus un citus apstākļus.

13. Apdzīvotām vietām projektē atsevišķas vai centralizētas kanalizācijas sistēmas vai kanalizācijas sistēmas, kas ir kopīgas vairākām apdzīvotām vietām, atsevišķām ēku grupām un ražošanas teritorijām.

14. Dzīvojamām un ražošanas teritorijām projektē kopīgas centralizētas kanalizācijas sistēmas. Ražošanas notekūdeņus apvieno ar sadzīves notekūdeņiem, ievērojot šī būvnormatīva 21.punktā minētos nosacījumus.";

2.8. svītrot 16., 18., 19. un 20.punktu;

2.9. izteikt 21.punktu šādā redakcijā:

"21. Ražošanas notekūdeņus ievada centralizētā kanalizācijas sistēmā atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī".";

2.10. svītrot 22. un 23.punktu;

2.11. aizstāt 24.punkta otrajā teikumā vārdu "komunālo" ar vārdu "sadzīves";

2.12. izteikt 25.punktu šādā redakcijā:

"25. Lietojot daļēji dalīto kanalizācijas sistēmu, virszemes noteces, sadzīves un ražošanas notekūdeņus attīra kopīgās notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs.";

2.13. svītrot 26., 27., 28., 30., 31., 32. un 33.punktu;

2.14. izteikt 34. un 35.punktu šādā redakcijā:

"34. Projektējot apdzīvoto vietu kanalizāciju, dzīvojamo māju sadzīves notekūdeņu vidējo daudzumu diennaktī nosaka vienādu ar ūdens patēriņu diennaktī saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 1.februāra noteikumiem Nr.38 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves"" (turpmāk - LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves"), atskaitot ūdens patēriņu teritoriju un zālāju laistīšanai.

35. Notekūdeņu daudzumu no atsevišķām dzīvojamām un publiskām ēkām, ja nepieciešams ņemt vērā koncentrētas pieplūdes, nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-99 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"" (turpmāk - LBN 221-99 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija").";

2.15. izteikt 37.punktu šādā redakcijā:

"37. Rajonos, kur nav kanalizācijas tīklu, notekūdeņu daudzumu nosaka atkarībā no ēkas labiekārtotības pakāpes, bet ne mazāk kā 25 litri diennaktī vienam iedzīvotājam.";

2.16. aizstāt 38.punktā vārdu "rūpniecības" ar vārdu "ražošanas";

2.17. izteikt 40. un 41.punktu šādā redakcijā:

"40. Rūpniecības uzņēmumu ražošanas notekūdeņu aprēķina caurplūdumu nosaka pēc maksimālās pieplūdes stundā.

41. Sadzīves un ražošanas notekūdeņu pašteces vadi, kā arī spiedvadi jāpārbauda attiecībā uz summārā maksimālā notekūdeņu aprēķina daudzuma caurplūdumu, kas noteikts atbilstoši šī būvnormatīva 39. un 40.punktam, un virszemes un gruntsūdeņu papildu pieplūdi, kas lietus laikā un sniega kušanas laikā neorganizēti ieplūst kanalizācijas tīklā caur aku vāku spraugām un gruntsūdeņu infiltrācijas veidā. Papildu pieplūdi q_ad (litri sekundē) (turpmāk - l/s) nosaka, pamatojoties uz speciāliem pētījumiem vai analogu būvju ekspluatācijas datiem, bet, ja tādu trūkst, izmantojot šādu formulu:

(1)

L - cauruļvadu kopējais garums līdz aprēķināmajai būvei (km);

m_d - maksimālais nokrišņu daudzums diennaktī (mm), kas noteikts pēc meteoroloģisko dienestu datiem.

Jebkura šķērsgriezuma pašteces vadu un kanālu pārbaudes aprēķins palielinātam caurplūdumam jāveic, ja pildījums ir 0,95.";

2.18. svītrot 42.punkta 2.piezīmi;

2.19. aizstāt 44.punkta pirmajā teikumā vārdus "projektējamā objekta" ar vārdiem "projektējamās būves";

2.20. aizstāt 47.punktā vārdus "v_can - ūdens tecēšanas aprēķina ātrums posmā (m/s)" ar vārdiem "v_can - ūdens tecēšanas aprēķina ātrums posmā metros sekundē (turpmāk - (m/s)";

2.21. svītrot 51.punktu;

2.22. aizstāt 62.2.apakšpunktā vārdus "Q - caurplūdums pilnam pildījumam (m³/s)" ar vārdiem "Q - caurplūdums pilnam pildījumam kubikmetros sekundē (turpmāk - m³/s)";

2.23. izteikt 62.punkta pēdējo rindkopu šādā redakcijā:

"Šī būvnormatīva 62.1. un 62.2.apakš-punktā minētos caurplūdumus un citus cauruļvadu hidrauliskos parametrus nosaka arī pēc ražotāju katalogos esošajām hidraulisko aprēķinu tabulām vai nomogrammām.";

2.24. izteikt 65.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"65.1. sadzīves un ražošanas kanalizācijas ielu vadiem - 200 mm, iekškvartālu vadiem un ielu vadiem pēc saskaņošanas ar ekspluatētāju - 150 mm;";

2.25. izteikt 66.punktu šādā redakcijā:

"66. Kanalizācijas notekūdeņu spiedvadu vismazāko diametru nosaka pēc sūkņu izejas datiem.";

2.26. svītrot 67.punkta piezīmi;

2.27. aizstāt 71.punktā vārdus "p - notekūdeņu īpatnējais svars p = 1000 kg/m³" ar vārdiem "p - notekūdeņu īpatnējais svars kilogramos uz kubikmetru (kg/m³)";

2.28. aizstāt 71.punktā vārdus "g - brīvās krišanas paātrinājums g = 9,81 m/s²" ar vārdiem "g - brīvās krišanas paātrinājums metros uz sekundi kvadrātā (m/s²)";

2.29. aizstāt 71.punktā vārdus "τ - plūsmas spriegums (N/m²)" ar vārdiem "τ - plūsmas spriegums ņūtonos uz kvadrātmetru (turpmāk - N/m²)";

2.30. aizstāt 71.punktā vārdus "lietus kanalizācijas plastmasas" ar vārdiem "lietus kanalizācijas plastmasas un stiklplasta";

2.31. papildināt 71.punkta 16.formulas paskaidrojuma rindkopu "τ = 2,5-1,35 N/m² - daļēji dalītas un pilnsistēmas cauruļvadiem atkarībā no to materiāla un no tā, vai pārsvarā ir sadzīves un ražošanas notekūdeņi vai lietus ūdeņi." ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ir pieļaujama τ vērtības noteikšana ar lineāru ekstrapolāciju atkarībā no notekūdeņu sastāva.";

2.32. izteikt 74.punktu šādā redakcijā:

"74. Kanalizācijas tīklu novietojumu ģenerālajā plānā, kā arī minimālo attālumu plānā un šķērsošanās vietās no vadu ārējās virsmas līdz būvēm un inženierkomunikācijām pieņem atbilstoši normatīvajiem aktiem par teritorijas plānošanu.";

2.33. izteikt 76.punktu šādā redakcijā:

"76. Tuneļveida kolektorus projektē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par teritorijas plānošanu.";

2.34. papildināt 78.punktu aiz vārdiem "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves" ar vārdiem "un attiecīgo uzraudzības dienestu norādījumiem";

2.35. izteikt 79. un 80.punktu šādā redakcijā:

"79. Visiem kanalizācijas cauruļvadu pievienojumiem jāatrodas akās. Leņķim starp pievienojamo un aizvadošo cauruļvadu jābūt ne mazākam par 90°. Pēc saskaņošanas ar ekspluatētāju drīkst projektēt kanalizācijas cauruļvadu pievienojumus, kas neatrodas akās. Šādā gadījumā leņķim starp pievienojamo un aizvadošo cauruļvadu jābūt 135°.

Piezīme. Jebkurš leņķis starp pievienojamo un aizvadošo cauruļvadu atļauts, ja akā ierīko pārkritumu vai ja ar pārkritumu pievieno lietusūdeņu uztveršanas aku.

80. Kolektora pagriezienus ierīko akās. Pagrieziena leņķis nedrīkst būt lielāks par 90°. Teknes pagrieziena līknes rādiusam jābūt ne mazākam par cauruļvada diametru, kolektoriem ar 1200 mm un lielāku diametru - ne mazākam par pieciem diametriem, paredzot skatakas tikai līknes sākumā un beigās. Rūpnieciski izgatavojamas akas pēc saskaņošanas ar ekspluatētāju drīkst projektēt ar teknes pagrieziena līknes rādiusu, ne mazāku par cauruļvada diametru visiem kolektora diametriem. Ja ekspluatētājs saskaņā ar šī būvnormatīva 89.punkta 4.piezīmi atļauj projektēt skatakas ar diametru, mazāku par 1000 mm, kolektora pagriezienā atļauts izmantot rūpnieciski ražotus kanalizācijas veidgabalu līkumus tieši pirms un aiz skatakas. Katra veidgabalu līkuma pagrieziena leņķis nedrīkst būt lielāks par 45°.";

2.36. izteikt 82.punktu šādā redakcijā:

"82. Vismazākais pašteces kanalizācijas cauruļvadu iebūves dziļums cauruļvadiem ar diametru līdz 500 mm ir par 0,3 m, cauruļvadiem ar lielāku diametru - par 0,5 m mazāks nekā grunts iespējamais sasalums, bet ne mazāks par 0,7 m, rēķinot līdz cauruļvada virsmai. Ar tuneļveida metodi izbūvējamo kolektoru iebūves dziļums ir ne mazāks par 3 m no zemes līdz vairoga virsmai. Cauruļvadus, kuri iebūvējami 0,7 m dziļi un seklāk (rēķinot no cauruļvadu virsmas), aizsargā no caursalšanas un virszemes transporta iedarbības. Vislielāko cauruļvadu un kolektoru iebūves dziļumu nosaka ar aprēķinu atbilstoši cauruļu materiālam, grunts apstākļiem un būvdarbu veikšanas metodēm.";

2.37. papildināt 84.punkta pirmo teikumu aiz vārda "slodzēm" ar vārdiem "saskaņā ar cauruļu ražotāju norādījumiem";

2.38. svītrot 85.punktā vārdu "akās";

2.39. aizstāt būvnormatīva 4.4.apakšnodaļā vārdu "aka" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "skataka" (attiecīgā locījumā);

2.40. svītrot 89.punkta 2.piezīmi;

2.41. izteikt 89.punkta 4.piezīmi šādā redakcijā:

"4. Pēc saskaņošanas ar ekspluatētāju drīkst projektēt skatakas, kuru diametrs ir mazāks par 1000 mm.";

2.42. izteikt 91.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"91.1. kāpšļiem vai piekaramām kāpnītēm iekāpšanai skatakā;";

2.43. aizstāt 92.punkta otrajā teikumā skaitli "1000" ar skaitli "100";

2.44. izteikt 93.punkta pirmo un otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja cauruļvadu diametrs ir līdz 600 mm (ieskaitot), lietus kanalizācijas skatakas izmērs ir 1000 mm; ja cauruļvadu diametrs ir 700 mm un vairāk, ierīko apaļas vai taisnstūra skatakas ar 1000 mm garu tekni un platumu, kas vienāds ar lielāko cauruļvadu diametru. Pēc saskaņošanas ar ekspluatētāju drīkst projektēt skatakas, kuru diametrs ir mazāks par 1000 mm.";

2.45. izteikt 94.punktu šādā redakcijā:

"94. Visu sistēmu kanalizācijas tīklos skataku augšējās daļas (no pārsedzes līdz darba daļai) diametrs nedrīkst būt mazāks par 700 mm, ja paredzēts, ka skatakā cilvēkam jāiekāpj, lai veiktu nepieciešamos darbus. Pagriezienos un taisnajos posmos, kuros cauruļvadu diametrs ir 600 mm un lielāks, ik pēc 300-500 m paredz skataku, kuras augšējās darba daļas izmēri būtu pietiekami, lai caur tām varētu nolaist kanalizācijas tīklu tīrīšanas ierīces.";

2.46. izteikt 95.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"95.1. ceļa (ielas) braucamajā daļā - vienā līmenī ar ceļa segumu saskaņā ar ceļa pārvaldītāja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem;";

2.47. papildināt būvnormatīvu ar 95.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"95.4. uz ceļiem bez cietā seguma - ar 0,5 m platu aizsargapmali ap skatakas lūku.";

2.48. izteikt 96.punktu šādā redakcijā:

"96. Ja gruntsūdens aprēķina līmenis ir augstāks par skatakas pamatni, nepieciešama skatakas pamatnes un sienu hidroizolācija 0,5 m virs gruntsūdens līmeņa. Šis nosacījums neattiecas uz polimēru materiālu skatakām.";

2.49. izteikt 100.punktu šādā redakcijā:

"100. Pārkritumus ar augstumu līdz 3 m cauruļvadiem, kuru diametrs ir 600 mm un lielāks, paredz praktiski droša, lēzena profila ūdens pārgāzes veidā. Pārkritumus ar augstumu līdz 6 m cauruļvadiem, kuru diametrs ir 500 mm (ieskaitot), paredz akās stāvvada veidā, kura diametrs nav mazāks par cauruļvada diametru. Akās virs stāvvada nepieciešama ūdens uztveršanas piltuve, zem stāvvada - ūdens atdures padziļinājums ar metāla plātni dibenā. Stāvvadiem, kuru diametrs ir līdz 300 mm, ūdens atdures padziļinājumu var aizstāt ar virzošo līkumu. Lai nesamazinātu darba telpu krītakām, kuru diametrs ir 1000 mm, pārkritumu paredz stāvvada veidā akas ārpusē.";

2.50. svītrot 102.1.apakšpunktā vārdu "garos";

2.51. papildināt 103.punkta otro teikumu aiz vārda "teknē" ar vārdiem "pirms lietusūdeņu uztveršanas akas";

2.52. aizstāt 104.punkta otrajā teikumā skaitli "200" ar skaitli "160";

2.53. aizstāt 106.punktā skaitli "0,5" ar skaitļiem "0,3-0,5";

2.54. svītrot 108.punktā vārdu "dīķeru";

2.55. izteikt 110.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ūdenstilpju un ūdensteču šķērsošanas vietās zemtekas veido no divām cauruļu līnijām, ja pirms zemtekas nav iespējams ierīkot avārijas izlaidi.";

2.56. aizstāt 114.punktā vārdu "ūdenskrātuvēs" ar vārdiem "ūdenstecēs un ūdenstilpēs";

2.57. izteikt 118.punktu šādā redakcijā:

"118. Pievienojot ražošanas uzņēmuma kanalizāciju apdzīvotās vietas kanalizācijas tīklam, projektē kontrolakas, kas izvietotas ārpus uzņēmuma teritorijas, kā arī paredz iespēju uzstādīt mērierīces novadāmo notekūdeņu daudzuma noteikšanai.";

2.58. izteikt 123.punktu šādā redakcijā:

"123. Īpašas gaisa nosūces ierīces jāparedz zemteku ieplūdes kamerās, skatakās (vietās, kurās krasi samazinās ūdens tecēšanas ātrums, ja cauruļvadu diametrs ir lielāks par 400 mm) un pārkrituma akās, ja pārkrituma augstums ir lielāks par 1 m un caurplūdums ir lielāks par 50 l/s.";

2.59. papildināt 127.punktu aiz vārda "stacijām" ar vārdiem "vai notekūdeņu pieņemšanas akām ar redelēm";

2.60. izteikt 128.punktu šādā redakcijā:

"128. Asenizācijas stacijas izvieto kolektora tuvumā. Caur asenizācijas staciju ievadāmā šķidruma daudzums nedrīkst pārsniegt 20 % no kolektora kopējā aprēķina caurplūduma.";

2.61. aizstāt 129.punktā vārdus "nedrīkst pārsniegt 1000 mg/l" ar vārdiem "nedrīkst pārsniegt 1000 miligramus uz litru (turpmāk - mg/l)";

2.62. izteikt 130.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Šķidros atkritumus asenizācijas stacijā atšķaida ar ūdeni attiecībā 1:1 vai ievadot kolektorā ar 20 % no kopējā caurplūduma.";

2.63. svītrot 134.punkta 3.piezīmi;

2.64. aizstāt 141.punktā vārdus "ir mazāks par 0,1 m³/d" ar vārdiem "ir mazāks par 0,1 kubikmetru dienā (turpmāk - m³/d)";

2.65. aizstāt 146.punktā vārdus "Sūkņu stacijās, kuru ražība lielāka par 100 tūkst m³/dn" ar vārdiem "Sūkņu stacijās, kuru ražība lielāka par 100 tūkstošiem kubikmetru diennaktī";

2.66. izteikt 155. un 156.punktu šādā redakcijā:

"155. Nosacījumus notekūdeņu attīrīšanai un novadīšanai no apdzīvotām vietām, ražošanas uzņēmumiem un atsevišķiem objektiem izstrādā un apstiprina attiecīgā reģionālā vides pārvalde saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī".

156. Komunālo notekūdeņu piesārņojuma koncentrācija to izplūdes vietā nedrīkst pārsniegt šī būvnormatīva 1.pielikuma 16.tabulā noteiktos rādītājus. Galīgo notekūdeņu attīrīšanas pakāpi nosaka reģionālā vides pārvalde, ņemot vērā vietējos apstākļus, ūdens kvalitāti un ūdens pašattīrīšanās spējas ūdenstilpēs un ūdenstecēs, kurās tiek novadīti notekūdeņi.";

2.67. svītrot 157.punktu;

2.68. aizstāt 158.punkta pirmajā teikumā vārdu "ūdeņu" ar vārdu "notekūdeņu";

2.69. izteikt 161.punktu šādā redakcijā:

"161. Notekūdeņus sūknējot, to daudzumu nosaka pēc sūkņu ražības, bet, pievadot pašteces ceļā, - pēc plūsmas mērījumu datiem.";

2.70. papildināt 165.1.apakšpunktu aiz vārda "mērīšanai" ar vārdiem "attīrīšanas ietaisēm ar jaudu virs 100 kubikmetriem diennaktī";

2.71. izteikt 165.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

"165.2. iespējas ieplūstošo un aizplūstošo attīrīto notekūdeņu paraugu ņemšanai;";

2.72. aizstāt 166.punktā vārdus "jāatbilst Latvijas būvnormatīva LBN 000 "Būvnormatīvu saraksts" prasībām" ar vārdiem "saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumiem Nr.411 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-00 "Publiskas ēkas un būves"" (turpmāk - LBN 208-00 "Publiskas ēkas un būves")";

2.73. izteikt 168.punktu šādā redakcijā:

"168. Attīrīšanas ietaises ar jaudu līdz 5000 cilvēku ekvivalentiem izveidojamas galvenokārt no rūpnieciski izgatavotām iekārtām ar automātisku darbību, kurām nav pastāvīga apkalpojošā personāla. Cilvēku ekvivalentu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī".";

2.74. izteikt 171.punktu šādā redakcijā:

"171. Atsevišķi novietotās ēkās ārpus pilsētām drīkst izbūvēt sausās tualetes vai izvedamu notekūdeņu krājtvertnes saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija" 7.punktu.";

2.75. izteikt 175.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"175. Nogulšņu apstrādei saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumiem Nr.365 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli" drīkst iekārtot dūņu laukus, ja ir šādi labvēlīgi apstākļi:";

2.76. svītrot 177.punktu;

2.77. izteikt 179.punktu šādā redakcijā:

"179. Notekūdeņu dūņu izmantošanas iespējas augsnes mēslošanai un teritorijas labiekārtošanai nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumiem Nr.365 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli".";

2.78. aizstāt 182.punktā skaitli "3" ar skaitli "1";

2.79. izteikt 184.punktu šādā redakcijā:

"184. Pilsētu un ciemu kanalizācijas attīrīšanas ietaišu teritorijai, kā arī ražošanas uzņēmumu kanalizācijas attīrīšanas ietaišu teritorijai ārpus uzņēmuma teritorijas jābūt nožogotai.";

2.80. aizstāt 187.punktā vārdus "attiecināmi uz D kategoriju" ar vārdiem "attiecināmi uz E kategoriju";

2.81. izteikt 188.punktu šādā redakcijā:

"188. Kanalizācijas būvēs nepieciešamās sadzīves telpas nosaka saskaņā ar LBN 208-00 "Publiskas ēkas un būves".";

2.82. aizstāt 191.punktā vārdu "plāno" ar vārdu "paredz";

2.83. izteikt 1.pielikuma 2.tabulu šādā redakcijā:

"2.tabula

Meteoroloģiskie novērojumi

Nr. p.k.	Pilsēta, cita apdzīvota vieta	Vidējais nokrišņu slānis (mm)	Rādītājs n, ja P (gadi) atkārtotība ir		Lietus intensitāte q₂₀ (l/s ha), ja P ir			Vidējais diennakts nokrišņu daudzums gada siltajā sezonā (mm)	Vidējais lietus reižu skaits gada siltajā sezonā (m_r)	γ
Nr. p.k.	Pilsēta, cita apdzīvota vieta	Vidējais nokrišņu slānis (mm)	0,7-1,4	< 0,7	1	0,5	0,33		Vidējais lietus reižu skaits gada siltajā sezonā (m_r)	γ
1.	Cēsis	35	0,66	0,69	75,9	53,2	48,0	532	167	1,54
2.	Dagda	35,6	0,62	0,42	63,5	34,3	30,1	509	123	1,54
3.	Daugavpils	38,1	0,62	0,42	67,9	35,9	28,0	470	126	1,54
4.	Gulbene	32,9	0,66	0,69	73,2	50,8	41,0	477	157	1,54
5.	Jelgava	32,3	0,72	0,57	73,8	43,6	37,0	435	155	1,54
6.	Kolka	31,4	0,57	0,43	48,7	27,4	23,0	398	155	1,54
7.	Kuldīga	31,4	0,68	0,49	67,2	37,8	34,0	480	152	1,54
8.	Liepāja	28,8	0,57	0,43	48,7	30,6	25,8	458	115	1,54
9.	Rēzekne	33,3	0,62	0,42	59,1	34,3	30,0	475	124	1,54
10.	Rīga	33,1	0,72	0,57	79,5	47,9	41,0	486	118	1,54
11.	Saldus	30,9	0,68	0,49	64,4	34,2	31,0	502	218	1,54
12.	Ventspils	29,6	0,57	0,43	50,8	32,2	27,0	446	123	1,54"

2.84. izteikt 1.pielikuma 8.tabulu šādā redakcijā:

"8.tabula

Ūdensnecaurlaidīgu virsmu raksturojošais koeficients

Nr. p.k.	Parametrs A	Ūdensnecaurlaidīgu virsmu raksturojošais koeficients z
1.	200	0,34
2.	300	0,32
3.	400	0,30
4.	500	0,29
5.	600	0,28
6.	700	0,27
7.	800	0,26
8.	1000	0,25
9.	1200	0,24
10.	1500	0,23"

2.85. izteikt 1.pielikuma 16.tabulu šādā redakcijā:

"16.tabula

Pieļaujamā piesārņojošo vielu koncentrācija

Nr. p.k.	Parametri	Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī"
Nr. p.k.	Parametri	cilvēku ekvivalents	MPK (mg/l)
1.	Suspendētās vielas	līdz 10000	zem 35 mg/l
		10000 un vairāk	zem 35 mg/l
2.	BSP 5	< 2000	atbilstoša attīrīšana
		2000-10000	25 mg/l
		> 10000	25 mg/l
3.	ĶSP	< 2000	atbilstoša attīrīšana
		2000-10000	125 mg/l
		> 10000	125 mg/l
4.	Kopējais fosfors	< 10000	atbilstoša attīrīšana
		10000-100000	2 mg/l
		> 100000	1 mg/l
5.	Kopējais slāpeklis	< 10000	atbilstoša attīrīšana
		10000-100000	15 mg/l
		> 100000	10 mg/l"

2.86. aizstāt 2.pielikuma 2.tabulā vārdus un skaitļus "plastmasas τ = 2,25 N/m²" ar vārdiem un skaitļiem "plastmasas τ = 1,35 N/m²";

2.87. aizstāt 2.pielikuma 2.tabulā vārdus un skaitļus "stiklplasta τ = 2,25 N/m²" ar vārdiem un skaitļiem "stiklplasta τ = 1,35 N/m²";

2.88. aizstāt 2.pielikuma 2.tabulā vārdus un skaitļus "betona, keramikas, ķeta τ = 2,5 N/m²" ar vārdiem un skaitļiem "betona, keramikas, ķeta τ = 1,5 N/m²".

3. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā iesniegti akceptēšanai vai akceptēti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši šo noteikumu prasībām.

4. Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.maiju.