1. Izdarīt Latvijas būvnormatīvā LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2000.gada 1.februāra noteikumiem Nr.38 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves"" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 36./37.nr.)) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 3., 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"3. Šajā būvnormatīvā noteiktās prasības ugunsdzēsības ūdensapgādei neattiecas uz ūdensapgādes sistēmām uzņēmumos, kur ražo vai uzglabā sprāgstvielas, kā arī uz ūdensapgādes sistēmām objektos, kuru būvniecībai saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu noteikta īpaša kārtība.

4. Ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju projektēšanā piemēro to nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" ir publicējusi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk — piemērojamie standarti) līdz projektēšanas uzdevuma izdošanai.

5. Projektējot objektu ūdensapgādes sistēmas, izvērtē to kooperēšanas lietderību (neatkarīgi no resoru piederības) un ietekmi uz vidi atbilstoši teritorijas plānojumam un pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kā arī ņem vērā esošo ūdensapgādes būvju tehnisko, ekonomisko un higiēnisko novērtējumu, paredzot to izmantošanas un darbības intensificēšanas iespējas. Ūdensapgādes projektus izstrādā saskaņoti ar kanalizācijas projektiem un obligāti veic ūdens patēriņa un notekūdeņu novadīšanas bilances analīzi.";

1.2. aizstāt 6.punktā vārdus "Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumi Nr.8" ar vārdiem "Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumi Nr.43";

1.3. aizstāt 7.punktā vārdus "Ministru kabineta 1999.gada 23.februāra noteikumos Nr.63 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma prasības" noteiktajām prasībām" ar vārdiem "Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" noteiktajām prasībām. Ūdens cietība nedrīkst pārsniegt 7 miligramu ekvivalentus uz litru (mg-ekv./l).";

1.4. aizstāt 8.punktā vārdu "Būvprojektos" ar vārdu "Būvprojektā";

1.5. izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

"9. Nepieciešams nodrošināt, lai ūdensapgādes būvēm nevarētu bez atļaujas piekļūt nepiederošas personas.";

1.6. aizstāt 10.punktā vārdu "saimnieciskajām" ar vārdu "sadzīves";

1.7. izteikt 11.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"11. Dzeramā ūdens patēriņu kubikmetros diennaktī (turpmāk — m³/dn) (vidēji gada laikā) aprēķina, izmantojot šādu formulu:";

1.8. aizstāt 11.punktā apzīmējumu "l/s" ar apzīmējumu "l/dn";

1.9. izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

"13. Dzeramā ūdens patēriņu ražošanas uzņēmumiem, kā arī konkrētām dzīvojamām un publiskajām ēkām nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-99 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"" (turpmāk — LBN 221-99).";

1.10. svītrot 17.punktu;

1.11. izteikt 18., 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

"18. Apdzīvotās vietās un ražošanas uzņēmumos paredz ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi no ūdensapgādes sistēmas, ko parasti apvieno ar dzeramā ūdens vai tehniskā ūdens apgādi.

19. Ņemot vērā šī būvnormatīva 9.5.apakšnodaļā noteiktās prasības, ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi drīkst paredzēt no atklātām (arī no dabiskām) ūdens tilpnēm vai slēgtiem ūdens rezervuāriem (neierīkojot centralizētu ūdensapgādes sistēmu) šādos gadījumos:

19.1. apdzīvotās vietās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000;

19.2. apdzīvotās vietās, kur nav ugunsdzēsībai izmantojamas centralizētas ūdensapgādes sistēmas, — atsevišķi novietotām dzīvojamām un publiskajām ēkām un būvēm, kurām ūdens patēriņš ugunsdzēsības vajadzībām nepārsniedz 25 litrus sekundē (turpmāk — l/s);

19.3. apdzīvotās vietās, kur nav ugunsdzēsībai izmantojamas centralizētas ūdensapgādes sistēmas, — atsevišķi novietotām ražošanas un noliktavu ēkām un būvēm, kurām ūdens patēriņš ugunsdzēsības vajadzībām nepārsniedz 30 l/s.

20. Ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes var nebūt:

20.1. ārpus apdzīvotām vietām atsevišķi novietotām mazstāvu un viensētu dzīvojamām ēkām, būvēm un to saimniecības ēkām, kas netiek izmantotas kā publiskas vai ražošanas telpas;

20.2. apdzīvotās vietās atsevišķi novietotām mazstāvu vienģimenes dzīvojamām ēkām, ja ne tālāk par 1000 metriem no tām atrodas ūdens ņemšanas vieta;

20.3. ārpus apdzīvotām vietām atsevišķi novietotām vienstāva vai divstāvu publiskajām ēkām un būvēm, ja ēkas vai būves būvapjoms ir līdz 1000 m³;

20.4. ārpus apdzīvotām vietām atsevišķi novietotām ražošanas un noliktavu ēkām un būvēm no degtnespējīgiem būvmateriāliem, ja to ugunsslodze ir mazāka par 600 megadžouliem uz kvadrātmetru (turpmāk — MJ/m²) un ēkas vai būves būvapjoms ir līdz 1000 m³.";

1.12. izteikt 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32. un 33.punktu šādā redakcijā:

"22. Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņu viena ugunsgrēka dzēšanai dzīvojamām un publiskajām ēkām un būvēm (arī ražošanas un noliktavu publiskas nozīmes ēkām un telpām) aprēķina pēc šī būvnormatīva pielikuma 5.tabulas kā ēkai vai būvei ar lielāko nepieciešamo ūdens patēriņu.

23. Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņu viena ugunsgrēka dzēšanai ražošanas un noliktavu ēkām un būvēm aprēķina pēc šī būvnormatīva pielikuma 6.tabulas kā ēkai vai būvei ar lielāko nepieciešamo ūdens patēriņu.

24. Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņu viena ugunsgrēka dzēšanai objektiem ar sašķidrinātās gāzes rezervuāriem aprēķina pēc šī būvnormatīva pielikuma 7.tabulas.

25. Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņu viena ugunsgrēka dzēšanai objektiem ar naftas, naftas produktu un bīstamo ķīmisko vielu vai produktu rezervuāriem aprēķina atbilstoši dzēšanai un atdzesēšanai nepieciešamajam ūdens patēriņam. Dzēšanai un atdzesēšanai nepieciešamais ūdens patēriņš ir šāds:

25.1. putu šķīduma dzēšanai — 0,08 litri sekundē uz kvadrātmetru (turpmāk — l/s uz m²);

25.2. degoša rezervuāra atdzesēšanai — 0,5 litri sekundē uz metru (turpmāk — l/s uz m) visam rezervuāra perimetram;

25.3. blakus rezervuāru atdzesēšanai — 0,2 l/s uz m pusei rezervuāra perimetra;

25.4. ūdens aizsega iekārtām — 1 l/s;

25.5. degvielas uzpildes stacijām ar pazemes rezervuāru kopējo tilpumu līdz 100 m³ — 10 l/s;

25.6. degvielas uzpildes stacijām ar rezervuāru kopējo tilpumu līdz 200 m³ — 15 l/s.

26. Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņu viena ugunsgrēka dzēšanai atklātiem kokmateriālu glabāšanas laukumiem aprēķina pēc šī būvnormatīva pielikuma 8.tabulas.

27. Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņu viena ugunsgrēka dzēšanai atklātiem degtspējīgu materiālu, vielu un produktu glabāšanas laukumiem (piemēram, dzelzceļa mezglos, konteineru novietnēs) aprēķina attiecīgi pēc šī būvnormatīva pielikuma 5., 6., 7. un 8.tabulas.

28. Ja ēka vai būve sadalīta ar ugunsdrošām sienām atbilstoši Ministru kabineta 1995.gada 31.oktobra noteikumos Nr.318 "Noteikumi par Būvnormatīvu LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas"" (turpmāk — LBN 201-96) noteiktajām prasībām, ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņu nosaka atbilstoši tai ēkas vai būves daļai, kurai ir lielākais nepieciešamais ūdens patēriņš.

29. Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņam apvienotajos ūdensvados ar stacionārām ugunsdzēsības šļūteņu, sprinkleru sistēmām un iekšējām ūdens aizsega iekārtām jābūt tādām, lai pirmās stundas laikā nodrošinātu lielāko kopējo ūdens patēriņu atbilstoši LBN 221-98 un piemērojamo standartu prasībām.

30. Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņu putu dzēšanas, atdzesēšanas, lafetes stobru un ārējām ūdens aizsega iekārtām nosaka atbilstoši piemērojamo standartu prasībām, ierēķinot papildus 25 % ūdens patēriņa no hidrantu ūdens patēriņa atbilstoši šī būvnormatīva 23., 24., 25. un 26.punktam. Kopējais ūdens daudzums nedrīkst būt mazāks par šī būvnormatīva pielikuma 6. un 7.tabulā noteikto.

31. Vienlaikus iespējamo ugunsgrēku skaits apdzīvotās vietās un ārpus tām izvietotos ražošanas uzņēmumos un noliktavās ir atkarīgs no uzņēmuma vai noliktavas platības un ugunsbīstamības vai sprādzienbīstamības:

31.1. ja attiecīgā platība ir 150 ha un lielāka (naftas, naftas produktu, gāzes un bīstamo ķīmisko vielu vai produktu ražošanas uzņēmumu vai noliktavu teritorijas platība — 100 ha un lielāka), iespējami vienlaikus divi ugunsgrēki;

31.2. ja attiecīgā platība ir mazāka par 150 ha (naftas, naftas produktu, gāzes un bīstamo ķīmisko vielu vai produktu ražošanas uzņēmumu vai noliktavu teritorijas platība — mazāka par 100 ha), iespējams viens ugunsgrēks;

31.3. savrupās teritorijās izvietotos tehnoloģiski saistītos uzņēmumos ugunsgrēku skaitu pieņem kā atsevišķām teritorijām, ja tiek nodrošinātas ugunsdrošību un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās drošības un ugunsdrošības atstarpes.

32. Pieņem, ka ugunsgrēka dzēšanas ilgums ir trīs stundas.

33. Maksimālais ugunsdzēsības ūdens krājuma atjaunošanas laiks nedrīkst pārsniegt:

33.1. naftas, naftas produktu, gāzes, bīstamo ķīmisko vielu, kā arī sprādzienbīstamos un ugunsbīstamos ražošanas uzņēmumos un noliktavās — 24 stundas;

33.2. apdzīvotās vietās — 36 stundas;

33.3. ārpus apdzīvotām vietām — 48 stundas.";

1.13. svītrot 34.punktu;

1.14. izteikt 42.punktu šādā redakcijā:

"42. Ugunsdzēsības ūdensvads parasti ir zemspiediena; augstspiediena ugunsdzēsības ūdensvadu drīkst projektēt, ja ir atbilstošs pamatojums. Augstspiediena ugunsdzēsības ūdensvadā stacionāro ugunsdzēsības sūkņu iedarbināšanu nodrošina piecu minūšu laikā pēc signāla saņemšanas par ugunsgrēka izcelšanos.";

1.15. papildināt trešo nodaļu ar 43.¹ un 43.² punktu šādā redakcijā:

"43.¹ Apdzīvoto vietu centralizētā ūdensapgādes sistēma nodrošina:

43.¹1. dzeramā ūdens patēriņu dzīvojamās un publiskajās ēkās;

43.¹2. ugunsgrēku dzēšanu;

43.¹3. dzeramā ūdens patēriņu ražošanas uzņēmumos;

43.¹4. to ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumu ražošanas vajadzības, kam nepieciešams ūdens ar dzeramā ūdens kvalitāti vai kur nav lietderīga atsevišķa ūdensvada ierīkošana;

43.¹5. ūdens sagatavošanas ietaišu pašpatēriņu, ūdensvada un kanalizācijas tīklu skalošanu un līdzīgas vajadzības.

43.² Ja ir atbilstošs pamatojums, drīkst ierīkot atsevišķu ūdensvadu teritorijas un apstādījumu laistīšanai, strūklakām un līdzīgām vajadzībām.";

1.16. svītrot 45.3., 45.5., 45.6. un 45.8.apakšpunktu;

1.17. papildināt 44.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Centralizēta ūdensapgādes sistēma no viena vai vairākiem ieguves avotiem apgādā ar ūdeni apdzīvotu vietu vai ražošanas uzņēmumu.";

1.18. svītrot 50.punktu;

1.19. izteikt 53.punktu šādā redakcijā:

"53. Var būt pazemes vai virszemes ūdensapgādes avoti. Ražošanas uzņēmumu ūdensapgādei ar tehnisko ūdeni ieteicams izmantot attīrītos notekūdeņus.";

1.20. svītrot 63.punkta otro teikumu;

1.21. svītrot 104.1.apakšpunktu;

1.22. izteikt 112.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"112.1. ūdens apstrādes reaģentu devas, kā arī apstrādes periodiskumu un ilgumu nosaka, pamatojoties uz tehnoloģisko izpēti, vai hlora devu ņem par 2 miligramiem uz litru (turpmāk — mg/l) vairāk, nekā ir ūdens hloruztveršanas spēja, bet vismaz 5 mg/l;";

1.23. svītrot 117.punktu;

1.24. izteikt 123.punktu šādā redakcijā:

"123. Ja ūdens sagatavošanas ietaises apkalpo pastāvīgs personāls, sanitāro mezglu, dušu un garderobes telpu plānojumu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumiem Nr.411 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-00 "Publiskās ēkas un būves"".";

1.25. izteikt 128.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"128.4. sūkņu stacijas elektroapgādes nodrošinājuma kategoriju nosaka saskaņā ar elektroiekārtu ierīkošanas noteikumiem atbilstoši sūkņu stacijas kategorijai, ņemot vērā šī būvnormatīva pielikuma 13.tabulas piezīmes.";

1.26. aizstāt 130.punktā vārdu "stacijās" ar vārdu "telpās";

1.27. izteikt 134.punktu šādā redakcijā:

"134. I un II kategorijas sūkņu stacijās nepieciešami vismaz divi spiedvadi. III kategorijas sūkņu stacijās drīkst ierīkot vienu spiedvadu. Pie sūkņu stacijām, ugunsdzēsības rezervuāriem un atklātām ugunsdzēsības ūdens tilpnēm paredz ūdens ņemšanas vietu ugunsdzēsības vajadzībām atbilstoši šī būvnormatīva 195. un 207.punktam.";

1.28. svītrot 135.punkta otrajā teikumā vārdus "kā arī nepieciešams viens rezerves sūknis";

1.29. izteikt 136.5.apakšpunktu šādā redakcijā:

"136.5. ne mazākam par 1 m — elektrosadales priekšā.";

1.30. izteikt 142.punktu šādā redakcijā:

"142. Sūkņu stacijās nepieciešamas sadzīves telpas un palīgtelpas. Sanitāro mezglu var neparedzēt, ja sūkņu stacija atrodas tuvāk par 50 m no ražošanas ēkām, kurās ir sadzīves telpas, vai līdz 100 m attālumā, ja sūkņu staciju apkalpo ne vairāk kā divi cilvēki. Automātiskajās sūkņu stacijās, kurās nav pastāvīga apkalpojošā personāla, sadzīves telpas nav nepieciešamas.";

1.31. izteikt 144.punktu šādā redakcijā:

"144. Ugunsdzēsības sūkņu stacijas drīkst izvietot ēku un būvju pagrabstāvā, cokolstāvā un pirmajā stāvā, ja tās norobežo ar sienām un pārsegumiem, kuru minimālā ugunsizturības robeža saskaņā ar LBN 201-96 ir REI-180, un paredz tiešu izeju uz āru.";

1.32. izteikt 149.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"149.3. dzeramā ūdens piegādei un ugunsdzēsības vajadzībām, ja ūdensvada garums nav lielāks par 200 m un diametrs nav mazāks par 100 mm un pievienojuma vietā uz cilpveida ūdensvada atrodas ugunsdzēsības hidrants.";

1.33. izteikt 150.punktu šādā redakcijā:

"150. Apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz pieciem tūkstošiem drīkst būt par 200 m garākas izzaru līnijas, ja to diametrs nav mazāks par 100 mm un ugunsdzēsības ūdens patēriņš ir līdz 15 l/s, vai ēkā ir līdz 12 stacionāro ugunsdzēsības šļūteņu sistēmu un ierīkots papildu ugunsdzēsības ūdens rezervuārs, kurā uzglabā 50 % no kopējā ūdens daudzuma ugunsgrēka dzēšanai.";

1.34. izteikt 153.punktu šādā redakcijā:

"153. Aizliegts apvienot dzeramā ūdens piegādes sistēmu ar ūdensvadu, kurā ūdens neatbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām.";

1.35. izteikt 158.punktu šādā redakcijā:

"158. Ugunsdzēsības hidrantus ūdensvada tīklā izvieto tā, lai nodrošinātu katras ēkas vai būves ārējo ugunsdzēsību no vismaz diviem hidrantiem, ja ugunsdzēsības šļūteņu garums ir līdz 200 metriem. Attālumu starp hidrantiem aprēķina, ņemot vērā kopējo ugunsdzēsības ūdens patēriņu, attiecīgā hidranta tipa caurlaides spēju un attālumus no hidrantiem līdz vistālākajām ēku vai būvju daļām. Ja attālums no hidrantiem līdz 1., 2., 3. un 3.a (U1 un U2) ugunsdrošības pakāpes ēkām vai būvēm (pakāpes saskaņā ar LBN 201-96) ir mazāks par 10 metriem, bet no 3.b, 4., 4.a un 5. (U3) ugunsdzēsības pakāpes ēkām vai būvēm — mazāks par 30 metriem, hidrantus nedrīkst iekļaut attiecīgo ēku vai būvju ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes aprēķinā.";

1.36. papildināt noteikumus ar 158.¹, 158.², 158.³ un 158.⁴ punktu šādā redakcijā:

"158.¹ Hidrantus ierīko tā, lai tie būtu pieejami ugunsdzēsības tehnikai. Ja hidrantus ierīko ārpus braucamās daļas, tie nedrīkst atrasties tālāk par 2,5 metriem no brauktuves malas. Hidrantu atrašanās vietas apzīmē ar norādītājzīmēm atbilstoši standartam LVS 446:2004 "Ugunsdrošībai un civilajai aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un signālkrāsojums".

158.² Drīkst paredzēt pazemes, virszemes un sienu hidrantus. Hidrantu tehniskajiem parametriem jāatbilst piemērojamo standartu prasībām.

158.³ Ja uz uzņēmuma (atsevišķu objektu) ūdensapgādes tīkliem, kuri paredzēti ārējās ugunsdzēsības vajadzībām, ir elektroaizbīdņi, jāparedz to manuāla atvēršana no ugunsdzēsības hidrantu atrašanās vietām vai no telpām, kurās atrodas diennakts dežurējošais personāls.

158.⁴ Ja uzņēmumu (atsevišķu objektu) ugunsdzēsības ūdensapgādes tīkli pievienoti apdzīvotās vietas ūdensapgādes tīkliem un nodrošina ēku un būvju ārējo, iekšējo un automātisko ugunsdzēsības (sprinkleru), putu dzēšanas, lafetes stobru vai ūdens aizsega iekārtu ūdensapgādi, pievienošanas vietās paredz automātiski vadāmus elektroaizbīdņus, kuri atveras pēc minēto sistēmu darbības uzsākšanas.";

1.37. izteikt 162.punktu šādā redakcijā:

"162. Pamatnes tipu zem cauruļvadiem projektē atbilstoši grunts nestspējai, esošajām slodzēm un cauruļu ražotāju tehniskajiem noteikumiem.";

1.38. izteikt 164.punktu šādā redakcijā:

"164. Ūdensvadu izvietojumu apdzīvoto vietu un ražošanas uzņēmumu ģenerālplānos, kā arī minimālos attālumus plānā un pa vertikāli starp dažādām inženierkomunikācijām un līdz ēkām un būvēm nosaka saskaņā ar būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.";

1.39. svītrot 174.punkta trešo teikumu;

1.40. izteikt 178.punktu šādā redakcijā:

"178. Ja pagriezienu veidgabalu savienojumi horizontālā vai vertikālā virzienā nespēj uzņemt aprēķina slodzes, nepieciešams ierīkot balstus vai enkurotus savienojumus.";

1.41. izteikt 181.punkta piezīmi šādā redakcijā:

"Piezīme.

Maksimālo ūdens patēriņu stundā ūdensvada tīklā, kuram nav papildu regulējošo tilpņu, pieņem par maksimālo patēriņu stundā. Maksimālo patēriņu stundā, ja ūdens tiek ņemts no regulējošās tilpnes un ar sūkņiem piegādāts ūdensvada tīklā, kuram ir papildu regulējošās tilpnes, pieņem par sūkņu stacijas maksimālo ražību stundā. Ja ir attiecīgs pamatojums, regulējošajās tilpnēs drīkst glabāt ūdens krājumus nevienmērīga diennakts patēriņa regulēšanai.";

1.42. izteikt 182.punktu šādā redakcijā:

"182. Ugunsdzēsībai nepieciešamo ūdens apjomu nodrošina centralizēta ūdensapgādes sistēma un atklātas vai slēgtas ūdens tilpnes atbilstoši šī būvnormatīva 19. un 20.punktam.";

1.43. Izteikt 183.1. un 183.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

"183.1. ugunsdzēsība no ārējā tīkla hidrantiem un stacionārām ugunsdzēsības šļūteņu sistēmām atbilstoši šī būvnormatīva 21., 22., 23., 24., 25., 26., 30., 31. un 32.punktam;

183.2. ugunsdzēsība no automātiskām un manuālām stacionārām ugunsdzēsības sistēmām (piemēram, sprinkleri, atklātie sprinkleri, ūdens aizsegi, putu ģeneratori, lafetstobri), kam nav savu ūdens rezervuāru vai atklāto ūdens tilpņu, atbilstoši šī būvnormatīva 27. un 28.punktam.";

1.44. aizstāt 185.1.apakšpunktā vārdus "saimnieciskajām vajadzībām un pārtikai" ar vārdiem "sadzīves vajadzībām";

1.45. svītrot 190.punktu;

1.46. izteikt 193., 194., 195., 196. un 197.punktu šādā redakcijā:

"193. Ugunsdzēsības ūdens apjomus glabā slēgtos ugunsdzēsības rezervuāros vai atklātās (arī dabiskās) ugunsdzēsības ūdens tilpnēs.

194. Ugunsdzēsības rezervuāru un atklāto ūdens tilpņu ūdens apjomu aprēķina, ņemot vērā aprēķina patēriņus un ugunsgrēka dzēšanas ilgumu atbilstoši šī būvnormatīva 22., 23., 24., 25., 26. un 33.punktam, kā arī ūdens iztvaikošanu vasarā un sasalšanu ziemā.

195. Ierīko vismaz vienu atklātu ūdens tilpni vai slēgtu rezervuāru ar divām ūdens ņemšanas vietām.

196. Ūdens ņemšanas vietas un ugunsdzēsības hidrantus ap ēkām un būvēm izvieto šādi:

196.1. ne tālāk par 200 metriem no ceļiem ar segumu, ja izmanto autosūkņus;

196.2. ne tuvāk par 10 metriem no 1., 2., 3. un 3.a (U1 un U2) ugunsdrošības pakāpes ēkām un būvēm;

196.3. ne tuvāk par 30 metriem no 3.b, 4., 4.a un 5. (U3) ugunsdrošības pakāpes ēkām un būvēm vai no atklātām degtspējīgu materiālu noliktavām.

Piezīme.

Lai palielinātu apkalpošanas attālumu, no slēgtiem ugunsdzēsības rezervuāriem un atklātām ūdens tilpnēm līdz ūdens ņemšanas vietām drīkst ierīkot līdz 200 metru garus izzaru cauruļvadus. Savienojošā cauruļvada diametram jānodrošina ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamā ūdens padeve. Savienojošā cauruļvadā noslēgarmatūru pirms ūdens ņemšanas vietām izbūvē, ja tas nepieciešams saskaņā ar aprēķinu.

197. Slēgto ugunsdzēsības rezervuāru vai atklāto ūdens tilpņu piepildīšanu ar ūdeni paredz pa stacionāriem cauruļvadiem no ūdensvada tīkla vai ar ugunsdzēsības šļūtenēm, kuru aprēķina garums ir līdz 200 metriem.";

1.47. aizstāt 205.punktā vārdus "Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.8" ar vārdiem "Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumiem Nr.43";

1.48. izteikt 207. un 208.punktu šādā redakcijā:

"207. Pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu pie atklātām ūdens tilpnēm ierīko ūdens ņemšanas vietas, nodrošinot ūdens ņemšanu arī ziemā. Pie ūdens ņemšanas vietas nodrošina vismaz divu ugunsdzēsēju automašīnu novietošanu, ierīkojot vismaz 3,5 m platu piebraucamo ceļu un 12 x 12 m laukumu ar segumu. Piebraucamā ceļa un laukuma seguma kvalitātei jābūt tādai, lai pa to varētu pārvietoties ugunsdzēsības tehnika. Pie ūdens ņemšanas vietām ne tālāk kā metra attālumā no atklātās ūdens tilpnes augšējās malas izbūvē 0,8 m augstu aizsargbarjeru.

208. Ūdensapgādes būvju izvietojumu, telpisko plānojumu un ugunsdrošības risinājumus projektē saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 31.oktobra noteikumiem Nr.318 "Noteikumi par būvnormatīvu LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas"".";

1.49. svītrot 214.punkta otro un trešo teikumu;

1.50. svītrot 219.punkta pirmo un trešo teikumu;

1.51. papildināt noteikumus ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1998.gada 3.novembra Direktīvas 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti.";

1.52. izteikt pielikuma 1.tabulu šādā redakcijā:

"1.tabula

Viena iedzīvotāja ūdens patēriņš diennaktī

Nr. p.k.	Ēku labiekārtotības pakāpe	Viena iedzīvotāja ūdens patēriņš diennaktī (vidēji gadā), l/dn
1.	Daudzdzīvokļu ēkas ar centralizētu ūdensapgādi, kanalizāciju un karstā ūdens apgādi	no 150 līdz 200
2.	Savrupmājas ar centralizētu ūdensapgādi, kanalizāciju un karstā ūdens apgādi (ar vannām un dušām)	no 100 līdz 300
3.	Ēkas ar centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju (bez vannām un dušām)	no 50 līdz 100
4.	Ēkas ar brīvkrāniem ārpus ēkas un vietējo kanalizāciju	no 30 līdz 50";

1.53. izteikt pielikuma 4., 5., 6., 7. un 8.tabulu šādā redakcijā:

"4.tabula

Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņš apdzīvotajās vietās

Nr. p.k.	Iedzīvotāju skaits (tūkstoši cilvēku) apdzīvotajā vietā	Vienlaikus iespējamo ugunsgrēku skaits	Ugunsdzēsības ūdens patēriņš (l/s) apdzīvotajā vietā
1.	Līdz 1	1	10
2.	Virs 1 līdz 3	1	15
3.	Virs 3 līdz 5	1	20
4.	Virs 5 līdz 10	1	25
5.	Virs 10 līdz 25	2	30
6.	Virs 25 līdz 50	2	35
7.	Virs 50 līdz 75	2	40
8.	Virs 75 līdz 100	2	45
9.	Virs 100 līdz 200	3	50
10.	Virs 200 līdz 300	3	60
11.	Virs 300 līdz 400	3	70
12.	Virs 400 līdz 500	3	80
13.	Virs 500 līdz 600	4	90
14.	Virs 600 līdz 700	4	100
15.	Virs 700 līdz 800	4	110
16.	Virs 800	4	120

Piezīmes.

1. Ja ugunsdzēsības ūdens patēriņš apdzīvotās vietas objektu ārējai ugunsdzēsībai ir lielāks par šajā tabulā noteikto, paredz ūdens papildu apgādi, lai nodrošinātu nepieciešamo ūdens patēriņu.

2. Ja ir zonu ūdensapgāde, ūdens patēriņu ārējai ugunsdzēsībai un vienlaikus iespējamo ugunsgrēku skaitu katrā zonā nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam tajā.

3. Ja vairākām apdzīvotām vietām ir kopīgs ūdensvads, vienlaikus iespējamo ugunsgrēku skaitu nosaka atbilstoši kopējam iedzīvotāju skaitam attiecīgajās apdzīvotajās vietās.

5.tabula

Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņš dzīvojamām un publiskajām (arī ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumu un noliktavu pārvaldes un sadzīves) ēkām

Nr.p.k.	Ēkas stāvu skaits	Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņš (l/s) viena ugunsgrēka dzēšanai neatkarīgi no ēkas ugunsdrošības pakāpes, ja ēkas būvapjoms ir
		līdz 1000 m3	no 1001 līdz 5000 m3	no 5001 līdz 25000 m3	no 25001 līdz 50000 m3	no 50001 līdz 100000 m3	virs 100000 m3
1.	Līdz 2	10*	15**	20	25	30	35
2.	No 3 līdz 10	15	20	25	30	35	40
3.	Virs 10	—	—	30	35	40	45

Piezīmes.

1. * Ārpus apdzīvotām vietām lauku teritorijās ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņš ir 5 l/s.

2. ** Ārpus apdzīvotām vietām lauku teritorijās ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņš ir 10 l/s.

6.tabula

Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņš ražošanas un noliktavu ēkām vai būvēm

Nr. p.k.	Ēkas vai būves uguns­drošības pakāpe	Uguns­slodzes blīvums (MJ/m2)	Ēkas vai būves sprādzien­bīstamība vai uguns­bīstamība	Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņš viena ugunsgrēka dzēšanai (l/s), ja ēkas vai būves būvapjoms ir
				līdz 3000 m3	virs 3000 līdz 10000 m3	virs 10000 līdz 25000 m3	virs 25000 līdz 50000 m3	virs 50000 līdz 100000 m3	virs 100000 m3
1.	1., 2., 3.a (U1*)	>1200	sprādzien­bīstama un uguns­bīstama**	15	20	25	30	35	40
2.	1., 2., 3.a (U1*)	600-1200	sprādzien­bīstama vai uguns­bīstama	10	15	20	25	30	35
3.	1., 2., 3.a (U1*)	<600	-	5	10	15	20	25	30
4.	3. (U2*)	>1200	sprādzien­bīstama un uguns­bīstama**	20	25	30	35	40	50
5.	3. (U2*)	600-1200	sprādzien­bīstama vai uguns­bīstama	15	20	25	30	35	40
6.	3.b, 4., 4.a, 5. (U3*)	>1200	uguns­bīstama	20	25	30	35	40	50
7.	3.b, 4., 4.a, 5. (U3*)	600-1200	sprādzien­bīstama	15	20	25	30	35	40
8.	3.b, 4., 4.a, 5. (U3*)	<600	-	10	15	20	25	30	35

Piezīmes.

1. Ja ēka vai būve ir platāka par 100 metriem, ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņu palielina par 10 l/s.

2. Ja saskaņā ar šī būvnormatīva 31.punktu ir iespējami divi ugunsgrēki, ugunsdzēsības ūdens patēriņu nosaka divām ēkām vai būvēm, kurām nepieciešams lielākais ūdens patēriņš.

3. * ēku un būvju ugunsdrošības pakāpes apzīmējums saskaņā ar ugunsdrošības normatīvo aktu prasībām.

4. ** ēkas, būves vai telpas, kur sprādziens var izraisīt ugunsgrēku vai ugunsgrēks var izraisīt sprādzienu.

7.tabula

Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņš objektiem ar sašķidrinātās gāzes rezervuāriem (arī sašķidrinātās gāzes automobiļu uzpildes stacijām, izliešanas-ieliešanas estakādēm ar pārvietojamām tvertnēm)

Nr. p.k.	Sašķidrinātās gāzes lielākā rezervuāra tilpums (m3)	Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņš (l/s)
		virszemes rezervuāri	pazemes rezervuāri
1.	līdz 50	15	10
2.	līdz 200	20	15
3.	līdz 1000	30	20
4.	līdz 2000	40	30
5.	virs 2000	80	50

Piezīme.

Rezervuāriem, kuru kopējais rezervuāru tilpums ir virs 200 m³, paredz stacionāru atdzesēšanas sistēmu, kurai divas stundas jānodrošina rezervuāru sānu un gala virsmu atdzesēšana ar ūdens padeves intensitāti 0,1 l/sm² un 0,5 l/sm² — gala sienām ar armatūru. Šādu ūdens patēriņu aprēķina trim rezervuāriem vienā rindā vai sešiem rezervuāriem divās rindās.

8.tabula

Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņš atklātiem koksnes materiālu glabāšanas laukumiem

Nr.p.k.	Koksnes materiālu veids	Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņš (l/s) viena ugunsgrēka dzēšanai atkarībā no atklāto laukumu platības
		līdz 5 ha	virs 5 ha
1.	Zāģmateriāli	60	120
2.	Apaļkoki:
2.1.	"slapjā" glabāšana	30	40
2.2.	"sausā" glabāšana	40	60
3.	Balasta koksne, malka, papīrmalka:
3.1.	grēdas augstums >14 m	60	120
3.2.	grēdas augstums < 14 m	50	100
4.	Skaidas, mizas	50	120";

1.54. svītrot 15.tabulas 10.punktā vārdu "dēļa".

2. Būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā iesniegti akceptēšanai līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, dokumentācijas pārstrāde atbilstoši šo noteikumu prasībām nav obligāta.

3. Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

Ministru prezidenta vietā — veselības ministrs G.Bērziņš

Ekonomikas ministra vietā — tieslietu ministre S.Āboltiņa