|
Ministru kabineta noteikumi Nr.858
Rīgā 2004.gada 19.oktobrī (prot. Nr.60 10.§)
Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību
Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 5.panta ceturto,
astoto un devīto daļu un desmitās daļas 1., 3. un 4.punktu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu un virszemes ūdensobjektu klasifikāciju;
1.2. antropogēnās slodzes noteikšanas kārtību, kā arī prioritārās vielas un to emisijas ierobežošanas kārtību;
1.3. virszemes ūdeņu augstas, labas, vidējas, sliktas un ļoti sliktas ekoloģiskās kvalitātes kritērijus, labas un sliktas ķīmiskās kvalitātes kritērijus, kā arī stipri pārveidota vai mākslīga ūdensobjekta ekoloģiskā potenciāla kritērijus (arī laba ekoloģiskā potenciāla kritērijus).
2. Lai sagatavotu upju baseinu apsaimniekošanas plānu (turpmāk – apsaimniekošanas plāns) un pasākumu programmas, kā arī noteiktu apsaimniekošanas plānā iekļaujamos vides kvalitātes mērķus (turpmāk – vides kvalitātes mērķis), valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – centrs), pamatojoties uz esošajiem monitoringa un citiem pirms apsaimniekošanas plānu izstrādes ilgākā laikposmā iegūtiem, apstrādātiem un apkopotiem datiem:
2.1. nosaka upju, ezeru, piekrastes un pārejas ūdeņu ūdensobjektu tipus atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā dotajiem kritērijiem;
2.2. atbilstoši tipam iedala upes, ezerus, piekrastes un pārejas ūdeņus virszemes ūdensobjektos;
2.3. klasificē virszemes ūdensobjektus un stipri pārveidotus vai mākslīgus ūdensobjektus;
2.4. nosaka vides kvalitātes mērķus virszemes ūdensobjektiem un, ņemot vērā konkrētā ūdensobjekta kvalitāti un antropogēnās slodzes ietekmi uz to, nosaka virszemes ūdensobjektus, kuros ir risks nesasniegt vides kvalitātes mērķus. (MK 11.08.2009. noteikumu Nr.896 redakcijā) 3. Pēc centra pieprasījuma valsts un pašvaldību institūcijas sniedz to rīcībā esošo informāciju un datus, kas nepieciešami, lai raksturotu virszemes ūdensobjektu tipus un novērtētu to kvalitāti, kā arī noteiktu virszemes ūdensobjektu antropogēno slodzi. (Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.896) 4. Virszemes ūdensobjektu tipa noteikšanā ņem vērā šo noteikumu 1.pielikumā minētos virszemes ūdensobjektu tipu kritērijus. Mākslīga vai stipri pārveidota ūdensobjekta tipu nosaka, izmantojot tā iezīmēm visprecīzāk atbilstošā virszemes ūdensobjekta tipa kritērijus. (MK 11.08.2009. noteikumu Nr.896 redakcijā) 5. Iedalot upes, ezerus, piekrastes un pārejas ūdeņus virszemes ūdensobjektos, izvērtē būtiskus apstākļus (piemēram, antropogēnās slodzes ietekmi (arī ūdenstilpes vai ūdensteces morfoloģiskās pārmaiņas), ūdeņu izmantošanu dzeramā ūdens ieguvei, to saistību ar aizsargājamām teritorijām), kā arī ievēro šādus nosacījumus:
5.1. vienā ūdensobjektā apvieno tikai attiecīgajam ūdensobjektu tipam atbilstošus virszemes ūdeņus;
5.2. ūdensobjekts nepārklājas ar citu ūdensobjektu un nešķērso cita ūdensobjekta robežas;
5.3. ūdensobjekts atbilstoši ekoloģiskajai un ķīmiskajai kvalitātei ir viendabīgs;
5.4. ūdensobjekta ūdeņi uzskatāmi par nodalītiem un nozīmīgiem hidrogrāfiskā tīkla elementiem.
6. Ņemot vērā šo noteikumu 5.punktā minētos nosacījumus, atsevišķs ūdensobjekts ir:
6.1. upe vai upes, kuru sateces baseins ir lielāks par 100 km 2;
6.2. ezers, kura virsmas laukums ir 0,5 km 2 vai lielāks;
6.3. upe, kurai ir mazāks sateces baseins, vai ezers, kuram ir mazāks virsmas laukums, nekā minēts attiecīgi šo noteikumu 6.1. vai 6.2.apakšpunktā, ja atsevišķs ūdensobjekts nepieciešams, lai sasniegtu vides kvalitātes mērķus. (MK 11.08.2009. noteikumu Nr.896 redakcijā) 7. Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktajās aizsargājamās teritorijās esošie virszemes ūdeņi var būt atsevišķi ūdensobjekti, ja atsevišķs ūdensobjekts nepieciešams, lai nodrošinātu konkrētās teritorijas aizsardzību un apsaimniekošanu, un ja šie ūdeņi uzskatāmi par nodalītiem un nozīmīgiem hidrogrāfiskā tīkla elementiem.
8. Lai katrā upju baseinu apgabalā virszemes ūdensobjektiem noteiktu antropogēnās darbības radīto slodzi, centrs:
8.1. apkopo un analizē informāciju par nozīmīgākajām antropogēnajām slodzēm, tai skaitā par ūdens ieguvi (ņemot vērā ūdens ieguves sezonālo mainību, kopējo ūdens ieguves daudzumu gadā un ūdens zudumus sadales sistēmā) un nosaka tās saimnieciskās darbības, kas saistītas ar rūpniecību, lauksaimniecību, komunālo saimniecību un citām darbības jomām un kuru dēļ:
8.1.1. rodas punktveida vai difūzais piesārņojums;
8.1.2. ūdeņos nonāk piesārņojošās vielas, arī šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās prioritārās vielas, Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 5.pielikumā noteiktās vielas (attiecībā uz piesārņojošo vielu emisiju ūdenī) un Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumos Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” noteiktās ūdens videi īpaši bīstamās un bīstamās vielas;
8.1.3. mainās virszemes ūdeņu hidroloģiskais režīms vai morfoloģija, tai skaitā ūdens plūsmas novirzīšanas vai pārdales dēļ;
8.2. apzina spēkā esošajos teritorijas plānojumos noteikto pašreizējo un plānoto (atļauto) teritorijas izmantošanas veidu (ja šāda teritorijas plānojuma nav, apzina zemes lietojuma veidu);
8.3. nosaka saimnieciskās darbības, kuras nepieciešams ņemt vērā, raksturojot upju, ezeru, pārejas un piekrastes ūdeņu, kā arī mākslīgo un stipri pārveidoto ūdensobjektu antropogēno slodzi;
8.4. izstrādā kritērijus, pēc kuriem izvērtē antropogēno slodžu nozīmīgumu, kā arī antropogēno slodžu cēloņus, apjomu un ietekmi;
8.5. novērtē, vai iespējams sasniegt ūdensobjektam izvirzītos vides kvalitātes mērķus vai pastāv risks tos nesasniegt. (Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.896) 9. Novērtējot antropogēno slodzi, centrs izmanto ūdeņu monitoringa datus un informāciju, kas iegūta, sagatavojot upju baseina raksturojumu. (Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.896) 10. Prioritārās vielas, kuru emisiju nepieciešams ierobežot, noteiktas šo noteikumu 2.pielikumā. Prioritāro vielu emisiju ierobežo Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumos Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” noteiktajā kārtībā.
11. Virszemes ūdensobjektus iedala ekoloģiskās kvalitātes klasēs un ķīmiskās kvalitātes klasēs.
12. Virszemes ūdensobjektus saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajiem ekoloģiskās kvalitātes kritērijiem (bioloģiskajiem, hidromorfoloģiskajiem, ķīmiskajiem un fizikāli ķīmiskajiem) un 4.pielikumā noteikto kritēriju skaidrojumu iedala augstas (etalonstāvokļa) ekoloģiskās kvalitātes klasē, labas ekoloģiskās kvalitātes klasē vai vidējas ekoloģiskās kvalitātes klasē. Ja dati liecina, ka ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir sliktāka par vidējo, to iedala sliktas ekoloģiskās kvalitātes klasē vai ļoti sliktas ekoloģiskās kvalitātes klasē, lai varētu izvēlēties piemērotākos pasākumus attiecīgā ūdensobjekta stāvokļa uzlabošanai.
12. 1 Nosakot ekoloģiskās kvalitātes klasi, centrs ņem vērā:
12. 11. monitoringa un citus ilgākā laikposmā iegūtos datus;
12. 12. modelēšanas rezultātus;
12. 13. antropogēnās darbības radīto slodzi uz ūdensobjektu, kas ir noteikta saskaņā ar šo noteikumu III nodaļu. (MK 11.08.2009. noteikumu Nr.896 redakcijā) 13. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir augsta (etalonstāvoklis), ja monitoringā konstatēts, ka:
13.1. bioloģisko, fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko kritēriju vērtības atbilst antropogēnās darbības neskartiem vai nenozīmīgi ietekmētiem attiecīgā tipa ūdeņiem un novērotie biotopi ir raksturīgi attiecīgā tipa ūdeņiem;
13.2. ūdensobjektā netiek konstatētas sintētiskas (mākslīgas izcelsmes) vielas vai to koncentrācija ūdenī ir zemāka par laboratorijā nosakāmo (par mazāko nosakāmo koncentrāciju uzskata tādu koncentrāciju, ko var konstatēt ar etalonstāvokļa definēšanas laikā pieejamajiem tehnoloģiskajiem paņēmieniem);
13.3. ūdensobjektā konstatēto dabiskas izcelsmes piesārņojošo vielu koncentrācija ūdenī atbilst antropogēnās darbības neskartiem attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgajam fona līmenim. (Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.896) 14. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir laba, ja monitoringā iegūtās bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības tikai nedaudz atšķiras no vērtībām, kādas noteiktas augstas kvalitātes (etalonstāvokļa) virszemes ūdensobjektam.
15. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir vidēja, ja monitoringā iegūtās bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības ir zemākas par vērtībām, kādas noteiktas labas ekoloģiskās kvalitātes virszemes ūdensobjektam.
16. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir slikta, ja monitoringā iegūtās bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības ir zemākas par vērtībām, kādas noteiktas vidējas ekoloģiskās kvalitātes virszemes ūdensobjektam, un ūdensobjektā sastopamās sugas un biotopi būtiski atšķiras no tiem, kādi raksturīgi attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem, kurus neietekmē antropogēnās darbības.
17. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir ļoti slikta, ja monitoringā iegūtās bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības ir zemākas par vērtībām, kādas noteiktas sliktas ekoloģiskās kvalitātes virszemes ūdensobjektam, un ūdensobjektā nav sastopams vairākums no tām sugām un biotopiem, kādi raksturīgi attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem, kurus neietekmē antropogēnās darbības.
18. Mākslīgus un stipri pārveidotus ūdensobjektus atbilstoši ekoloģiskajai kvalitātei iedala augstākajā iespējamā ekoloģiskā potenciāla klasē, laba ekoloģiskā potenciāla klasē, vidēja ekoloģiskā potenciāla klasē, slikta ekoloģiskā potenciāla klasē vai ļoti slikta ekoloģiskā potenciāla klasē. Lai noteiktu mākslīga vai stipri pārveidota ūdensobjekta ekoloģisko potenciālu, ūdensobjektu pielīdzina upju, ezeru, pārejas ūdeņu vai piekrastes ūdeņu ūdensobjektu tipam, kuram mākslīgā vai stipri pārveidotā ūdensobjekta īpašības atbilst visvairāk. Iedalot konkrēto mākslīgo vai stipri pārveidoto ūdensobjektu ekoloģiskā potenciāla klasē, izmanto ekoloģiskās kvalitātes kritērijus, kādi šajos noteikumos noteikti atbilstošajam virszemes ūdensobjektu tipam.
19. Virszemes ūdensobjektus un mākslīgus un stipri pārveidotus ūdensobjektus atbilstoši ķīmiskajai kvalitātei iedala labas ķīmiskās kvalitātes klasē vai sliktas ķīmiskās kvalitātes klasē. Labas ķīmiskās kvalitātes klasē iedala virszemes ūdensobjektus un mākslīgus un stipri pārveidotus ūdensobjektus, kuros ķīmisko vielu koncentrācija nepārsniedz vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus.
20. Ja monitoringa dati liecina, ka virszemes ūdensobjekts, ņemot vērā dažādus bioloģiskos, hidromorfoloģiskos, ķīmiskos vai fizikāli ķīmiskos kritērijus, atbilst dažādām kvalitātes klasēm (nav viendabīgs), to iedala zemākajā kvalitātes klasē.
21. Lai noteiktu, kādas ekoloģiskās kvalitātes kritēriju vērtības atbilst katrai kvalitātes klasei, un nodrošinātu klašu savstarpējo salīdzināmību, centrs:
21.1. etalonstāvoklim (augstai kvalitātei vai augstākajam iespējamajam ekoloģiskajam potenciālam) atbilstošās kvalitātes kritēriju vērtības nosaka, pamatojoties uz etalonobjektu monitoringa datiem, modelēšanas ceļā vai kombinējot abas minētās metodes. Ja šādus paņēmienus izmantot nav iespējams, etalonstāvokli var noteikt, ņemot vērā ekspertu atzinumu;
21.2. ja etalonstāvokli nosaka, pamatojoties uz monitoringa datiem, izveido etalonobjektu tīklu, ietverot tajā visiem šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem tipiem piederīgus ūdensobjektus, kas atbilst augstas (etalonstāvokļa) kvalitātes klasei. Izvēlas tādu etalonobjektu skaitu, kas ļauj noteikt ticamas kvalitātes kritēriju vērtības, ņemot vērā šo kritēriju mainību un modelēšanai nepieciešamo informāciju;
21.3. ja etalonstāvokli nosaka modelēšanas ceļā, izmanto ilgākā laikposmā iegūtu informāciju, nogulumu sastāva un citus datus, kas nodrošina etalonstāvokli raksturojošo kritēriju vērtību ticamību un atbilstību attiecīgajam ūdensobjektu tipam;
21.4. ja kādam virszemes ūdensobjektu tipam nav iespējams noteikt ticamas etalonstāvokļa kritēriju vērtības to lielā dabiskā mainīguma dēļ, attiecīgo kvalitātes kritēriju var neizmantot attiecīgā tipa kvalitātes novērtēšanai. Šādā gadījumā upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā pamato, kāpēc šis kvalitātes kritērijs nav izmantots;
21.5. mākslīgiem vai stipri pārveidotiem ūdensobjektiem noteiktās augstākā iespējamā ekoloģiskā potenciāla vērtības pārskata reizi sešos gados. (MK 11.08.2009. noteikumu Nr.896 redakcijā) 21. 1 Lai nodrošinātu monitoringa sistēmu salīdzināmību Eiropas Kopienā, centrs:
21. 11. veic monitoringu, lai iegūtu datus bioloģiskās kvalitātes kritēriju vērtību noteikšanai;
21. 12. izsaka šo noteikumu 21. 11.apakšpunktā minētā monitoringa rezultātus ekoloģisko kvalitātes koeficientu veidā, kas parāda attiecību starp ūdensobjektā novēroto bioloģisko kritēriju vērtību un šo pašu kritēriju vērtību etalonobjektā. Koeficientus izsaka skaitliskās vērtībās no nulles līdz vienam, kur uz augstu kvalitātes klasi norāda vērtība, kas tuva vienam, bet sliktas kvalitātes klases vērtības ir tuvas nullei;
21. 13. izsaka ekoloģisko kvalitātes klašu robežas skaitliskās vērtībās, iedalot ekoloģiskās kvalitātes koeficientus piecās kvalitātes klasēs;
21. 14. nodrošina robežu vērtību salīdzināšanu starp augstu un labu kvalitātes klasi, kā arī starp labu un vidēju kvalitātes klasi Eiropas Komisijas organizētā kvalitātes novērtēšanas sistēmu salīdzināšanas (turpmāk – interkalibrācija) procesa ietvaros un lieto interkalibrācijas rezultātus, lai noteiktu kvalitātes klašu robežas;
21. 15. interkalibrācijas procesā katram izvēlētajam tipam veic atbilstošu ūdensobjektu monitoringu. (MK 11.08.2009. noteikumu Nr.896 redakcijā) 22. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumus Nr.93 “Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 30.nr.).
23. Šajos noteikumos centram noteiktos uzdevumus līdz 2009.gada 31.jūlijam veic valsts aģentūra “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”. (MK 11.08.2009. noteikumu Nr.896 redakcijā) Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK,
ar ko nosaka sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu jomā;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK un 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK. Ministru prezidents I.Emsis
Vides ministrs R.Vējonis
1. Upes
|
Nr.
p.k.
|
Sateces baseina laukums
|
Gultnes dibena
garenslīpums
(1–3 km garā posmā)
|
Tips
|
Tipa raksturojums
|
|
1.1.
|
Mazs
(< 100 km2)
|
Liels
(> 1,0 m/km)
|
Ritrāla tipa maza upe
|
Upe ir sekla, straumes ātrums lielāks par 0,2 m/s. Gultnes
substrātu veido smilts, grants un akmeņi
|
|
1.2.
|
Mazs
(< 100 km2)
|
Mazs
(< 1 m/km)
|
Potamāla tipa maza upe
|
Upe ir sekla, straumes ātrums mazāks par 0,2 m/s. Gultnes
substrātu veido smilts, kas ir klāta ar organiskas izcelsmes
detrītu un dūņām
|
|
1.3.
|
Vidēji liels
(100–1000 km2)
|
Liels
(> 1 m/km)
|
Ritrāla tipa vidēja upe
|
Upe ir vidēji dziļa, straumes ātrums lielāks par 0,2 m/s.
Gultnes substrātu veido smilts, grants un akmeņi
|
|
1.4.
|
Vidēji liels
(100–1000 km2)
|
Mazs
(< 1 m/km)
|
Potamāla tipa vidēja upe
|
Upe ir vidēji dziļa, straumes ātrums mazāks par 0,2 m/s.
Gultnes substrātu veido smilts, kas ir klāta ar organiskas
izcelsmes detrītu un dūņām
|
|
1.5.
|
Liels
(> 1000 km2)
|
Liels
(> 1 m/km)
|
Ritrāla tipa liela upe
|
Upe ir dziļa, straumes ātrums lielāks par 0,2 m/s. Gultnes
substrātu veido smilts, grants un akmeņi
|
|
1.6.
|
Liels
(> 1000 km2)
|
Mazs
(< 1 m/km)
|
Potamāla tipa liela upe
|
Upe ir dziļa, straumes ātrums mazāks par 0,2 m/s. Gultnes
substrātu veido smilts, kas ir klāta ar organiskas izcelsmes
detrītu un dūņām
|
Piezīmes.
1. Upju tipi Latvijā noteikti, izmantojot
Eiropas Kopienas B sistēmu.
2. Pēc augstuma virs jūras līmeņa,
ģeogrāfiskā garuma un platuma visi Latvijas upju ūdensobjekti
iedalīti vienā klasē, jo Latvijā nav novērotas nozīmīgas
ekoloģiskas atšķirības starp upēm šo rādītāju dēļ.
3. Latvijas upju gultnēm galvenokārt ir
karbonātiska izcelsme, tādēļ tipoloģijā izdalīta viena klase
– upes ar karbonātu gultni.
4. Nosakot atsevišķo ūdensobjektu (upju) tipu
saskaņā ar šo noteikumu 2.punktu, straumes vidējo ātrumu
aprēķina atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta
noteikumu Nr.631 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN
224-05 “Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves””
prasībām.
2. Ezeri
|
Nr.
p.k.
|
Vidējais dziļums
|
Ūdens cietība
|
Krāsainība
|
Tips
|
|
2.1.
|
Ļoti sekls
(< 2 m)
|
Cietūdens
(> 165 mkS/cm)
|
Oligohumozs
(< 80 Pt-Co)
|
Ļoti sekls dzidrūdens ezers ar augstu ūdens cietību
|
|
2.2.
|
Ļoti sekls
(< 2 m)
|
Cietūdens
(> 165 mkS/cm)
|
Polihumozs
(> 80 Pt-Co)
|
Ļoti sekls brūnūdens ezers ar augstu ūdens cietību
|
|
2.3.
|
Ļoti sekls
(< 2 m)
|
Mīkstūdens
(< 165 mkS/cm)
|
Oligohumozs
(< 80 Pt-Co)
|
Ļoti sekls dzidrūdens ezers ar zemu ūdens cietību
|
|
2.4.
|
Ļoti sekls
(< 2 m)
|
Mīkstūdens
(< 165 mkS/cm)
|
Polihumozs
(> 80 Pt-Co)
|
Ļoti sekls brūnūdens ezers ar zemu ūdens cietību
|
|
2.5.
|
Sekls
(2–9 m)
|
Cietūdens
(> 165 mkS/cm)
|
Oligohumozs
(< 80 Pt-Co)
|
Sekls dzidrūdens ezers ar augstu ūdens cietību
|
|
2.6.
|
Sekls
(2–9 m)
|
Cietūdens
(> 165 mkS/cm)
|
Polihumozs
(> 80 Pt-Co)
|
Sekls brūnūdens ezers ar augstu ūdens cietību
|
|
2.7.
|
Sekls
(2–9 m)
|
Mīkstūdens
(< 165 mkS/cm)
|
Oligohumozs
(< 80 Pt-Co)
|
Sekls dzidrūdens ezers ar zemu ūdens cietību
|
|
2.8.
|
Sekls
(2–9 m)
|
Mīkstūdens
(< 165 mkS/cm)
|
Polihumozs
(> 80 Pt-Co)
|
Sekls brūnūdens ezers ar zemu ūdens cietību
|
|
2.9.
|
Dziļš
(> 9 m)
|
Cietūdens
(> 165 mkS/cm)
|
Oligohumozs
(< 80 Pt-Co)
|
Dziļš dzidrūdens ezers ar augstu ūdens cietību
|
|
2.10.
|
Dziļš
(> 9 m)
|
Mīkstūdens
(< 165 mkS/cm)
|
Oligohumozs
(< 80 Pt-Co)
|
Dziļš dzidrūdens ezers ar zemu ūdens cietību
|
Piezīmes.
1. Ezeru tipi Latvijā noteikti, izmantojot
Eiropas Kopienas B sistēmu.
2. Pēc augstuma virs jūras līmeņa,
ģeogrāfiskā garuma un platuma visi Latvijas ezeru ūdensobjekti
iedalīti vienā klasē, jo Latvijā nav novērotas nozīmīgas
ekoloģiskas atšķirības starp ezeriem šo rādītāju dēļ.
3. Ūdens cietība (elektrovadītspēja)
izvēlēta kā ezerdobes ģeoloģisko struktūru raksturojošs
rādītājs.
4. Pēc lieluma visi Latvijas ezeru
ūdensobjekti iedalīti vienā klasē – ezeri, kuru ūdens
virsmas laukums ir lielāks par 50 hektāriem.
3. Pārejas ūdeņi
|
Nr.
p.k.
|
Ūdens sāļums (promiles)
|
Vidējais dziļums
(m)
|
Pakļautība viļņu iedarbībai
|
Sajaukšanās
|
Dominējošais substrāts
|
Tips
|
|
3.1.
|
0,5 < 5–6
|
< 30
|
Mēreni atklāti
|
Daļēji stratificēta
|
Dūņas
|
Rīgas līča pārejas ūdeņi
|
Piezīmes.
1. Pārejas ūdeņu tipi Latvijā noteikti,
izmantojot Eiropas Kopienas B sistēmu.
2. Pēc ģeogrāfiskā garuma un platuma
Latvijas pārejas ūdeņu ūdensobjekti iedalīti vienā klasē, jo
Latvijā nav novērotas nozīmīgas ekoloģiskas atšķirības
starp pārejas ūdeņiem šo rādītāju dēļ.
3. Eiropas Kopienas B sistēmas kritērijs
“plūdmaiņu amplitūda” nav izmantots, jo Latvijas piekrastē
nav ievērojamu plūdmaiņu.
4. Piekrastes ūdeņi
|
Nr.
p.k.
|
Ūdens sāļums (promiles)
|
Vidējais dziļums
(m)
|
Pakļautība viļņu darbībai
|
Sajaukšanās
|
Ūdens apmaiņas laiks
(dnn)
|
Dominējošais substrāts
|
Tips
|
|
4.1.
|
6 < 18–20
|
< 30
|
Atklāti
|
Pilnīga
|
< 7
|
Smilts–grants
|
Baltijas jūras dienvidaustrumu atklātā smilšainā
piekraste
|
|
4.2.
|
6 < 18–20
|
< 30
|
Atklāti
|
Pilnīga
|
< 7
|
Laukakmeņi
|
Baltijas jūras dienvidaustrumu atklātā akmeņainā
piekraste
|
|
4.3.
|
0,5 < 6
|
< 30
|
Mēreni atklāti
|
Pilnīga
|
< 7
|
Smilts–grants
|
Rīgas līča smilšainā piekraste
|
|
4.4.
|
0,5 < 6
|
< 30
|
Mēreni atklāti
|
Pilnīga
|
< 7
|
Laukakmeņi
|
Rīgas līča akmeņainā piekraste
|
Piezīmes.
1. Piekrastes ūdeņu tipi Latvijā noteikti,
izmantojot Eiropas Kopienas B sistēmu.
2. Pēc ģeogrāfiskā garuma un platuma
Latvijas piekrastes ūdeņu ūdensobjekti iedalīti vienā klasē,
jo Latvijā nav novērotas nozīmīgas ekoloģiskas atšķirības
starp piekrastes ūdeņiem šo rādītāju dēļ.
3. Eiropas Kopienas B sistēmas kritērijs
“plūdmaiņu amplitūda” nav izmantots, jo Latvijas piekrastē
nav ievērojamu plūdmaiņu.
Vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 19.oktobra noteikumiem Nr.858
|
Nr. p.k.
|
CAS
numurs(1)
|
ES numurs(2)
|
Vielas
nosaukums(3)
|
Piezīmes
|
|
1.
|
15972-60-8
|
240-110-8
|
Alahlors
|
|
|
2.
|
120-12-7
|
204-371-1
|
Antracēns
|
X
|
|
3.
|
1912-24-9
|
217-617-8
|
Atrazīns
|
|
|
4.
|
71-43-2
|
200-753-7
|
Benzols
|
|
|
5.
|
nav piemērojams
|
nav piemērojams
|
Bromdifenilēteris(4)
|
X
|
|
5.1.
|
32534-81-9
|
nav piemērojams
|
Pentabromdifenilēteris
(radniecīgo vielu numuri 28, 47, 99, 100, 153 un 154)
|
|
|
6.
|
7440-43-9
|
231-152-8
|
Kadmijs un tā
savienojumi
|
X
|
|
7.
|
85535-84-8
|
287-476-5
|
C10-13
hloralkāni
|
X
|
|
8.
|
470-90-6
|
207-432-0
|
Hlorfenvinfoss
|
|
|
9.
|
2921-88-2
|
220-864-4
|
Hlorpirifoss (etila
hlorpirifoss)
|
|
|
10.
|
107-06-2
|
203-458-1
|
1,2-dihloretāns
|
|
|
11.
|
75-09-2
|
200-838-9
|
Dihlormetāns
|
|
|
12.
|
117-81-7
|
204-211-0
|
Di(2-etilheksil)ftalāts
(DEHP)
|
|
|
13.
|
330-54-1
|
206-354-4
|
Diurons
|
|
|
14.
|
115-29-7
|
204-079-4
|
Endosulfāns
|
X
|
|
15.
|
206-44-0
|
205-912-4
|
Fluorantēns(5)
|
|
|
16.
|
118-74-1
|
204-273-9
|
Heksahlorbenzols
|
X
|
|
17.
|
87-68-3
|
201-765-5
|
Heksahlorbutadiēns
|
X
|
|
18.
|
608-73-1
|
210-158-9
|
Heksahlorcikloheksāns
|
X
|
|
19.
|
34123-59-6
|
251-835-4
|
Izoproturons
|
|
|
20.
|
7439-92-1
|
231-100-4
|
Svins un tā
savienojumi
|
|
|
21.
|
7439-97-6
|
231-106-7
|
Dzīvsudrabs un tā
savienojumi
|
X
|
|
22.
|
91-20-3
|
202-049-5
|
Naftalīns
|
|
|
23.
|
7440-02-0
|
231-111-14
|
Niķelis un tā
savienojumi
|
|
|
24.
|
25154-52-3
|
246-672-0
|
Nonilfenols
|
X
|
|
24.1.
|
104-40-5
|
203-199-4
|
4-nonilfenols
|
X
|
|
25.
|
1806-26-4
|
217-302-5
|
Oktilfenols
|
|
|
25.1.
|
140-66-9
|
nav piemērojams
|
4-(1,1’,3,3’-tetrametilbutil)-fenols
|
|
|
26.
|
608-93-5
|
210-172-5
|
Pentahlorbenzols
|
X
|
|
27.
|
87-86-5
|
231-152-8
|
Pentahlorfenols
|
|
|
28.
|
nav piemērojams
|
nav piemērojams
|
Poliaromātiski
ogļūdeņraži
|
X
|
|
28.1.
|
50-32-8
|
200-028-5
|
Benz(a)pirēns
|
X
|
|
28.2.
|
205-99-2
|
205-911-9
|
Benz(b)fluorantēns
|
X
|
|
28.3.
|
191-24-2
|
205-883-8
|
Benz(g,h,i)perilēns
|
X
|
|
28.4.
|
207-08-9
|
205-916-6
|
Benz(k)fluorantēns
|
X
|
|
28.5.
|
193-39-5
|
205-893-2
|
Indeno(1,2,3-cd)pirols
|
X
|
|
29.
|
122-34-9
|
204-535-2
|
Simazīns
|
|
|
30.
|
nav piemērojams
|
nav piemērojams
|
Tributilalvas
savienojumi
|
X
|
|
30.1.
|
36643-28-4
|
nav piemērojams
|
Tributilalvas katjons
|
X
|
|
31.
|
12002-48-1
|
234-413-4
|
Trihlorbenzoli
|
|
|
32.
|
67-66-3
|
200-663-8
|
Trihlormetāns
(hloroforms)
|
|
|
33.
|
1582-09-8
|
216-428-8
|
Trifluralīns
|
|
Piezīmes.
1. X – ūdens videi īpaši bīstama viela,
kuras emisijas un noplūdes nepieciešams novērst līdz 2020.gada
22.decembrim.
2. (1) Vielas numurs ķīmisko vielu
reģistrā Chemicals Abstracts Service.
3. (2) Vielas numurs Eiropas
Savienībā tirdzniecībā esošo ķīmisko vielu sarakstā
(EINECS) vai Eiropas savienībā pieteikto ķīmisko vielu
sarakstā (ELINCS).
4. (3) Ja ir izvēlētas vielu
grupas, kā orientējošus rādītājus uzskaita atsevišķas
raksturīgas vielas. Šīm vielu grupām raksturīgos parametrus
nosaka, izmantojot analītisko metodi.
5. (4) Par ūdens videi īpaši
bīstamu uzskatāms tikai pentabromodifenilēteris
(CAS numurs 32534-81-9).
6. (5) Fluorantēns kā citu, daudz
bīstamāku poliaromātisko ogļūdeņražu indikators.
3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 19.oktobra noteikumiem Nr.858
|
Nr.
p.k.
|
Kvalitātes kritēriji
|
Upes
|
Ezeri
|
Pārejas ūdeņi
|
Piekrastes ūdeņi
|
|
1.
|
Bioloģiskie kritēriji
|
|
1.1.
|
Fitoplanktona sastāvs, sastopamība un biomasa
|
(1)
|
v
|
v
|
v
|
|
1.2.
|
Makrofītu sastāvs un sastopamība
|
v
|
v
|
v
|
v
|
|
1.3.
|
Zoobentosa sastāvs un sastopamība
|
v
|
v
|
v
|
v
|
|
1.4.
|
Zivju sugu sastāvs un sastopamība
|
v
|
v
|
v
|
|
|
1.5.
|
Zivju populāciju vecuma struktūra
|
v
|
v
|
|
|
|
2.
|
Hidromorfoloģiskie kritēriji, kas nodrošina bioloģisko
kritēriju pastāvēšanu
|
|
2.1.
|
Hidroloģiskais režīms
|
|
2.1.1.
|
caurteces apjoms un dinamika
|
v
|
v
|
|
|
|
2.1.2.
|
ūdens apmaiņas periods
|
|
v
|
|
|
|
2.1.3.
|
saistība ar pazemes ūdensobjektiem
|
v
|
v
|
|
|
|
2.1.4.
|
upes nepārtrauktība
|
v
|
|
|
|
|
2.2.
|
Morfoloģiskie apstākļi
|
|
2.2.1.
|
dziļuma svārstības
|
v
|
v
|
v
|
v
|
|
2.2.2.
|
platuma svārstības
|
v
|
|
|
|
|
2.2.3.
|
gultnes dominējošais substrāta sastāvs
|
v
|
v
|
v
|
v
|
|
2.2.4.
|
gultnes šķērsgriezums
|
|
v
|
v
|
|
|
2.2.5.
|
krasta zonas struktūra
|
v
|
|
|
|
|
2.2.6.
|
krastu struktūra
|
|
v
|
|
|
|
2.2.7.
|
plūdmaiņu zonas struktūra
|
|
|
v
|
v
|
|
2.3.
|
Paisuma–bēguma režīms
|
|
2.3.1.
|
saldūdens plūsma
|
|
|
v
|
|
|
2.3.2.
|
galveno straumju virziens
|
|
|
|
v
|
|
2.3.3.
|
pakļautība viļņu iedarbībai
|
|
|
v
|
v
|
|
3.
|
Ķīmiskie un fizikāli ķīmiskie kritēriji, kas nodrošina
bioloģisko kritēriju pastāvēšanu
|
|
3.1.
|
Vispārīgie kritēriji
|
|
3.1.1.
|
ūdens caurredzamība
|
|
v
|
v
|
v
|
|
3.1.2.
|
temperatūras režīms
|
v
|
v
|
v
|
v
|
|
3.1.3.
|
skābekļa daudzums
|
v
|
v
|
v
|
v
|
|
3.1.4.
|
sāļums
|
v
|
v
|
v
|
v
|
|
3.1.5.
|
paskābināšanās
|
v
|
v
|
|
|
|
3.1.6.
|
biogēno elementu koncentrācija
|
v
|
v
|
v
|
v
|
|
3.2.
|
Piesārņojošās vielas
|
|
3.2.1.
|
konkrētajā ūdensobjektā novadītās mākslīgās
piesārņojošās vielas
|
v
|
v
|
v
|
v
|
|
3.2.2.
|
citas konkrētajā ūdensobjektā novadītās piesārņojošās
vielas
|
v
|
v
|
v
|
v
|
Piezīmes.
1. v – kritērijs, pēc kura vērtē attiecīgās grupas
ūdeņu ekoloģisko kvalitāti.
2. (1) – novērtē tikai upēs, kuru garums pārsniedz 100 km
un sateces baseina laukums ir lielāks par 1000 km2.
3. – zoobentosa paraugu ņemšanai izmanto
šādus standartus:
3.1. standarts LVS EN ISO 5667-3:2007 “Ūdens
kvalitāte. Paraugu ņemšana. 3.daļa: Norādījumi ūdens paraugu
konservēšanai un glabāšanai”;
3.2. standarts LVS EN 27828:2003 “Ūdens
kvalitāte –- Bioloģisko paraugu ņemšanas metodes –
Vadlīnijas ūdens makrozoobentosa paraugu ņemšanai ar
skrāpi”;
3.3. standarts LVS EN 28265:2003 “Ūdens
kvalitāte – Kvantitatīvu makrozoobentosa paraugu ņemšanas
ierīču konstrukcija un lietošana seklu saldūdeņu akmeņainos
substrātos”;
3.4. standarts LVS EN ISO 9391:2003 “Ūdens
kvalitāte – Makrozoobentosa paraugu ņemšana dziļos ūdeņos
– Norādījumi par koloniju, kvalitatīvo un kvantitatīvo
paraugu ņemšanas iekārtu lietošanu”;
3.5. standarts LVS EN ISO 8689-1:2004 “Ūdens
kvalitāte – Upju bioloģiskā klasifikācija – 1.daļa:
Vadlīnijas bioloģiskās kvalitātes datu interpretācijai,
pamatojoties uz makrozoobentosa monitoringu”;
3.6. standarts LVS EN ISO 8689-2:2004 “Ūdens
kvalitāte – Upju bioloģiskā klasifikācija – 2.daļa:
Vadlīnijas bioloģiskās kvalitātes datu prezentācijai,
pamatojoties uz makrozoobentosa monitoringu”.
Vides ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 19.oktobra noteikumiem Nr.858
1. Upes
|
Nr.p.k.
|
Augsta kvalitāte
|
Laba kvalitāte
|
Vidēja kvalitāte
|
|
1.1.
|
Bioloģiskie kritēriji
|
|
1.1.1.
|
Fitoplanktons
|
|
Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāvs atbilst vai ļoti
nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi
antropogēnā darbība.
Fitoplanktona vidējais sastopamības biežums pilnībā
atbilst attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem raksturīgajiem
fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem un būtiski nemaina tipam
specifisko ūdens caurredzamību. Fitoplanktona ziedēšanas
biežums un intensitāte atbilst attiecīgā tipa virszemes
ūdensobjektiem raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem
apstākļiem
|
Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un
sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no
attiecīgā tipa ūdensobjektiem raksturīgajiem rādītājiem.
Šādas izmaiņas neliecina par aļģu paātrinātu augšanu, kas
izraisa ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara
nevēlamas izmaiņas vai ūdens vai sedimentu fizikāli ķīmiskās
kvalitātes pārmaiņas. Var būt novērojama fitoplanktona
ziedēšanas biežuma un intensitātes neliela
palielināšanās
|
Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskais sastāvs un
sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgā tipa
ūdensobjektiem raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas
kvalitātes rādītāji, un var rasties nozīmīgas citu
bioloģisko un fizikāli ķīmisko kvalitātes elementu
raksturojošo parametru vērtību nevēlamas izmaiņas.
Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka
ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem.
Vasarā var būt novērojama fitoplanktona pastāvīga
ziedēšana
|
|
1.1.2.
|
Makrofīti un fitobentoss
|
|
Makrofītu un fitobentosa taksonomisko grupu sastāvs atbilst
vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav
ietekmējusi antropogēnā darbība.
Nav novērotas makrofītu un fitobentosa sastopamības biežuma
izmaiņas
|
Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā sastāva un
sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no tipam
raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par fitobentosa vai
augstāko augu paātrinātu augšanu, kas izraisa virszemes
ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara
nevēlamas izmaiņas vai ūdens vai sedimentu fizikāli ķīmiskās
kvalitātes pārmaiņas. Fitobentosa sabiedrības necieš no
antropogēnās darbības izraisītas baktēriju apaugumu
konkurences
|
Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā sastāva
rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam
raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes
rādītāji. Novērojamas makrofītu un fitobentosa sastopamības
biežuma rādītāju lielākas izmaiņas, salīdzinot ar labas
kvalitātes rādītājiem.
Fitobentosa sabiedrības ietekmējusi antropogēnās darbības
izraisīta baktēriju apaugumu konkurence, un dažās vietās
sabiedrības ir aizvietotas ar baktērijām
|
|
1.1.3.
|
Bentiskie bezmugurkaulnieki
|
|
Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu sastāvs un
sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz
atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā
darbība.
Attiecība starp jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu
grupām ir tāda pati kā vidē, ko nav ietekmējusi antropogēnā
darbība.
Bezmugurkaulnieku sugu daudzveidības rādītāji neatšķiras
no rādītājiem, kuri raksturīgi stāvoklim, ko neietekmē
antropogēnā darbība
|
Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā sastāva un
sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no
attiecīgajam tipam raksturīgajiem rādītājiem.
Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu proporcijas
nedaudz atšķiras no attiecīgā tipa ūdensobjektiem
raksturīgajām.
Bezmugurkaulnieku sugu daudzveidības rādītāji nedaudz
atšķiras no rādītājiem, kuri raksturīgi stāvoklim, ko
neietekmē antropogēnā darbība
|
Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā sastāva un
sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam
ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas
kvalitātes rādītāji. Nav sastopamas galvenās attiecīgajam
tipam raksturīgās taksonomiskās grupas.
Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu attiecība un
daudzveidības rādītāji ir būtiski zemāki par attiecīgajam
ūdeņu tipam raksturīgajiem un ievērojami zemāki par labas
kvalitātes rādītājiem
|
|
1.1.4.
|
Zivis
|
|
Sugu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai
ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi
antropogēnā darbība.
Ir sastopamas visas attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgās
zivju sugas.
Zivju populāciju vecuma struktūra liecina par nelielu
antropogēnu ietekmi, kura tomēr nerada kādas sugas vairošanās
vai attīstības traucējumus
|
Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības biežuma
rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam
raksturīgajiem. Atšķirības skaidrojamas ar antropogēnās
darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko
kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju vecuma struktūra liecina,
ka antropogēnā darbība izraisa zivju vairošanās un
attīstības traucējumus un atsevišķos gadījumos kādas
attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās sugas dažu vecuma grupu
zivis nav sastopamas
|
Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības biežuma
rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam
raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes
rādītāji. Atšķirības skaidrojamas ar antropogēnās darbības
izraisītām fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko kritēriju
izmaiņām. Zivju populāciju vecuma struktūra liecina, ka
antropogēnās darbības ietekme ir tik nozīmīga, ka samērā
daudzas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās zivju sugas nav
sastopamas vai sastopamas ļoti reti
|
|
1.2.
|
Hidromorfoloģiskie kritēriji
|
|
1.2.1.
|
Hidroloģiskais režīms
|
|
Caurplūdumi un to režīmi, kā arī saistība ar pazemes
ūdeņiem atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem,
kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
|
1.2.2.
|
Upes nepārtrauktība
|
|
Antropogēnā darbība neietekmē upes plūdumu, ir iespējama
netraucēta ūdens organismu migrācija un sedimentu
pārvietošanās
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
|
1.2.3.
|
Morfoloģiskie apstākļi
|
|
Upes gultnes veids, platuma un dziļuma izmaiņas, straumes
ātrums, substrāta sastāvs, piekrastes zonas struktūra un
stāvoklis atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem,
kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
|
1.3.
|
Fizikāli ķīmiskie kritēriji
|
|
1.3.1.
|
Vispārīgie apstākļi
|
|
Fizikāli ķīmisko elementu vērtības atbilst vai ļoti
nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi
antropogēnā darbība.
Biogēno elementu koncentrācijas svārstības nepārsniedz
robežas, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības
neietekmētiem ūdeņiem. Temperatūra, sāļums, skābekļa
daudzums, pH līmenis un skābju neitralizēšanas spēja neliecina
par antropogēnās darbības ietekmi un nepārsniedz robežas,
kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem
ūdeņiem
|
Temperatūra, sāļums, skābekļa daudzums, pH līmenis un
skābju neitralizēšanas spēja nepārsniedz robežas, kādās ir
nodrošināta tipam raksturīgo ekosistēmu funkcionēšana, un
nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti
raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu.
Biogēno elementu koncentrācijas nepārsniedz robežas, kādās
ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana, un nodrošina
bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti
raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
|
1.3.2.
|
Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas
|
|
To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas par
mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var konstatēt ar
vismodernākajām plaši lietotajām analīzes metodēm
|
To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes
prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes
ūdeņu vides kvalitātes normatīviem
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
|
1.3.3.
|
Piesārņojošās vielas, kuru izcelsme nav mākslīga
|
|
To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas
parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem
ūdeņiem (fona līmenis)
|
To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes
prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes
ūdeņu vides kvalitātes normatīviem
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu bioloģiskajiem
kritērijiem vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
2. Ezeri
|
Nr.
p.k.
|
Augsta kvalitāte
|
Laba kvalitāte
|
Vidēja kvalitāte
|
|
2.1.
|
Bioloģiskie kritēriji
|
|
2.1.1.
|
Fitoplanktons
|
|
Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāva un sastopamības
biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no
apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.
Fitoplanktona vidējās biomasas rādītāji pilnībā atbilst
attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem raksturīgajiem
fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem un būtiski nemaina tipam
raksturīgo ūdens caurredzamību. Fitoplanktona ziedēšanas
biežums un intensitāte atbilst attiecīgā tipa virszemes
ūdensobjektiem raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem
apstākļiem
|
Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un
sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no tipam
raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par aļģu
paātrinātu augšanu, kas izraisa ūdensobjektā mītošo
organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai ūdens
vai sedimentu fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņas. Var
būt novērojama fitoplanktona ziedēšanas biežuma un
intensitātes neliela palielināšanās
|
Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un
sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam
ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas
kvalitātes rādītāji un liecina, ka var rasties nozīmīgas un
nevēlamas citu bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju
raksturojošo parametru vērtību izmaiņas.
Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka
ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem.
Vasarā var būt novērojama fitoplanktona pastāvīga
ziedēšana
|
|
2.1.2.
|
Makrofīti un fitobentoss
|
|
Makrofītu un fitobentosa taksonomisko grupu sastāva
rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem,
kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.
Nav novērojamas makrofītu un fitobentosa sastopamības
izmaiņas
|
Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā sastāva un
sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no
attiecīgajam tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina
par fitobentosa vai augstāko augu paātrinātas augšanas
izraisītām virszemes ūdensobjektā mītošo organismu
savstarpējā līdzsvara nevēlamām izmaiņām vai ūdens
fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņām. Fitobentosa
sabiedrības necieš no antropogēnās darbības izraisītas
baktēriju apaugumu konkurences
|
Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā sastāva
rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam
raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes
rādītāji. Ir novērojamas makrofītu un fitobentosa
sastopamības biežuma rādītāju izmaiņas.
Fitobentosa sabiedrības ietekmējusi antropogēnās darbības
izraisīta baktēriju apaugumu konkurence un dažās vietās
sabiedrības aizvietotas ar baktērijām
|
|
2.1.3.
|
Bentiskie bezmugurkaulnieki
|
|
Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu sastāvs un
sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz
atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā
darbība.
Attiecība starp jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu
grupām ir tāda pati kā antropogēnās darbības neietekmētā
vidē.
Bezmugurkaulnieku sugu daudzveidības rādītāji neatšķiras
no antropogēnās darbības neietekmētam stāvoklim
raksturīgajiem rādītājiem
|
Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskais sastāvs
un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no
attiecīgajam tipam raksturīgajiem.
Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu proporcijas
nedaudz atšķiras no attiecīgā tipa ūdensobjektiem
raksturīgajām.
Bezmugurkaulnieku sugu daudzveidības rādītāji nedaudz
atšķiras no antropogēnās darbības neietekmētam stāvoklim
raksturīgajiem
|
Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskais sastāvs
un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam
ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas
kvalitātes rādītāji. Nav sastopamas galvenās attiecīgajam
tipam raksturīgās taksonomiskās grupas.
Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu attiecība un
daudzveidības rādītāji ir zemāki par attiecīgajam ūdeņu
tipam raksturīgajiem un ievērojami zemāki par labas kvalitātes
rādītājiem
|
|
2.1.4.
|
Zivis
|
|
Sugu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai
ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi
antropogēnā darbība.
Ir sastopamas visas attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgās
zivju sugas.
Zivju populāciju vecuma struktūra liecina par nelielu
antropogēnu ietekmi, kura tomēr nerada kādas sugas vairošanās
vai attīstības traucējumus
|
Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības biežuma
rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam
raksturīgajiem. Atšķirības skaidrojamas ar antropogēnās
darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko
kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju vecuma struktūra liecina,
ka antropogēnā darbība izraisa zivju vairošanās un
attīstības traucējumus un atsevišķos gadījumos kādas
attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās sugas dažu vecuma grupu
zivis nav sastopamas
|
Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības biežuma
rādītāji vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji atšķiras
no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem. Atšķirības
skaidrojamas ar antropogēnās darbības izraisītām fizikāli
ķīmisko un hidromorfoloģisko kritēriju izmaiņām. Zivju
populāciju vecuma struktūra liecina, ka antropogēnās darbības
ietekme ir tik nozīmīga, ka samērā daudzas attiecīgā tipa
ūdeņiem raksturīgās zivju sugas nav sastopamas
|
|
2.2.
|
Hidromorfoloģiskie kritēriji
|
|
2.2.1.
|
Hidroloģiskais režīms
|
|
Caurplūdumi un to režīmi, ūdens līmenis, ūdens apmaiņas
biežums, kā arī saistība ar pazemes ūdeņiem atbilst vai ļoti
nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi
antropogēnā darbība
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
|
2.2.2.
|
Morfoloģiskie apstākļi
|
|
Ezera dziļuma izmaiņas, substrāta sastāvs un daudzums, ezera
piekrastes zonas stāvoklis un struktūra atbilst vai ļoti nedaudz
atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā
darbība
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
|
2.3.
|
Fizikāli ķīmiskie kritēriji
|
|
2.3.1.
|
Vispārīgie apstākļi
|
|
Fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības atbilst vai ļoti
nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi
antropogēnā darbība.
Biogēno elementu koncentrācijas svārstības nepārsniedz
robežas, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības
neietekmētiem ūdeņiem. Temperatūra, ūdens caurredzamība,
sāļums, pH līmenis, skābekļa daudzums un skābju
neitralizēšanas spēja neliecina par antropogēnās darbības
ietekmi un nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas
antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem
|
Temperatūra, ūdens caurredzamība, sāļums, pH līmenis,
skābekļa daudzums un skābju neitralizēšanas spēja
nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta tipam raksturīgo
ekosistēmu funkcionēšana, un nodrošina bioloģiskajiem
kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošu parametrisko
vērtību sasniegšanu.
Biogēno elementu koncentrācijas nepārsniedz robežas, kādās
ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana, un nodrošina
bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti
raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
|
2.3.2.
|
Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas
|
|
To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas par
mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var konstatēt ar
vismodernākajām, plaši lietotajām analīzes metodēm
|
To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes
prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes
ūdeņu vides kvalitātes normatīviem
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
|
2.3.3.
|
Piesārņojošās vielas, kuru izcelsme nav mākslīga
|
|
To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas
parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem
ūdeņiem (fona līmenis)
|
To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes
prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes
ūdeņu vides kvalitātes normatīviem
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
3. Pārejas ūdeņi
|
Nr.
p.k.
|
Augsta kvalitāte
|
Laba kvalitāte
|
Vidēja kvalitāte
|
|
3.1.
|
Bioloģiskie kritēriji
|
|
3.1.1.
|
Fitoplanktons
|
|
Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāva un sastopamības
biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no
apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.
Fitoplanktona biomasas rādītāji pilnībā atbilst attiecīgā
tipa ūdeņiem raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem
un būtiski nemaina tipam raksturīgo ūdens caurredzamību.
Fitoplanktona ziedēšanas biežums un intensitāte atbilst
attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem
apstākļiem
|
Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un
sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no tipam
raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par paātrinātu
aļģu augšanu, kas izraisa ūdensobjektā mītošo organismu
savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai ūdens fizikāli
ķīmiskās kvalitātes pārmaiņas.
Var būt novērojama fitoplanktona ziedēšanas biežuma un
intensitātes neliela palielināšanās
|
Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji
atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem
rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji.
Biomasas izmaiņas ir lielākas un var rasties nozīmīgas un
nevēlamas citu bioloģisko kvalitātes elementu izmaiņas.
Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka
ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem.
Vasarā var būt novērojama fitoplanktona pastāvīga
ziedēšana
|
|
3.1.2.
|
Makrofītiskās aļģes
|
|
Makrofītisko aļģu taksonomisko grupu sastāva rādītāji
atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav
ietekmējusi antropogēnā darbība.
Nav novērojamas antropogēnās darbības izraisītas
makrofītisko aļģu seguma rādītāju izmaiņas
|
Makrofītisko aļģu sabiedrību taksonomiskā sastāva un
sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no
attiecīgajam tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina
par fitobentosa vai augstāko augu paātrinātas augšanas
izraisītām ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējo
attiecību nevēlamām izmaiņām vai ūdens fizikāli ķīmiskās
kvalitātes pārmaiņām
|
Makrofītisko aļģu sabiedrību taksonomiskā sastāva
rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam
raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes
rādītāji. Ir novērojamas makrofītisko aļģu sastopamības
biežuma rādītāju lielākas izmaiņas, salīdzinot ar labas
kvalitātes rādītājiem, kuras var būt saistītas ar
ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara
izmaiņām
|
|
3.1.3.
|
Segsēkļi
|
|
Segsēkļu taksonomisko grupu sastāva un sastopamības biežuma
rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem,
kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.
Nav novērojamas antropogēnās ietekmes izraisītas segsēkļu
sastopamības biežuma rādītāju izmaiņas
|
Segsēkļu sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji
nedaudz atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem.
Segsēkļu sastopamības biežuma rādītāji liecina par
nelielu traucējumu
|
Segsēkļu sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji
atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem
rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji.
Segsēkļu taksonomisko grupu sastopamības biežuma
rādītāji, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem, ir
mainījušies vairāk
|
|
3.1.4.
|
Bentiskie bezmugurkaulnieki
|
|
Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu sastāvs un
sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz
atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā
darbība.
Ir sastopami visu antropogēnās darbības neietekmētiem
apstākļiem raksturīgo taksonomisko grupu organismi
|
Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā sastāva un
sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no
attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem.
Vairākums attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgo taksonomisko
grupu organismu ir sastopams
|
Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā sastāva un
sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam
ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas
kvalitātes rādītāji. Ir sastopami piesārņotiem ūdeņiem
raksturīgo taksonomisko grupu organismi.
Daudzu attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgo taksonomisko
grupu organismi nav sastopami
|
|
3.1.5.
|
Zivis
|
|
Sugu sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai
ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi
antropogēnā darbība
|
Jutīgo sugu sastopamības biežuma rādītāji liecina par
tādām nelielām attiecīgajam pārejas ūdeņu tipam raksturīgā
stāvokļa izmaiņām, kuras skaidrojamas ar antropogēnās
darbības ietekmi uz fizikāli ķīmiskajiem vai
hidromorfoloģiskajiem kritērijiem
|
Antropogēnā ietekme uz fizikāli ķīmiskajiem un
hidromorfoloģiskajiem kritērijiem ir tik nozīmīga, ka nav
sastopamas samērā daudzas sugas, kuras raksturīgas attiecīgajam
ūdeņu tipam
|
|
3.2.
|
Hidromorfoloģiskie kritēriji
|
|
3.2.1.
|
Paisuma–bēguma režīms
|
|
Saldūdens plūsmas režīms un pakļautība viļņu iedarbībai
atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav
ietekmējusi antropogēnā darbība
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
|
3.2.2.
|
Morfoloģiskie apstākļi
|
|
Dziļuma rādītāju izmaiņas, substrāta stāvoklis,
plūdmaiņu zonas sastāvs un stāvoklis atbilst vai ļoti nedaudz
atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā
darbība
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
|
3.3.
|
Fizikāli ķīmiskie kritēriji
|
|
3.3.1.
|
Vispārīgie apstākļi
|
|
Fizikāli ķīmiskie kritēriji atbilst vai ļoti nedaudz
atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā
darbība.
Biogēno elementu koncentrācijas svārstības saglabājas
robežās, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības
neietekmētam stāvoklim.
Temperatūra, skābekļa daudzums, sāļums un ūdens
caurredzamība neliecina par antropogēnās darbības ietekmi un
saglabājas līmenī, kāds parasti raksturīgs antropogēnas
darbības neietekmētam stāvoklim
|
Temperatūra, skābekļa daudzums, sāļums un ūdens
caurredzamība, kā arī biogēno vielu koncentrācijas
nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta ekosistēmu
funkcionēšana un bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko
kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
|
3.3.2.
|
Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas
|
|
To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas par
mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var konstatēt ar
vismodernākajām plaši lietotajām analīzes metodēm
|
To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes
prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes
ūdeņu vides kvalitātes normatīviem
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
|
3.3.3.
|
Piesārņojošās vielas, kuru izcelsme nav mākslīga
|
|
To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas
parasti raksturīgas ūdeņiem, kurus nav ietekmējusi
antropogēnā darbība (fona līmenis)
|
To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes
prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes
ūdeņu vides kvalitātes normatīviem
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
4. Piekrastes ūdeņi
|
Nr.
p.k.
|
Augsta kvalitāte
|
Laba kvalitāte
|
Vidēja kvalitāte
|
|
4.1.
|
Bioloģiskie kritēriji
|
|
4.1.1.
|
Fitoplanktons
|
|
Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāvs un sastopamības
biežuma rādītāji atbilst apstākļiem, kurus nav ietekmējusi
antropogēnā darbība.
Fitoplanktona vidējā biomasa pilnībā atbilst attiecīgajam
ūdeņu tipam raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem
un būtiski nemaina tiem raksturīgo ūdens caurredzamību.
Fitoplanktona ziedēšanas biežums un intensitāte atbilst
attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem
apstākļiem
|
Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un
sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no
attiecīgajam tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina
par paātrinātu aļģu augšanu, kas izraisa ūdensobjektā
mītošo organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas
vai ūdens fizikāli ķīmiskās kvalitātes izmaiņas.
Var būt novērojama fitoplanktona ziedēšanas biežuma un
intensitātes neliela palielināšanās
|
Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāvs un sastopamības
biežuma rādītāji liecina par nelielām izmaiņām.
Aļģu biomasa būtiski atšķiras no attiecīgajam tipam
raksturīgās un var ietekmēt citus bioloģiskās kvalitātes
elementus.
Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka
ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem.
Vasarā var būt novērojama pastāvīga fitoplanktona
ziedēšana
|
|
4.1.2.
|
Makrofītiskās aļģes un segsēkļi
|
|
Ir sastopamas visas makrofītisko aļģu un segsēkļu
taksonomiskās grupas, kuras raksturīgas apstākļiem, ko nav
ietekmējusi antropogēnā darbība.
Makrofītisko aļģu aizauguma pakāpe un segsēkļu
sastopamības biežuma rādītāji atbilst apstākļiem, ko nav
ietekmējusi antropogēnā darbība
|
Ir sastopams vairākums makrofītisko aļģu un segsēkļu
taksonomisko grupu, kuras raksturīgas apstākļiem, ko nav
ietekmējusi antropogēnā darbība.
Makrofītisko aļģu aizauguma pakāpe un segsēkļu
sastopamības biežuma rādītāji liecina par nelielu
traucējumu
|
Salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem, ir sastopams
mazāk makrofītisko aļģu un segsēkļu taksonomisko grupu, kuras
raksturīgas apstākļiem, ko nav ietekmējusi antropogēnā
darbība.
Makrofītisko aļģu aizauguma pakāpe un segsēkļu
sastopamības biežuma rādītāji liecina par iespējamām
ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara
nevēlamām izmaiņām
|
|
4.1.3.
|
Bentiskie bezmugurkaulnieki
|
|
Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu sastāvs un
sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz
atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā
darbība.
Ir sastopami visu taksonomisko grupu organismi, kuri raksturīgi
apstākļiem, ko nav ietekmējusi antropogēnā darbība
|
Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā sastāva un
sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no
attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem. Ir
sastopams vairākums attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgo
taksonomisko grupu organismu
|
Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā sastāva un
sastopamības biežuma rādītāji vairāk nekā labas kvalitātes
rādītāji atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem
rādītājiem. Ir sastopami piesārņotiem ūdeņiem raksturīgo
taksonomisko grupu organismi.
Nav sastopami daudzu attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgo
taksonomisko grupu organismi
|
|
4.2.
|
Hidromorfoloģiskie kritēriji
|
|
4.2.1.
|
Paisuma–bēguma režīms
|
|
Saldūdens plūsmas režīms, valdošo straumju virziens un
ātrums un pakļautība viļņu iedarbībai atbilst vai ļoti
nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi
antropogēnā darbība
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu bioloģiskajiem
kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu bioloģiskajiem
kritērijiem vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
|
4.2.2.
|
Morfoloģiskie apstākļi
|
|
Dziļuma rādītāju izmaiņas, struktūra un piekrastes zonas
gultne, plūdmaiņu zonas sastāvs un stāvoklis atbilst vai ļoti
nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi
antropogēnā darbība
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
|
4.3.
|
Fizikāli ķīmiskie kritēriji
|
|
4.3.1.
|
Vispārīgie apstākļi
|
|
Fizikāli ķīmiskie kritēriji atbilst vai ļoti nedaudz
atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā
darbība.
Biogēno elementu koncentrācijas svārstības saglabājas
robežās, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības
neietekmētam stāvoklim.
Temperatūra, skābekļa daudzums, sāļums un ūdens
caurredzamība neliecina par antropogēnās darbības ietekmi un
saglabājas līmenī, kāds parasti raksturīgs antropogēnās
darbības neietekmētam stāvoklim
|
Temperatūra, skābekļa daudzums, sāļums un ūdens
caurredzamība nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta
ekosistēmu funkcionēšana un bioloģiskajiem kritērijiem labu
ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības.
Biogēno vielu koncentrācijas nepārsniedz robežas, kādās ir
nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana un bioloģiskiem
kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
|
4.3.2.
|
Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas
|
|
To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas par
mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var konstatēt ar
vismodernākajām plaši lietotajām analīzes metodēm
|
To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes
prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes
ūdeņu vides kvalitātes normatīviem
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
|
4.3.3.
|
Piesārņojošās vielas, kuru izcelsme nav mākslīga
|
|
To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas
parasti raksturīgas ūdeņiem, kurus nav ietekmējusi
antropogēnā darbība (fona līmenis)
|
To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes
prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes
ūdeņu vides kvalitātes normatīviem
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas
parametriskās vērtības
|
5. Mākslīgi vai stipri pārveidoti virszemes
ūdensobjekti
|
Nr.
p.k.
|
Visaugstākais iespējamais
ekoloģiskais potenciāls
|
Labs ekoloģiskais potenciāls
|
Vidējs ekoloģiskais potenciāls
|
|
5.1.
|
Bioloģiskie kritēriji
|
|
Atbilstošo bioloģisko kvalitātes kritēriju raksturojošo
parametru vērtības ir iespējami tuvas tām, kādas raksturīgas
tam virszemes ūdensobjektu tipam, kura īpašības ir
vislīdzīgākās attiecīgā virszemes ūdensobjekta īpašībām
tādos fizikālajos apstākļos, kādus nosaka mākslīga vai
stipri pārveidota ūdensobjekta raksturs
|
Novērojamas nelielas vērtību izmaiņas, salīdzinot ar
augstākajam iespējamajam ekoloģiskajam potenciālam
raksturīgajām bioloģisko kritēriju raksturojošo parametru
vērtībām
|
Novērojamas nelielas vērtību izmaiņas, salīdzinot ar labam
ekoloģiskajam potenciālam raksturīgajām bioloģisko kritēriju
raksturojošo parametru vērtībām
|
|
5.2.
|
Hidromorfoloģiskie kritēriji
|
|
Hidromorfoloģiskie apstākļi atbilst izmaiņām, kādas rodas,
izveidojot mākslīgu vai stipri pārveidotu ūdensobjektu, un visi
antropogēnās darbības ietekmes samazināšanas pasākumi ir
nodrošinājuši labāko ekoloģisko pēctecību, īpaši
attiecībā uz faunas pārstāvju migrāciju un piemērotām
vairošanās un nārsta vietām
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju
vērtības
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju
vērtības
|
|
5.3.
|
Fizikāli ķīmiskie kritēriji
|
|
5.3.1.
|
Vispārīgie apstākļi
|
|
Fizikāli ķīmiskie kritēriji atbilst antropogēnās darbības
neietekmētiem apstākļiem, kādi ir raksturīgi tādam virszemes
ūdensobjektu tipam, kura īpašības ir vislīdzīgākās
attiecīgā mākslīgā vai stipri pārveidotā virszemes
ūdensobjekta īpašībām vai nedaudz atšķiras.
Biogēno elementu koncentrācijas saglabājas robežās, kādas
parasti raksturīgas šādiem antropogēnās darbības
neietekmētiem ūdeņiem.
Temperatūra, skābekļa bilance un pH līmenis atbilst
antropogēnās darbības neietekmētiem apstākļiem, kādi ir
raksturīgi tādam virszemes ūdensobjektu tipam, kura īpašības
ir vislīdzīgākās attiecīgā mākslīgā vai stipri
pārveidotā virszemes ūdensobjekta īpašībām
|
Fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības nepārsniedz robežas,
kādās funkcionē ekosistēma un iespējams sasniegt bioloģisko
kritēriju vērtības.
Temperatūra un pH līmenis nepārsniedz robežas, kādās ir
nodrošināta ekosistēmas funkcionēšana un iespējams sasniegt
bioloģisko kritēriju vērtības. Biogēno elementu
koncentrācijas nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta
ekosistēmas funkcionēšana, iespējams sasniegt bioloģisko
kritēriju vērtības
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju
vērtības
|
|
5.3.2.
|
Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas
|
|
To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas par
mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var konstatēt ar
vismodernākajām plaši lietotajām analīzes metodēm
|
To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes
prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes
ūdeņu vides kvalitātes normatīviem
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu vidēju ekoloģisko potenciālu raksturojošas
parametriskās vērtības
|
|
5.3.3.
|
Piesārņojošās vielas, kuru izcelsme nav mākslīga
|
|
Koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas
parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem
ūdeņiem (fona līmenis)
|
Koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes prasības,
kādas ir noteiktas saskaņā ar šiem noteikumiem
|
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem
nodrošinātu vidēju ekoloģisko potenciālu raksturojošas
parametriskās vērtības
|
Vides ministrs R.Vējonis
| |
Atpakaļ
Uz augšu