Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu,
kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības

1. pants. Likuma subjekti

(1) Šā likuma subjekti — nepilsoņi ir tie Latvijas Republikā dzīvojošie, kā arī terminētā prombūtnē esošie bijušās PSRS pilsoņi un viņu bērni, kuri vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

1) 1992. gada 1. jūlijā viņi bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992. gada 1. jūlijam bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā;

2) viņi nav Latvijas pilsoņi;

3) viņi nav un nav bijuši citas valsts pilsoņi.

(2) To personu tiesisko statusu, kuras ir ieceļojušas Latvijas Republikā pēc 1992. gada 1. jūlija, nosaka Imigrācijas likums.

(3) Šis likums neattiecas uz:

1) Latvijas teritorijā dislocētā Krievijas Federācijas militārā objekta funkcionēšanā un demontāžā nodarbinātajiem militārajiem speciālistiem, kā arī šajā nolūkā uz Latviju komandētajām civilpersonām;

2) personām, kuras pēc 1992. gada 28. janvāra atvaļinātas no aktīvā militārā dienesta, ja šīs personas dienestā iesaukšanas brīdī pastāvīgi nedzīvoja Latvijas teritorijā vai nav Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi;

3) šā panta trešās daļas 1. un 2. punktā norādīto personu laulātajiem un kopā ar viņiem dzīvojošajiem ģimenes locekļiem — bērniem un citiem apgādājamajiem, ja šīs personas ieradušās Latvijā sakarā ar Krievijas Federācijas (PSRS) bruņoto spēku militārpersonas dienestu neatkarīgi no tā, kad tās ieradušās Latvijā;

4) personām, kuras saņēmušas atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes;

5) (atzīts par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas 07.03.2005. spriedumu no 01.09.2005.)

(4) Nepieciešamos dokumentus un kārtību, kādā personu atzīst par nepilsoni, nosaka Ministru kabinets.

2. pants. Nepilsoņa tiesības un pienākumi

(1) Nepilsonim ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi.

(2) Līdztekus Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām tiesībām nepilsonim ir tiesības:

1) saglabāt savu dzimto valodu un kultūru kultūrnacionālās autonomijas ietvaros, tradīcijas, ja tās nav pretrunā ar Latvijas likumiem;

2) netikt izraidītam no Latvijas, izņemot gadījumu, kad izraidīšana notiek likumā noteiktajā kārtībā un ir saņemta kādas ārvalsts piekrišana uzņemt izraidāmo personu; izraidīšana uz valsti, kurā šī persona tiek vajāta rases, reliģijas vai etniskās piederības dēļ, kā arī kolektīva izraidīšana nav pieļaujama.

5. pants. Nepilsoņa statusa zaudēšana

Nepilsoņa statusa zaudēšanas iemesls var būt:

1) atteikšanās no nepilsoņa statusa;

2) nepilsoņa statusa atņemšana;

3) Latvijas pilsonības iegūšana Pilsonības likumā noteiktajā kārtībā.

6. pants. Atteikšanās no nepilsoņa statusa

(1) Ikvienai personai, kura ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), ir pienākums atteikties no nepilsoņa statusa 30 dienu laikā pēc šādas pilsonības (pavalstniecības) iegūšanas.

(2) Ikvienai personai, kurai tiek garantēta kādas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai ir izsniegts kādas ārvalsts ceļošanas dokuments, ir tiesības atteikties no nepilsoņa statusa.

(3) Persona atsakās no nepilsoņa statusa, iesniedzot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei vai Latvijas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa vai šādu iesniegumu nosūtot pa pastu, ja iesniedzēja paraksts ir notariāli apliecināts.

(4) Nepilngadīgas personas vārdā iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa iesniedz šīs personas vecāki vai tās likumīgais pārstāvis. Ja nepilngadīgā persona ir sasniegusi 15 gadu vecumu, tad, lai atteiktos no nepilsoņa statusa, ir nepieciešama tās rakstveida piekrišana.

(5) Personas iesniegumu izskata un lēmumu pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk — Pārvalde) priekšnieka pilnvarota amatpersona.

(6) Pārvaldes priekšnieka pilnvarotās amatpersonas pieņemto lēmumu persona var apstrīdēt, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(7) Šā panta sestajā daļā minēto Pārvaldes priekšnieka lēmumu personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

7. pants. Nepilsoņa statusa atņemšana

(1) Personai atņem nepilsoņa statusu, ja tā:

1) neatbilst kādam no šā likuma 1. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) (atzīts par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas 07.03.2005. spriedumu no 01.09.2005.)

3) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa 30 dienu laikā pēc šādas pilsonības (pavalstniecības) iegūšanas;

4) bez Ministru kabineta atļaujas dienē kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai ir tieslietu institūciju dienestā;

5) apzināti sniegusi par sevi nepatiesas ziņas, lai iegūtu nepilsoņa statusu.

(2) Kārtību, kādā personai tiek atņemts nepilsoņa statuss, nosaka Ministru kabinets.

(3) Lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu pieņem Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona.

(4) Pārvaldes priekšnieka pilnvarotās amatpersonas pieņemto lēmumu persona var apstrīdēt, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto Pārvaldes priekšnieka lēmumu personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

8. pants. Nobeiguma noteikumi

(1) Šā likuma 2.—7. pants attiecas arī uz bezvalstniekiem un viņu pēcnācējiem, kuriem nav un nav bijis nevienas valsts pilsonības un kuri pirms 1992. gada 1. jūlija dzīvoja un bija pastāvīgi (bez termiņa ierobežojuma) pierakstīti Latvijas teritorijā.

(2) Šā likuma subjekti ir arī šā likuma 1. panta pirmajā daļā minēto personu bērni, ja šo bērnu dzimšanas brīdī abi viņu vecāki ir nepilsoņi vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs — bezvalstnieks vai nav zināms, vai saskaņā ar vecāku savstarpēju vienošanos, ja viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs — citas valsts pilsonis. Uz šīm personām attiecas šā likuma 2., 5., 6. un 7. pants.

(3) Termiņuzturēšanās atļaujas tiek anulētas personām, kuras nav Krievijas Federācijas atvaļinātās militārpersonas un viņu ģimenes locekļi un kuras pastāvīgi dzīvoja Krievijas Federācijas (PSRS) bruņoto spēku bijušo dzīvokļu ekspluatācijas daļu dzīvojamās telpās, un ziņas par šīm personām saskaņā ar likumu «Par Iedzīvotāju reģistru» tiek iekļautas Iedzīvotāju reģistrā.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums «Par Latvijas Republikas likuma «Par Iedzīvotāju reģistru» spēkā stāšanās kārtību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2) un Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums «Par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu personām, kuru uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar Krievijas Federācijas bruņoto spēku pagaidu dislokāciju Latvijas Republikā» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18/19).

2. (Izslēgts ar 20.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

Likums Saeimā pieņemts 1995. gada 12. aprīlī.

Valsts prezidents G. ULMANIS

Rīgā 1995. gada 25. aprīlī