LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LIKUMS

Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām

 

1. nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Latvijas Republikas budžeta sistēmā kā patstāvīgas atsevišķas daļas ietilpst Latvijas Republikas valsts budžets un vietējo padomju budžeti (vietējie budžeti).

Vietējo budžetu struktūru nosaka Latvijas Republikas administratīvi teritoriālā iekārta.

Vietējie budžeti ir rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu, ciematu un pagastu budžeti.

Budžeti ir savā starpā saistīti šā likuma noteiktajos ietvaros. Budžeta ieņēmumu un izdevumu norobežojumu starp Latvijas Republikas valsts budžetu un vietējiem budžetiem nosaka Latvijas Republikas Augstākā Padome.

2. pants. Latvijas Republikas valsts budžets un vietējie budžeti nosaka ekonomiskās attiecības starp uzņēmumiem, organizācijām, iedzīvotājiem no vienas puses un valsti no otras puses centralizētā naudas līdzekļu fonda plānveidīgā izveidošanā un izmantošanā.

Budžetus apstiprina vienam gadam - laikposmam no 1. janvāra līdz 31. decembrim ieskaitot.

Ja budžeti līdz plānojamā gada sākumam nav apstiprināti, tad līdz to apstiprināšanai attiecīgo izdevumu ikmēneša finansēšana tiek izdarīta iepriekšējā gada budžeta apjoma vienas divpadsmitās daļas apmērā.

3. pants. Kārtību un termiņus, kādos Latvijas Republikas Ministru Padome iesniedz Latvijas Republikas Augstākajai Padomei izskatīšanai Latvijas Republikas valsts budžeta projektu un pārskatu par Latvijas Republikas valsts budžeta izpildi, nosaka Latvijas Republikas Augstākās Padomes reglaments.

4. pants. Latvijas Republikas valsts budžeta un vietējo budžetu sastādīšanu un izpildi organizē attiecīgi Latvijas Republikas Ministru Padome un vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejas. Budžetu kases izpildi realizē banku iestādes.

Latvijas Republikas valsts budžeta un vietējo budžetu sastādīšanas un izpildes noteikumus izdod Latvijas Republikas Ministru Padome.

5. pants. Ja pēc Latvijas Republikas valsts budžeta un vietējo budžetu apstiprināšanas tiek pieņemti Latvijas Republikas Augstākās Padomes likumdošanas akti vai Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumi, saskaņā ar kuriem palielinās vietējo budžetu izdevumi vai samazinās to ieņēmumi, šiem budžetiem attiecīgos līdzekļus sedz no Latvijas Republikas valsts budžeta.

Ja Latvijas Republikas Augstākā Padome vai Latvijas Republikas Ministru Padome pieņem likumdošanas aktus vai lēmumus, sakarā ar kuriem vietējo budžetu ienākumi palielinās, attiecīgās summas ieskaitāmas Latvijas Republikas valsts budžetā.

Ja rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu, ciematu un pagastu Tautas deputātu padomes, pārkāpjot savu kompetenci, pieņem lēmumus, pēc kuriem samazinās Latvijas Republikas valsts budžeta ieņēmumi vai palielinās izdevumi, attiecīgās summas ieskaitāmas no vietējo padomju budžetiem Latvijas Republikas valsts budžetā.

6. pants. No Latvijas Republikas budžeta sistēmas patstāvīgajiem budžetiem un budžeta izpildes gada pārskatiem pēc to apstiprināšanas ieņēmumu un izdevumu summēšanas ceļā izveido attiecīgo līmeņu statistiskos kopsavilkuma budžetus un koppārskatus.

Republikas kopsavilkuma budžets apvieno Latvijas Republikas valsts budžetu un vietējos budžetus.

Rajona kopsavilkuma budžets apvieno rajona budžetu, rajona pilsētu budžetus, ciematu un pagastu budžetus.

Republikāniskās pilsētas ar iedalījumu rajonos kopsavilkuma budžets apvieno pilsētas budžetu un pilsētas rajonu budžetus.

Statistisko kopsavilkumu sastādīšanas kārtību un termiņus nosaka Latvijas Republikas Finansu ministrija.

 2. nodaļa

Latvijas Republikas valsts budžets

7. pants. Latvijas Republikas valsts budžets apvieno līdzekļus valsts un starpvalstu nozīmes programmu finansēšanai, kā arī citiem šajā likumā paredzētajiem izdevumiem.

8. pants. Latvijas Republikas valsts budžeta ieņēmumus veido:

8.1. uzņēmumu, organizāciju un iedzīvotāju nodokļu maksājumu daļa, kuru Latvijas Republikas Augstākā Padome noteikusi ieskaitīšanai Latvijas Republikas valsts budžetā;

8.2. muitas ienākumi;

8.3. citi ieņēmumi un maksājumi, kas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem ieskaitāmi Latvijas Republikas valsts budžetā;

8.4. no citām valstīm saņemtie līdzekļi mērķprogrammu finansēšanai Latvijas Republikas teritorijā;

8.5. atmaksātās izsniegto aizdevumu summas.

9. pants. Nepieciešamības gadījumā uz atdošanas un atmaksāšanas noteikumiem var tikt izmantoti banku kredīti, valsts aizņēmumi, citu valstu budžetu un vietējo budžetu līdzekļi un saņemtie aizdevumi.

10. pants. Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi izlietojami:

10.1. valsts nozīmes tautsaimniecisko programmu finansēšanai, investīcijām un rnērķdotācijārn;

10.2. valsts nozīmes veselības aizsardzības, fiziskās kultūras un sporta, zinātnes, izglītības un kultūras, sociālās nodrošināšanas pasākumu un iestāžu finansēšanai;

10.3. valsts nozīmes dabas aizsardzības pasākumu finansēšanai;

10.4. kopīgo starpvalstu mērķprogrammu finansēšanai;

10.5. valsts varas un pārvaldes iestāžu, tiesu un notariāta kantoru uzturēšanai;

10.6. aizdevumiem, ko iedala vietējiem budžetiem;

10.7. bankas kredītu un valsts parāda dzēšanai;

10.8. no citu valstu un vietējiem budžetiem saņemto aizdevumu atmaksāšanai;

10.9. citiem pasākumiem, kuri finansējami saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

No Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļiem vietējiem budžetiem var izsniegt mērķdotācijas un mērķsubsīdijas.

11. pants. Latvijas Republikas valsts budžeta sastāvā tiek izveidots Latvijas Republikas Ministru Padomes rezerves fonds, kura apmēru nosaka Latvijas Republikas Augstākā Padome. Pārskatu par rezerves fonda izlietošanu vienlaikus ar pārskatu par Latvijas Republikas valsts budžeta izpildi Latvijas Republikas Ministru Padome iesniedz Latvijas Republikas Augstākajai Padomei.

12. pants. Ar Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļu brīvajiem atlikumiem uz plānojamā gada sākumu un ar summām, par kādām ieņēmumi pārsniedz izdevumus, rīkojas Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Virs budžetā paredzētajiem izdevumiem uz Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļu atlikuma rēķina veidojas kases apgrozības līdzekļi, kurus Latvijas Republikas Ministru Padome gada laikā var izlietot pagaidu kases iztrūkuma segšanai, un tie tajā pašā gadā jāatjauno līdz apmēriem, kādi paredzēti, apstiprinot Latvijas Republikas valsts budžetu Latvijas Republikas Augstākajā Padomē.

13. pants. Latvijas Republikas valsts budžeta izpildes procesā izmaiņas šā budžeta ieņēmumos un izdevumos var izdarīt Latvijas Republikas Augstākā Padome un rezerves fonda ietvaros - Latvijas Republikas Ministru Padome.

14. pants. Latvijas Republikas Ministru Padome organizē Latvijas Republikas valsts budžeta projekta sastādīšanas darbu un iesniedz šo projektu Latvijas Republikas Augstākajai Padomei. Budžeta projekts tiek publicēts.

15. pants. Latvijas Republikas Augstākās Padomes pastāvīgās komisijas iepriekš izskata Latvijas Republikas valsts budžeta projektu un saņemtos iedzīvotāju ierosinājumus, sastāda par to atzinumu un iesniedz Latvijas Republikas Augstākajai Padomei kārtībā, kāda noteikta Latvijas Republikas Augstākās Padomes reglamentā un Nolikumā par Latvijas Republikas Augstākās Padomes pastāvīgajām komisijām.

16. pants. Latvijas Republikas Augstākā Padome izskata Latvijas Republikas valsts budžeta projektu pēc Latvijas Republikas Ministru Padomes iesniegtā ziņojuma un Latvijas Republikas Augstākās Padomes pastāvīgo komisiju atzinuma, apstiprina, pieņem likumu un publicē to vispārējai zināšanai.

17. pants. Asignējumu no Latvijas Republikas valsts budžeta nepietiekamības gadījumos papildu izdevumu segšanai, kā arī gadījumos, kad attiecīgie asignējumi nav paredzēti, tiek sastādīts papildu budžets.

Papildu budžetu sastāda, izskata un apstiprina tādā pašā kārtībā kā Latvijas Republikas valsts budžetu.

18. pants. Latvijas Republikas valsts budžeta izpildes pārskatu Latvijas Republikas Ministru Padome iesniedz Latvijas Republikas Augstākajai Padomei.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes pastāvīgās komisijas izskata pārskatu par Latvijas Republikas valsts budžeta izpildi un sagatavoto atzinumu par to iesniedz izskatīšanai Latvijas Republikas Augstākajai Padomei kārtībā, kāda noteikta Latvijas Republikas Augstākās Padomes reglamentā un Nolikumā par Latvijas Republikas Augstākās Padomes pastāvīgajām komisijām.

Latvijas Republikas Augstākā Padome izskata pārskatu par Latvijas Republikas valsts budžeta izpildi un lēmumu publicē vispārējai zināšanai.

3. nodaļa

Latvijas Republikas vietējie budžeti

19. pants. Vietējie budžeti apvieno līdzekļus ekonomisko, sociālo, kultūras un citu vietējās un starpreģionālās nozīmes programmu un pasākumu finansēšanai, kā tas paredzēts attiecīgajos Latvijas Republikas pašvaldības likumos.

20. pants. Vietējo budžetu ieņēmumus veido:

20.1. uzņēmumu, organizāciju un iedzīvotāju maksājumi, kuri attiecīgajā vietējās padomes teritorijā izdarāmi saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, izņemot to daļu, kādu saskaņā ar šā likuma 8.1. pantu ieskaita Latvijas Republikas valsts budžetā;

20.2. citas iemaksas un maksājumi, ko vietējās Tautas deputātu padomes iekasē savas kompetences ietvaros;

20.3. augstāka līmeņa budžeta līdzekļi starpreģionālo mērķprogrammu finansēšanai;

20.4. atmaksātās izsniegto aizdevumu summas.

21. pants. Lai nodrošinātu ar finansu resursiem pasākumus, kurus finansē no vietējiem budžetiem, var tikt izmantoti uz atdošanas un atmaksāšanas noteikumiem banku kredīti, vietējie aizņēmumi, Latvijas Republikas valsts budžeta un citu budžetu līdzekļi.

22. pants. Vietējo budžetu līdzekļi izlietojami:

22.1. vietējās nozīmes investīciju, tautas saimniecības pasākumu, uzņēmumu un saimniecisko organizāciju finansēšanai;

22.2. vietējās nozīmes izglītības, kultūras, veselības aizsardzības, fiziskās kultūras un sporta, kā arī sociālās nodrošināšanas pasākumu un iestāžu finansēšanai;

22.3. vietējās nozīmes dabas aizsardzības pasākumu finansēšanai;

22.4. kopīgo starpreģionālo mērķprogrammu finansēšanai;

22.5. vietējo valsts varas un pārvaldes iestāžu, kā arī sabiedriskās kārtības uzturēšanai;

22.6. aizdevumiem, ko iedala zemāka līmeņa budžetiem;

22.7. bankas kredītu un vietējo aizņēmumu dzēšanai;

22.8. no citiem budžetiem saņemto aizdevumu atmaksāšanai;

22.9. citiem pasākumiem, kuri finansējami no vietējiem budžetiem.

23. pants. Vietējām Tautas deputātu padomēm var iedalīt no augstāka līmeņa budžeta mērķdotācijas un mērķsubsīdijas, kas izlietojamas neatliekamu sociālo problēmu risināšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Dotācijas un subsīdijas netiek pārskatītas un tiek izsniegtas neatkarīgi no vietējā budžeta izpildes rezultātiem.

24. pants. Vietējo budžetu sastāvā tiek izveidots vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomiteju rezerves fonds, kura apmēru nosaka vietējā padome. Pārskatu par rezerves fonda izlietošanu izpildkomitejas iesniedz attiecīgajām Tautas deputātu padomēm vienlaikus ar pārskatu par vietējā budžeta izpildi.

25. pants. Ar vietējo budžetu līdzekļu brīvajiem atlikumiem uz plānojamā gada sākumu un ar summām, par kādām ieņēmumi pārsniedz izdevumus, rīkojas Tautas deputātu padome. Virs budžetā paredzētajiem izdevumiem uz vietējo budžetu līdzekļu atlikumu rēķina veidojas kases apgrozības līdzekļi, kurus Tautas deputātu padomju izpildkomitejas rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu, ciematu un pagastu Tautas deputātu padomju budžetos gada laikā var izlietot pagaidu kases iztrūkumu segšanai, un tie jāatjauno tajā pašā gadā apmēros, kādus, apstiprinot budžetu, paredzējušas attiecīgās Tautas deputātu padomes.

26. pants. Vietējo budžetu izpildes procesā izmaiņas šo budžetu ieņēmumos un izdevumos var izdarīt Tautas deputātu padomes un rezerves fondu ietvaros - to izpildkomitejas.

27. pants. Ieņēmumu un izdevumu norobežošanu starp rajonu un rajonu pilsētu, ciematu un pagastu budžetiem nosaka rajona Tautas deputātu padome saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldību.

Republikāniskajās pilsētās ar iedalījumu rajonos ieņēmumu un izdevumu norobežošanu starp pilsētas budžetu un pilsētas rajonu budžetiem nosaka saskaņā ar likumu par attiecīgās pilsētas pašvaldību.

28. pants. Rajona un republikāniskās pilsētas budžeta projektu attiecīgā izpildkomiteja iesniedz attiecīgi rajona un republikāniskās pilsētas Tautas deputātu padomei, un tas tiek publicēts.

29. pants. Tautas deputātu padomju pastāvīgās komisijas iepriekš izskata budžeta projektu un saņemtos iedzīvotāju ierosinājumus, sagatavo par tiem atzinumu un iesniedz attiecīgajai Tautas deputātu padomei.

30. pants. Rajona un republikāniskās pilsētas Tautas deputātu padome izskata attiecīgi rajona un pilsētas budžetu pēc rajona un pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas ziņojuma, pastāvīgo komisiju atzinuma un līdzziņojuma un tos apstiprina.

Rajona un republikāniskās pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumi par budžetu apstiprināšanu tiek publicēti vispārējai zināšanai.

31. pants. Rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu, ciematu un pagastu Tautas deputātu padomju izpildkomitejas, pamatojoties uz ieņēmumu un izdevumu plāniem, augstāka līmeņa Tautas deputātu padomes apstiprinātajiem atskaitījumu stabiliem normatīviem no valsts nodokļiem un ieņēmumiem, sastāda attiecīgos budžetu projektus un iesniedz tos izskatīšanai un apstiprināšanai rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu, ciematu un pagastu Tautas deputātu padomēm.

32. pants. Rajona, pilsētas, pilsētas rajona, ciemata un pagasta Tautas deputātu padomei izskatīšanai un apstiprināšanai iesniegto budžeta projektu iepriekš izskata attiecīgās Tautas deputātu padomes pastāvīgās komisijas, kuras sastāda atzinumu par budžetu un iesniedz attiecīgajai Tautas deputātu padomei,

33. pants. Rajona, pilsētas, pilsētas rajona, ciemata un pagasta Tautas deputātu padome izskata un apstiprina budžetu pēc Tautas deputātu padomes izpildkomitejas ziņojuma, pastāvīgo komisiju atzinuma un līdzziņojuma, pieņem lēmumu un publicē to vispārējai zināšanai.

34. pants. Asignējumu no rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu, ciematu un pagastu budžetu nepietiekamības gadījumos papildu izdevumu segšanai, kā arī gadījumos, kad attiecīgie asignējumi nav paredzēti, tiek sastādīti papildu budžeti.

Papildu budžetus sastāda, izskata un apstiprina tādā pašā kārtībā kā rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu, ciematu un pagastu budžetus.

35. pants. Pārskatu par rajona, pilsētas, pilsētas rajona, ciemata un pagasta budžeta izpildi sastāda attiecīgā Tautas deputātu padomes izpildkomiteja.

Tautas deputātu padomju pastāvīgās komisijas izskata pārskatu par attiecīgā budžeta izpildi un iesniedz atzinumu Tautas deputātu padomei.

Tautas deputātu padome apstiprina pārskatu pēc izpildkomitejas ziņojuma, pastāvīgo komisiju atzinuma un līdzziņojuma. Lēmums par pārskata apstiprināšanu tiek publicēts vietējā presē vispārējai zināšanai.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1990. gada 27. jūnijā