Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumos Nr.168 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā""
1. Izdarīt Ministru kabineta 2000.gada 2.maija
noteikumos Nr.168 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99
"Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"" (Latvijas Vēstnesis,
2000, 164./165.nr.) šādus grozījumus:
1.1. papildināt noteikumus ar 5.punktu šādā
redakcijā:
"5. Ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa
noteikumiem Nr.220 "Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 2.maija
noteikumos Nr.168 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN
005-099 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā""" izdarītie
grozījumi nav attiecināmi uz būvprojektiem, kas akceptam
iesniegti līdz 2003.gada 31.maijam.";
1.2. Latvijas būvnormatīvā LBN 005-99
"Inženierizpētes noteikumi būvniecībā":
1.2.1. izteikt 3.punktu šādā redakcijā:
"3. Teritorijas inženierizpēti veic, lai
nodrošinātu ekonomiski un tehniski pamatota būvprojekta
izstrādi un būvdarbu veikšanu, kā arī vides un kultūras
pieminekļu aizsardzību būvniecības un būves ekspluatācijas
laikā. Atsevišķos gadījumos inženierizpēti veic, lai
sagatavotu teritorijas plānojumu.";
1.2.2. aizstāt 5. un 26.punktā vārdu
"teritoriālplānošanas" ar vārdiem "teritorijas
plānošanas";
1.2.3. izteikt 8.1.apakšpunktu šādā
redakcijā:
"8.1. kontrolētu zemes darbu, kā arī būves
pamatnes un pamatu izbūves atbilstību būvprojektam; ja
nepieciešams, būvprojektu koriģē Ministru kabineta 1997.gada
1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi"
noteiktajā kārtībā;";
1.2.4. izteikt 11.13.apakšpunktu šādā
redakcijā:
"11.13. plānošanas un arhitektūras uzdevuma
noteikumi, citas īpašas pārskatā vai atzinumā iekļaujamās
prasības un pārskata vai atzinuma iesniegšanas kārtība;";
1.2.5. aizstāt 11.16.apakšpunktā un
36.punktā vārdu "teritoriālplānojums" (attiecīgā locījumā)
ar vārdiem "teritorijas plānojums" (attiecīgā locījumā);
1.2.6. izteikt 14.7.apakšpunktu šādā
redakcijā:
"14.7. darba aizsardzības, kā arī vides un
kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumi;";
1.2.7. izteikt 15.punktu šādā redakcijā:
"15. Inženierizpētes darbu laikā nedrīkst
piesārņot grunti, zemes dzīles, virszemes un pazemes ūdeņus
vai nodarīt citu kaitējumu videi, kā arī kultūras
pieminekļiem. Pēc izpētes darbu pabeigšanas urbumi jātamponē
vai jālikvidē un izpētes teritorija jārekultivē.";
1.2.8. izteikt 17.punktu šādā redakcijā:
"17. Inženierizpētes pārskatus atsevišķām
būvēm vienkāršos dabas apstākļos var aizstāt ar īsu
atzinumu. Atzinumā ietver visu pasūtītājam nepieciešamo
informāciju būves projektēšanai, būvniecībai un
ekspluatācijai. Izpētes rezultāti inženiertīklu trasēm var
būt atspoguļoti grafiskajos materiālos (piemēram, plānos,
ģeotehniskajos griezumos).";
1.2.9. izteikt 24.punktu šādā redakcijā:
"24. Ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti veic
Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (LKS-92) un Baltijas
1977.gada augstumu sistēmā. Uzmērīšanu LKS-92 sistēmā
nodrošina valsts ģeodēziskais tīkls. Valsts ģeodēziskā
tīkla ierīkošanu un pārzināšanu atbilstoši tehniskajiem
noteikumiem organizē Valsts zemes dienests. Neliela apjoma
vietējas nozīmes izpēti (līdz 0,5 ha platībā) būvvalde pēc
saskaņošanas ar pasūtītāju var atļaut izpildīt vietējā vai
brīvi izvēlētā koordinātu un augstumu sistēmā. Ja
ģeodēziskā un topogrāfiskā izpēte notiek digitāli,
uzmērīšanu un plāna sastādīšanu veic atbilstoši Valsts
zemes dienesta izstrādātajām metodikām, ja tas nav pretrunā ar
tehnisko uzdevumu.";
1.2.10. izteikt 35.punkta pirmo teikumu šādā
redakcijā:
"Teritorijas topogrāfisko uzmērīšanu
būvprojekta izstrādei nepieciešamajā apjomā veic pasūtītāja
noteiktajās robežās, ņemot vērā plānošanas un arhitektūras
uzdevumu un inženierkomunikāciju īpašnieku vai likumīgo
lietotāju tehniskos noteikumus.";
1.2.11. izteikt 35.14.apakšpunktu šādā
redakcijā:
"35.14. autoceļu un dzelzceļu nodalījumu
joslas;";
1.2.12. aizstāt 45.punktā vārdu "sakaru" ar
vārdu "telekomunikāciju";
1.2.13. aizstāt 49.5. un 53.5.apakšpunktā
vārdu "telefona" ar vārdu "kabeļu";
1.2.14. izteikt 65.5.apakšpunktu šādā
redakcijā:
"65.5. virszemes un pazemes ūdeņu un grunts
laboratorijas analīžu metožu izvēli un veikšanu;";
1.2.15. izteikt 69.punktu šādā
redakcijā:
"69. Urbuma diametru, dziļumu un ierīkošanas
tehnoloģiju izvēlas, lai nodrošinātu standartiem un
inženierizpētes tehniskā uzdevuma prasībām atbilstošu paraugu
ņemšanu laboratorijas analīzēm un pētījumu veikšanu ar lauka
metodēm.";
1.2.16. izteikt 75.4.apakšpunktu šādā
redakcijā:
"75.4. pazemes komunikāciju veidu, parametru,
iebūvēšanas dziļuma un tehniskā stāvokļa noteikšanai;";
1.2.17. papildināt 76.6.apakšpunktu aiz vārda
"būvlaukuma" ar vārdu "pazemes";
1.2.18. izteikt 76.7.apakšpunktu šādā
redakcijā:
"76.7. virszemes vai pazemes ūdeņu agresīvās
iedarbības ietekmi uz ģeoloģisko procesu (piemēram, karsta,
ķīmiskās sufozijas) attīstību.";
1.2.19. aizstāt 84.2.apakšpunktā vārdu
"betona" ar vārdu "pazemes";
1.2.20. izteikt 137.1.apakšpunktu šādā
redakcijā:
"137.1. skiču projekta stadijā — būvlaukuma
un tā tuvākās apkārtnes apsekošanu, karsta procesu izpēti ar
ģeofizikālām, hidroķīmiskām un tamlīdzīgām metodēm, lai
noteiktu karsta procesu izplatību vērsumā un griezumā un
novērtētu virszemes un pazemes ūdeņu agresīvās iedarbības
pakāpi uz karbonātiežiem un ģipsi saturošajiem iežiem;";
1.2.21. izteikt 138.5.apakšpunktu šādā
redakcijā:
"138.5. karsta attīstību ietekmējošos
hidroģeoloģiskos apstākļus: iežu sastāva īpašības,
ūdenslīmeņu režīmu, tā ķīmiskā sastāva režīmu,
virszemes un pazemes ūdeņu agresivitātes pakāpi (arī
agresivitātes pakāpi pret ģipsi), pazemes ūdeņu barošanās un
izplūdes apstākļus, plūsmas virzienu, pazemes un virszemes
ūdeņu mijiedarbību.";
1.2.22. aizstāt 142.punktā vārdu
"ūdenslīmeņu" ar vārdiem "virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu
līmeņu";
1.2.23. papildināt 156.1.apakšpunktu aiz
vārda "gruntsūdens" ar vārdiem "vai pazemes ūdeņu";
1.2.24. papildināt 160.punktu aiz vārda
"darbu" ar vārdiem "un pamatu izbūves darbu";
1.2.25. izteikt 166.punktu šādā
redakcijā:
"166. Pāļu nestspēju būvlaukumā pārbauda
ar pāļu kontroliedzīšanu atbilstoši būvnormatīvos
noteiktajām prasībām.";
1.2.26. papildināt 4.pielikuma 4.punktu ar
teikumu šādā redakcijā:
"Ja lieto citas metodes un iekārtas, norāda to
parametrus un iegūtos rezultātus noteiktā kārtībā korelē ar
standartmetožu un standartiekārtu parametriem.";
1.2.27. papildināt 4.pielikumu ar 6.punktu
šādā redakcijā:
"6. Šī pielikuma tabulās norādītie
raksturlielumi piemērojami, ja organisko vielu saturs gruntī
nepārsniedz 5 % no sausas grunts masas vai ja rupjo frakciju (ō
>10 mm) saturs ir mazāks par 30 %.";
1.2.28. izteikt 4.pielikuma 1.tabulas 2.punkta
2.aili šādā redakcijā:
"Smalka smilts (neatkarīgi no tās
mitruma)";
1.2.29. aizstāt 4.pielikuma 1.3.apakšnodaļā
apzīmējumu "q" ar apzīmējumu "qc";
1.2.30. izteikt 5.pielikuma 2.3.apakšpunkta
2.aili šādā redakcijā:
"ūdens hidroķīmiskā sastāva un
piesārņotības noteikšana";
1.2.31. papildināt 6.pielikuma 2.tabulas
1.3.apakšpunkta 5.aili ar skaitļiem "100-300";
1.2.32. izteikt 6.pielikuma 2.piezīmi šādā
redakcijā:
"2. Ģeotehnisko izstrādņu dziļumam un
izvietojumam vāju grunšu vai būvniecībai nelabvēlīgu
ģeoloģisko procesu apstākļos jābūt pietiekamam, lai
nodrošinātu vājo grunšu pilna biezuma un izplatības
noteikšanu un zemāk iegulošās grunts 3-5 m bieza slāņa
izpēti būves pamatnē.";
1.2.33. izteikt 7.pielikumu šādā
redakcijā:
"7.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi
būvniecībā"
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem
Nr.168)
Būvju ģeotehniskā
klasifikācija
|
Nr. p.k.
|
Ģeotehniskā kategorija
|
Pamatprasības kategorijas
noteikšanai
|
Būvju veidu un dabas apstākļu
piemēri
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
1.
|
I
|
Relatīvi vienkāršas vai nelielas un
ekspluatācijā vienkāršas būves, kas atrodas vienkāršos dabas
apstākļos (I sarežģītības pakāpe) un kuras var projektēt,
izmantojot attiecīgajā apvidū aprobētu praksi
|
1. Vieglas būves ar slodzi uz pamatiem līdz
300 kN/m vai 1500 kN un pāļu pamatiem ar slodzi līdz 250 kN uz
pāli
2. Vienstāva līdz piecstāvu dzīvojamās
mājas vai ražošanas ēkas un lauksaimniecības būves
vienkāršos dabas apstākļos
3. Atbalsta sieniņas būvbedrēm dziļumā
līdz 2 m un horizontālu grunts slāņu izvietojumu
4. Apakšzemes tīkli, drenāža un citas
nelielas apakšzemes būves
5. Būves pamatni veido dabiskās gruntis ar
pietiekamu nestspēju
6. Nesošo grunts slāņu parametru noteikšanai
var izmantot empīriskus paņēmienus
7. Zemes darbi notiek virs pazemes ūdeņu
līmeņa
8. Nelabvēlīgu ģeoloģisko procesu nav
|
|
2.
|
II
|
Būves vai atsevišķas to daļas, kas atrodas
vidēji sarežģītos dabas apstākļos (II sarežģītības
pakāpe) un kuru projektēšanai nepieciešama kvalitatīva dabas
apstākļu izvērtēšana un pieredzējis inženiertehniskais
personāls
|
1. Būves, kurām nepieciešami speciālas
konstrukcijas pamati (piemēram, pāļi, plātnes) vai speciāla
pamatu izbūves tehnoloģija (piemēram, grunts blīvēšana,
hidroblīvēšana līdz 5 m biezumam)
2. Būvbedres, kas ir dziļākas par 2 m vai ir
nepieciešama gruntsūdens pazemināšana būvbedrē
3. Būves karbonātu karsta izplatības
rajonos
4. Būves uz nogāzēm vai piekrastē
5. Kontrforsi
6. Pieļaujami nelabvēlīgi ģeoloģiskie
procesi, kuru novēršana neprasa speciālus pasākumus
|
|
3.
|
III
|
Daudzstāvu (vairāk par 9 stāviem) neparastas
konstrukcijas pazemes būves vai seismiskai iedarbībai pakļautas
būves, vai būves, kas atrodas sarežģītos dabas apstākļos
(III sarežģītības pakāpe, ja neiekļaujas I
un II ģeotehniskajā kategorijā), kuru projektēšanai
nepieciešama kvalitatīva dabas apstākļu izvērtēšana un
pieredzējis inženiertehniskais personāls
|
1. Hidrotehniskās būves, kas pakļautas ūdens
spiedienam h > 5 m
2. Pazemes būves, uz kurām būtiski iedarbojas
grunts un pazemes ūdeņu spiediens
3. Pamati, kas pakļauti dinamiskām
slodzēm
4. Būves, kas atrodas gruntsūdens līmeņu
krasu svārstību zonā
5. Būves uz mākslīgām gruntīm
6. Būves rajonos ar biezu vājo grunšu slāni
(piemēram, Daugavas, Gaujas un Ventas deltā)
7. Būves sulfāta karsta izplatības
rajonos
8. Nogāžu nostiprināšana būvju pamatu
iedarbības zonā
9. Nelabvēlīgi ģeoloģiskie procesi, kas
būtiski ietekmē būvdarbu izpildi un būves ekspluatāciju
|
Piezīme. Būvlaukuma dabas apstākļu
sarežģītības pakāpi nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva
8.pielikumu.";
1.2.34. papildināt 8.pielikuma 3.punkta 5.aili
ar vārdiem "Nelabvēlīgs ūdens ķīmiskais sastāvs, pazemes
spiedes ūdeņi, kas ietekmē būvniecību";
1.2.35. aizstāt 11.pielikuma 1.tabulā vārdu
"Ģeodēziskās" ar vārdu "Ģeotehniskās";
1.2.36. izteikt 11.pielikuma 2.tabulu šādā
redakcijā:
"2.tabula
2. Pamatu būvmateriāla
stiprības vizuālā noteikšana
|
Nr. p.k.
|
Materiāls
|
Stiprība, MPa (klase)
|
Stiprības noteikšanas
paņēmiens
|
|
1.
|
Skaldīti (plēsti) kaļķakmeņi
|
Zemāka par 10
|
No uzsitiena ar lauzni vai āmuru viegli sabirst
sīkos gabalos
|
|
2.
|
Ķieģeļi
|
Zemāka par 5
|
No uzsitiena ar 1 kg smagu āmuru sadrūp
smalkās šķembās, uzsitiena skaņa dobja
|
|
3.
|
Betons
|
|
|
|
3.1.
|
|
Zemāka par 7 (B5)
|
No
uzsitiena ar āmura šķautni paliek pēdas ar asām malām,
cirtnis viegli iecērtas betonā, uzsitiena skaņa dobja |
|
3.2.
|
|
7-10
(B5-B10)
|
No
uzsitiena ar āmura šķautni paliek iespiedums, betons sadrūp un
sabirst, cirtiens iecērtas betonā līdz 5 mm dziļumam, skaņa no
piesitiena mazāk dobja |
|
3.3.
|
|
10-20
(B10-B15)
|
No uzsitiena ar āmura šķautni paliek vājas
pēdas, uzsitot ar cirtni, atdalās plānas plāksnītes
|
|
3.4.
|
|
Augstāka par 20
(B15)
|
No uzsitiena ar āmura šķautni vai
ieskrāpējot paliek tikko manāmas pēdas (svītras), uzsitiena
pēdas vājas, uzsitiens skanīgs".
|
2. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada
1.jūniju.