Ministru kabineta noteikumi Nr.144

Rīgā 2003.gada 1.aprīlī (prot. Nr.18, 13.§)

Noteikumi par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū

Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.panta pirmo un otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka atpūtas kuģu konstrukcijas un būvniecības drošības prasības, kas piemērojamas, tos piedāvājot tirgū, kā arī atpūtas kuģu atbilstības novērtēšanas kārtību.

2. Atpūtas kuģis ir jebkurš sportam un atpūtai paredzēts kuģis (neatkarīgi no dzinēja veida), kura korpusa garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, kas mērīts saskaņā ar adaptētajiem standartiem, izņemot:

2.1. kuģus, kas paredzēti tikai sacīkstēm, tajā skaitā sacīkšu airu laivas un mācību airu laivas, kuras būvētājs ir atbilstoši marķējis;

2.2. kanoe, kajakus, gondolas un ūdens velosipēdus;

2.3. buru vējdēļus;

2.4. pašgājējus vējdēļus un citus līdzīgus pašgājējus transportlīdzekļus;

2.5. oriģinālus un individuālus vēsturisko kuģošanas līdzekļu modeļus, kas projektēti pirms 1950.gada un būvēti pārsvarā no oriģināliem materiāliem un kurus būvētājs ir atbilstoši marķējis;

2.6. eksperimentālos kuģošanas līdzekļus, ja tie vēlāk netiek piedāvāti tirgū;

2.7. kuģošanas līdzekļus, kas būvēti personīgām vajadzībām, ja turpmāko piecu gadu laikā tie netiks piedāvāti tirgū;

2.8. kuģošanas līdzekļus, kurus paredzēts nodrošināt ar apkalpi, lai komerciālos nolūkos pārvadātu pasažierus neatkarīgi no pasažieru skaita;

2.9. zemūdens kuģošanas līdzekļus;

2.10. transportlīdzekļus uz gaisa spilvena;

2.11. kuģus ar zemūdens spārniem.

3. Uz atpūtas kuģi, kas tiek fraktēts vai izmantots atpūtas kuģu vadīšanas apmācībai, attiecas visas šo noteikumu prasības, ja minētais kuģis tiek piedāvāts tirgū atpūtai.

4. Šos noteikumus piemēro atpūtas kuģiem, daļēji pabeigtiem kuģiem un to konstrukcijas sastāvdaļām (gan iebūvētām, gan atsevišķām), kas minētas šo noteikumu 5.punktā.

5. Atpūtas kuģu konstrukcijas sastāvdaļas ir šādas:

5.1. pretaizdegšanās aprīkojums visiem iebūvētajiem un aizborta dzinējiem;

5.2. aizsargierīces pret dzinēja iedarbināšanu visiem aizborta dzinējiem;

5.3. stūres, stūres mehānismi un vadu montāžas;

5.4. degvielas tvertnes un degvielas šļūtenes;

5.5. rūpnieciski ražotas lūkas un iluminatori.

6. Šo noteikumu 4.punktā minētie ražojumi atbilst drošības, veselības, vides aizsardzības un patērētāju aizsardzības prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 2.nodaļā.

7. Satiksmes ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" adaptējamo standartu sarakstu.

8. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to harmonizēto Eiropas standartu un Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus pēc būvētāja izvēles var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk - adaptētie standarti).

2. Atpūtas kuģu konstrukcijas un būvniecības drošības prasības

9. Atkarībā no konstrukcijas atpūtas kuģus iedala četrās kategorijās:

9.1. A kategorija "Okeāns" - konstruēti tāliem braucieniem, ja vēja stiprums pārsniedz 8 balles (pēc Boforta skalas), viļņu augstums - 4 metrus;

9.2. B kategorija "Atklātā jūra" - konstruēti braucieniem atklātā jūrā, ja vēja stiprums ir līdz 8 ballēm (ieskaitot), viļņu augstums - līdz 4 metriem;

9.3. C kategorija "Piekraste" - konstruēti braucieniem piekrastes ūdeņos, lielos līčos, upju iztekās, ezeros un upēs, ja vēja stiprums ir līdz 6 ballēm (ieskaitot), viļņu augstums - līdz 2 metriem;

9.4. D kategorija "Aizsargātie ūdeņi" - konstruēti braucieniem ezeros, upēs un kanālos, ja vēja stiprums ir līdz 4 ballēm (ieskaitot), viļņu augstums - līdz 0,5 metriem.

10. Attiecīgās kategorijas atpūtas kuģus konstruē un būvē tā, lai tie atbilstu šo noteikumu 9.punktā noteikto kategoriju kritērijiem attiecībā uz stabilitāti, peldspēju un citām šajā nodaļā noteiktajām prasībām un lai tiem būtu labas vadīšanas īpašības.

11. Uz atpūtas kuģa korpusa izvieto:

11.1. atpūtas kuģa identifikācijas numuru atbilstoši adaptētajiem standartiem, tajā iekļaujot šādu informāciju:

11.1.1. būvētāja kods;

11.1.2. būvētāja valsts;

11.1.3. sērijas numurs;

11.1.4. būves gads;

11.1.5. modeļa izlaiduma gads;

11.2. būvētāja plāksni ar šādu informāciju:

11.2.1. būvētāja nosaukums;

11.2.2. CE marķējums atbilstoši šo noteikumu 8.nodaļas nosacījumiem;

11.2.3. kuģa kategorija atbilstoši šo noteikumu 9.punktā noteiktajiem kritērijiem;

11.2.4. būvētāja noteiktā maksimālā krava atbilstoši šo noteikumu 21.punktā noteiktajām prasībām;

11.2.5. būvētāja noteiktais personu skaits, kuru pārvadāšanai kuģis ir paredzēts.

12. Atkarībā no atpūtas kuģa kategorijas to konstruē tā, lai samazinātu risku pārkrist pār bortu un atvieglotu uzkāpšanu uz kuģa.

13. Personai, kas vada atpūtas kuģi, no kuģa galvenās vadības vietas normālos apstākļos (ņemot vērā ātrumu un kravu) tiek nodrošināta laba redzamība visos virzienos.

14. Uz atpūtas kuģa ir īpašniekam paredzēta rokasgrāmata valsts valodā. Šajā rokasgrāmatā īpaši norāda ugunsgrēka un applūšanas risku un iekļauj informāciju, kas minēta šo noteikumu 11.2.apakšpunktā un 21.punktā.

15. Atpūtas kuģa materiālu izvēle, to savienojamība un konstrukcija nodrošina, lai atpūtas kuģis būtu pietiekami stiprs un atbilstu tā kategorijai saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu un būvētāja rekomendētajai maksimālajai kravai saskaņā ar šo noteikumu 21.punktu.

16. Atpūtas kuģim, ievērojot tā kategoriju saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu un būvētāja rekomendēto maksimālo kravu saskaņā ar šo noteikumu 21.punktu, ir pietiekama stabilitāte un brīvā borta augstums.

17. Būvējot atpūtas kuģa korpusu, nodrošina, lai kuģim būtu tādas peldspējas īpašības, kas atbilst tā kategorijai saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu un būvētāja rekomendētajai maksimālajai kravai saskaņā ar šo noteikumu 21.punktu.

18. Visus apdzīvojamos daudzkorpusu atpūtas kuģus būvē tā, lai peldspēja nodrošinātu arī apgāzta kuģa noturību virs ūdens. Atpūtas kuģus, kuru garums nepārsniedz sešus metrus un kuri var ātri pieplūst ar ūdeni, apgādā ar attiecīgiem peldspējas līdzekļiem.

19. Korpusa, klāja un virsbūves atvērumi nedrīkst ietekmēt atpūtas kuģa strukturālo integritāti vai tā ūdensnecaurlaidības integritāti, šos atvērumus aizverot. Logi, iluminatori, durvis un lūku vāki iztur tādu ūdens spiedienu, kāds ir iespējams, ievērojot to atrašanās vietu, kā arī spiedienu, ko rada to cilvēku svars, kuri pārvietojas pa klāju. Korpusa atvērumi, kas pieļauj ūdens ieplūšanu korpusā un izplūšanu no tā un atrodas zem ūdenslīnijas, kura atbilst būvētāja rekomendētajai maksimālajai kravai saskaņā ar šo noteikumu 21.punktu, ir apgādāti ar viegli pieejamiem aizvēršanas līdzekļiem.

20. Atpūtas kuģi konstruē un būvē tā, lai mazinātu nogrimšanas risku, īpaši pievēršot uzmanību:

20.1. kokpitiem un drenāžas akām, kurām jābūt pašdrenējošām, vai citiem līdzekļiem, kas aiztur ūdens iekļūšanu iekšpusē;

20.2. ventilācijas piederumiem;

20.3. ūdens izsūknēšanai, izmantojot sūkņus vai citus līdzekļus.

21. Būvētāja rekomendēto maksimālo kravu (ieskaitot degvielu, ūdeni, pārtiku, dažādu aprīkojumu un cilvēkus (kilogramos)), kādai atpūtas kuģis ir konstruēts un kas norādīta uz būvētāja plāksnes, nosaka, pamatojoties uz kategoriju saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu, stabilitāti un brīvā borta augstumu saskaņā ar šo noteikumu 16.punktu un peldspēju saskaņā ar šo noteikumu 17.punktu.

22. Visus A un B kategorijas kuģus, kā arī C un D kategorijas kuģus, kas ir garāki par sešiem metriem, aprīko ar vienu vai vairākiem viegli pieejamiem glābšanas plostiem. Plostu lielums atbilst cilvēku skaitam, kādu kuģis var pārvadāt atbilstoši tā konstrukcijai un būvētāja rekomendācijām.

23. Apdzīvojamos daudzkorpusu atpūtas kuģus, kas ir garāki par 12 metriem, apgādā ar glābšanās līdzekļiem kuģa apgāšanās vai ugunsgrēka gadījumam.

24. Atpūtas kuģus, ņemot vērā to kategoriju un īpašības, aprīko ar vienu vai vairākām tauvu stiprināšanas vietām vai citiem līdzekļiem, kas spēj droši izturēt atbilstošu enkura, piesiešanas un tauvā vilkšanas slodzi.

25. Būvētājs nodrošina, lai kuģa vadīšanas īpašības būtu apmierinošas, izmantojot visspēcīgāko dzinēju, kādam atpūtas kuģis ir konstruēts un būvēts. Atpūtas kuģa dzinēja maksimālo jaudu norāda īpašnieka rokasgrāmatā atbilstoši tās valsts atzītajiem standartiem, kurā kuģis būvēts.

26. Iebūvētos dzinējus novieto nodalījumā, kas ir atdalīts no dzīvojamām telpām tā, lai mazinātu ugunsgrēka vai uguns izplatīšanās risku, kā arī lai mazinātu briesmas dzīvojamās vietās, ko rada toksiskie dūmi, karstums, troksnis vai vibrācija.

27. Dzinēja detaļas un palīgierīces, kuras nepieciešams bieži pārbaudīt un apkalpot, ir viegli pieejamas.

28. Izolācijas materiāli dzinēja nodalījumu iekšpusē nedrīkst būt uzliesmojoši.

29. Dzinēja nodalījums ir vēdināms un nepieļauj ūdens iekļūšanu caur nodalījuma atverēm.

30. Atklātās dzinēja karstās vai kustīgās daļas, kuras var ievainot cilvēkus, efektīvi nosedz, izņemot gadījumus, ja dzinējs ir aizsargāts ar apvalku vai ar korpusu.

31. Atpūtas kuģiem, kuriem ir aizborta dzinējs, nepieciešama ierīce, kas nepieļauj dzinēja iedarbināšanu, ja ātrumkārba nav neitrālā stāvoklī, izņemot šādus gadījumus:

31.1. dzinējs rada statisko grūdienu, kas ir mazāks par 500 ņūtoniem (N);

31.2. dzinējs ir aprīkots ar droseles atvērumu ierobežojošu iekārtu, kas dzinēja iedarbināšanas brīdī nepieļauj statisko grūdienu, lielāku par 500 N.

32. Degvielas uzpildes, glabāšanas, ventilācijas un padeves aprīkojums konstruēts un uzstādīts tā, lai mazinātu ugunsgrēka un sprādziena risku.

33. Degvielas tvertnes, cauruļvadi un šļūtenes ir nodalītas vai aizsargātas no jebkāda būtiska karstuma avota. Tvertņu izgatavošanas materiāli un to uzbūves konstrukcija atbilst to ietilpībai un degvielas veidam. Visi tvertņu nodalījumi ir vēdināmi.

34. Šķidro degvielu, kuras uzliesmošanas temperatūra ir zemāka par 55 °C, glabā tvertnēs, kas neveido daļu no kuģa korpusa un ir:

34.1. norobežotas no dzinēja nodalījuma un no visiem citiem aizdedzes avotiem;

34.2. atdalītas no dzīvojamām telpām.

35. Šķidro degvielu, kuras uzliesmošanas temperatūra ir 55 °C vai augstāka, var glabāt tvertnēs, kas ir kuģa korpusa sastāvdaļa.

36. Elektriskā sistēma ir konstruēta un ierīkota tā, lai nodrošinātu atpūtas kuģa atbilstošu darbību normālos lietošanas apstākļos un mazinātu ugunsgrēka un elektriskā šoka risku.

37. Elektriskā sistēma ir konstruēta un ierīkota tā, lai nodrošinātu visu shēmu aizsardzību pret pārslodzi un īssavienojumiem, izņemot dzinēja iedarbināšanas shēmas, kurās izmantots akumulators.

38. Elektriskajai sistēmai ir ventilācija, lai novērstu gāzu akumulāciju, kas var izdalīties no akumulatoriem.

39. Akumulatori ir stingri nostiprināti un pasargāti no ūdens ieplūšanas.

40. Vadības sistēma ir konstruēta, uzbūvēta un ierīkota tā, lai nodrošinātu vadības komandu nodošanu paredzamajos darbības apstākļos.

41. Buru atpūtas kuģus un atpūtas kuģus ar vienu iebūvētu dzinēju un tālvadības stūres vadīšanas sistēmu apgādā ar kuģa avārijas vadīšanas līdzekļiem, lai kuģi varētu vadīt ar samazinātu ātrumu.

42. Gāzes sistēmas, kas paredzētas lietošanai uz atpūtas kuģa, nodrošina tvaiku aizplūšanu. Tās ir konstruētas un ierīkotas tā, lai nepieļautu izplūdes un sprādziena risku, un ir pieejamas noplūdes pārbaudei. Gāzes sistēmas materiāli un sastāvdaļas ir piemērotas gāzei un izturīgas pret jūras vides radīto spriegumu un iedarbību.

43. Katra gāzes ierīce ir aprīkota ar pretuzliesmošanas iekārtu, kas ir derīga visu veidu degļiem. Katru iekārtu, kas patērē gāzi, apgādā ar atsevišķu gāzes sadales sistēmas atzarojumu un aizslēdz ar atsevišķu aizvēršanas ierīci. Lai novērstu gāzes noplūdes un sadegšanas produktu radīto kaitējumu, nodrošina atbilstošu ventilāciju.

44. Kuģi ar pastāvīgi iebūvētu gāzes sistēmu ir aprīkoti ar noslēgtu nodalījumu gāzes balonu novietošanai. Nodalījumus atdala no dzīvojamām telpām, tie ir pieejami tikai no ārpuses un vēdināmi uz ārpusi tā, lai gāze izplūstu ārpus klāja. Pastāvīgi iebūvētu gāzes sistēmu pēc tās ierīkošanas pārbauda.

45. Izvēloties aprīkojuma veidu un izvietojumu uz kuģa, ņem vērā ugunsgrēka risku un tā izplatīšanās iespējas. Īpašu uzmanību pievērš ierīcēm ar atklātu liesmu (nodrošina, lai to tuvumā neatrastos viegli uzliesmojoši priekšmeti), dzinējiem, palīgmehānismiem un mehānismu karstajām zonām (virs tām neizvieto elektroinstalāciju), kā arī neapsegtām eļļas un degvielas caurulēm (novērš eļļas un degvielas pārplūšanas iespēju).

46. Atpūtas kuģus apgādā ar piemērotu ugunsdzēšanas aprīkojumu. Benzīna dzinēja nodalījumus aizsargā ar ugunsdzēšanas sistēmu, kas novērš nepieciešamību atvērt nodalījumus ugunsgrēka gadījumā. Pārnēsājamos ugunsdzēšanas aparātus uzstāda viegli pieejamās vietās, vienu no tiem novieto tā, lai to varētu viegli aizsniegt no kuģa galvenās vadības vietas.

47. Atpūtas kuģa navigācijas ugunis atbilst 1972.gada 20.oktobra Konvencijas par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG-72) vai Eiropas iekšzemes kuģošanas kodeksa (CEVNI) prasībām.

48. Atpūtas kuģi būvē tā, lai novērstu piesārņotāju (piemēram, eļļa, degviela) nejaušu izplūdi ārpus borta.

49. Uz atpūtas kuģiem, kas aprīkoti ar tualetēm, nepieciešama ostas pieņemšanas iekārtās iztukšojama tualetes satura savākšanas sistēma (savstarpēji savienots sanitārais aprīkojums, ieskaitot tualeti, šļūtenes, caurules, uzkrāšanas tvertni un klāja savienojumu, kas piemērots, lai savāktu, uzglabātu un novadītu notekūdeņus). Drīkst izmantot arī pārvietojamo tualeti un pārvietojamo uzkrāšanas tvertni, ja to var iztukšot krasta pieņemšanas iekārtās. Tualetes satura savākšanas sistēma atbilst šādiem nosacījumiem:

49.1. uz kuģa uzstādīto tualešu satura savākšanas sistēmu konstruē atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 8099;

49.2. tehniskās prasības uzkrāšanas tvertnēm un novadīšanas šļūtenēm ir šādas:

49.2.1. caurules diametrs atkarībā no tvertnes tilpuma saskaņā ar starptautisko standartu ISO 8099 ir tāds, lai caurule izturētu sūknēšanas spiedienu. Ja nepieciešams, cauruli aprīko tā, lai varētu izmantot gaisa pievadīšanas metodi caur tvertnes atveri, kas atvērta izsūknēšanas laikā;

49.2.2. lieto īpaša veida šļūteni, kas aiztur smakas, ja notekūdeņi paliek šļūtenē;

49.3. tehniskās prasības klāja savienojumam ir šādas:

49.3.1. novadīšanai no klāja lieto savienojumu ar 38 mm atvērumu, bet, ja tas ir iekšēji vītņots, lieto vītni G11/2 saskaņā ar starptautisko standartu ISO 228-1. Var izmantot arī savienojumu ar 45 mm un 50 mm atvērumu;

49.3.2. klāja savienojums ir apzīmēts ar atbilstošu Starptautiskās standartu organizācijas (ISO) simboliku;

49.3.3. klāja savienojuma šļūtene stiepjas vismaz 300 mm tieši no klāja savienojuma;

49.3.4. klāja savienojums ir uzstādīts saskaņā ar ražotāja norādījumiem;

49.4. pastāvīgās vai pārvietojamās uzkrāšanas tvertnēs lieto tikai jūras videi nekaitīgas ķīmiskās vielas.

50. Caurules, kas iet cauri kuģa korpusam un paredzētas notekūdeņu novadīšanai no uzkrāšanas tvertnes tieši ūdenī, saskaņā ar novadīšanas noteikumiem ir noslēdzamas.

3. Atpūtas kuģu un to konstrukcijas sastāvdaļu piedāvāšana tirgū

51. Pilnvarotā institūcija veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šo noteikumu 4.punktā noteiktos ražojumus, kas ir pareizi būvēti un uzturēti, var piedāvāt tirgū un nodot ekspluatācijā atbilstoši paredzētajam mērķim tikai tad, ja tie neapdraud personu drošību un veselību, īpašumu vai apkārtējo vidi.

52. Latvijā netiek aizliegta, ierobežota vai kavēta šo noteikumu 4.punktā noteikto ražojumu piedāvāšana tirgū un nodošana ekspluatācijā, ja tie ir marķēti ar CE marķējumu, kuru piešķīrusi pilnvarotā institūcija, un tie atbilst šo noteikumu prasībām, tajā skaitā atbilstības procedūrām, kas paredzētas noteikumu 6.nodaļā.

53. Latvijā netiek aizliegta, ierobežota vai kavēta daļēji pabeigtu atpūtas kuģu piedāvāšana tirgū, ja būvētājs, viņa pilnvarotais pārstāvis (kas atrodas Latvijā) vai persona, kas atbildīga par piedāvāšanu tirgū, saskaņā ar šo noteikumu 54.punktu deklarē, ka atpūtas kuģa būvēšana tiks pabeigta.

54. Šo noteikumu 53.punktā minētā būvētāja, viņa pilnvarotā pārstāvja (kas atrodas Latvijā) vai personas, kas atbildīga par piedāvāšanu tirgū, deklarācijā iekļauj šādu informāciju:

54.1. būvētāja, būvētāja pārstāvja (kas atrodas Latvijā) vai personas, kas atbildīga par piedāvāšanu tirgū, nosaukums un adrese;

54.2. daļēji pabeigtā kuģa apraksts;

54.3. paziņojums par to, ka daļēji pabeigtā kuģa būvēšana tiks pabeigta un ka kuģis atbilst šajā būvniecības stadijā piemērojamām prasībām.

55. Latvijā netiek aizliegta, ierobežota vai kavēta šo noteikumu 4.punktā noteikto konstrukcijas sastāvdaļu piedāvāšana tirgū un nodošana ekspluatācijā, ja tās ir marķētas ar CE marķējumu, kuru piešķīrusi pilnvarotā institūcija, un šīs sastāvdaļas ir paredzēts iebūvēt atpūtas kuģos saskaņā ar šo noteikumu 56.punktā noteikto deklarāciju, kuru iesniedz būvētājs, viņa pilnvarotais pārstāvis (kas atrodas Latvijā) vai persona, kas šīs sastāvdaļas piedāvā Latvijas tirgū.

56. Būvētāja, viņa pilnvarotā pārstāvja (kas atrodas Latvijā) vai personas, kas sastāvdaļas piedāvā Latvijas tirgū, deklarācijā iekļauj šādu informāciju:

56.1. būvētāja, būvētāja pārstāvja (kas atrodas Latvijā) vai personas, kas sastāvdaļas piedāvā Latvijas tirgū, nosaukums un adrese;

56.2. sastāvdaļas apraksts;

56.3. paziņojums, ka sastāvdaļa atbilst attiecīgajām prasībām.

57. Šo noteikumu 4.punktā minētos ražojumus, kas neatbilst šo noteikumu prasībām, ir atļauts eksponēt izstāžu, gadatirgu un citu pasākumu laikā, ja labi redzamā zīmē ir skaidri norādīts, ka šo ražojumu tirdzniecība un nodošana ekspluatācijā ir atļauta tikai pēc to atbilstības nodrošināšanas saskaņā ar šiem noteikumiem.

4. Garantijas nosacījumi

58. Ja šo noteikumu 5.punktā minētās konstrukcijas sastāvdaļas vai atpūtas kuģi, kuriem ir CE marķējums un kas ir pareizi uzbūvēti, uzstādīti, uzturēti un lietoti saskaņā ar paredzēto mērķi, var apdraudēt personu drošību un veselību, īpašumu vai apkārtējo vidi, tirgus uzraudzības institūcija atbilstoši savai kompetencei veic pasākumus, lai izņemtu tos no tirgus, aizliegtu vai ierobežotu to piedāvāšanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā. Tirgus uzraudzības institūcija nekavējoties informē pilnvaroto institūciju par minēto pasākumu veikšanu, norādot lēmuma iemeslus, it īpaši, ja neatbilstību izraisa šo noteikumu 6.punktā minēto prasību neievērošana.

59. Ja šo noteikumu 5.punktā minētā konstrukcijas sastāvdaļa vai kuģis ir marķēts ar CE marķējumu, bet neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, pilnvarotā institūcija, kas kontrolē personu, kura to marķējusi, veic atbilstošus pasākumus un par to informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru.

5. Atbilstības novērtēšanas kārtība

60. Pirms ražotājs uzsāk šo noteikumu 4.punktā minēto kuģu un to sastāvdaļu ražošanu un piedāvāšanu tirgū, viņš vai viņa pilnvarotais pārstāvis (kas atrodas Latvijā) ņem vērā šo noteikumu 5. un 6.nodaļā noteiktās prasības atbilstoši šo noteikumu 9.punktā noteiktajām atpūtas kuģu kategorijām.

61. A un B kategorijas atpūtas kuģiem, kuru korpuss ir īsāks par 12 metriem, veic iekšējo ražošanas kontroli ar testu (Aa modulis) atbilstoši šo noteikumu 6.2.apakšnodaļas nosacījumiem.

62. A un B kategorijas atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir no 12 līdz 24 metriem, veic CE parauga pārbaudi (B modulis) atbilstoši šo noteikumu 6.3.apakšnodaļas nosacījumiem, ko papildina atbilstība paraugam (C modulis) vai kāds no moduļiem B + D vai B + F, vai G, vai H.

63. C kategorijas atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir no 2,5 līdz 12 metriem:

63.1. ja tiek ievēroti šo noteikumu 16. un 17.punktā minētie standarti attiecībā uz stabilitāti, brīvā borta augstumu un peldspēju, veic iekšējo ražošanas kontroli (A modulis) atbilstoši šo noteikumu 6.1.apakšnodaļas nosacījumiem;

63.2. ja netiek ievēroti šo noteikumu 16. un 17.punktā minētie standarti attiecībā uz stabilitāti, brīvā borta augstumu un peldspēju, veic iekšējo ražošanas kontroli ar testu (Aa modulis) atbilstoši šo noteikumu 6.2.apakšnodaļas nosacījumiem.

64. C kategorijas atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir no 12 līdz 24 metriem, veic CE parauga pārbaudi (B modulis) atbilstoši šo noteikumu 6.3.apakšnodaļas nosacījumiem, ko papildina atbilstība paraugam (C modulis) vai kāds no moduļiem B + D vai B + F, vai G, vai H.

65. D kategorijas atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, veic iekšējo ražošanas kontroli (A modulis) atbilstoši šo noteikumu 6.1.apakšnodaļas nosacījumiem.

66. Atpūtas kuģu konstrukcijas sastāvdaļām izmanto vienu no moduļiem B + C vai B + D, vai B + F, vai G, vai H.

6. Atbilstības novērtēšanas procedūras

6.1. Iekšējā ražošanas kontrole (A modulis)

67. Būvētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis (kas atrodas Latvijā) nodrošina attiecīgo ražojumu atbilstību šo noteikumu prasībām. Būvētājs, kura produktu marķē ar CE marķējumu, vai viņa pilnvarotais pārstāvis (kas atrodas Latvijā) noformē rakstisku atbilstības deklarāciju saskaņā ar šo noteikumu 9.nodaļas prasībām.

68. Būvētāja sagatavoto tehnisko dokumentāciju viņš vai viņa pilnvarotais pārstāvis (kas atrodas Latvijā) glabā vismaz desmit gadu pēc pēdējā ražojuma izgatavošanas. Šie dokumenti ir pieejami kontroles institūcijām, lai veiktu pārbaudes.

69. Ja būvētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis neatrodas Latvijā, tehnisko dokumentāciju glabā persona, kas ražojumu izplata Latvijas tirgū.

70. Ražojuma atbilstību šo noteikumu prasībām vērtē pēc tehniskās dokumentācijas, kurā ir ietverts ražojuma konstrukcijas, ražošanas un darbības apraksts atbilstoši šo noteikumu 7.nodaļas prasībām.

71. Būvētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis glabā atbilstības deklarācijas kopiju kopā ar tehnisko dokumentāciju.

6.2. Iekšējā ražošanas kontrole ar testu (Aa modulis, 1.izvēle)

72. Iekšējā ražošanas kontrolē ar testu papildus A modulim noteikta prasība, ka uz atpūtas kuģiem veic vienu vai vairākus stabilitātes testus un peldspējas īpašību testus atbilstoši šo noteikumu prasībām vai līdzvērtīgus aprēķinus, vai kontroli.

73. Par šo noteikumu 72.punktā minētajiem testiem vai līdzvērtīgiem aprēķiniem, vai kontroli atbild pilnvarotā institūcija, kuru izvēlas būvētājs.

6.3. CE parauga pārbaude (B modulis)

74. Pilnvarotā institūcija pārliecinās un apliecina, ka paraugs, kas pārstāv paredzamo ražojumu, atbilst šo noteikumu prasībām.

75. Iesniegumu CE parauga pārbaudei būvētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis (kas atrodas Latvijā) iesniedz pilnvarotajai institūcijai pēc izvēles. Iesniegumā iekļauj šādu informāciju:

75.1. būvētāja vārds un adrese (ja iesniegumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis - arī pilnvarotā pārstāvja vārds un adrese);

75.2. rakstiska deklarācija, ka iesniegums nav iesniegts nevienai citai pilnvarotajai institūcijai;

75.3. šo noteikumu 79.punktā minētā tehniskā dokumentācija.

76. Pieteicējs nodod pilnvarotās institūcijas rīcībā ražojuma paraugu (turpmāk - paraugs).

77. Paraugs var attiekties uz vairākām ražojuma versijām, ja atšķirības starp šīm versijām neietekmē drošības pakāpi un citas prasības, kas attiecas uz ražojumu.

78. Ja nepieciešams, pilnvarotā institūcija var pieprasīt papildu paraugus, lai veiktu testa programmu.

79. Tehniskā dokumentācija dod iespēju novērtēt ražojuma atbilstību šo noteikumu prasībām. Tajā ietver (ciktāl tas nepieciešams šādam novērtējumam) ražojuma konstrukcijas, ražošanas un darbības aprakstu saskaņā ar šo noteikumu 7.nodaļu.

80. Pilnvarotā institūcija:

80.1. pārbauda tehnisko dokumentāciju, pārliecinās, vai paraugs ir uzbūvēts saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, un identificē, kuras konstrukcijas sastāvdaļas ir un kuras nav konstruētas saskaņā ar adaptētajiem standartiem, par kuriem ir publicētas oficiālas norādes;

80.2. veic atbilstošu pārbaudi un nepieciešamos testus, lai pārliecinātos, ka būvētāja pieņemtie risinājumi atbilst noteikumu prasībām, ja adaptētie standarti nav piemēroti;

80.3. veic atbilstošu pārbaudi un nepieciešamos testus, lai pārliecinātos, ka būvētāja izvēlētie standarti ir piemēroti;

80.4. vienojas ar pārbaudes pieteicēju par pārbaudes un nepieciešamo testu veikšanas vietu.

81. Ja paraugs atbilst šo noteikumu prasībām, pilnvarotā institūcija izdod pieteicējam CE parauga pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā iekļauj būvētāja nosaukumu un adresi, pārbaudes secinājumus, spēkā esības nosacījumus un nepieciešamo informāciju, lai identificētu apstiprināto paraugu.

82. Sertifikātam tiek pievienotas attiecīgās tehniskās dokumentācijas daļas. Sertifikāta kopija glabājas pie pilnvarotās institūcijas, kas izdevusi sertifikātu.

83. Ja būvētājam tiek atteikta parauga sertifikācija, pilnvarotā institūcija detalizēti pamato atteikumu.

84. Pieteicējs informē pilnvaroto institūciju, kuras rīcībā ir tehniskā dokumentācija par CE parauga pārbaudes sertifikātu, par tām izmaiņām apstiprinātajā ražojumā, kurām nepieciešams papildu apstiprinājums, ja šīs izmaiņas var ietekmēt atbilstību prasībām vai aprakstītajiem ražojuma lietošanas nosacījumiem. Papildu apstiprinājumu izsniedz kā papildinājumu CE parauga pārbaudes sertifikātam.

85. Katra pilnvarotā institūcija sniedz citām pilnvarotajām institūcijām nepieciešamo informāciju par CE parauga pārbaudes sertifikātiem un izsniegtajiem vai atteiktajiem sertifikātu papildinājumiem.

86. Citas pilnvarotās institūcijas var saņemt CE parauga pārbaudes sertifikātu un to papildinājumu kopijas. Sertifikātu pielikumi ir pieejami citām pilnvarotajām institūcijām.

87. Būvētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis glabā CE parauga pārbaudes sertifikātu un tā papildinājumu kopijas kopā ar tehnisko dokumentāciju vismaz desmit gadus pēc pēdējā ražojuma izgatavošanas.

88. Ja būvētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis neatrodas Latvijā, tehnisko dokumentāciju glabā persona, kas ražojumu tirgo Latvijā.

6.4. Atbilstība paraugam (C modulis)

89. Būvētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis (kas atrodas Latvijā) nodrošina un deklarē, ka attiecīgie produkti atbilst paraugam, kas aprakstīts CE parauga pārbaudes sertifikātā, un atbilst šo noteikumu prasībām. Būvētājs marķē katru ražojumu ar CE marķējumu un sastāda rakstisku atbilstības deklarāciju.

90. Būvētājs veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka izgatavošanas process garantē saražoto produktu atbilstību paraugam, kas aprakstīts CE parauga pārbaudes sertifikātā, un šo noteikumu prasībām.

91. Būvētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis glabā atbilstības deklarācijas kopiju vismaz desmit gadus pēc pēdējā ražojuma izgatavošanas.

92. Ja būvētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis neatrodas Latvijā, tehnisko dokumentāciju glabā persona, kas ražojumu tirgo Latvijā.

6.5. Produkcijas kvalitātes nodrošināšana (D modulis)

93. Būvētājs nodrošina un deklarē, ka attiecīgie produkti atbilst paraugam, kas aprakstīts CE parauga pārbaudes sertifikātā, un ievēro šo noteikumu prasības. Būvētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis (kas atrodas Latvijā) marķē katru ražojumu ar CE marķējumu un sastāda rakstisku atbilstības deklarāciju. CE marķējumu papildina ar tās pilnvarotās institūcijas atšķirības numuru, kas veikusi šo noteikumu 104.punktā noteiktās pārbaudes.

94. Būvētājs nodrošina šo noteikumu 6.6.apakšnodaļā noteiktās kvalitātes sistēmas darbību un pakļaujas šo noteikumu 104.punktā noteiktajām pārbaudēm.

6.6. Kvalitātes sistēma

95. Lai tiktu novērtēta kvalitātes sistēma, būvētājs iesniedz pilnvarotajā institūcijā iesniegumu, kurā iekļauj:

95.1. informāciju par paredzamo ražojumu kategoriju;

95.2. dokumentāciju, kas attiecas uz kvalitātes sistēmu;

95.3. ja nepieciešams, apstiprinātā parauga tehnisko dokumentāciju atbilstoši šo noteikumu 7.nodaļas prasībām un CE parauga pārbaudes sertifikāta kopiju.

96. Kvalitātes sistēma nodrošina ražojumu atbilstību paraugam, kas aprakstīts CE parauga pārbaudes sertifikātā, un šo noteikumu prasībām.

97. Kvalitātes sistēmas elementus, prasības un nosacījumus, kurus pieņēmis būvētājs, sistemātiski dokumentē, noformējot tos kā rakstiskus plānus, procedūras un instrukcijas. Kvalitātes sistēmas dokumentācija nodrošina kvalitātes programmu, plānu, rokasgrāmatu un protokolu kopēju izpratni.

98. Kvalitātes sistēmas dokumentācija ietver:

98.1. kvalitātes sistēmas mērķi un organizācijas struktūru, vadības pienākumus un pilnvaras attiecībā uz ražojuma kvalitāti;

98.2. ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes garantijas tehniskos paņēmienus un procesus;

98.3. pārbaudes un testus, kas tiks veikti pirms būvēšanas, tās laikā un pēc tās, kā arī to veikšanas biežumu;

98.4. kvalitātes pierakstus (piemēram, inspekcijas ziņojumus un testu ziņas, kalibrēšanas ziņas, attiecīgā personāla kvalifikācijas ziņojumus);

98.5. līdzekļus ražojuma pieprasītās kvalitātes uzraudzībai un efektīvai kvalitātes sistēmas darbībai.

99. Pilnvarotā institūcija novērtē kvalitātes sistēmas atbilstību šo noteikumu prasībām. Pilnvarotā institūcija pieņem, ka tās kvalitātes sistēmas, kuras ievieš adaptētos standartus, atbilst šīm prasībām.

100. Kvalitātes sistēmas atbilstības novērtēšanas grupā ir vismaz viena persona, kurai ir pieredze attiecīgās produkcijas tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūrā ietilpst ražotāja telpu apmeklējums.

101. Lēmumu paziņo būvētājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudes secinājumus un novērtējuma pamatojumu.

102. Būvētājs apņemas izpildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes sistēmas, un saglabāt kvalitātes sistēmu adekvātu un efektīvu.

103. Būvētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis informē pilnvaroto institūciju par jebkuru plānoto kvalitātes sistēmas uzlabošanu. Pilnvarotā institūcija novērtē plānotās modifikācijas un izlemj, vai papildinātā kvalitātes sistēma atbilst šo noteikumu prasībām vai arī ir nepieciešams atkārtots novērtējums. Pilnvarotā institūcija paziņo savu lēmumu būvētājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudes secinājumus un lēmuma pamatojumu.

104. Pilnvarotā institūcija:

104.1. veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka būvētājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes sistēmas;

104.2. periodiski veic atbilstības novērtēšanas pārbaudes, lai pārliecinātos, kā būvētājs uztur un piemēro kvalitātes sistēmu. Pilnvarotā institūcija iesniedz būvētājam pārbaudes ziņojumu;

104.3. bez brīdinājuma var veikt ārpuskārtas pārbaudes. Šādu pārbaužu laikā pilnvarotā institūcija var veikt vai likt veikt testus, lai pārbaudītu kvalitātes sistēmas darbību. Pilnvarotā institūcija iesniedz būvētājam pārbaudes ziņojumu un, ja notikusi testēšana, arī testu rezultātus.

105. Lai pilnvarotā institūcija veiktu pārbaudi, būvētājs nodrošina pilnvarotās institūcijas brīvu pieeju būvēšanas, inspicēšanas, testēšanas un glabāšanas vietām, kā arī nodrošina visu nepieciešamo informāciju, tajā skaitā:

105.1. kvalitātes sistēmas dokumentāciju;

105.2. kvalitātes pierakstus (inspekcijas ziņojumus, testu un kalibrēšanas rezultātus, attiecīgā personāla kvalifikācijas ziņojumus).

106. Desmit gadus pēc pēdējā ražojuma izgatavošanas būvētājs glabā šādus kontroles institūcijām pieejamus dokumentus:

106.1. kvalitātes sistēmas dokumentāciju;

106.2. dokumentus par kvalitātes sistēmas uzlabojumiem;

106.3. pilnvarotās institūcijas lēmumus un ziņojumus par kvalitātes sistēmas atbilstību adaptētajiem standartiem, par periodiskajiem auditiem un par būvētāja papildu pārbaudēm.

6.7. Ražojuma pārbaude (F modulis)

107. Šis modulis apraksta procedūru, saskaņā ar kuru ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis (kas atrodas Latvijā) pārbauda un apliecina, ka ražojumi, uz kuriem attiecas šo noteikumu prasības, atbilst paraugam, kas aprakstīts CE parauga pārbaudes sertifikātā, un šo noteikumu prasībām.

108. Ražotājs veic nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas process nodrošinātu ražojumu atbilstību paraugam, kas aprakstīts CE parauga pārbaudes sertifikātā, un šo noteikumu prasībām. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis (kas atrodas Latvijā) marķē ar CE atzīmi katru ražojumu un sastāda atbilstības deklarāciju.

109. Pilnvarotā institūcija veic atbilstošu pārbaudi un testus, lai pārbaudītu ražojuma atbilstību šo noteikumu prasībām. Pārbaudi pēc ražotāja izvēles veic:

109.1. pārbaudot un testējot katru produktu saskaņā ar šo noteikumu 111.punktu;

109.2. pārbaudot un testējot ražojumus pēc statistiskās metodes saskaņā ar šo noteikumu 112.punktu.

110. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis glabā atbilstības deklarācijas kopiju vismaz 10 gadus pēc pēdējā ražojuma izgatavošanas.

111. Ražojumu pārbaude un testēšana:

111.1. ražojumu individuāli pārbauda un veic testus, kas noteikti adaptētajos standartos, vai arī tiem līdzvērtīgus testus, lai pārliecinātos par ražojuma atbilstību paraugam, kas norādīts CE parauga pārbaudes sertifikātā, un šo noteikumu prasībām;

111.2. pilnvarotā institūcija piestiprina tās identifikācijas numuru uz katra apstiprinātā ražojuma un sastāda rakstisku atbilstības sertifikātu par veiktajiem testiem;

111.3. ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis nodrošina, lai pilnvarotās institūcijas izdotie atbilstības sertifikāti būtu pieejami pēc pieprasījuma.

112. Statistiskā pārbaude:

112.1. ražotājs uzrāda ražojumus kā vienveidīgu grupu un veic pasākumus, lai ražošanas process nodrošinātu katras saražotās grupas vienveidību;

112.2. visi ražojumi ir pieejami pārbaudei vienveidīgā grupā. No katras grupas izvēlas paraugu. Ražojuma paraugu individuāli pārbauda un veic testus, kas noteikti adaptētajos standartos, vai arī tiem līdzvērtīgus testus, lai pārliecinātos par ražojuma atbilstību šo noteikumu prasībām un noteiktu, vai grupa ir apstiprināma vai noraidāma;

112.3. statistiskajā pārbaudē izmanto šādus elementus:

112.3.1. statistiskā metode;

112.3.2. paraugu ņemšanas plāns ar tā realizēšanas raksturojumiem;

112.4. ja ražojumu grupa ir apstiprināta, pilnvarotā institūcija piestiprina tās identifikācijas numuru uz katra ražojuma un sastāda rakstisku atbilstības sertifikātu, kas attiecas uz veiktajiem testiem. Visus grupā esošos ražojumus var piedāvāt tirgū, izņemot tos, kuri tika atzīti par neatbilstošiem;

112.5. ja ražojumu grupa ir noraidīta, pilnvarotā institūcija vai tirgus uzraudzības institūcija veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu šīs ražojumu grupas pārdošanu tirgū;

112.6. ja ražojumu grupa ir noraidīta vairākas reizes, pilnvarotā institūcija var anulēt statistiskās pārbaudes rezultātus;

112.7. ja pilnvarotā institūcija uzņemas atbildību, ražotājs var piestiprināt institūcijas identifikācijas numuru ražošanas procesa laikā;

112.8. ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis pēc pieprasījuma uzrāda pilnvarotās institūcijas izsniegtos atbilstības sertifikātus.

6.8. Vienības pārbaude (G modulis)

113. Šis modulis apraksta procedūru, saskaņā ar kuru būvētājs pārliecinās un deklarē, ka attiecīgais produkts, par kuru ir izsniegts 115.punktā minētais sertifikāts, atbilst šo noteikumu prasībām. Būvētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis (kas atrodas Latvijā) piestiprina ražojumam CE marķējumu un sastāda atbilstības deklarāciju.

114. Pilnvarotā institūcija pārbauda katru ražojumu un veic testus, kas noteikti adaptētajos standartos, vai arī tiem līdzvērtīgus testus, lai pārliecinātos par ražojumu atbilstību šo noteikumu prasībām.

115. Pilnvarotā institūcija piestiprina tās identifikācijas numuru uz apstiprinātā ražojuma un sastāda atbilstības sertifikātu, kas attiecas uz veiktajiem testiem.

116. Tehniskā dokumentācija dod iespēju novērtēt ražojuma atbilstību šo noteikumu prasībām un sniegt skaidrojumu par ražojuma konstrukciju, izgatavošanu un izmantošanu.

6.9. Pilna kvalitātes nodrošināšana (H modulis)

117. Šis modulis apraksta procedūru, saskaņā ar kuru būvētājs, kas pilda noteikumos minētos pienākumus, pārliecinās un deklarē, ka attiecīgie ražojumi atbilst šo noteikumu prasībām, kas tiem piemērojamas. Būvētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis (kas atrodas Latvijā) piestiprina uz katra produkta CE marķējumu un sastāda rakstisku atbilstības deklarāciju.

118. CE marķējumu papildina ar tās pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru, kura ir atbildīga par šo noteikumu 130.punktā noteikto CE pārbaudi.

119. Būvētājs nodrošina šo noteikumu 6.10.apakšnodaļā minētās kvalitātes sistēmas darbību attiecībā uz ražojuma konstrukciju, izgatavošanu un noslēguma inspicēšanu un testēšanu, kā arī uzraudzības kārtībā ir pakļauts šo noteikumu 130.punktā noteiktajai pārbaudei.

6.10. Kvalitātes sistēma

120. Lai tiktu novērtēta kvalitātes sistēma, ražotājs iesniedz pilnvarotajā institūcijā iesniegumu, kurā iekļauj informāciju par paredzamo ražojumu kategoriju un kvalitātes sistēmas dokumentāciju.

121. Kvalitātes sistēma nodrošina ražojumu atbilstību šo noteikumu prasībām.

122. Ražotāja pieņemtos elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski dokumentē, noformējot tos kā rakstiskus plānus, procedūras un instrukcijas.

123. Kvalitātes sistēmas dokumentācija nodrošina kvalitātes politikas, procedūru, kvalitātes programmu, plānu, rokasgrāmatu un protokolu kopēju izpratni.

124. Kvalitātes sistēmas dokumentācija ietver:

124.1. kvalitātes sistēmas mērķus un struktūru, vadības pienākumus un pilnvaras attiecībā uz ražojumu konstrukciju un kvalitāti;

124.2. tehniskās instrukcijas, tajā skaitā standartus, kas tiks piemēroti (ja standarti netiks piemēroti pilnā apjomā, - līdzekļus, kas tiks izmantoti, lai nodrošinātu šo noteikumu prasību izpildi);

124.3. konstrukciju kontroli un konstrukcijas pārbaudes tehniskos paņēmienus, procesus un darbības, kas attiecas uz ražojumu kategoriju;

124.4. atbilstošus ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes garantijas tehniskos paņēmienus, kas attiecas uz procesiem un sistemātiskajām darbībām;

124.5. pārbaudes un testus, kas tiks veikti pirms ražošanas, ražošanas laikā un pēc tās, kā arī pārbaužu un testu veikšanas biežumu;

124.6. kvalitātes pierakstus (piemēram, inspekcijas ziņojumus un testu ziņas, kalibrēšanas ziņas, attiecīgā personāla kvalifikācijas ziņojumus);

124.7. līdzekļus konstrukcijas un ražojuma pieprasītās kvalitātes uzraudzībai un efektīvai kvalitātes sistēmas darbībai.

125. Pilnvarotā institūcija novērtē kvalitātes sistēmu, lai noteiktu tās atbilstību šo noteikumu 121., 122., 123. un 124.punktā noteiktajām prasībām, un pieņem, ka kvalitātes sistēma, kura ievieš adaptēto standartu, atbilst šīm prasībām.

126. Atbilstības novērtēšanas ekspertu grupā ir vismaz viena persona, kurai ir pieredze attiecīgā ražojuma tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūrā ietilpst ražotāja telpu apmeklējums.

127. Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudes secinājumus un novērtējuma pamatojumu.

128. Ražotājs apņemas izpildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes sistēmas, un saglabāt kvalitātes sistēmu adekvātu un efektīvu.

129. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis informē pilnvaroto institūciju par jebkuru plānoto kvalitātes sistēmas uzlabošanu. Pilnvarotā institūcija novērtē plānotās modifikācijas un izlemj, vai papildinātā kvalitātes sistēma atbilst šo noteikumu 121., 122., 123. un 124.punktā noteiktajām prasībām vai arī ir nepieciešams atkārtots novērtējums. Pilnvarotā institūcija paziņo savu lēmumu ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudes secinājumus un lēmuma pamatojumu.

130. Pilnvarotā institūcija:

130.1. veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes sistēmas;

130.2. periodiski veic auditus, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes sistēmu. Pilnvarotā institūcija iesniedz ražotājam audita ziņojumu;

130.3. bez brīdinājuma var veikt ražotāja pārbaudes. Šādu pārbaužu laikā pilnvarotā institūcija var veikt vai likt veikt testus, lai pārbaudītu kvalitātes sistēmas darbību. Pilnvarotā institūcija iesniedz ražotājam pārbaudes ziņojumu un, ja notikusi testēšana, arī testu rezultātus.

131. Lai pilnvarotā institūcija veiktu pārbaudi, ražotājs nodrošina pilnvarotās institūcijas brīvu pieeju konstruēšanas, ražošanas, inspicēšanas, testēšanas un glabāšanas vietām, kā arī nodrošina visu nepieciešamo informāciju, tajā skaitā:

131.1. kvalitātes sistēmas dokumentāciju;

131.2. kvalitātes pierakstus, kas attiecas uz konstruēšanu (analīžu rezultātus, aprēķinus, testus);

131.3. kvalitātes pierakstus, kas attiecas uz ražošanu (inspekcijas ziņojumus, testu un kalibrēšanas rezultātus, attiecīgā personāla kvalifikācijas apliecības).

132. Desmit gadus pēc pēdējā ražojuma izgatavošanas ražotājs glabā šādus kontroles institūcijām pieejamus dokumentus:

132.1. kvalitātes sistēmu dokumentāciju;

132.2. dokumentus par kvalitātes sistēmas uzlabojumiem;

132.3. pilnvarotās institūcijas lēmumus un ziņojumus par kvalitātes sistēmas atbilstību adaptētajiem standartiem, par periodiskajiem auditiem un par ražotāja papildu pārbaudēm.

133. Katras pilnvarotās institūcijas pienākums ir pēc pieprasījuma sniegt citām pilnvarotajām institūcijām informāciju par izsniegtajiem un anulētajiem kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem.

7. Ražotāja iesniegtā tehniskā dokumentācija

134. Moduļos A, B, C un D minētā tehniskā dokumentācija ietver informāciju un veidu, kā ražotājs nodrošina kuģu un to konstruktīvo sastāvdaļu atbilstību noteiktajām prasībām.

135. Tehniskā dokumentācija sniedz informāciju par ražojuma konstrukciju, izgatavošanu un ekspluatāciju un ļauj novērtēt atbilstību šo noteikumu prasībām.

136. Lai veiktu novērtējumu, tehniskajā dokumentācijā ietver:

136.1. parauga vispārēju aprakstu;

136.2. konceptuālu konstrukciju un sastāvdaļu, montāžas daļu, ķēžu un citu elementu rasējumus un shēmas, kā arī skaidrojošus aprakstus un ražojuma ekspluatācijas instrukcijas;

136.3. adaptēto standartu sarakstu, kurus piemēro pilnā apjomā vai daļēji, un risinājumu aprakstus, kas pieņemti, lai izpildītu šo noteikumu prasības, ja adaptētie standarti netiek piemēroti;

136.4. konstrukcijas aprēķinu un pārbaužu rezultātus;

136.5. testu rezultātus vai aprēķinus attiecībā uz stabilitāti saskaņā ar šo noteikumu 16.punkta nosacījumiem un peldspēju saskaņā ar šo noteikumu 17.punkta nosacījumiem.

8. CE marķējums

137. Atpūtas kuģus un šo noteikumu 5.punktā minēto konstrukciju sastāvdaļas, kuras atbilst šo noteikumu 6.punktā noteiktajām prasībām, piedāvājot tirgū, marķē ar CE marķējumu.

138. CE marķējums (pielikums) atrodas uz atpūtas kuģa būvētāja plāksnes un uz šo noteikumu 5.punktā noteiktajām konstrukcijas sastāvdaļām un to iepakojuma. CE marķējums ir viegli saskatāms, salasāms un neizdzēšams. CE marķējumu papildina ar tās pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru, kas ieviesusi Aa, D, F, G un H modulī noteiktās procedūras.

139. Aizliegts izvietot uz kuģiem tādas zīmes vai uzrakstus, kas varētu maldināt trešās personas par CE marķējuma nozīmi vai formu. Citas zīmes var izvietot uz atpūtas kuģiem un šo noteikumu 5.punktā noteiktajām konstrukcijas sastāvdaļām un to iepakojuma, ja tas nemazina CE marķējuma redzamību un salasāmību.

140. Ja pilnvarotā institūcija konstatē, ka CE marķējums ir izvietots nepareizi, ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja (kas atrodas Latvijā) pienākums ir novērst šo pārkāpumu.

141. Ja arī turpmāk netiek ievērotas šajos noteikumos noteiktās prasības ražojuma marķēšanai, pilnvarotā institūcija veic pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu šādu ražojumu piedāvāšanu tirgū, vai nodrošina, ka tie tiek izņemti no tirgus, ievērojot šo noteikumu 4.nodaļā noteiktās prasības.

9. Rakstiska atbilstības deklarācija

142. Rakstiska deklarācija par atpūtas kuģa un šo noteikumu 5.punktā noteikto sastāvdaļu atbilstību šo noteikumu nosacījumiem atrodas uz atpūtas kuģa un ir pievienota kuģa īpašnieka rokasgrāmatai.

143. Rakstiskajā atbilstības deklarācijā iekļauj šādas ziņas:

143.1. ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja (kas atrodas Latvijā) vārds un adrese;

143.2. atpūtas kuģa vai konstrukcijas sastāvdaļu apraksts;

143.3. adaptētie standarti vai atsauces uz instrukcijām, saskaņā ar kurām ir deklarēta atbilstība;

143.4. ja nepieciešams, informācija par CE parauga pārbaudes sertifikātu, ko izsniegusi pilnvarotā institūcija;

143.5. pilnvarotās institūcijas nosaukums un adrese;

143.6. tās personas dati, kurai ir paraksta tiesības un kura ir pilnvarota pārstāvēt ražotāju Latvijā;

143.7. ražotāja pilnvarotās personas uzņēmējsabiedrība (nosaukums un adrese). Pilnvarotais pārstāvis sniedz arī ražotāja uzņēmējsabiedrības nosaukumu un adresi;

143.8. ja nepieciešams, ražojuma izgatavošanas apraksts, paraugs un sērijas numurs.

144. Rakstiskā atbilstības deklarācija ir noformēta valsts valodā.

10. Pilnvarotā institūcija

145. Satiksmes ministrija laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē to institūciju sarakstu, kas ir pilnvarotas veikt šo noteikumu 5.nodaļā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras, norādot, kādus uzdevumus attiecīgās institūcijas ir pilnvarotas veikt un kāds ir to identifikācijas numurs.

146. Pilnvarotā institūcija, tās direktors un personāls, kas veic atpūtas kuģa vai tā konstrukcijas sastāvdaļu pārbaudes testus, nedrīkst būt attiecīgā atpūtas kuģa vai konstrukcijas sastāvdaļu konstruktori, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji vai viņu pilnvarotie pārstāvji. Viņi nedrīkst būt tieši vai kā pilnvarotie pārstāvji iesaistīti šo ražojumu konstruēšanā, ražošanā, tirdzniecībā vai uzturēšanā.

147. Šo noteikumu 146.punktā minētie nosacījumi neaizliedz tehniskās informācijas apmaiņu starp ražotāju un pilnvaroto institūciju.

148. Pilnvarotās institūcijas rīcībā ir nepieciešamie personāla resursi, finanšu līdzekļi un aprīkojums, lai tā būtu spējīga efektīvi veikt ar pārbaudi saistītos administratīvos un tehniskos uzdevumus.

149. Pilnvarotā institūcija ir reģistrēta Latvijas Republikas komercreģistrā.

150. Par inspicēšanu atbildīgais personāls atbilst šādām prasībām:

150.1. atbilstoša tehniskā un profesionālā izglītība un apmācība;

150.2. zināšanas par veicamajiem testiem un šādu testu veikšanas pieredze;

150.3. prasme noformēt sertifikātus, piezīmes un ziņojumus, kas nepieciešami, lai apliecinātu testu veikšanu.

151. Pilnvarotā institūcija garantē inspicēšanas personāla objektivitāti. Personāla atlīdzība nav atkarīga no veikto testu skaita vai testu rezultātiem.

152. Pilnvarotā institūcija apdrošina savu atbildību.

153. Pilnvarotās institūcijas personāla pienākums ir neizpaust profesionālajā darbībā iegūto komerciālo informāciju.

11. Tirgus uzraudzība

154. Tirgus uzraudzības iestādes funkcijas atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem pilda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktos pasākumus, lai nepieļautu šo noteikumu prasībām neatbilstošu atpūtas kuģu un to aprīkojuma izplatīšanu tirgū.

155. Ja atpūtas kuģu un to aprīkojuma ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Latvijā nav izpildījis šajos noteikumos paredzētās prasības, attiecīgo ražojumu tirdzniecība nav pieļaujama.

12. Noslēguma jautājumi

156. Atpūtas kuģi, kuri nav aprīkoti ar šo noteikumu 49.punktā minēto ostas pieņemšanas iekārtās iztukšojamu tualetes satura savākšanas sistēmu, ir jāaprīko ar attiecīgo sistēmu līdz 2005.gada 1.janvārim.

157. Noteikumi stājas spēkā ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 94/25/EC.

Ministru prezidents E.Repše

Satiksmes ministrs R.Zīle

Pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 1.aprīļa noteikumiem Nr.144

CE marķējums

1. CE marķējumu veido šādas formas lielie burti "CE".

2. Ja CE marķējuma izmērs tiek samazināts vai palielināts, ievēro paraugā noteiktās proporcijas.

3. CE marķējumu papildina ar pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru, ja tā piedalās būves kontrolē, kā arī ar pēdējiem diviem tā gada cipariem, kad CE marķējums piestiprināts.

4. Abiem CE marķējuma komponentiem ir vienāds vertikālais izmērs, un tas nedrīkst būt mazāks par 5 milimetriem.

Satiksmes ministrs R.Zīle