Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

 

Konvencija par starptautiskajām informācijas apstrīdēšanas tiesībām

Atklāta parakstīšanai ar Ģenerālās Asamblejas 1952.gada 16.decembra rezolūciju 630 (VII)

Stājusies spēkā 1962.gada 24 .augustā saskaņā ar 8. pantu

Līgumslēdzējvalstis,

Vēloties īstenot savu tautu tiesības būt pilnīgi un ticami informētām,

Vēloties uzlabot saprašanos starp to tautām ar brīvas informācijas un viedokļa plūsmu,

Vēloties tādējādi aizsargāt cilvēci no kara posta, novērst jebkuras izcelsmes agresiju atkārtošanos un apkarot jebkuru propagandu, kura ir vai nu vērsta uz miera pārkāpumu vai agresijas aktu, vai arī var provocēt vai sekmēt draudus mieram,

Ņemot vērā briesmas draudzīgu attiecību uzturēšanai starp tautām un miera saglabāšanai, kas izceļas no neprecīzu ziņojumu publicēšanas,

Ņemot vērā, ka Apvienoto Nāciju Ģenerālā Asambleja savā otrajā kārtējā sesijā ieteica veikt pasākumus, kuru mērķis būtu apkarot nepatiesu vai sagrozītu ziņojumu izplatīšanu, kas varētu kaitēt draudzīgām attiecībām starp valstīm,

Uzskatot tomēr, ka patlaban nav iespējams ieviest starptautiskā mērogā procedūru ziņojumu precizitātes pārbaudei, kas varētu novest pie sodu uzlikšanas par nepatiesa vai izkropļota ziņojuma publicēšanu,

Uzskatot turklāt, ka šādu ziņojumu publicēšanas novēršanai vai to postošās iedarbības samazināšanai vispirms ir nepieciešams sekmēt plašu ziņu apriti un paaugstināt atbildības sajūtu tajos, kuri ir regulāri iesaistīti ziņu izplatīšanā,

Uzskatot, ka šajā nolūkā efektīvs līdzeklis ir valstīm, kuras tieši skar šāds ziņojums, kuru tās uzskata par nepatiesu vai izkropļotu un kuru izplata informācijas aģentūra, nodrošināt iespēju atbilstoši publicēt savus labojumus,

Uzskatot, ka atsevišķu valstu likumdošana nenodrošina tiesības uz labojumiem, kuras varētu izmantot ārvalstu valdības, un tāpēc ir vēlams ieviest šādas tiesības starptautiskā līmenī,

un Nolēmušas šajā nolūkā noslēgt Konvenciju,

ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

Šīs Konvencijas nolūkos:

1. "Ziņu nosūtīšana" nozīmē ziņu materiāla nosūtīšanu pirms publikācijas laikrakstiem, periodiskajiem izdevumiem un raidorganizācijām rakstiski vai ar telekomunikāciju līdzekļu palīdzību tādā veidā, kuru parasti izmanto informācijas aģentūras, pārraidot šādu ziņu materiālu.

2. "Informācijas aģentūra" nozīmē preses, raidorganizāciju, filmu, televīzijas vai faksimilu publisku vai privātu organizāciju, kura regulāri ir iesaistīta ziņu materiālu vākšanā un izplatīšanā, kura ir nodibināta un darbojas saskaņā ar Līgumslēdzējvalsts likumiem un noteikumiem, kurā atrodas šīs organizācijas centrs, un kura katrā Līgumslēdzējvalstī, kurā tā darbojas, strādā saskaņā ar šīs valsts likumiem un noteikumiem.

3. "Korespondents" nozīmē Līgumslēdzējvalsts pilsoni vai personu, kura strādā Līgumslēdzējvalsts informācijas aģentūrā, kura jebkurā gadījumā ir regulāri iesaistīta ziņu materiālu iegūšanā un ziņošanā un kura ārpus savas valsts tiek uzskatīta par korespondentu ar derīgu pasi vai līdzīgu starptautiski atzītu dokumentu.

2. pants

1. Atzīstot to, ka korespondentu un informācijas aģentūru profesionālais pienākums pieprasa no tiem ziņot faktus bez diskriminācijas to pareizā kontekstā un tādējādi sekmēt cilvēka tiesību un pamatbrīvību cienīšanu, veicināt starptautisko saprašanos un sadarbību un sekmēt starptautiskā miera un drošības saglabāšanu,

Ņemot arī vērā to, ka profesionālā ētika pieprasa, lai visi korespondenti un informācijas aģentūras tajos gadījumos, kad tie (tās) pārraida vai publicē ziņas, kuras izrādās nepatiesas vai sagrozītas, sekotu parastajai praksei un pārraidītu pa tiem pašiem kanāliem vai iespiestu šo ziņu labojumus,

Līgumslēdzējvalstis vienojas, ka tajos gadījumos, kad kāda Līgumslēdzējvalsts apgalvo, ka kādas citas Līgumslēdzējvalsts vai valsts, kura nav pievienojusies šai Konvencijai, korespondentu vai informācijas aģentūru no vienas valsts uz otru pārraidītā ziņa ir nepatiesa vai sagrozīta un var kaitēt attiecībām ar citām valstīm vai graut skartās valsts nacionālo prestižu vai godu, šī valsts var iesniegt savu faktu skaidrojumu (turpmāk saukts - komunikē) tām Līgumslēdzējām valstīm, kuru teritorijās šī ziņa ir publicēta vai izplatīta.

Šī komunikē kopija tajā pašā laikā ir jānosūta arī ieinteresētajam korespondentam vai informācijas aģentūrai, lai šis korespondents vai informācijas aģentūra varētu labot minēto ziņu.

2. Komunikē var izdot tikai par ziņu izlaidumu, un tam jābūt bez komentāriem vai viedokļa izpaušanas. Tas nedrīkst būt garāks, nekā nepieciešams, lai labotu iespējamo neprecizitāti vai izkropļojumu, un tam ir pievienojams precīzs publicētās vai citādi izplatītās ziņas teksts un ar pierādījumu, ka šī ir korespondenta vai informācijas aģentūras no ārzemēm piegādāta ziņa.

3.pants

1. Iespējami mazāk kavējoties, bet katrā ziņā ne vēlāk kā piecas pilnas dienas pēc komunikē saņemšanas, kas ir nosūtīts saskaņā ar 2.panta nosacījumiem, Līgumslēdzējvalstij, lai kāds arī būtu šajā sakarā tās viedoklis, ir nepieciešams:

(a) nogādāt komunikē tās teritorijā strādājošajiem korespondentiem un informācijas aģentūrām, izmantojot tos kanālus, kurus parasti izmanto ziņu par starptautiskajām attiecībām izplatīšanai publicēšanai; un

(b) nosūtīt šo komunikē uz tās informācijas aģentūras, kuras korespondents bija atbildīgs par attiecīgās ziņas izplatīšanu, galveno biroju, ja tāds ir valsts teritorijā.

2. Gadījumā, ja Līgumslēdzējvalsts nepilda ar šo pantu noteikto pienākumu par otras Līgumslēdzējvalsts komunikē izplatīšanu, tad pēdējā uz savstarpīguma principa pamata var līdzīgi rīkoties attiecībā pret pārkāpējas valsts pēc tam iesniegto komunikē.

4.pants

1. Ja jebkura Līgumslēdzējvalsts, kurai saskaņā ar 2.pantu nosūtīts komunikē, nespēj noteiktajā laika posmā izpildīt 3.pantā noteiktos pienākumus, tad Līgumslēdzējvalsts, kura izmanto tiesības uz labojumu, var iesniegt augstāk minēto komunikē kopā ar publicētās vai izplatītās ziņas pilnu tekstu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram un tajā pašā laikā par to informēt valsti, pret kuru ir vērsta sūdzība. Šī valsts piecu pilnu dienu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas var iesniegt Ģenerālsekretāram savus komentārus, kas attiecināmi tikai uz apgalvojumu, ka šī valsts nav pildījusi 3.pantā paredzētos pienākumus.

2. Desmit pilnu dienu laikā pēc komunikē saņemšanas Ģenerālsekretāram jebkurā gadījumā ar to informācijas kanālu palīdzību, kādi ir viņa rīcībā, atbilstoši jāpublicē šis komunikē kopā ar ziņu izlaidumu un komentāriem, ja viņam tādus iesniegusi valsts, pret kuru vērsta apsūdzība.

5.pants

Jebkurš strīds starp divām vai vairāk Līgumslēdzējvalstīm par šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, kas nav atrisināts sarunu ceļā, jānodod izlemšanai Starptautiskajā tiesā, ja vien Līgumslēdzējvalstis nav vienojušās par kādu citu strīda atrisināšanas veidu.

6.pants

1. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai visām Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm, jebkurai valstij, kura ielūgta piedalīties 1948.gada Ženēvā notikušajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Informācijas brīvības konferencē, un jebkurai citai valstij, kuru Ģenerālā Asambleja, pieņemot rezolūciju, pasludina par piemērotu.

2. Valstīm, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju, tā ir jāratificē saskaņā ar attiecīgo šo valstu konstitucionālo procedūru. Ratifikācijas instrumenti ir jādeponē Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

7.pants

1. Šai Konvencijai var pievienoties valstis, kas minētas 6.panta pirmajā daļā.

2. Pievienošanās notiek, deponējot pievienošanās instrumentu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

8.pants

Kad jebkuras sešas valstis, kas minētas 6.panta pirmajā daļā, ir deponējušas savus ratifikācijas vai pievienošanās instrumentus, šī Konvencija starp šīm valstīm stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc sestā ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas. Katrai valstij, kura to ratificē vai pievienojas tai pēc šī datuma, šī Konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas.

9. pants

Šīs Konvencijas noteikumi izplatās uz vai ir piemērojami tiklab uz Līgumslēdzējvalsti - metropoli, kā arī uz visām tās teritorijām neatkarīgi no tā, vai tās ir teritorijas bez pašpārvaldes, aizbilstamās vai arī koloniālās teritorijas, kuras šādas metropoles valstis administrē vai pārvalda.

10.pants

Jebkura Līgumslēdzējvalsts var denonsēt šo Konvenciju, paziņojot par to Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram. Denonsācija stājas spēkā sešus mēnešus pēc dienas, kad Ģenerālsekretārs šādu paziņojumu ir saņēmis.

11.pants

Šī Konvencija zaudē savu spēku ar dienu, kad denonsācijas rezultātā tās Līgumslēdzējvalstu skaits sarūk mazāk par sešiem.

12.pants

1. Šīs Konvencijas pārskatīšanu var pieprasīt jebkurā laikā ikviena Līgumslēdzējvalsts, paziņojot par to Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

2. Ģenerālajai Asamblejai jālemj par nepieciešamo rīcību saistībā ar šādu pieprasījumu.

13.pants

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram ir jāinformē valstis, kas minētas 6.panta pirmajā daļā, par sekojošo:

(a) parakstīšanu, ratifikācijas un pievienošanās instrumentiem, kuri saņemti saskaņā ar 6. un 7.pantu;

(b) datumu, kad šī Konvencija stājas spēkā saskaņā ar 8.pantu;

(c) denonsācijām, kas saņemtas saskaņā ar 10.pantu;

(d) Konvencijas spēka zaudēšanu saskaņā ar 11.pantu;

(e) paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 12.pantu.

14.pants

1. Šī Konvencija, kuras teksti ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā ir autentiski, jādeponē Apvienoto Nāciju Organizācijas arhīvā.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram jānosūta visām valstīm, kas minētas 6.panta pirmajā daļā, apstiprināta Konvencijas kopija.

3. Šī Konvencija tās spēkā stāšanās dienā ir jāreģistrē Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 16.12.1952.
Stājas spēkā:
 24.08.1962.
Pievienošanās:
 14.04.1992.
Pieņemšanas vieta: 
Ņujorka
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 50, 01.04.2003.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
669
0
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"