LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par svētku un atceres dienām

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Noteikt par svētku dienām:

1. janvāri — Jaungada dienu;

Lielo Piektdienu un Pirmās Lieldienas un otro Lieldienu dienu;

1. maiju — Darba svētkus, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu;

maija otro svētdienu — Mātes dienu;

Vasarsvētkus;

23. jūniju — Līgo dienu;

24. jūniju — Jāņu dienu (vasaras saulgriežus);

18. novembri — Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu;

25. un 26. decembri — Ziemassvētkus (ziemas saulgriežus);

31. decembri — Vecgada dienu.

Pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.09.1995. un 18.12.1996. likumu, kas stājas spēkā no 21.01.1997.)

2. Noteikt par atceres dienām:

26. janvāri — Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas dienu;

25. martu — Komunistiskā terora upuru piemiņas dienu;

4. maiju — Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu;

8. maiju — Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu;

9. maiju — Eiropas dienu;

14. jūniju — Komunistiska terora upuru piemiņas dienu;

22. jūniju — Varoņu piemiņas dienu (Cēsu kaujas atceres dienu);

4. jūliju — Ebreju tautas genocīda piemiņas dienu;

11. augustu — Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu;

11. novembri — Lāčplēša dienu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1995., 21.09.1995. un 18.12.1996. likumu, kas stājas spēkā no 21.01.1997.)

3. (Izslēgts ar 29.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 20.06.1997.)

4. Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas PSR 1989. gada 10. novembra likumu "Par svētku un atceres dienām" (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1989, Nr. 47).

5. Likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1990. gada 3. oktobrī