LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par uzņēmējdarbību

Šis likums nosaka uzņēmējdarbības organizēšanas vispārīgos noteikumus Latvijas Republikā, pamatojoties uz īpašuma formu daudzveidību un līdztiesību. Likums nosaka uzņēmējdarbības subjektus, to dibināšanas, veidošanas un reģistrācijas galvenos principus.

1. nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Uzņēmējdarbības jēdziens

Uzņēmējdarbība ir ilgstoša vai sistemātiska ekonomiskā darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu.

Bezpeļņas organizāciju dibināšanas, darbības, reorganizācijas un likvidācijas kārtību regulē Latvijas Republikas 1991. gada 17. decembra likums "Par bezpeļņas organizāciju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 1).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)

2. pants. Likumdošana par uzņēmējdarbību

Uzņēmējdarbību Latvijā regulē šis likums, civilkodekss un likumi par atsevišķām uzņēmējdarbības formām.

Ārējo ekonomisko darbību regulē speciāli likumi.

Valsts un pašvaldības iestādēm, sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām, kuru pamatfunkcija nav uzņēmējdarbība, šis likums piemērojams attiecībā uz to darbības daļu, kas pēc sava rakstura ir uzņēmējdarbība saskaņā ar šā likuma 2. nodaļas nosacījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)

3. pants. Uzņēmējs

Uzņēmējs ir fiziska vai juridiska persona vai vairāku šādu personu apvienība, kas norobežo daļu sava īpašuma uzņēmējdarbības veikšanai, pārzina uzņēmumu un tā mantu, bet likumā noteiktajos gadījumos uzņemas par to materiālo atbildību un ir prasītājs un atbildētājs tiesā, saimnieciskā tiesā un šķīrējtiesā.

Uzņēmējs var būt:

1) rīcībspējīga fiziska persona;

2) ģimene (saskaņā ar ģimenes locekļu starpā noslēgto līgumu);

3) uzņēmējsabiedrība;

4) valsts;

5) pašvaldība;

6) sabiedriska organizācija;

7) reliģiska organizācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)

4. pants. Uzņēmējdarbības līdztiesības garantijas

Fiziskām un juridiskām personām ir vienādas tiesības dibināt uzņēmumus Latvijas Republikā, ja likumā nav noteikts citādi.

Visi uzņēmēji (uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības) savā darbībā ir līdztiesīgi. Nav pieļaujams, ka atkarībā no īpašuma formām (veidiem) tiek piemērotas dažādas nodokļu likmes un noteikumi un dažādas (atšķirīgas) tiesības uz banku kredītiem, ja likumi par kredītiem un nodokļiem neparedz citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1991. likumu, kas stājas spēkā 14.05.1991.)

5. pants. Uzņēmējsabiedrība

Uzņēmējsabiedrība ir fizisko vai juridisko personu apvienība uzņēmējdarbības veikšanai.

Uzņēmējsabiedrību var nodibināt uz tās dibinātāju pieņemto statūtu (statūtsabiedrības) vai noslēgto līgumu (līgumsabiedrības) pamata, nosakot arī uzņēmējsabiedrības un tās dalībnieku tiesības un pienākumus (arī atbildību par sabiedrības saistībām), pārvaldes kārtību.

Uzņēmējsabiedrība var izveidot vienu vai vairākus uzņēmumus.

Uzņēmējsabiedrība jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1991. likumu, kas stājas spēkā 14.05.1991.)

6. pants. Uzņēmums

Uzņēmums ir uzņēmēja īpašuma daļa, kas nodalīta uzņēmējdarbības veikšanai kā vienota materiālo un nemateriālo elementu kopība. Uzņēmumiem var būt juridiskas personas statuss.

Uzņēmumu apzīmēšanai lieto nosaukumus, kuri izsaka to darbības raksturu (piemēram, rūpnīca, fabrika, darbnīca, banka, lombards, veikals, viesnīca, privātskola, valsts saimniecība, zemnieku saimniecība, kopsaimniecība, agrofirma u. c.).

Uzņēmums jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

7. pants. Uzņēmuma veidošanas vispārīgie noteikumi

Uzņēmumu var izveidot paziņojuma vai atļaujas kārtībā. Valsts uzņēmumus izveido ar Ministru Padomes lēmumu, bet pašvaldības uzņēmumus — ar attiecīgās Tautas deputātu padomes lēmumu.

Uzņēmums šajā likumā paredzētajos gadījumos iegūst juridiskās personas tiesības ar brīdi, kad tas reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Uzņēmums (uzņēmējs) drīkst nodarbināt algotu darbaspēku jebkura daudzumā un bez citu institūciju starpniecības Latvijas Republikas darba likumdošanā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1991. likumu, kas stājas spēkā 14.05.1991.)

8. pants. Filiāles un pārstāvniecības

Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) var izveidot filiāles un atvērt pārstāvniecības likumā noteiktajā kārtībā.

Latvijas Republikas uzņēmumu filiālēm un pārstāvniecībām Latvijas teritorijā nav juridiskās personas statusa. Juridiskās personas statuss var būt ārvalstu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) filiālēm un pārstāvniecībām Latvijas Republikā un Latvijas Republikas uzņēmumu filiālēm un pārstāvniecībām ārvalstīs, ja šo valstu likumi paredz šāda statusa filiāles un pārstāvniecības. Filiāles un pārstāvniecības vadītājs rīkojas uz attiecīgas uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības pilnvaras pamata.

Filiāles un pārstāvniecības jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, iesniedzot filiāles statūtus (nolikumu), ko apstiprinājusi uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārvaldes institūcija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1991. un 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)

9. pants. Uzņēmēja un uzņēmuma savstarpējās tiesiskās attiecības

Uzņēmēja un uzņēmuma savstarpējās tiesiskās attiecības regulē likumi par attiecīgajām uzņēmējdarbības formām, kā arī uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma statūti vai arī līgums.

Uzņēmums valda, lieto mantu un rīkojas ar to likuma un uzņēmēja noteiktajos ietvaros.

10. pants. Darba koplīgums

Uzņēmējs un uzņēmumā strādājošie savu darba un sociālo vajadzību nodrošināšanai slēdz darba koplīgumu likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

(14.05.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.1991.)

11. pants. Uzņēmējsabiedrību un uzņēmumu pārvalde

Uzņēmējsabiedrības pārvaldes kārtību nosaka tās statūti un dibināšanas līgums, kā arī likumi par attiecīgo uzņēmējdarbības formu.

Uzņēmumu pārvalda uzņēmējs vai tā iecelts vadītājs.

12. pants. Uzņēmējdarbības kontrole

Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pienākums ir veikt grāmatvedības uzskaiti Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un sniegt tajos noteikto informāciju, kas nepieciešama valsts institūcijām nodokļu aprēķināšanai un statistikai.

Uzņēmējsabiedrība izveido revīzijas komisiju vai algo revidentu, kā funkcijas nosaka statūti, dibināšanas līgums un likumi.

Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārbaude un revīzija ir pieļaujama tikai likumā paredzētajos gadījumos.

Valsts institūcijas nedrīkst izpaust ziņas, kuras saskaņā ar likumu atzītas par komerciālu noslēpumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)

2. nodaļa
UZŅĒMĒJDARBĪBAS FORMAS

13. pants. Tiesības brīvi izvēlēties uzņēmējdarbības formu

Fiziskām un juridiskām personām, valstij un pašvaldībām ir tiesības brīvi izvēlēties uzņēmējdarbības formas, kas nav pretrunā ar likumu.

Uzņēmējdarbības formu uzskaitījums šajā nodaļā ir izsmeļošs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1991. likumu, kas stājas spēkā 14.05.1991.)

14. pants. Viena īpašnieka uzņēmumi

Viena īpašnieka uzņēmumu pārzina tā īpašnieks vai viņa iecelts vadītājs (administrācija).

Viena īpašnieka uzņēmums var būt individuāls uzņēmums, zemnieka un zvejnieka saimniecība, valsts vai vietējās pašvaldības, sabiedriskas vai reliģiskas organizācijas uzņēmums; viens īpašnieks var dibināt arī statūtsabiedrību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)

15. pants. Individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība

Individuāls uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība ir vienas fiziskas personas īpašums vai ģimenes kopīpašums, kas organizēts likumā noteiktajā kārtībā.

Individuāls uzņēmējs var uzsākt uzņēmējdarbību pēc sava uzņēmuma reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Individuāls uzņēmējs par sava uzņēmuma saistībām atbild ar visu savu īpašumu, izņemot gadījumu, ja viņš savu uzņēmumu nodibinājis kā statūtsabiedrību ar ierobežotu atbildību.

Individuālā (ģimenes) uzņēmuma nosaukumā ir jābūt īpašnieka uzvārdam un vārdkopai «individuālais uzņēmums». Nosaukumā var norādīt ari uzņēmuma veidu un pilsētas vai pagasta nosaukumu. Zemnieka vai zvejnieka saimniecības nosaukumā jābūt pagasta un māju nosaukumam. Ja individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība dibināta kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību, tās nosaukumā papildus jāiekļauj saīsinājums «SIA».

Individuālais (ģimenes) uzņēmums vai zemnieka saimniecība veic uzņēmējdarbību, pamatojoties uz Latvijas Republikas 1992. gada 8. janvāra likumu «Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka saimniecību un individuālo darbu» (Latvijas Republikas Augstākas Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6/7).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)

16. pants. Valsts un pašvaldību uzņēmumi

Valsts uzņēmumi pieder Latvijas Republikai, pašvaldību uzņēmumi pieder pašvaldībām, tiem ir juridiskas personas statuss.

Valsts un pašvaldību uzņēmumu dibināšanu, darbību, likvidēšanu un reorganizāciju reglamentē civilkodekss, likums par valsts un pašvaldību uzņēmumiem un to statūti.

Valsts uzņēmuma nosaukumā ir vārds "valsts", pašvaldības uzņēmuma nosaukumā — attiecīgās pašvaldības (pilsētas, rajona vai pagasta) nosaukums.

Nav pieļaujama citu uzņēmējdarbības formu pastāvēšana valsts un pašvaldību uzņēmumos, ja tas nav paredzēts šo uzņēmumu statūtos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1991. un 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)

17. pants. Sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumi

Sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumu dibināšanu, darbību, likvidēšanu un reorganizāciju reglamentē civilkodekss un uzņēmēja apstiprināti uzņēmuma statūti. Uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) var dibināt tikai tādas sabiedriskās vai reliģiskās organizācijas, kuras ir reģistrētas likumā noteiktajā kārtībā.

Sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumiem var būt juridiskas personas statuss.

Sabiedriskās un reliģiskās organizācijas par savu uzņēmumu saistībām atbild ar visu savu īpašumu, ja tās savu uzņēmumu nav dibinājušas kā statūtsabiedrību ar ierobežotu atbildību. Šāda uzņēmuma nosaukumā jāiekļauj sabiedriskās vai reliģiskās organizācijas nosaukums.

Sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) dibina un to statūtus apstiprina attiecīgo sabiedrisko vai reliģisko organizāciju statūtos noteiktā institūcija vai amatpersona. Šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) statūtus reģistrē likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)

18. pants. Līgumsabiedrības

Līgumsabiedrība ir uzņēmēju (uzņēmumu) apvienība, kas izveidota uz tās dibinātāju (uzņēmēju) noslēgta līguma pamata.

Līgumsabiedrības dalībnieki saskaņā ar noslēgto līgumu iegulda īpašumu līgumsabiedrībā.

Līgumsabiedrības dalībnieku sastāva grozīšanas kārtību nosaka likumi un dibināšanas līgums.

Līgumsabiedrībām nav juridiskas personas statusa.

19. pants. Līgumsabiedrība ar pilnu atbildību

Līgumsabiedrība ar pilnu atbildību apvieno vairākus dalībniekus (uzņēmējus), kuri par sabiedrības saistībām atbild solidāri ar visu savu īpašumu proporcionāli sabiedrībā ieguldītajai daļai. Līgumsabiedrība neatbild par tām savu dalībnieku saistībām, kuras neattiecas uz sabiedrības darbu.

Šādas sabiedrības nosaukumā ir viena vai vairāku tās dalībnieku uzvārds vai nosaukums un vārdkopa "pilna sabiedrība".

20. pants. Komandītsabiedrība

Komandītsabiedrība ir līgumsabiedrība, kas apvieno dalībniekus (uzņēmējus), no kuriem viens vai vairāki (komplementārie dalībnieki) par sabiedrības saistībām uzņemas pilnu solidāru atbildību ar visu savu īpašumu proporcionāli komandītsabiedrībā ieguldītajai daļai, kamēr pārējie (komandīti) atbild par sabiedrības saistībām tikai savu iemaksu apmērā. Komandītsabiedrība neatbild par tām savu dalībnieku saistībām, kuras neattiecas uz sabiedrības darbu.

Komandītsabiedrības nosaukumā ir viena vai vairāku komplementāro (solidāro) dalībnieku uzvārds vai nosaukums un vārds "komandītsabiedrība" vai tās saīsinājums "k/s".

21. pants. Statūtsabiedrības

Statūtsabiedrības ir dalībnieku (īpašnieku) apvienības, kas izveidotas uz to dibinātāju pieņemto statūtu pamata, tām ir juridiskas personas statuss.

Statūtsabiedrības no to dalībnieku līdzdalības iemaksām izveido statūtu fondu uzņēmējdarbības veikšanai. Statūtu fonda minimālo apmēru, kā arī līdzdalības iemaksu izdarīšanas kārtību nosaka likumi par attiecīgo uzņēmējsabiedrību veidu.

22. pants. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (kooperatīvās, paju un citas sabiedrības) savu statūtu fondu veido no to dalībnieku ieguldītā īpašuma (paju iemaksām). Šīs sabiedrības par savām saistībām atbild ar visu to īpašumā esošo mantu, to dalībnieki par sabiedrības saistībām atbild tikai ar tai nošķirto mantu.

Šo sabiedrību nosaukumā ir jābūt vārdkopai "sabiedrība ar ierobežotu atbildību", tās saīsinājumam "SIA" vai vārdam "sabiedrība" bez norādes uz citu uzņēmējdarbības formu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)

23. pants. Akciju sabiedrība

Akciju sabiedrības statūtu fondu veido, izlaižot (emitējot) par samaksu attiecīgu skaitu akciju vai obligāciju par to nominālo vērtību. Akciju sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu tās īpašumā esošo mantu.

Akciju un citu vērtspapīru emisijas kārtību, akciju sabiedrību pārvaldīšanu, kā arī citus jautājumus, kas saistīti ar akciju sabiedrību darbību, nosaka Latvijas Republikas likums par akciju sabiedrībām.

Akciju sabiedrības nosaukumā ir vārdkopa "akciju sabiedrība" vai tās saīsinājums "a/s".

24. pants. Sabiedrības ar papildu atbildību

Sabiedrības ar papildu atbildību savu statūtu fondu veido no to dalībnieku (fizisku vai juridisku personu) ieguldītā īpašuma (paju iemaksām). Šīs sabiedrības par savām saistībām atbild ar visu to īpašumā esošo mantu, bet, ja ar to nepietiek, atbildību proporcionāli ieguldītajam īpašumam uzņemas sabiedrības dalībnieki.

Šo sabiedrību pilnā nosaukumā ir vārdkopa "sabiedrība ar papildatbildību".

25. pants. Ārvalstu fizisko un juridisko personu uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)

Ārvalstu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) dibināšanu un darbību regulē Latvijas Republikas 1991. gada 5. novembra likums "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 46).

(12.05.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.1992.)

3. nodaļa
UZŅĒMĒJDARBĪBAS EKONOMISKAIS PAMATS

26. pants. Uzņēmējdarbības regulācija

Uzņēmējsabiedrības patstāvīgi, bet uzņēmumi — uzņēmēja deleģēto pilnvaru apjomā nosaka savas darbības virzienus, ražošanas apjomu un struktūru, veic tās plānošanu un organizāciju, realizē produkciju (darbus, pakalpojumus), nosaka darbinieku atalgojumu.

Valsts regulē uzņēmējdarbību, tirgus sistēmas sabalansētību un stabilitāti, nosakot nodokļu maksājumu likmes, amortizācijas un citus ar nodokļiem neapliekamos atskaitījumus, atskaitījumus valsts sociālās apdrošināšanas fondā, veicinot konkurenci un ierobežojot monopoldarbību, kā arī pieņemot citus likumus.

(Trešā daļa izslēgta ar 12.05.1992. likumu.)

Uzņēmējdarbības ekonomiskās regulēšanas līdzeklis ir arī valsts pasūtījums un iepirkums. Valsts un pašvaldību pasūtījumi ir obligāti attiecīgi valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Formējot valsts pasūtījumus un iepirkumus, var noteikt cenas un tarifus produkcijai (darbiem, pakalpojumiem), kuru ražo un realizē pēc līgumiem šo pasūtījumu vai iepirkumu izpildei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)

27. pants. Uzņēmējdarbības apdrošināšana

Likumos var noteikt uzņēmējdarbības obligātās apdrošināšanas prasības.

Uzņēmējs var brīvi izvēlēties apdrošināšanu valsts apdrošināšanas iestādēs vai citās apdrošināšanas firmās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1991. likumu, kas stājas spēkā 14.05.1991.)

28. pants. Uzņēmējsabiedrību un uzņēmumu ārējā ekonomiskā darbība

Uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi patstāvīgi veic produkcijas un pakalpojumu, kā arī kapitāla eksportu un importu atbilstoši attiecīgiem Latvijas Republikas likumiem, starptautiskiem līgumiem un saistībām.

Valsts regulē ārējo ekonomisko darbību ar nodokļiem, valūtas subsīdijām un kredītiem, muitas nodevām, kā arī ar eksporta un importa licencēšanu.

29. pants. Uzņēmēju un uzņēmumu tiesību garantijas

Valsts varas un pārvaldes institūcijas ir atbildīgas, lai pieņemot normatīvos aktus, tiktu stingri ievērotas šajā likumā noteiktās uzņēmēju un uzņēmumu tiesības un pienākumi.

Zaudējumus, ko uzņēmējs vai uzņēmums cietis valsts vai pašvaldības institūcijas aktu vai rīkojumu izpildes rezultātā, atlīdzina attiecīgi no valsts vai pašvaldības budžeta. Strīdus par zaudējuma atlīdzināšanu uzņēmējam vai uzņēmumam izšķir tiesā, saimnieciskā tiesā vai šķīrējtiesā. Valstij vai pašvaldībai pēc zaudējumu atlīdzināšanas ir regresa prasības tiesības pret attiecīgo institūciju vai amatpersonu, kas pārkāpusi uzņēmēja vai uzņēmuma tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)

4. nodaļa
UZŅĒMĒJDARBĪBAS REĢISTRĀCIJA UN IEROBEŽOJUMI

30. pants. Uzņēmējsabiedrību un uzņēmumu reģistrēšana

Uzņēmējsabiedrību un uzņēmumu reģistrēšanu veic Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Reģistra darbību un reģistrēšanas kārtību nosaka likums par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru.

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā jāreģistrē visas uzņēmējsabiedrības un visi uzņēmumi, kā arī filiāles un pārstāvniecības, kas veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikas teritorijā. Nereģistrētu uzņēmējsabiedrību un uzņēmumu darbība ir aizliegta.

Uzņēmējsabiedrība uzskatāma par nodibinātu, bet uzņēmums par izveidotu ar to reģistrācijas dienu.

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram uzņēmumu dibināšanas dokumenti jāizskata 15 dienu laikā no to iesniegšanas dienas.

Ja uzņēmējsabiedrība vai uzņēmums 30 dienu laikā nesaņem atteikumu, tie uzskatāmi par reģistrētiem.

Reģistrācijas atteikumu ieinteresētajai personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

31. pants. Reģistrācijai nepieciešamie dokumenti

Reģistrācijai nepieciešami šādi dokumenti:

1) pieteikums vai paziņojums;

2) uzņēmējsabiedrībām — statūti vai dibināšanas līgums;

3) valsts, pašvaldību, sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumiem — statūti;

4) statūtsabiedrībām — bankas izziņa par statūtu fonda minimālā apmēra iemaksu;

5) uzņēmējdarbības veidiem, kuru veikšanai noteikti ierobežojumi, — attiecīgi Latvijas Bankas, Ministru Padomes vai tās institūciju, profesionālo savienību (korporāciju), rajonu, pilsētu un pilsētas rajonu pašvaldību atļauja (licence) saskaņā ar 32. panta prasībām. Uzsākt uzņēmējdarbību, kuras veikšanai saskaņā ar šo likumu nepieciešama atļauja (licence), ir tiesības tikai pēc šīs atļaujas (licences) iesniegšanas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram;

6) citi likumos par uzņēmējdarbības formām un par Uzņēmumu reģistru noteiktie dokumenti;

7) reģistrējamā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) adresi apstiprinošs dokuments (ēku, telpu īpašnieka vai pārvaldītāja izsniegta izziņa vai atzīme pasē).

Šo dokumentu noformēšanas kārtību nosaka likums par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru.

Šis dokumentu uzskaitījums ir izsmeļošs, un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs nav tiesīgs pieprasīt citus, likumā neparedzētus dokumentus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1991. un 12.01.1993. likumu, kas stājas spēkā 12.01.1993.)

32. pants. Uzņēmējdarbības ierobežojumi

Tikai valsts uzņēmumiem ir atļauts:

1) izgatavot un realizēt narkotikas;

2) izgatavot vērtspapīrus, naudaszīmes, monētas un pastmarkas.

Tikai ar speciālu atļauju (licenci), ko izsniedz Latvijas Republikas rajonu, pilsētu un pilsētas rajonu pašvaldības, ir atļauti:

1) vietējās nozīmes derīgo izrakteņu atradņu izstrāde un ekspluatācija;

2) mazumtirdzniecība ar tabakas izstrādājumiem;

3) pirmsskolas un ārpusskolas audzināšanas un izglītošanas iestāžu darbība;

4) šautuvju un šaušanas stendu pakalpojumi;

5) pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumu sniegšana attiecīgā rajona vai pilsētas robežās;

6) (izslēgts ar 15.06.1994. likumu);

7) slimnīcu, arī veterināro slimnīcu, darbība;

8) alus izgatavošana pārdošanai;

9) treneru, sporta instruktoru un sporta metodiķu prakse;

10) medicīniskā prakse sertificētiem ārstiem.

Tikai ar speciālu atļauju (licenci), ko izsniedz Latvijas Republikas Ministru kabinets vai tās pilnvarota institūcija, ir atļauta:

1) medikamentu izgatavošana un realizācija;

2) farmaceitiskā prakse;

3) (izslēgts ar 15.06.1994. likumu);

4) tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība un ievešanā realizācijai;

5) mācību iestāžu darbība;

6) zemes, gaisa, ūdens un dzelzceļa satiksmes pakalpojumi;

7) bezvadu sakaru pakalpojumi, radio un televīzijas raidījumi (izņemot kabeļtelevīzijas pakalpojumus);

8) detektīvdarbība un apsardzes darbība;

9) zvērinātu revidentu prakse;

10) auditoru darbība;

11) juriskonsultu prakse;

12) notāru prakse;

13) apdrošināšanas operāciju veikšana;

14) ieroču, sprāgstvielu un speciālo līdzekļu — gāzes pistoļu (revolveru), to patronu un ar kairinošas iedarbības vielām pildīti gāzes baloniņu ievešana, izgatavošana un realizācija;

15) ģeoloģisko, hidroģeoloģisko un inženierģeoloģisko darbu veikšana;

16) dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu iepirkšana, pārstrāde, apstrāde, izgatavošana un realizācija;

17) ar darba aizsardzību saistīto mērījumu veikšana;

18) tirdzniecības, pasta un nodokļu operācijās izmantojamo mērīšanas līdzekļu metroloģiskā kontrole;

19) ar darba un veselības aizsardzību saistīto mērīšanas līdzekļu metroloģiskā kontrole;

20) tiesas, izmeklēšanas un citu valsts pārvaldes institūciju uzdevumā veiktajās ekspertīzēs izmantojamo mērīšanas līdzekļu metroloģiskā kontrole;

21) gāzes vadu un to būvju celtniecība;

22) spridzināšanas darbu veikšana;

23) sporta, medību un citu ieroču un speciālo līdzekļu — gāzes pistoļu (revolveru) un ar kairinošas iedarbības vielām pildītu gāzes baloniņu remonts;

24) pirotehnisko materiālu un ierīču ražošana, ievešana un realizācija un pirotehniskie pakalpojumi;

25) liftu, cēlājierīču, tvaika un ūdenssildāmo katlu, zem spiediena strādājošu iekārtu, metalurģijas un ķīmijas rūpniecības iekārtu, iekraušanas un izkraušanas iekārtu un citu valsts uzraudzībai pakļautu objektu projektēšana, izgatavošana, montāža, tehniskā apkope un remonts;

26) biržu darbība;

27) visu veidu autotransporta līdzekļu vadītāju apmācības;

28) literatūras un mākslas darbu tiražēšana vai atdarināšana izplatīšanas nolūkā;

29) kinofilmu un videofilmu izplatīšana un publiska demonstrēšana;

30) melno un krāsaino metālu lūžņu iepirkšana Latvijas Republikā;

31) Latvijā iepirkto melno un krāsaino metālu eksports;

32) kuģu aģentēšana Latvijas ostās;

33) kuģu avārijas un glābšanas ierīču remonts un pārbaude;

34) kuģu navigācijas aparatūras remonts un pārbaude;

35) navigācijas materiālu un jūras karšu publikācija, korekciju izdarīšana tajos;

36) zemūdens darbu veikšana ostās un kuģiem;

37) kuģu speciālistu apmācību organizēšana;

38) glābšanas darbi jūras avāriju gadījumā, arī jūras piesārņojuma seku likvidācija;

39) kuģu velkoņu darbība ostās;

40) iekārtošana darbā;

41) apdrošināšanas starpnieka pakalpojumi;

42) visu veidu loteriju, azartspēļu namu un citu laimesta rakstura azartspēļu organizēšana un uzturēšana;

43) darbība vērtspapīru un privatizācijas sertifikātu tirgū;

44) cukura vairumtirdzniecība un imports;

45) augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecība.

Tikai ar speciālu atļauju (licenci), ko izsniedz Valsts zemes dienests, ir atļauta:

1) zvērinātu mērnieku prakse;

2) zvērinātu taksatoru prakse;

3) zemes ierīcības darbi;

4) ģeodēziskie darbi, fotogrammatiskie darbi un topogrāfiskie darbi.

Tikai ar sertifikātu vai speciālu atļauju (licenci), ko izsniedz profesionālās savienības (korporācijas), ir atļauta šāda individuālā privātprakse:

1) veterinārmedicīniskā prakse;

2) pedagogu prakse;

3) arhitektu prakse;

4) būvinženieru prakse;

5) advokātu prakse.

Licences zvērinātu revidentu praksei, zvērinātu mērnieku praksei, zvērinātu taksatoru praksei, auditoru darbībai, juriskonsultu praksei, notāru praksei, treneru, sporta instruktoru un sporta metodiķu praksei, farmaceitiskajai praksei, apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu sniegšanai un 32. panta ceturtajā daļa minētajiem uzņēmējdarbības veidiem tiek izsniegtas tikai fiziskajām personām.

Tikai ar Latvijas Bankas izsniegtu licenci ir atļauta:

1) ārzemju valūtas pirkšana un pārdošana;

2) banku un kredītiestāžu darbība;

3) bankas operācijas un kredītoperācijas ar dārgmetāliem un to izstrādājumiem.

Publiski izsludināt un pieņemt visu veidu naudas ieguldījumus (depozītus, aizņēmumus, naudas pārvaldījumu pēc cita veida līgumiem, ieguldījumus kapitālā) atjauts vienīgi kredītiestādēm, kurām šāda darbība paredzēta Latvijas Bankas izsniegtajā licencē, kā arī pilnvarojot šādu kredītiestādi ieguldījumu pieņemšanai un darījumu veikšanai ar tiem, kā arī gadījumos, kad to paredz īpaši likumi.

Citus uzņēmējdarbības veidus, kurus drīkst veikt tikai valsts uzņēmumi vai kuru veikšanai nepieciešama speciāla atļauja (licence), ir tiesīga noteikt vienīgi Saeima.

Speciālu atļauju (licenci) uzņēmējdarbības veikšanai izsniedz šajā pantā minētās valsts vai pašvaldības institūcijas, kā arī profesionālās savienības (korporācijas) ne vēlāk kā 30 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas ne mazāk kā uz pieciem gadiem. Maksa par speciālu atļauju (licenci) nedrīkst pārsniegt vienu latu, izņemot šā panta trešās daļas 42. punktā minēto uzņēmējdarbību.

Atteikumu izdot speciālu atļauju (licenci) izsniedz rakstveidā šajā pašā termiņā, un tam jābūt argumentētam. Šo atteikumu var pārsūdzēt tiesā.

Speciālā atļauja (licence) ir jāizņem pirms attiecīgā uzņēmējdarbības veida uzsākšanas un jāiesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

Valsts institūcijas, kuras izsniedz speciālās atļaujas (licences), ir tiesīgas tās anulēt gadījumos, kad tiek konstatēts, ka iesniegtās ziņas neatbilst īstenībai vai uzņēmējs pārkāpis speciālajā atļaujā (licencē) minētos nosacījumus, kā arī gadījumos, kas paredzēti Latvijas Republikas 1991. gada 11. decembra likumā «Par uzņēmumu, organizāciju un iestāžu darbības apturēšanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 1).

Ja speciālās atļaujas (licences) izdošana tiek nemotivēti aizkavēta pēc tam, kad pagājušas 30 dienas no pieteikuma iesniegšanas dienas, uzņēmējdarbība uzskatāma par atļautu.

Lēmumu par atteikumu izdot speciālo atļauju (licenci) vai lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu var pārsūdzēt tiesā.

Apdrošināšanas operāciju veikšanai un apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu sniegšanai izdod licences kārtībā, kādu nosaka Latvijas Republikas 1993. gada 12. janvāra likums «Par apdrošināšanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3/4).

Uzņēmējdarbības ierobežojumus jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu ražošanā, ievešanā, izvešanā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī sankcijas par šo ierobežojumu neievērošanu un sankciju piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Uzņēmējdarbības ierobežojumus nodokļu vai citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču (elektronisko kases aparātu) un elektronisko sistēmu uzstādīšanai, apkalpošanai un remontam, ka arī sankcijas par šo ierobežojumu neievērošanu un sankciju piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

(12.05.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.01.1993., 23.02.1993., 27.04.1993., 18.05.1993., 15.06.1994. likumu un MK 19.07.1994. noteikumiem Nr.135, kas stājas spēkā 07.08.1994.)

33. pants. Uzņēmēja pienākumi

Uzņēmuma vadītājam vai, ja tāds nav iecelts, uzņēmējam jāpilda normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz drošības noteikumiem, eksplozijdrošību, ugunsdrošību, darba aizsardzību, veselības aizsardzību, veterinārmedicīnu, vides aizsardzību, būvniecību, cilvēku drošību avāriju un dabas katastrofu gadījumos un citām Latvijas Republikas likumos noteiktajām jomām.

Ja šīs prasības tiek pārkāptas, Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūcijas ir tiesīgas likumā noteiktajā kārtībā apturēt uzņēmuma vai tā daļas darbību.

(12.05.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.1992.)

34. pants. Uzņēmējsabiedrību un uzņēmumu likvidācija

Uzņēmējsabiedrības un uzņēmuma darbības izbeidzas:

— saskaņā ar uzņēmēja vai uzņēmējsabiedrības lēmumu;

— statūtos vai līgumā paredzētajā kārtībā;

— saskaņā ar likumu par bankrotu;

— (izslēgts ar 12.05.1992. likumu);

— ja gada laikā pēc to reģistrācijas nav uzsākta uzņēmējdarbība;

— pēc tiesas vai saimnieciskās tiesas lēmuma likumā noteiktajos gadījumos.

Aizliegts likvidēt uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), lai izdarītu reorganizāciju. Uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma darbību var izbeigt sakarā ar tiesas lēmumu gadījumos, kad uzņēmējsabiedrība vai uzņēmums veic neatļautu uzņēmējdarbību vai veic attiecīgas darbības bez šajā likumā noteiktās speciālās atļaujas (licences) saņemšanas.

Par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju jāsniedz ziņojums oficiālā laikrakstā un jāpaziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidācijas lēmuma pieņēmējs ieceļ likvidācijas komisiju, kas pārvalda uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) likvidācijas procesā.

Likvidācijas komisija nosaka kārtību, kāda uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dokumenti (arī personālsastāva dokumenti) nododami valsts arhīviem glabāšanā, un veic nepieciešamās darbības dokumentu sakārtošanai un nodošanai valsts arhīviem. Izdevumi, kas saistīti ar dokumentu sakārtošanu, tiek apmaksāti no likvidējamā uzņēmuma mantas, bet izdevumi, kas saistīti ar to saglabāšanu valsts arhīvos, — no valsts budžeta līdzekļiem

Likvidācijas komisija novērtē uzņēmuma mantu un sastāda likvidācijas bilanci. Kreditoru un budžeta iestāžu prasību apmierināšanai nepieciešamo uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantas daļu pārdod izsolē vai nodod kreditoriem parāda dzēšanai.

Kreditoru prasības pret likvidējamo uzņēmumu jāpiesaka triju mēnešu laikā no dienas, kad publicēts sludinājums par likvidēšanu.

Uzņēmuma parādi jānomaksā šādā secībā:

1) darbinieku prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, un prasījumi par kaitējuma atlīdzināšanu, kas nodarīts ar sakropļojumu vai citu veselības bojājumu, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu;

2) nodokļi un citi maksājumi (parādi) valsts un pašvaldību

budžetos;

3) iemaksa sociālās nodrošināšanas iestādei turpmāko ikmēneša maksājumu kapitalizācijai sakarā ar kaitējumu uzņēmuma vainas dēļ;

4) izdevumi apkārtējai videi nodarītā kaitējuma kompensēšanai, zemes rekultivācijai un mežu atjaunošanai;

5) prasījumi, kas nodrošināti ar hipotēkām, pēc hipotēku pirmtiesības;

6) parādi kreditoriem, kas savas prasības pieteikuši termiņā;

7) parādi pārējiem kreditoriem.

Ja kreditoru prasību apmierināšanai ar uzņēmuma mantu nepietiek, saskaņā ar 2. nodaļā noteikto īpašnieka (uzņēmēja, dalībnieka) atbildību kreditoru prasības apmierina no īpašnieka (uzņēmēja) vai dalībnieku mantas proporcionāli to uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) ieguldītajai daļai.

Tā kreditoru prasību daļa, kuras apmierināšanai nepietiek ar uzņēmuma un tā īpašnieka (uzņēmēja, dalībnieka) mantu, tiek dzēsta, ievērojot proporcionalitāti.

Dzēstas tiek tās kreditoru prasības (vai to daļa), kuras likvidācijas komisija atzinusi par nepamatotām, ja mēneša laikā pēc prasību noraidoša atzinuma saņemšanas dienas šāds atzinums nav pārsūdzēts tiesā, arbitrāžā vai šķīrējtiesā.

Likvidējamā uzņēmuma darbinieku tiesības garantē darba likumu kodekss.

Uzņēmuma manta, kas palikusi pēc kreditoru prasību apmierināšanas un izmaksām darbiniekiem, paliek īpašniekam vai tiek sadalīta dalībniekiem proporcionāli to uzņēmējsabiedrībā ieguldītajai daļai.

Uzņēmums uzskatāms par likvidētu pēc tā izslēgšanas no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.

Šā panta astotā daļa attiecas uz visiem prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, un prasījumiem par kaitējuma atlīdzināšanu neatkarīgi no tā, kad radusies prasījuma tiesība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1991., 12.05.1992., 23.02.1993., 11.05.1993. un 24.02.1994. likumu, kas stājas spēkā 23.03.1994.)

35. pants. Uzņēmējsabiedrību un uzņēmumu reorganizācija

Uzņēmējsabiedrību var reorganizēt vai pievienot citai sabiedrībai. Lēmumu par to pieņem statūtos vai līgumā noteiktajā kārtībā.

Uzņēmumu ar uzņēmēja vai tā pilnvarotas institūcijas lēmumu var reorganizēt. Reorganizācija var izpausties:

— uzņēmējdarbības vai īpašuma formas maiņā;

— īpašnieka maiņā;

— uzņēmuma sadalīšanā vai daļas atdalīšanā;

— uzņēmuma pievienošanā citam uzņēmumam;

— cita uzņēmuma pievienošanā;

— jauna uzņēmuma (apvienības) izveidošanā, apvienojoties uzņēmumiem.

Uzņēmumus apvienojot vai uzņēmumu pievienojot, izveidotajam uzņēmumam pāriet visu apvienoto (pievienoto) uzņēmumu tiesības un saistības. Apvienojot vai pievienojot uzņēmumu, jāievēro pretmonopolu likumi.

Uzņēmumu sadalot vai atdalot daļu no uzņēmuma, tā tiesības un saistības tiek sadalītas saskaņā ar īpašuma sadalīšanas aktu.

Reorganizācijas rezultātā izveidotā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājs (īpašnieks) uzņemas saistības saglabāt reorganizētā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dokumentus vai, saskaņojot ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju, nodod tos valsts glabāšana, nodrošinot apmaksu.

Reorganizētie uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības jāpārreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību var reorganizēt saskaņā ar tiesas spriedumu pēc monopoldarbības uzraudzības institūcijas prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992., 23.02.1993. un 11.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 03.06.1993.)

36. pants. Atbildība par nereģistrētu uzņēmējdarbību

Ienākumi, kurus uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi, kā arī citas juridiskās vai fiziskās personas guvušas no nereģistrētas uzņēmējdarbas vai no uzņēmējdarbības bez speciālas atļaujas (licences), ja tās nepieciešamību nosaka Latvijas Republikas likums, tiek ieskaitīti valsts budžetā.

(12.05.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.1992.)

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1990. gada 26. septembrī