LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES

LĒMUMS

Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem

Kaut gan Latvijas Republika 1940. gada 17. jūnijā tika okupēta un valsts zaudēja suverēno varu, Latvijas Republikas pilsoņu kopums saskaņā ar Latvijas Republikas 1919. gada 23. augusta «Likumu par pavalstniecību» turpina pastāvēt.

Ilgstošās starptautiski prettiesiskās aneksijas rezultātā Latvijas teritorijā uz dzīvi apmeties liels skaits PSRS pilsoņu, kuru iebraukšana un uzturēšanās nav akceptēta nevienā līgumā starp Latvijas Republiku un PSRS.

Lai likvidētu PSRS okupācijas un aneksijas sekas Latvijā un atjaunotu Latvijas Republikas pilsoņiem viņu likumīgās tiesības,

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Attiecībā uz Latvijas Republikas pilsoņiem atzīt par spēkā neesošu kopš pieņemšanas brīža PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1940. gada 7. septembra dekrētu «Par kārtību, kādā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas padomju sociālistisko republiku pilsoņi iegūst PSRS pilsonību».

2. Noteikt šādu esošā Latvijas Republikas pilsoņu kopuma apzināšanas kārtību:

2.1. Personas, kuras pieder pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma un kurām bija Latvijas Republikas pilsonība uz 1940. gada 17. jūniju un šo personu pēcnācēji, kas šā lēmuma spēkā stāšanās brīdī dzīvo Latvijas Republikā, piereģistrējas līdz 1992. gada 1. jūlijam un saņem Latvijas Republikas pilsoņu pases kārtībā, kādu nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

2.2. Personas, kuras pieder pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma un kurām bija Latvijas Republikas pilsonība uz 1940. gada 17. jūniju un šo personu pēcnācēji, kas šā lēmuma spēkā stāšanās brīdī nedzīvo Latvijas Republikā vai kas ir citu valstu pilsoņi, var jebkurā laikā piereģistrēties un, uzrādot ekspatriācijas atļauju, saņemt Latvijas Republikas pilsoņu pases kārtībā, kādu nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

2.3. Latvijas Republikas pilsonis vienlaikus nevar būt citas valsts pilsonis vai pavalstnieks.

3. Noteikt šādus naturalizācijas pamatnoteikumus:

3.1. Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās Padomes apstiprinātu nolikumu, var piešķirt Latvijas Republikas pilsonību personām, kurām ir īpaši nopelni Latvijas labā.

3.2. Šā lēmuma spēkā stāšanās brīdī Latvijā dzīvojošas un pastāvīgi pierakstītas personas, kuras, nebūdamas Latvijas Republikas pilsoņi, bija legāli iebraukušas Latvijas Republikas teritorijā un pastāvīgi dzīvoja Latvijā uz 1940. gada 17.jūniju, un šo personu pēcnācēji, kas šā lēmuma spēkā stāšanās brīdī dzīvo un ir pastāvīgi pierakstīti Latvijā, piereģistrējas līdz 1992. gada 1. jūlijam un, ja tās ir zaudējušas savu iepriekšējo pilsonību, pēc to vēlēšanās tiek uzņemtas Latvijas Republikas pilsonībā.

Šā punkta noteikumi neattiecas uz personām, kas ieradušās Latvijā saskaņā ar 1939. gada 5. oktobra Savstarpējās palīdzības paktu starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību.

3.3. Personas, kuras saskaņā ar 1919. gada 23. augusta «Likuma par pavalstniecību» 1. pantu varēja pretendēt uz Latvijas valsts pilsonību, un viņu pēcnācēji, kas šā lēmuma spēkā stāšanās brīdī dzīvo Latvijas Republikā, piereģistrējas līdz 1992. gada 1. jūlijam un pēc to vēlēšanās var tikt uzņemtas Latvijas Republikas pilsonībā, ja tās atsakās no savas iepriekšējās pilsonības un ir apguvušas latviešu valodu sarunvalodas zināšanu līmenī.

3.4. Personas, kuras neietilpst šā lēmuma 2.1., 2.2., 3.1., 3.2., 3.3. punktā minētajās kategorijās un kas šā lēmuma spēkā stāšanās brīdī dzīvo un ir pastāvīgi pierakstītas Latvijā, piereģistrējas līdz 1992. gada 1. jūlijam un var tikt uzņemtas Latvijas Republikas pilsonībā kārtībā, kādu nosaka Latvijas Republikas likums «Par pilsonību», ja tās:

1) apguvušas latviešu valodu sarunvalodas zināšanu līmenī, kura pārbaudes kārtību nosaka īpašs Latvijas Republikas Augstākās Padomes apstiprināts nolikums;

2) iesniegušas iesniegumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības un saņēmušas iepriekšējās pilsonības valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi;

3} uz šā lēmuma spēkā stāšanās brīdi nodzīvojušas un ir bijušas pastāvīgi pierakstītas Latvijā ne mazāk par 16 gadiem;

4) zina Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus;

5) nodevušas Latvijas Republikas pilsoņa zvērestu.

Lai iegūtu pilsonību, ir jāievēro visi šā un 3.5. punkta noteikumi.

3.5. Latvijas Republikas pilsonība netiek piešķirta personām, kuras:

1) ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisku parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu Latvijā, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

2) bijušas notiesātas ar brīvības atņemšanu par tīša nozieguma izdarīšanu vai kuras tiek sauktas pie kriminālatbildības brīdī, kad tiek izlemts jautājums par pilsonības piešķiršanu;

3) dien PSRS Bruņotajos Spēkos, PSRS iekšējā karaspēkā vai drošības dienestā, kā arī personas, kuras pēc 1940. gada 17. jūnija ir izvēlējušās Latvijas Republiku par dzīvesvietu pēc demobilizēšanās no PSRS Bruņotajiem Spēkiem, PSRS iekšējā karaspēka vai drošības dienesta un kuras uz dienestā iesaukšanas brīdi nav pastāvīgi dzīvojušas Latvijas teritorijā;

4) ir izdarījušas noziegumus pret cilvēci, starptautiskus vai kara noziegumus vai arī piedalījušās masu represijās, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

5) izplata šovinisma, fašisma, komunisma vai citas totalitārisma, kā arī šķiru diktatūras idejas, kurina nacionālās un rasu nesaskaņas vai naidu, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

6) ir iesūtītas Latvijā pēc 1940. gada 17. jūnija kā PSKP un komjaunatnes kadru darbinieki;

7) ir narkoloģisko iestāžu uzskaitē;

8) dzīvo bez legāla iztikas avota.

3.6. Naturalizācija, izņemot šā lēmuma 3.1. un 3.2. punktā paredzētos gadījumus, tiek uzsākta ne agrāk par 1992. gada 1. jūliju un veikta saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par pilsonību».

4. Šis lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieks A. KRASTIŅŠ

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretāra vietā A. ENDZIŅŠ

Rīgā 1991. gada 15. oktobrī