Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"

Izdarīt likumā "Par valsts noslēpumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 1., 14.nr.; 1999, 8.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. 3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā, konfidenciālā un ierobežotas lietošanas informācijā.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Par ierobežotas lietošanas informāciju atzīstama tāda saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem radīta vai saņemta Latvijas Republikā aizsargājama informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apgrūtināt konkrētas valsts institūcijas darbību."

2. 4.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "kā arī slepenības saglabāšanas termiņus";

papildināt otro daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) kuru Latvija ir saņēmusi no ārvalstīm vai radījusi saskaņā ar noslēgtu starptautisko līgumu."

3. 7.pantā:

izteikt sestās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētās (sevišķi slepenās, slepenās, konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas) informācijas saņemšanas, nodošanas un izmantošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.";

papildināt pantu ar jaunu sesto, kā arī ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Satversmes aizsardzības birojs kā Latvijas Republikas nacionālā drošības iestāde veic pats un kontrolē klasificētās informācijas apmaiņu ar ārvalstīm, starptautiskajām organizācijām un to institūcijām, kā arī veic šīs informācijas aizsardzības pasākumus.

(7) Visām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī juridiskajām un fiziskajām personām, kuru rīcībā ir informācijas sistēmas, kurās tiek veikta valsts noslēpumu saturošas informācijas apstrāde vai uzglabāšana, tās jāreģistrē Satversmes aizsardzības birojā un jāsaņem akreditācijas sertifikāts par sistēmas atbilstību drošības prasībām. Satversmes aizsardzības birojs kā drošības akreditācijas institūcija kontrolē un pārbauda to informācijas sistēmu drošību, kurās tiek veikta valsts noslēpumu saturošas informācijas apstrāde vai uzglabāšana, kā arī kontrolē kriptogrāfisko sistēmu un izstrādā kriptogrāfiskās atslēgas. Reģistrācijas, drošības pārbaudes un akreditācijas kārtību nosaka Satversmes aizsardzības birojs.";

uzskatīt līdzšinējo sesto daļu par astoto daļu.

4. Izteikt 8.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Ierobežotas lietošanas informācijai tiek noteikta slepenība uz vienu gadu, konfidenciālai informācijai - uz pieciem gadiem, slepenai informācijai - uz desmit gadiem, sevišķi slepenai informācijai - uz divdesmit gadiem, bet ziņām par personām, kas iesaistītas operatīvās darbības pasākumu veikšanā, un personām, kas iesaistītas speciālajā procesuālajā aizsardzībā, - uz septiņdesmit pieciem gadiem.

(2) Pirms attiecīgās informācijas slepenības termiņa beigām institūcija, kura to ir klasificējusi, lemj par jauna slepenības termiņa noteikšanu vai informācijas deklasificēšanu."

5. 9.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai:

1) kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības;

2) kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;

3) kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta;

4) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organziācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

5) kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā;

6) kuras personiskās vai profesionālās īpašības pamatoti liek apšaubīt tās spēju ievērot slepenības režīma prasības;

7) kura ir medicīnas iestāžu uzskaitē sakarā ar alkoholismu, toksikomāniju, narkomāniju vai gara slimību;

8) kura ir ņemta operatīvajā uzskaitē sakarā ar operatīvās izstrādes lietu.";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Pieeja ierobežotas lietošanas valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta, ja ir pamatots iemesls, kas liek apšaubīt tās spēju ievērot slepenības režīma prasības.";

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pamatojoties uz valsts noslēpuma subjekta priekšlikumu, Satversmes aizsardzības biroja direktors pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās daļas 3.punkta nosacījumi, ja nav izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums un sodāmība ir dzēsta vai noņemta.";

aizstāt sestajā daļā vārdus "(sevišķi slepenās, slepenās vai konfidenciālās)" ar vārdiem "(sevišķi slepenās, slepenās, konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas)";

uzskatīt līdzšinējo ceturto, piekto un sesto daļu attiecīgi par piekto, sesto un septīto daļu.

6. Papildināt 10.panta otro daļu pēc vārda "ceturtajā" ar vārdiem "un piektajā".

7. 11.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "trijās" ar vārdu "četrās";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta tikai ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai - ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai - ar trešās kategorijas speciālo atļauju, bet ierobežotas lietošanas informācijai - ar ceturtās kategorijas speciālo atļauju.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmums par pieeju ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētajai informācijai ir galīgs un nav pārsūdzams."

8. Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ar valsts noslēpuma izmantošanu un aizsardzību saistīto amatu sarakstu katrā institūcijā nosaka attiecīgās institūcijas vadītājs pēc saskaņošanas ar valsts drošības iestādi, kas saskaņā ar šā likuma 10.panta trešo un ceturto daļu veic personu pārbaudi šajā institūcijā."

Pārejas noteikums

Ministru kabinets mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdara nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumos nr.225 "Valsts noslēpuma aizsardzības noteikumi" un Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumos nr.226 "Valsts noslēpuma objektu saraksts".

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 31.oktobrī.

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2002.gada 20.novembrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 4.decembri.