Par valsts uzņēmumu

Šis likums nosaka viena īpašnieka uzņēmuma, kurā visa manta pieder valstij, dibināšanas, darbības, reorganizēšanas un likvidēšanas kārtību, kā ari Latvijas Republikas 1990. gada 26. septembra likuma "Par uzņēmējdarbību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42) piemērošanas īpatnības šādā uzņēmumā.

1. pants. Valsts uzņēmuma jēdziens

Valsts uzņēmums ir patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskās personas tiesībām, kura ar tai norobežoto valsts īpašuma daļu veic uzņēmējdarbību.

2. pants. Valsts uzņēmuma tiesiskā regulējuma pamati

Valsts uzņēmuma dibināšanu, darbību, reorganizēšanas un likvidēšanas kārtību nosaka šis likums, Latvijas Republikas 1990. gada 26. septembra likums "Par uzņēmējdarbību", Civillikums, Latvijas darba likumu kodekss, kā arī citi Latvijas Republikas likumi, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumi un uzņēmuma statūti.

3. pants. Valsts uzņēmuma atbildība

Valsts uzņēmums atbild par savām saistībām ar visu savu mantu. Valsts neatbild par valsts uzņēmuma saistībām, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

4. pants. Valsts uzņēmuma dibināšana

Valsts uzņēmumu dibina ar Ministru kabineta rīkojumu. Valsts uzņēmumu pārzina ar likumu vai Ministru kabineta rīkojumu noteikta valsts institūcija (turpmāk — valsts institūcija).

5. pants. Valsts uzņēmuma reģistrēšana

Valsts uzņēmumu, tā filiāles un pārstāvniecības reģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas 1990. gada 20. novembra likumu "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 49).

6. pants. Valsts uzņēmuma statūti

Valsts uzņēmums darbojas saskaņā ar tā statūtiem. Statūtus apstiprina, groza un papildina ministrija. Valsts uzņēmuma statūti ietver:

— uzņēmuma nosaukumu, juridisko statusu un adresi;

— darbības jomu un mērķus un uzņēmuma struktūru;

— pamatkapitāla (statūtu fonda) lielumu;

— rezerves kapitāla (rezerves fonda) lielumu;

— amortizācijas fonda veidošanas un izmantošanas kārtību;

— uzņēmuma pārvaldes kārtību;

— pelņas sadales kārtību;

— par valsts īpašuma izmantošanu noteiktos peļņas atskaitījumus valsts budžetā un to maksāšanas kārtību;

— filiāļu un pārstāvniecību adreses un to juridisko statusu;

— uzņēmuma reorganizēšanas un likvidēšanas kārtību;

— citus ar uzņēmuma īpatnībām saistītus noteikumus, kas nav pretrunā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumiem.

7. pants. Valsts uzņēmuma struktūra

Valsts uzņēmuma sastāvā var izveidot nodaļas, ražotnes, cehus un citas struktūrvienības, kā arī statūtos paredzētās filiāles un pārstāvniecības. Filiālēm un pārstāvniecībām Latvijas Republikas teritorijā nav juridiskās personas statusa. Valsts uzņēmuma filiālēm un pārstāvniecībām ārvalstīs var būt juridiskās personas statuss.

Valsts uzņēmuma sastāvā nevar būt uzņēmējsabiedrības.

8. pants. Valsts uzņēmuma pamatkapitāls (statūtu fonds)

Valsts uzņēmuma pamatkapitāls (statūtu fonds) ir valsts mantas norobežota daļa — pamatlīdzekļi, apgrozāmie līdzekļi un citas vērtības. Valsts uzņēmuma pamatkapitālu var palielināt:

— ar ieguldījumiem no valsts budžeta;

— ar atskaitījumiem no pelņas daļas, kas paliek uzņēmuma rīcībā (turpmāk — tīrās pelņas).

Valsts uzņēmuma pamatkapitālu var samazināt tikai šā likuma 11, pantā noteiktajā kārtībā.

Valsts uzņēmums lieto pamatkapitālu patstāvīgi un pilnā apmērā. Ar valsts uzņēmuma pamatkapitālu rīkojas ministrija un valsts uzņēmums šajā likumā, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumos un uzņēmuma statūtos noteiktajos ietvaros un kārtībā.

9. pants. Valsts uzņēmuma rezerves kapitāls

Valsts uzņēmuma rezerves kapitālu veido obligātie atskaitījumi ne mazāk kā 5 procentu apmērā no gada tīrās peļņas un šā kapitāla procenti, līdz tas sasniedz 20 procentus no pamatkapitāla. Rezerves kapitāls jānogulda tā, lai to katrā laikā varētu netraucēti realizēt. Rezerves kapitāls izlietojams vienīgi gada pārskatā norādīto zaudējumu segšanai.

10. pants. Valsts uzņēmuma apdrošināšana

Valsts uzņēmuma pamatlīdzekļu apdrošināšana to atlikušās vērtības apjomā un apgrozāmo līdzekļu apdrošināšana ir obligāta.

11. pants. Rīcība ar valsts uzņēmuma pamatkapitālu

Valsts uzņēmums nekustamos pamatlīdzekļus var pārdot par vienošanās cenu Latvijas Republikas valsts uzņēmumiem, valsts iestādēm un valsts organizācijām tikai ar ministrijas rakstveida atļauju, ja ministrija nav noteikusi citādu kārtību. Ar ministrijas rakstveida atļauju citām juridiskajām un fiziskajām personām nekustamos pamatlīdzekļus var pārdot tikai izsolē, pieaicinot izsoles kontrolei valsts uzņēmuma revīzijas komisiju. Veselu ražotni vai cehu var pārdot tikai saskaņā ar likumu un privatizācijas noteikumiem.

Valsts uzņēmuma nekustamos pamatlīdzekļus bez atlīdzības var nodot valsts institūcijām, citiem valsts uzņēmumiem vai valsts statūtsabiedrībām un pašvaldībām tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.

Kustamos pamatlīdzekļus uzņēmums var pārdot bez ministrijas atļaujas par vienošanās cenu vai līdzvērtīgi mainīt ar citiem Latvijas Republikas valsts uzņēmumiem, valsts iestādēm vai valsts organizācijām. Citām juridiskajām vai fiziskajām personām kustamos pamatlīdzekļus var pārdot izsolē vai — ar ministrijas atļauju — bez izsoles rīkošanas. Transportlīdzekļu pārdošana saskaņojama ar nozares ministriju.

Ienākumi no pamatlīdzekļu pārdošanas izlietojami, lai dzēstu parādu uzņēmuma darbiniekiem (izmaksātu darba algu) un valsts budžetam, iegādātos vai atjaunotu pamatlīdzekļus, pabeigtu celtniecības objektus.

Izsoli organizē valsts uzņēmums Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā. Ja izsole nenotiek tādēļ, ka uz kādu mantu pieteicies tikai viens pircējs, to var pārdot šīs izsoles laikā par vienošanas cenu. Izsoles rezultāti nav jāapstiprina.

Apgrozāmos līdzekļus uzņēmums var pārdot par tirgus cenu, mainīt un aizdot bez ministrijas atļaujas. Valūtu uzņēmums var brīvi pirkt un pārdot.

Ja ministrija nav noteikusi citādu kartību, bojāto vai lieko mantu, kuru nevar pārdot, uzņēmums likvidē bez ministrijas atļaujas.

Kārtību, kādā valsts uzņēmuma kustamā un nekustamā manta saskaņā ar tiesas spriedumu realizējama parāda dzēšanai, nosaka Civilprocesa likums.

Valsts uzņēmums var ieķīlāt nekustamos un kustamos pamatlīdzekļus un dot galvojumus trešajām personām tikai ar valsts institūcijas rakstveida atļauju.

12. pants. Valsts uzņēmuma pamatlīdzekļu iznomāšana

Visu valsts uzņēmumu var iznomāt tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.

Valsts uzņēmums var iznomāt uzņēmuma daļu (ražotni, cehu, sociālos, kultūras vai sporta un tamlīdzīgus objektus) un citu valsts uzņēmuma bilancē esošo nekustamo mantu ar valsts institūcijas rakstveida atļauju. Atsevišķas telpas un kustamos pamatlīdzekļus uzņēmums var iznomāt patstāvīgi.

Nomas līgumi un valsts institūcijas rakstveida atļaujas reģistrējamas attiecīgā valsts institūcijā.

Nomas maksa par valsts nekustamās mantas iznomāšanu 50 procentu apjomā ieskaitāma valsts budžetā un 50 procentu apjomā paliek uzņēmuma rīcībā, ja Ministru kabinets nav noteicis citādi. Līdzekļus, kas iegūti, iznomājot zinātnisko iestāžu pārvaldīšanā nodoto valsts īpašumu, šīs zinātniskās iestādes izmanto savai attīstībai.

Nomas maksa par valsts kustamās mantas iznomāšanu paliek uzņēmuma rīcībā.

13. pants. Valsts uzņēmuma direktors

Valsts uzņēmumu pārvalda direktors, pārvaldnieks vai ģenerāldirektors (turpmāk — direktors). Direktoru pieņem darbā un atbrīvo no darba ministrs. Direktors ir atbildīgs par uzņēmuma darbību, mantu, likumu ievērošanu un līgumu izpildi.

Pieņemot direktoru darbā, ministrs noslēdz ar viņu darba līgumu.

Valsts uzņēmuma direktors ir tiesīgs patstāvīgi izlemt visus viņa pārziņā nodotos ar uzņēmuma darbību saistītos jautājumus. Direktors atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un uzņēmuma statūtiem bez pilnvaras darbojas uzņēmuma vārdā:

— pārstāv uzņēmuma intereses valsts un pašvaldību iestādēs, kā ari visos uzņēmumos;

— dibina un likvidē filiāles un pārstāvniecības;

— rīkojas ar uzņēmuma mantu un naudas līdzekļiem;

— slēdz saimnieciskus un darba līgumus;

— izsniedz pilnvaras;

— atver bankās norēķinu kontus un citus kontus;

— apstiprina uzņēmuma štatus;

— izdod pavēles un dod norādījumus, kas ir obligāti visiem uzņēmuma darbiniekiem;

— atbild par to, lai tiktu izpildīti uzņēmēja pienākumi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ugunsdrošībā, eksplozijdrošībā, darba, veselības, vides aizsardzībā un citās jomās saskaņā ar Latvijas Republikas 1990. gada 26. septembra likumu "Par uzņēmējdarbību" un citiem Latvijas Republikas likumiem, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumiem.

Valsts uzņēmuma direktors pieņem darbā un atbrīvo no darba uzņēmuma darbiniekus Latvijas darba likumu kodeksā noteiktajā kārtībā.

14. pants. Valsts uzņēmuma revīzijas komisija

Valsts uzņēmuma darbības pārbaudei valsts institūcija izveido revīzijas komisiju ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā.

Revīzijas komisijas priekšsēdētājs un locekļi nedrīkst būt pārbaudāmā valsts uzņēmuma darbinieki, kā arī nedrīkst būt radniecībā līdz ceturtajai pakāpei un svainībā līdz trešajai pakāpei ar uzņēmuma direktoru, viņa vietniekiem un galveno grāmatvedi.

Revīzijas komisijas darbu apmaksā no pārbaudāmā uzņēmuma līdzekļiem. Darba samaksas apmēru un kārtību nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

Revīzijas komisija savas sēdes protokolē. Protokolu norakstus līdz ar revīzijas aktiem un atzinumiem revīzijas komisija iesniedz ministrijai vai komitejai, kuras pārziņā ir uzņēmums, Latvijas Republikas Valsts kontrolei, Finansu ministrijai un uzņēmuma direktoram.

15. pants. Valsts uzņēmuma saimnieciskās darbības tiesības

Valsts uzņēmums ir tiesīgs veikt jebkuru saimniecisko darbību, kas nav aizliegta ar likumu un atbilst uzņēmuma statūtiem.

Valsts uzņēmumam likumā noteiktajā kārtībā ar tās institūcijas rakstveida atļauju, kuras pārziņā valsts uzņēmums atrodas, ir tiesības piedalīties uzņēmējsabiedrībās. Ja uzņēmējsabiedrībā tiek ieguldīta valsts manta, šo mantu novērtē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra". Šādos gadījumos valsts intereses pārstāv valsts uzņēmuma direktors. Valsts kapitāla daļai atbilstošā dividende tiek ieskaitīta valsts uzņēmuma ienākumos.

Vērtspapīrus valsts uzņēmums var brīvi pārdot.

16. pants. Darbi un piegādes valsts vajadzībām

Līgumus par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām slēdz un to izpildi nodrošina Latvijas Republikas likumos un Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumos noteiktajā kārtībā.

17. pants. Darba attiecības valsts uzņēmumā

Darba attiecības valsts uzņēmumā regulē Latvijas Republikas darba likumdošanas akti.

Attiecībā un valsts uzņēmuma direktoru (vadītāju), viņa vietniekiem un citiem strādājošiem, kuriem ir tiesības rīkoties ar uzņēmuma mantu vai finansu līdzekļiem, uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanu, amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

18. pants. Darba samaksa valsts uzņēmumā

Valsts uzņēmuma direktora darba samaksu nosaka Ministru kabinets atbilstoši valsts uzņēmuma lielumu raksturojošiem kritērijiem (bilances kopsumma, neto apgrozījums saskaņā ar pēdējo apstiprināto gada pārskatu, izņemot valsts budžeta dotāciju, vidējais darbinieku skaits).

Pārējo valsts uzņēmuma darbinieku darba samaksu nosaka direktors Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

19. pants. Partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju darbība valsts uzņēmumā

Partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju iejaukšanās valsts uzņēmuma darbībā nav atļauta.

20. pants. Produkcijas realizēšana

Produkciju, izpildītos darbus un pakalpojumus valsts uzņēmums realizē pēc līgumiem, arī pēc līgumiem par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām, kā ari patstāvīgi, izņemot Latvijas Republikas likumos un Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumos noteiktos gadījumus.

21. pants. Cenas un cenu veidošanās

Valsts uzņēmums realizē savu produkciju, darbus, pakalpojumus un citas vērtības par cenām un pēc tarifiem, kurus var noteikt uzņēmums, un par līgumcenām, bet Latvijas Republikas likumos un Ministru Padomes normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos — par valsts noteiktajām cenām.

Ja valsts uzņēmums pārkāpj valsts cenu un tarifu disciplīnu, nelikumīgi iegūto ienākumu summas ir atsavināmas un ieskaitāmas valsts budžetā. Turklāt uzņēmumam jāmaksā soda nauda Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un apmēros.

22. pants. Finansu un kredīta attiecības

Valsts uzņēmumam ir tiesības saņemt aizdevumus bankās saskaņā ar speciālajiem likumdošanas aktiem par bankām un citām kredītiestādēm.

Jebkuru naudas līdzekļu (arī valūtas) glabāšanai un visu veidu norēķinu, kredīta un kases operāciju veikšanai valsts uzņēmums ir tiesīgs jebkurā bankā atvērt norēķinu kontu, kā arī citus kontus likumā noteiktajā kārtībā.

Valsts uzņēmuma direktors iesniedz kopā ar gada pārskatu vai pēc ministrijas pieprasījuma — atsevišķi pārskatu par visiem kontiem un operācijām ar tiem. Valsts uzņēmums maksa nodokļus Latvijas Republikas likumos noteiktajos apmēros un kārtībā.

23. pants. Valsts uzņēmuma peļņa

Tīrā peļņa (jebkurā valūtā), kas paliek pēc nodokļu un citu Latvijas Republikas likumos, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumos, kā arī līgumos paredzēto maksājumu nokārtošanas, tiek izmantota saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumiem, uzņēmuma statūtiem un darba koplīgumu.

Valsts uzņēmums tikai likumā noteiktajos gadījumos var bez valsts institūcijas atļaujas daļu no tīrās peļņas ziedot, dāvināt vai pārskaitīt labdarības mērķiem.

24. pants. Uzskaite valsts uzņēmumā un tā darbības kontrole

Uzņēmuma direktors gada bilanci un darbības pārskatu ministrijai iesniedz kopā ar revīzijas komisijas atzinumu Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā.

Uzņēmuma kases, grāmatvedības un citus dokumentus, kā arī gada pārskatu pārbauda revīzijas komisija. Revīzijas komisija pēc sava ieskata var pārbaudīt un revidēt visu uzņēmuma mantu un darbību. Uzņēmuma darbību var pārbaudīt un revidēt arī pēc ministrijas, Valsts kontroles, Valsts ieņēmumu dienesta vai tiesībaizsardzības institūciju iniciatīvas.

Revīziju valsts uzņēmumā var izdarīt ne biežāk kā divas reizes gadā.

25. pants. Valsts uzņēmuma darbības apturēšana

Valsts uzņēmuma darbību Latvijas Republikas normatīvo aktu pārkāpuma gadījumā var apturēt saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 11. decembra likumu "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6/7).

26. pants. Valsts uzņēmuma reorganizēšana

Valsts uzņēmuma reorganizēšana, nodošana nomā, pārveidošana uzņēmējsabiedrībā vai viena īpašnieka uzņēmumā notiek Latvijas Republikas likumos, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumos noteiktajā kārtībā. Lēmumu par reorganizēšanu vai pārveidošanu pieņem Latvijas Republikas Ministru Padome vai ministrija.

Pārveidotā uzņēmuma darbību nosaka attiecīgie Latvijas Republikas likumi, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumi.

27. pants. Valsts uzņēmuma likvidēšana

Valsts uzņēmumu likvidē Latvijas Republikas 1990. gada 26. septembra likumā "Par uzņēmējdarbību" paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.

28. pants. Atbildība par likuma pārkāpumiem

Par šā likuma pārkāpumiem vainīgās personas atbild saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

Jebkura manta, kas iegūta, valsts uzņēmumam to atsavinot citādi, nekā noteikts šā likuma 11. pantā, konfiscējama par labu valstij bez atlīdzības.

29. pants. Zaudējumu atlīdzināšanas kārtība

Fiziskajām un juridiskajām personām jāatlīdzina visi zaudējumi, kas nodarīti valsts uzņēmumam, turklāt zaudējumos ieskaitāma arī pārkāpuma dēļ neiegūtā peļņa.

Strīdus par zaudējumu atlīdzināšanu izskata tiesa vai šķīrējtiesa.

1. Šā likuma 15.panta otrajā daļā paredzēto valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" funkciju veic bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" līdz brīdim, kad tā saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu šo funkciju ir nodevusi valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra".

2. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2002.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 18.panta otrajā daļā minētos noteikumus par valsts uzņēmuma darbinieku samaksas noteikšanas kārtību.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1990. gada 12. decembrī