Satversmes tiesas likums

1.pants. Satversmes tiesa

(1) Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk — Satversme) un šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar šo likumu tās kompetencē nodotās lietas.

(2) Satversmes tiesa spriež tiesu saskaņā ar Satversmi un šo likumu.

(3) (Izslēgta ar 06.03.2008. likumu.)

2.pants. Satversmes tiesas neatkarība

Tieša vai netieša iejaukšanās Satversmes tiesas darbībā, kas saistīta ar tiesas spriešanu, nav pieļaujama.

3.pants. Satversmes tiesas sastāvs

Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši.

4.pants. Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšana

(1) Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus — pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus — pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Augstākās tiesas plēnums izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.

(2) Par Satversmes tiesas tiesnesi var apstiprināt personu:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) kurai ir nevainojama reputācija;

3) kura dienā, kad Saeimas Prezidijam iesniegts priekšlikums par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu, ir sasniegusi 40 gadu vecumu;

4) kura ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) tiesību zinātnē un arī maģistra (tostarp augstāko juridisko izglītību, kas tiesību ziņā pielīdzināma maģistra grādam) vai doktora grādu;

5) kurai ir vismaz 10 gadus ilgs darba stāžs juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā tieslietu specialitātē zinātniskajā institūcijā vai augstākās izglītības iestādē pēc augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) tiesību zinātnē iegūšanas.

(2¹) Par Satversmes tiesas tiesnesi nedrīkst apstiprināt personu, kura nevar būt par tiesneša amata kandidātu saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 55.pantu.

(3) Iesniegumam par Satversmes tiesas tiesneša kandidatūru pievienojami šādi Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāta parakstīti dokumenti:

1) piekrišana kandidēt Satversmes tiesas tiesneša amatam;

2) apliecinājums, ka uz viņu neattiecas likuma "Par tiesu varu" 55.pantā minētie ierobežojumi.

(4) Satversmes tiesas tiesnešu kandidatūras ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to iesniegšanas Saeimas Prezidijam publicējamas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot:

1) kandidatūru iesniedzējus;

2) šādas ziņas par katru Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu:

a) vārds, uzvārds,

b) dzimšanas gads un vieta,

c) dzīvesvieta (rajons vai pilsēta),

d) kādas augstākās mācību iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē),

e) darbavietas un ieņemamie amati.

5.pants. Satversmes tiesas tiesneša zvērests

(1) Pēc apstiprināšanas Satversmes tiesas tiesnesis dod likumā "Par tiesu varu" paredzēto tiesneša zvērestu, ko pieņem Valsts prezidents.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis sāk pildīt amata pienākumus pēc zvēresta nodošanas.

(3) Ja par Satversmes tiesas tiesnesi ir apstiprināts citas tiesas tiesnesis, kas jau devis minēto zvērestu, viņš zvērestu atkārtoti nedod un sāk pildīt amata pienākumus tūdaļ pēc apstiprināšanas.

6.pants. Satversmes tiesas tiesneša mantija un amata zīme

Satversmes tiesas tiesnesis pilda amata pienākumus tiesas sēdēs, tērpies mantijā un aplicis amata zīmi.

7.pants. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš

(1) Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadi no dienas, kad viņš atbilstoši šā likuma 5.pantam sācis pildīt Satversmes tiesas tiesneša amata pienākumus, izņemot šā likuma 11.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētos gadījumus.

(2) Savu pilnvaru laikā, izņemot šā likuma 10.pantā noteiktos gadījumus, Satversmes tiesas tiesnesis ir neatceļams.

(3) Viena un tā pati persona nevar ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu ilgāk par desmit gadiem pēc kārtas, izņemot šā likuma 11. panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētos gadījumus.

(4) Ja par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināta persona, kas saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tai pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanās ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, ja tā nav sasniegusi tiesneša amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu.

8.pants. Satversmes tiesas tiesneša amata atstāšana pirms pilnvaru termiņa izbeigšanās

(1) Neatkarīgi no Satversmes tiesas tiesneša amatā nostrādātā laika Satversmes tiesas tiesnesis atstāj amatu, kad viņš ir sasniedzis 70 gadu vecumu, izņemot šā likuma 11.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētos gadījumus.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis pirms pilnvaru termiņa izbeigšanās var atstāt amatu pēc paša vēlēšanās, rakstveidā par to paziņojot Satversmes tiesai.

9.pants. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru apturēšana

(1) Ja Satversmes tiesa ir piekritusi kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Satversmes tiesas tiesnesi, šā tiesneša pilnvaras ir apturētas līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai attiecīgā krimināllieta tiek izbeigta.

(2) Ja ierosināta disciplinārlieta sakarā ar to, ka Satversmes tiesas tiesnesis pieļāvis ar tiesneša statusu nesavienojamu rīcību, Satversmes tiesa var apturēt šā tiesneša pilnvaras līdz disciplinārlietas izskatīšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu mēnesi.

10.pants. Satversmes tiesas tiesneša atbrīvošana vai atlaišana no amata

(1) Ja Satversmes tiesas tiesnesis nespēj turpināt darbu veselības stāvokļa dēļ, viņu atbrīvo no amata ar Satversmes tiesas lēmumu. Šā lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis zaudē savu amatu, ja viņš ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā.

(3) Satversmes tiesas tiesnesi, ja viņš ir pārkāpis šā likuma 34.panta prasības, pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesneša statusu, vai sistemātiski nepilda savus darba pienākumus un viņam par to uzlikts disciplinārsods, var atlaist no amata ar Satversmes tiesas lēmumu. Šā lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.

11.pants. Kārtība, kādā apstiprināms jauns Satversmes tiesas tiesnesis, ja ir izbeigušās iepriekšējā tiesneša pilnvaras

(1) Satversmes tiesas tiesneša pilnvarām izbeidzoties, Saeima pēc tās pašas institūcijas priekšlikuma, pēc kuras priekšlikuma bija apstiprināts tiesnesis, kura pilnvaras izbeigušās, apstiprina citu tiesnesi.

(2) Par Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanos Satversmes tiesa rakstveidā paziņo institūcijai, pēc kuras priekšlikuma bija apstiprināts tiesnesis, kura pilnvaras izbeigušās, bet gadījumos, kad tiesnesis apstiprināts pēc priekšlikuma, ko iesnieguši ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu, — Saeimai. Par Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanos sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanu Satversmes tiesa paziņo vismaz trīs mēnešus iepriekš.

(3) Ja Saeima nav apstiprinājusi citu tiesnesi tāda Satversmes tiesas tiesneša vietā, kura pilnvaras izbeidzas sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanu, šāda Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras uzskatāmas par pagarinātām līdz brīdim, kad Saeima viņa vietā ir apstiprinājusi citu tiesnesi un tas nodevis tiesneša zvērestu.

(4) Satversmes tiesas tiesnesis, kura pilnvaras izbeidzas sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanu, turpina veikt Satversmes tiesas tiesneša pienākumus līdz sprieduma pasludināšanai Satversmes tiesas lietās, kuru izskatīšana tiesas sēdē uzsākta ar viņa piedalīšanos.

12.pants. Satversmes tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieks

Satversmes tiesas tiesneši, aizklāti balsojot, ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu no sava vidus uz trim gadiem ievelē Satversmes tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku.

13.pants. Satversmes tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka pienākumi un tiesības

(1) Satversmes tiesas priekšsēdētājs vada Satversmes tiesas sēdes, organizē tiesas darbu un pārstāv Satversmes tiesu.

(2) Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks palīdz Satversmes tiesas priekšsēdētājam pildīt šā panta pirmajā daļā minētos priekšsēdētāja pienākumus un aizstāj Satversmes tiesas priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā.

(3) Atsevišķus Satversmes tiesas priekšsēdētāja pienākumus var pildīt viņa norīkots tiesnesis.

(4) Satversmes tiesas priekšsēdētājam un viņa vietniekam ir tiesības dot rīkojumus Satversmes tiesas tiesnešiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos.

14.pants. Satversmes tiesas reglaments

Satversmes tiesas struktūru un darba organizāciju nosaka Satversmes tiesas reglaments, kuru pieņem ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu.

15.pants. Satversmes tiesas zīmogs

Satversmes tiesai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un tiesas nosaukumu.

16.pants. Satversmes tiesā izskatāmās lietas

Satversmes tiesa izskata lietas par:

1) likumu atbilstību Satversmei;

2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei;

3) citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem);

4) citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam;

5) tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu;

6) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.

17.pants. Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu

(1) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par likumu un Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei, citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem) (16.panta 1.-3.punkts), kā arī Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi (16.panta 6.punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimai;

3) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

4) Ministru kabinetam;

5) ģenerālprokuroram;

6) Valsts kontroles padomei;

7) pašvaldības domei (padomei);

8) tiesībsargam, ja institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, nav tiesībsarga norādītajā termiņā novērsusi konstatētos trūkumus;

9) tiesai, izskatot civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu;

10) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, veicot nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;

11) personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.

(2) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam (16.panta 4.punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimai;

3) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

4) Ministru kabinetam.

(3) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu (16.panta 5.punkts), ir attiecīgajai domei (padomei).

18.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Pieteikums par lietas ierosināšanu (turpmāk — pieteikums) Satversmes tiesā iesniedzams rakstveidā. Pieteikumā jānorāda:

1) pieteikuma iesniedzējs;

2) institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu;

3) lietas faktisko apstākļu izklāsts;

4) pieteikuma juridiskais pamatojums;

5) prasījums Satversmes tiesai.

(2) Vairāku aktu apstrīdēšana vienā pieteikumā pieļaujama vienīgi tad, ja:

1) tiek apstrīdēts normatīvais akts vai tā daļa un uz to pamata izdotās zemāka juridiska spēka tiesību normas;

2) tiek apstrīdēti kādas institūcijas (amatpersonas) izdotie akti sakarā ar to, ka attiecīgās institūcijas izveidošana vai amatpersonas ievēlēšana, apstiprināšana vai iecelšana nav notikusi likumā noteiktajā kārtībā vai arī institūcija vai amatpersona pieļāvusi tādus likuma pārkāpumus, sakarā ar kuriem tās izdotajiem aktiem nav juridiska spēka.

(3) Pieteikumu paraksta pieteikuma iesniedzējs. Ja pieteikumu iesniedz koleģiāla institūcija, to paraksta tās vadītājs. Ja pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, to paraksta katrs no šiem deputātiem.

(4) Pieteikumam pievieno:

1) koleģiālās institūcijas lēmumu, ja pieteikumu iesniedz koleģiāla institūcija;

2) paskaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai;

3) (izslēgts ar 11.09.1997. likumu).

19.pants. Pašvaldības domes (padomes) pieteikums

(1) Pieteikumu saskaņā ar šā likuma 17.panta pirmās daļas 7.punktu pašvaldības dome (padome) var iesniegt tikai tad, ja apstrīdētais akts aizskar attiecīgās pašvaldības tiesības.

(2) Pašvaldības domes (padomes) pieteikums saskaņā ar šā likuma 17.panta trešo daļu tiek pieņemts likuma "Par pašvaldībām" 49.pantā noteiktajā kārtībā.

19.¹ pants. Tiesas pieteikums un zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pieteikums

(1) Pieteikums iesniedzams, ja:

1) tiesa, izskatot civillietu vai krimināllietu pirmajā instancē, apelācijas vai kasācijas kārtībā, uzskata, ka norma, kas būtu jāpiemēro šajā lietā, neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai (aktam);

2) tiesa, izskatot administratīvo lietu pirmajā instancē, apelācijas vai kasācijas kārtībā, uzskata, ka norma, ko iestāde ir piemērojusi vai kas administratīvajā tiesas procesā būtu jāpiemēro šajā lietā, neatbilst Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam);

3) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, veicot nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, uzskata, ka norma, kas būtu jāpiemēro, neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai (aktam).

(2) Pieteikums formulējams motivēta lēmuma veidā. Lēmumu pieņem un paraksta tiesa, kas izskata attiecīgo civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu, vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kas veic nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

(3) Tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumam pievieno dokumentus, kas pamato pieteikumu. Ja nepieciešams, pievieno arī attiecīgo civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu.

(4) Vairāku aktu apstrīdēšana tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumā pieļaujama gadījumos, kad visus šos aktus nepieciešams piemērot vienas civillietas, krimināllietas vai administratīvās lietas vai nostiprinājuma lūguma izskatīšanā.

19.² pants. Konstitucionālā sūdzība (pieteikums)

(1) Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai.

(2) Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) var iesniegt tikai tad, ja ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt minētās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem (sūdzība augstākai institūcijai vai augstākai amatpersonai, sūdzība vai prasības pieteikums vispārējās jurisdikcijas tiesai u.c.) vai arī tādu nav.

(3) Ja konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) izskatīšana ir vispārsvarīga vai ja tiesību aizsardzība ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem nevar novērst būtisku kaitējumu sūdzības iesniedzējam, Satversmes tiesa var lemt par sūdzības (pieteikuma) izskatīšanu, pirms ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi. Lietas ierosināšana Satversmes tiesā liedz attiecīgās civillietas, krimināllietas vai administratīvās lietas izskatīšanu vispārējās jurisdikcijas tiesā līdz Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas brīdim.

(4) Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās.

(5) Konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) iesniegšana neaptur tiesas nolēmuma izpildi, izņemot gadījumus, kad Satversmes tiesa lēmusi citādi.

(6) Papildus šī likuma 18.panta pirmajā daļā noteiktajam pieteikuma saturam konstitucionālajā sūdzībā jāpamato, ka:

1) ir aizskartas Satversmē noteiktās pieteikuma iesniedzēja pamattiesības;

2) ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi vai arī tādu nav.

(7) Konstitucionālajai sūdzībai (pieteikumam) pievieno:

1) paskaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai;

2) dokumentus, kas apliecina, ka izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi gadījumos, kad tādi ir.

19.³ pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņš atsevišķās lietās

(1) Pieteikumu par lietas ierosināšanu attiecībā uz likumu par konkrēta nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc attiecīgā likuma spēkā stāšanās dienas.

(2) Pieteikumu par lietas ierosināšanu attiecībā uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu (arī detālplānojumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc attiecīgo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

(3) Šā panta pirmā un otrā daļa neattiecas uz gadījumu, kad pieteikumu iesniedz šā likuma 19.¹ pantā noteiktajā kārtībā.

20.pants. Lietas ierosināšana vai atteikšanās ierosināt lietu

(1) Pieteikumu izskata un par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu lemj kolēģija triju tiesnešu sastāvā, izņemot šā panta 7.¹ daļā noteikto gadījumu.

(2) Kolēģijas izveido Satversmes tiesa ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu uz vienu gadu. Kolēģiju, kuras sastāvā ir Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vada attiecīgi Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Kolēģiju, kuras sastāvā nav ne Satversmes tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, vada kolēģijas priekšsēdētājs, ko kolēģija ievēlē no sava vidus.

(3) Kārtību, kādā Satversmes tiesas priekšsēdētājs norīko kolēģijas izskatīt pieteikumus un kādā tiek aizstāts tiesnesis, kuru veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi kavē piedalīties kolēģijas sēdē, kolēģijas sēžu protokolēšanu, kā arī citus ar kolēģijas darba organizāciju saistītus jautājumus nosaka Satversmes tiesas reglaments.

(4) Kolēģijas sēdes ir slēgtas. Tajās piedalās tikai attiecīgās kolēģijas locekļi. Ja nepieciešams, kolēģijas locekļi var uzaicināt sēdē piedalīties pieteikuma iesniedzēju, Satversmes tiesas darbiniekus, kā arī citas personas.

(5) Izskatot pieteikumus, kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja:

1) lieta nav piekritīga Satversmes tiesai;

2) iesniedzējs nav tiesīgs iesniegt pieteikumu;

3) pieteikums neatbilst šā likuma 18. vai 19.-19.² panta prasībām;

4) pieteikums iesniegts par jau izspriestu prasījumu.

(6) Izskatot konstitucionālo sūdzību (pieteikumu), kolēģija var atteikties ierosināt lietu arī gadījumos, kad sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.

(7) Lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu pieņem mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Sarežģītās lietās Satversmes tiesa šo termiņu var pagarināt līdz diviem mēnešiem.

(7¹) Ja kolēģija lemj par atteikšanos ierosināt lietu un tiesnesis — kolēģijas loceklis — balso pret šādu kolēģijas nolēmumu, turklāt viņam ir motivēti iebildumi, pieteikuma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu nodod rīcības sēdei pilnā tiesas sastāvā.

(8) Lēmums par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu nav pārsūdzams.

(9) Ja pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas:

1) nosūta lēmuma norakstu lietas dalībniekiem;

2) nosūta pieteikuma norakstu institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi apstrīdēto aktu;

3) uzaicina institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi apstrīdēto aktu, lēmumā par lietas ierosināšanu noteiktajā laikā, kas nav īsāks par diviem mēnešiem, iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu;

4) nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par lietas ierosināšanu, kurā norāda kolēģiju, kas lietu ierosinājusi, pieteikuma iesniedzēju un lietas nosaukumu.

(10) Ja pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas lēmuma norakstu nosūta pieteikuma iesniedzējam, bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, — viņu pilnvarotajam pārstāvim.

22.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Kad lieta ierosināta, Satversmes tiesas priekšsēdētājs uzdod vienam no tiesnešiem to sagatavot izskatīšanai.

(2) Lietu sagatavojot, tiesnesis, ja nepieciešams:

1) lemj par atbildes raksta iesniegšanas termiņa pagarināšanu, pieprasa papildu paskaidrojumus un dokumentus no pieteikuma iesniedzēja, no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī no jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, iestādes vai amatpersonas;

2) nosaka pieaicinātās personas un pieprasa, lai tās izsaka savu viedokli;

3) lemj par ekspertīzes noteikšanu lietā.

(3) Par pieaicināto personu ar tiesneša lēmumu var atzīt ikvienu personu, kuras viedokļa uzklausīšana var sekmēt vispusīgu un objektīvu lietas izskatīšanu.

(4) Pieaicinātās personas viedoklis, lietpratēja (eksperta) atzinums, pieprasītie paskaidrojumi un citi dokumenti iesniedzami tiesneša noteiktajā termiņā.

(5) Par lietas dalībnieku lūgumiem, kas pieteikti, sagatavojot lietu izskatīšanai, lemj tiesnesis. Ja tiesnesis lūgumu daļēji vai pilnībā noraida, viņš par to pieņem lēmumu. Lēmuma norakstu nosūta lietas dalībniekam, kas lūgumu pieteicis. Lēmums par lūguma pilnīgu vai daļēju noraidīšanu nav pārsūdzams.

(6) Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, pieļaujama divu vai vairāku lietu apvienošana vienā lietā, kā arī vienas lietas sadalīšana divās vai vairākās lietās.

(7) Lieta sagatavojama ne ilgāk kā piecu mēnešu laikā. Īpaši sarežģītās lietās Satversmes tiesa rīcības sēdē triju tiesnešu sastāvā ir tiesīga ar lēmumu šo termiņu pagarināt, bet ne ilgāk kā par diviem mēnešiem.

(8) Tiesnesis lietas sagatavošanu pabeidz, sagatavojot atzinumu. Ja tiesnesis uzskata, ka lieta izskatāma rakstveida procesā, viņš atzinumā ietver priekšlikumu par to.

(9) Lietas sagatavošana noslēdzama ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai, tiesas sastāvu un rīcības sēdes laiku un vietu.

(10) Rīcības sēdē tiesa lemj par:

1) rakstveida procesa noteikšanu, ja attiecīgu priekšlikumu izteicis tiesnesis, kas sagatavojis lietu izskatīšanai;

2) tiesas sēdes laiku un vietu;

3) citiem jautājumiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

(11) Tiesas sēde nosakāma ne agrāk kā 15 dienas un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pieņemts lēmums par tiesas sēdes laiku un vietu.

(12) Ja lietu izskata tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes:

1) paziņo lietas dalībniekiem sēdes laiku un vietu;

2) nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par sēdes laiku un vietu.

(13) Ja lietā noteikts rakstveida process, par to paziņo lietas dalībniekiem.

23.pants. Pārstāvība Satversmes tiesā

(1) Lietas dalībnieks - pieteikuma iesniedzējs, kā arī institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - var procesuālās darbības Satversmes tiesā veikt pats vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību.

(2) Ja pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, viņi ir uzskatāmi par vienu procesuālo personu. Procesuālās darbības viņi var izdarīt tikai ar viena pilnvarotā pārstāvja starpniecību. Pirmais, kas parakstījis pieteikumu, uzskatāms par pilnvaroto pārstāvi, ja Saeimas deputāti nav vienojušies citādi. Šādu pilnvarojumu apliecina Saeimas Kanceleja. Gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, deputāta pilnvaru izbeigšanās vienam vai vairākiem no viņiem neliedz izdarīt ar pieteikumu saistītās procesuālās darbības.

(2¹) Ja konstitucionālo sūdzību kopīgi iesniedz vairāk nekā piecas personas, šīs personas uzskatāmas par vienu procesuālo personu. Procesuālās darbības tās var izdarīt tikai ar viena pilnvarotā pārstāvja starpniecību. Pirmais, kas parakstījis pieteikumu, uzskatāms par pilnvaroto pārstāvi, ja pieteikumā vai tam pievienotajā pilnvarojumā šīs personas nav vienojušās citādi.

(3) Ja tiek apstrīdēta tāda akta atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normai, ko pieņēmusi vai izdevusi institūcija vai amatpersona, kura vairs nepastāv un kurai nav tiesību pārņēmēja, lietas dalībnieka tiesības tiesas procesā ir institūcijai vai amatpersonai, kas tiesīga atzīt apstrīdēto aktu par spēku zaudējušu vai grozīt to.

(4) Lietas dalībnieki var izmantot zvērināta advokāta palīdzību. Zvērinātam advokātam tiesas sēdē ir visas lietas dalībnieka tiesības, izņemot tiesības atsaukt pieteikumu. Zvērināta advokāta pilnvaras apliecina orderis. Lietas dalībnieks var uzticēt zvērinātam advokātam arī pilnvarotā pārstāvja pienākumus. Šāds pilnvarojums apliecināms ar rakstveida pilnvaru.

24.pants. Lietas dalībnieku tiesības iepazīties ar lietas materiāliem

Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai, lietas dalībniekiem — pieteikuma iesniedzējam un institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, — ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem.

25.pants. Tiesas sastāvs

(1) Satversmes tiesa pilnā sastāvā izskata lietas par:

1) likumu atbilstību Satversmei;

2) citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam;

3) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi;

4) Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

5) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei.

(2) Lietas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, tiek izskatītas triju tiesnešu sastāvā, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi.

(3) Ja Satversmes tiesa lietu izskata pilnā sastāvā, tajā ir visi Satversmes tiesas tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par pieciem Satversmes tiesas tiesnešiem. Sēdi vada Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

(4) Ja Satversmes tiesa lietu izskata triju tiesnešu sastāvā, šos tiesnešus nosaka Satversmes tiesas priekšsēdētājs Satversmes tiesas reglamentā noteiktajā kārtībā. Ja tiesas sastāvā nav ne Satversmes tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, tiesas sēdes priekšsēdētāju šie tiesneši ievēlē no sava vidus rīcības sēdē.

(5) Satversmes tiesas tiesnešiem nevar pieteikt noraidījumu.

26.pants. Lietu izskatīšanas procesuālā kārtība

(1) Lietu izskatīšanas procesuālo kārtību nosaka šis likums un Satversmes tiesas reglaments. Procesuālo termiņu skaitīšanai un procesuālās sankcijas — naudas soda — izpildei piemērojami Civilprocesa likuma noteikumi. Citus Satversmes tiesas likumā un Satversmes tiesas reglamentā neregulētus procesuālus jautājumus izlemj Satversmes tiesa.

(2) Lietas dalībniekiem, kuri neprot tiesvedības valodu, izņemot juridisko personu pārstāvjus, ir tiesības izmantot tulka pakalpojumus. Izdevumus par tulka pakalpojumiem sedz attiecīgais lietas dalībnieks.

27.pants. Satversmes tiesas sēdes atklātums

(1) Satversmes tiesas sēdes notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar valsts noslēpuma, komercnoslēpuma, kā arī personas privātās dzīves neaizskaramības sargāšanas interesēm.

(2) Tiesas sēdē klātesošās personas drīkst izdarīt rakstveida piezīmes un audioierakstus, neatstājot publikai paredzētās vietas. Videoieraksti, fotouzņēmumi, kā arī audioieraksti ārpus publikai paredzētajām vietām tiesas sēdes laikā izdarāmi tikai ar tiesas sēdes priekšsēdētāja piekrišanu un tā, lai pēc iespējas netraucētu tiesas sēdes norisi.

(3) Lēmumu par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē pieņem Satversmes tiesa. Lietas izskatīšana slēgtā tiesas sēdē notiek, ievērojot visus tiesvedības noteikumus. Tiesas spriedumu jebkurā gadījumā pasludina publiski.

28.pants. Satversmes tiesas sēde

(1) Lēmumus tiesas sēdes gaitā tiesa pieņem ar tās sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu, apspriežoties uz vietas vai apspriežu istabā. Ja lēmumu pieņem apspriežu istabā, balsošanas laikā šai istabā drīkst atrasties tikai tie tiesneši, kuri ir tiesas sastāvā. Balsošanas laikā izteiktos viedokļus nedrīkst izpaust. Ja lēmums pieņemts apspriežu istabā, tiesas sēdes priekšsēdētājs šo lēmumu paziņo pēc tam, kad tiesa atgriezusies tiesas sēdes zālē.

(2) Satversmes tiesas sēdi atklāj tiesas sēdes priekšsēdētājs. Viņš paziņo tiesas sastāvu, nosauc lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas, pārbauda to personību un pilnvarojumu.

(3) Ja lietas dalībnieks vai cita lietā iesaistītā persona nav ieradusies, tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro, vai šai personai pienācīgi paziņots par tiesas sēdi un vai ir zināmi tās neierašanās iemesli.

(4) Ja nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, kam pienācīgi paziņots par tiesas sēdi, tiesa lemj par lietas izskatīšanas uzsākšanu vai atlikšanu. Ja nav ieradusies pieaicinātā persona, liecinieks, lietpratējs (eksperts) vai tulks, tiesas sēdes priekšsēdētājs aptaujā lietas dalībniekus, vai var uzsākt lietas izskatīšanu bez šā liecinieka, lietpratēja (eksperta) vai tulka klātbūtnes. Pēc lietas dalībnieku viedokļa uzklausīšanas tiesa lemj par lietas izskatīšanas uzsākšanu vai atlikšanu.

(5) Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu.

(6) Pēc ziņojuma lietas dalībnieki izklāsta lietas faktiskos apstākļus un juridisko pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vārdu dod pirmajam. Katra lietas dalībnieka runa lietas faktisko apstākļu un juridiskā pamatojuma izklāstam nedrīkst būt ilgāka par 30 minūtēm. Pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa runas laiku var pagarināt.

(7) Pēc tam, ja nepieciešams, tiek uzklausītas pieaicinātās personas, lietpratēju (ekspertu) atzinumi un pratināti liecinieki.

(8) Tad seko tiesas debates un replikas.

(9) Satversmes tiesas sēde beidzas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja paziņojumu par to, kad tiks pasludināts spriedums.

(10) Satversmes tiesas sēdes norisi fiksē fonogrammā, pēc kuras sagatavo stenogrammu. Stenogrammu pievieno protokolam. Protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.

28.¹ pants. Rakstveida process

(1) Gadījumos, kad lietai pievienotie dokumenti ir pietiekami, lai izspriestu lietu rakstveida procesā, tiesas sēdi ar lietas dalībnieku piedalīšanos var nerīkot. Lietas izspriešanu rakstveida procesā nosaka šā likuma 22.panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā.

(2) Piecpadsmit dienu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, lietas dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un rakstveidā izteikt savu viedokli par tiem.

(3) Lietu rakstveida procesā izskata un spriedumu taisa apspriežu istabā.

28.² pants. Procesuālās sankcijas

(1) Šajā pantā noteiktajos gadījumos tiesa var piemērot šādas procesuālās sankcijas:

1) brīdinājumu;

2) izraidīšanu no tiesas sēdes zāles;

3) naudas sodu.

(2) Brīdinājumu tiesas sēdes priekšsēdētājs var izteikt personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā.

(3) Izraidīšanu no tiesas sēdes zāles var piemērot gadījumos, kad persona, kurai izteikts brīdinājums, atkārtoti traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā. Klātesošās personas, kas nav lietas dalībnieki vai citas lietā iesaistītās personas, izraida tiesas sēdes priekšsēdētājs, bet lietas dalībniekus — tiesa. Ja lietas dalībnieka — valsts institūcijas vai amatpersonas — pārstāvis izraidīts no tiesas sēdes zāles, par to paziņo institūcijai vai amatpersonai, kuru viņš pārstāv.

(4) Tiesa var uzlikt naudas sodu šādos gadījumos un apmēros:

1) ja lietas dalībnieks, pieaicinātā persona, lietpratējs (eksperts), liecinieks vai tulks neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, — naudas sodu līdz simt latiem;

2) ja lietas dalībnieks vai cita lietā iesaistītā persona, kurai izteikts brīdinājums, atkārtoti traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, — naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

(5) Tiesas lēmuma norakstu (izrakstu no protokola) par naudas soda uzlikšanu nosūta personai, kurai naudas sods uzlikts.

(6) Persona, kurai uzlikts naudas sods, desmit dienu laikā pēc tiesas lēmuma noraksta (izraksta no protokola) saņemšanas var lūgt Satversmes tiesu, lai to atbrīvo no naudas soda vai samazina tā apmēru.

(7) Naudas sodu piedzen Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

29.pants. Tiesvedības izbeigšana

(1) Tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu:

1) pēc pieteikuma iesniedzēja rakstveida lūguma;

2) ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi spēku;

3) ja Satversmes tiesa konstatē, ka lēmums par lietas ierosināšanu neatbilst šā likuma 20.panta piektās daļas prasībām;

4) ja spēku ir zaudējusi norma (akts), atbilstība kurai tiek apstrīdēta;

5) ja pasludināts spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu;

6) citos gadījumos, kad tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama.

(2) Pārmaiņas vēlētas institūcijas sastāvā vai amatpersonas nomaiņa pēc tam, kad iesniegts pieteikums, nav pietiekams pamats, lai atteiktos ierosināt lietu vai izbeigtu tiesvedību lietā.

(2¹) Satversmes tiesas lēmumā par tiesvedības izbeigšanu sniegtā tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

(3) Satversmes tiesas lēmumu par tiesvedības izbeigšanu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī atbilstoši Satversmes tiesas reglamentam nosūta vai izsniedz lietas dalībniekiem.

30.pants. Satversmes tiesas sprieduma pieņemšana

(1) Pēc Satversmes tiesas sēdes notiek tiesnešu apspriede, kurā tiek taisīts spriedums Latvijas Republikas vārdā. Balsošanas laikā apspriežu istabā drīkst atrasties tikai tie tiesneši, kuri ir tiesas sastāvā.

(2) Tiesa spriedumu pieņem ar balsu vairākumu. Tiesneši var balsot tikai "par" vai "pret".

(3) Balsīm sadaloties līdzīgi, tiesa taisa spriedumu, ka apstrīdētā tiesību norma (akts) atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai.

(4) Spriedumu pieņem ne vēlāk kā 30 dienas pēc Satversmes tiesas sēdes. Ne vēlāk kā trīs dienas pēc sprieduma pieņemšanas to nosūta lietas dalībniekiem.

(5) Spriedumu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs.

(6) Tiesnesis, kurš balsojis pret viedokli, kas izteikts spriedumā, izsaka rakstveidā savas atsevišķās domas, kuras pievieno lietai, bet tiesas sēdē tās nepaziņo.

31.pants. Satversmes tiesas sprieduma saturs

Satversmes tiesas spriedumā norādāms:

1) sprieduma taisīšanas laiks un vieta;

2) Satversmes tiesas sastāvs un tiesas sēdes sekretārs;

3) lietas dalībnieki (noradot pieteikuma iesniedzēju);

4) šā likuma norma, uz kuras pamata Satversmes tiesa izskatījusi lietu;

5) tiesību norma (akts), kas tiek apstrīdēta;

6) Satversmes tiesas konstatētie apstākļi;

7) argumenti un pierādījumi, ar kuriem pamatoti Satversmes tiesas secinājumi;

8) argumenti un pierādījumi, ar kuriem Satversmes tiesa noraida tos vai citus pierādījumus;

9) Satversmes norma vai cita tiesību norma, no kuras vadījusies Satversmes tiesa, novērtējot apstrīdētās tiesību normas (akta) atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normai;

10) Satversmes tiesas nolēmums par to, vai apstrīdētā tiesību norma (akts) atbilst vai neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai;

11) attiecībā uz spēkā esošo apstrīdēto tiesību normu (aktu) — brīdis, ar kuru tā zaudē spēku, ja Satversmes tiesa nospriedusi, ka šī norma (akts) neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai;

12) ja nepieciešams, — citi tiesas nolēmumi;

13) norāde, ka Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

32.pants. Satversmes tiesas sprieduma spēks

(1) Satversmes tiesas spriedums ir galīgs. Tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī.

(2) Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

(3) Tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

(4) Ja Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi kādu Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu, Ministru kabinetam ir pienākums nekavējoties gādāt par grozījumiem šajā līgumā, šā līguma denonsēšanu, tā darbības apturēšanu vai pievienošanās atsaukšanu.

33.pants. Satversmes tiesas sprieduma publicēšana

(1) Satversmes tiesas spriedumu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī atbilstoši Satversmes tiesas reglamentam nosūta vai izsniedz lietas dalībniekiem. Ja lietai tiek pievienotas tiesneša atsevišķās domas, tās publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc Satversmes tiesas sprieduma pieņemšanas.

(2) Satversmes tiesa reizi gadā publicē Satversmes tiesas spriedumu krājumu, kurā pilnībā ietverti visi spriedumi un lietām pievienotās tiesnešu atsevišķās domas.

34.pants. Satversmes tiesas tienešu ienākumu gūšanas, amatu savienošanas un citi ierobežojumi

(1) Satversmes tiesas tiesnešu ienākumu gūšanas un amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī citi ierobežojumi un pienākumi noteikti likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis ir tiesīgs pildīt amatu starptautiskā tiesā vai pārstāvēt Latvijas valsti, ieņemot amatu starptautiskā institūcijā, ja tas nav pretrunā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" un šāda amata pildīšanai piekritusi Satversmes tiesa. Piekrišanu izsaka, pieņemot attiecīgu lēmumu aizklātā balsošanā ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu.

(3) Satversmes tiesa tādam tiesnesim, kas pilda amatu starptautiskā tiesā vai pārstāv Latvijas valsti, ieņemot amatu starptautiskā institūcijā, var apturēt Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras uz laiku, kamēr tiesnesis pilda attiecīgo amatu, bet ne ilgāk kā trīs gadus. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš netiek pagarināts par laiku, uz kuru apturētas viņa pilnvaras.

(4) Ja Satversmes tiesas tiesnesis savieno tiesneša amatu ar citiem amatiem vai darbību, viņš nodrošina, lai tādēļ neciestu tiesneša cieņa un gods, objektivitāte un tiesas neatkarība.

35.pants. Satversmes tiesas tiesneša neaizskaramība

(1) Kriminālvajāšanas uzsākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi, kā arī viņa apcietināšana nav pieļaujama bez Satversmes tiesas piekrišanas. Šā lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.

(2) Satversmes tiesas tiesneša aizturēšana, piespiedu atvešana un pakļaušana kratīšanai var notikt tikai ar Satversmes tiesas piekrišanu. Šos jautājumus Satversmes tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā.

(3) Par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem Satversmes tiesas tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības.

36.pants. Satversmes tiesas tiesneša disciplinārā atbildība

(1) Satversmes tiesas tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par:

1) šā likuma 34.pantā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu;

2) darba pienākumu nepildīšanu;

3) necienīgu rīcību;

4) administratīvu pārkāpumu.

(2) Disciplinārlietu var ierosināt Satversmes tiesas priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai ne mazāk kā trīs Satversmes tiesas tiesneši.

(3) Disciplinārlietu izskatīšanai sagatavo Satversmes tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka norīkots tiesnesis.

(4) Disciplinārlietu izskata Satversmes tiesa pilnā sastāvā, piedaloties visiem Satversmes tiesas tiesnešiem, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Tiesnesis, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta, nav tiesas sastāvā. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par četriem tiesnešiem. Sēdi vada Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

(5) Lēmumu disciplinārlieta Satversmes tiesa pieņem ar balsu vairākumu, izņemot 10.panta trešajā daļā paredzēto gadījumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, disciplinārlieta tiek izbeigta.

(6) Izskatot disciplinārlietu, Satversmes tiesa var:

1) uzlikt disciplinārsodu;

2) izbeigt disciplinārlietu.

(7) Disciplinārsodi, kurus Satversmes tiesa var uzlikt tiesnesim, ir šādi:

1) piezīme;

2) rājiens;

3) amatalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no amatalgas;

4) atlaišana no amata atbilstoši šā likuma 10.panta trešajai daļai.

(8) Disciplinārsoda uzlikšana neizslēdz Satversmes tiesas tiesneša kriminālo un materiālo atbildību.

37.pants. Satversmes tiesas finansēšana

Satversmes tiesu finansē no valsts budžeta.

38.pants. Satversmes tiesas tiesnešu atalgojums

(1) Satversmes tiesas tiesneša mēneša amatalga ir par 15 procentiem lielāka nekā Augstākās tiesas tiesneša mēneša amatalga ar piemaksu par 1. kvalifikācijas klasi.

(2) Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieka mēneša amatalga ir par 10 procentiem lielāka nekā Satversmes tiesas tiesneša mēneša amatalga.

(3) Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 25 procentiem lielāka nekā Satversmes tiesas tiesneša mēneša amatalga.

39.pants. Satversmes tiesas tiesnešu sociālās garantijas

Uz Satversmes tiesas tiesnešiem attiecas visas sociālās garantijas un atvieglojumi, kas tiesnešiem noteikti spēkā esošajos normatīvajos aktos.

40.pants. Satversmes tiesas amatpersonas un darbinieki

(1) Satversmes tiesas priekšsēdētājs budžeta ietvaros nosaka Satversmes tiesas iekšējo struktūru, amatpersonu un darbinieku amatu sarakstu, kā arī amatpersonu, kas nodrošina tiesas administratīvo darbu (lietvedības organizēšana, personālvadība, finanšu vadība, materiāltehniskais nodrošinājums u.tml.) un atbild par to.

(2) Satversmes tiesas amatpersonu un darbinieku darba attiecības regulē Darba likums. Satversmes tiesas tiesneša palīgu pieņem darbā uz Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru laiku, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomnieku un palīgu — uz Satversmes tiesas priekšsēdētāja pilnvaru laiku.

(3) Satversmes tiesas amatpersonu un darbinieku atlīdzību (piemēram, mēnešalgu, piemaksas, sociālās garantijas) nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

1. Ja pirmās Satversmes tiesas pirmās sēdes sanākšanas brīdī pie amata pienākumu pildīšanas stājušies visi Satversmes tiesas tiesneši, Satversmes tiesa ievēlē Satversmes tiesas priekšsēdētāju šā likuma 12.pantā noteiktajā kārtībā, bet, ja šajā brīdī pie amata pienākumu pildīšanas nav stājušies visi Satversmes tiesas tiesneši, Satversmes tiesa ar vienkāršu balsu vairākumu no to Satversmes tiesas tiesnešu skaita, kuri stājušies pie amata pienākumu pildīšanas, ievēlē Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāju. Par Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāju var būt tikai Satversmes tiesas tiesnesis, kurš stājies pie amata pienākumu pildīšanas.

2. Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājam ir visas Satversmes tiesas priekšsēdētāja tiesības līdz brīdim, kad tiek ievēlēts Satversmes tiesas priekšsēdētājs.

3. Satversmes tiesas tiesnešiem mēneša amatalgu 2003.gadā izmaksā tādā apmērā, kāds noteikts līdz 2003.gada 30.jūnijam.

4. Satversmes tiesas tiesnešiem mēneša amatalgu 2004.gadā izmaksā 80 procentu apmērā no šā likuma 38.pantā noteiktās mēneša amatalgas.

5. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (mēneša amatalgu, prēmijas u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

6. Līdz 2011.gada 31.decembrim Satversmes tiesas tiesnešu atlīdzību nosaka, ievērojot šā likuma 38.pantu, bet nepārsniedzot Ministru prezidenta mēnešalgu, kas noteikta saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.

7. Prēmijas, pabalstus un kompensācijas Satversmes tiesas tiesnešiem 2010. un 2011.gadā nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

8. Šā likuma 4.panta otrās daļas jaunā redakcija, kas nosaka prasības personai, kura pretendē uz Satversmes tiesas tiesneša amatu, neattiecas uz personu, kura apstiprināta par Satversmes tiesas tiesnesi līdz šo prasību spēkā stāšanās dienai.

9. Šā likuma 19.³ pants neattiecas uz pieteikumiem, kas Satversmes tiesai iesniegti līdz šā panta spēkā stāšanās dienai. Attiecībā uz šā likuma 19.³ pantā minētajiem normatīvajiem aktiem, kas stājušies spēkā pirms minētā panta spēkā stāšanās, pieteikumu par lietas ierosināšanu var iesniegt sešu mēnešu laikā no šā panta spēkā stāšanās dienas.

10. Šā likuma normas, kas paredz, ka lieta sagatavojama piecu mēnešu laikā un atbildes raksta iesniegšanas termiņš ir vismaz divi mēneši, neattiecas uz lietām, kuras ierosinātas līdz šo normu spēkā stāšanās dienai.

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 5.jūnijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1996.gada 14. jūnijā