2.pants. Satversmes tiesas neatkarība

Tieša vai netieša iejaukšanās Satversmes tiesas darbībā, kas saistīta ar tiesas spriešanu, nav pieļaujama.

3.pants. Satversmes tiesas sastāvs

Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši.

3.¹ pants. Satversmes tiesas tiesneša statuss

Satversmes tiesas tiesneša kā konstitucionāla orgāna amatpersonas statusu veido tiesību normās ietvertās tiesneša amata pilnvaru īstenošanas, tiesneša neatkarības, objektivitātes, cieņas, kā arī sociālās un citas garantijas.

(22.01.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

4.pants. Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšana

(1) Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus — pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus — pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Augstākās tiesas plēnums izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.

(2) Par Satversmes tiesas tiesnesi var apstiprināt personu:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) kurai ir nevainojama reputācija;

3) kura dienā, kad Saeimas Prezidijam iesniegts priekšlikums par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu, ir sasniegusi 40 gadu vecumu;

4) kura ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) tiesību zinātnē un arī maģistra (tostarp augstāko juridisko izglītību, kas tiesību ziņā pielīdzināma maģistra grādam) vai doktora grādu;

5) kurai ir vismaz 10 gadus ilgs darba stāžs juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā tieslietu specialitātē zinātniskajā institūcijā vai augstākās izglītības iestādē pēc augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) tiesību zinātnē iegūšanas.

(2¹) Par Satversmes tiesas tiesnesi nedrīkst apstiprināt personu, kura nevar būt par tiesneša amata kandidātu saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 55.pantu.

(3) Iesniegumam par Satversmes tiesas tiesneša kandidatūru pievienojami šādi Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāta parakstīti dokumenti:

1) piekrišana kandidēt Satversmes tiesas tiesneša amatam;

2) apliecinājums, ka uz viņu neattiecas likuma "Par tiesu varu" 55.pantā minētie ierobežojumi.

(4) Satversmes tiesas tiesnešu kandidatūras ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to iesniegšanas Saeimas Prezidijam publicējamas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", norādot:

1) kandidatūru iesniedzējus;

2) šādas ziņas par katru Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu:

a) vārds, uzvārds,

b) dzimšanas gads un vieta,

c) (izslēgts ar 03.09.2020. likumu),

d) kādas augstākās mācību iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē),

e) darbavietas un ieņemamie amati.

(5) Saeimas Prezidijs par Satversmes tiesas tiesnešu kandidatūrām informē Tieslietu padomi, uzaicinot sniegt viedokli par tām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000., 10.12.2009., 19.05.2011., 03.09.2020. un 22.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

5.pants. Satversmes tiesas tiesneša zvērests (svinīgais solījums)

(1) Pēc apstiprināšanas Satversmes tiesas tiesnesis dod likumā "Par tiesu varu" paredzēto tiesneša zvērestu (svinīgo solījumu), ko pieņem Valsts prezidents.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis sāk pildīt amata pienākumus pēc zvēresta (svinīgā solījuma) nodošanas.

(3) Ja par Satversmes tiesas tiesnesi ir apstiprināts citas tiesas tiesnesis, kas jau devis minēto zvērestu (svinīgo solījumu), viņš zvērestu (svinīgo solījumu) atkārtoti nedod un sāk pildīt amata pienākumus tūdaļ pēc apstiprināšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2011.)

6.pants. Satversmes tiesas tiesneša mantija un amata zīme

Satversmes tiesas tiesnesis pilda amata pienākumus tiesas sēdēs, tērpies mantijā un aplicis amata zīmi.

7.¹ pants. Satversmes tiesas tiesneša garantijas pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās

(1) Satversmes tiesas tiesnesim pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās ir tiesības likumā "Par tiesu varu" noteiktajā kārtībā pretendēt uz vakantu Augstākās tiesas tiesneša amatu, ja viņš nav sasniedzis tiesneša amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu.

(2) Satversmes tiesas tiesnesim pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās ir tiesības gada laikā tikt ieceltam vakantā valsts civildienesta ierēdņa amatā atbilstoši attiecīgās amata vietas pretendentam noteiktajām prasībām.

(3) Ja līdz apstiprināšanai par Satversmes tiesas tiesnesi persona ieņēma ierēdņa amatu atbilstoši Valsts civildienesta likumam, pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanās iestāde nodrošina tai tiesības ieņemt līdzvērtīgu amatu.

(4) Ja par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināta persona, kas saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tai pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanās ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, ja tā nav sasniegusi tiesneša amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu.

(4¹) Ja par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināta persona, kas saskaņā ar Prokuratūras likumu bija iecelta prokurora amatā, tai pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņa izbeigšanās prokuratūra nodrošina tiesības atgriezties līdzvērtīgā prokurora amatā, ja persona nav sasniegusi amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu.

(5) Atlaišanas pabalstu Satversmes tiesas tiesnesim pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

(03.09.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

8.pants. Satversmes tiesas tiesneša amata atstāšana pirms pilnvaru termiņa izbeigšanās

(1) Neatkarīgi no Satversmes tiesas tiesneša amatā nostrādātā laika Satversmes tiesas tiesnesis atstāj amatu, kad viņš ir sasniedzis 70 gadu vecumu, izņemot šā likuma 11.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētos gadījumus.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis pirms pilnvaru termiņa izbeigšanās var atstāt amatu pēc paša vēlēšanās, rakstveidā par to paziņojot Satversmes tiesai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

9.pants. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru apturēšana

(1) Ja pret Satversmes tiesas tiesnesi ir uzsākts kriminālprocess, Satversmes tiesa lemj par šā tiesneša pilnvaru apturēšanu. Tiesneša pilnvaras ir apturētas līdz brīdim, kad kriminālprocess tiek izbeigts vai stājas spēkā tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā.

(2) Ja ierosināta disciplinārlieta sakarā ar to, ka Satversmes tiesas tiesnesis pieļāvis ar tiesneša statusu nesavienojamu rīcību, Satversmes tiesa var apturēt šā tiesneša pilnvaras līdz disciplinārlietas izskatīšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu mēnesi.

(3) Satversmes tiesas tiesnesi, kura pilnvaras apturētas saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, Satversmes tiesas priekšsēdētājs ar šā tiesneša piekrišanu norīko veikt citus pienākumus Satversmes tiesā tādā amatā, kas nav valsts amatpersonas amats, uz atstādināšanas laiku, izmaksājot attiecīgajā darbā noteikto darba samaksu. Ja tiesnesis nepiekrīt norīkošanai citā darbā, viņam atstādināšanas laikā izmaksā valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Ja spēkā stājies lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu un izbeigšanas pamats ir saistīts ar personu reabilitējošiem apstākļiem vai spēkā stājies lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, secinot, ka tā ierosināta nepamatoti, vai tiesa taisījusi attaisnojošu spriedumu krimināllietā, tiesnesim izmaksā visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu, kā arī piemaksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000., 05.09.2013. un 22.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

10.pants. Satversmes tiesas tiesneša atbrīvošana vai atlaišana no amata

(1) Ja Satversmes tiesas tiesnesis nespēj turpināt darbu veselības stāvokļa dēļ, viņu atbrīvo no amata ar Satversmes tiesas lēmumu. Šā lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis zaudē savu amatu, ja viņš ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā.

(3) Satversmes tiesas tiesnesi, ja viņš ir pārkāpis šā likuma 34.panta prasības, pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesneša statusu, vai sistemātiski nepilda savus darba pienākumus un viņam par to uzlikts disciplinārsods, var atlaist no amata ar Satversmes tiesas lēmumu. Šā lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

12.pants. Satversmes tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieks

Satversmes tiesas tiesneši, aizklāti balsojot, ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu no sava vidus uz trim gadiem ievēlē Satversmes tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku.

13.pants. Satversmes tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka pienākumi un tiesības

(1) Satversmes tiesas priekšsēdētājs vada Satversmes tiesas sēdes, organizē tiesas darbu un pārstāv Satversmes tiesu.

(2) Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks palīdz Satversmes tiesas priekšsēdētājam pildīt šā panta pirmajā daļā minētos priekšsēdētāja pienākumus un aizstāj Satversmes tiesas priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā.

(3) Atsevišķus Satversmes tiesas priekšsēdētāja pienākumus var pildīt viņa norīkots tiesnesis.

(4) Satversmes tiesas priekšsēdētājam un viņa vietniekam ir tiesības dot rīkojumus Satversmes tiesas tiesnešiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos.

14.pants. Satversmes tiesas reglaments

Satversmes tiesas struktūru un darba organizāciju nosaka Satversmes tiesas reglaments, kuru pieņem ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu.

15.pants. Satversmes tiesas zīmogs

Satversmes tiesai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un tiesas nosaukumu.

16.pants. Satversmes tiesā izskatāmās lietas

Satversmes tiesa izskata lietas par:

1) likumu atbilstību Satversmei;

2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei;

3) citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem);

4) citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam;

5) tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes pieņemto lēmumu;

6) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.

(30.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2011.)

17.pants. Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu

(1) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par likumu un Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei, citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem) (16.panta 1.-3.punkts), kā arī Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi (16.panta 6.punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimai;

3) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

4) Ministru kabinetam;

5) ģenerālprokuroram;

6) Valsts kontroles padomei;

7) pašvaldības domei;

8) tiesībsargam, ja institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, nav tiesībsarga norādītajā termiņā novērsusi konstatētos trūkumus;

9) tiesai, izskatot lietu;

10) (izslēgts ar 22.01.2026. likumu);

11) personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā;

12) Tieslietu padomei likumā noteiktās kompetences ietvaros.

(2) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam (16.panta 4.punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimai;

3) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

4) Ministru kabinetam;

5) Tieslietu padomei likumā noteiktās kompetences ietvaros.

(3) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes pieņemto lēmumu (16.panta 5.punkts), ir attiecīgajai domei.

(30.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2008., 19.05.2011. un 22.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

18.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Pieteikums par lietas ierosināšanu (turpmāk — pieteikums) Satversmes tiesā iesniedzams rakstveidā. Pieteikumā jānorāda:

1) pieteikuma iesniedzējs;

2) institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu;

3) lietas faktisko apstākļu izklāsts;

4) pieteikuma juridiskais pamatojums;

5) prasījums Satversmes tiesai.

(2) Vairāku aktu apstrīdēšana vienā pieteikumā pieļaujama vienīgi tad, ja:

1) tiek apstrīdēts normatīvais akts vai tā daļa un uz to pamata izdotās zemāka juridiska spēka tiesību normas;

1¹) tie ir savstarpēji cieši saistīti un to izvērtēšana vienas lietas ietvaros var sekmēt vispusīgu un ātrāku lietas izskatīšanu;

2) tiek apstrīdēti kādas institūcijas (amatpersonas) izdotie akti sakarā ar to, ka attiecīgās institūcijas izveidošana vai amatpersonas ievēlēšana, apstiprināšana vai iecelšana nav notikusi likumā noteiktajā kārtībā vai arī institūcija vai amatpersona pieļāvusi tādus likuma pārkāpumus, sakarā ar kuriem tās izdotajiem aktiem nav juridiska spēka.

(3) Pieteikumu paraksta pieteikuma iesniedzējs. Ja pieteikumu iesniedz koleģiāla institūcija, to paraksta tās vadītājs. Ja pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, to paraksta katrs no šiem deputātiem.

(4) Pieteikumam pievieno:

1) koleģiālās institūcijas lēmumu, ja pieteikumu iesniedz koleģiāla institūcija;

2) paskaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai;

3) (izslēgts ar 11.09.1997. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.1997., 30.11.2000. un 22.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

19.pants. Pašvaldības domes pieteikums

(1) Pieteikumu saskaņā ar šā likuma 17.panta pirmās daļas 7.punktu pašvaldības dome var iesniegt tikai tad, ja apstrīdētais akts aizskar attiecīgās pašvaldības tiesības.

(2) Pašvaldības domes pieteikums saskaņā ar šā likuma 17.panta trešo daļu tiek pieņemts Pašvaldību likuma 66. pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000., 19.05.2011. un 22.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

19.³ pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņš atsevišķās lietās

(1) Pieteikumu attiecībā uz likumu par konkrēta nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc attiecīgā likuma spēkā stāšanās dienas.

(2) Pieteikumu attiecībā uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc attiecīgo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienas. Persona pieteikumu var iesniegt, ievērojot Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteikto teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma pārsūdzēšanas kārtību.

(3) Šā panta pirmā un otrā daļa neattiecas uz gadījumu, kad pieteikumu iesniedz šā likuma 19.¹ pantā noteiktajā kārtībā.

(10.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2011. un 22.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

20.pants. Lietas ierosināšana vai atteikšanās ierosināt lietu

(1) Pieteikumu izskata un par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu lemj kolēģija triju tiesnešu sastāvā, izņemot šā panta 7.¹ daļā noteikto gadījumu.

(2) Kolēģijas izveido Satversmes tiesa ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu uz vienu gadu. Kolēģiju, kuras sastāvā ir Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vada attiecīgi Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Kolēģiju, kuras sastāvā nav ne Satversmes tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, vada kolēģijas priekšsēdētājs, ko kolēģija ievēlē no sava vidus.

(3) (Izslēgta ar 22.01.2026. likumu)

(4) Kolēģijas sēdes ir slēgtas. Tajās piedalās tikai attiecīgās kolēģijas locekļi. Ja nepieciešams, kolēģijas locekļi var uzaicināt sēdē piedalīties pieteikuma iesniedzēju, Satversmes tiesas darbiniekus, kā arī citas personas.

(5) Izskatot pieteikumus, kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja:

1) lieta nav piekritīga Satversmes tiesai;

2) iesniedzējs nav tiesīgs iesniegt pieteikumu;

3) pieteikums neatbilst šā likuma 18. vai 19.-19.³ panta prasībām;

4) pieteikums iesniegts par jau izspriestu prasījumu;

5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija;

6) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.

(6) (Izslēgta ar 22.01.2026. likumu)

(7) Lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu pieņem mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Ar motivētu lēmumu kolēģija var šo termiņu pagarināt līdz diviem mēnešiem.

(7¹) Ja kolēģija lemj par atteikšanos ierosināt lietu un tiesnesis — kolēģijas loceklis — balso pret šādu kolēģijas nolēmumu, turklāt viņam ir motivēti iebildumi, pieteikuma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu nodod rīcības sēdei pilnā tiesas sastāvā. Ja kolēģija uzskata, ka judikatūras vienveidības nodrošināšanas nolūkā jautājums izlemjams rīcības sēdē, attiecīgā pieteikuma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu nodod rīcības sēdei pilnā tiesas sastāvā.

(8) Lēmums par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu nav pārsūdzams.

(9) Ja pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas:

1) nosūta lēmuma atvasinājumu lietas dalībniekiem;

2) nosūta pieteikuma atvasinājumu institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi apstrīdēto aktu;

3) uzaicina institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi apstrīdēto aktu, lēmumā par lietas ierosināšanu noteiktajā laikā, kas nav īsāks par diviem mēnešiem, iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu;

4) nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par lietas ierosināšanu, kurā norāda kolēģiju, kas lietu ierosinājusi, pieteikuma iesniedzēju un lietas nosaukumu.

(10) Ja pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas lēmuma atvasinājumu nosūta pieteikuma iesniedzējam, bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, — viņu pilnvarotajam pārstāvim.

(30.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2008., 10.12.2009., 19.05.2011. un 22.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

20.¹ pants. Satversmes tiesas procesa lietvedība elektroniskajā lietā

(Pants stājas spēkā 01.06.2026. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.06.2026. Sk. pārejas noteikumu 17. punktu)

21.pants. Kārtība, kādā pārsūdzams lēmums par atteikšanos ierosināt lietu

(Izslēgts ar 30.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

23.pants. Pārstāvība Satversmes tiesā

(1) Lietas dalībnieks - pieteikuma iesniedzējs, kā arī institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - var procesuālās darbības Satversmes tiesā veikt pats vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību.

(2) Ja pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, viņi ir uzskatāmi par vienu procesuālo personu. Procesuālās darbības viņi var izdarīt tikai ar viena pilnvarotā pārstāvja starpniecību. Pirmais, kas parakstījis pieteikumu, uzskatāms par pilnvaroto pārstāvi, ja Saeimas deputāti nav vienojušies citādi. Šādu pilnvarojumu apliecina Saeimas Kanceleja. Gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, deputāta pilnvaru izbeigšanās vienam vai vairākiem no viņiem neliedz izdarīt ar pieteikumu saistītās procesuālās darbības.

(2¹) Ja konstitucionālo sūdzību kopīgi iesniedz vairāk nekā piecas personas, šīs personas uzskatāmas par vienu procesuālo personu. Procesuālās darbības tās var izdarīt tikai ar viena pilnvarotā pārstāvja starpniecību. Pirmais, kas parakstījis pieteikumu, uzskatāms par pilnvaroto pārstāvi, ja pieteikumā vai tam pievienotajā pilnvarojumā šīs personas nav vienojušās citādi.

(3) Ja tiek apstrīdēta tāda akta atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normai, ko pieņēmusi vai izdevusi institūcija vai amatpersona, kura vairs nepastāv un kurai nav tiesību pārņēmēja, lietas dalībnieka tiesības tiesas procesā ir institūcijai vai amatpersonai, kas tiesīga atzīt apstrīdēto aktu par spēku zaudējušu vai grozīt to.

(4) Lietas dalībnieki var izmantot zvērināta advokāta palīdzību. Zvērinātam advokātam tiesas sēdē ir visas lietas dalībnieka tiesības, izņemot tiesības atsaukt pieteikumu. Zvērināta advokāta pilnvaras apliecina orderis. Lietas dalībnieks var uzticēt zvērinātam advokātam arī pilnvarotā pārstāvja pienākumus. Šāds pilnvarojums apliecināms ar rakstveida pilnvaru.

(5) Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina attiecīgs atbildīgās valsts institūcijas izdots norīkojums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.1997., 30.11.2000., 10.12.2009. un 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 29.09.2020.)

24.pants. Lietas dalībnieku tiesības iepazīties ar lietas materiāliem

Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai, lietas dalībniekiem — pieteikuma iesniedzējam un institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, — ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

25.pants. Tiesas sastāvs

(1) Satversmes tiesa pilnā sastāvā izskata lietas par:

1) likumu atbilstību Satversmei;

2) citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam;

3) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi;

4) Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei;

5) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei;

6) citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību Satversmei.

(2) Lietas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, tiek izskatītas triju tiesnešu sastāvā, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi.

(3) Ja Satversmes tiesa lietu izskata pilnā sastāvā, tajā ir visi Satversmes tiesas tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par pieciem Satversmes tiesas tiesnešiem. Sēdi vada Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

(4) Ja Satversmes tiesa lietu izskata triju tiesnešu sastāvā, šos tiesnešus nosaka Satversmes tiesas priekšsēdētājs Satversmes tiesas reglamentā noteiktajā kārtībā. Ja tiesas sastāvā nav ne Satversmes tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, tiesas sēdes priekšsēdētāju šie tiesneši ievēlē no sava vidus rīcības sēdē.

(5) (Izslēgta ar 22.01.2026. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.1997., 30.11.2000., 19.05.2011. un 22.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

26.¹ pants. Tiesvedības apturēšana

(1) Satversmes tiesa aptur tiesvedību lietā, ja tā nolemj uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normas spēkā esamību vai interpretāciju vai lūgt starptautiskas tiesas konsultatīvu atzinumu.

(2) Satversmes tiesa aptur tiesvedību lietā, ja tās izskatīšana nav iespējama, iekams nav pieņemts starptautiskas tiesas konsultatīvais atzinums vai stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas vai starptautiskas tiesas nolēmums, kas pieņemts, lai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtu atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem citā Satversmes tiesas tiesvedībā esošā lietā.

(3) Stadijā, kurā lieta tiek sagatavota izskatīšanai, Satversmes tiesa šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto lēmumu pieņem rīcības sēdē pilnā tiesas sastāvā.

(4) Pēc tam, kad pieņemts starptautiskās tiesas konsultatīvais atzinums vai stājies spēkā šajā pantā minētais Eiropas Savienības Tiesas nolēmums, Satversmes tiesa pieņem lēmumu atjaunot tiesvedību attiecīgajā lietā.

(22.01.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

27.pants. Satversmes tiesas sēdes atklātums

(1) Satversmes tiesas sēdes notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar valsts noslēpuma, komercnoslēpuma, kā arī personas privātās dzīves neaizskaramības sargāšanas interesēm.

(2) Tiesas sēdē klātesošās personas drīkst izdarīt rakstveida piezīmes un audioierakstus, neatstājot publikai paredzētās vietas. Videoieraksti, fotouzņēmumi, kā arī audioieraksti ārpus publikai paredzētajām vietām tiesas sēdes laikā izdarāmi tikai ar tiesas sēdes priekšsēdētāja piekrišanu un tā, lai pēc iespējas netraucētu tiesas sēdes norisi.

(3) Lēmumu par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē pieņem Satversmes tiesa. Lietas izskatīšana slēgtā tiesas sēdē notiek, ievērojot visus tiesvedības noteikumus. Tiesas spriedumu jebkurā gadījumā pasludina publiski.

(30.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

28.pants. Satversmes tiesas sēde

(1) Lēmumus tiesas sēdes gaitā tiesa pieņem ar tās sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu, apspriežoties uz vietas vai apspriežu istabā. Ja lēmumu pieņem apspriežu istabā, balsošanas laikā šai istabā drīkst atrasties tikai tie tiesneši, kuri ir tiesas sastāvā. Balsošanas laikā izteiktos viedokļus nedrīkst izpaust. Ja lēmums pieņemts apspriežu istabā, tiesas sēdes priekšsēdētājs šo lēmumu paziņo pēc tam, kad tiesa atgriezusies tiesas sēdes zālē.

(1¹) Satversmes tiesa rīcības sēdē var nolemt pirms tiesas sēdes sasaukt sagatavošanas sēdi, lai izlemtu ar tiesas sēdes norisi saistītus jautājumus. Sagatavošanas sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa norīkots tiesnesis.

(2) Satversmes tiesas sēdi atklāj tiesas sēdes priekšsēdētājs. Viņš paziņo tiesas sastāvu, nosauc lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas, pārbauda to identitāti un pilnvarojumu.

(3) Ja lietas dalībnieks vai cita lietā iesaistītā persona nav ieradusies, tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro, vai šai personai pienācīgi paziņots par tiesas sēdi un vai ir zināmi tās neierašanās iemesli.

(4) Ja nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, kam pienācīgi paziņots par tiesas sēdi, tiesa lemj par lietas izskatīšanas uzsākšanu vai atlikšanu. Ja nav ieradusies pieaicinātā persona, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro klātesošo lietas dalībnieku viedokļus par to, vai var uzsākt lietas izskatīšanu bez šīs pieaicinātās personas, liecinieka, eksperta vai tulka klātbūtnes. Pēc lietas dalībnieku viedokļa uzklausīšanas tiesa lemj par lietas izskatīšanas uzsākšanu vai atlikšanu.

(5) Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu.

(6) Pēc ziņojuma lietas dalībnieki izklāsta lietas faktiskos apstākļus un juridisko pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vārdu dod pirmajam. Katra lietas dalībnieka runa lietas faktisko apstākļu un juridiskā pamatojuma izklāstam nedrīkst būt ilgāka par 30 minūtēm. Pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa runas laiku var pagarināt.

(7) Pēc tam, ja nepieciešams, tiek uzklausītas pieaicinātās personas un eksperti un pratināti liecinieki.

(8) Tad seko tiesas debates un replikas. Par to ilgumu lemj Satversmes tiesa, uzklausot klātesošo lietas dalībnieku viedokļus.

(9) Satversmes tiesas sēde beidzas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja paziņojumu par to, kad tiks pasludināts spriedums.

(10) Satversmes tiesas sēdes norisi ieraksta, izmantojot tehniskos līdzekļus, un uz minētā ieraksta pamata sagatavo Satversmes tiesas sēdes stenogrammu. Stenogrammu pievieno protokolam. Protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.

(30.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

28.¹ pants. Rakstveida process

(1) Gadījumos, kad lietas materiāli ir pietiekami, lai izspriestu lietu rakstveida procesā, tiesas sēdi ar lietas dalībnieku piedalīšanos var nerīkot. Lietas izspriešanu rakstveida procesā nosaka šā likuma 22.panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā.

(1¹) Saskaņā ar šā panta pirmo daļu lemjot par lietas izskatīšanu rakstveida procesā vai tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, ņem vērā arī lietas iespējamo ietekmi uz tiesību sistēmu, konstitucionālo institūciju savstarpējām attiecībām, līdzšinējo Satversmes tiesas judikatūru un valsts budžetu.

(2) Lietas dalībniekiem ir tiesības rakstveidā izteikt savu viedokli par lietas materiāliem 15 dienu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

(3) Lietu rakstveida procesā izskata un nolēmumu taisa apspriežu istabā.

(4) Ja, izskatot lietu rakstveida procesā, tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot lietā nozīmīgus apstākļus, tā lietu turpina izskatīt tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos.

(30.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2011. un 22.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

28.² pants. Procesuālās sankcijas

(1) Šajā pantā noteiktajos gadījumos tiesa var piemērot šādas procesuālās sankcijas:

1) brīdinājumu;

2) izraidīšanu no tiesas sēdes zāles;

3) naudas sodu.

(2) Brīdinājumu tiesas sēdes priekšsēdētājs var izteikt personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā.

(3) Izraidīšanu no tiesas sēdes zāles var piemērot gadījumos, kad persona, kurai izteikts brīdinājums, atkārtoti traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā. Klātesošās personas, kas nav lietas dalībnieki vai citas lietā iesaistītās personas, izraida tiesas sēdes priekšsēdētājs, bet lietas dalībniekus — tiesa. Ja lietas dalībnieka — valsts institūcijas vai amatpersonas — pārstāvis izraidīts no tiesas sēdes zāles, par to paziņo institūcijai vai amatpersonai, kuru viņš pārstāv.

(4) Tiesa var uzlikt naudas sodu šādos gadījumos un apmēros:

1) ja lietas dalībnieks, pieaicinātā persona, eksperts, liecinieks vai tulks neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, — naudas sodu līdz simt piecdesmit euro;

2) ja lietas dalībnieks vai cita lietā iesaistītā persona, kurai izteikts brīdinājums, atkārtoti traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, — naudas sodu līdz divsimt divdesmit euro.

(5) Tiesas lēmuma atvasinājumu (izrakstu no protokola) par naudas soda uzlikšanu nosūta personai, kurai naudas sods uzlikts.

(6) Persona, kurai uzlikts naudas sods, desmit dienu laikā pēc tiesas lēmuma atvasinājuma (izraksta no protokola) saņemšanas var lūgt Satversmes tiesu, lai to atbrīvo no naudas soda vai samazina tā apmēru.

(7) Naudas sodu piedzen Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(30.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. un 22.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

30.pants. Satversmes tiesas sprieduma pieņemšana

(1) Pēc Satversmes tiesas sēdes notiek tiesnešu apspriede, kurā tiek taisīts spriedums Latvijas Republikas vārdā. Balsošanas laikā apspriežu istabā drīkst atrasties tikai tie tiesneši, kuri ir tiesas sastāvā.

(1¹) Ja tiesnešu apspriedes laikā tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot lietā nozīmīgus apstākļus, tā atsāk lietas izskatīšanu pēc būtības.

(2) Tiesa spriedumu pieņem ar balsu vairākumu. Tiesneši var balsot tikai "par" vai "pret".

(3) Balsīm sadaloties līdzīgi, tiesa taisa spriedumu, ka apstrīdētā tiesību norma (akts) atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai.

(4) Spriedumu pieņem ne vēlāk kā 30 dienas pēc Satversmes tiesas sēdes. Ja sprieduma sagatavošanai nepieciešams ilgāks termiņš, Satversmes tiesa termiņu var pagarināt par 30 dienām un par to paziņo lietas dalībniekiem. Ne vēlāk kā trīs dienas pēc sprieduma pieņemšanas to nosūta lietas dalībniekiem.

(5) Spriedumu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs.

(6) Tiesnesis, kurš balsojis pret viedokli, kas izteikts spriedumā, mēneša laikā var izteikt rakstveidā savas atsevišķās domas, kuras pievieno lietai, bet tiesas sēdē tās nepaziņo.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000. un 22.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

31.pants. Satversmes tiesas sprieduma saturs

Satversmes tiesas spriedumā norādāms:

1) sprieduma taisīšanas laiks un vieta;

2) Satversmes tiesas sastāvs un tiesas sēdes sekretārs;

3) lietas dalībnieki (norādot pieteikuma iesniedzēju);

4) šā likuma norma, uz kuras pamata Satversmes tiesa izskatījusi lietu;

5) tiesību norma (akts), kas tiek apstrīdēta;

6) Satversmes tiesas konstatētie apstākļi;

7) argumenti un pierādījumi, ar kuriem pamatoti Satversmes tiesas secinājumi;

8) argumenti un pierādījumi, ar kuriem Satversmes tiesa noraida tos vai citus pierādījumus;

9) Satversmes norma vai cita tiesību norma, no kuras vadījusies Satversmes tiesa, novērtējot apstrīdētās tiesību normas (akta) atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normai;

10) Satversmes tiesas nolēmums par to, vai apstrīdētā tiesību norma (akts) atbilst vai neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai;

11) attiecībā uz spēkā esošo apstrīdēto tiesību normu (aktu) — brīdis, ar kuru tā zaudē spēku, ja Satversmes tiesa nospriedusi, ka šī norma (akts) neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai;

12) ja nepieciešams, — citi tiesas nolēmumi;

13) norāde, ka Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.1997. un 30.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

33.pants. Satversmes tiesas sprieduma publicēšana

(1) Satversmes tiesas spriedumu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī atbilstoši Satversmes tiesas reglamentam nosūta vai izsniedz lietas dalībniekiem. Ja lietai tiek pievienotas tiesneša atsevišķās domas, tās publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" divu mēnešu laikā pēc Satversmes tiesas sprieduma pieņemšanas.

(2) Satversmes tiesa reizi gadā publicē Satversmes tiesas spriedumu krājumu, kurā pilnībā ietverti visi spriedumi un lietām pievienotās tiesnešu atsevišķās domas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000., 06.03.2008., 10.12.2009. un 22.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

(Nodaļas nosaukums 22.01.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

34.pants. Satversmes tiesas tienešu ienākumu gūšanas, amatu savienošanas un citi ierobežojumi

(1) Satversmes tiesas tiesnešu ienākumu gūšanas un amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī citi ierobežojumi un pienākumi noteikti likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis ir tiesīgs pildīt amatu starptautiskā tiesā vai pārstāvēt Latvijas valsti, ieņemot amatu starptautiskā institūcijā, ja tas nav pretrunā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" un šāda amata pildīšanai piekritusi Satversmes tiesa. Piekrišanu izsaka, pieņemot attiecīgu lēmumu aizklātā balsošanā ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu.

(3) Satversmes tiesa tādam tiesnesim, kas pilda amatu starptautiskā tiesā vai pārstāv Latvijas valsti, ieņemot amatu starptautiskā institūcijā, var apturēt Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras uz laiku, kamēr tiesnesis pilda attiecīgo amatu, bet ne ilgāk kā trīs gadus. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš netiek pagarināts par laiku, uz kuru apturētas viņa pilnvaras.

(4) Ja Satversmes tiesas tiesnesis savieno tiesneša amatu ar citiem amatiem vai darbību, viņš nodrošina, lai tādēļ neciestu tiesneša cieņa un gods, objektivitāte un tiesas neatkarība.

(06.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.03.2008.)

35.pants. Satversmes tiesas tiesneša neaizskaramība

(1) Kriminālprocesu pret Satversmes tiesas tiesnesi drīkst uzsākt tikai ģenerālprokurors. Kriminālvajāšanas uzsākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi, kā arī viņa apcietināšana nav pieļaujama bez Satversmes tiesas piekrišanas. Šā lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.

(2) Satversmes tiesas tiesneša aizturēšana, piespiedu atvešana un pakļaušana kratīšanai var notikt tikai ar Satversmes tiesas piekrišanu. Šos jautājumus Satversmes tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā.

(3) (Izslēgta ar 03.09.2020. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000. un 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 29.09.2020.)

36.pants. Satversmes tiesas tiesneša disciplinārā atbildība

(1) Satversmes tiesas tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par:

1) šā likuma 34.pantā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu;

2) darba pienākumu nepildīšanu;

3) necienīgu rīcību;

4) (izslēgts ar 03.09.2020. likumu).

(2) Disciplinārlietu var ierosināt Satversmes tiesas priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai ne mazāk kā trīs Satversmes tiesas tiesneši.

(3) Disciplinārlietu izskatīšanai sagatavo Satversmes tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka norīkots tiesnesis.

(4) Disciplinārlietu izskata Satversmes tiesa pilnā sastāvā, piedaloties visiem Satversmes tiesas tiesnešiem, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Tiesnesis, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta, nav tiesas sastāvā. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par četriem tiesnešiem. Sēdi vada Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

(5) Lēmumu disciplinārlietā Satversmes tiesa pieņem ar balsu vairākumu, izņemot 10.panta trešajā daļā paredzēto gadījumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, disciplinārlieta tiek izbeigta.

(6) Izskatot disciplinārlietu, Satversmes tiesa var:

1) uzlikt disciplinārsodu;

2) izbeigt disciplinārlietu.

(7) Disciplinārsodi, kurus Satversmes tiesa var uzlikt tiesnesim, ir šādi:

1) piezīme;

2) rājiens;

3) mēnešalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no amatalgas;

4) atlaišana no amata atbilstoši šā likuma 10.panta trešajai daļai.

(7¹) Izskatot disciplinārlietu, izņēmuma gadījumos var aprobežoties ar disciplinārlietas izskatīšanu sēdē, neuzliekot disciplinārsodu.

(8) Disciplinārsoda uzlikšana neizslēdz Satversmes tiesas tiesneša kriminālo un materiālo atbildību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000., 16.12.2010., 03.09.2020. un 22.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

37.pants. Satversmes tiesas finansēšana

Satversmes tiesu finansē no valsts budžeta. Satversmes tiesu finansē tādā veidā, lai nodrošinātu Satversmes tiesas neatkarību un efektīvu konstitucionālās uzraudzības funkcijas veikšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 29.09.2020.)

38.pants. Satversmes tiesas tiesneša atlīdzība

Satversmes tiesas tiesneša atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

39.pants. Satversmes tiesas tiesnešu sociālās garantijas

(Izslēgts ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

40.pants. Satversmes tiesas amatpersonas un darbinieki

(1) Satversmes tiesas priekšsēdētājs budžeta ietvaros nosaka Satversmes tiesas iekšējo struktūru, amatpersonu un darbinieku amatu sarakstu, kā arī amatpersonu, kas nodrošina tiesas administratīvo darbu (lietvedības organizēšana, personālvadība, finanšu vadība, materiāltehniskais nodrošinājums u.tml.) un atbild par to.

(1¹) Satversmes tiesas administratīvo darbu organizē un nodrošina Administrācijas vadītājs. Administrācijas vadītāja padotībā ir visas uz darba līguma pamata strādājošās Satversmes tiesas amatpersonas un darbinieki.

(2) Satversmes tiesas amatpersonu un darbinieku darba attiecības regulē Darba likums. Satversmes tiesas tiesneša palīgu pieņem darbā uz Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru laiku, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomnieku un palīgu — uz Satversmes tiesas priekšsēdētāja pilnvaru laiku.

(3) Satversmes tiesas amatpersonu un darbinieku atlīdzību (piemēram, mēnešalgu, piemaksas, sociālās garantijas) nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 01.12.2009., 10.12.2009. un 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 29.09.2020.)

1. Ja pirmās Satversmes tiesas pirmās sēdes sanākšanas brīdī pie amata pienākumu pildīšanas stājušies visi Satversmes tiesas tiesneši, Satversmes tiesa ievēlē Satversmes tiesas priekšsēdētāju šā likuma 12.pantā noteiktajā kārtībā, bet, ja šajā brīdī pie amata pienākumu pildīšanas nav stājušies visi Satversmes tiesas tiesneši, Satversmes tiesa ar vienkāršu balsu vairākumu no to Satversmes tiesas tiesnešu skaita, kuri stājušies pie amata pienākumu pildīšanas, ievēlē Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāju. Par Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāju var būt tikai Satversmes tiesas tiesnesis, kurš stājies pie amata pienākumu pildīšanas.

2. Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājam ir visas Satversmes tiesas priekšsēdētāja tiesības līdz brīdim, kad tiek ievēlēts Satversmes tiesas priekšsēdētājs.

3. Satversmes tiesas tiesnešiem mēneša amatalgu 2003.gadā izmaksā tādā apmērā, kāds noteikts līdz 2003.gada 30.jūnijam.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

4. Satversmes tiesas tiesnešiem mēneša amatalgu 2004.gadā izmaksā 80 procentu apmērā no šā likuma 38.pantā noteiktās mēneša amatalgas.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

5. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (mēneša amatalgu, prēmijas u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

6. (Izslēgts ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

7. (Izslēgts ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

8. Šā likuma 4.panta otrās daļas jaunā redakcija, kas nosaka prasības personai, kura pretendē uz Satversmes tiesas tiesneša amatu, neattiecas uz personu, kura apstiprināta par Satversmes tiesas tiesnesi līdz šo prasību spēkā stāšanās dienai.

(10.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

9. Šā likuma 19.³ pants neattiecas uz pieteikumiem, kas Satversmes tiesai iesniegti līdz šā panta spēkā stāšanās dienai. Attiecībā uz šā likuma 19.³ pantā minētajiem normatīvajiem aktiem, kas stājušies spēkā pirms minētā panta spēkā stāšanās, pieteikumu par lietas ierosināšanu var iesniegt sešu mēnešu laikā no šā panta spēkā stāšanās dienas.

(10.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

10. Šā likuma normas, kas paredz, ka lieta sagatavojama piecu mēnešu laikā un atbildes raksta iesniegšanas termiņš ir vismaz divi mēneši, neattiecas uz lietām, kuras ierosinātas līdz šo normu spēkā stāšanās dienai.

(10.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

11. Satversmes tiesas tiesnešiem izmaksājama vienreizēja kompensācija. To aprēķina kā mēneša amatalgas, kāda Satversmes tiesas tiesnesim tiktu izmaksāta atbilstoši likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumu 20.punkta trešā teikuma redakcijai, kas būtu spēkā 2011.gada 1.janvārī, ievērojot Satversmes tiesas likuma 38.panta redakciju, kāda bija spēkā 2010.gada 16.decembrī, un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku likuma 6.¹ pantā Satversmes tiesas tiesnesim noteiktās mēnešalgas starpību neto. Kompensāciju neapliek ar nodokļiem.

(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

12. Šā likuma 19.² panta ceturtās daļas otrais teikums neattiecas uz pieteikumiem, kas Satversmes tiesai iesniegti līdz 2011.gada 1.jūlijam. Konstitucionālo sūdzību par pamattiesību aizskārumu, kurš radies pirms 2011.gada 1.jūlija un atbilst šā likuma 19.² panta ceturtās daļas otrā teikuma prasībām, var iesniegt līdz 2012.gada 1.janvārim.

(19.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2011.)

13. Grozījumi šā likuma 19.³ pantā, kas paredz teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņus, piemērojami tiem teritorijas plānojumiem vai lokālplānojumiem, kas izstrādāti atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam. Pieteikumus par lietas ierosināšanu attiecībā uz teritorijas plānojumiem vai detālplānojumiem, kas izstrādāti atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam, Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc attiecīgo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

(01.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

14. Šā likuma 9.panta trešā daļa pēc tās spēkā stāšanās piemērojama arī Satversmes tiesas tiesnesim, kura pilnvaras apturētas pirms šā likuma 9.panta trešās daļas spēkā stāšanās.

(05.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.10.2013.)

15. Šā likuma 11. panta ceturtajā daļā paredzētais izņēmums (attiecībā uz lietām, kurās pieņemts lēmums par tiesvedības apturēšanu, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normas spēkā esamību un interpretāciju) attiecināms arī uz tiesnesi, kurš bija tiesas sastāvā, kas līdz 2017. gada 30. martam pieņēma šādu lēmumu, un attiecīgā tiesneša pilnvaras izbeidzas 2017. gada 31. martā.

(16.03.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.03.2017.)

16. Līdz tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likuma spēkā stāšanās dienai personai, kas pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņa izbeigšanās atgriežas prokurora amatā atbilstoši šā likuma 7.¹ panta 4.¹ daļai, ir tiesības uz prokurora izdienas pensiju, ja tās izdienas stāžs saskaņā ar Prokuroru izdienas pensiju likumu nav mazāks par 20 gadiem. Ja šāda persona prokurora izdienas pensijā dodas pirms tam, kad pagājuši pieci gadi kopš atgriešanās prokurora amatā, tad prokurora izdienas pensijas aprēķinā par pēdējiem pieciem gadiem ņem vērā personas vidējo mēneša darba samaksu pēc atgriešanās prokurora amatā (prokurora vidējo mēneša darba samaksu), bet par atlikušo laiku — vidējo mēneša darba samaksu Satversmes tiesas tiesneša amata pildīšanas laikā.

(22.01.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

17. Šā likuma 20.¹ pants stājas spēkā 2026. gada 1. jūnijā.

(22.01.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.02.2026. 20.¹ pants iekļauts likuma redakcijā uz 01.06.2026.)

18. Ministru kabinets šā likuma 20.¹ panta otrās daļas otrajā teikumā minētos noteikumus izdod līdz 2026. gada 31. maijam.

(22.01.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.02.2026.)