|
Ministru kabineta noteikumi Nr.118
Rīgā 2002.gada 12.martā (prot. Nr.11 40.§)
Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 12.panta otro daļu (Grozīta ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509) 1. Noteikumi nosaka kvalitātes normatīvus virszemes un pazemes ūdeņiem.
2. Pasākumi, kas veikti šo noteikumu prasību īstenošanai, nedrīkst tieši vai netieši palielināt ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojumu.
3. Ja uz vienu ūdenstilpi vai ūdensteci attiecas šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos noteikti atšķirīgi ūdens kvalitātes normatīvi, piemēro tos kvalitātes normatīvus, kuri nosaka stingrākas prasības.
4. Ūdens kvalitātes normatīvi, kas nosaka prioritāro vielu (1.pielikuma 1.tabula) un bīstamo vielu (1.pielikuma 2.tabula) koncentrāciju robežlielumus ūdenī un prioritāro vielu koncentrāciju robežlielumus biotā (1.pielikuma 3.tabula), attiecas uz visiem virszemes ūdeņiem, to skaitā prioritārajiem zivju ūdeņiem un dzeramā ūdens ieguvei izmantojamajiem virszemes ūdeņiem. (MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā) 5. Piemērojot šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.tabulā minētos ūdens kvalitātes normatīvus un 1.pielikuma 3.tabulā minētos kvalitātes normatīvus biotai, ņem vērā:
5.1. ietekmētās teritorijas paredzamo izmantošanas veidu;
5.2. nepieciešamību novērst ūdens piesārņojumu ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā minētajām ūdens videi īpaši bīstamajām vielām un samazināt ūdens piesārņojumu ar pārējām šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā minētajām prioritārajām vielām un 2.tabulā minētajām vielām;
5.3. ka šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.tabulā minētie vides kvalitātes normatīvi ir izteikti kā piesārņojošās vielas vai vielu grupas kopējā koncentrācija visā ūdens paraugā;
5.4. ka vides kvalitātes normatīvi metāliem attiecas uz koncentrāciju šķīdumā – ūdens fāzi, kuru iegūst, paraugu filtrējot caur 0,45 μm filtru vai veicot līdzīgu priekšapstrādi. Novērtējot ūdens atbilstību metālu un to savienojumu vides kvalitātes normatīviem, var ņemt vērā metālu dabisko fona koncentrāciju, ja tā neļauj ievērot atbilstību vides kvalitātes normatīviem, kā arī ūdens cietību, ūdeņraža jonu koncentrāciju (pH vērtību, kas izteikta kā ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvais decimāllogaritms) vai citus kvalitātes rādītājus, kas ietekmē metālu bioloģisko pieejamību. (MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā) 5. 1 Virszemes ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:
5. 11. dažādos gadalaikos katrā ūdensobjekta reprezentatīvā monitoringa vietā mērīto prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrāciju vidējā aritmētiskā vērtība nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.tabulā noteikto gada vidējo koncentrāciju;
5. 12. katrā reprezentatīvā ūdensobjekta monitoringa vietā mērītā vienreizējā prioritāro vielu koncentrācija nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju;
5. 13. prioritāro vielu koncentrācija biotā nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 3.tabulā noteikto vides kvalitātes normatīvu. (MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā) 6. Vides ministrija ne retāk kā reizi četros gados izvērtē šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā ietverto informāciju un, ja nepieciešams, papildina to, pamatojoties uz:
6.1. datiem par ķīmiskās vielas vai vielu grupas bīstamību ūdens videi un cilvēku veselībai;
6.2. ķīmisko vielu riska novērtējuma rezultātiem;
6.3. attiecīgās ķīmiskās vielas importēto, saražoto un izmantoto daudzumu, lietošanas vai uzglabāšanas apstākļiem;
6.4. fizisko un juridisko personu iesniegtiem pamatotiem ierosinājumiem un ekspertu atzinumu. (Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897) 7. Par šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā ietvertās informācijas izvērtēšanu Vides ministrija informē sabiedrību, vides aizsardzības un veselības aizsardzības valsts institūcijas, kā arī citas attiecīgās institūcijas. (Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897) 7. 1 Ja Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanai ir nepieciešams noteikt stingrākus vides kvalitātes normatīvus piesārņojošām vielām ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi, kuras noteiktas Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Noteikumi par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību” 5.pielikumā, piemēro šo noteikumu 2.pielikumā minētās prasības. (MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā) 8. Prioritārie zivju ūdeņi ir saldūdeņi, kuros nepieciešams veikt ūdens aizsardzības vai ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus, lai nodrošinātu zivju populācijai labvēlīgus dzīves apstākļus. Prioritārie zivju ūdeņi noteikti šo noteikumu 2. 1 pielikumā. Vides ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju ne retāk kā reizi sešos gados izvērtē prioritāro zivju ūdeņu sarakstu. (MK 01.10.2002. noteikumu Nr.446 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752) 9. Šīs nodaļas nosacījumi neattiecas uz dabiskiem vai mākslīgiem dīķiem, kurus izmanto intensīvai zivju audzēšanai.
10. Prioritāros zivju ūdeņus iedala:
10.1. lašveidīgo zivju ūdeņos, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt lašu (Salmo salar), taimiņu un strauta foreļu (Salmo trutta), alatu (Thymallus thymallus) un sīgu (Coregonus) eksistenci;
10.2. karpveidīgo zivju ūdeņos, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt karpu dzimtas (Cyprinidae) zivju, kā arī līdaku (Esox lucius), asaru (Perca fluviatilis) un zušu (Anguilla anguilla) eksistenci.
11. Lai kontrolētu prioritāro zivju ūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem 12 mēnešus vienā un tajā pašā vietā, ievērojot šo noteikumu 3.pielikumā noteikto paraugu ņemšanas biežumu. Prioritāro zivju ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:
11.1. prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem parametriem — pH, BSP5, nejonizētais amonjaks, amonija joni, nitrītjoni, kopējais brīvā hlora atlikums, cinks un varš —, atbilst 95 % paraugu. Ja paraugus ņem retāk nekā reizi mēnesī, minētajām prasībām jāatbilst visiem paraugiem;
11.2. prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem parametriem — temperatūra un izšķīdušais skābeklis —, atbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktais paraugu daudzums;
11.3. suspendēto vielu vidējā koncentrācija atbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām;
11.4. prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācija nepārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā minētos vides kvalitātes normatīvus;
11.5. nav apstākļu, kas rada kaitējumu zivju populācijai. (Grozīts ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897) 12. Nosakot šo noteikumu 11.punktā minēto paraugu daudzumu, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas.
13. Prioritāro zivju ūdeņu kvalitātes neatbilstība šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa augsnes sastāvā esošas vielas, kas dabisku procesu dēļ nonāk ūdeņos (turpmāk — dabiskā ūdeņu bagātināšanās).
19. Virszemes ūdeņus, kurus izmanto vai kurus paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei un kurus piegādā, izmantojot ūdensapgādes sistēmu (turpmāk — dzeramā ūdens ieguvei izmantojamie virszemes ūdeņi), iedala trīs kategorijās atbilstoši izmantotajām ūdens attīrīšanas metodēm:
19.1. A1 kategorija — izmantota vienkārša fizikāla attīrīšana un dezinfekcija;
19.2. A2 kategorija — izmantota fizikāla un ķīmiska attīrīšana un dezinfekcija;
19.3. A3 kategorija — izmantota intensīva fizikāla un ķīmiska attīrīšana, pastiprināta attīrīšana un dezinfekcija.
20. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamie virszemes ūdeņi atbilstoši iedalījumam šo noteikumu 19.punktā minētajās kategorijās norādīti šo noteikumu 5.pielikumā. Vides ministrija ne retāk kā reizi četros gados izvērtē šo noteikumu 5.pielikumā ietverto informāciju. (Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752) 21. Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem noteikti šo noteikumu 6.pielikumā. Kvalitātes normatīvus piemēro pirms ūdeņu attīrīšanas atbilstoši noteiktajai kategorijai.
22. Lai kontrolētu dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem vienā un tajā pašā vietā, ievērojot šo noteikumu 6.pielikumā noteikto paraugu ņemšanas biežumu. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:
22.1. šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajiem robežlielumiem atbilst 95 % paraugu;
22.2. pārējām šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām atbilst 90 % paraugu;
22.3. atlikušie paraugi, kas neatbilst kvalitātes normatīviem, atšķiras no tiem ne vairāk kā par 50 % (šis nosacījums neattiecas uz mikrobioloģiskajiem parametriem, temperatūru, pH un izšķīdušo skābekli), bet tas nerada kaitējumu cilvēku veselībai;
22.4. kvalitātes normatīviem atbilst attiecīgo parametru vērtības tajos ūdens paraugos, kuri pēc neatbilstoša parauga konstatēšanas ņemti ar tādu laika intervālu, kas nodrošina datu statistisko ticamību.
23. Nosakot šo noteikumu 22.punktā minēto paraugu daudzumu, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas, vai neraksturīgi laikapstākļi.
24. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu neatbilstība šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa plūdi, cita dabas katastrofa vai dabiskā ūdeņu bagātināšanās un ja šī neatbilstība nerada kaitējumu cilvēka veselībai.
25. Šo noteikumu 9.pielikumā noteiktos ūdens kvalitātes normatīvus piemēro pazemes ūdeņu horizontiem un to kompleksiem, kuru ūdeni bez apstrādes izmanto par dzeramo ūdeni un kuros vidējais ūdens ieguves apjoms pārsniedz 10 m 3 dienā, kā arī pazemes ūdeņu horizontiem un to kompleksiem, kuru ūdeni bez apstrādes paredzēts izmantot par dzeramo ūdeni. Ja hlorīdjonu, sulfātjonu, elektrovadītspējas, dzelzs vai permanganāta indeksa kvalitātes normatīvi ir pārsniegti dabisku procesu dēļ, nav pieļaujama tieša vai netieša emisija vai citas darbības, kas varētu izraisīt attiecīgo parametru vērtību palielināšanos konkrētajā ūdens horizontā vai to kompleksā. (Grozīts ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509) 26. Šo noteikumu 10.pielikuma 1.tabulā noteiktos ūdens kvalitātes normatīvus piemēro pazemes ūdeņu stāvokļa novērtēšanai, izņemot šo noteikumu 25.punktā minētos pazemes ūdeņu horizontus un to kompleksus. Ja novērtēšanas rezultāti liecina, ka:
26.1. piesārņojuma līmenis ir pārsniedzis mērķlieluma un robežlieluma vidējo aritmētisko vērtību, šajā teritorijā veic pasākumus, lai precizētu piesārņojuma areāla robežas, novērtētu, vai piesārņojums nerada risku cilvēku veselībai un videi, kā arī novērstu turpmāku pazemes ūdeņu piesārņošanu;
26.2. piesārņojuma līmenis pārsniedz robežlielumu, tad, ņemot vērā ģeoloģiskos, hidroģeoloģiskos, hidrodinamiskos apstākļus un antropogēnās iedarbības radīto slodzi attiecīgajā teritorijā, novērtē, vai vides sanācija ir nepieciešama un tehniski iespējama bez tādu pasākumu īstenošanas, kuri paaugstinātu apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi, kā arī novērtē, vai pasākumiem piesārņoto pazemes ūdeņu vietu sanācijai un kontrolei nav nesamērīgi augstas izmaksas. Pamatojoties uz veikto novērtējumu, pazemes ūdeņu attīrīšanas pakāpi katram piesārņojuma areālam nosaka individuāli. Sanāciju veic saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu” un Vides aizsardzības likumu. (Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897) 26. 1 Ja piesārņotajās vietās, kuras ir reģistrētas atbilstoši normatīvajos aktos par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtību noteiktajām prasībām, pazemes ūdeņus saskaņā ar sanācijas programmu nav iespējams attīrīt līdz šo noteikumu 10.pielikuma 1.tabulā noteiktajiem robežlielumiem, tos attīra vismaz tiktāl, lai pazemes ūdeņi atbilstu šo noteikumu 10.pielikuma 2.tabulā noteiktajām prasībām. (Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897) 27. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – centrs) nosaka konkrētas paraugu ņemšanas vietas, to attālumu līdz tuvākajai piesārņojošo vielu emisijas vietai un paraugu ņemšanas dziļumu prioritāro un bīstamo vielu un prioritāro zivju ūdeņu monitoringam. (Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897) 28. Šo noteikumu prasību izpildei nepieciešamās analīzes veic akreditētā laboratorijā. Laboratorijai ir tiesības izmantot citas testēšanas metodes, nekā noteikts šo noteikumu 3., 8. un 9.pielikumā, ja attiecīgie Latvijas nacionālie standarti vai Latvijā adaptētie starptautiskie standarti paredz metožu maiņu un iegūtie rezultāti ir salīdzināmi ar rezultātiem, ko iegūst ar šo noteikumu 3., 8. un 9.pielikumā minētajām testēšanas metodēm, un ja ar citu testēšanas metodi sasniedzama tikpat augsta noteikšanas robeža, precizitāte un pareizība, ņemot vērā, ka:
28.1. noteikšanas robeža ir mazākā nosakāmā vielas koncentrācija paraugā, ko var konstatēt, bet ne vienmēr var izteikt kā noteiktu vērtību;
28.2. precizitāte ir atšķirība starp neatkarīgu testu rezultātiem, kas veikti noteiktos apstākļos (gadījuma kļūda);
28.3. pareizība ir atšķirība starp liela skaita atkārtoto mērījumu vidējo vērtību un pieņemto references vērtību (sistemātiskā kļūda). (Grozīts ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509) 29. Operators, kas virszemes vai pazemes ūdeņos novada prioritārās vai bīstamās vielas, veic prioritāro un bīstamo vielu emisijas monitoringu. Monitoringu un kontroli veic saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī". (Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897) 30. Vides valsts monitoringa vajadzībām Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde apzina prioritāro vai bīstamo vielu emisijas ietekmētās teritorijas. Centrs apkopo savākto informāciju un ietekmētajās teritorijās kontrolē ūdeņu piesārņojumu ar prioritārajām un bīstamajām vielām, ievērojot Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumu Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" prasības. (Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897) 31. Centrs veic prioritāro zivju ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma prasībām. (Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897) 32. Ja monitoringa dati liecina, ka lašveidīgo zivju ūdeņos skābekļa koncentrācija ir mazāka par 6 mg/l, bet karpveidīgo zivju ūdeņos — mazāka par 4 mg/l, centrs un Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes noskaidro skābekļa koncentrācijas pazemināšanās iemeslus un veic pasākumus, lai novērstu kaitējumu zivju populācijai. (Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897) 33. Ja monitoringa dati liecina, ka prioritāro zivju ūdeņu kvalitāte ir augstāka par šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām, centram ir tiesības samazināt paraugu ņemšanas biežumu. Ja centrs konstatē, ka konkrētus prioritāros zivju ūdeņus piesārņojums neietekmē vai nav apstākļu, kas varētu pasliktināt šo ūdeņu kvalitāti, tam ir tiesības uz diviem gadiem pārtraukt šādu ūdeņu paraugu ņemšanu. (Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897) 34. (Svītrots ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509.)
35. Ūdens lietotājs, kas sagatavo dzeramo ūdeni un piegādā to patērētājiem, veic dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 6., 7. un 8.pielikumā noteiktajām prasībām.
36. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu paraugus ņem ūdens ņemšanas vietās pirms ūdens novadīšanas uz attīrīšanas iekārtām. Ūdens paraugu ņemšanai lietotie trauki, kā arī reaģenti un metodes, kas tiek izmantotas parauga daļas konservēšanai, paraugu transportēšana, uzglabāšana un konservēšana nedrīkst būtiski ietekmēt analīžu rezultātus. Analīzes veic pēc parauga izkāšanas caur stiepļu sietu, lai to atbrīvotu no peldošiem gružiem, tai skaitā koka un plastmasas gabaliem.
37. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu paraugu ņemšanas un analīžu biežums nedrīkst būt mazāks par šo noteikumu 7.pielikumā noteikto minimālo biežumu gadā. Paraugus ņem visu gadu ar vienādiem laika intervāliem, lai iegūtu pilnīgu informāciju par ūdeņu kvalitāti.
38. Ja monitoringa dati liecina, ka dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitāte atsevišķos parametros ir augstāka par šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām, institūcijai, kura nosaka paraugu ņemšanas biežumu, ir tiesības atļaut operatoram attiecīgos paraugus ņemt retāk, nekā noteikts šo noteikumu 7.pielikumā, ievērojot normatīvo aktu par dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, monitoringa un kontroles kārtību. (MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1118 redakcijā) 39. Ūdens lietotājs, kas sagatavo dzeramo ūdeni un piegādā to patērētājiem, veic dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo pazemes ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 9.pielikumā noteiktajām prasībām un ūdens ieguves atradņu pases nosacījumiem.
40. Šo noteikumu 9.pielikuma 1.tabulā minēto parametru koncentrācijas noteikšanai lieto tādas testēšanas metodes, ar kurām sasniedzama tikpat augsta noteikšanas robeža, precizitāte un pareizība, kā minēts šo noteikumu 9.pielikuma 2.tabulā. Neatkarīgi no izmantotās testēšanas metodes jutības rezultātus norāda ar tādu pašu decimāldaļu skaitu kā šo noteikumu 9.pielikuma 1.tabulā.
41. Ja monitoringa rezultāti vai citi dati liecina, ka konkrētajā ūdensobjektā ir pārsniegti ūdens kvalitātes normatīvu robežlielumi vai ka ūdensobjektam noteiktie vides kvalitātes mērķi netiks sasniegti plānotajos termiņos, Vides ministrija uzdod vides aizsardzības institūcijām:
41.1. izpētīt neatbilstības cēloņus;
41.2. pārskatīt attiecīgos nosacījumus, kuri ietverti atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai, samazinot noteiktos emisijas limitus;
41.3. pārskatīt monitoringa programmas un izdarīt tajās grozījumus;
41.4. veikt citus pasākumus, kas novērstu turpmāku ūdens kvalitātes pasliktināšanos un veicinātu tās uzlabošanos. (Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509) 42. Vides ministrija neuzdod veikt šo noteikumu 41.punktā minētos pasākumus, ja neatbilstības cēloņi ir nepārvaramas varas apstākļi, tai skaitā lieli plūdi vai ilgstošs sausums, un ir ievērotas Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktās prasības par īslaicīgiem izņēmumiem vides kvalitātes mērķu sasniegšanai. (Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897) 43. Vides ministrija atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 17.pantam izstrādā rīcības programmu prioritāro zivju ūdeņu piesārņojuma samazināšanai un šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām atbilstošas kvalitātes nodrošināšanai. (MK 07.07.2008. noteikumu Nr.509 redakcijā) 44. Lai par ūdens vides aizsardzību informētu sabiedrību, valsts un pašvaldību iestādes, centrs:
44.1. reizi divos gados sagatavo ziņojumu par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību, ietverot informāciju par šo noteikumu 13., un 24.punktā noteikto prasību piemērošanu un attiecīgi veiktajiem pasākumiem;
44.2. pārskatā par Latvijas vides stāvokli katru gadu ietver informāciju par monitoringa rezultātiem saskaņā ar šo noteikumu 29., 30., 31., 35. un 39.punktā noteiktajām prasībām;
44.3. nodrošina, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kas tiek sniegta Eiropas Savienības Komisijai saskaņā ar šo noteikumu 45.punktu. (Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897) 45. Lai informētu Eiropas Savienības Komisiju:
45.1. centrs:
45.1.1. vismaz reizi četros gados ziņo par grozījumiem šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā;
45.1.2. ziņo par prioritāro zivju ūdeņu noteikšanu un grozījumiem to sarakstos;
45.1.3. informē par šo noteikumu 13., 24. un 42.punktā noteikto prasību piemērošanu un attiecīgi veiktajiem pasākumiem;
45.1.4. reizi trijos gados ziņo par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību un šo noteikumu izpildi. Ziņojumu par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību nosūta deviņu mēnešu laikā pēc attiecīgā kalendāra gada beigām;
45.1.5. sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 43.punktā minēto rīcības programmu publicēšanas sniedz informāciju par tām un turpmāk reizi divos gados līdz 30.jūnijam sūta aktualizētu informāciju;
45.1.6. sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz informāciju par monitoringa rezultātiem, kas veikts atbilstoši šo noteikumu VIInodaļā noteiktajām prasībām;
45.1.7. sniedz informāciju par virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa metodēm;
45.2. (svītrots ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509). (MK 04.10.2005. noteikumu Nr.752 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897) 46. Ja prioritārie zivju ūdeņi šķērso vai veido valsts robežu, Vides ministrija pēc attiecīgās valsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas konsultējas ar attiecīgajām valstīm, lai noteiktu, kuriem ūdeņiem piemērojami šo noteikumu 3.pielikumā noteiktie kvalitātes normatīvi, un noteiktu to sasniegšanai nepieciešamos pasākumus. (Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752) 47. Ja šajos noteikumos noteiktie kvalitātes normatīvi nav sasniegti vai plānotajos termiņos netiks sasniegti pārrobežas ūdeņos, Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde informē Vides pārraudzības valsts biroju, kas savukārt informē attiecīgās valstis. (Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752) 48. Šo noteikumu III nodaļa, 16., 30., 31., 32., 33. un 34.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.
49. Vides ministrija izstrādā un līdz 2004.gada 1.janvārim iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā šo noteikumu 43.punktā minēto rīcības programmu. (Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509) 50. Šo noteikumu 44.3.apakšpunkts un 45.punkts stājas spēkā ar īpašiem noteikumiem.
51. Šajos noteikumos centram noteiktos uzdevumus līdz 2009.gada 31.jūlijam veic valsts aģentūra “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”. (MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā) Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1975.gada 16.jūnija Direktīvas 75/440/EEK par dzeramā ūdens ieguvei paredzētā virszemes ūdens kvalitāti dalībvalstīs;
2) (svītrots ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509);
3) (svītrots ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509);
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 6.septembra Direktīvas 2006/44/EK par saldūdeņu kvalitāti, ko nepieciešams aizsargāt vai uzlabot nolūkā atbalstīt zivju dzīvi;
5) Padomes 1979.gada 9.oktobra Direktīvas 79/869/EEK par dzeramā ūdens ieguvei paredzētā virszemes ūdens mērīšanas metodēm un paraugu ņemšanas un analīžu biežumu dalībvalstīs;
6) Padomes 1986.gada 12.jūnija Direktīvas 86/280/EEK par emisiju robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dažām bīstamām vielām, kas iekļautas Direktīvas 76/464/EEK pielikuma I sarakstā;
7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcību ūdens resursu politikas jomā;
8) Padomes 1991.gada 23.decembra Direktīvas 91/692/EEK, ar ko standartizē un racionalizē ziņojumus par to, kā īsteno dažas direktīvas, kas attiecas uz vidi;
9) Padomes 1988.gada 16.jūnija Direktīvas 88/347/EEK, ar ko groza II pielikumu Direktīvai 86/280/EEK par emisiju robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dažām bīstamām vielām, kas iekļautas Direktīvas 76/464/EEK pielikuma I sarakstā;
10) Padomes 1990.gada 27.jūlija Direktīvas 90/415/EEK, ar ko groza IIpielikumu Direktīvai 86/280/EEK par emisiju robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dažām bīstamām vielām, kas iekļautas Direktīvas 76/464/EEK pielikuma I sarakstā;
11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.februāra Direktīvas 2006/11/EK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē;
12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos;
13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK. Ministru prezidents A.Bērziņš
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
I. Prioritāro vielu vides
kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņos
1.tabula
|
Nr.
p.k.
|
Vielas
nosaukums
|
CAS
numurs(1)
|
Robežlielums
GVK(2) (μg/l)
|
Robežlielums
MPK(5) (μg/l)
|
|
iekšzemes virszemes
ūdeņi(3)
|
citi virszemes
ūdeņi(4)
|
iekšzemes virszemes
ūdeņi(3)
|
citi virszemes
ūdeņi(4)
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
7
|
|
1.
|
Alahlors
|
15972-60-8
|
0,3
|
0,3
|
0,7
|
0,7
|
|
2.
|
Antracēns(X)
|
120-12-7
|
0,1
|
0,1
|
0,4
|
0,4
|
|
3.
|
Atrazīns
|
1912-24-9
|
0,6
|
0,6
|
2,0
|
2,0
|
|
4.
|
Benzols
|
71-43-2
|
10
|
8
|
50
|
50
|
|
5.
|
Bromdifenilēteris(6)
(X)
|
32534-81-9
|
0,0005
|
0,0002
|
nav piemērojams
|
nav piemērojams
|
|
6.
|
Kadmijs un tā
savienojumi(X)
(atkarībā no ūdens cietības
pakāpes)(7)
|
7440-43-9
|
≤ 0,08 (1.pakāpe)
0,08 (2.pakāpe)
0,09 (3.pakāpe)
0,15 (4.pakāpe)
0,25 (5.pakāpe)
|
0,2
|
≤ 0,45 (1.pakāpe)
0,45 (2.pakāpe)
0,6 (3.pakāpe)
0,9 (4.pakāpe)
1,5 (5.pakāpe)
|
≤ 0,45 (1.pakāpe)
0,45 (2.pakāpe)
0,6 (3.pakāpe)
0,9 (4.pakāpe)
1,5 (5.pakāpe)
|
|
7.
|
C10-13
hloralkāni(X)
|
85535-84-8
|
0,4
|
0,4
|
1,4
|
1,4
|
|
8.
|
Hlorfenvinfoss
|
470-90-6
|
0,1
|
0,1
|
0,3
|
0,3
|
|
9.
|
Hlorpirifoss (etila
hlorpirifoss)
|
2921-88-2
|
0,03
|
0,03
|
0,1
|
0,1
|
|
10.
|
1,2-dihloretāns
|
107-06-2
|
10
|
10
|
nav piemērojams
|
nav piemērojams
|
|
11.
|
Dihlormetāns
|
75-09-2
|
20
|
20
|
nav piemērojams
|
nav piemērojams
|
|
12.
|
Di(2-etilheksil) ftalāts
(DEHP)
|
117-81-7
|
1,3
|
1,3
|
nav piemērojams
|
nav piemērojams
|
|
13.
|
Diurons
|
330-54-1
|
0,2
|
0,2
|
1,8
|
1,8
|
|
14.
|
Endosulfāns(X)
|
115-29-7
|
0,005
|
0,0005
|
0,01
|
0,004
|
|
15.
|
Fluorantēns
|
206-44-0
|
0,1
|
0,1
|
1
|
1
|
|
16.
|
Heksahlorbenzols(X)
|
118-74-1
|
0,01(8)
|
0,01(8)
|
0,05
|
0,05
|
|
17.
|
Heksahlorbutadiēns(X)
|
87-68-3
|
0,1(8)
|
0,1(8)
|
0,6
|
0,6
|
|
18.
|
Heksahlorcikloheksāns(X)
|
608-73-1
|
0,02
|
0,002
|
0,04
|
0,02
|
|
19.
|
Izoproturons
|
34123-59-6
|
0,3
|
0,3
|
1,0
|
1,0
|
|
20.
|
Svins un tā savienojumi
|
7439-92-1
|
7,2
|
7,2
|
nav piemērojams
|
nav piemērojams
|
|
21.
|
Dzīvsudrabs un tā
savienojumi(X)
|
7439-97-6
|
0,05(8)
|
0,05(8)
|
0,07
|
0,07
|
|
22.
|
Naftalīns
|
91-20-3
|
2,4
|
1,2
|
nav piemērojams
|
nav piemērojams
|
|
23.
|
Niķelis un tā
savienojumi
|
7440-02-0
|
20
|
20
|
nav piemērojams
|
nav piemērojams
|
|
24.
|
Nonilfenols(X)
(4-nonilfenols)
|
104-40-5
|
0,3
|
0,3
|
2,0
|
2,0
|
|
25.
|
Oktilfenols
(4-(1,1’,3,3’-tetrametilbutil)-fenols)
|
140-66-9
|
0,1
|
0,01
|
nav piemērojams
|
nav piemērojams
|
|
26.
|
Pentahlor-benzols(X)
|
608-93-5
|
0,007
|
0,0007
|
nav piemērojams
|
nav piemērojams
|
|
27.
|
Pentahlor-fenols
|
87-86-5
|
0,4
|
0,4
|
1
|
1
|
|
28.
|
Poliaromātiskie ogļūdeņraži
(PAO)(9) (X)
|
nav piemērojams
|
nav piemērojams
|
nav piemērojams
|
nav piemērojams
|
nav piemērojams
|
|
Benz(a)
pirēns(X)
|
50-32-8
|
0,05
|
0,05
|
0,1
|
0,1
|
|
Benz(b)fluorantēns(X)
|
205-99-2
|
Σ = 0,03
|
Σ = 0,03
|
nav piemērojams
|
nav piemērojams
|
|
Benz(k)fluorantēns(X)
|
207-08-9
|
|
|
|
|
|
Benz(g,h,i)perilēns(X)
|
191-24-2
|
Σ = 0,002
|
Σ = 0,002
|
nav piemērojams
|
nav piemērojams
|
|
Indeno(1,2,3-cd)pirēns(X)
|
193-39-5
|
|
|
|
|
29.
|
Simazīns
|
122-34-9
|
1
|
1
|
4
|
4
|
|
30.
|
Tributilalvas
savienojumi(X) (tributilalvas katjons)
|
36643-28-4
|
0,0002
|
0,0002
|
0,0015
|
0,0015
|
|
31.
|
Trihlorbenzoli
|
12002-48-1
|
0,4
|
0,4
|
nav piemērojams
|
nav piemērojams
|
|
32.
|
Trihlormetāns
(hloroforms)
|
67-66-3
|
2,5
|
2,5
|
nav piemērojams
|
nav piemērojams
|
|
33.
|
Trifluralīns
|
1582-09-8
|
0,03
|
0,03
|
nav piemērojams
|
nav piemērojams
|
Piezīmes.
1. (1) Vielas numurs ķīmisko vielu
reģistrā Chemical Abstracts Service.
2. (2) GVK ir gada vidējā
koncentrācija – vides kvalitātes normatīvs (turpmāk – VKN).
Ja nav citu norādījumu, GVK attiecas uz visu izomēru kopējo
koncentrāciju.
3. (3) Iekšzemes virszemes ūdeņi
ietver visus stāvošos un tekošos ūdeņus uz zemes virsmas, tai
skaitā saistītus mākslīgus vai stipri pārveidotus
ūdensobjektus.
4. (4) Citi virszemes ūdeņi ietver
pārejas un piekrastes ūdeņus, bet attiecībā uz ķīmisko
kvalitāti – arī teritoriālos ūdeņus.
5. (5) MPK ir maksimāli pieļaujamā
koncentrācija – vides kvalitātes normatīvs. Ja norādīts, ka
MPK nav piemērojams, uzskata, ka pastāvīgās izplūdēs GVK
nodrošina pietiekamu aizsardzību pret īslaicīgu un strauju
piesārņojuma koncentrācijas pieaugumu, jo GVK vērtības ir
ievērojami mazākas par tām, kas noteiktas, pamatojoties uz
akūtu toksiskumu.
6. X – ūdens videi īpaši
bīstama viela, kuras emisijas un noplūdes nepieciešams novērst
līdz 2020.gada 22.decembrim.
7. (6) Bromdifenilēteru grupā
(Nr.5) vides kvalitātes normatīvs noteikts tikai
pentabromdifenilētera izomēriem Nr. 28, 47, 99, 100, 153 un
154.
8. (7) Kadmijam un tā savienojumiem
(Nr.6) vides kvalitātes normatīvu vērtības ir atkarīgas no
ūdens cietības pakāpes (1.pakāpe: < 40 mg
CaCO3/l, 2.pakāpe: 40 līdz <50 mg
CaCO3/l, 3.pakāpe: 50 līdz < 100 mg
CaCO3/l, 4.pakāpe: 100 līdz < 200 mg
CaCO3/l, 5.pakāpe: ≥ 200 mg CaCO3/l).
9. (8) Ja nepiemēro kvalitātes
normatīvus biotai, ievieš stingrākus ūdens VKN, lai panāktu
tādu pašu aizsardzības līmeni kā ar šo noteikumu 3.tabulā
noteiktajiem VKN biotai.
10. (9) Poliaromātisko
ogļūdeņražu (PAO) prioritāro vielu grupai (Nr.28) jāievēro
katrs atsevišķais VKN: VKN benz(a)pirēnam un VKN
benz(b)fluorantēna un benz(k)fluorantēna summai un VKN benz
(g,h,i)perilēna un indeno(1,2,3-cd)pirēna summai.
II. Bīstamo vielu vides kvalitātes
normatīvi virszemes ūdeņos
2.tabula
|
Nr.
p.k.
|
Vielas nosaukums
|
CAS
numurs(1)
|
Robežlielums GVK(2)
(μg/l)
|
|
Iekšzemes virszemes
ūdeņi(3)
|
Citi virszemes
ūdeņi(4)
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
|
1.
|
Tetrahlorogleklis
|
56-23-5
|
12
|
12
|
|
2.
2.1.
2.2.
2.3.
2.4.
|
Ciklodiēna
pesticīdi:
aldrīns
dieldrīns
endrīns
izodrīns
|
.
309-00-2
60-57-1
72-20-8
465-73-6
|
Σ = 0,01
|
Σ = 0,005
|
|
3.
|
DDT kopā
(5)
|
–
|
0,025
|
0,025
|
|
para-para-DDT
|
50-29-3
|
0,01
|
0,01
|
|
4.
|
Tetrahloretilēns
|
127-18-4
|
10
|
10
|
|
5.
|
Trihloretilēns
|
79-01-6
|
10
|
10
|
|
6.
|
Arsēns un tā
savienojumi
|
7440-38-2
|
150
|
36
|
|
7.
|
Cinks un tā
savienojumi
|
7440-66-6
|
120
|
81
|
|
8.
|
Hroms un tā
savienojumi
|
7440-47-3
|
11
|
50
|
|
9.
|
Varš un tā
savienojumi
|
7440-50-8
|
9,0
|
3,1
|
|
10.
|
2,4-dihlorfenoksietiķskābe
|
94-75-7
|
10
|
10
|
|
11.
|
Akrilnitrils
|
107-13-1
|
8
|
8
|
|
12.
|
Dietilamīns
|
109-89-7
|
100
|
100
|
|
13.
|
Dimetoāts jeb rogors
|
epihlorhidrīns
|
1
|
1
|
|
14.
|
Fenoli (fenolu
indekss)
|
–
|
300
|
300
|
|
15.
|
Formaldehīds
|
50-00-0
|
1000
|
1000
|
|
16.
|
2-hloranilīns
3-hloranilīns
4-hloranilīns
|
95-51-2
108-42-9
106-47-8
|
10
|
10
|
|
17.
|
Hlorbenzols
|
108-90-7
|
1
|
1
|
|
18.
|
Polihlorbifenili (PHB)
|
–
|
0,01
|
0,01
|
|
19.
|
2,4,6-trihlorfenols
|
88-06-2
|
1
|
1
|
|
20.
|
Monocikliskie aromātiskie
ogļūdeņraži (toluols, etilbenzols, ksiloli)
|
–
|
10
|
10
|
|
21.
|
Naftas ogļūdeņraži
(ogļūdeņražu C10–C40
indekss)
|
–
|
100
|
100
|
Piezīmes.
1. (1) Vielas numurs ķīmisko vielu
reģistrā Chemical Abstracts Service.
2. (2) GVK ir gada vidējā
koncentrācija – vides kvalitātes normatīvs. Ja nav citu
norādījumu, GVK attiecas uz visu izomēru kopējo
koncentrāciju.
3. (3) Iekšzemes virszemes ūdeņi
ietver visus stāvošos un tekošos ūdeņus uz zemes virsmas, tai
skaitā saistītus mākslīgus vai stipri pārveidotus
ūdensobjektus.
4. (4) Citi virszemes ūdeņi ietver
pārejas un piekrastes ūdeņus, bet attiecībā uz ķīmisko
kvalitāti – arī teritoriālos ūdeņus.
5. (5) DDT kopā ir izomēru
1,1,1-trihlor-2,2bis(p-hlorfenil)etāna (CAS numurs 50-29-3, ES
numurs 200-024-3),
1,1,1-trihlor-2(o-hlorfenil)-2-(p-hlorfenil)etāna (CAS numurs
789-02-6; ES numurs 212-332-5),
1,1-dihlor-2,2bis(p-hlorfenil)etilēna (CAS numurs 72-55-9; ES
numurs 200-784-6) un 1,1-dihlor-2,2bis(p-hlorfenil) etāna (CAS
numurs 72-54-8; ES numurs 200-783-0) summa.
III. Prioritāro vielu vides kvalitātes
normatīvi virszemes ūdeņu biotas
organismos(1)
3.tabula
|
Nr.
p.k.
|
Vielas nosaukums
|
CAS
numurs(2)
|
Robežlielums(3)
(μg/kg)
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
1.
|
Dzīvsudrabs un tā
savienojumi
|
7439-97-6
|
20
|
|
2.
|
Heksahlorbenzols
|
118-74-1
|
10
|
|
3.
|
Heksahlorbutadiēns
|
87-68-3
|
55
|
Piezīmes.
1. (1) Izvēlas piemērotāko
indikatororganismu no zivīm, gliemjiem, vēžveidīgajiem vai
citiem biotas organismiem.
2. (2) Vielas numurs ķīmisko vielu
reģistrā Chemical Abstracts Service.
3. (3) Vides kvalitātes normatīvs
– pieļaujamā koncentrācija biotas indikatororganismu mīksto
audu mitrā masā.
2.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
1. Kvalitātes normatīvus
ūdenī, biotā un sedimentos piesārņojošām vielām ar īpaši
nozīmīgu ietekmi uz vidi nosaka, pamatojoties uz ūdens organismu
reakcijas izpēti attiecībā uz mainīgām piesārņojošo vielu
koncentrācijām.
2. Piesārņojošo vielu iedarbības
novērtēšanai izmanto šādas ūdens organismu taksonomiskās
grupas:
2.1. aļģes un (vai) makrofītus;
2.2. dafnijas vai organismus, kas raksturīgi
sāļiem ūdeņiem;
2.3. zivis.
3. Ja iespējams, šā pielikuma 2.punktā
minētajiem organismiem iegūst gan akūtās (īslaicīgās), gan
hroniskās (ilglaicīgās) piesārņojošo vielu iedarbības datus,
kas ir nozīmīgi attiecīgajam ūdensobjekta tipam, kā arī
izmanto visus pieejamos datus par jebkādiem citiem ūdens
organismiem konkrētajā ūdensobjektā.
4. Nosakot maksimālo gada vidējo
koncentrāciju:
4.1. nosaka attiecīgus drošības faktorus, kas
katrā konkrētajā gadījumā atbilst pieejamo datu raksturam un
kvalitātei, tehniskajām vadlīnijām par riska novērtēšanu
jaunām reģistrētām vielām un riska novērtēšanu esošām
vielām un ir saskaņā ar šādiem tabulā norādītajiem
drošības faktoriem:
|
Nr.
p.k.
|
Iedarbības veids
|
Drošības faktors
|
|
1.
|
Vismaz viena akūtas iedarbības
L(E)C50(1) katrā organismu grupā
|
1 000
|
|
2.
|
Viena hroniskas iedarbības NOEC
(2) zivīm, dafnijām vai organismam, kas raksturīgs
sāļiem ūdeņiem)
|
100
|
|
3.
|
Divas hroniskas iedarbības NOEC
sugām, kas pārstāv divas organismu grupas (zivis un (vai)
dafnijas vai organisms, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem, un
(vai) aļģes)
|
50
|
|
4.
|
Hroniskas iedarbības NOEC vismaz
trim sugām, kas pārstāv trīs organismu grupas (parasti zivis,
dafnijas vai organisms, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem, un
aļģes)
|
10
|
|
5.
|
Citi gadījumi, tai skaitā lauka
izpētes dati vai ekosistēmu modeļi, kas ļauj aprēķināt un
piemērot precīzākus drošības faktorus
|
Individuāls
novērtējums
|
Piezīmes.
1. (1) L(E)C50 –
letālā koncentrācija, kas pārbaudē izmantotajiem organismiem
pēc to saskarsmes ar toksisku vielu 50 % gadījumu izraisa
bojāeju.
2. (2) NOEC – vielas nekaitīga
koncentrācija.
4.2. nosakot vides kvalitātes normatīva
galīgo vērtību, ņem vērā datus par ķīmisko vielu noturību
un bioakumulāciju, ja tādi ir pieejami;
4.3. ņem vērā, ka šādi iegūts vides
kvalitātes normatīvs jāsalīdzina ar jebkādiem lauka izpētes
darbos iegūtiem pierādījumiem. Ja novērojamas anomālijas,
noteikto normatīvu pārskata, lai aprēķinātu precīzāku
drošības faktoru;
4.4. vides kvalitātes normatīvu pārskata
saskaņā ar šo noteikumu 6. un 7.punktu.
2.1pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
I. Upes un upju posmi, kas
noteikti par prioritārajiem zivju ūdeņiem
1.tabula
|
Nr.
p.k.
|
Upes nosaukums
|
Novads vai republikas
pilsēta
|
Posma robežu apraksts
|
Ūdeņu
tips*
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
|
Daugavas upju baseinu
apgabals
|
|
1.
|
Aiviekste
|
Rēzeknes, Balvu, Rugāju, Lubānas,
Madonas, Pļaviņu, Krustpils
|
visa upe
|
K
|
|
2.
|
Arona
|
Madonas
|
visa upe
|
L
|
|
3.
|
Asūnīca
|
Krāslavas, Dagdas
|
no Asūnes līdz valsts
robežai
|
K
|
|
4.
|
Balupe
|
Viļakas, Balvu, Rugāju,
Lubānas
|
visa upe
|
K
|
|
5.
|
Daugava
|
Krāslavas, Daugavpils, Daugavpils
pilsēta, Ilūkstes, Līvānu, Jēkabpils, Jēkabpils pilsēta,
Salas, Krustpils, Pļaviņu, Jaunjelgavas, Kokneses, Aizkraukles,
Skrīveru, Lielvārdes, Ķeguma, Ogres, Ikšķiles, Salaspils,
Ķekavas, Stopiņu, Mārupes, Garkalnes, Carnikavas,
Rīga
|
no valsts robežas līdz
grīvai
|
K
|
|
6.
|
Dubna
|
Aglonas, Daugavpils, Preiļu,
Vārkavas, Līvānu
|
visa upe
|
K
|
|
7.
|
Feimanka
|
Riebiņu, Preiļu, Vārkavas,
Līvānu
|
visa upe
|
K
|
|
8.
|
Indrica
|
Krāslavas, Dagdas
|
visa upe
|
K
|
|
9.
|
Jugla
|
Rīga
|
visa upe
|
K
|
|
10.
|
Kuja
|
Madonas, Cesvaines
|
visa upe
|
L
|
|
11.
|
Līčupe
|
Amatas, Ogres
|
no Kliģenes līdz
grīvai
|
L
|
|
12.
|
Lielā Jugla
|
Mālpils, Ropažu
|
no Sudas un Mērgupes satekas
līdz Zaķmuižai
|
L
|
|
13.
|
Lielā Jugla
|
Ropažu, Garkalnes
|
no Zaķmuižas līdz Juglas
ezeram
|
K
|
|
14.
|
Ludza
|
Ludzas, Ciblas, Kārsavas
|
no Lielā Ludzas ezera līdz
valsts robežai (ieskaitot posmu gar robežu)
|
K
|
|
15.
|
Malta
|
Rēzeknes, Viļānu
|
no Viļāniem līdz
grīvai
|
K
|
|
16.
|
Mazā Jugla
|
Ogres, Ikšķiles
|
no Suntažiem līdz
Dobelniekiem
|
L
|
|
17.
|
Mazā Jugla
|
Ikšķiles, Salaspils,
Stopiņu
|
no Dobelniekiem līdz Juglas
ezeram
|
K
|
|
18.
|
Mergupe
|
Amatas, Siguldas,
Mālpils
|
no Nītaures līdz
grīvai
|
L
|
|
19.
|
Nereta
|
Līvānu, Krustpils
|
no Turkiem līdz
grīvai
|
K
|
|
20.
|
Ogre
|
Ērgļu, Ogres, Lielvārdes,
Ķeguma
|
no Ērgļiem līdz
Ogresgalam
|
L
|
|
21.
|
Ogre
|
Ogres
|
no Ogresgala līdz
grīvai
|
L
|
|
22.
|
Pededze
|
Alūksnes, Gulbenes
|
no valsts robežas līdz
Litenei
|
L
|
|
23.
|
Pededze
|
Gulbenes, Rugāju,
Lubānas
|
no Litenes līdz
grīvai
|
K
|
|
24.
|
Pērse
|
Kokneses
|
no Ūsiņiem līdz
grīvai
|
K
|
|
25.
|
Rēzekne
|
Rēzeknes
|
no Sakstagala līdz Lubāna
ezeram
|
K
|
|
26.
|
Rītupe
|
Kārsavas, Baltinavas
|
no Kārsavas-Goliševas ceļa
līdz valsts robežai (ieskaitot posmu gar robežu)
|
K
|
|
27.
|
Saka
|
Salas, Jēkabpils
pilsēta
|
visa upe
|
K
|
|
28.
|
Tartaks
|
Daugavpils, Aglonas
|
visa upe
|
K
|
|
29.
|
Tumšupe
|
Siguldas, Ropažu,
Garkalnes
|
no Allažmuižas līdz
grīvai
|
L
|
|
30.
|
Veseta
|
Madonas, Pļaviņu,
Ērgļu
|
no Vietalvas–Vestienas ceļa
tilta līdz grīvai
|
L
|
|
31.
|
Ziemeļsusēja
|
Salas
|
no Ošāniem līdz
grīvai
|
K
|
|
32.
|
Zilupe
|
Zilupes, Ludzas, Ciblas
|
no Pasienes līdz valsts
robežai
|
K
|
|
Gaujas upju baseinu
apgabals
|
|
33.
|
Abuls
|
Beverīnas
|
no Trikātas līdz
grīvai
|
L
|
|
34.
|
Aģe
|
Limbažu, Saulkrastu
|
no Mandagas līdz
grīvai
|
L
|
|
35.
|
Amata
|
Amatas, Līgatnes, Cēsu
|
no tilta Skujenē līdz
grīvai
|
L
|
|
36.
|
Brasla
|
Pārgaujas, Krimuldas
|
no Straupes līdz
grīvai
|
L
|
|
37.
|
Briede
|
Burtnieku
|
no Valmieras–Matīšu ceļa
tilta līdz grīvai
|
K
|
|
38.
|
Egļupe
|
Inčukalna
|
visa upe
|
L
|
|
39.
|
Gauja
|
Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Rankas,
Gulbenes
|
no Taurenes ezera līdz
Rankai
|
K
|
|
40.
|
Gauja
|
Gulbenes, Apes
|
no Rankas līdz
Gaujienai
|
L
|
|
41.
|
Gauja
|
Apes, Valkas, Strenču
|
no Gaujienas līdz
Strenčiem
|
K
|
|
42.
|
Gauja
|
Strenču, Beverīnas,
Burtnieku,
|
no Strenčiem līdz Mellupes
grīvai
|
L
|
|
43.
|
Gauja
|
Beverīnas, Burtnieku, Valmieras,
Priekuļu, Cēsu, Pārgaujas
|
no Mellupes grīvas līdz Cēsu
pilsētas tiltam
|
K
|
|
44.
|
Gauja
|
Cēsu, Pārgaujas, Amatas,
Līgatnes, Krimuldas, Siguldas, Inčukalna, Sējas
|
no Cēsu pilsētas tilta līdz
Inčukalna pagasta tiltam
|
L
|
|
45.
|
Gauja
|
Inčukalna, Sējas, Ādažu,
Carnikavas
|
no Inčukalna pagasta tilta līdz
grīvai
|
K
|
|
46.
|
Jaunupe
|
Salacgrīvas
|
visa upe
|
L
|
|
47.
|
Korģe
|
Salacgrīvas
|
no Korģenes līdz
grīvai
|
L
|
|
48.
|
Kumada
|
Amatas, Līgatnes
|
visa upe
|
L
|
|
49.
|
Lenčupe
|
Pārgaujas
|
no Kalna dzirnavām līdz
grīvai
|
L
|
|
50.
|
Līgatne
|
Līgatnes, Amatas
|
visa upe
|
L
|
|
51.
|
Melnupe
|
Apes, Alūksnes
|
visa upe
|
K
|
|
52.
|
Pērļupe
|
Amatas
|
visa upe
|
L
|
|
53.
|
Pēterupe
|
Krimuldas, Limbažu, Sējas,
Saulkrastu
|
visa upe
|
L
|
|
54.
|
Rakšupe
|
Amatas
|
visa upe
|
L
|
|
55.
|
Rauna
|
Priekuļu, Raunas
|
no Raunas līdz grīvai
|
L
|
|
56.
|
Raunis
|
Cēsu, Priekuļu
|
visa upe
|
L
|
|
57.
|
Rauza
|
Smiltenes
|
no Jeiskas HES līdz
grīvai
|
L
|
|
58.
|
Rūja
|
Rūjienas, Naukšēnu, Mazsalacas,
Burtnieku
|
no Rūjienas līdz
grīvai
|
K
|
|
59.
|
Salaca
|
Burtnieku, Mazsalacas
|
no Burtnieka līdz Iģes
grīvai
|
K
|
|
60.
|
Salaca
|
Alojas, Salacgrīvas
|
no Iģes grīvas līdz
grīvai
|
L
|
|
61.
|
Seda
|
Burtnieku, Rūjienas
|
no Rencēnu–Rūjienas ceļa
tilta līdz grīvai
|
K
|
|
62.
|
Šepka
|
Smiltenes
|
no Smiltenes–Gulbenes ceļa
tilta līdz grīvai
|
L
|
|
63.
|
Skaļupe
|
Līgatnes
|
visa upe
|
L
|
|
64.
|
Strīķupe
|
Valmieras, Pārgaujas
|
visa upe
|
L
|
|
65.
|
Svētupe
|
Limbažu, Salacgrīvas
|
no Pāles līdz grīvai
|
L
|
|
66.
|
Tirza
|
Madonas, Cesvaines,
Gulbenes
|
no Liezeres–Druvienas ceļa
tilta līdz grīvai
|
L
|
|
67.
|
Vaidava
|
Alūksnes, Apes
|
no Alūksnes–Māriņkalna ceļa
tilta līdz grīvai
|
L
|
|
68.
|
Vaive
|
Cēsu, Priekuļu
|
visa upe
|
L
|
|
69.
|
Vecpalsa
|
Smiltenes, Apes
|
visa upe
|
L
|
|
70.
|
Vija
|
Valkas, Smiltenes,
Strenču
|
visa upe
|
K
|
|
71.
|
Vikmeste
|
Krimuldas, Siguldas
|
visa upe
|
L
|
|
72.
|
Vildoga
|
Līgatnes
|
visa upe
|
L
|
|
73.
|
Vitrupe
|
Limbažu, Salacgrīvas
|
no Ķirbižiem līdz
grīvai
|
L
|
|
74.
|
Vizla
|
Smiltenes, Apes
|
no Vizlas līdz grīvai
|
L
|
|
Lielupes upju baseinu
apgabals
|
|
75.
|
Auce
|
Tērvetes, Dobeles,
Jelgavas
|
no Kroņauces līdz
grīvai
|
K
|
|
76.
|
Bērze
|
Dobeles, Jelgavas
|
no Dobeles līdz
grīvai
|
K
|
|
77.
|
Dienvidsusēja
|
Aknīstes, Viesītes,
Neretas
|
no Aknīstes līdz
grīvai
|
K
|
|
78.
|
Iecava
|
Iecavas, Ozolnieku,
Jelgavas
|
no Iecavas līdz
grīvai
|
K
|
|
79.
|
Lielupe
|
Bauskas, Rundāles, Jelgavas,
Jelgavas pilsēta, Ozolnieku, Babītes, Jūrmala
|
visa upe
|
K
|
|
80.
|
Mēmele
|
Neretas, Vecumnieku,
Bauskas
|
visa upe
|
K
|
|
81.
|
Misa
|
Ķekavas, Olaines, Ozolnieku,
Jelgavas
|
no Plakanciema līdz
grīvai
|
K
|
|
82.
|
Mūsa
|
Bauskas
|
no valsts robežas līdz
grīvai
|
K
|
|
83.
|
Svēte
|
Jelgavas, Jelgavas
pilsēta
|
no Mūrmuižas līdz
grīvai
|
K
|
|
84.
|
Tērvete
|
Tērvetes, Jelgavas
|
no Tērvetes līdz
grīvai
|
K
|
|
85.
|
Viesīte
|
Jaunjelgavas, Neretas
|
no Aizkraukles–Neretas ceļa
tilta līdz grīvai
|
K
|
|
Ventas upju baseinu
apgabals
|
|
86.
|
Abava
|
Tukuma, Kandavas, Talsu,
Kuldīgas
|
no Pūres līdz Rendai
|
K
|
|
87.
|
Abava
|
Kuldīgas, Ventspils
|
no Rendas līdz grīvai
|
L
|
|
88.
|
Amula
|
Kandavas
|
no Pūces līdz grīvai
|
L
|
|
89.
|
Bārta
|
Priekules, Rucavas,
Grobiņas
|
no valsts robežas līdz
Bārtas–Dunikas ceļa tiltam
|
L
|
|
90.
|
Bārta
|
Rucavas, Grobiņas,
Nīcas
|
no Bārtas–Dunikas ceļa tilta
līdz Liepājas ezeram
|
K
|
|
91.
|
Ciecere
|
Skrundas, Saldus
|
no Pakuļu ūdenskrātuves līdz
grīvai
|
L
|
|
92.
|
Durbe
|
Durbes, Aizputes,
Pāvilostas
|
visa upe
|
K
|
|
93.
|
Dursupe
|
Talsu, Tukuma
|
no Dursupes līdz
grīvai
|
L
|
|
94.
|
Dzedrupe
|
Talsu
|
no Dzedriem līdz
grīvai
|
L
|
|
95.
|
Engure
|
Ventspils
|
no Usmas ezera līdz Puzes
ezeram
|
K
|
|
96.
|
Ēda
|
Kuldīgas
|
visa upe
|
L
|
|
97.
|
Imula
|
Kandavas
|
no Pūces līdz grīvai
|
L
|
|
98.
|
Irbe
|
Ventspils
|
visa upe
|
K
|
|
99.
|
Koja
|
Skrundas
|
no Rudbāržu dzirnavām līdz
grīvai
|
L
|
|
100.
|
Lāčupīte
|
Engures
|
no Cērkstes līdz
grīvai
|
L
|
|
101.
|
Lētīža
|
Vaiņodes, Skrundas
|
visa upe
|
L
|
|
102.
|
Lonaste
|
Ventspils
|
no Raķupes un Pāces satekas
līdz grīvai
|
L
|
|
103.
|
Melnsilupe
|
Dundagas, Rojas
|
visa upe
|
L
|
|
104.
|
Pāce
|
Dundagas, Ventspils
|
no Pāces līdz grīvai
|
L
|
|
105.
|
Pilsupe
|
Dundagas, Rojas
|
visa upe
|
L
|
|
106.
|
Raķupe
|
Talsu, Ventspils,
Dundagas
|
no Ameles līdz grīvai
|
L
|
|
107.
|
Riežupe
|
Kuldīgas
|
no Kuldīgas–Rīgas šosejas
tilta līdz grīvai
|
L
|
|
108.
|
Rinda
|
Ventspils
|
visa upe
|
K
|
|
109.
|
Rīva
|
Kuldīgas, Aizputes, Pāvilostas,
Jūrkalnes
|
visa upe
|
L
|
|
110.
|
Roja
|
Talsu, Rojas
|
no Lubes līdz grīvai
|
L
|
|
111.
|
Ruņa
|
Priekules, Vaiņodes
|
visa upe
|
L
|
|
112.
|
Saka
|
Pāvilostas
|
visa upe
|
K
|
|
113.
|
Slocene
|
Engures
|
no Valguma ezera līdz Kaņiera
ezeram
|
K
|
|
114.
|
Stende
|
Ventspils
|
no Ances līdz grīvai
|
K
|
|
115.
|
Šķervelis
|
Skrundas
|
no Nīkrāces līdz
Ventai
|
L
|
|
116.
|
Sventāja
|
Rucavas
|
upes posms gar valsts
robežu
|
L
|
|
117.
|
Tebra
|
Aizputes, Pāvilostas
|
no Aizputes līdz
grīvai
|
L
|
|
118.
|
Užava
|
Ventspils
|
no Tērandes līdz
grīvai
|
L
|
|
119.
|
Venta
|
Saldus, Skrundas
|
no valsts robežas līdz
Skrundai
|
L
|
|
120.
|
Venta
|
Kuldīgas, Skrundas
|
no Skrundas līdz
Kuldīgas–Rīgas šosejas tiltam
|
K
|
|
121.
|
Venta
|
Kuldīgas
|
no Kuldīgas–Rīgas šosejas
tilta līdz Zlēku pagasta Zlēku tiltam
|
L
|
|
122.
|
Venta
|
Ventspils, Ventspils
pilsēta
|
no Zlēku pagasta Zlēku tilta
līdz grīvai
|
K
|
|
123.
|
Zaņa
|
Saldus
|
no Pampāļiem līdz
grīvai
|
K
|
Piezīme.
* Ūdeņu tips:
K – karpveidīgo zivju ūdeņi.
L – lašveidīgo zivju ūdeņi.
II. Ezeri, kas noteikti par prioritārajiem
zivju ūdeņiem
2.tabula
|
Nr.
p.k.
|
Ezera nosaukums
|
Novads vai republikas
pilsēta
|
Ūdeņu
tips*
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
Daugavas upju baseinu
apgabals
|
|
1.
|
Alauksts
|
Vecpiebalgas
|
L
|
|
2.
|
Alūksnes
|
Alūksnes
|
L
|
|
3.
|
Ārdavs
|
Krāslavas
|
L
|
|
4.
|
Bešēnu
|
Aglonas
|
L
|
|
5.
|
Cārmaņa
|
Krāslavas
|
L
|
|
6.
|
Cirišs
|
Aglonas
|
K
|
|
7.
|
Cirma
|
Ludzas
|
K
|
|
8.
|
Dagdas
|
Dagdas
|
L
|
|
9.
|
Drīdzis
|
Krāslavas
|
L
|
|
10.
|
Dubuļu
|
Aglonas
|
L
|
|
11.
|
Eša (Ežezers)
|
Dagdas
|
L
|
|
12.
|
Feimaņu
|
Rēzeknes, Riebiņu
|
K
|
|
13.
|
Galšūns
|
Dagdas
|
L
|
|
14.
|
Geraņimovas Ildzs
|
Aglonas
|
L
|
|
15.
|
Inesis
|
Vecpiebalgas
|
K
|
|
16.
|
Jazinks
|
Aglonas
|
L
|
|
17.
|
Juglas
|
Rīga
|
K
|
|
18.
|
Ķīšezers
|
Rīga
|
K
|
|
19.
|
Laucesas (Smelīnes)
|
Daugavpils
|
L
|
|
20.
|
Lejas
|
Krāslavas
|
L
|
|
21.
|
Lielais Baltezers
|
Garkalnes, Ādažu
|
K
|
|
22.
|
Lielais Gusena
|
Krāslavas
|
L
|
|
23.
|
Lielais Ludzas
|
Ciblas
|
K
|
|
24.
|
Lobes
|
Ogres
|
K
|
|
25.
|
Lubāns (Lubons)
|
Madonas, Rēzeknes
|
K
|
|
26.
|
Nierzas
|
Ludzas
|
L
|
|
27.
|
Rāznas
|
Rēzeknes
|
L
|
|
28.
|
Riču
|
Daugavpils
|
L
|
|
29.
|
Rušons (Rušiuns)
|
Rēzeknes, Aglonas,
Riebiņu
|
K
|
|
30.
|
Sīvers
|
Krāslavas
|
L
|
|
31.
|
Stirnu
|
Krāslavas
|
L
|
|
32.
|
Sventes
|
Daugavpils
|
L
|
|
33.
|
Tērpes
|
Krāslavas
|
L
|
|
34.
|
Varnaviču
|
Krāslavas
|
L
|
|
35.
|
Zosnas
|
Rēzeknes
|
L
|
|
Gaujas upju baseinu
apgabals
|
|
36.
|
Burtnieku
|
Burtnieku
|
K
|
|
Lielupes upju baseinu
apgabals
|
|
37.
|
Babītes
|
Babītes
|
K
|
|
38.
|
Saukas
|
Viesītes
|
K
|
|
Ventas upju baseinu
apgabals
|
|
39.
|
Durbes
|
Durbes
|
K
|
|
40.
|
Engures
|
Rojas, Engures, Tukuma
|
K
|
|
41.
|
Kaņieris
|
Engures
|
K
|
|
42.
|
Liepājas
|
Liepājas pilsēta, Grobiņas,
Nīcas
|
K
|
|
43.
|
Papes
|
Rucavas
|
K
|
|
44.
|
Puzes
|
Ventspils
|
L
|
|
45.
|
Usmas
|
Ventspils
|
L
|
Piezīme.
* Ūdeņu tips:
L – lašveidīgo zivju ūdeņi.
K – karpveidīgo zivju ūdeņi.
3.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
|
Nr.
p.k.
|
Parametrs/
mērvienība
|
Lašveidīgo zivju ūdeņi
|
Karpveidīgo zivju ūdeņi
|
Testēšanas metode
|
Mazākais paraugu ņemšanas
biežums
|
|
mērķlielums
|
robežlielums
|
mērķlielums
|
robežlielums
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
7
|
8
|
|
1.
|
Amonija joni
(mg/l NH4-)
|
< 0,03
|
< 0,78(1)
|
< 0,16
|
< 0,78(1)
|
- spektrofotometrija
- destilēšana un titrimetrija
- plūsmas analīze
|
|
|
2.
|
Bioķīmiskais skābekļa patēriņš BSP5
(mg/l O2)
|
< 2
|
|
< 4
|
|
piecu dienu inkubācijas metode LVS EN 1899-1,2:1998 (skābekli
nosaka ar Vinklera metodi vai elektroķīmiski)
|
|
|
3.
|
Cinks
(mg/l Zn)
|
|
< 0,3
|
|
< 1,0
|
atomu absorbcijas spektrofotometrija
|
reizi mēnesī
|
|
4.
|
Fenoli (fenolu indekss)
(mg/l C6H5OH)
|
|
0,005
|
|
0,005
|
- spektrofotometrija
- plūsmas analīze
|
|
|
5.
|
Izšķīdušais skābeklis
(mg/l O2)
|
50 % > 9
100 % > 7
|
50 % > 9
|
50 % > 8
100 % > 5
|
50 % > 7
|
- Vinklera metode
- elektroķīmiskā metode
|
reizi mēnesī vismaz viens paraugs, kas norāda dienas zemāko
O2 koncentrāciju (jāņem līdz plkst.12.00 dienā). Ja
iespējamas lielas svārstības, jāņem vismaz 2 paraugi
dienā
|
|
6.
|
Kopējais brīvais hlors
(mg/l HOCl)
|
|
< 0,005(2)
|
|
< 0,005(2)
|
DPD metode (ar dietil-p-fenilēndiamīnu)
|
reizi mēnesī
|
|
7.
|
Kopējais fosfors
(mg/l P)
|
< 0,065
|
|
< 0,100
|
|
1) spektrofotometrija
2) plūsmas analīze
|
|
|
8.
|
Naftas ogļūdeņraži
|
|
(3)
|
|
(3)
|
- vizuāla pārbaude
- gāzu hromatogrāfija
- infrasarkanā spektrofotometrija
|
reizi mēnesī(4)
|
|
9.
|
Nejonizētais amonjaks
(mg/l NH3)
|
< 0,005
|
< 0,025(5)
|
< 0,005
|
< 0,025(5)
|
aprēķina no amonija jonu koncentrācijas, ņemot vērā pH
līmeni un temperatūru
|
reizi mēnesī
|
|
10.
|
Nitrītjoni
(mg/l NO2-)
|
< 0,01
|
|
< 0,03
|
|
- spektrofotometrija
- šķidruma hromatogrāfija
- plūsmas analīze
|
|
|
11.
|
pH
(pH vienības)
|
|
6- 9(0), (6)
|
|
6- 9(0), (6)
|
elektroķīmiskā metode ar pH metru
|
reizi mēnesī
|
|
12.
|
Suspendētas vielas
(mg/l)
|
< 25(0), (7)
|
|
< 25(0), (7)
|
|
filtrēšana caur stikla šķiedras filtru LVS EN 872:1996
|
|
|
13.
|
Temperatūra
(°C)
|
|
(8)
|
|
(8)
|
termometrija
|
reizi nedēļā, līdz plkst.12.00 dienā
|
|
14.
|
Varš
(mg/l Cu)
|
< 0,04
|
|
< 0,04
|
|
atomu absorbcijas spektrofotometrija
|
|
Piezīmes.
Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu
koncentrācija ūdenī.
(0) Šo normatīvu drīkst pārsniegt neraksturīgu
hidroloģisku vai meteoroloģisku apstākļu dēļ.
(1) Koncentrācija, kas pārsniedz šo robežlielumu,
nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja to izraisa
neraksturīgi hidroloģiski vai meteoroloģiski apstākļi, zema
ūdens temperatūra vai palēnināta nitrifikācija vai ja Valsts
vides dienesta reģionālā vides pārvalde ir saņēmusi valsts
zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku
veselības un vides zinātniskais institūts" atzinumu, ka šāda
koncentrācija kaitīgi neietekmē zivju populāciju.
(2) Šāda koncentrācija pieļaujama, ja ūdens pH
vērtība ir 6. Augstākām pH vērtībām pieļaujama augstāka
kopējā brīvā hlora koncentrācija.
(3) Naftas produkti ūdenī drīkst būt tikai tādā
daudzumā, kas:
1) neveido redzamu plēvīti uz ūdens virsmas vai pārklājumu
uz ūdensteču un ezeru grunts;
2) nepiešķir zivīm jūtamu "ogļūdeņražu" garšu;
3) kaitīgi neietekmē zivju populāciju.
(4) Pārbaudes laikā vizuāli nosaka, vai uz ūdens
virsmas novērojama naftas produktu plēvīte, un paņem grunts
paraugus, lai konstatētu naftas produktu pārklājuma esamību.
Šādu pārbaudi veic reizi mēnesī. Zivju garšu pārbauda tikai
tad, ja pastāv pamatotas aizdomas par prioritāro zivju ūdeņu
piesārņojumu ar naftas produktiem.
(5) Šis normatīvs nav pārkāpts, ja dienas laikā
novēroti atsevišķi īslaicīgi nejonizētā amonjaka
koncentrācijas paaugstinājumi.
(6) Emisiju ietekmē ir pieļaujamas prioritāro
zivju ūdeņu dabīgās pH vērtības izmaiņas par ±0,5 pH
vienībām, ja šādas izmaiņas ir no pH 6 līdz pH 9 un ja tās
nepastiprina citu ūdenī esošo vielu kaitīgo ietekmi.
(7) Šī suspendēto vielu vidējā koncentrācija
nav piemērojama, ja suspendēto vielu sastāvā ietilpst
bīstamās vielas. Ir pieļaujama suspendēto vielu koncentrācijas
ievērojama palielināšanās plūdu laikā.
(8) Prasības prioritāro zivju ūdeņu temperatūrai
nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus:
1) prioritāro zivju ūdeņu temperatūra lejpus termālās
izplūdes vietas (mērot pie sajaukšanās zonas robežas)
nedrīkst pārsniegt izplūdes neietekmētu ūdeņu temperatūru
par:
1,5 °C - lašveidīgo zivju ūdeņos;
3 °C - karpveidīgo zivju ūdeņos.
Termālās izplūdes, kas rada lielāku temperatūras
paaugstinājumu, ir pieļaujamas, ja saņemts valsts zinātniskā
institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides
zinātniskais institūts" atzinums, ka šāda paaugstināta ūdeņu
temperatūra kaitīgi neietekmē zivju populāciju;
2) prioritāro zivju ūdeņu temperatūra lejpus termālās
izplūdes vietas (mērot pie sajaukšanās zonas robežas)
nedrīkst pārsniegt:
(0) 21,5 °C - lašveidīgo zivju ūdeņos;
(0) 28 °C - karpveidīgo zivju ūdeņos;
3) ja prioritāros zivju ūdeņus apdzīvo zivju sugas, kuru
nārstam nepieciešams auksts ūdens, nārsta periodos šādu
ūdeņu temperatūra termālās izplūdes dēļ nedrīkst
pārsniegt:
(0) 10 °C - lašveidīgo zivju ūdeņos;
(0) 10 °C - karpveidīgo zivju ūdeņos;
4) noteiktos temperatūras ierobežojumus drīkst pārsniegt ne
vairāk kā 2 % apmērā no kopējā mērījumu skaita.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
4.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
5.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
|
Nr.
p.k.
|
Nosaukums
|
Paraugu ņemšanas vieta
|
Attīrīšanas metodes
|
Kategorija
|
|
1.
|
Daugava
Ūdens attīrīšanas stacija "Daugava"
|
Ūdens attīrīšanas stacijas "Daugava" paraugu ņemšanas
telpa
|
Ozonēšana (divkārša), koagulācija/flokulācija/
sedimentācija, pH korekcija (divkārša), filtrēšana
(divkārša), dezinfekcija
|
A3
|
|
2.
|
Mazais Baltezers Sudrabezers Venču ezers Sekšu ezers
Ūdens sūkņu stacija "Baltezers"
|
Ūdens paraugu ņemšanas platforma pirms infiltrācijas ūdeņu
sūkņu stacijas
|
Mākslīga pazemes ūdeņu papildināšana dabīgas ūdens
infiltrācijas rezultātā un dezinfekcija
|
A1
|
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
6.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
|
Nr.
p.k.
|
Parametrs/
mērvienība
|
A1
|
A2
|
A3
|
|
mērķlielums
|
robežlielums
|
mērķlielums
|
robežlielums
|
mērķlielums
|
robežlielums
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
7
|
8
|
|
1.
|
Adsorbējamie organiskie halogenīdi (AOX) (µg/l)
|
|
(1)
|
|
(1)
|
|
(1)
|
|
2.
|
Alumīnijs (mg/l)
|
|
0,2
|
|
0,5
|
|
0,5
|
|
3.
|
amonija joni
(mg/l Al)
|
0,05
|
0,5
|
1
|
1,5
|
2
|
4(0)
|
|
4.
|
Antimons (mg/l Sb)
|
|
0,005
|
|
0,005
|
|
0,005
|
|
5.
|
Arsēns (mg/l As)
|
|
0,01
|
|
0,05
|
0,05
|
0,1
|
|
6.
|
Bārijs (mg/l Ba)
|
|
0,1
|
|
1
|
|
1
|
|
7.
|
Benzols (mg/l C6H6)
|
|
0,001
|
|
0,001
|
|
0,002
|
|
8.
|
Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) (20 °C,
neveicot nitrifikāciju) (mg/l O2)
|
< 3
|
|
< 5
|
|
< 7
|
|
|
9.
|
Bors (mg/l B)
|
1
|
1
|
1
|
|
1
|
|
|
10.
|
Cianīdjoni (mg/l CN-)
|
|
0,05
|
|
0,05
|
|
0,05
|
|
11.
|
Cinks (mg/l Zn)
|
0,5
|
3
|
1
|
5
|
1
|
5
|
|
12.
|
Dzelzs (mg/l Fe)
|
0,1
|
0,2
|
1
|
2
|
1
|
|
|
13.
|
Dzīvsudrabs (mg/l Hg)
|
0,0005
|
0,001
|
0,0005
|
0,001
|
0,0005
|
0,001
|
|
14.
|
Elektrovadītspēja (µS/cm)
|
1000
|
|
1000
|
|
1000
|
|
|
15.
|
Fekālo koliformu skaits (100 mililitros)
|
20
|
|
2000
|
|
20000
|
|
|
16.
|
Zarnu enterokoku skaits (100 mililitros)
|
20
|
|
1000
|
|
10000
|
|
|
17.
|
Fenoli (fenolu indekss) (mg/l)
|
|
0,001
|
0,001
|
0,005
|
0,01
|
0,1
|
|
18.
|
Fluorīdjoni(2) (mg/l F-)
|
0,7-1
|
1,5
|
0,7-1,7
|
|
0,7-1,7
|
|
|
19.
|
Fosfātjoni (mg/l PO43-)
|
0,18
|
|
0,3
|
|
0,3
|
|
|
20.
|
Hlorīdjoni (mg/l Cl-)
|
200
|
250
|
200
|
|
200
|
|
|
21.
|
Izšķīdušais skābeklis, piesātinājums % (%
O2)
|
> 70
|
|
> 50
|
|
> 30
|
|
|
22.
|
Kadmijs (mg/l Cd)
|
0,001
|
0,005
|
0,001
|
0,005
|
0,001
|
0,005
|
|
23.
|
Kopējais hroms (mg/l Cr)
|
|
0,05
|
|
0,05
|
|
0,05
|
|
24.
|
Kopējais koliformu skaits 37 °C (100 mililitros)
|
50
|
|
5000
|
|
50000
|
|
|
25.
|
Kopējais organiskais ogleklis (TOC) (mg/l C)
|
(1)
|
|
|
|
|
|
|
26.
|
Kopējie pesticīdi(3) (mg/l)
|
|
0,005
|
|
0,005
|
|
0,005
|
|
27.
|
Kopējās suspendētās vielas (mg/l)
|
25
|
|
|
|
|
|
|
28.
|
Krāsa (pēc vienkāršas filtrēšanas) (Pt/Co skala)
|
10
|
20(0)
|
50
|
100(0)
|
50
|
200(0)
|
|
29.
|
Ķīmiskais skābekļa patēriņš(ĶSP) (mg/l
O2)
|
|
|
|
|
30
|
|
|
30.
|
Mangāns (mg/l Mn)
|
0,05
|
0,05
|
0,1
|
|
1
|
|
|
31.
|
Naftas ogļūdeņraži (mg/l)
|
|
0,05
|
|
0,2
|
0,5
|
1
|
|
32.
|
Nātrijs (mg/l Na)
|
|
200
|
|
200
|
|
200
|
|
33.
|
Niķelis (mg/l Ni)
|
|
0,02
|
|
0,02
|
|
0,02
|
|
34.
|
Nitrātjoni (mg/l NO3- )
|
25
|
50(0)
|
|
50(0)
|
|
50(0)
|
|
35.
|
Nitrītjoni (mg/l NO2- )
|
|
0,5
|
|
0,5
|
|
0,5
|
|
36.
|
Permanganāta indekss (mg/l O2)
|
|
5,0
|
|
10
|
|
20
|
|
37.
|
Pesticīdi(3), (4) (mg/l)
|
|
0,001
|
|
0,001
|
|
0,001
|
|
38.
|
pH (pH vienības)
|
6,5-8,5
|
|
5,5-9
|
|
5,5-9
|
|
|
39.
|
Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)(5)
(mg/l)
|
|
0,0001
|
|
0,0002
|
|
0,001
|
|
40.
|
Salmonellas
(1000 mililitros un 5000 mililitros)
|
0
|
|
0
|
|
|
|
|
41.
|
Selēns (mg/l Se)
|
|
0,01
|
|
0,01
|
|
0,01
|
|
42.
|
Slāpeklis, ar Kjeldāla metodi, izņemot
NO3- (mg/l N)
|
1
|
|
2
|
|
3
|
|
|
43.
|
Smarža (smaržas slieksnis 25 °C)
|
3
|
|
10
|
|
20
|
|
|
44.
|
Sulfātjoni (mg/l SO42-)
|
150
|
250
|
150
|
250(0)
|
150
|
250(0)
|
|
45.
|
Svins (mg/l Pb)
|
|
0,01
|
|
0,05
|
|
0,05
|
|
46.
|
Temperatūra (°C)
|
22
|
25(0)
|
22
|
25(0)
|
22
|
25(0)
|
|
47.
|
Tetrahloretilēns (tetrahloretēns) un trihloretilēns
(trihloretēns)(6) (mg/l)
|
|
0,001
|
|
0,001
|
|
0,001
|
|
48.
|
Varš (mg/l Cu)
|
0,02
|
0,05(0)
|
0,05
|
|
1
|
|
|
49.
|
Virsmas aktīvās vielas (kas reaģē ar metilēnzilo) (mg/l (Na
dodecilbenzosulfonāts))
|
0,2
|
|
0,2
|
|
0,5
|
|
Piezīmes.
Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu
koncentrācija ūdenī.
(0) Šo normatīvu drīkst pārsniegt neraksturīgos
meteoroloģiskos un hidroloģiskos apstākļos.
(1) Nav konstatētas netipiskas pārmaiņas.
(2) Augstākā pieļaujamā fluorīdjonu
koncentrācija augstā un zemā gada vidējā temperatūrā.
(3) Parametrs "kopējie pesticīdi" apzīmē visu
kontrolēto pesticīdu summu. Pesticīdi ietver organiskos
insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus,
organiskos nematocīdus, organiskos agricīdus, organiskos
rodenticīdus, organiskos slimicīdus, ar tiem saistītos produktus
(ieskaitot augšanas regulatorus), kā arī svarīgākos
metabolītus, degradācijas un reakciju produktus. Nosaka tikai tos
pesticīdus, kuru klātbūtne ir iespējama attiecīgajā
ūdenstilpē.
(4) Šis robežlielums attiecas uz katru atsevišķo
pesticīdu. Robežlielums aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un
heptahlora epoksīdam ir 0,030 µg/l (visu kategoriju
ūdeņiem).
(5) Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna,
benzo(g, h, i)perilēna, indeno(1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrāciju
summa.
(6) Robežlielumi attiecas uz abu minēto savienojumu
summēto koncentrāciju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
7.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
I. Kontroles parametru
grupas, kurām 2.tabulā noteikts paraugu ņemšanas
biežums
1.tabula
|
I parametru grupa
|
II parametru grupa
|
III parametru grupa
|
|
Amonija joni
|
Alumīnijs
|
Adsorbējamie organiskie halogenīdi
|
|
Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5)
|
Cinks
|
Arsēns
|
|
Elektrovadītspēja
|
Dzelzs
|
Bārijs
|
|
Fosfātjoni
|
Fekālo koliformu skaits
|
Benzols
|
|
Hlorīdjoni
|
Fenolu indekss
|
Bors
|
|
Izšķīdušais skābeklis - piesātinājums
|
Kopējais koliformu skaits
|
Cianīdjoni
|
|
Kopējās suspendētās vielas
|
Mangāns
|
Dzīvsudrabs
|
|
Krāsa
|
Slāpeklis (ar Kjeldāla metodi noteiktais)
|
Zarnu enterokoku skaits
|
|
Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)
|
Sulfātjoni
|
Fluorīdjoni
|
|
Nātrijs
|
Varš
|
Kadmijs
|
|
Nitrātjoni
|
Virsmas aktīvās vielas
|
Kopējais hroms
|
|
Nitrītjoni
|
|
Naftas ogļūdeņraži
|
|
Permanganāta indekss
|
|
Niķelis
|
|
PH
|
|
Pesticīdi
|
|
Smarža
|
|
Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)
|
|
Temperatūra
|
|
Salmonellas
|
|
|
Selēns
|
|
|
Svins
|
|
|
Tetrahloretilēns un trihloretilēns
|
II. Minimālais paraugu ņemšanas
biežums gadā
2.tabula
|
Apkalpoto iedzīvotāju skaits
|
Virszemes ūdeņu kategorija A1
|
Virszemes ūdeņu kategorija A2
|
Virszemes ūdeņu kategorija A3
|
|
I parametru grupa (PG)
|
II PG
|
III PG
|
I PG
|
II PG
|
III PG
|
I PG
|
II PG
|
III PG
|
|
< 10000
|
(*)
|
(*)
|
(*)
|
(*)
|
(*)
|
(*)
|
2
|
1
|
1
|
|
> 10000
< 30000
|
1
|
1
|
(*)
|
2
|
1
|
(*)
|
3
|
1
|
1
|
|
> 30000
< 100000
|
2
|
1
|
(*)
|
4
|
2
|
1
|
6
|
2
|
1
|
|
> 100000
|
3
|
2
|
(*)
|
8
|
4
|
1
|
12
|
4
|
1
|
Piezīme.
(*) Paraugu ņemšanas biežumu katrai konkrētai ūdens
ņemšanai vietai nosaka institūcija, kas izsniedz atļauju A vai
B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai vai ūdens
lietošanas atļauju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
8.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
|
Nr.
p.k.
|
Parametrs/ mērvienība
|
Noteikšanas robeža
|
Precizitāte
|
Pareizība
|
Testēšanas metode
|
Ieteicamais trauka materiāls
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
7
|
|
1.
|
Alumīnijs
(mg/l Al)
|
0,02
|
10 %
|
10 %
|
- atomu absorbcijas spektrofotometrija
- spektrofotometrija
|
|
|
2.
|
Amonija joni
(mg/l NH4-)
|
0,01(1)
0,1(2)
|
0,03(1)
10 %(2)
|
0,03(1)
10 %(2)
|
- spektrofotometrija ar plūsmas analīzes metodi
- spektrofotometrija
|
|
|
3.
|
Antimons
(mg/l Sb)
|
0,0005
|
25 %
|
25 %
|
- atomu absorbcijas spektrofotometrija
|
|
|
4.
|
Arsēns(3)
(mg/l As)
|
0,002(1)
|
10 %
|
10 %
|
- atomu absorbcijas spektrofotometrija
|
|
|
|
0,01(4) |
|
|
- atomu absorbcijas spektrofotometrija
- spektrofotometrija
|
|
|
5.
|
Bārijs(3)
(mg/l Ba)
|
0,02
|
15 %
|
30 %
|
- atomu absorbcijas spektrofotometrija
|
|
|
6.
|
Benzols
(mg/l C6H6)
|
0,0001
|
25 %
|
25 %
|
- gāzes hromatogrāfija
|
|
|
7.
|
Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) 20 °C,
neveicot nitrifikāciju
(mg/l O2)
|
2
|
1,5
|
2
|
- skābekļa patēriņa noteikšana piecu dienu inkubācijas
periodā
LVS EN 1899-1,2:1998
|
|
|
8.
|
Bors(3)
(mg/l B)
|
0,1
|
10 %
|
10 %
|
- atomu absorbcijas spektrofotometrija
- spektrofotometrija
|
materiāli, kuri nesatur boru ievērojamā daudzumā
|
|
9.
|
Cianīdjoni(5)
(mg/l CN- )
|
0,01
|
20 %
|
30 %
|
- spektrofotometrija
|
|
|
10.
|
Cinks(3)
(mg/l Zn)
|
0,01(1)
0,02
|
10 %
10 %
|
20 %
20 %
|
- atomu absorbcijas spektrofotometrija
- atomu absorbcijas spektrofotometrija
- spektrofotometrija
|
|
|
11.
|
Dzelzs
(mg/l Fe)
|
0,02
|
10 %
|
10 %
|
- atomu absorbcijas spektrofotometrija
- spektrofotometrija
|
|
|
12.
|
Dzīvsudrabs(3)
(mg/l Hg)
|
0,0001
0,0002(4)
|
20 %
|
20 %
|
- atomu absorbcijas spektrofotometrija (aukstā tvaika
metode)
|
|
|
13.
|
Elektrovadītspēja 20 °C
(µS/cm)
|
-
|
5 %
|
10 %
|
- konduktometrija
|
|
|
14.
|
Fekālo
koliformu skaits (E.coli)
(100 mililitros)
|
2(1)
200(6)
|
|
|
- vispārīgie norādījumi kultivētu mikroorganismu
uzskaitei LVS ISO 8199:1988
- membrānu filtrācijas metode LVS EN ISO 9308-1:2001
- daudzpakāpju atšķaidījumu (visiespējamākā skaita)
metode LVS ISO 9308- 2:1990
- mikrometode LVS EN ISO 9308-3:1998
|
sterilizēts stikls, plastikāts
|
|
15.
|
Zarnu enterokoku skaits (100 mililitros)
|
2(1)
200(6)
|
|
|
- membrānu filtrācijas metode LVS EN ISO 7899-2:2001
|
sterilizēts stikls, plastikāts
|
|
16.
|
Fenoli (fenolu indekss)
(mg/l
C6H5OH)
|
0,0005
0,001(7)
|
0,0005
30 %
|
0,0005
50 %
|
- spektrofotometrija ar plūsmas analīzes metodi
- spektrofotometrija
|
stikls
|
|
17.
|
Fluorīdjoni
(mg/l F- )
|
0,05
|
10 %
|
10 %
|
-spektrofotometrija, ja nepieciešams, pēc destilācijas
- jonu selektīvie elektrodi
- šķidruma hromatogrāfija
|
|
|
18.
|
Fosfātjoni
(mg/l PO43- )
|
0,02
|
10 %
|
20 %
|
- spektrofotometrija
- šķidruma hromatogrāfija
|
|
|
19.
|
Hlorīdjoni
(mg/l Cl- )
|
10
|
10 %
|
10 %
|
- titrimetrija (Mora metode)
- šķidruma hromatogrāfija
- spektrofotometrija
|
|
|
20.
|
Izšķīdušais skābeklis, piesātinājums (%
O2)
|
5
|
10 %
|
10 %
|
- Vinklera metode
- elektrometriskā metode
|
stikls
|
|
21.
|
Kadmijs(3)
(mg/l Cd)
|
0,0002
0,001(4)
|
10 %
|
10 %
|
- atomu absorbcijas spektrofotometrija
- polarogrāfija
|
|
|
22.
|
Kopējais hroms(3)
(mg/l Cr)
|
0,01
|
10 %
|
10 %
|
- atomu absorbcijas spektrofotometrija
- spektrofotometrija
|
|
|
23.
|
Kopējais koliformu skaits
(100 mililitros)
|
5(1)
500(6)
|
|
|
- membrānu filtrācijas metode LVS EN ISO 9308- 1:2001
- vispārīgie norādījumi kultivētu mikroorganismu
uzskaitei LVS ISO 8199:1988
- daudzpakāpju atšķaidījumu (visiespējamākā skaita)
metode LVS ISO 9308- 2:1990
|
sterilizēts stikls, plastikāts
|
|
24.
|
Kopējais organiskais ogleklis (TOC)
(mg/l C)
|
|
|
|
- organiskā oglekļa oksidēšana sadedzinot, CO2
noteikšana ar IS spektrofotometriju, elektrovadītspēju, termālo
elektrovadītspēju, CO2 sensoriem
|
materiāli, kuru sastāvā nav mērķa komponentu un kuri
nemazina to koncentrāciju paraugā
|
|
25.
|
Kopējie pesticīdi(3, 8, 9)
(mg/l)
|
0,000125
|
25 %
|
25 %
|
- gāzu hromatogrāfija
- šķidruma hromatogrāfija
|
stikls
|
|
26.
|
Kopējās suspendētās cietās vielas
(mg/l)
|
-
|
5 %
|
10 %
|
- gravimetrija LVS EN 872:1996
|
|
|
27.
|
Krāsa (pēc parauga filtrēšanas)
(Pt/Co skala)
|
5
|
10 %
|
20 %
|
- filtrēšana caur stikla šķiedras membrānu un fotometriskā
metode, izmantojot platīna- kobalta skalu
- vizuālā metode
|
|
|
28.
|
Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)
(mg/l O2)
|
15
|
20 %
|
20 %
|
- kālija dihromāta metode
- titrimetrija
- elektroķīmiskā metode
|
|
|
29.
|
Mangāns
(mg/l Mn)
|
0,005 0,01(1)
|
10 %
10 %
|
10 %
20 %
|
- atomu absorbcijas spektrofotometrija
|
|
|
|
0,02(2) |
10 % |
20 % |
- atomu absorbcijas spektrofotometrija
- spektrofotometrija
|
|
|
30.
|
Naftas ogļūdeņraži
(mg/l)
|
0,01
0,04(2)
|
20 %
|
30 %
|
- gāzu hromatogrāfija
- infrasarkanā spektrofotometrija
|
stikls
|
|
31.
|
Nātrijs
(mg/l Na)
|
20
|
10 %
|
10 %
|
- liesmas emisijas spektrofotometrija
|
|
|
32.
|
Niķelis
(mg/l Ni)
|
0,002
|
10 %
|
10 %
|
- atomu absorbcijas spektrofotometrija
|
|
|
33.
|
Nitrātjoni
(mg/l NO3-)
|
2
|
10 %
|
10 %
|
- reducēšana Cd kolonnā un spektrofotometriska
detektēšana
- spektrofotometrija
- šķidruma hromatogrāfija
|
|
|
34.
|
Nitrītjoni
(mg/l NO2-)
|
0,00005
|
10 %
|
10 %
|
- spektrofotometrija
|
|
|
35.
|
Permanganāta indekss (10)
(mg/l
O2)
|
0,5
|
25 %
|
25 %
|
- titrimetriskā metode ar KMnO4
|
|
|
36.
|
Pesticīdi(9) (mg/l)
|
0,000025
(0,0000075) (11)
|
25 %
|
25 %
|
- gāzu hromatogrāfija
- šķidruma hromatogrāfija
|
stikls
|
|
37.
|
pH
(pH vienības)
|
-
|
0,1
|
0,2
|
- elektrometrija
|
|
|
38.
|
Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži(3, 12)
(PAO)
(mg/l)
|
0,000025
|
50 %
|
50 %
|
- gāzu hromatogrāfija
- šķidruma hromatogrāfija
|
stikls vai alumīnijs
|
|
39.
|
Salmonellas(13)
(5000 mililitros 1000
mililitros)
|
|
|
|
- LVS ISO 6340:1995
- ūdens parauga lielu tilpumu (1,0-5,0L) filtrē caur membrānu
filtru (0,45mm) baktēriju koncentrēšanai.
Koncentrēto baktēriju paraugu kultivē standarta metodē
norādītās šķidrās un/vai cietās selektīvās barotnēs,
izolē tipiskās kolonijas un apstiprina diferenciālās barotnēs,
identificē ar bioķīmiskiem un seroloģiskiem testiem.
|
sterilizēts stikls, plastikāts
|
|
40.
|
Selēns(3)
(mg/l Se)
|
0,001
|
10 %
|
10 %
|
- atomu absorbcijas spektrofotometrija
|
|
|
41.
|
Slāpeklis,
ar Kjeldāla metodi, izņemot NO2 un
NO3
(mg/l N)
|
0,3
|
0,5
|
0,5
|
- mineralizācija, destilācija ar Kjeldāla metodi un amonija
jonu noteikšana ar molekulārās absorbcijas spektrofotometriju
vai titrēšanu
- aprēķinu ceļā, nosakot kopējo slāpekli un atsevišķas
slāpekļa formas
|
|
|
42.
|
Smarža
(smaržas slieksnis 25 °C temperatūrā)
|
-
|
-
|
-
|
- paraugu vairākas reizes atšķaida
|
stikls
|
|
43.
|
Sulfātjoni
(mg/l SO42- )
|
10
|
10 %
|
10 %
|
- gravimetrija
- šķidruma hromatogrāfija
|
|
|
44.
|
Svins(3)
(mg/l Pb)
|
0,001
|
10 %
|
10 %
|
- atomu absorbcijas spektrofotometrija
- polarogrāfija
|
|
|
45.
|
Temperatūra (°C)
|
-
|
0,5
|
1
|
- termometrija
(Mēra uz vietas paraugu ņemšanas laikā bez iepriekšējas
parauga apstrāde)
|
|
|
46.
|
Tetrahloreti
lēns (tetrahloretēns) un trihloretilēns (trihloretēns)
(mg/l)
|
0,0005
|
25 %(14)
|
25 %(14)
|
- gāzes hromatogrāfija
|
|
|
47.
|
Varš(3)
(mg/l Cu)
|
0,005
|
10%
|
20%
|
- atomu absorbcijas spektrofotometrija
- polarogrāfija
|
|
|
|
0,02(15) |
10 % |
20 % |
- atomu absorbcijas spektrofotometrija
- spektrofotometrija
- polarogrāfija
|
|
|
48.
|
Virsmas aktīvās vielas, kas reaģē ar metilēnzilo
(mg/l (Na dodecilbenzosulfonāts))
|
|
|
|
- spektrofotometrija
LVS ISO 7875- 1:1996
LVS ISO 7875- 2:1984
|
|
Piezīmes.
(1) A1 kategorijas ūdeņiem (mērķlielums).
(2) A2 un A3 kategorijas ūdeņiem.
(3) Ja paraugi satur tik daudz suspendēto vielu, ka
tos nepieciešams iepriekš attīrīt, izņēmuma kārtā ir
pieļaujams pārsniegt tabulā noteikto pareizību un uzskatīt
tabulā noteikto lielumu par mērķi, ko jācenšas sasniegt.
Šādus paraugus apstrādā tā, lai nodrošinātu, ka analīze
aptver kontrolējamās vielas vislielāko daudzumu.
(4) A1, A2 un A3 kategorijas ūdeņiem
(robežlielums).
(5) Ar šo testēšanas metodi nosaka kopējo
cianīdjonu daudzumu visās to formās.
(6) A2 un A3 kategorijas ūdeņiem
(mērķlielums).
(7) A2 kategorijas ūdeņiem (robežlielums) un A3
kategorijas ūdeņiem.
(8) Parametrs "kopējie pesticīdi" apzīmē visu to
pesticīdu summu, kuri konstatēti un kuru daudzums noteikts
monitoringa gaitā. Pesticīdi ietver organiskos insekticīdus,
organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos
nematocīdus, organiskos agricīdus, organiskos rodenticīdus,
organiskos slimicīdus, ar tiem saistītos produktus (ieskaitot
augšanas regulatorus), kā arī svarīgākos metabolītus,
degradācijas un reakciju produktus. Kontrolē tikai tos
pesticīdus, kuru klātbūtne attiecīgajā ūdenstilpē ir
iespējama.
(9) Testēšanas metodes precizitāte, pareizība un
noteikšanas robeža nosakāma katram konkrētam pesticīdam un ir
atkarīga no attiecīgā pesticīda īpašībām.
(10) Oksidāciju veic 10 minūtes 100 °C
temperatūrā skābā vidē ar permanganātu.
(11) Noteikšanas robeža aldrīnam, dieldrīnam,
heptahloram un heptahlora epoksīdam ir 0,0000075 mg/l.
(12) Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna,
benzo(g, h, i)perilēna, indeno(1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrāciju
summa.
(13) Salmonellas netiek konstatētas 5000 ml ūdens
(mērķlielums A1 kategorijas ūdeņiem) un 1000 ml (mērķlielums
A2 kategorijas ūdeņiem).
(14) Metodes pareizība, precizitāte un noteikšanas
robeža attiecināma uz katru minēto vielu atsevišķi 50 %
koncentrācijā no šo noteikumu 6.pielikumā noteiktās
vērtības.
(15) A3 kategorijas ūdeņiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
9.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
I. Kvalitātes normatīvi pazemes
ūdeņiem, |
