Konsulārais reglaments

1. pants. Konsulārā dienesta vadītājs ir ārlietu ministrs. Viņš vada un pārrauga konsulāro amatpersonu darbību un dienesta gaitu.

2. pants. Konsulārā dienesta pārraudzību attiecīgajā valstī veic šajā valstī akreditētais vēstnieks.

3. pants. Konsulāro dienestu pilda un konsulārās funkcijas ir tiesīgas veikt tikai konsulārās amatpersonas.

Konsulārās amatpersonas ir:

1) ģenerālkonsuli;

2) konsuli;

3) vicekonsuli;

4) citas diplomātiskajā dienestā esošas personas, kurām ārlietu ministrs uzdevis veikt konsulārās funkcijas.

Konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs ir:

1) ģenerālkonsulāti;

2) konsulāti.

Konsulārais birojs ir Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs daļa, kura atrodas ārpus pārstāvniecības atrašanās vietas.

4. pants. Lai regulētu tādas konsulārā dienesta funkcijas, kas ir cita resora piekritībā, Ārlietu ministrija, ja nepieciešams, vienojas ar ieinteresētā resora vadītāju par attiecīgu instrukciju vai norādījumu došanu konsuliem.

5. pants. Valstīs, kurās nav Latvijas konsulārās pārstāvniecības, vēstniecības darbinieki vienlaikus darbojas arī kā konsulārās amatpersonas, ja ārlietu ministrs uzdevis viņiem veikt konsulārās funkcijas.

6. pants. Konsuli ir tādas konsulārās amatpersonas:

1) kurām ir savs patstāvīgs konsulārais apgabals un kuras līdz ar to ir patstāvīgas konsulārās pārstāvniecības vadītāji;

2) kurām patstāvīga konsulārā apgabala nav, bet kurām uzdots veikt konsulārās funkcijas kādā no konsulārajām pārstāvniecībām.

7. pants. Konsuli ir algoti valsts ierēdņi, bet goda konsuli — ārlietu ministra ieceltas šā amata cienīgas personas, kuras netiek algotas no valsts līdzekļiem.

Goda konsulu vadītās konsulārās pārstāvniecības sauc par goda konsulātiem. Kā atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar goda konsulāta uzturēšanu, Ārlietu ministrija var atstāt goda konsula rīcībā vai nu noteiktu daļu no konsulārajiem ieņēmumiem, vai tos visus.

Goda konsuls veic atsevišķas konsulārās funkcijas, pamatojoties uz īpašu ārlietu ministra (Ārlietu ministrijas valsts sekretāra) pilnvarojumu.

8. pants. Konsulārās pārstāvniecības vadītājam izsniegtajā konsulārajā patentā norādāms viņa vārds, uzvārds, amats, kā arī konsulārais apgabals un konsulārās pārstāvniecības atrašanās vieta.

Arī vēstniecībām šā reglamenta 5. pantā minētajā gadījumā tiek noteikts konsulārais apgabals.

9. pants. Bez ārlietu ministra piekrišanas konsuls nedrīkst pieņemt nevienu citas valsts valdības dotu uzdevumu.

10. pants. Konsula pienākums ir aizstāvēt Latvijas intereses un tiesības, it īpaši tirdzniecības, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, finansu un citās saimnieciskās dzīves sfērās, kā arī pārstāvēt Latviju un veicināt tās ekonomiskos un kultūras sakarus ar attiecīgo valsti.

Konsuls seko saimnieciskās, politiskās un kultūras dzīves norisei savā konsulārajā apgabalā un sniedz Ārlietu ministrijai ziņojumus jautājumos, kas interesē Latvijas valsts iestādes un saimnieciskās aprindas.

11. pants. Konsuls kārto attiecīgajā konsulārajā apgabalā dzīvojošo personu, kam ir Latvijas pase, reģistru (konsulārais reģistrs), sniedz tām palīdzību tiesu, administratīvajās, pilsonības un pasu lietās, kā arī aizstāv to personiskās, mantiskās un citas tiesības un intereses.

Konsuls sniedz palīdzību un aizstāv to Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu personiskās, mantiskās un citas tiesības un intereses, kurām attiecīgajā konsulārajā apgabalā nav konsulārās pārstāvniecības.

Konsulārā reģistra kārtošanas kārtību, reģistrā iekļaujamās ziņas un to izmantošanu nosaka Ministru kabinets.

Kārtību, kādā nodrošina materiālo palīdzību personām, kam ir Latvijas pase un kas nonākušas ārkārtas situācijā ārvalstīs, kā arī kārtību, kādā šīs personas valstij atmaksā materiālās palīdzības ietvaros piešķirtos naudas līdzekļus, nosaka Ministru kabinets.

12. pants. Konsuls kārto civilstāvokļa aktu reģistrus par attiecīgajā konsulārajā apgabalā dzimušām, mirušām un laulātām personām, kam ir Latvijas pase, saskaņā ar Civilstāvokļa aktu likumu.

13. pants. Ja ārvalstīs dzīvojošām personām, kam ir Latvijas pase — nepilngadīgiem bāreņiem vai personām, kuras ar tiesas lēmumu atzītas par rīcībnespējīgām, nav iecelti aizbildņi vai aizgādņi, kas dzīvotu kopā ar šiem bāreņiem vai personām, konsuls pēc sava amata ir konsulārajā apgabalā dzīvojošo personu, kam ir Latvijas pase — nepilngadīgo bāreņu un rīcībnespējīgo personu, aizbildnis un aizgādnis.

Šī aizbildnība un aizgādnība izbeidzas, tiklīdz aizbildnības un aizgādnības iestāde ieceļ aizbildni vai aizgādni.

14. pants. Konsuls veic notariālās funkcijas saskaņā ar Notariāta likumu.

Ministru kabinets nosaka notariālās funkcijas, kuras veic Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, kā arī to veikšanas kārtību.

Notariālajiem aktiem, kas ir pienācīgi sastādīti un ar konsula parakstu un zīmogu apliecināti, piešķirama tāda pati publiska ticamība un tiem ir tādas pašas juridiskas sekas kā tad, ja tie būtu sastādīti pie Latvijas zvērināta notāra.

15. pants. Konsuls veic dokumentu legalizāciju, apliecinot parakstu un zīmogu nospiedumu īstumu, kā arī to, ka dokumenti sastādīti atbilstoši attiecīgās valsts likumiem, un saskaņā ar vīzu izsniegšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem izsniedz ārzemniekiem vīzas ieceļošanai Latvijā un tranzītam caur to.

16. pants. Ja goda konsulāts tiek likvidēts vai pārveidots un goda konsulam jāatstāj savs amats vai arī ja goda konsulu atceļ no amata un ieceļ viņa vietā citu, goda konsulam nepienākas nekāda kompensācija. Tomēr, ja šis goda konsuls ir Latvijas pilsonis un ja viņš vēlāk iestājas valsts civildienestā kā ierēdnis, goda konsula amatā nostrādātais laiks viņam ieskaitāms gan pensijas izdienā, gan atsevišķos gadījumos arī diplomātiskās vai konsulārās pakāpes izdienā.

Ja goda konsuls tiek pārcelts darbā uz Latviju vai uz jaunu dienesta vietu, viņam saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem atlīdzināmi ceļa izdevumi.

17. pants. Izņēmuma gadījumos ārlietu ministrs ar Ministru kabineta piekrišanu var arī goda konsulu — Latvijas pilsoni —, sākot ar viņa iecelšanas dienu, pielīdzināt ierēdnim vai paplašināt viņa tiesības un pienākumus līdz ierēdņa tiesību un pienākumu apjomam.

18. pants. Ja konsuls ir miris ārvalstī dienesta pildīšanas vai atvaļinājuma laikā un viņa piederīgie tā vēlas, viņa mirstīgās atliekas pārvedamas uz Latviju ar valsts gādību un par valsts līdzekļiem.

Šādā gadījumā valsts nodrošina arī to, lai uz Latviju tiktu nogādāti konsula piederīgie un personiskās mantas, un sedz ar to saistītos izdevumus saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.

19. pants. Konsulam nav tiesību izpaust informāciju, kas ir slepena vai uzticēta viņam sakarā ar amata pienākumu pildīšanu. Šis aizliegums paliek spēkā arī pēc tam, kad konsuls amatu atstājis.

20. pants. Konsulārie pakalpojumi ir Ārlietu ministrijas un Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs sniegtie pakalpojumi šajā likumā noteikto funkciju veikšanai.

Par konsulārajiem pakalpojumiem, kuri ir valsts nodevas objekts, iekasē valsts nodevu. Maksu par konsulārajiem pakalpojumiem, kuri nav valsts nodevas objekts, iekasē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par konsulārajiem maksas pakalpojumiem.

Samaksu, kas saņemta par konsulārajiem maksas pakalpojumiem, ieskaita Ārlietu ministrijas pamatbudžetā kā atlīdzību par maksas pakalpojumiem un izmanto Ārlietu ministrijas diplomātiskā un konsulārā dienesta attīstībai.

Valsts nodevas apmēru un maksu par konsulārajiem pakalpojumiem ārvalstu valūtā un latos nosaka Ministru kabinets.

21. pants.

Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 11.panta trešajā un ceturtajā daļā un 14.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 8. jūnijā.

Valsts prezidents G. Ulmanis

Rīga 1994. gada 18. jūnijā