LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

1998.gada 15.septembrī Noteikumi Nr.349

Rīgā (prot. Nr.50, 9.§)

Licencētās amatierzvejas - makšķerēšanas - kārtība Latvijas Republikas ūdeņos

Izdoti saskaņā ar

Zvejniecības likuma 10.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama licencētās amatierzvejas - makšķerēšanas, arī licencēto zemūdens medību un licencētās vēžošanas (turpmāk - licencētā makšķerēšana) - ieviešana un kontrole, kā arī konkrētās ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikuma izstrāde.

2. Šie noteikumi attiecināmi uz visām Latvijas Republikas iekšējām ūdenstilpēm, arī iznomātām un privātām, kā arī jūras piekrastes ūdeņiem, izņemot ūdeņus, kas tiek izmantoti specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.

3. Licencētā makšķerēšana atsevišķās ūdenstilpēs tiek ieviesta, lai racionāli izmantotu vērtīgo zivju krājumus ūdeņos, kuros zivju ieguve ir pieļaujama ierobežotā (limitētā) apjomā, un tā sniedz papildu līdzekļus zivju krājumu pavairošanai, aizsardzībai un makšķerēšanas attīstībai.

4. Licencēto makšķerēšanu organizē pašvaldība (pašvaldības), kuras teritorijā atrodas attiecīgā ūdenstilpe, vai pašvaldības (pašvaldību) pilnvarota juridiska persona, vai tās (to) pilnvarots ūdenstilpes nomnieks vai īpašnieks, kas ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar ūdenstilpes zivju resursu pārzinātāju - pašvaldību vai Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldi (turpmāk - Zivsaimniecības pārvalde).

5. Ja ūdenstilpē ir ieviesta licencētā makšķerēšana, makšķerniekam ir nepieciešama licencētās makšķerēšanas organizētāja izsniegta īpaša maksas atļauja - licence (turpmāk - makšķerēšanas licence), bet personām vecumā no 16 līdz 65 gadiem papildus licencei nepieciešama arī makšķerēšanas karte.

II. Licencētās makšķerēšanas ieviešanas pamatojums

6. Licencēto makšķerēšanu var ieviest visā ūdenstilpē, tās daļā, kā arī jūras piekrastes ūdeņu joslā, ja ir kāds no šādiem nosacījumiem:

6.1. zinātnisks pamatojums, lai atļautu limitētu noteiktas zivju sugas vai vēžu ieguvi noteiktā laikā un vietā, kurā saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.223 "Makšķerēšanas noteikumi" makšķerēšana ir ierobežota vai aizliegta;

6.2. pamatota nepieciešamība regulēt makšķernieku skaitu noteiktā laikā un vietā, lai limitētu zivju krājumu izmantošanu un makšķernieku ietekmi uz vidi;

6.3. ūdenstilpes zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumos, ūdenstilpes nomas līgumā vai līgumā ar licencētās makšķerēšanas organizētāju ir noteiktas papildu prasības konkrētās ūdenstilpes vides un zivju resursu aizsardzībai un licencētai makšķerēšanai paredzēto zivju sugu regulārai pavairošanai.

III. Licencētās makšķerēšanas organizētāja pienākumi

7. Licencētās makšķerēšanas organizētājs, ievērojot šo noteikumu 6.punktu, kā arī saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu izstrādā licencētās makšķerēšanas nolikumu, kurā paredz licencētās makšķerēšanas noteikumus un citus nosacījumus, kas jāievēro konkrētajā ūdenstilpē.

8. Licencētās makšķerēšanas organizētājam ir šādi pienākumi:

8.1. sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību, ievērojot šo noteikumu 14.punktu, sniegt sabiedrības informācijas līdzekļos informāciju par licencētās makšķerēšanas ieviešanu konkrētā ūdenstilpē un nodrošināt atbilstošu norādes zīmju izvietošanu ūdenstilpē vai tās piekrastē;

8.2. nodrošināt makšķerēšanas licenču pieejamību, kā arī makšķerēšanas licenču realizāciju ūdenstilpju tuvumā dienās, kad ir atļauta makšķerēšana;

8.3. reģistrēt, uzskaitīt un realizēt makšķerēšanas licences atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

8.4. nodrošināt to naudas līdzekļu sadali, kas iegūti, realizējot makšķerēšanas licences, kā arī attiecīgo līdzekļu izmantošanu atbilstoši ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumā paredzētajiem mērķiem;

8.5. saskaņā ar šo noteikumu pielikumu līdz kārtējā gada attiecīgajam ceturksnim sekojošā mēneša desmitajam datumam iesniegt Zivsaimniecības pārvaldē finansu pārskatu par realizēto makšķerēšanas licenču skaitu un licenču veidiem, par makšķerēšanas licenču maksas samazināšanu, iegūtajiem naudas līdzekļiem un to izlietojumu;

8.6. reģistrēt izsniegtās makšķerēšanas licences īpašā licenču uzskaites žurnālā;

8.7. papildināt zivju krājumus ūdenstilpē, ja tas ir paredzēts saskaņā ar zinātniskajām rekomendācijām un ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem vai ūdenstilpes nomas līgumu;

8.8. piedalīties vides un zivju resursu aizsardzības un uzraudzības pasākumos;

8.9. veikt makšķernieku lomu uzskaiti un sniegt attiecīgās ziņas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk - reģionālā vides pārvalde);

8.10. iepazīstināt makšķerniekus ar konkrētās ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumu;

8.11. veikt citus pienākumus saskaņā ar ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumu un vienošanos ar zivju resursu pārzinātāju.

IV. Vispārīgās prasības licencētās makšķerēšanas nolikuma izstrādei

9. Ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumā jāsniedz šādas ziņas:

9.1. vispārīgie jautājumi:

9.1.1. ūdenstilpes atrašanās vieta (rajons, pagasts, pilsēta);

9.1.2. ūdenstilpes juridiskais statuss (publiska vai privāta un norādīt, ja attiecīgā ūdenstilpe tiek nomāta);

9.1.3. zvejas tiesību piederība (valsts vai privātas un norādīt, ja zvejas tiesības tiek nomātas);

9.1.4. pamatojums licencētās makšķerēšanas ieviešanai atbilstoši šo noteikumu 6.punktam;

9.1.5. ziņas par organizētāju (juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds, uzvārds, adrese un tālruņa numurs);

9.2. licencētās makšķerēšanas noteikumi:

9.2.1. licencētās makšķerēšanas vietas robežu norāde ūdenstilpē;

9.2.2. makšķerēšanas laiki (gads, sezona, mēnesis, nedēļas dienas , diennakts stundas);

9.2.3. makšķerēšanas rīki un veidi;

9.2.4. limitētās zivju un vēžu sugas;

9.2.5. loma lielums (zivju vai vēžu skaits, svars un izmēri);

9.2.6. pieļaujamais makšķernieku skaits vai citi ar makšķerēšanu saistīti ierobežojumi;

9.3. vides un dabas resursu aizsardzības prasības un pašvaldību lēmumi, kuri jāievēro makšķerniekam;

9.4. licencētās makšķerēšanas licenču veidi, skaits un maksa par makšķerēšanas licencēm:

9.4.1. licenču veidi (dienas, mēneša, sezonas, gada, spiningošanai no laivas, vēžošanai, zemūdens medībām un citi) un to izmantošanas nosacījumi;

9.4.2. licenču daudzums (tai skaitā licences par samazinātu maksu un bezmaksas licences);

9.5. kārtība, kādā samazināma maksa par makšķerēšanas licencēm saskaņā ar šo noteikumu 22., 23., 24. un 25.punktu;

9.6. makšķerēšanas licences saturs un noformējums:

9.6.1. licences noformēšanas kārtība;

9.6.2. licences rekvizīti (licences veids, kārtas numurs, cena, derīguma termiņš, makšķerēšanas vieta, ziņas par makšķerēšanas organizētāju, licences izsniedzēja un saņēmēja paraksts, izsniegšanas datums);

9.7. makšķerēšanas licenču realizācijas kārtība (izplatītāji, pārdošanas vietas un to adreses, tālruņa numurs, darba laiks);

9.8. to līdzekļu izlietojums, kas iegūti, realizējot makšķerēšanas licences (Zivju fondā ieskaitāmā līdzekļu daļa, kā arī pārējo līdzekļu sadalījums un izmantošanas mērķi);

9.9. makšķernieku lomu uzskaites kārtība;

9.10. licencētās makšķerēšanas organizētāja sniegtie pakalpojumi un pienākumi;

9.11. pasākumu plāns zivju resursu saglabāšanai, papildināšanai un aizsardzībai, ievērojot zinātniskās rekomendācijas, ūdenstilpju ekspluatācijas noteikumus un attiecīgās reģionālās vides pārvaldes ieteikumus;

9.12. licencētās makšķerēšanas un vides aizsardzības prasību ievērošanas kont role;

9.13. nolikuma spēkā stāšanās laiks un darbības ilgums;

9.14. nolikuma pielikumi:

9.14.1. licenču paraugi (visu veidu licencēm);

9.14.2. ūdenstilpes shēma ar licencētās makšķerēšanas vietas norādi;

9.14.3. saskaņojumi (noformējami uz nolikuma pēdējās lapas vai atsevišķā pielikumā).

V. Licencētās makšķerēšanas nolikuma saskaņošana un apstiprināšana

10. Licencētās makšķerēšanas nolikumus (arī privāto ūdenstilpju licencētās makšķerēšanas nolikumus) pašvaldības saskaņo ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Zivsaimniecības pārvaldi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabsaimniecības un valsts kadastru nodaļu un attiecīgo reģionālo vides pārvaldi, bet, ja nolikumu saskaņo pašvaldības pilnvarota juridiskā persona vai ū d enstilpes nomnieks vai īpašnieks, tas uzrāda arī šo noteikumu 4.punktā minētā attiecīgās pašvaldības pilnvarojuma vai līguma kopiju.

11. Ja saskaņojumi ir savstarpēji pretrunīgi vai attiecīgais saskaņojums netiek sniegts, Zivsaimniecības pārvalde, lai novērstu radušās domstarpības, var izveidot darba grupu, kurā ir attiecīgās pašvaldības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta pārstāvji.

12. Licencētās makšķerēšanas nolikumu apstiprina Zivsaimniecības pārvalde, un attiecīgās ūdenstilpes zivju resursu pārzinātājs ir atbildīgs par licencētās makšķerēšanas nolikuma izstrādi un ieviešanu atbilstoši šiem noteikumiem.

13. Apstiprināto ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumu licencētās makšķerēšanas organizētājs nosūta šo noteikumu 10.punktā minētajām institūcijām un ne vēlāk kā divus mēnešus pirms licencētās makšķerēšanas sākuma iesniedz attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē.

14. Informāciju par licencētās makšķerēšanas vietām, makšķerēšanas organizētāju un makšķerēšanas licences iegādes iespējām pašvaldība publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgā rajona preses izdevumā ne vēlāk kā mēnesi pirms licencētās makšķerēšanas sākuma.

15. Licencētās makšķerēšanas organizētājs vai kāda no šo noteikumu 10.punktā minētajām institūcijām var ierosināt izdarīt grozījumus licencētās makšķerēšanas nolikumā pirms nolikuma darbības beigu termiņa. Šādā gadījumā nolikums atkārtoti saskaņojams un attiecīgie grozījumi publicējami šo noteikumu 14.punktā noteiktajā kārtībā.

VI. Licencētās makšķerēšanas nolikuma darbības ilgums

un darbības pārtraukšana

16. Ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumu izstrādā uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, pēc tam to pārskata un atkārtoti saskaņo.

17. Licencētās makšķerēšanas nolikuma darbību pirms termiņa var pārtraukt ne agrāk kā ar nākamo licencētās makšķerēšanas gadu vai sezonu (attiecīgo lēmumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgā rajona preses izdevumā) šādos gadījumos:

17.1. ja pēc vides aizsardzības institūcijas atzinuma vai pamatojoties uz zinātniskām rekomendācijām nepieciešami zivju resursu aizsardzības pasākumi un Zivsaimniecības pārvalde un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieņem par to savstarpēji s a skaņotu lēmumu, kas padara neiespējamu konkrētās ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikuma turpmāko darbību;

17.2. ja licencētās makšķerēšanas organizētājs nenodrošina šo noteikumu vai konkrētās ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikuma prasību izpildi un zivju resursu pārzinātājs pieņem lēmumu par licencētās makšķerēšanas nolikuma darbības pārtraukšanu;

17.3. ja ar licencētās makšķerēšanas organizētāju noslēgtais līgums paredz gadījumus licencētās makšķerēšanas nolikuma darbības pārtraukšanai un licencētās makšķerēšanas organizētājs par to iepriekš informē attiecīgo pašvaldību un šo noteikumu 10.punktā minētās institūcijas.

VII. No makšķerēšanas licenču realizācijas iegūto līdzekļu sadalījums

18. Ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumā jāparedz, ka daļa naudas līdzekļu, kas iegūti, realizējot makšķerēšanas licences, reizi ceturksnī pārskaitāmi Zivju fondā, ievērojot ūdenstilpes statusam atbilstošo pārskaitījuma apmēru:

18.1. ja makšķerēšana notiek publiskajās upēs un upēs, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij, - ne mazāk par 40 %;

18.2. ja makšķerēšana notiek publiskajos ezeros un neiznomātās ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, arī neiznomātās privātajās ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, - ne mazāk pa r 30 %;

18.3. ja makšķerēšana notiek iznomātās ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, arī iznomātās privātajās ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, - ne mazāk par 20 %;

18.4. ja makšķerēšana notiek privātajās ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder to īpašniekam, - ne mazāk par 10 %.

19. Līdzekļi, kas paliek licencētās makšķerēšanas organizētāja rīcībā pēc pārskaitījuma Zivju fondā, tiek izmantoti licencētās makšķerēšanas organizēšanai un tās pārvaldes nodrošināšanai, kā arī citiem ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumā paredzētajiem mērķiem.

VIII. Maksa par makšķerēšanas licencēm un maksas samazināšana

20. Maksa par makšķerēšanas licencēm tiek noteikta ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumā atkarībā no attiecīgās ūdenstilpes statusa, makšķerēšanai atļauto zivju sugu sastāva un daudzuma, kopējā makšķerēšanas licenču skaita un pieprasījuma, kā arī ņemot vērā izdevumus, kas nepieciešami licencētās makšķerēšanas organizēšanai, un organizētāja ieguldījumu zivju krā j umu papildināšanā un aizsardzībā.

21. Publiskajās ūdenstilpēs un upēs, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij, maksa par gada licenci nedrīkst pārsniegt trīs makšķerēšanas gada karšu vērtību.

22. Ja licencētās makšķerēšanas nolikumā ir norādīts to personu loks, kurām ir tiesības iegādāties makšķerēšanas licences par samazinātu maksu vai saņemt bezmaksas makšķerēšanas licences, attiecīgās licences pārdod un izsniedz saskaņā ar pašvaldības un licencētās makšķerēšanas organizētāja savstarpēji saskaņotu lēmumu atbilstoši pašvaldības apstiprinātajam attiecīgo personu sarakstam, kurā ir sniegts maksas samazināšanas pamatojums.

23. Makšķerēšanai publiskajās ūdenstilpēs un upēs, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij, jāparedz samazināta maksa par makšķerēšanas licencēm vai bezmaksas makšķerēšanas licences šādām personām:

23.1. bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 16 gadiem un personām, kuras ir vecākas par 65 gadiem;

23.2. invalīdiem un politiski represētajām personām;

23.3. ūdenstilpju krastu zemju īpašniekiem un viņu ģimenes locekļiem.

24. Papildus šo noteikumu 23.punktā minētajām personām samazināta maksa par makšķerēšanas licencēm vai bezmaksas makšķerēšanas licences var tikt paredzētas arī šādām personām:

24.1. vietējo pašvaldību teritoriju maznodrošinātajiem iedzīvotājiem;

24.2. makšķernieku organizāciju (klubu) biedriem;

24.3. vides aizsardzības sabiedriskajiem inspektoriem.

25. Maksa par makšķerēšanas licencēm netiek samazināta un bezmaksas makšķerēšanas licences netiek izsniegtas īpaši vērtīgu zivju sugu (lašu, taimiņu), kā arī vēžu ieguvei un zemūdens medībām.

26. Visām makšķerēšanas licencēm, arī makšķerēšanas licencēm par samazinātu maksu un bezmaksas licencēm, jābūt numurētām, ņemot vērā to veidu un maksu par makšķerēšanas licenci, kā arī reģistrētām un apzīmogotām reģionālajā vides pārvaldē.

IX. Licencētās makšķerēšanas kontrole

27. Ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumā paredzēto licencētās makšķerēšanas noteikumu ievērošanu kontrolē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu un Jūras vides pārvaldes inspektori. Uzraudzības darbā savas kompetences ietvaros piedalās vides aizsardzības sabiedriskie inspektori, pašvaldību attiecīgi pilnvarotas institūcijas, polici j a, pašvaldību policija, zemessardze, kā arī licencētās makšķerēšanas organizētāji, ūdenstilpju īpašnieki un nomnieki.

28. Šo noteikumu pārkāpēji saucami pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības likumos noteiktajā kārtībā. Minētā atbildība neatbrīvo pārkāpējus no pienākuma atlīdzināt dabai nodarīto kaitējumu saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 17.februāra noteikumu Nr.55 "Noteikumi par rūpniecisko zveju Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos un Rīgas jūras līcī" 5.pielikumā un Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumu Nr.261 "Rūpnieciskās zvejas noteikumi Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos" 2.pielikumā apstiprinātajām taksēm.

Ministru prezidenta vietā -

vides aizsardzības un reģionālās attīstības minist rs,

Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

Zemkopības ministrs A.Rāviņš