Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Valsts statistikas likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) valsts statistika — statistika, kuru apkopo Centrālā statistikas pārvalde vai kāda cita valsts vai pašvaldības iestāde valsts statistiskās informācijas programmas ietvaros, kā arī Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

1¹) cita statistika — statistika, kuru apkopo valsts vai pašvaldību iestādes un kura nav iekļauta valsts statistiskās informācijas programmā;

2) statistiskā novērošana — sistemātiska informācijas vākšana saskaņā ar iepriekš noteiktu programmu par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi;

3) individuālie statistiskie dati — informācija par fiziskajām vai juridiskajām personām, kuru Centrālā statistikas pārvalde vai kāda cita valsts vai pašvaldības iestāde, kas nodarbojas ar valsts statistiku, statistiskiem nolūkiem saņem tieši no respondentiem vai netieši no valsts reģistriem, datu bāzēm vai citiem avotiem;

4) respondents — privātpersona (fiziskā persona vai privāto tiesību juridiskā persona vai šo personu apvienība) vai publiska persona, kura pēc Centrālās statistikas pārvaldes vai kādas citas valsts vai pašvaldības iestādes, kas nodarbojas ar valsts statistiku, pieprasījuma sagatavo un iesniedz individuālos statistiskos datus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004. un 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2006.)

2.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka valsts statistikas darba organizācijas kārtību Latvijas Republikā, valsts vai pašvaldību iestādi, kas nodarbojas ar valsts statistiku, respondentu un citu fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus valsts statistikas jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2004.)

3.pants. Valsts statistikas uzdevumi

(1) Valsts statistikas galvenie uzdevumi ir šādi:

1) veidot vienotu, uz starptautiski atzītiem metodoloģijas principiem pamatotu statistiskās informācijas sistēmu par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi;

2) apkopot un analizēt savākto statistisko informāciju;

3) publicēt šo informāciju, darot to pieejamu visai sabiedrībai;

4) sniegt Saeimai, valsts un pašvaldību iestādēm un plašākai sabiedrībai statistisko informāciju, kas nepieciešama lēmumu pieņemšanai, kā arī pētījumu un domu apmaiņas veicināšanai.

(2) Valsts statistikai ir jābūt objektīvai, ticamai, lietderīgai, efektīvai, tai jābalstās uz statistiskās konfidencialitātes un atklātības principiem.

(3) Pētāmās parādības un procesi valsts statistikai jāatspoguļo patiesi. Datu iegūšanas un apstrādes metodēm un procedūrām ir jābūt zinātniski pamatotām. Statistikas lietotāji jāinformē par tām, kā arī par datu avotiem.

(4) Valsts statistikā izmantojamai metodoloģijai un sagatavotajai informācijai ir jābūt objektīvai un neatkarīgai no politiskajiem procesiem un interešu grupām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2004.)

II nodaļa
Valsts statistikas organizācija

4.pants. Valsts un pašvaldību iestādes, kas nodarbojas ar valsts statistiku

Latvijas Republikā valsts statistikas darbu organizē un veic:

1) Centrālā statistikas pārvalde;

2) Latvijas Banka saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku";

3) citas valsts vai pašvaldību iestādes, kas risina atsevišķus valsts statistikas jautājumus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2004. Sk. Pārejas noteikumus.)

5.pants. Centrālā statistikas pārvalde

(1) Centrālā statistikas pārvalde ir tiešās pārvaldes iestāde, kura darbojas Ekonomikas ministrijas padotībā, kas tiek realizēta pārraudzības formā. Tā ir atbildīga par valsts statistikas darba organizāciju Latvijas Republikā un par to datu pareizību, kurus ieguvusi, apkopojot no respondentiem saņemto informāciju.

(2) Centrālā statistikas pārvalde veic šādas funkcijas:

1) īsteno vienotu valsts politiku valsts statistiskās informācijas organizēšanas, apkopošanas, analīzes un publicēšanas jomā;

2) nodrošina statistikas lietotājus ar valsts statistiskās informācijas programmā iekļauto informāciju, par kuru atbild Centrālā statistikas pārvalde;

3) kārtējā gada finanšu līdzekļu ietvaros izstrādā valsts statistiskās informācijas programmu, valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapas. Valsts statistiskās informācijas programmu, valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapas apstiprina Ministru kabinets;

4) atbild par vienotas, starptautiskajiem standartiem atbilstošas, obligātas ekonomiskās informācijas klasifikācijas un kodēšanas sistēmas izveidošanu. Kārtību, kādā izstrādājama (adaptējama), ieviešama un lietojama vienotā ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēma, nosaka Ministru kabinets;

5) koordinē visu valsts līmeņa statistiskās informācijas plūsmu, kā arī valsts reģistros un citās informācijas sistēmās iekļaujamo statistisko rādītāju savstarpēju saskaņošanu;

6) koordinē valsts un pašvaldību iestāžu darbību statistikas jomā;

7) pēc vienošanās ar ieinteresēto fizisko vai juridisko personu veic papildu statistikas darbus, kas neietilpst valsts statistiskās informācijas programmā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.01.1999., 18.03.2004., 07.10.2004. un 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2006.)

6.pants. Centrālās statistikas pārvaldes finansēšana

Centrālās statistikas pārvaldes darbība tiek finansēta no:

1) dotācijas no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem;

2) pašu ieņēmumiem, kas gūti no maksājumiem par papildu darbiem, kuri neietilpst valsts statistiskās informācijas programmā, un citiem pakalpojumiem;

3) ārvalstu piešķirtiem finanšu līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. un 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2006.)

7.pants. Valsts un pašvaldību iestādes, kas nodarbojas ar citu statistiku

Valsts un pašvaldību iestādes var vākt, reģistrēt un apkopot citu statistisko informāciju savas kompetences jomā.

(16.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2006.)

7.¹ pants. Nacionālās klasifikācijas un klasifikatori (kodu sistēmas, nomenklatūras)

Vienotās ekonomiskās informācijas sistēmu un tajā iekļautās nacionālās klasifikācijas un klasifikatorus (kodu sistēmas un nomenklatūras) apstiprina Ministru kabinets.

(16.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2006.)

III nodaļa
Statistisko novērojumu veidi un statistiskās novērošanas paņēmieni

8.pants. Statistisko novērojumu veidi

(1) Ir šādi statistisko novērojumu veidi:

1) valsts statistiskie novērojumi;

2) citi statistiskie novērojumi.

(2) Valsts statistiskie novērojumi ir tie novērojumi, kuri tiek veikti valsts statistiskās informācijas programmas ietvaros vai kurus veic Latvijas Banka vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(3) Citi statistiskie novērojumi ir tie novērojumi, kurus pēc savas iniciatīvas organizē un finansē atsevišķas fiziskās vai juridiskās personas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004. un 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2006.)

9.pants. Statistiskās novērošanas paņēmieni

(1) Statistisko informāciju var iegūt, apkopojot statistikas pārskatus un anketas, izmantojot valsts reģistru un citu informācijas sistēmu datus, kā arī veicot vienreizējas vai periodiskas skaitīšanas un apsekojumus.

(2) Valsts un pašvaldību iestāžu izstrādātos statistikas pārskatus un anketas, kā arī metodiskos norādījumus par to sagatavošanu pirms apstiprināšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņo ar Centrālo statistikas pārvaldi. Statistikas pārskatus un anketas pēc to apstiprināšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrē Centrālajā statistikas pārvaldē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004. un 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2006.)

IV nodaļa
Valsts statistiskās informācijas iesniegšanas kārtība

10.pants. Valsts statistiskās informācijas iesniegšana

(1) Respondentam ir pienākums pēc Centrālās statistikas pārvaldes vai citas valsts vai pašvaldības iestādes, kas nodarbojas ar valsts statistiku, pieprasījuma noteiktā termiņā un pilnā apjomā sagatavot un sniegt individuālos statistiskos datus par respondenta darbību raksturojošām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī par vides stāvokli un dabas resursu izmantošanu, lai nodrošinātu valsts statistiskās informācijas programmā, likumos, Ministru kabineta noteikumos un Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos noteiktās informācijas sagatavošanu.

(2) Informācijas iesniegšana valsts statistisko novērojumu vajadzībām ir uzskatāma par obligātu pienākumu, kas pildāms bez maksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. un 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2006.)

11.pants. Respondentu sniegtā valsts statistiskā informācija

(Izslēgts ar 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2006.)

12.pants. Statistiskā informācija par budžeta iestāžu un organizāciju darbību

Iestādes un organizācijas, kas tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, sniedz Centrālajai statistikas pārvaldei informāciju par īpašumu, zemes un ēku platību un to izmantošanu, sniegtajiem pakalpojumiem vai veikto darbu apjomu, darbinieku skaitu, to sastāvu, darba samaksu un darba apstākļiem, investīcijām, saņemtajiem budžeta līdzekļiem, kā arī citiem ieņēmumiem un to izmantošanu, bilances aktīviem un pasīviem un to kustību.

13.pants. Statistiskā informācija par pašvaldību darbību

(1) Pašvaldības sniedz informāciju par pašvaldību budžetu izpildi un šā likuma 12.pantā paredzēto informāciju.

(2) Pašvaldības piedalās Centrālās statistikas pārvaldes rīkotajos apsekojumos un to organizēšanā, kā arī ik gadus precizē mājsaimniecību uzskaites datus. Pašvaldību komersanti un no pašvaldību budžetiem finansējamās iestādes un organizācijas, kas ir juridiskās personas, sniedz informāciju patstāvīgi atbilstoši šā likuma 11.un 12.panta prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2004.)

14.pants. Statistiskā informācija par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām

(Izslēgts ar 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2006.)

15.pants. Informācija, ko sniedz valsts un pašvaldību iestādes, kas nodarbojas ar valsts statistiku

Valsts un pašvaldību iestādes, kas nodarbojas ar valsts statistiku atbilstoši šā likuma 4.panta 3.punktam, pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma sniedz valsts statistiskās informācijas programmā noteikto informāciju.

(16.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2006.)

16.pants. Respondentu tiesības

(1) Respondentiem ir tiesības iegūt informāciju par apsekojuma tiesisko pamatu, mērķiem, kādiem dati ir nepieciešami, un veiktajiem datu aizsardzības pasākumiem.

(2) Jebkuram respondentam ir tiesības iepazīties ar informāciju, kas savākta par to un tiek glabāta informācijas sistēmā vai reģistros, kā arī precizēt to.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2006.)

17.pants. Centrālās statistikas pārvaldes tiesības valsts statistiskās informācijas jautājumos

Centrālajai statistikas pārvaldei ir tiesības:

1) saņemt bez maksas no visiem respondentiem aizpildītus valsts statistikas pārskatus un nepieciešamos paskaidrojumus, kā arī informāciju par visiem uzskaites un statistikas darbiem jebkurā to veikšanas stadijā;

2) saņemt bez maksas no valsts reģistriem vai datu bāzēm informāciju, kas nepieciešama valsts statistiskās informācijas programmas izpildei;

3) saņemt bez maksas no valsts un pašvaldību iestādēm, kas nodarbojas ar valsts statistiku atbilstoši šā likuma 4.panta 3.punktam un citu statistiku atbilstoši šā likuma 7.pantam, savākto un apkopoto statistisko informāciju par atsevišķām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi;

4) organizēt mājsaimniecību statistisko novērošanu, kā arī iedzīvotāju aptaujas.

(16.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2006.)

V nodaļa
Valsts statistiskās informācijas izmantošanas kārtība

18.pants. Statistiskās informācijas izmantošana un statistiskā konfidencialitāte

(1) Statistiskie dati ir uzskatāmi par konfidenciāliem, ja tie tieši vai netieši ļauj identificēt respondentu, citas fiziskās vai juridiskās personas (arī to struktūrvienības), par kurām sniegti individuālie statistiskie dati, tādējādi izpaužot individuālo informāciju.

(2) Konfidenciālos datus, kas vākti vienīgi statistiskiem nolūkiem, var izmantot tikai statistiskiem nolūkiem — kopsavilkumu izdarīšanai un datu grupēšanai, sociālekonomisko parādību un procesu analīzei.

(3) Iegūto statistisko informāciju nekādā gadījumā nedrīkst publicēt vai citādi izpaust tādā veidā, kas tieši vai netieši ļautu identificēt respondentu.

(4) Centrālajai statistikas pārvaldei un citām valsts vai pašvaldību iestādēm, kas nodarbojas ar valsts statistiku, ir jāveic nepieciešamie administratīvie, tehniskie un organizatoriskie pasākumi individuālo statistisko datu konfidencialitātes nodrošināšanai, lai novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, tās sagrozīšanu vai izplatīšanu, nejaušu vai neatļautu iznīcināšanu.

(5) Centrālās statistikas pārvaldes, kā arī citu valsts vai pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kas nodarbojas ar valsts statistiku un citu statistiku, aizliegts izpaust par respondentiem jebkādu informāciju, kura kļuvusi viņiem zināma, pildot dienesta pienākumus. Šis noteikums attiecas arī uz personām, kas uz laiku ir iesaistītas valsts statistiskās informācijas vākšanā un apkopošanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004. un 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2006.)

19.pants. Izņēmumi valsts statistiskās informācijas izmantošanas kārtībā

Šā likuma 18.panta prasības par individuālo statistisko datu neizpaušanu neattiecas uz šādu informāciju par respondentiem:

1) informācija par privātpersonu, izņemot fizisko personu, kas nav komersants, un publisko personu adresēm, tālruņu numuriem un darbības veidu;

2) informācija par respondentu nodarbināto algoto darbinieku skaitu un sastāvu, izņemot ziņas par konkrētām fiziskajām personām;

3) informācija par izstrādājumu veidiem, ko respondenti iegūst, apstrādā, transportē, uzkrāj, pērk un pārdod, kā arī par pakalpojumu veidiem, ko tie sniedz;

4) informācija par emisijām vidē, vides kvalitāti, vides aizsardzības pasākumiem un dabas resursu lietošanu;

5) informācija, kuras publicēšanai ir saņemta respondenta rakstveida atļauja.

(16.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2006.)

20.pants. Valsts statistiskās informācijas izplatīšana

(1) Centrālā statistikas pārvalde un citas valsts vai pašvaldību iestādes, kas nodarbojas ar valsts statistiku, atbilstoši savai kompetencei ar publikāciju un plašsaziņas līdzekļu starpniecību sistemātiski informē sabiedrību par valstī notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vides jautājumiem. Valsts statistiskās informācijas programmā iekļautās informācijas publicēšanas autortiesības ir institūcijai, kas atbildīga par konkrētās informācijas nodrošināšanu.

(2) Izplatot statistisko informāciju, ir jāievēro šā likuma, kā arī citu statistiskās informācijas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.

(3) Valsts statistiskās informācijas programmas ietvaros apkopotā kopsavilkuma informācija ir pieejama bez maksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004. un 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2006.)

VI nodaļa
Atbildība par šā likuma neievērošanu

21.pants. Respondentu atbildība

Par noteiktās statistiskās informācijas sagatavošanas kārtības neievērošanu, par šīs informācijas savlaicīgu nesniegšanu vai atteikšanos to sniegt fiziskās personas vai komersanta vai citas iestādes amatpersonas var saukt pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2004.)

22.pants. Atbildība par statistiskās informācijas izpaušanu

Par statistiskās informācijas konfidencialitātes noteikumu neievērošanu to valsts vai pašvaldību iestāžu darbinieki, kuras nodarbojas ar valsts statistiku, kā arī statistiskās informācijas vākšanā un apkopošanā uz laiku iesaistītās personas tiek sauktas pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2004.)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts statistiku" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24.nr.).

2. Šā likuma normas, kurās lietots termins "komersants", piemērojamas arī attiecībā uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī uz citiem Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

(07.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2004.)

3. Grozījums likuma 4.panta 1.punktā stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

(07.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2004.)

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 6.novembrī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Rīgā 1997.gada 25.novembrī