Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par nekustamā īpašuma nodokli

1.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa objekts

(1) Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, — zemi, ēkas un būves (turpmāk — nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu.

(2) Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek:

1) pašvaldības nekustamo īpašumu, kuru lieto pašvaldības dome (padome), kā arī tās izveidotās iestādes, kuras tiek finansētas no pašvaldības budžeta līdzekļiem un atrodas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī citām personām iznomāto vai valdījumā nodoto pašvaldības nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots medicīnas vai sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanai;

1¹) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

2) ārvalstij piederošo nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots tās diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vajadzībām, ja Latvijas Republika saskaņā ar attiecīgās ārvalsts likumiem bauda tādas pašas tiesības attiecībā uz Latvijai piederošo nekustamo īpašumu šajā ārvalstī;

3) koplietošanas satiksmes ceļus, ielas, gaisa un ūdens navigācijas būves un publiskos ūdeņus;

4) reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, kuru neizmanto saimnieciskajā darbībā. Attiecībā uz reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu par saimniecisku darbību nav uzskatāma arī tā izmantošana labdarībai un sociālajai aprūpei, kā arī Reliģisko lietu pārvaldē reģistrēto garīgā personāla mācību iestāžu darbība;

4¹) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

5) zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ar likumu aizliegta saimnieciskā darbība, un šajās teritorijās esošās dabas aizsardzībai izmantojamās ēkas;

5¹) (izslēgts ar 25.11.1999. likumu);

6) nekustamo īpašumu, kas atzīts par valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, un zemi tā uzturēšanai, izņemot dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai, kā arī saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu. Attiecībā uz nekustamo īpašumu — valsts aizsargājamo kultūras pieminekli — par saimniecisku darbību nav uzskatāma tā izmantošana kultūras vajadzībām, izņemot kinoteātrus un videotēkas;

7) līdz 1998.gada 31.decembrim — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā zemi, kuru aizņem krūmāji vai mežaudzes līdz 40 gadu vecumam, ja tajās atbilstoši meža apsaimniekošanas projektam tiek veikti plānotie mežsaimnieciskie pasākumi;

7¹) no 1999.gada 1.janvāra — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā zemi, kuru aizņem jaunaudzes un apmežojumi jaunaudžu vecumā;

8) masu aktīvās atpūtas centrus, sporta būves un zemi to uzturēšanai neatkarīgi no īpašuma piederības atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem;

9) līdz 2003.gada 31.decembrim — individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošās ēkas, dzīvokļus un mākslinieku darbnīcas daudzdzīvokļu mājās, ja tās nav iznomātas citai personai saimnieciskās darbības veikšanai;

10) kapsētu teritoriju zemi un ar to saistītās būves, sēru ceremoniju būves, krematorijas un zemi to uzturēšanai;

11) valstij un pašvaldībām piekritīgo nekustamo īpašumu, kas nav nodots lietošanā vai iznomāts;

12) līdz 2003.gada 31.decembrim — ēkas, kuras izmanto tikai lauksaimnieciskajai ražošanai;

13) saimnieciskās darbības veikšanai paredzētās uzceltās vai rekonstruētās ēkas, — vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša kopš to nodošanas ekspluatācijā. Ja saimnieciskā darbība uzsākta pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, tad vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša kopš saimnieciskās darbības uzsākšanas.

(3) Ja šā panta otrās daļas 4., 6. un 9.punktā minētais nekustamais īpašums daļēji tiek izmantots saimnieciskajā darbībā vai iznomāts, ar nodokli apliekama attiecīgā nekustamā īpašuma daļa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 21.10.1998., 21.01.1999., 25.11.1999. un 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001. Sk. Pārejas noteikumus.)

2.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji

(1) Nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums.

(2) Par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā vai kurai piederošais nekustamais īpašums (ēkas un būves) līdz Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanai ir reģistrēts pašvaldībā vai Valsts zemes dienestā.

(3) Par nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju šā likuma izpratnē uzskatāma:

1) persona, kurai atbilstoši likumā noteiktās institūcijas lēmumam zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta (iemērīta) dabā;

2) persona, kurai īpašuma tiesības uz ēkām vai būvēm atjaunotas likumā noteiktajā kārtībā un kura tās ir pārņēmusi;

3) persona, kura nekustamā īpašuma valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita pamata.

(4) Nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu, kas uz kopīpašuma tiesību pamata pieder vairākām personām vai atrodas kopvaldījumā, maksā katrs kopīpašnieks (kopvaldītājs) atbilstoši savai daļai kopīpašumā (kopvaldījumā).

(5) Nekustamā īpašuma nodokli par valsts vai pašvaldības īpašumā esošu zemi un ēkām maksā to lietotājs, bet, ja tāda nav, — nomnieks.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

3.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa likme, taksācijas periods un nodokļa aprēķināšana

(1) Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir:

1) līdz 2001.gada 31.decembrim — 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības;

2) no 2002.gada 1.janvāra — viens procents no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

(2) Nekustamā īpašuma nodokļa taksācijas periods ir kalendārais gads.

(3) Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina pašvaldība no pēdējās noteiktās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

(4) Ja nekustamais īpašums atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina un iekasē katra pašvaldība atbilstoši savā teritorijā esošajai nekustamā īpašuma daļai.

(5) Ja šā likuma 1.panta otrajā daļā paredzētais atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas attiecināms tikai uz nekustamā īpašuma daļu, tad par to īpašuma daļu, uz kuru atbrīvojums nav attiecināms, nodoklis aprēķināms šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

(6) Nekustamā īpašuma īpašniekam, pieprasot sava īpašuma pārvērtēšanu taksācijas perioda laikā, individuāli noteiktā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir piemērojama nodokļa aprēķinam ar nākamo taksācijas periodu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1998., 21.01.1999. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

4.pants. Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanas pamatprincipi

(1) Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir pēc vienotiem principiem uz valsts kadastra datu pamata noteikta zemes un ēku vērtība.

(2) Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, vadoties pēc nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeņa vismaz divus gadus pirms taksācijas perioda (tas ir, pēc nekustamo īpašumu vidējās tirgus vērtības noteiktam lietošanas mērķim konkrētā teritorijā) un ņemot vērā nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajam attiecīgajam nekustamajam īpašumam ar likumu noteiktos izmantošanas ierobežojumus.

(3) Nekustamā īpašuma kadastrālajā vērtībā neietver mežaudzes vērtību.

(4) Informāciju par tirgus cenu darījumos ar nekustamo īpašumu un nomas maksu nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanai un aktualizācijai Valsts zemes dienests saņem no nekustamā īpašuma īpašniekiem, zvērinātiem notāriem, pašvaldībām un zemesgrāmatu nodaļām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(5) (Izslēgta ar 21.10.1998. likumu.)

(6) Ministru kabinets reglamentē nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtību. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķus atbilstoši Ministru kabineta reglamentētajai kārtībai un teritoriālplānojumos norādītajai izmantošanai vai likumīgi uzsāktajai izmantošanai nosaka valsts institūcija vai attiecīgā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas konkrētais nekustamais īpašums.

(7) Valsts zemes dienests izstrādā katras pašvaldības administratīvās teritorijas zemes vērtību zonējumu atbilstoši lietošanas mērķim un nosaka katras zonas vienas platības vienības vērtību. Zemes vērtību zonējumus apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(8) Valsts zemes dienests nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas vajadzībām izstrādā ēku tipu bāzes vērtības, ko apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(9) Visu nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība tiek fiksēta ar vienu noteiktu datumu (1.janvāri).

(10) Nekustamo īpašumu masveidīgu pārvērtēšanu pēc Ministru kabineta lēmuma izdara ne retāk kā reizi piecos gados. Nekustamo īpašumu masveidīga pārvērtēšana ir visu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību noteikšana uz noteiktu datumu, precizējot nekustamo īpašumu sastāvu, fizisko stāvokli un vērtību rādītājus. Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības pieprasīt īpašuma pārvērtēšanu jebkurā viņam vēlamā laikā, ja viņš sedz ar to saistītos izdevumus.

(11) Nekustamā īpašuma masveidīgas pārvērtēšanas starplaikā Valsts zemes dienests veic nekustamā īpašuma tirgus cenu un nomas maksu apzināšanu, uzskaiti un analīzi un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā — nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizāciju.

(12) Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu pamatsarakstu attiecīgajai pašvaldībai par tās administratīvajā teritorijā esošiem nekustamajiem īpašumiem līdz taksācijas perioda 15.janvārim iesniedz Valsts zemes dienests atbilstoši nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajiem datiem par nekustamo īpašumu uz taksācijas perioda 1.janvāri.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1998., 25.11.1999. un 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001. Sk. Pārejas noteikumus.)

5.pants. Atvieglojumi nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem

(1) Atvieglojumus nosaka nekustamā īpašuma nodoklim, kurš aprēķināts saskaņā ar šā likuma 3.panta prasībām.

(2) Politiski represētajām personām par zemi un individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošajām ēkām, kas ir šo personu īpašumā vai valdījumā vismaz piecus gadus, nekustamā īpašuma nodokļa summa ir samazināma par 50 procentiem, ja nekustamais īpašums netiek izmantots saimnieciskajā darbībā. Ja nekustamais īpašums daļēji tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, šai daļai nodokļa samazinājums netiek piemērots.

(3) Pašvaldības var izdot saistošus noteikumus, kuros paredzēti atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām. Šādi saistoši noteikumi stājas spēkā likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā.

(4) Atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļu maksātāju kategorijām pašvaldības var noteikt 90 procentu, 70 procentu, 50 procentu vai 25 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas.

(5) Tie nodokļa atvieglojumi, kurus saskaņā ar šā likuma noteikumiem nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem piešķīrusi pašvaldība, netiek ņemti vērā, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa prognozi, kuru izmanto, aprēķinot pašvaldību iemaksas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā un izmaksas no tā.

(6) (Izslēgta ar 25.11.1999. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1998., 21.01.1999., 25.11.1999. un 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

6.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtība

(1) Pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru kārtējam taksācijas (kalendārajam) gadam paziņo maksātājam līdz tā paša gada 15.februārim, nosūtot maksāšanas paziņojumu viņam vai viņa pilnvarniekam pēc norādītās adreses.

(2) Ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs līdz kārtējā taksācijas gada 15.februārim nav saņēmis maksāšanas paziņojumu, viņa pienākums ir mēneša laikā rakstveidā par to informēt pašvaldību, kura iekasē nodokli.

(3) Nekustamā īpašuma nodoklis maksājams reizi ceturksnī — ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī — vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas. Nodokli var nomaksāt arī reizi gadā avansa veidā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1998.)

7.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās

(1) Nekustamā īpašuma nodoklis jāsāk maksāt ar nākamo kalendāro mēnesi pēc īpašuma tiesību vai valdījuma rašanās attiecīgi vienas trešdaļas, divu trešdaļu vai pilnas ceturkšņa nodokļa summas apjomā.

(2) Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem ir pienākums mēneša laikā no īpašuma tiesību vai valdījuma rašanās dienas pieteikties pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.

(3) Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc īpašuma tiesību vai valdījuma izbeigšanās, un nodoklis par pēdējo maksāšanas termiņu tiek noteikts attiecīgi vienas trešdaļas, divu trešdaļu vai pilnas ceturkšņa nodokļa summas apjomā.

8.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas kārtība

(1) Nekustamā īpašuma nodoklis tiek iemaksāts tā pagasta vai pilsētas pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.

(2) (Izslēgta ar 21.10.1998. likumu.)

(3) Ja kādas personas īpašumā vai valdījumā ir vairāki nekustamie īpašumi, nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts un iemaksāts atsevišķi par katru nekustamo īpašumu tā pagasta vai pilsētas pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.

(4) Kontroli pār šā likuma pareizu piemērošanu nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. un 21.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1998.)

9.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja atbildība

(1) Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs saskaņā ar šo likumu ir atbildīgs par nodokļa pilnīgu nomaksāšanu noteiktajā laikā.

(2) Noteiktajā laikā nenomaksāto nodokli, soda naudu un nokavējuma naudu saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām".

(3) Ja īpašums, par kuru nodoklis nav pilnībā nomaksāts, tiek atsavināts, zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt tikai pēc nodokļa pamatparāda, soda naudas un nokavējuma naudas pilnīgas nomaksāšanas.

(4) Šā panta trešo daļu nepiemēro, ja īpašums tiek atsavināts, veicot bankrota procedūru.

(5) Par savlaicīgu nepieteikšanos pašvaldībā saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu nodokļa maksātājs ir atbildīgs atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.pantam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. un 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

10.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina pārsūdzēšanas kārtība

(1) Pašvaldības amatpersonai, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem veic nodokļa administrācijas funkcijas, ir pienākums pēc nodokļa maksātāja rakstveida pieprasījuma pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumā norādītās nekustamā īpašuma nodokļa summas pareizību.

(2) Ja, pārskatot nodokļa (arī nokavējuma naudas un pamatparāda palielinājuma naudas) aprēķinu, tajā konstatēta kļūda, pašvaldības amatpersona izsniedz nodokļa maksātājam precizētu nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu. Nodokļa maksātāja pieprasījuma noraidīšanas gadījumā sniedzams motivēts rakstveida atteikums.

(3) Ja nodokļa maksātājs nepiekrīt maksājamā nodokļa summas pārskatīšanas rezultātam, viņš to var pārsūdzēt attiecīgās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

11.pants. Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas finansēšanas kārtība

(Izslēgts ar 21.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1998.)

12.pants. Atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtība

Atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi, kuros ietverta likuma normu interpretācija un skaidrojoši piemēri.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

Pārejas noteikumi

1. (Izslēgts ar 21.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1998.)

2. (Izslēgts ar 21.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1998.)

3. Līdz zemes reformas pabeigšanai nekustamā īpašuma nodokli par zemi, kas saskaņā ar šā likuma 2.pantu neatrodas kādas personas īpašumā vai tiesiskā valdījumā, maksā zemes lietotājs, bet, ja tāda nav, — nomnieks.

4. (Izslēgts ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

5. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par zemes nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 11./12., 21./22., 23./24.nr.; 1992, 13./14.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr.; 1997, 3.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par zemes nodokli" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs 1991, 11./12.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas 1992.gada 17.marta likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par zemes nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 15./16.nr.);

4) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmums "Par Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likuma "Par zemes nodokli" atsevišķu pantu piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46.nr.);

5) (izslēgts ar 13.11.1997. likumu);

6) (izslēgts ar 13.11.1997. likumu);

7) (izslēgts ar 13.11.1997. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

6. Ar 2000.gada 1.janvāri spēku zaudē:

1) likums "Par īpašuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4., 35./36.nr.; 1992, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9.nr.; 1997, 6.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par īpašuma nodokli" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr.; 1992, 1.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1990.gada 18.decembra likumā "Par īpašuma nodokli"" spēkā stāšanos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 1.nr.).

(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1998. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

7. Īpašuma nodokļa pārrēķinu par 1999.gadu, pārmaksāto vai papildus aprēķināto nodokļa summu atmaksāšanu nodokļa maksātājiem vai iekasēšanu no tiem par šo gadu, īpašuma nodokļa parādu, pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas iekasēšanu un citas ar nodokļa parādu administrēšanu saistītas funkcijas, kā arī nodokļa pārskatīšanu saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 16.panta 6.punktu un 23.pantu veic Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši likumam "Par īpašuma nodokli".

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

8. Šā likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā likme ēkām un būvēm tiek piemērota attiecībā uz to gada vidējo bilances vērtību vai, ja nodokļa maksātājs bilanci nesastāda, — Valsts zemes dienesta noteikto inventarizācijas vērtību, kas aktualizēta ne agrāk kā uz 1997.gada 1.janvāri.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

9. Līdz 2001.gada 31.decembrim attiecībā uz ēkām un būvēm:

1) ar nekustamā īpašuma nodokli tiek apliktas saimnieciskajā darbībā izmantojamās ēkas un būves. Ja saimnieciskajā darbībā tiek izmantota ēkas vai būves daļa, ar nodokli apliekamajā vērtībā ieskaita ēkas vai būves vērtību atbilstoši saimnieciskajā darbībā izmantojamajai daļai;

1¹) pašvaldībai ir tiesības pieprasīt, lai nodokļa maksātāji iesniedz bilanci vai dokumentu, kurā ir uzrādīta Valsts zemes dienesta noteiktā ēku vai būvju inventarizācijas vērtība;

2) ar nodokli papildus šā likuma 1.panta otrajā daļā minētajiem objektiem neapliek:

a) ēkas un būves, kuras izmantojamas tikai lauksaimnieciskajai darbībai,

b) ēkas un būves, kuras uztur par valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļiem vai izmanto veselības aizsardzības, sporta, izglītības un kultūras vajadzībām, izņemot kinoteātrus un videotēkas,

c) pasta iestādes un telefona centrāles lauku apvidos,

d) sakaru līnijas, vietējos cauruļvadus un kabeļus,

e) ēkas un būves, kuras izmanto dabas aizsardzības un ugunsdrošības vajadzībām,

f) ēkas un būves, kuras pieder sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem (saskaņā ar Saeimas apstiprinātu sarakstu),

g) dzīvojamās ēkas vai to daļas, kuras ir izīrētas un tiek izmantotas dzīvošanai;

3) nodokļa maksātājs katru gadu līdz 1.februārim iesniedz pašvaldībai pēc ēku un būvju vai to daļu atrašanās vietas un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kurā viņš ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs, deklarāciju (saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugu) par paredzamo ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību un par attiecīgajā gadā maksājamo nodokli;

4) ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību nodokļa maksātājs aprēķina, saskaitot pusi no ēku un būvju vērtības gada sākumā un pusi no to vērtības nākamā gada 1.janvārī ar šo ēku un būvju paredzamo vērtību 1.aprīlī, 1.jūlijā un 1.oktobrī un iegūto summu dalot ar 4;

5) nodokļa maksātājs atkarībā no paredzamā nodokļa apmēra veic nodokļa maksājumus šādos termiņos:

a) ja paredzamais nodokļa apmērs ir līdz 2000 latiem, — reizi ceturksnī saskaņā ar šā likuma 6.panta trešo daļu,

b) ja paredzamais nodokļa apmērs ir virs 2000 latiem, — vienlīdzīgās daļās līdz katra mēneša 15.datumam, izņemot janvāri;

6) gadam beidzoties, līdz nākamā gada 1.februārim nodokļa maksātājs iesniedz attiecīgajai pašvaldībai un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pārskatu par faktisko ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību, kas aprēķināta šā likuma pārejas noteikumu 9.punkta 4.apakšpunktā noteiktajā kārtībā, un nodokļa aprēķinu rezumējošā kārtībā (saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugu);

7) papildus aprēķinātā nodokļa summa iemaksājama pašvaldības budžetā līdz kārtējā taksācijas gada 1.martam;

8) pārmaksātā summa pēc maksātāja pieprasījuma atmaksājama 15 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas vai ieskaitāma kārtējā taksācijas gada maksājumā;

9) lai pašvaldībās nodrošinātu to nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju uzskaiti, kuri maksā nodokli par ēkām un būvēm, Valsts ieņēmumu dienests līdz 2000.gada 1.janvārim nodod pašvaldībām tā rīcībā esošo informāciju par īpašuma nodokļa maksātājiem un ar īpašuma nodokli apliekamajiem objektiem;

10) pēc tam, kad saņemti nodokļa maksātāju pārskati par 1999.gadu, Valsts ieņēmumu dienests līdz 2000.gada 1.martam sniedz informāciju attiecīgajai pašvaldībai par katram maksātājam papildus aprēķinātajām vai viņam atmaksājamajām nodokļa summām un līdz 2000.gada 1.aprīlim — par īpašuma nodokļa parādiem 2000.gada 1.martā;

11) pēc pašvaldības rakstveida iesnieguma Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodod attiecīgajai pašvaldībai ar īpašuma nodokļa parādu administrēšanu saistītās funkcijas attiecībā uz tiem nodokļa maksātājiem, kuru ar nodokli apliekamās ēkas un būves atrodas vienas pašvaldības teritorijā.

(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

10. Ja nodokļa maksātāja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo ēku un būvju inventarizācijas vērtība ir noteikta pirms 1997.gada 1.janvāra, nodokļa maksātājs iesniedz pašvaldībai pēc ēku un būvju atrašanās vietas un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kurā viņš ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs:

1) līdz 2000.gada 1.februārim — deklarāciju par paredzamo ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību un par attiecīgajā gadā maksājamo nodokli, kurā taksācijas gada nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm (to daļām) ir aprēķināts pēc pēdējās noteiktās ēku un būvju inventarizācijas vērtības;

2) līdz 2001.gada 1.februārim — pārskatu par faktiski ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību, kas aprēķināta šā likuma pārejas noteikumu 9.punkta 4.apakšpunktā noteiktajā kārtībā, un nodokļa aprēķinu rezumējošā kārtībā, kurā faktiskais taksācijas gada nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm (to daļām) ir aprēķināts pēc aktualizētās ēku un būvju inventarizācijas vērtības.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

11. Nodokļu maksātājam līdz 2000.gada 1.februārim iesniegt pašvaldībām attiecīgās pašvaldības teritorijā esošo ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo objektu (ēku un būvju) sarakstu.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

12. Grozījums likuma 1.panta pirmajā daļā un otrās daļas 3.punktā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001. Minētie grozījumi tiks iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2002.)

13. Likuma 1.panta otrās daļas 13.punkts piemērojams ēkām, kuras nodotas ekspluatācijā pēc 2001.gada 1.janvāra vai kurās pēc šā termiņa uzsākta saimnieciskā darbība pirms to nodošanas ekspluatācijā.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

14. Grozījums likuma 4. panta ceturtajā daļā attiecībā uz zvērinātu notāru pienākumu sniegt Valsts zemes dienestam informāciju stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Notariāta likumā.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

15. Ministru kabinets izdod jaunus šā likuma 4.panta otrajā, sestajā un vienpadsmitajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.jūlijam, piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi (ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu):

1) 1998.gada 9.jūnija noteikumi nr.214 "Pilsētu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi";

2) 1999.gada 6.jūlija noteikumi nr.244 "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi";

3) 1998.gada 5.maija noteikumi nr.166 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija";

4) 1999.gada 25.maija noteikumi nr.193 "Nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību aktualizācijas kārtība".

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

16. Ministru kabinets saskaņo šā likuma 12.pantā paredzētos noteikumus ar grozījumiem likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli". Līdz attiecīgo šajos noteikumos izdarīto grozījumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.aprīlim, piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumi nr.131 "Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" (ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu).

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 4.jūnijā.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Rīgā 1997.gada 17.jūnijā