Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par mērījumu vienotību

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atsauces materiāls — materiāls (viela) vai substance, kurai vienas īpašības vai vairāku īpašību vērtības ir pietiekami viendabīgas un labi konstatējamas, lai lietotu mērīšanas līdzekļu kalibrēšanai, mērīšanas metožu novērtēšanai vai materiālu vērtību noteikšanai;

1¹) atkārtotā verificēšana — mērīšanas līdzekļa periodiska verificēšana pēc iepriekšējās verificēšanas, kā arī mērīšanas līdzekļa verificēšana pēc tā remonta;

2) fasēta prece — patēriņam paredzēts produkts jebkura veida atsevišķā iepakojumā, kurš aptver preci tā, ka tās saturam nevar piekļūt, neatverot vai nemainot iepakojumu;

3) kalibrēšana — operāciju kopums, kas nosacītos apstākļos konstatē sakarību starp mērīšanas līdzekļu vai mērīšanas sistēmas uzrādīto lielumu vērtībām, materiālā mēra vai atsauces materiāla esošajām vērtībām un vērtībām, kas reproducētas no atbilstošā mērvienības etalona;

4) materiāls mērs — mērs, ar kura palīdzību reproducē vai aizvieto viena vai vairāku konkrēto lielumu zināmo vērtību, kas ir pastāvīga mēra lietošanas laikā;

5) mērījumu izsekojamība — mērījumu rezultāta vai mērvienības etalona vērtības saistība ar nacionālo vai starptautisko mērvienības etalonu;

6) mērījumu vienotība — mērāmo lielumu izteikšana likumā noteiktajās mērvienībās ar nosacījumu, ka mērījumu rezultātu vērtības reproducētas no nacionālajiem vai starptautiskajiem mērvienības etaloniem un rezultātu kļūda zināma ar novērtētu nenoteiktību;

7) mērīšanas līdzeklis — ierīce, kura paredzēta mērījumu veikšanai patstāvīgi vai kopā ar papildu ierīcēm;

8) mērīšanas līdzekļa tipa apstiprināšana — mērīšanas līdzekļa tipa atbilstības novērtēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka mērīšanas līdzekļa tipa apstiprināšanu lietošanai reglamentētajā sfērā;

9) mērīšanas process — secīgi veiktu darbību kopums mērāmā lieluma vērtības noteikšanai;

10) mērvienības etalons — materiāls mērs, mērīšanas līdzeklis, atsauces materiāls vai mērīšanas sistēma, kura paredzēta mērvienības, viena vai vairāku lielumu vērtības noteikšanai, realizēšanai, saglabāšanai vai reproducēšanai;

11) nacionālais mērvienības etalons — ar Ministru kabineta normatīvu aktu atzīts etalons, kas kalpo par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem valstī;

11¹) pirmreizējā verificēšana — iepriekš neverificēta mērīšanas līdzekļa verificēšana pirms tā ievietošanas tirgū vai nodošanas lietošanai;

12) reglamentētā metroloģija — metroloģijas nozare, kas ietver tās prasības un normas, kuras nosaka un kontrolē valsts;

13) starptautiskais mērvienības etalons — ar starptautisku vienošanos atzīts etalons, kas kalpo par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem;

14) valsts mērīšanas līdzekļu reģistrs — apstiprināto mērīšanas līdzekļu tipu saraksts, kurus atļauts lietot Latvijas Republikā valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajās jomās;

15) valsts metroloģiskā uzraudzība — valsts institūcijas konkrēta darbība, kuras mērķis ir pārbaudīt likumu un noteikumu ievērošanu reglamentētās metroloģijas jomā;

16) verificēšana — darbību kopums, lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekļi atbilst noteiktajām prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.1998., 05.04.2001. un 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

2.pants. Likuma mērķis

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt mērījumu vienotību Latvijas Republikā, lai aizsargātu cilvēka dzīvību un veselību, vidi un patērētāju no neprecīzu un nepareizu mērījumu negatīvajām sekām un veicinātu valsts ekonomikas un starptautiskās sadarbības attīstību.

(2) Mērījumu vienotību valstī nodrošina ar mērījumu izsekojamību līdz nacionālajiem vai starptautiskajiem mērvienību etaloniem.

(3) Likums nosaka vispārīgās metroloģiskās prasības mērīšanas līdzekļiem un realizācijai paredzētajām fasētajām precēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.2001. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2001.)

II nodaļa
Mērvienības

3.pants. Mērvienību sistēma

(1) Latvijas Republikā lieto Ģenerālajā mēru un svaru konferencē pieņemto Starptautisko mērvienību sistēmu.

(2) Mērvienību nosaukumus un to rakstību apstiprina Ministru kabinets.

4.pants. Ārpussistēmas mērvienības

Mērvienības, kuras nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, kā arī bezdimensiju raksturlielumus un koeficientus, kuri tiek uzskatīti par būtiskiem atsevišķos mērījumu veidos, var lietot, ievērojot Ministru kabineta noteikumus. Šīm mērvienībām jābūt tieši saistītām ar Starptautisko mērvienību sistēmu.

III nodaļa
Mērvienību fizikālā reproducēšana

5.pants. Mērvienību etaloni

(1) Fizikālo lielumu mērvienības reproducējamas ar nacionālo mērvienību etalonu palīdzību.

(2) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" (turpmāk — Metroloģijas birojs) izstrādāto nacionālo mērvienību etalonu sarakstu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Nacionālajiem mērvienību etaloniem jānodrošina mērījumu izsekojamība līdz starptautiskajiem mērvienību etaloniem un mērvienību reproducēšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.1999., 22.06.2006., 14.11.2008. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

IV nodaļa
Mērīšanas līdzekļi

6.pants. Mērīšanas līdzekļu atbilstība

(1) Mērīšanas līdzekļiem, kas pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei, jāatbilst šajā likumā un citos normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām.

(2) Metroloģiskās prasības valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.2001. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2001.)

V nodaļa
Valsts metroloģiskā kontrole un uzraudzība

7.pants. Mērīšanas līdzekļu valsts metroloģiskās kontroles jomas

(1) Valsts metroloģiskajai kontrolei ir pakļauti mērīšanas līdzekļi, kurus lieto:

1) cilvēka dzīvības un veselības aizsardzībā;

2) medikamentu, parfimērijas un kosmētikas līdzekļu un pārtikas produktu izgatavošanā un kontrolē;

3) vides aizsardzībā un kontrolē;

4) darba drošības, tehniskās drošības un kustības drošības kontrolē;

5) tirdzniecības, banku, nodokļu, muitas un pasta operācijās;

6) energoresursu un citu resursu uzskaitē;

7) ģeodēzijas un hidrometeoroloģijas darbos;

8) veicot izmeklēšanu un ekspertīzi.

(2) Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, norādot to pirmreizējo verificēšanu, kā arī atkārtotās verificēšanas periodiskumu, apstiprina Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

8.pants. Mērīšanas līdzekļu valsts metroloģiskās kontroles veidi

(1) Mērīšanas līdzekļiem ir noteikti šādi valsts metroloģiskās kontroles veidi:

1) mērīšanas līdzekļa tipa apstiprināšana;

2) pirmreizējā verificēšana;

3) atkārtotā verificēšana;

4) valsts metroloģiskā uzraudzība.

(2) Mērīšanas līdzekļiem, kuri pakļauti atbilstības novērtēšanas procedūrām saskaņā ar likumu "Par atbilstības novērtēšanu", veic metroloģisko kontroli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī atkārtoto verificēšanu un valsts metroloģisko uzraudzību.

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

9.pants. Mērīšanas līdzekļu kontroles un uzraudzības organizācija

(1) Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļu tipiem jābūt apstiprinātiem un iekļautiem Valsts mērīšanas līdzekļu reģistrā. Mērīšanas līdzekļu tipus, izņemot likuma "Par atbilstības novērtēšanu" noteiktajā kārtībā atzītos, reģistrē Metroloģijas birojs.

(2) Mērīšanas līdzekļu tipu apstiprināšana un pirmreizējā un atkārtotā verificēšana tiek veikta saskaņā ar Starptautiskās reglamentētās metroloģijas organizācijas un Eiropas savienības prasībām šajā jomā.

(3) Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu tipu apstiprina Metroloģijas birojs.

(4) Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu pirmreizējo un atkārtoto verificēšanu var veikt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reglamentētajā sfērā akreditētas laboratorijas.

(4¹) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšanu veic akreditētas sertifikācijas institūcijas, par kuru akreditāciju publicēti paziņojumi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Mērīšanas līdzekļu pirmreizējās un atkārtotās verificēšanas pozitīvu rezultātu apstiprina, izdarot īpašu atzīmi uz mērīšanas līdzekļa vai izsniedzot verificēšanas sertifikātu.

(6) Mērīšanas līdzekļu pirmreizējās un atkārtotās verificēšanas atzīmes formu un pirmreizējās un atkārtotās verificēšanas sertifikātā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.

(7) Ārvalstīs veiktā mērīšanas līdzekļu pirmreizējā un atkārtotā verificēšana tiek atzīta Latvijas Republikā saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem.

(8) Valsts metroloģisko uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

(9) Veicot valsts metroloģisko uzraudzību, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pārbauda:

1) mērvienību un to apzīmējumu pareizu lietošanu;

2) mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskumu un ekspluatācijas noteikumu ievērošanu;

3) mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšanas, realizācijas un remonta noteikumu ievērošanu;

4) mērīšanas procesu pareizu izpildi;

5) mērījumu rezultātu pareizu noformēšanu;

6) realizēšanai paredzēto fasēto preču daudzuma un tā apzīmējuma atbilstību.

(10) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir pilnvarots veikt metroloģisko uzraudzību vietās, kur lieto, izgatavo, remontē vai realizē mērīšanas līdzekļus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.1998., 27.05.2004., 22.06.2006. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

10.pants. Uzrādītā fasētu preču daudzuma atbilstības kontrole

(1) Veicot tirdzniecības operācijas ar fasētām precēm, uz iesaiņojuma (taras) uzrādītais daudzums un tā apzīmējuma atbilstība ir pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei.

(2) Metroloģiskās prasības un metroloģiskās kontroles kārtību fasētajām precēm nosaka Ministru kabinets.

(3) Fasēto preču nominālā daudzuma un iepakojuma nominālā tilpuma standartvērtību sarakstu apstiprina Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.2001. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2001.)

11.pants. Fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumi

(1) Fiziskā vai juridiskā persona šā likuma izpratnē ir persona, kas lieto, izgatavo, remontē vai realizē valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautos mērīšanas līdzekļus šā likuma 7.pantā norādītajās jomās.

(2) Fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības saņemt no Metroloģijas biroja visu veidu informāciju, kas saistīta ar mērījumu vienotības nodrošināšanu valstī.

(3) Ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu prasības, fiziskajām un juridiskajām personām ir pienākums pastāvīgi nodrošināt:

1) mērījumu pareizību;

2) mērvienību un to apzīmējumu pareizu lietošanu;

3) mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšanu;

4) mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskuma ievērošanu;

5) mērīšanas procesu pareizu izpildi;

6) mērīšanas līdzekļu ekspluatācijas noteikumu ievērošanu;

7) realizēšanai paredzēto fasēto preču uzrādītā daudzuma un tā apzīmējuma atbilstību;

8) iespēju kontroles un uzraudzības institūcijām veikt savas funkcijas.

(4) (Izslēgta ar 01.04.1998. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.1998., 22.06.2006. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

VI nodaļa
Mērījumu vienotības nodrošināšanas
organizatoriskā struktūra

12.pants. Ekonomikas ministrija

Ekonomikas ministrija izstrādā valsts politiku mērījumu vienotības nodrošināšanā.

13.pants. Nacionālā metroloģijas padome

(1) Nacionālā metroloģijas padome piedalās valsts politikas veidošanā ar mērījumu vienotību saistītajos jautājumos.

(2) Nacionālā metroloģijas padome ir konsultatīva institūcija, kurā ietilpst tautsaimniecības nozaru pilnvaroti pārstāvji, tās nolikumu un sastāvu apstiprina Ministru kabinets.

14.pants. Metroloģijas birojs

(1) Metroloģijas birojs ir nacionālā metroloģijas institūcija, un tā ir atbildīga par šā likuma un citu normatīvo aktu ievērošanu metroloģijas jomā.

(2) (Izslēgta ar 12.06.2009. likumu.)

(3) Metroloģijas biroja galvenie uzdevumi ir:

1) nodrošināt fizikālo lielumu mērvienību etalonu bāzi un mērvienību reproducēšanu;

2) apstiprināt mērīšanas līdzekļu tipus un reģistrēt tos valsts mērīšanas līdzekļu reģistrā;

3) veikt valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanas procedūras;

4) sniegt kalibrēšanas pakalpojumus;

5) (izslēgts ar 12.06.2009. likumu);

6) sadarboties ar citu valstu metroloģijas organizācijām;

7) iesaistīties starptautisko metroloģijas organizāciju darbā;

8) organizēt starplaboratoriju salīdzināšanu un piedalīties tajā;

9) organizēt apmācību metroloģijas jomā.

(22.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

15.pants. Valsts metroloģiskā inspekcija

(Izslēgts ar 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

VII nodaļa
Finansēšana

16.pants. Metroloģiskās darbības finansēšana

(1) No valsts budžeta līdzekļiem finansē:

1) mērvienību etalonu iegādi, izstrādi, uzturēšanu un pilnveidošanu;

2) dalības maksu starptautiskajās metroloģijas organizācijās;

3) valsts programmas reglamentētās metroloģijas jomā;

4) valsts metroloģisko uzraudzību.

(2) (Izslēgta ar 01.04.1998. likumu.)

(3) Visus izdevumus, kas saistīti ar mērīšanas līdzekļa tipa apstiprināšanas, atbilstības novērtēšanas un kalibrēšanas pakalpojumiem, ko sniedz Metroloģijas birojs, kā arī ar starplaboratoriju salīdzināšanu un apmācību metroloģijas jomā, sedz fiziskās vai juridiskās personas normatīvajos aktos par publisko pakalpojumu izcenojumiem noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.1998., 22.06.2006. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

VIII nodaļa
Līgumi

17.pants. Starptautiskie līgumi

Ja Saeimas apstiprinātajā starptautiskajā līgumā paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi.

IX nodaļa
Atbildība par likuma pārkāpumiem

18.pants. Fizisko un juridisko personu atbildība

(1) Fiziskās un juridiskās personas, kuras nav ievērojušas šā likuma prasības, saucamas pie atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

(2) Saimnieciskā un cita veida darbība, kuras rezultātā tiek pārkāptas šā likuma prasības un noteikumi, jāaptur, jāierobežo vai jāpārtrauc Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

(04.03.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.03.1999.)

1. Ekonomikas ministrs līdz 1999.gada 1.aprīlim apstiprina valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" statūtus un iesniedz reģistrācijai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

2. Latvijas Nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs darbojas līdz valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" reģistrācijai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

3. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" pārveidojama par sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" un piesakāma ierakstīšanai komercreģistrā ne vēlāk kā līdz 2004.gada 31.oktobrim. Līdz sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" ierakstīšanai komercreģistrā šajā likumā noteiktos Metroloģijas centra uzdevumus veic bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs".

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2004.)

4. Šā likuma 9.panta 4.¹ daļa stājas spēkā 2005.gada 1.augustā.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2004.)

5. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.jūlijam apstiprina Metroloģijas aģentūras nolikumu.

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

6. Līdz Metroloģijas aģentūras darbības uzsākšanai valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" veic šajā likumā Metroloģijas aģentūrai noteiktās funkcijas.

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

7. Līdz 2006.gada 31.decembrim valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" veic valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu pirmreizējo un atkārtoto verificēšanu un nodrošina laboratoriju akreditāciju reglamentētajā sfērā valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs."

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

8. Ar 2006.gada 1.augustu uzsākama Valsts metroloģiskās inspekcijas reorganizēšana, pievienojot to Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

9. Līdz 2006.gada 31.jūlijam Valsts metroloģiskā inspekcija veic šajā likumā Patērētāju tiesību aizsardzības centram noteiktās funkcijas.

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

10. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim ir spēkā Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.452 "Noteikumi par mērīšanas līdzekļu verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

11. Šā likuma 9.panta astotajā un devītajā daļā noteikto funkciju pildīšanu Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzsāk 2006.gada 1.augustā.

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvas 2004/22/EK par mērinstrumentiem;

2) Eiropas Padomes 1990.gada 20.jūnija direktīvas 90/384/EEK par neautomātiskajiem svariem.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 27.februārī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 11.martā