1.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums regulē ierēdņu (ierēdņu kandidātu), kā arī Satversmes 41.panta kārtībā diplomātiskajā un konsulārajā dienestā iecelto personu valsts civildienesta attiecības un darbinieku attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā.

(2) Valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā regulē arī likums "Par valsts civildienestu", Latvijas Darba likumu kodekss un citi normatīvie akti, ciktāl šis likums nenosaka citu kārtību.

2.pants. Diplomātiskā un konsulārā dienesta uzdevumi

Diplomātiskais un konsulārais dienests veic šādus uzdevumus:

1) nodrošina Latvijas Republikas un tās pilsoņu, likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" subjektu un bezvalstnieku (apatrīdu), kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, kā arī Latvijas Republikas juridisko personu interešu aizsardzību ārvalstīs;

2) informē ārvalstu oficiālās institūcijas un sabiedrību par Latvijas Republiku;

3) koordinē Latvijas Republikas valsts institūciju starptautiskos sakarus;

4) nodrošina Latvijas Republikas valsts institūcijas un sabiedrību ar informāciju, kas iegūta ārvalstīs jebkurā legālā veidā;

5) veic konsulārās funkcijas saskaņā ar Konsulāro reglamentu.

3.pants. Personas, kuras pilda diplomātisko un konsulāro dienestu

(1) Diplomātisko un konsulāro dienestu pilda personas, kuras ieņem ierēdņu amatus Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā vai diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs (turpmāk — diplomātiskā un konsulārā dienesta amati) un kurām tiek piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar šā likuma 9., 10., 11. un 12.pantu. Diplomātisko un konsulāro dienestu pilda arī personas, kurām iepriekš piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar šā likuma 9. un 12.pantu un kuras veic valsts augstāko amatpersonu (Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja) ārlietu padomnieku funkcijas.

(2) Diplomātisko un konsulāro dienestu pilda vienīgi Latvijas pilsoņi. Personas, kuras nav Latvijas pilsoņi, ar ārlietu ministra atļauju diplomātisko un konsulāro dienestu var pildīt izņēmuma gadījumos noteiktu laiku. Šāda ārlietu ministra atļauja saskaņojama ar Saeimas Ārlietu komisiju.

(3) Ministru kabinets var noteikt diplomātiskā un konsulārā dienesta amatus, kādus var ieņemt personas, kuras nav ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Šādā gadījumā ar minētajām personām noslēdzams attiecīgs darba līgums.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās personas turpmāk šā likuma tekstā tiek sauktas - diplomāti.

(5) Personas, kuras ieņem amatus Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā vai diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, bet kurām nav piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar likumu, veic diplomātiskā un konsulārā dienesta tehnisko darbinieku funkcijas. Tehniskie darbinieki tiek pieņemti diplomātiskajā un kons u lārajā dienestā un iecelti amatā saskaņā ar šā likuma II nodaļas 7. un 12.pantu.

(6) Diplomātisko un konsulāro dienestu nedrīkst pildīt personas, kuras ir bijušas PSRS vai LPSR Valsts drošības komitejas štata darbinieki.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 04.07.1998.)

4.pants. Diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs

(1) Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs ir vēstniecības, ģenerālkonsulāti (goda ģenerālkonsulāti), konsulāti (goda konsulāti), kā arī pastāvīgās pārstāvniecības starptautiskajās organizācijās.

(2) Diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas un akreditācijas valsts likumiem, starptautisko tiesību normām un paražām, kā arī ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumiem un Ārlietu ministrijas instrukcijām.

(3) Par diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības darbu ir atbildīgs tās vadītājs.

(4) Civiltiesiskajās attiecībās diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība rīkojas kā patstāvīga juridiskā persona.

5.pants. Kopīgas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības

(1) Latvijas Republikas Ārlietu ministrija var vienoties ar citām valstīm par kopīgu diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību atvēršanu trešajās valstīs.

(2) Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība attiecīgajā ārvalstī var pārstāvēt kādas trešās valsts intereses uz īpaša pilnvarojuma pamata. Latvijas Republika var īpaši pilnvarot savu interešu aizsardzībai ārvalstīs kādas trešās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību.

(3) Ārlietu ministra lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, saskaņojams ar Saeimas Ārlietu komisiju.

6.pants. Goda konsuli

Goda konsulus ārvalstīs ieceļ un atceļ, kā arī viņu pakļautību nosaka ārlietu ministrs. Goda konsuli darbojas saskaņā ar 1963.gada Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem un veic savas funkcijas saskaņā ar Konsulāro reglamentu.

7.pants. Pieņemšana diplomātiskajā un konsulārajā dienestā

(1) Uz atašeja diplomātiskajam rangam atbilstīgajām vakantajām diplomātiskā un konsulārā dienesta amata vietām Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā tiek izsludināts atklāts konkurss.

(2) Pretendentu sākotnējo atlasi saskaņā ar Ārlietu ministrijas Atestācijas komisijas (turpmāk — Atestācijas komisija) noteiktajiem kritērijiem veic Atestācijas komisijas izraudzītas Ārlietu ministrijas amatpersonas. Ja šiem kritērijiem atbilstīgie pretendenti nav ierēdņi (ierēdņu kandidāti), viņu dokumenti pēc atlases tiek nosūtīti uz Valsts civildienesta pārvaldi, kas triju nedēļu laikā saskaņā ar likuma "Par valsts civildienestu" 4.pantu tos pārbauda.

(3) Pēc pārbaudes pretendentus, kuri atbilst šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem un likuma "Par valsts civildienestu" 6.panta prasībām, uzaicina uz Atestācijas komisijas sēdi eksaminācijai. Pēc pretendenta eksaminācijas Atestācijas komisija var pieņemt lēmumu par viņa iecelšanu diplomātiskā un konsulārā dienesta amatā uz pārbaudes laiku. Ja pretendents nav ierēdnis (ierēdņa kandidāts), ar viņu noslēdzams attiecīgs darba līgums. Pirms pārbaudes laika beigām Atestācijas komisija lemj par kandidāta atbilstību vai neatbilstību amatam, kurā viņš uz laiku iecelts, vai arī par pārbaudes laika pagarināšanu. Kopējais pārbaudes laiks nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

(4) Ja Atestācijas komisija pieņēmusi lēmumu par pretendenta neatbilstību amatam, viņu atlaiž no amata, pamatojoties uz to, ka pretendents nav izturējis pārbaudes laiku. Ja pretendents ir ierēdnis (ierēdņa kandidāts), viņu var pārcelt uz citu valsts civiliestādi ārpus diplomātiskā un konsulārā dienesta.

(5) Ja Atestācijas komisija pieņēmusi lēmumu par pretendenta atbilstību amatam, tā ierosina ārlietu ministram piešķirt pretendentam atašeja diplomātisko rangu un Ārlietu ministrijas valsts sekretāram — apstiprināt pretendentu attiecīgajā amatā. Šāds lēmums ir nepieciešams un pietiekams pamats, lai Valsts civildienesta pārvalde pieņemtu lēmumu par ierēdņa kandidāta statusa piešķiršanu pretendentam, ja viņš šo statusu nav ieguvis agrāk.

(6) Ārlietu ministrs apstiprina Atestācijas komisijas nolikumu un pēc saskaņošanas ar Valsts civildienesta pārvaldi izdod instrukciju par diplomātiskā un konsulārā dienesta amatu pretendentu eksaminācijas kārtību.

8.pants. Diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu (ierēdņu kandidātu) mācības un kvalifikācijas eksāmens

(1) Diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu (ierēdņu kandidātu) mācības organizē Ārlietu ministrija saziņā ar Valsts administrācijas skolu.

(2) Ne agrāk kā divus un ne vēlāk kā četrus gadus pēc diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa kandidāta apstiprināšanas amatā saskaņā ar šā likuma 7.panta piekto daļu Atestācijas komisija sarīko viņam valsts civildienesta ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu un pēc tā rezultātiem lemj par ieteikumu Valsts civildienesta pārvaldei piešķirt viņam ierēdņa statusu.

(3) Pozitīvs Atestācijas komisijas lēmums ir nepieciešams un pietiekams pamats, lai Valsts civildienesta pārvalde pieņemtu lēmumu par ierēdņa statusa piešķiršanu diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa kandidātam. Ja diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa kandidāts nav nokārtojis valsts civildienesta ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu un Atestācijas komisija ir pieņēmusi negatīvu lēmumu, valsts civildienesta attiecības ar minēto personu ir pārtraucamas.

(4) Ārlietu ministrs pēc saskaņošanas ar Valsts civildienesta pārvaldi un Valsts administrācijas skolu izdod instrukciju par to valsts civildienesta ierēdņu kvalifikācijas eksāmenu, kuri pilda diplomātisko un konsulāro dienestu.

9.pants. Diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu amati un diplomātiskie rangi

(1) Diplomātiskā un konsulārā dienesta amati un tiem atbilstīgie diplomātiskie rangi, kuri iedalāmi pakāpēs, ir šādi:

(2) Diplomāta amats nedrīkst atšķirties no viņa ranga vairāk kā par vienu pakāpi. Ja tiek izveidoti jauni diplomātiskā un konsulārā dienesta amati, to atbilstību diplomātiskajiem rangiem nosaka ārlietu ministrs.

(3) Nākamo diplomātisko rangu diplomātam var piešķirt pēc triju gadu dienesta iepriekšējā rangā. Par nozīmīgiem sasniegumiem dienestā nākamo diplomātisko rangu var piešķirt pirms šā termiņa. Izņēmuma gadījumos pēc Atestācijas komisijas ieteikuma un ar Ministru prezidenta piekrišanu ārlietu ministrs var piešķirt jebkuru citu diplomātisko rangu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 04.07.1998.)

10.pants. Kārtība, kādā notiek iecelšana ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka un pastāvīgā pārstāvja amatā un atlaišana no tā, kā arī tam atbilstīgā diplomātiskā ranga piešķiršana

(1) Ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus un pastāvīgos pārstāvjus pēc ārlietu ministra un Saeimas Ārlietu komisijas kopēja saskaņota priekšlikuma amatā ieceļ un no amata atlaiž Valsts prezidents, bet ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka diplomātisko rangu viņiem piešķir ārlietu ministrs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās Valsts prezidenta tiesības neierobežo likums "Par valsts civildienestu".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 04.07.1998.)

11.pants. Kārtība, kādā notiek specializēto atašeju iecelšana amatā un atcelšana no tā, kā arī atbilstīgā diplomātiskā ranga piešķiršana

(1) Specializētais atašejs ir diplomātiskajā misijā speciāli pilnvarota amatpersona, kas veic noteiktas diplomātiskas funkcijas atbilstoši Saeimas vai attiecīgās nozares ministrijas darbības jomai.

(2) Specializētos atašejus (militāros, jūras lietu, aviācijas, tieslietu, iekšlietu, ekonomikas, lauksaimniecības, tirdzniecības, kultūras un citus) amatā ieceļ un no tā atceļ Saeima vai attiecīgās nozares ministrija pēc rakstveida saskaņošanas ar Ārlietu ministriju. Diplomātisko rangu viņiem piešķir ārlietu ministrs pēc Saeimas vai attiecīgās nozares ministrijas priekšlikuma.

(3) Militāro atašeju amatiem atbilstīgie rangi, kuri iedalāmi pakāpēs saskaņā ar šā likuma 9.pantu, ir šādi:

(4) Saeimas vai nozaru ministriju specializēto atašeju amatiem atbilstīgie rangi, kuri iedalāmi pakāpēs saskaņā ar šā likuma 9.pantu, ir padomnieks, pirmais sekretārs un otrais sekretārs, bet specializētā atašeja palīga amatam atbilstīgais rangs ir trešais sekretārs.

(25.05.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2001. likumu, kas stājas spēkā 26.10.2001.)

12.pants. Kārtība, kādā notiek iecelšana pārējos diplomātiskā un konsulārā dienesta amatos, kā arī tiem atbilstīgā diplomātiskā ranga piešķiršana

(1) Pārējos diplomātiskos rangus pēc Atestācijas komisijas priekšlikuma diplomātiem piešķir ārlietu ministrs saskaņā ar šo likumu.

(2) Pārējos diplomātiskā un konsulārā dienesta amatos, izņemot amatus Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā, kuri atbilst atašeja diplomātiskajam rangam, pēc Atestācijas komisijas priekšlikuma ieceļ Ārlietu ministrijas valsts sekretārs un, ja nepieciešams, izsludina slēgtu konkursu. Slēgtajā konkursā piedalās diplomāti.

(3) Ārlietu ministrs izdod instrukciju par slēgtā konkursa kārtību.

13.pants. Pazemināšana diplomātiskajā rangā un diplomātiskā ranga zaudēšana

(1) Diplomātu pazemināt diplomātiskajā rangā vai to viņam atņemt var ārlietu ministrs pēc attiecīga Atestācijas komisijas ieteikuma, ja pēc disciplinārlietas izskatīšanas vai dienesta izmeklēšanas kā disciplinārsods tiek piemērota pazemināšana amatā, atlaišana no amata, atlaišana no darba vai atlaišana no valsts civildienesta.

(2) Personas, kuras tiek atceltas no šā likuma 10. un 11.pantā minētajiem amatiem, zaudē attiecīgajam amatam atbilstīgo diplomātisko rangu. Ja šīs personas pirms tam ir ieguvušas citu diplomātisko rangu, tas saglabājas. Šajā gadījumā var piemērot šā likuma 9.panta trešās daļas nosacījumus.

14.pants. Pārcelšana no vienas dienesta vietas uz citu

(1) Diplomātiskā un konsulārā dienesta laiks vienā ārvalstī diplomātiem, kuri ieņem II un III pakāpes amatus saskaņā ar šā likuma 9.pantu, ir ne vairāk kā četri gadi, bet diplomātiem, kuri ieņem IV līdz VII pakāpes amatus, — ne vairāk kā trīs gadi. Diplomātu var nosūtīt pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs ne vairāk kā uz diviem termiņiem pēc kārtas.

(2) Ja diplomātu pārceļ no vienas dienesta vietas uz citu, viņam piedāvā divas dažādas dienesta vietas, no kurām desmit darbadienu laikā jāizvēlas viena. Diplomātam jābūt gatavam pildīt dienestu ārvalstīs vai Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā pēc ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojuma.

(3) Diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdni (ierēdņa kandidātu) uz citu valsts civiliestādi ārpus diplomātiskā un konsulārā dienesta var pārcelt vienīgi ar viņa paša piekrišanu.

15.pants. Ieskaitīšana Ārlietu ministrijas rīcībā vai Ārlietu ministrijas pārziņā

(1) Ja diplomātiskā un konsulārā dienesta laiks ārvalstīs saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmo daļu ir beidzies, bet diplomātu nevar pārcelt viņa diplomātiskajam rangam atbilstīgā amatā, viņu var ieskaitīt Ārlietu ministrijas rīcībā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā laikā diplomātu nevar iecelt viņa diplomātiskajam rangam atbilstīgā amatā, viņš atskaitāms Ārlietu ministrijas pārziņā, saglabājot viņam piešķirto diplomātisko rangu, bet ne ilgāk kā divus gadus.

(3) Šajā pantā noteiktā kārtība attiecas vienīgi uz diplomātiem, kuri ir ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Ārlietu ministrs pēc saskaņošanas ar Valsts civildienesta pārvaldi izdod instrukciju par kārtību, kādā veicama ieskaitīšana Ārlietu ministrijas rīcībā vai Ārlietu ministrijas pārziņā.

16.pants. Valsts civildienesta attiecību izbeigšanās diplomātiskajā un konsulārajā dienestā

Valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā izbeidzas likumā "Par valsts civildienestu" paredzētajos gadījumos, kā arī:

1) šā likuma 7.panta ceturtajā daļā paredzētajā gadījumā, ja ierēdnis (ierēdņa kandidāts) netiek pārcelts uz citu valsts civiliestādi ārpus diplomātiskā un konsulārā dienesta;

2) ja ierēdnis (ierēdņa kandidāts) neizpilda ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumu par pārcelšanu no vienas dienesta vietas uz citu saskaņā ar šā likuma 14.panta otro daļu;

3) ja ierēdnis (ierēdņa kandidāts), kurš diplomātisko un konsulāro dienestu pilda ārvalstī, trīs kalendāra mēnešus iepriekš ir iesniedzis Ārlietu ministrijas valsts sekretāram lūgumu izbeigt valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā pēc paša vēlēšanās, valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, savstarpēji vienojoties, var izbeigt arī pirms minētā termiņa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 04.07.1998.)

17.pants. Darba attiecību izbeigšanās diplomātiskajā un konsulārajā dienestā

Darba attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā izbeidzas Latvijas Darba likumu kodeksā noteiktajos gadījumos, kā arī:

1) šā likuma 7.panta ceturtajā daļā noteiktajā gadījumā;

2) ja no amata tiek atlaistas šā likuma 10. un 11.pantā minētās personas;

3) ja diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieks neizpilda ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumu par pārcelšanu no vienas dienesta vietas uz citu saskaņā ar šā likuma 14.panta otro daļu.

18.pants. Ierobežojumi piedalīties uzņēmējdarbībā

Ierobežojumu piedalīties uzņēmējdarbībā, kā arī citus ierobežojumus attiecībā uz diplomātiem nosaka speciāls likums.

19.pants. Diplomātu mēnešalga vai mēneša amatalga un piemaksa par diplomātisko rangu

(1) Diplomāti saņem mēnešalgu vai mēneša amatalgu saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" vai Latvijas Darba likumu kodeksu, kā arī piemaksu par diplomātisko rangu saskaņā ar attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem.

(2) Ja diplomāts dienestu pilda ārvalstīs, viņa mēnešalgu vai mēneša amatalgu un piemaksu par diplomātisko rangu izmaksā viņa pilnvarotai personai vai arī ieskaita viņa norādītajā kontā kredītiestādē.

(3) Diplomāti, kuri ir ieskaitīti Ārlietu ministrijas rīcībā saskaņā ar šā likuma 15.panta pirmo daļu, saņem trīs ceturtdaļas no savas pēdējās mēnešalgas. Diplomāti, kuri ieskaitīti Ārlietu ministrijas pārziņā saskaņā ar šā likuma 15.panta otro daļu, nesaņem mēnešalgu un piemaksu par diplomātisko rangu.

20.pants. Algas pabalsti

(1) Tajā laikā, kad diplomāts, tehniskais darbinieks dienestu pilda ārvalstīs, viņš saņem algas pabalstus tādā apmērā, lai segtu dzīvokļa īrei un citu ģimenes un sadzīves vajadzību apmierināšanai nepieciešamos izdevumus.

(2) Ārlietu ministrs atkarībā no dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstīs pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju izdod instrukciju par algas pabalstu apmēriem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 04.07.1998.)

21.pants. Kompensācija par ceļa izdevumiem un pārcelšanās pabalsts

(1) Dodoties uz dienesta vietu ārvalstīs un atgriežoties no tās, diplomāts, tehniskais darbinieks un viņa laulātais, kā arī nepilngadīgie bērni (turpmāk — ģimenes locekļi) saņem pilnu kompensāciju par ceļa izdevumiem, kā arī pārcelšanās pabalstu.

(2) Diplomāts, tehniskais darbinieks, kurš pilda dienestu ārvalstīs, kā arī viņa ģimenes locekļi saņem pilnu kompensāciju par ceļa izdevumiem, dodoties kārtējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā.

(3) Ārlietu ministrs pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju izdod instrukciju par ceļa izdevumu kompensācijas un pārcelšanās pabalsta apmēriem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 04.07.1998)

22.pants. Garantijas diplomātiem ārkārtējās situācijās

(1) Ārlietu ministrija papildus likumā paredzētajai obligātajai sociālajai apdrošināšanai veic veselības apdrošināšanu, kā arī apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem dienesta pildīšanas laikā tiem diplomātiem, tehniskajiem darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri dienestu pilda ārvalstīs.

(2) Ja dienesta vietā diplomātu, tehnisko darbinieku apdraud karadarbība, vardarbība, nemieri vai dabas katastrofas, Ārlietu ministrija var noteikt viņam piemaksu līdz piecdesmit procentiem no to pabalstu apmēra, kuri šim diplomātam saskaņā ar šā likuma 20.pantu tiek izmaksāti kā algas pabalsti, kā arī kompensēt materiālos zaudējumus, ko diplomāts, tehniskais darbinieks cietis minēto apstākļu dēļ.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 04.07.1998.)

23.pants. Pabalstu, piemaksas un kompensāciju noteikšana

(1) Diplomāti, tehniskie darbinieki, kuri saņem šā likuma 20., 21. un 22.pantā noteiktos pabalstus, piemaksu un kompensācijas, nesaņem likumā "Par valsts civildienestu" paredzēto dzīvokļa pabalstu, pabalstu sakarā ar pārcelšanu, ģimenes piemaksu un piemaksu par valsts civildienestu īpašos apstākļos.

(2) Ārlietu ministrs atkarībā no dienesta apstākļiem ārvalstīs pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju izdod instrukciju par šā likuma 20., 21. un 22.pantā noteikto pabalstu, piemaksas un kompensāciju apmēriem. Šos pabalstus, piemaksu un kompensācijas neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 04.07.1998.)

24.pants. Papildatvaļinājums diplomātiem

Diplomāti saskaņā ar likumu var saņemt apmaksātu papildatvaļinājumu, kura ilgumu atkarībā no dienesta apstākļiem nosaka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.

1. Attiecībā uz diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu kandidātiem, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim atestēti par ierēdņu kandidātiem, šā likuma 8.panta otrajā daļā minētais termiņš skaitāms no brīža, kad viņi iecelti amatā saskaņā ar likuma "Par valsts civildienestu" pārejas noteikumu 6.punkta otro daļu vai pārcelti diplomātiskajā un konsulārajā dienestā saskaņā ar likuma "Par valsts civildienestu" 54.pantu.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē šādi likumi:

1) "Par Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku un pilnvaroto vēstnieku iecelšanas kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 42.nr.; AP MP 1992, 34.nr.);

2) "Par diplomātiskajiem un konsulārajiem rangiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 39.nr.; 1992, 32./33./34.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 1.nr.);

3) "Par diplomātisko un konsulāro dienestu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 1.nr.).