1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā ieviešama, organizējama un kontrolējama licencētā rūpnieciskā zveja (turpmāk — licencētā zveja).

2. Noteikumi attiecas uz Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem, ekonomiskās zonas ūdeņiem (turpmāk — jūras ūdeņi) un iekšējiem ūdeņiem, tai skaitā iznomātajiem un privātajiem ūdeņiem, izņemot ūdeņus, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.

3. Licencēto zveju var ieviest visā ūdenstilpē, tās daļā, kā arī jūras ūdeņos, ja:

3.1. netiek izmantoti attiecīgu rūpnieciskās zvejas rīku, to skaita vai nozvejas apjoma gada limiti (turpmāk — zvejas limits) vai tie tiek izmantoti tikai daļēji vai nelielu zvejai atļautās sezonas daļu;

3.2. pieprasījums pēc rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem ir ievērojami lielāks par pieļaujamā zvejas limita apjomu, un no kopējā gada limita tiek noteikts īpašs zvejas limits licencētajai zvejai.

4. Licencēto zveju organizē:

4.1. Zemkopības ministrija – jūras ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem;

4.2. pašvaldība – publiskos ūdeņos (tai skaitā jūras piekrastes ūdeņos) un citos iekšējos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij;

4.3. privāto ūdeņu īpašnieks — privātos ūdeņos, kuros zvejas tiesības nepieder valstij.

5. Licencētajai zvejai katram zvejniekam ir nepieciešama licencētās zvejas atļauja (licence), kas izdota Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldē (turpmāk – Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde).

6. Licencētajā zvejā izmantojamo zvejas rīku limits nedrīkst pārsniegt attiecīgajos ūdeņos paredzēto gada zvejas rīku limitu. Licencētās zvejas ieviešana nedrīkst ierobežot makšķerēšanu tajās ūdenstilpēs, kuras saskaņā ar ūdenstilpes nomas līgumu vai ekspluatācijas noteikumiem ir paredzēts izmantot galvenokārt makšķerēšanai.

7. Licencētajai zvejai saskaņā ar šo noteikumu 3.1.apakšpunktu var tikt paredzēta tikai tā gada zvejas limita daļa, kura netiek pieprasīta un izmantota zvejā saskaņā ar rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem.

8. Licencētās zvejas organizētājam ir šādi pienākumi:

8.1. ar Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi saskaņot reģistrācijas žurnāla formu un reģistrēt tajā zvejniekus, norādot:

8.1.1. fiziskajām personām – personas kodu;

8.1.2. juridiskajām personām – nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru;

8.2. katru mēnesi nodrošināt nozvejas apjoma uzskaiti un līdz nākamā mēneša sestajam datumam iesniegt datus Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldē;

8.3. nodrošināt, lai licencētajā zvejā izmantojamie zvejas rīki tiktu marķēti ar Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldē saskaņota parauga zīmēm;

8.4. uzraudzīt, lai licencētajā zvejā tiktu izmantoti tikai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrēti peldlīdzekļi;

8.5. nodrošināt šo noteikumu 15.punktā paredzēto naudas līdzekļu ieskaitīšanu valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem veidošanai;

8.6. katru ceturksni sagatavot un līdz nākamā mēneša desmitajam datumam iesniegt Zemkopības ministrijā pārskatu par licencēto rūpniecisko zveju (pielikums), norādot izsniegto zvejas atļauju (licenču) skaitu un veidu, kā arī iekasētos līdzekļus.

9. Pirms licencētās zvejas uzsākšanas iekšējos ūdeņos vai jūras piekrastes ūdeņos licencētās zvejas organizētājam tā ir jāsaskaņo ar attiecīgo pašvaldību, Zemkopības ministriju un Vides ministriju. Ja licencētās zvejas organizētājs ir pašvaldības pilnvarota fiziska vai juridiska persona, tai papildus jāuzrāda pilnvarojuma līgums ar pašvaldību, bet, ja licencētās zvejas organizētājs ir attiecīgā pašvaldība vai Zemkopības ministrija, saskaņojums ar organizētāju nav nepieciešams.

10. Nosacījumus licencētajai zvejai jūras ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem Zemkopības ministrija saskaņo ar Vides ministriju.

11. Lai saņemtu šo noteikumu 9.punktā paredzēto saskaņojumu, licencētās zvejas organizētājs iesniedz attiecīgajā institūcijā iesniegumu, kurā ietverta šāda informācija par licencēto zveju:

11.1. ūdeņu atrašanās vieta (novads, pagasts, pilsēta);

11.2. ūdeņu juridiskais statuss (publiski vai privāti, kā arī norādīt, ja attiecīgie ūdeņi tiek nomāti);

11.3. zvejas tiesību piederība (valsts vai privātas, kā arī norādīt, ja daļa zvejas tiesību tiek nomātas);

11.4. dati par licencētās zvejas organizētāju (juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds, uzvārds, kā arī adrese, tālrunis);

11.5. konkrētās licencētās zvejas teritorijas robežu apraksts;

11.6. licencētās zvejas laiks (gads, sezona, mēnesis, nedēļas dienas, diennakts stundas);

11.7. zvejas rīku limits (skaits un parametri) un to izmantošanas nosacījumi;

11.8. vides aizsardzības prasības, attiecīgi pašvaldību lēmumi un drošības noteikumi, kuri jāievēro zvejniekam;

11.9. zvejas atļauju (licenču) izmantošanas termiņš (diena, vairākas dienas, nedēļa, mēnesis, sezona) un to izmantošanas nosacījumi;

11.10. zvejas atļauju (licenču) daudzums, tai skaitā zvejas atļaujas (licences) par samazinātu maksu;

11.11. maksa par visu veidu zvejas atļaujām (licencēm) vai, ja paredzēta izsole, — izsoles sākumcena;

11.12. zvejas atļauju (licenču) izsniegšanas kārtība (izsniegšanas vietas, to adrese, tālruņi, darba laiks);

11.13. licencētās zvejas organizatora pienākumi nozvejas uzskaitē;

11.14. licencētās zvejas organizētāja sniegtie pakalpojumi;

11.15. licencētās zvejas un vides aizsardzības prasību ievērošanas kontrole.

12. Ja kāda no šo noteikumu 9.punktā minētajām institūcijām atsaka licencētās zvejas organizētājam saskaņojumu licencētajai zvejai, atteikums jāpamato rakstiski.

13. Licencētās zvejas organizētājs uzsāk licencēto zveju konkrētajos ūdeņos, ja ir saņemts saskaņojums no visām šo noteikumu 9.punktā minētajām institūcijām un informācija par licencēto zveju ir publicēta attiecīgās pašvaldības laikrakstā, bet par licencēto zveju aiz jūras piekrastes ūdeņiem — laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

14. Licencēto zveju var pārtraukt ar Zemkopības ministrijas lēmumu, ja:

14.1. pēc Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes atzinuma vai saskaņā ar zinātniskām rekomendācijām nepieciešami zivju resursu aizsardzības pasākumi un Zemkopības ministrija un Vides ministrija pieņem par to savstarpēji saskaņotu lēmumu;

14.2. licencētās zvejas organizētājs nenodrošina šo noteikumu izpildi;

14.3. zivju resursu pārzinātājs ierosina licencētās zvejas pārtraukšanu, iesniedzot attiecīgu pamatojumu.

15. Daļa naudas līdzekļu, kas iegūti par zvejas atļaujām (licencēm), reizi ceturksnī pārskaitāma valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai, ievērojot šādu ūdeņu statusam atbilstošu pārskaitījuma apmēru:

15.1. jūras ūdeņi (tai skaitā jūras piekrastes ūdeņi) — ne mazāk par 70 %;

15.2. publiskie ūdeņi (izņemot jūras piekrastes ūdeņus) un citi ūdeņi, kuros zvejas tiesības pieder valstij, — ne mazāk par 50 %;

15.3. privātie ūdeņi, kuros zvejas tiesības pieder to īpašniekam, — ne mazāk par 20 %;

15.4. ja licencētās zvejas organizētājs veic pasākumus zivju krājumu palielināšanai vai zivju resursu papildu aizsardzībai, iemaksa valsts pamat­budžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai no licencētajā zvejā iegūtajiem līdzekļiem šo noteikumu 4.2. un 4.3.apakšpunktā minētajos gadījumos var tikt samazināta par 25 %, ja ir saņemts attiecīgs Zemkopības ministrijas lēmums. Zemkopības ministrija lēmumu pieņem pēc tam, kad Zemkopības ministrijā ir iesniegts un izskatīts Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldē apstiprināts licencētās zvejas organizētāja pārskats par veiktajiem pasākumiem.

16. Līdzekļi, kas paliek licencētās zvejas organizētāja rīcībā pēc pārskaitījuma valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai, tiek izmantoti licencētās zvejas organizēšanai un tās pārvaldes nodrošināšanai, kā arī citiem paredzētiem mērķiem, bet līdzekļi, kas paliek Zemkopības ministrijas vai pašvaldības rīcībā, ieskaitāmi minēto institūciju attiecīgajā pamatbudžeta kontā vai pašvaldību speciālā budžeta kontā.

17. Maksu par zvejas atļaujām (licencēm) konkrētajā licencētajā zvejā nosaka atkarībā no kopējā zvejas atļauju (licenču) skaita un pieprasījuma, ievērojot, ka maksa par zvejas atļauju (licenci) nedrīkst būt mazāka par pamatmaksu, kas paredzēta rūpnieciskās zvejas tiesību nomai un zvejas tiesību izmantošanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību.

18. Zvejas atļauju (licenču) maksas samazināšana līdz 50 %, ja tāda ir paredzēta atbilstoši šo noteikumu 9. un 11.punktam, var tikt piemērota ūdenstilpei pieguļošo piekrastes zemju īpašniekiem.

19. Licencētajai zvejai noteikto prasību ievērošanu kontrolē Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektori, kā arī — atbilstoši kompetencei — licencētās zvejas organizētājs, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki, vides aizsardzības sabiedriskie inspektori, pašvaldību attiecīgi pilnvarotās institūcijas, policija, zemessardze, ūdeņu īpašnieki vai nomnieki.

20. Noteikumu pārkāpēji saucami pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības likumos noteiktajā kārtībā. Šī atbildība neatbrīvo pārkāpējus no pienākuma atlīdzināt dabai nodarīto kaitējumu saskaņā ar taksēm, kas noteiktas normatīvajos aktos par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos un iekšējos ūdeņos.

Ministru prezidenta vietā - satiksmes ministrs A.Gorbunovs

Zemkopības ministra vietā - finansu ministrs G.Bērziņš

Zemkopības ministra vietā - finansu ministrs G.Bērziņš