|
Tieslietu ministrija
Instrukcija
1998. gada 2. septembrī
Instrukcija
Par
civilstāvokļa aktu
reģistrāciju
Latvijas
Republikā
Izdota saskaņā ar likuma
"Par civilstāvokļa aktiem"
4.pantu
I nodaļa
VISPĀRĪGIE
NOTEIKUMI
1. Šī
instrukcija nosaka civilstāvokļa aktu reģistrāciju gan valsts
interesēs,gan arī ,lai aizsargātu pilsoņu personiskās un
mantiskās tiesības.
2. Civilstāvokļa aktus reģistrē pilsētu un pagastu
dzimtsarakstu nodaļās. Dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis
sakrīt ar attiecīgās pilsētas vai pagasta robežām.
Ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas
Republikas pilsoņiem, kuriem nav citas valsts pilsonības, un
personām, kuras uzrāda pasi vai citu personu apliecinošu
dokumentu ar Iedzīvotāju reģistra piešķirto personas kodu,
civilstāvokļa aktu reģistrācija tiek veikta konsulārajās vai
diplomātiskajās iestādēs, ievērojot Civillikuma un likuma "Par
civilstāvokļa aktiem" prasības.
Ja Latvijas Republikas pilsonis
vai persona, kurai ir Latvijas Republikā izdota pase,bet kura nav
Latvijas vai citas valsts pilsonis, noslēdz laulību ar
ārvalstnieku vai bezvalstnieku ārpus Latvijas Republikas,
ievērojot tās valsts likumus, kuras teritorijā laulība noslēgta,
šī laulība ir spēkā Latvijas Republikā, ja ievērotas Civillikuma
32., 33., 34., 35., 37. un 38.panta un likuma "Par civilstāvokļa
aktiem" prasības.
3. Dzimtsarakstu nodaļas reģistrē laulības noslēgšanu,
dzimšanu, miršanu, kā arī atjauno nozaudētos reģistru ierakstus,
anulē, izlabo un papildina civilstāvokļa reģistru ierakstus,
izsniedz atkārtotas civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecības
(zīmes), izziņas vai reģistru norakstus un glabā reģistru
grāmatas.
4. Dzimtsarakstu nodaļās reģistrē civilstāvokļa aktus uz
fizisko vai juridisko personu pieteikuma pamata.
Saskaņā ar likumu "Par
civilstāvokļa aktiem" pieteikumu izdara mutvārdos vai rakstveidā.
Rakstveida pieteikumā norāda visas ziņas, kādas nepieciešamas
civilstāvokļa reģistra ieraksta izdarīšanai.
5. Civilstāvokļa aktu reģistrācijai pieteicējs iesniedz
personu apliecinošus dokumentus - pasi vai citu dokumentu, kurā
ir Iedzīvotāju reģistra piešķirtais personas kods.
6. Ierakstus
civilstāvokļa aktu reģistros un apliecībās izdara valsts valodā.
7. Amatpersona, kas izdara ierakstus civilstāvokļa reģistrā,
tā tekstu nolasa pieteicējam.
8. Neredzīgas personas civilstāvokļa reģistra ierakstu
dzimtsarakstu nodaļas amatpersona nolasa un par to norāda
civilstāvokļa reģistra ierakstā.
Ja izdara nedzirdīgas, mēmas vai
kurlmēmas personas, kura ir analfabēts, civilstāvokļa reģistra
ierakstu, jābūt klāt personai, kas var izskaidroties ar
pieteicēju, kura civilstāvokļa ierakstu reģistrē, un apliecināt
ar savu parakstu, ka reģistra saturs atbilst nedzirdīgās, mēmās
vai kurlmēmās personas gribai.
9. Civilstāvokļa reģistra ierakstu paraksta pieteicējs un
dzimtsarakstu nodaļas pārzinis. Ja saņem iestādes rakstveida
paziņojumu, norāda, ka ieraksts izdarīts uz attiecīga paziņojuma
pamata. Reģistra ierakstu apstiprina ar dzimtsarakstu nodaļas
ģerboņa zīmogu.
Pēc reģistrācijas pieteicējam
izsniedz civilstāvokļa reģistrācijas apliecību.
10. Šajā
instrukcijā noteiktos termiņus aprēķina gados, mēnešos un dienās.
Termiņš sākas nākošajā dienā pēc
kalendāra datuma vai pēc tā notikuma iestāšanās, kurš nosaka tā
sākumu. Termiņš, ko aprēķina gados, beidzas termiņa pēdējā gada
attiecīgajā mēnesī un datumā. Termiņš, ko aprēķina mēnešos,
beidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgajā datumā. Ja tāds
termiņš, ko aprēķina mēnešos, beidzas mēnesī, kam nav atbilstoša
datuma, tad termiņš beidzas šā mēneša pēdējā dienā.
Ja termiņš beidzas brīvdienā, tad
par pēdējo termiņa dienu atzīst nākamo darbdienu tūlīt pēc
brīvdienas.
Ja ir noteikts termiņš, kādas
darbības izpildīšanai, tad to var izpildīt termiņa pēdējā dienā
līdz pulksten divdesmit četriem. Tomēr, ja darbību izdara
dzimtsarakstu nodaļā, tad termiņš beidzas stundā, kad nodaļā pēc
spēkā esošajiem noteikumiem izbeidzas attiecīgās darbības. Visus
rakstveida iesniegumus un paziņojumus, kas nodoti pastā vai
telegrāfā termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem,
uzskata par nodotiem termiņā.
11. Ārvalstīs izdotos un uz ārvalstīm sūtāmos civilstāvokļa
aktu reģistrācijas dokumentus legalizē, ja to paredz Latvijas
Republikas vai attiecīgās ārvalsts normatīvie akti. Legalizēt
nozīmē apliecināt, ka dokumentu tiešām ir parakstījusi
amatpersona, ar kuras uzvārdu dokuments parakstīts, un ka šī
amatpersona dokumenta parakstīšanas brīdī tiešām likumīgi
ieņēmusi attiecīgo amatu.
12. Dzimtsarakstu nodaļas darbinieks nedrīkst reģistrēt
civilstāvokļa aktu, ja pats ir reģistrējamā notikuma paziņotājs.
13. Par
dzimtsarakstu nodaļas pārziņa nepamatotu atteikšanos reģistrēt
vai atjaunot civilstāvokļa aktu, labot vai papildināt
civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus ieinteresētā persona var
iesniegt sūdzību tiesā pēc tam, kad sūdzība par dzimtsarakstu
nodaļas pārziņa rīcību (lēmumu) iesniegta pakļautības kārtībā un
izskatīta Dzimtsarakstu departamentā.
14. Saskaņā
ar likumu "Par civilstāvokļa aktiem" civilstāvokļa reģistru un uz
to ierakstu pamata izsniedzamo dokumentu formas apstiprina
tieslietu ministrs.
Pieteikumu, paziņojumu un citu šai
instrukcijā paredzēto dokumentu veidlapas apstiprina Tieslietu
ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktors.
II nodaļa
DZIMTSARAKSTU
NODAĻU
LIETVEDĪBA
15. Laulības, dzimšanas un miršanas reģistrus sastāda divos
eksemplāros. Reģistru pirmos un otros eksemplārus aizpilda
vienlaicīgi. Abiem reģistra eksemplāriem ir vienāds kārtas
numurs.
Katram reģistra
veidam ir atsevišķa numerācija. Reģistru ierakstu numerācija
sākas ar pirmo numuru un turpinās pēc kārtas visu kalendāra
gadu.
16. Gadam
beidzoties, reģistrus caurauklo, sanumurē un taisa apliecinājuma
uzrakstu, norādot lapu un ierakstu skaitu. Apliecinājuma uzrakstu
paraksta dzimtsarakstu nodaļas pārzinis, norādot gadu un datumu.
Auklu galu nostiprinājumu apliecina ar dzimtsarakstu nodaļas
zīmogu.
17. Ierakstus civilstāvokļa reģistros un apliecībās izdara bez
saīsinājumiem un svītrojumiem tekstā.
Līdz reģistra ieraksta
parakstīšanai pamanītās kļūdas izlabo, atrunājot tās pirms
paraksta.
Vārdu, uzvārdu, tautību un
pilsonību ieraksta saskaņā ar Latvijas Republikas pilsoņa pasi
vai citu dokumentu, kas aizstāj pasi un kurā ir Iedzīvotāju
reģistra piešķirtais personas kods.
Civilstāvokļa reģistra apliecībā
norādītajām ziņām precīzi jāatbilst ziņām, kas ierakstītas
civilstāvokļa reģistra ierakstā.
18. Katru
reģistra ierakstu un apliecību paraksta dzimtsarakstu nodaļas
pārzinis. Ja pašvaldība ir iecēlusi dzimtsarakstu nodaļas
pārzinim vietnieku, tad arī viņam ir tiesības parakstīt minētos
dokumentus. Parakstiem jābūt atšifrētiem. Reģistru ierakstus un
apliecības apzīmogo ar dzimtsarakstu nodaļas ģerboņa zīmogu.
III nodaļa
LAULĪBAS
REĢISTRĀCIJA
19. Laulību noslēdz pilsētas vai pagasta dzimtsarakstu
nodaļā vai pie Civillikuma 51.pantā norādītā konfesijas
garīdznieka. Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis vai attiecīgās
konfesijas garīdznieks laulā tikai tad, ja ievēroti laulības
noslēgšanas noteikumi.
20. Laulību
reģistrē dzimtsarakstu nodaļa pēc vienas vai otras personas, kas
vēlas doties laulībā, dzīves vietas vai vecāku dzīves vietas.
Ja laulības pieteikumu iesniedz
pēc vecāku dzīves vietas, uzrāda vecāku pases vai izziņu par
vecāku dzīves vietu. Reģistra ailē "Papildinājumiem" ieraksta
vecāku adresi.
21. Laulība
pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas ir aizliegta.
Izņēmuma gadījumā viens no
laulājamiem drīkst būt nepilngadīgs (CL 33.p.), ja viņš
sasniedzis 16 gadu vecumu.
Nepilngadīgā persona, kas
sasniegusi 16 gadu vecumu, laulībā drīkst stāties tikai ar viņas
vecāku vai aizbildņu piekrišanu.
Ja vecāki vai aizbildņi bez
svarīga iemesla atļauju nedod, to var dot bāriņtiesa
(pagasttiesa) pēc vietas, kur dzīvo vecāki vai ieceltie
aizbildņi.
Ja vecāku laulība ir šķirta un
vecāku varu realizē tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo,
piekrišana no otra, kas ar bērnu kopā nedzīvo, nav jāprasa.
Rakstisku atļauju doties laulībā
vecāki iesniedz dzimtsarakstu nodaļas pārzinim, parakstot to
pārziņa klātbūtnē. Ja vecāki dzimtsarakstu nodaļā nevar
ierasties, viņu parakstam jābūt notariāli apliecinātam.
22. Aizliegta laulība personām, kuras tiesa atzinusi par
rīcības nespējīgām gara slimības vai plānprātības dēļ;
radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar
pusmāsām. Aizliegta laulība starp viena dzimuma personām; starp
adoptētāju un adoptēto,izņemot gadījumus, ja izbeigtas ar
adopciju nodibinātās tiesiskās attiecības. Aizliegta jauna
laulība personai, kas jau atrodas laulībā. Aizliegta laulība
aizbildnim ar aizbilstamo un aizgādnim ar aizgādnībā esošo, iekām
nav izbeigtas aizbildniecības vai aizgādnības attiecības. .
23. Persona,
kas vēlas doties laulībā, uzrāda pasi vai citu personu
apliecinošu dokumentu ar Iedzīvotāju reģistra piešķirto personas
kodu.
24. Personas, kas vēlas doties laulībā, iesniedz :
- dzimšanas apliecības. Ja
apliecības nav un arī reģistra ieraksts nav saglabājies, tas ir
atjaunojams;
- personas, kas agrāk bijušas
laulībā, bijušā laulātā miršanas vai laulības šķiršanas apliecību
vai tiesas sprieduma norakstu par laulības šķiršanu, vai tiesas
sprieduma norakstu par laulības atzīšanu par neesošu, vai uzrāda
pasi ar spiedogu par laulības šķiršanu;
- vecāku, aizbildņu vai
bāriņtiesas (pagasttiesas) rakstisku atļauju laulības noslēgšanai
nepilngadīgajam;
- līdz laulības noslēgšanai
ārstniecības iestādes apliecinājumu par veselības stāvokli.
Ja persona vēlas doties laulībā
ārvalstī, ģimenes stāvokli apliecinošu dokumentu tā var saņemt
savas dzīves vietas dzimtsarakstu nodaļā vai arī konsulārajā vai
diplomātiskajā iestādē, ja starptautiskajos līgumos, kurus
apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi. Personas, kas vēlas
doties laulībā, aizpilda deklarāciju un iesniedz to dzimtsarakstu
nodaļā pēc savas dzīves vietas. Pamatojoties uz personas pases
datiem un tās iesniegto deklarāciju par ģimenes stāvokli,
dzimtsarakstu nodaļas pārzinis izsniedz ģimenes stāvokli
apliecinošu dokumentu. Deklarāciju par ģimenes stāvokli persona,
kas vēlas doties laulībā ārvalstī, paraksta dzimtsarakstu nodaļas
pārziņa klātbūtnē.
25. Ja
personām, kas vēlas doties laulībā, nav iespējams iesniegt šīs
Instrukcijas 24.punktā minētos dokumentus, tos aizstāj ar tiesas
spriedumu par attiecīgā fakta konstatēšanu.
26. Personas, kas vēlas doties laulībā, dzimtsarakstu nodaļā
iesniedz kopīgu pieteikumu. Pieteikumā apliecina, ka viņām nav
Civillikuma 32. - 35., 37.,38.pantos paredzēto šķēršļu laulības
noslēgšanai, norāda, kurā laulībā pēc skaita katrs no viņiem
stājas, cik bērni ir kopīgi, uzņemas atbildību sakarā ar apstākļu
slēpšanu, kuri kavē doties laulībā.
Laulības pieteikumu iereģistrē
saņemšanas dienā. Pieteikumā atzīmē saņemšanas datumu un
reģistrācijas numuru.
Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis
vienojas ar personām, kas dodas laulībā, par laulības
reģistrācijas laiku (dienu un stundu). Laulības noslēgšanas dienu
nosaka ne agrāk kā mēnesi pēc izsludināšanas, atzīmējot to uz
pieteikuma un pieteikumu uzskaites žurnālā vai datorizētajā datu
bāzē.
27. Pirms
laulības noslēgšanas notiek izsludināšana. Ja nav ievēroti
laulības noslēgšanas noteikumi, kā arī tad, ja ir zināmi šķēršļi
laulības noslēgšanai, izsludināšana ne dzimtsarakstu nodaļā, ne
arī pie garīdznieka nav atļauta.
Izsludināšana ir tās dzimtsarakstu
nodaļas kompetencē, kurā iesniegts laulības noslēgšanas
pieteikums.
28. Izsludināšana dzimtsarakstu nodaļā notiek, izliekot uz
vienu mēnesi sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā redzamā vietā.
Sludinājumu izliek pieteikuma saņemšanas dienā, norādot
izsludināšanas datumu, līgavas un līgavaiņa uzvārdus un vārdus.
29. Izsludināšanu noraidot, dzimtsarakstu nodaļas pārzinis
nekavējoties raksta motivētu lēmumu, kurā norāda izsludināšanas
noraidījuma iemeslu. Lēmuma pirmo eksemplāru izsniedz personām,
kas vēlas doties laulībā, otrs paliek dzimtsarakstu nodaļā.
Pieteikumu uzskaites žurnālā (datorizētajā datu bāzē) atzīmē
datumu, kad noraidījums izsniegts. Noraidījuma pārsūdzēšanas
kārtību nosaka Instrukcijas 13.punkts.
30. Steidzamos gadījumos (grūtniecības pataloģija, smaga
slimība un tml.ārkārtas gadījumos) dzimtsarakstu nodaļas pārzinim
ir tiesības saīsināt izsludināšanas termiņu pēc sava ieskata.
Lai saīsinātu izsludināšanas
termiņu, personas, kas vēlas doties laulībā, iesniedz motivētu
iesniegumu. Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis izlemj, vai
izsludināšanas termiņš saīsināms. Laulības pieteikumā, uzskaites
žurnālā (datorizētajā datu bāzē), kā arī laulības reģistra
ieraksta ailē "Papildinājumiem" norāda, ka izsludināšanas termiņš
saīsināts. Iesniegumu par izsludināšanas termiņa saīsināšanu
pievieno laulības noslēgšanas pieteikumam.
31. Bez
iepriekšējas izsludināšanas dzimtsarakstu nodaļas pārzinis drīkst
laulāt tikai divos gadījumos:
- ja līgavainis dodas karā;
- ja līgavaiņa vai līgavas dzīvību
apdraud slimība.
Lai laulātu bez iepriekšējas
izsludināšanas, uzrāda dokumentu par došanos karā vai iesniedz
ārstniecības iestādes izdotu apliecinājumu par līgavas vai
līgavaiņa smago veselības stāvokli.
Ja laulā bez iepriekšējas
izsludināšanas, to atzīmē laulības reģistra ieraksta ailē
"Papildinājumiem", kā arī ieraksta uzrādīto dokumentu, tā
izdošanas gadu, datumu, mēnesi, izdevējiestādi.
32. Personas, kuru tiesības šī laulība aizskartu, var celt
ierunas pret tās noslēgšanu, norādot uz likumiskiem šķēršļiem
izsludināšanas laikā.
Ierunas pēc Civillikuma 61. -
64.panta var celt arī prokurors.
Ierunas iesniedz rakstveidā
dzimtsarakstu nodaļai pēc izsludināšanas vietas.
Ja celta ieruna, dzimtsarakstu
nodaļa to nekavējoties izskata, iereģistrē un par to paziņo
izsludinātajiem. Uz pieteikuma atzīmē ierunas saņemšanas datumu
un datumu, kad par to paziņots izsludinātajiem.
Ja izsludinātie ierunu atzīst par
nepamatotu, viņi par to divu nedēļu laikā paziņo dzimtsarakstu
nodaļai. Dzimtsarakstu nodaļa pieteikumu reģistrācijas žurnālā
(datorizētajā datu bāzē) atzīmē atbildes saņemšanas datumu un
nekavējoties rakstiski par to paziņo ierunas cēlējam. Datumu, kad
par atbildi paziņots ierunas cēlējam, ieraksta pieteikumu
reģistrācijas žurnālā (datorizētajā datu bāzē).
Ja ierunas cēlējs divu nedēļu
laikā dzimtsarakstu nodaļai iesniedz izziņu par tiesā celtu
prasību, lai izsludinātajiem aizliegtu doties laulībā, nodaļa
aptur izsludinājuma gaitu līdz lietas izšķiršanai tiesā, par to
paziņojot izsludinātajiem.
Dzimtsarakstu nodaļa pieteikumu
uzskaites žurnālā (datorizētajā datu bāzē) un sludinājumā izdara
atzīmi par izsludināšanas apturēšanu.
33. Ja
ierunu nav bijis vai prasība nav celta, vai tā ir noraidīta,
dzimtsarakstu nodaļā var noslēgt laulību. Ja saderinātie vēlas
laulību reģistrēt citā dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka ,
dzimtsarakstu nodaļa, kurā notikusi izsludināšana, izsniedz
viņiem laulības pieteikumu ar atzīmi par izsludināšanu.
Izsniedzot laulības noslēgšanas
pieteikumu, uz tā un uzskaites žurnālā ieraksta pieteikuma
izsniegšanas datumu, žurnālā parakstās persona, kas pieteikumu
saņem. Ja pieteikumu reģistrāciju veic datorizēti, datorizētajā
datu bāzē atzīmē pieteikuma izsniegšanas datumu.
Laulības noslēgšanas pieteikuma
saturu apliecina ar dzimtsarakstu nodaļas pārziņa parakstu un
dzimtsarakstu nodaļas zīmogu.
Pieteikumu izsniedz
izsludinātajiem. Izņēmuma gadījumos laulības noslēgšanas
pieteikumu var izsniegt speciāli tam pilnvarotai personai.
Nepilngadīgai personai laulības
noslēgšanas pieteikumu izsniedz kopā ar vecāku, aizbildņu vai
bāriņtiesas (pagasttiesas) atļauju stāties laulībā. Par atļaujas
izsniegšanu atzīmē pieteikumu uzskaites žurnālā (datorizētajā
datu bāzē).
34. Izsludinātajiem ir tiesības salaulāties sešu mēnešu laikā,
skaitot no dienas, kad beidzies mēnesis ierunu celšanai un kļuvis
zināms, ka laulības noslēgšanai nav šķēršļu. Ja minētais termiņš
ir izbeidzies, laulības pieteikšanu un izsludināšanu sāk no
jauna.
35. Laulību
noslēdz svinīgos apstākļos.
Laulības noslēgšanas laikā
dzimtsarakstu nodaļas pārzinis uzliek amata zīmi.
Laulības noslēgšanas laikā tajā
pašā telpā reģistrēt citus civilstāvokļa aktus nedrīkst.
36. Dzimtsarakstu nodaļā laulību noslēdz noteiktajā dienā un
stundā, klātesot personām, kuras stājas laulībā, un diviem
pilngadīgiem lieciniekiem. Liecinieku vārdus, uzvārdus, dzimšanas
laiku un vietu, dzīves vietu ieraksta laulību reģistrā saskaņā ar
pasi vai citu dokumentu, kas apliecina personu. Laulības
noslēgšanu liecinieki apliecina ar saviem parakstiem laulību
reģistra attiecīgajā ailē.
Ja personas, kas vēlas doties
laulībā, neierodas uz laulībām noteiktajā dienā attaisnojošu
iemeslu dēļ, pārzinis novērtē personu, kas vēlas doties laulībā,
paskaidrojumus par noteiktās laulības noslēgšanas dienas
nokavējumu. Ja personas uz laulības reģistrāciju neierodas
attaisnojošu iemeslu dēļ, dzimtsarakstu nodaļas pārzinis var
noteikt citu laulības noslēgšanas dienu un stundu, bet ne vēlāk
kā sešus mēnešus pēc izsludināšanas termiņa beigām.
Ja neierašanās iemesls nav
attaisnojams, izsludināšana jāsāk no jauna.
37. Dzimtsarakstu nodaļā laulā atklāti nodaļas telpās.
38. Ārpus
dzimtsarakstu nodaļas telpām var laulāt tikai līgavaiņa vai
līgavas smagas slimības gadījumā vai citu svarīgu iemeslu dēļ ar
ārsta piekrišanu.
Slimās personas parakstu laulības
pieteikumā apliecina dzimtsarakstu nodaļas pārzinis, zvērināts
notārs vai cita persona ,kas pēc attiecīga likuma ir tiesīga
parakstu apliecināt.
Minētajos gadījumos laulības
noslēgšanas pieteikumu iesniedz slimās personas līgava vai
līgavainis, pievienojot lūgumu reģistrēt laulību ārpus
dzimtsarakstu nodaļas un ārstniecības iestādes atzinumu, ka smagi
slimā persona nav transportējama un apzinās savas rīcības
nozīmi.
Ja laulību nenoslēdz dzimtsarakstu
nodaļā, kur jau iesniegts slimās personas laulības pieteikums,
laulību var reģistrēt dzimtsarakstu nodaļā pēc ārstniecības
iestādes atrašanās vietas.
Laulību reģistrācijā ārpus
dzimtsarakstu nodaļas telpām piedalās divi pilngadīgi liecinieki.
Īpaši smagas slimības gadījumā piedalās arī ārstējošais
ārsts.
Ja laulību reģistrē ārpus
dzimtsarakstu nodaļas telpām līgavaiņa vai līgavas slimības vai
citu svarīgu iemeslu dēļ, par to norāda ailē "Papildinājumiem".
Ja laulību reģistrācijā piedalās ārstējošais ārsts, to atzīmē
ailē "Papildinājumiem", norādot ārsta darba vietu un uzvārdu.
39. Laulību
noslēdzot, nepieciešams, lai tai piekristu personas, kas stājas
laulībā. Noslēdzot laulību, dzimtsarakstu nodaļas pārzinis jautā,
vai līgavainis un līgava vēlas doties laulībā. Ja abi izsaka šo
vēlēšanos, pārzinis pasludina, ka uz šīs vienošanās un likuma
pamata laulība ir noslēgta.
40. Par
noslēgto laulību tūlīt izdara ierakstu laulību reģistrā.
Ierakstu paraksta abi laulātie,
liecinieki un dzimtsarakstu nodaļas pārzinis.
41. Noslēdzot laulību, laulātie pēc savas vēlēšanās izraugās :
1) viena laulātā pirmslaulības
uzvārdu par savu kopējo uzvārdu;
2) katrs laulātais laulības laikā
var paturēt savu pirmslaulības uzvārdu, nepieņemot kopēju
laulības uzvārdu;
3) laulātais var savam uzvārdam
pievienot otra laulātā uzvārdu. Piemēram, ja "Cīrulis" noslēdz
laulību ar "Upīti", tad vīra uzvārds būs "Cīrulis-Upītis", bet
sievas uzvārds "Upīte-Cīrule".
Ja viens no laulātajiem negrib
pievienot otra laulātā uzvārdu, viņš patur savu uzvārdu.
42. Pēc
laulības reģistrācijas laulātajiem nekavējoties izsniedz laulības
apliecību un katra laulātā pasē vai citā dokumentā, kas aizstāj
pasi, izdara ierakstu, norādot viņa laulātā vārdu, uzvārdu,
personas kodu, dzimšanas gadu, laulības reģistrācijas vietu un
laiku, laulātā uzvārdu pēc laulības noslēgšanas un laulības
reģistra ieraksta numuru.
Ja dzimtsarakstu nodaļā laulību
noslēdz ārvalstnieks, viņa pasē ierakstu par laulību
neizdara.
43. Ja
persona, noslēdzot laulību, mainījusi uzvārdu, tad pases pirmajā
lappusē iespiež spiedogu, ka sakarā ar uzvārda maiņu pase
jāapmaina mēneša laikā.
Ja, noslēdzot laulību, uzvārdu
mainījusi obligātā militārā dienesta uzskaitē esoša persona,
dzimtsarakstu nodaļa ne vēlāk kā septiņu dienu laikā par to
paziņo attiecīgajai valsts militārā dienesta pārvaldes
struktūrvienībai pēc šīs personas uzskaites vai reģistrācijas
vietas.
44. Garīdznieks par katru noslēgto laulību 14 dienu laikā
paziņo tai dzimtsarakstu nodaļai, kuras teritorijā laulāšana
notikusi. Paziņojumā norāda visas ziņas, kas nepieciešamas
laulības reģistra ieraksta sastādīšanai. Paziņojumā norāda
draudzes nosaukumu un garīdznieka uzvārdu. Par šī pienākuma
neizpildīšanu garīdznieku var saukt pie administratīvas
atbildības (CL 58.p.)
Dzimtsarakstu nodaļa paziņojumu
drīkst pieņemt no Civillikuma 51.pantā minēto konfesiju
garīdzniekiem, kuriem ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja
laulāt.
Dzimtsarakstu nodaļa uz
garīdznieka paziņojuma pamata izdara ierakstu laulību reģistrā ar
nākamo kārtas numuru, ailē "Papildinājumiem" norādot garīdznieka
uzvārdu un paziņojuma izrakstīšanas datumu. Garīdznieku
paziņojumus ar neprecīziem datiem nereģistrē, bet nekavējoties
sūta atpakaļ izlabošanai.
45. Kārtību,
kādā ir nodrošināta iespēja noslēgt laulību personai, kas atrodas
brīvības atņemšanas iestādē, nosaka Latvijas Republikas Ministru
Kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumi Nr.142 " Laulību
noslēgšanas kārtība brīvības atņemšanas iestādēs".
ĀRVALSTNIEKU UN BEZVALSTNIEKU
LAULĪBAS NOSLĒGŠANA
LATVIJAS REPUBLIKĀ
46. Ārvalstnieku un personu, kas nav Latvijas Republikas vai
citas valsts pilsoņi, laulības Latvijā noslēdz pēc Latvijas
likumiem.
47. Ārvalstniekam, lai reģistrētu laulību Latvijas Republikā,
kopā ar šīs Instrukcijas 24. un 25.punktā minētajiem dokumentiem
jāiesniedz attiecīgās ārvalsts kompetentas institūcijas izsniegta
apliecība par to, ka viņam nav šķēršļu laulības noslēgšanai
Latvijas Republikā, ja starptautiskajos līgumos, kurus
apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi.
Saskaņā ar 1995. gada 9.februāra
likumu " Par Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu
legalizācijas prasības atcelšanu" ,minētajam dokumentam jābūt
tulkotam valsts valodā un attiecīgi apstiprinātam.
48. Ārvalstnieks vai persona, kas nav Latvijas Republikas vai
citas valsts pilsonis, laulību ar Latvijas Republikas pilsoni
Latvijā noslēdz pēc vispārējiem noteikumiem.
49. Ārvalstnieks vai bezvalstnieks Latvijā var doties laulībā
ar Latvijas Republikas pilsoni, ja viņš laulības noslēgšanas
brīdī Latvijā uzturas likumīgi.
50. Laulības
izsludināšana pati par sevi nevar būt par pamatu vīzas vai
uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa pagarināšanai.
51. Dzimtsarakstu nodaļa, kurā noslēgta ārvalstnieka laulība,
par to nekavējoties paziņo Latvijas Republikas Ārlietu
ministrijas Konsulārajam departamentam.
52. Ārvalsts
institūcijas izdotais civilstāvokļa reģistrācijas dokuments ir
līdzvērtīgs Latvijas Republikā izdotajam dokumentam. Izmantojot
šo dokumentu Latvijas Republikā, tam jābūt tulkotam valsts valodā
un attiecīgi apstiprinātam.
53. Ārvalstnieks ar ārvalstnieku Latvijas Republikā var
stāties laulībā savas valsts konsulārajā iestādē. Ja Latvijā nav
attiecīgās valsts konsulārās iestādes vai tās valsts konsulārā
iestāde Latvijas Republikā šādas funkcijas neveic, ārvalstnieki
laulību reģistrē attiecīgā Latvijas dzimtsarakstu nodaļā.
Ārvalstnieks vai bezvalstnieks
Latvijā var doties laulībā ar ārvalstnieku vai bezvalstnieku, ja
abiem laulājamiem laulības noslēgšanas brīdī ir derīgas
pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai arī ja vienam laulājamam ir
pastāvīgās uzturēšanās atļauja, bet otrs laulības noslēgšanas
brīdī Latvijā uzturas likumīgi.
IV nodaļa
DZIMŠANAS
REĢISTRĀCIJA
54. Dzimšanu reģistrē dzimtsarakstu nodaļā pēc bērna
dzimšanas vietas vai pēc viena vai abu vecāku dzīves vietas. Par
bērna dzimšanas vietu atzīst administratīvo teritoriju, kurā
bērns piedzimis.
Ja bērns
piedzimis ceļā, viņa dzimšanu reģistrē dzimtsarakstu nodaļā pēc
viena vai abu vecāku dzīves vietas.
Ja abi bērna
vecāki ir ārvalstnieki, bērna dzimšanu reģistrē attiecīgās valsts
konsulārajā vai diplomātiskajā iestādē. Ja attiecīgajai valstij
Latvijas Republikā nav konsulāro vai diplomātisko iestāžu vai
attiecīgās valsts konsulārā iestāde Latvijas Republikā šādas
funkcijas neveic, tad bērna dzimšanu reģistrē dzimtsarakstu
nodaļā pēc bērna dzimšanas vietas.
55. Par
bērna dzimšanu ir jāpaziņo viena mēneša laikā pēc bērna
piedzimšanas, bet, ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris
dzemdībās, - trīs diennakšu laikā vai ne vēlāk kā nākamajā darba
dienā pēc minētā termiņa, ja tajā paredzētā pēdējā diena nav
bijusi darba diena.
Dzimtsarakstu nodaļa bērna
dzimšanu reģistrē paziņojuma saņemšanas dienā.
56. Bērna
dzimšanu reģistrē pēc tēva vai mātes, vai viņu abu mutvārdu vai
rakstveida pieteikuma.
Bērna vecāki var rakstveidā
pilnvarot arī citu personu paziņot par bērna piedzimšanu.
Pilnvarojums saprotams kā abu vecāku rakstisks lūgums reģistrēt
bērna dzimšanu bez viņu klātbūtnes, norādot bērna vārdu un
uzvārdu. Pilnvarojums jāparaksta abiem vecākiem.
Ja bērna vecāki miruši vai citu
iemeslu dēļ nevar paziņot par bērna piedzimšanu, par dzimšanas
faktu paziņo ārsts, vecmāte vai cita persona, kas bijusi klāt
dzemdībās vai ir informēta par bērna piedzimšanu.
Ja bērns piedzimis brīvības
atņemšanas vietā,patversmē vai citā līdzīgā iestādē, bērna
dzimšanu reģistrē, pamatojoties uz attiecīgās iestādes rakstveida
paziņojuma pamata, turklāt bērna dzimšanas reģistrā nedrīkst
ierakstīt norādi par bērna piedzimšanas vietu un viņa mātes
(vecāku) atrašanos brīvības atņemšanas iestādē.
Ja bērna dzimšanu reģistrē
pilsētas dzimtsarakstu nodaļā pēc bērna dzimšanas vietas, kas
nesakrīt ar vecāku dzīves vietu, pilsētas dzimtsarakstu nodaļa
par bērna piedzimšanu paziņo dzimtsarakstu nodaļai pēc vecāku
dzīves vietas.
57. Dzimtsarakstu nodaļa gādā par svinīgu bērna dzimšanas
reģistrāciju, ja vecāki to vēlas.
Dzimšanas svinīgas reģistrācijas
laikā tajā pašā telpā citus civilstāvokļa aktus reģistrēt
nedrīkst.
Svinīgas dzimšanas reģistrācijas
laikā dzimtsarakstu nodaļas pārzinis uzliek amata zīmi.
58. Bērna
dzimšanas fakta apliecināšanai iesniedz šādus dokumentus :
- valsts ārstniecības iestādes
izziņu, kas apliecina dzimšanas faktu, vietu un laiku;
- ja dzemdības nav notikušas
ārstniecības iestādē, - ārstniecības iestādes izziņu, kas
apliecina bērna dzimšanas faktu, un bērna mātes iesniegumu.
- ja bērns piedzimis uz kuģa
brauciena laikā, - kuģa kapteiņa sastādītu aktu par bērna
dzimšanu, ko apliecinājis kuģa kapteinis ar savu parakstu un
zīmogu.
Ja bērna vecāki ir laulībā, uzrāda
vecāku laulības apliecību vai pasi ar ierakstu par vecāku
laulības noslēgšanu.
59. Bērna
vārdu ieraksta pēc vecāku vienošanās, bet, ja vecāki nevar
vienoties, pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmuma.
Ja bērna vecāki ir miruši vai nav
iespējams noteikt viņu dzīves vietu, bērna vārdu ieraksta pēc to
personu norādījuma, kuru aizbildnībā bērns atrodas vai kuras
paziņo par bērna piedzimšanu.
Bērnam var dot ne vairāk kā divus
vārdus. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par
pamatvārdu.
60. Laulībā
dzimušā bērna uzvārdu ieraksta pēc vecāku uzvārda.
Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi,
bērnam ieraksta tēva vai mātes uzvārdu saskaņā ar vecāku
vienošanos.
Ja vecāki nevar vienoties, bērnam
ieraksta tēva vai mātes uzvārdu pēc bāriņtiesas (pagasttiesas)
lēmuma.
61. Ārlaulībā dzimuša bērna uzvārdu ieraksta pēc mātes uzvārda
bērna dzimšanas brīdī.
Ja bērns ir dzimis ārlaulībā, bet
bērna paternitāte ir noteikta līdz bērna dzimšanas reģistrācijai,
bērna uzvārdu ieraksta saskaņā ar vecāku vienošanos.
62. Bērna
izcelšanos no vecākiem, kas ir savstarpējā laulībā, apliecina
vecāku laulības reģistrs.
Tēvu un māti, kas ir savstarpējā
laulībā, dzimšanas reģistrā ieraksta par bērna vecākiem.
Ierakstu par laulībā dzimuša bērna
vecākiem ieinteresētā persona (bērna mātes vīrs, bērna māte, pats
bērns pēc pilngadības sasniegšanas, vīra vecāki, ja vīrs līdz
nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu) ir tiesīga apstrīdēt
tiesā.
63. Reģistrējot bērna dzimšanu, kas piedzimis pēc tēva nāves,
laulības šķiršanas vai laulības atzīšanas par neesošu, par bērna
tēvu ieraksta mātes bijušo vīru, ja no brīža, kad miris tēvs,
šķirta vai atzīta par neesošu laulība, nav pagājušas vairāk kā
306 dienas.
Ja bērns piedzimis 306 dienu laikā
pēc laulības izbeigšanās, bet bērna māte šajā laikā jau ir
stājusies jaunā laulībā, par bērna tēvu norāda mātes jauno
vīru.
64. Ja bērns
piedzimis ārlaulībā un ja līdz dzimšanas reģistrācijai
paternitāte nav noteikta, dzimšanas reģistrā ieraksta tikai ziņas
par māti, ziņās par tēvu ievelkot svītras.
Ja bērns piedzimis ārlaulībā, bet
līdz dzimšanas reģistrācijai ir noteikta bērna paternitāte,
reģistrā ieraksta ziņas par abiem vecākiem.
65. Ārlaulībā dzimuša bērna paternitāti atzīst ar ierakstu
dzimšanas reģistrā, bērna tēvam un mātei iesniedzot kopīgu
pieteikumu dzimtsarakstu nodaļā, kurā ir reģistrēta vai tiks
reģistrēta bērna dzimšana. Ja ārlaulībā dzimuša bērna paternitāte
nav atzīta ar pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai, paternitāti var
noteikt tiesa.
Ja ārlaulībā dzimuša bērna māte
mirusi, atzīta par rīcības nespējīgu gara slimības vai
plānprātības dēļ vai nav zināma viņas atrašanās vieta,
paternitātes atzīšanas pieteikumu var iesniegt bērna tēvs viens
pats ar nepilngadīgā bērna aizbildņa un bāriņtiesas
(pagasttiesas) piekrišanu.
Ja bērna tēvs atzīts par rīcības
nespējīgu, viņa vietā paternitātes atzīšanas pieteikumu var
iesniegt aizgādnis ar bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanu.
Ja bērna tēvs ir nepilngadīgs,
paternitātes atzīšanas pieteikumu viņš var iesniegt tikai ar savu
vecāku vai aizbildņa piekrišanu. Strīdus gadījumā pret
nepilngadīgo tēvu var celt prasību tiesā par paternitātes
noteikšanu.
Ja viens no vecākiem nevar
ierasties dzimtsarakstu nodaļā iesniegt paternitātes atzīšanas
pieteikumu, viņa paraksta īstumu pieteikumā, tāpat arī pilngadīgā
bērna piekrišanu paternitātes atzīšanai apliecina zvērināts
notārs , dzimtsarakstu nodaļas pārzinis vai cita persona, kas pēc
attiecīga likuma tiesīga parakstu apliecināt.
Ja bērna dzimšana jau reģistrēta,
vecāku kopīgam paternitātes atzīšanas pieteikumam pievieno bērna
dzimšanas apliecību.
Ja saņemts paternitātes atzīšanas
pieteikums vai tiesas spriedums par paternitātes noteikšanu, tad
papildina bērna dzimšanas reģistra ierakstu ar ziņām par bērna
tēvu, ja nepieciešams, maina bērnam (arī pilngadīgam) uzvārdu un
izsniedz jaunu dzimšanas apliecību. Agrāk izsniegto dzimšanas
apliecību anulē.
Par dzimšanas reģistra ieraksta
papildināšanu paziņo Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu
departamenta arhīvam, lai papildinātu reģistra otro
eksemplāru.
66. Ja
ārlaulībā dzimis bērns savu vecāku laulības rezultātā kļūst par
laulībā dzimušu (leģitimācija), uz vecāku kopīga iesnieguma
pamata, kam pievienota laulības apliecība un ārlaulībā dzimušā
bērna dzimšanas apliecība (ja viņa dzimšana jau reģistrēta),
bērna dzimšanas reģistra ierakstu papildina ar ziņām par tēvu, kā
arī nepieciešamības gadījumā - ar bērna mātes jauno uzvārdu.
ĪPAŠI DZIMŠANAS REĢISTRĀCIJAS
GADĪJUMI
67. Ja māte,
kas nav bijusi laulībā ar bērna tēvu, mirusi vai atteikusies
izņemt bērnu no dzemdību nama, vai viņas dzīves vieta nav zināma
un bērna paternitāte nav noteikta, bērna dzimšanu reģistrē
ārstniecības iestādes, kurā māte dzemdējusi bērnu, vai bērnu
iestādes administrācijas pārstāvis vai persona, kuras aizbildnībā
ir bērns.
Ziņas par māti ieraksta saskaņā ar
ārstniecības iestādes izziņu.
Bērna vārdu ieraksta pēc iepriekš
minēto iestāžu vai personu norādījuma.
Par mātes atteikšanos no bērna
ieraksta piezīmi dzimšanas reģistra ailē "Papildinājumiem".
Ja ārlaulībā dzimuša bērna māte ir
nepilngadīga, par to paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) pēc mātes
dzīves vietas.
68. Ja
reģistrē dvīņu, trīņu utt. dzimšanu, par katru no viņiem sastāda
atsevišķu dzimšanas reģistru un izsniedz atsevišķu dzimšanas
apliecību. Reģistra 8.ailē norāda, kādā secībā bērni dzimuši.
Visiem dvīņiem ,trīņiem utt.
dzimšanas reģistra ierakstos jābūt vienādām ziņām par
vecākiem.
Par dvīņiem, trīņiem utt., kas
piedzimuši nedzīvi, arī izdara atsevišķus dzimšanas reģistru
ierakstus.
69. Atradenis ir persona (gan nepilngadīga, gan arī
pilngadīga), kuras vecāki nav zināmi.
Atradeņa dzimšanu reģistrē pēc
attiecīgās pašvaldības iestādes (policijas, bērnu iestādes
administrācijas) pieteikuma.
Atradeņa vārdu un uzvārdu
dzimšanas reģistrā ieraksta pēc tās personas norādījuma, kas
paziņo par bērna dzimšanu.
Atradeņa dzimšanas gadu, datumu un
vietu dzimšanas reģistrā ieraksta atbilstoši ārstniecības
iestādes vai attiecīgās pašvaldības iestādes sniegtajām
ziņām.
Dzimšanas reģistra ailē
"Papildinājumiem" norāda "atradenis, vecāki nezināmi".
70. Ja bērns
piedzimis nedzīvs, reģistrē tikai viņa dzimšanas faktu, 7.ailē
pasvītrojot vārdu "nedzīvs".
Nedzīvi piedzimuša bērna dzimšanu
reģistrē, pamatojoties uz ārstniecības iestādes izdoto izziņu par
nedzīva bērna piedzimšanu, kurā apliecināts viņa dzimšanas fakts
un laiks.
71. Ja bērns
pēc piedzimšanas dzīvojis neilgu laiku (arī tad, ja viņš dzīvojis
tikai dažas minūtes), pamatojoties uz ārstniecības iestādes
izdoto izziņu par bērna dzimšanu un izziņu par viņa miršanu,
reģistrē gan bērna dzimšanu, gan miršanu. Šādā gadījumā izsniedz
tikai miršanas apliecību.
72. Ja
auglis piedzimis līdz 22.grūtniecības nedēļai (21 nedēļas un 6
dienu ietvaros), to atzīst par nelaikā dzimušu un nereģistrē.
73. Ja bērna
dzimšanas reģistrācijas termiņš nokavēts ilgāk par trīs mēnešiem
pēc noteiktā termiņa, dzimšanu reģistrē dzimtsarakstu nodaļa
parastā kārtībā, iepriekš pārbaudot dzimšanas reģistrācijas
termiņa nokavējuma iemeslus un vai bērna dzimšana jau nav
reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā pēc bērna dzimšanas vai viņa
vecāku dzīves vietas. Šajos gadījumos dzimtsarakstu nodaļā
iesniedz:
- vecāku vai tās personas, kas
pārstāv bērna intereses, paskaidrojumu;
- ārstniecības iestādes izziņu par
bērna piedzimšanu;
- ārstniecības iestādes izziņu par
to, ka bērns atrodas attiecīgās iestādes uzskaitē;
- uzrāda vecāku vai viņu
aizstājējas personas pasi vai citu personas apliecinošu dokumentu
ar Iedzīvotāju reģistra piešķirto personas kodu un vecāku
laulības apliecību.
Ierakstu izdara kārtējā dzimšanas
reģistrācijas grāmatā hronoloģiskā kārtībā.
Ja paziņojuma nokavējuma gadījumā
iesniedz ārstniecības iestādes izziņas oriģinālu par bērna
dzimšanu, tad dzimšanu reģistrē bez atzinuma sastādīšanas.
Ja bērns vēl nav sasniedzis 9 gadu
vecumu, atzinumu nesastāda.
Ja nokavējuma gadījumā ir
ārstniecības iestādes izziņas dublikāts par bērna piedzimšanu,
tad dzimšanas reģistrācijas faktu pārbauda bērna dzimšanas vietā
un vecāku dzīves vietā no bērna dzimšanas brīža līdz pieteikuma
saņemšanas brīdim.
Ja bērns ir sasniedzis 9 gadu
vecumu, visos gadījumos izdara pārbaudi bērna dzimšanas vietā un
vecāku dzīves vietās, vai bērna dzimšana jau nav reģistrēta, kā
arī sastāda atzinumu atbilstoši Civilstāvokļa reģistru
atjaunošanas noteikumiem.
DZIMŠANAS APLIECĪBU UN IZZIŅU
IZSNIEGŠANA
74. Reģistrējot bērna dzimšanu, dzimtsarakstu nodaļas pārzinis
Latvijas Republikas pilsoņu pasēs vai citos dokumentos, kas
aizstāj pasi, ar Iedzīvotāju reģistra piešķirto personas kodu
ieraksta ziņas par bērnu, norādot bērna vārdu, uzvārdu, dzimšanas
gadu, dienu, mēnesi, personas kodu. Ierakstītās ziņas apstiprina
dzimtsarakstu nodaļas pārzinis ar savu parakstu, norādot paraksta
atšifrējumu.
75. Pamatojoties uz dzimšanas reģistra ierakstu, izraksta
dzimšanas apliecību un dzimšanas zīmi. Apliecības un zīmes sēriju
un numuru ieraksta dzimšanas reģistra 20.ailē.
76. Kopā ar
dzimšanas apliecību un zīmi izsniedz arī dzimšanas izziņu
pabalsta saņemšanai sakarā ar bērna piedzimšanu.
77. Nedzīvi
piedzimušo bērnu dzimšanas apliecības un zīmes neizsniedz, bet
izdod izziņu par nedzīva bērna piedzimšanu iesniegšanai vecāku
darba vietā.
V nodaļa
MIRŠANAS
REĢISTRĀCIJA
78. Miršanu reģistrē dzimtsarakstu nodaļā pēc vietas, kur
persona ir mirusi, mirušais atrasts, pēc mirušā pēdējās dzīves
vietas vai pēc vietas, kur atrodas tiesa, kas taisījusi spriedumu
par personas izsludināšanu par mirušu vai miršanas fakta
konstatēšanu.
79. Par
miršanu ir jāpaziņo mutvārdos vai rakstveidā ne vēlāk kā sešu
diennakšu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais
atrasts.
80. Pienākums paziņot dzimtsarakstu nodaļai par miršanu ir :
- ģimenes galvam;
- laulātajam;
- citiem ģimenes locekļiem;
- dzīvokļa vai nama
īpašniekam;
- jebkurai citai personai, kura
bijusi klāt nāves brīdī vai citādi informēta par nāves
iestāšanos.
81. Ja
persona mirusi ārstniecības iestādē, pansionātā, brīvības
atņemšanas iestādē vai tamlīdzīgā iestādē, šīs iestādes vadītājam
ir pienākums par miršanu rakstveidā paziņot dzimtsarakstu
nodaļai.
82. Ja par
miršanu nav paziņojušas iepriekš minētās personas un par personas
nāvi kļuvis zināms pašvaldībai, tai ir pienākums rakstveidā
paziņot par to dzimtsarakstu nodaļai.
83. Ja
sakarā ar personas nāvi, kuras miršana nav reģistrēta, notiek
izmeklēšana, tad izmeklēšanas vai izziņas iestādes pienākums ir
rakstveidā paziņot par miršanu dzimtsarakstu nodaļai.
84. Miršanas
faktu apliecina viens no šādiem dokumentiem :
- ārstniecības iestādes izsniegta
izziņa;
- tiesas spriedums par miršanas
fakta konstatēšanu;
- tiesas spriedums par personas
izsludināšanu par mirušu;
- prokuratūras paziņojums par
represēto personu miršanu.
Miršanas reģistra otrajam
eksemplāram pievieno miršanas faktu apliecinošo dokumentu un uz
tā uzraksta miršanas reģistra ieraksta sastādīšanas gadu, datumu,
mēnesi un miršanas reģistra numuru.
85. Dzimtsarakstu nodaļa, reģistrējot miršanu, nosūta
paziņojumu attiecīgajai pilsētas vai pagasta pašvaldībai un
valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālei (ne retāk kā
reizi mēnesī) pēc mirušā pēdējās dzīves vietas. Ja miršanu
reģistrē pēc mirušā pēdējās dzīves vietas, pilsētas vai pagasta
valde izraksta mirušo no mājas grāmatas. Ja miršanu nereģistrē
pēc mirušā pēdējās dzīves vietas, tad pilsētas vai pagasta
dzimtsarakstu nodaļa nosūta paziņojumu par personas miršanu
pilsētas vai pagasta pašvaldībai un valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūras filiālei pēc mirušā pēdējās dzīves
vietas.
86. Dzimtsarakstu nodaļa ne vēlāk kā septiņu dienu laikā
paziņo attiecīgajai Valsts militārā dienesta pārvaldes
truktūrvienībai par 18 līdz 45 gadus vecu vīriešu nāvi.
87. Ja,
reģistrējot miršanu, kļūst zināms, ka mirušā nepilngadīgie bērni
palikuši bez aizbildnības, dzimtsarakstu nodaļa tajā pašā dienā
paziņo par to bāriņtiesai.
88. Karavīru
miršanu miera laikā reģistrē dzimtsarakstu nodaļās pēc
vispārīgiem noteikumiem.
89. Ja
mirušajam bijusi pase vai cits dokuments, kas aizstāj pasi, tā
pirmajā lapaspusē ieraksta "miris ............gada ............
.............................. reģistrs Nr.................". Par
pases vai tā aizstājējdokumenta nodošanu izdara atzīmi miršanas
reģistra 19.ailē.
90. Mirušo
pases vai dokumentus, kas tos aizstāj, vienu reizi mēnesī
atbilstoši sarakstam nodod Pilsonības un migrācijas lietu
pārvaldes nodaļā pēc tās dzimtsarakstu nodaļas atrašanās vietas,
kura reģistrējusi miršanu.
Ārvalstīs dzīvojoša Latvijas
Republikas pilsoņa, kurš miris Latvijā, pasi nodod attiecīgajā
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā.
Latvijas Republikas dzimtsarakstu
nodaļās reģistrēto mirušo ārvalstnieku pases nodod Latvijas
Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.
91. Ja
mirušā pase vai dokuments, kas aizstāj pasi, nozaudēts, tā
nenodošana nav šķērslis miršanas reģistrācijai. Ja pase vai
dokuments, kas to aizstāj, nav nodots, tad to norāda miršanas
reģistra 19.ailē, un dzimtsarakstu nodaļa par to paziņo
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļai pēc mirušā
dzīves vietas.
ĪPAŠI MIRŠANAS REĢISTRĀCIJAS
GADĪJUMI
92. Ja kopš
miršanas pagājis vairāk nekā gads, miršanu reģistrē atsevišķā
miršanas reģistru grāmatā, numurējot hronoloģiskā secībā.
Uz tiesas sprieduma pamata par
miršanas fakta konstatēšanu vai izsludināšanu par mirušu miršanu
reģistrē dzimtsarakstu nodaļā pēc mirušā pēdējās dzīves vietas
vai vietas, kur atrodas tiesa, kas taisījusi spriedumu par
personas izsludināšanu par mirušu vai miršanas fakta
konstatēšanu.
93. Reģistrējot personas miršanu, kuru tiesa izsludinājusi par
mirušu, ja tiesa spriedumā nāves dienu nav noteikusi, par
pazudušās personas nāves dienu uzskatāma diena, kad pieteikums
iesniegts tiesā, par ko tiesa norāda spriedumā.
Ja ar tiesas spriedumu konstatēts
miršanas fakts noteiktā laikā un vietā, miršanas reģistrā
ieraksta tiesas spriedumā norādīto miršanas laiku un vietu.
Miršanas reģistra 16.ailē ieraksta tiesas nosaukumu, kas
taisījusi spriedumu, sprieduma taisīšanas gadu, datumu,
mēnesi.
94. Ja
reģistrē nezināmu (neidentificētu) personu miršanu, miršanas
faktu apliecina ar ārstniecības iestādes izziņu un miršanu
reģistrē pēc vispārējiem noteikumiem.
Ja mirušo identificē vēlāk,
trūkstošās ziņas ieraksta , pamatojoties uz ārstniecības iestādes
izziņu vai tiesas spriedumu.
Atsevišķas neidentificētas cilvēka
ķermeņa daļas nereģistrē.
95. Ja
persona mirusi ceļā (kuģī, lidmašīnā u.tml.), miršanu reģistrē
dzimtsarakstu nodaļā pēc mirušā pēdējās dzīves vietas.
96. Ja
mirušais ir ārvalstnieks, miršanu reģistrē attiecīgās valsts
konsulārajā vai diplomātiskajā iestādē. Ja attiecīgajai valstij
Latvijas Republikā nav konsulāro vai diplomātisko iestāžu vai ja
attiecīgās valsts konsulārās vai diplomātiskās iestādes Latvijas
Republikā šādas funkcijas neveic, tad miršanu reģistrē
dzimtsarakstu nodaļā pēc miršanas vietas.
97. Personu
miršanu, kurām izpildīts izņēmuma soda veids - nāves sods -
reģistrē uz tiesas, kura taisījusi spriedumu par nāves sodu,
paziņojuma pamata.
Miršanas reģistra ailēs :
"Miršanas laiks" - norāda datumu,
kad izpildīts tiesas spriedums.
"Miršanas vieta" - tiesas, kura
taisījusi spriedumu par nāves sodu, atrašanās vieta.
"Dokumenti, kas apliecina miršanas
faktu" - kad un kāda tiesa taisījusi spriedumu par nāves
sodu.
Ja nav ziņu par mirušā ģimenes
stāvokli, nodarbošanos, pastāvīgo dzīves vietu līdz arestam,
jānorāda "nav zināms".
"Miršanas cēlonis" - ieraksta
"izpildīts augstākais soda mērs".
Par personu miršanu, kurām
izpildīts izņēmuma soda veids - nāves sods - tiesa nosūta
paziņojumu dzimtsarakstu nodaļai pēc mirušā pēdējās dzīves vietas
vai, ja dzīves vieta nav zināma, pēc sprieduma izpildes
vietas.
MIRŠANAS APLIECĪBU UN IZZIŅU
IZSNIEGŠANA
98. Pamatojoties uz miršanas reģistru ierakstiem,
dzimtsarakstu nodaļa izraksta un izsniedz miršanas apliecību, kā
arī miršanas izziņu uzrādīšanai kapsētā un izziņu apbedīšanas
pabalsta saņemšanai.
Ja mirušajam nav piederīgo un
pieteicējam miršanas apliecība nav nepieciešama, miršanas
apliecību neizraksta un to atzīmē miršanas reģistra ailē
"papildinājumiem".
99. Personām, kurām izpildīts nāves sods, ja piederīgie
nevēlas, miršanas apliecībā nenorāda nāves cēloni, bet ievelk
svītru.
VI nodaļa
CIVILSTĀVOKĻA
AKTU REĢISTRU
GLABĀŠANA
100. Dzimtsarakstu nodaļā sastādītie civilstāvokļa reģistru
ierakstu pirmie eksemplāri glabājas šīs nodaļas arhīvā.
Civilstāvokļa
reģistri, kas sastādīti pirms pagasta (pilsētas) dzimtsarakstu
nodaļas izveidošanas, glabājas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas
arhīvā rajona centrā.
Rīgas pilsētas
dzimtsarakstu nodaļā glabājas :
- Rīgas
pilsētas dzimtsarakstu nodaļās sastādīto civilstāvokļa aktu
reģistru pirmie eksemplāri;
- Rīgas rajonā,
līdz 1993.gadam ieskaitot, sastādīto civilstāvokļa aktu reģistru
pirmie eksemplāri;
- Latvijas
Republikas konsulārajās un diplomātiskajās iestādēs reģistrēto
civilstāvokļa reģistru pirmie eksemplāri.
Rīgas
priekšpilsētu (rajonu) dzimtsarakstu nodaļu reģistru pirmie
eksemplāri, gadam beidzoties, nododami Rīgas pilsētas
dzimtsarakstu nodaļai.
Latvijas
Republikas konsulārajās un diplomātiskajās iestādēs reģistrētos
civilstāvokļa reģistrus, gadam beidzoties, Latvijas Republikas
Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments nodod Tieslietu
ministrijas Dzimtsarakstu departamentam.
101. Reģistru otros eksemplārus dzimtsarakstu nodaļa, mēnesim
beidzoties, ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša piektajam datumam
nodod rajona statistikas nodaļai. Gadam beidzoties, Valsts
statistikas komiteja tos nodod Tieslietu ministrijas
Dzimtsarakstu departamentam pārbaudei un glabāšanai.
102. Dzimtsarakstu iestādes reģistrus glabā 100 gadus, pēc tam
tos nodod valsts arhīvu iestādēm.
103. Civilstāvokļa reģistrus iesien grāmatās numuru kārtībā pa
to veidiem.
Katrā grāmatā iesien ne vairāk par
250 reģistriem.
Ja gada laikā dzimtsarakstu nodaļā
sastādīts neliels skaits reģistru, pieļaujama vairāku gadu viena
veida reģistru apvienošanu vienā grāmatā.
Ja apjoms ir neliels, pieļaujama
dažādu veidu reģistru apvienošanu.
Ja dzimtsarakstu nodaļā gada laikā
sastādīts daudz viena veida reģistru ierakstu, tos sadala
iesiešanai vairākos sējumos.
104. Katrai
reģistru grāmatai pievieno titullapu, kurā norāda reģistru
sastādīšanas vietu, gadu, veidu un grāmatā iesieto lapu skaitu.
Ja gada laikā sastādītie reģistri
iesieti vairākās grāmatās, titullapā norāda iesieto pirmā un
pēdējā reģistra numurus un šo reģistru sastādīšanas laiku.
Grāmatas beigās uz atsevišķas
lapas norāda grāmatā iesieto lapu skaitu (cipariem un vārdiem),
ko apliecina ar dzimtsarakstu nodaļas zīmogu un pārziņa
parakstu.
105. Iesietās civilstāvokļa reģistru grāmatas ieraksta
dzimtsarakstu nodaļas arhīva fonda uzskaites žurnālā un novieto
arhīva glabātavās hronoloģiskā secībā.
106. Arhīva
materiālus glabā atsevišķā izolētā istabā ugunsdrošos skapjos vai
plauktos. Nepiederošām personām ieeja arhīva glabātuvē aizliegta.
Ja dzimtsarakstu nodaļā nav
atsevišķas telpas arhīvam, grāmatas glabā darba istabā
aizslēdzamos ugunsdrošos skapjos.
Arhīva telpai jābūt sausai un
nodrošinātai pret ielaušanos, ugunsdrošai, tajā jābūt
attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajam ugunsdzēsības
inventāram.
Nav atļauts izvietot arhīvu
pagraba vai bēniņu telpās.
107. Par
arhīva materiālu glabāšanu atbild dzimtsarakstu nodaļas pārzinis.
VII nodaļa
CIVILSTĀVOKĻA
REĢISTRU IERAKSTU
ATJAUNOŠANA
108. Reģistra ieraksta atjaunošana ir nozaudētā reģistra
ieraksta satura pareiza restaurācija, pamatojoties uz tās
dzimtsarakstu nodaļas, kas kārto lietu, apstiprinātu atzinumu vai
uz tiesas spriedumu.
109. Dzimtsarakstu nodaļa pēc ieinteresētās personas lūguma
reģistra ierakstu atjauno tikai tad, ja ir dokumentāli
pierādījumi, ka agrāk attiecīgais ieraksts ir bijis.
110. Mirušo
personu dzimšanas reģistru ierakstus dzimtsarakstu nodaļa atjauno
tikai, pamatojoties uz tiesas spriedumu par dzimšanas
reģistrācijas fakta konstatēšanu.
Mirušo personu miršanas reģistru
atjaunošanai pieteikumu iesniedz personas, kas ietilpst
mantinieku lokā.
111. Laulības reģistra ierakstu dzimtsarakstu nodaļa atjauno
uz tiesas sprieduma par laulības reģistrācijas fakta konstatēšanu
vai dzimtsarakstu nodaļas atzinuma par laulības reģistra ieraksta
atjaunošanu pamata.
Laulības reģistra ierakstu
dzimtsarakstu nodaļa var atjaunot, ja abi vai viens no
laulātajiem ir dzīvi un ja ir dokumenti, kas apliecina laulības
reģistrācijas faktu noteiktajā laikā un vietā.
Ja nav šo dokumentu vai abi
laulātie ir miruši, laulības reģistra ierakstu atjauno,
pamatojoties uz tiesas spriedumu par laulības reģistrācijas fakta
konstatēšanu.
112. Neatkarīgi no dzimšanas, laulības, miršanas laika un
vietas, ja fakti savā laikā reģistrēti dzimtsarakstu nodaļas
grāmatās, bet reģistru grāmatas daļēji vai pilnīgi gājušas bojā,
tos atjauno civilstāvokļa reģistra pirmieraksta sastādīšanas
vietā, t.i., tajā dzimtsarakstu nodaļā, kas apkalpo teritoriju,
kur ieraksts glabājās sastādīšanas laikā.
Dzimtsarakstu nodaļa atjauno arī
tos reģistru ierakstus, kurus līdz dzimtsarakstu nodaļu
izveidošanai Latvijas attiecīgajā teritorijā sastādījuši
garīdznieki.
113. Personām, kas pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un kuru
civilstāvokļa reģistru ieraksti bijuši sastādīti Latvijas
Republikas dzimtsarakstu iestādēs, reģistru ierakstus atjauno pēc
vispārīgiem noteikumiem.
114. Latvijas Republikas pilsoņu, Latvijā pastāvīgi dzīvojošo
ārvalstnieku un bezvalstnieku ārvalstīs reģistrētos civilstāvokļa
aktu ierakstus atjauno Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa,
pamatojoties uz tiesas spriedumu.
115. Reģistra ieraksta nozaudēšanas faktu apliecina Tieslietu
ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīva nodaļas izziņa.
Reģistru esamību pārbauda pēc
faktiskās dzimšanas vietas un pieteicēja dokumentos un
paskaidrojumos norādītās dzimšanas vietas.
116. Reģistra ierakstu atjauno, ja pilnīgi vai daļēji gājuši
bojā abi reģistra eksemplāri. Izziņā par to, ka reģistra ieraksts
nav saglabājies, jābūt norādītam, ka pārbaudīts kā pirmais, tā
otrais reģistra ieraksta eksemplārs. Nepieciešamības gadījumā
pieprasa izziņu par to, ka reģistra ieraksts jau agrāk nav bijis
atjaunots.
117. Pieteikumu iesniedz persona, par kuru attiecīgais
civilstāvokļa reģistra ieraksts sastādīts.
Pieteikumu par bojā gājušā
reģistra atjaunošanu iesniedz dzimtsarakstu nodaļā pēc personas
dzīves vietas vai reģistra pirmieraksta sastādīšanas vietas.
Ja persona svarīgu iemeslu dēļ
pati nevar iesniegt pieteikumu par reģistra ieraksta atjaunošanu,
to var izdarīt viņas pilnvarota persona, uzrādot attiecīgu
pilnvaru.
Dzimtsarakstu nodaļa nav tiesīga
atteikties pieņemt un izskatīt pieteikumu par reģistra ieraksta
atjaunošanu.
118. Dzimšanas reģistru ierakstus bērniem, kas nav sasnieguši
pilngadību, atjauno pēc viņu vecāku, adoptētāju, aizbildņu, kā
arī attiecīgās pašvaldības iestādes, kurā bērns ievietots, vai
policijas pilnvaroto darbinieku pieteikumiem.
Izņēmuma gadījumos ar šādiem
pieteikumiem dzimtsarakstu nodaļā var griezties paši
nepilngadīgie, kas sasnieguši 16 gadu vecumu.
119. Pieteikums par reģistru ierakstu atjaunošanu personām,
kurām veselības stāvokļa dēļ nodibināta aizgādnība, iesniedz to
aizgādņi.
120. Dzimtsarakstu nodaļa, kas kārto reģistra ieraksta
atjaunošanas lietu, tiesīga pieprasīt civilstāvokļa reģistru
ierakstu norakstus u.c. dokumentus, kas apstiprina atjaunošanai
nepieciešamās ziņas.
121. Pieteikumam par dzimšanas reģistra ieraksta atjaunošanu
pievieno :
- arhīva izziņu par to, ka
ieraksts nav saglabājies;
- autobiogrāfiju;
- dokumentus un izziņas, kas
apstiprina reģistra ieraksta atjaunošanai nepieciešamās ziņas
(pases vai cita dokumenta, kas aizstāj pasi, dienesta apliecības,
darba grāmatiņas, izglītības dokumenta, laulības apliecības,
māsu, brāļu dzimšanas apliecību norakstus (kopijas) vai izrakstus
u.tml.).
122. Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis reģistru ierakstus atjauno
pēc pieprasīto dokumentu saņemšanas.
Ja pieteicēja iesniegtajos
dokumentos un reģistru ierakstos ir pretrunas ar pieteikumā
norādīto, par to sniedz rakstisku paskaidrojumu, kas pievienojams
lietai.
Pieteicēja dzimšanas gadu, datumu,
mēnesi, vietu nosaka, pamatojoties uz lietā esošajiem
dokumentiem.
Pieteicēja paskaidrojumi un
rakstiski iesniegumi, kurus neapstiprina dokumenti, nevar būt par
pamatu pieteicēja norādītā vecuma noteikšanai.
Ja pieteicējs nepiekrīt viņa pasē
norādītajam vecumam, dzimtsarakstu nodaļai, kura izdara pārbaudi,
ir pienākums atjaunotajā dzimšanas reģistrā norādīt to dzimšanas
gadu, kuru pierāda pārbaudes materiāli.
Ja iesniegtajos pieteicēja
dokumentos un pārbaudes materiālos nav ziņu par tās personas
vecumu, kuras dzimšanas reģistra ierakstu atjauno, dzimtsarakstu
nodaļa pieteicēju nosūta uz ārstniecības iestādi vecuma
noteikšanai.
123. Bērniem
līdz 16 gadiem vecumu nosaka, pamatojoties uz ārstniecības
iestādes izziņu par dzimšanu.
Ja par bērna dzimšanu nav ziņu
ārstniecības iestādē, bērnu nosūta uz medicīnisko apskati.
124. Dokumentus noformē atsevišķā lietā.
Lietas materiālus par personu,
kuras dokumentos ir dažādi vārdi, uzvārdi, tēva vai mātes vārdi,
citos neskaidros un pretrunīgos gadījumos, kad jāpārbauda
pieteicēja persona, dzimtsarakstu nodaļa tiesīga nosūtīt
policijas iestādei pēc ieinteresētās personas dzīves vietas
personas noskaidrošanai.
Policijas iestāde pēc pārbaudes,
ne vēlāk kā mēneša laikā no materiālu saņemšanas dienas, nosūta
tos atpakaļ dzimtsarakstu nodaļai kopā ar atzinumu par pārbaudes
rezultātiem.
125. Dzimtsarakstu nodaļa, kas pieņēmusi pieteikumu atjaunot
reģistra ierakstu, atjaunošanai nepieciešamos dokumentus nosūta
tai dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī tika sastādīts
bojā gājušais reģistrs.
Pamatojoties uz saņemtajiem
dokumentiem, dzimtsarakstu nodaļas pārzinis sastāda atzinumu,
norādot visas ziņas, kas nepieciešamas reģistra ieraksta
atjaunošanai, un to apstiprina ar savu parakstu un nodaļas
zīmogu.
Atjaunoto civilstāvokļa akta
reģistra ierakstu reģistrē atzinuma sastādīšanas dienā.
126. Atteikuma gadījumā atzinuma pirmais eksemplārs kopā ar
pieteikumu, reģistru ierakstu norakstiem u.c. dokumentiem paliek
tajā dzimtsarakstu nodaļā, kas sastādījusi atzinumu par
atteikumu.
Atzinuma otru eksemplāru kopā ar
personas iesniegtajiem dokumentiem izsniedz pieteicējam.
Atteikuma gadījumā reģistru
atjauno, pamatojoties uz tiesas spriedumu par faktu konstatēšanu,
kuriem ir juridiska nozīme. Reģistru atjauno tā dzimtsarakstu
nodaļa, kur būtu jāglabājas bojā gājušajam reģistram.
127. Atjaunotos dzimšanas, laulības un miršanas reģistru
ierakstus ieraksta attiecīgā veida kārtējā reģistrā ar
iepriekšējo kārtas numuru, pievienojot burtu "A".
128. Civilstāvokļa reģistru ierakstu atjaunošanas lietu
izskatīšanas termiņš ir 3 mēneši no pieteikuma saņemšanas dienas.
Izņēmuma gadījumā Tieslietu
ministrijas Dzimtsaraktu departamenta direktors izskatīšanas
termiņu var pagarināt.
129. Pamatojoties uz atjaunoto reģistra ierakstu, izraksta
apliecību, kuru izsniedz vai nosūta dzimtsarakstu nodaļai pēc
pieteicēja dzīves vietas.
Ja atjaunots mirušas personas
dzimšanas reģistra ieraksts, dzimtsarakstu nodaļa izsniedz izziņu
par reģistra ieraksta atjaunošanu.
Valsts nodevu iekasē pirms
reģistra atjaunošanas tā dzimtsarakstu nodaļa, kas pieņem
pieteikumu par civilstāvokļa reģistra atjaunošanu.
VIII nodaļa
REĢISTRU
IERAKSTU PAPILDINĀŠANA
UN LABOŠANA
130. Izmaiņas personas civilstāvokļa akta reģistra
ierakstā, to papildinot vai labojot, veic uz dzimtsarakstu
nodaļas atzinuma, ieinteresētās personas pieteikuma, tiesas
sprieduma vai administratīva akta pamata.
131. Papildinājumus dzimšanas reģistru ierakstos izdara uz
tiesas sprieduma, dzimtsarakstu nodaļas atzinuma, ieinteresētās
personas pieteikuma vai administratīva akta pamata.
Uz tiesas sprieduma pamata
dzimšanas reģistra ierakstu papildina :
- ja ārlaulībā dzimušam bērnam
tiek noteikta paternitāte;
- ja tiesa paternitātes atzīšanu
atzinusi par neesošu;
- ja leģitimācija notikusi saskaņā
ar citas valsts likumu;
- ja ar tiesas spriedumu anulēts
ieraksts par bērna māti vai tēvu;
- ja tiesa atzīst, ka bērns nav
dzimis laulībā;
- ja notikusi nepilngadīgas vai
pilngadīgas personas adopcija;
- ja tiesa atcēlusi adopciju;
- ja atņemta vecāku vara.
Uz dzimtsarakstu nodaļas atzinuma
pamata dzimšanas reģistra ierakstu papildina :
- ja bērns reģistrēts kā
atradenis, bet vēlāk kļuvuši zināmi tā vecāki;
- ja bērna dzimšana reģistrēta pēc
1993.gada 28.oktobra un pēc tam, bērnu kristot, tam dots otrs
(cits) vārds, nekā minēts dzimšanas reģistra ierakstā, tad minēto
konfesionālo vārdu var ierakstīt dzimtsarakstu nodaļā sastādītajā
dzimšanas reģistra ierakstā kā bērna otru vārdu;
- ja bērnu līdz 9 gadu vecuma
sasniegšanai sauc citā vārdā, nekā ierakstīts viņa dzimšanas
reģistra ierakstā;
- ja nepilngadīgam bērnam pēc
vecāku laulības šķiršanas vai pēc mātes vai tēva jaunas laulības
noslēgšanas maina uzvārdu uz mātes vai tēva uzvārdu un uzvārda
maiņai piekrīt abi vecāki;
- ja bērna dzimšana reģistrēta
Latvijas (PSR) Laulības un ģimenes kodeksa 58.pantā noteiktajā
kārtībā un tiek svītrots fiktīvais ieraksts par bērna tēvu.
Uz ieinteresētās personas
pieteikuma pamata bez atzinuma sastādīšanas dzimšanas reģistra
ierakstu papildina :
- ja ārlaulībā dzimušam bērnam
(arī pilngadīgam) tiek atzīta paternitāte;
- ja ārlaulībā dzimuša bērna
vecāki stājušies savstarpējā laulībā (notikusi bērna
leģitimācija).
Uz administratīva akta pamata
dzimšanas reģistra ierakstu papildina :
- ja mainīts personas vārds vai
uzvārds;
- ja nepilngadīga bērna vecāki
(vai viens no viņiem) mainījuši vārdu, uzvārdu, tautību vai
pilsonību (pavalstniecību);
- ja nepilngadīgam bērnam pēc
vecāku laulības šķiršanas vai pēc mātes vai tēva jaunas laulības
noslēgšanas vecāku strīdus gadījumā maina uzvārdu uz bāriņtiesas
(pagasttiesas) lēmuma pamata;
- ja nepieciešams papildināt
reģistra ierakstu ar jaunu, dzimumam atbilstošu, vārda un uzvārda
formu sakarā ar dzimuma mainīšanos.
132. Papildinājumus laulību reģistru ierakstos izdara uz
tiesas sprieduma vai administratīva akta pamata.
Uz tiesas sprieduma pamata
laulības reģistra ierakstu papildina :
- ar ziņām par laulības šķiršanu,
norādot uzvārdu pēc laulības šķiršanas;
- ar ziņām par laulības atzīšanu
par spēkā neesošu, norādot, kāds būs uzvārds bijušajam laulātajam
pēc laulības atzīšanas par spēkā neesošu.
Uz administratīva akta pamata
papildinājumu laulības reģistra ierakstā izdara, ja kāds no
laulātajiem maina vārdu, uzvārdu, tautību vai pilsonību
(pavalstniecību).
133. Papildinājumus represētu personu miršanas reģistros bez
atzinuma sastādīšanas izdara uz izmeklēšanas iestādes vai tiesas
paziņojuma pamata. Neidentificētu personu miršanas reģistrus
papildina uz ārstniecības iestādes izziņas vai tiesas sprieduma
pamata.
134. Dzimtsarakstu nodaļa, kurā atrodas civilstāvokļa aktu
reģistri, ierakstos izlabo kļūdas un ieraksta iztrūkstošās ziņas
pēc ieinteresēto personu pieteikuma tikai tad, ja tam ir
pietiekams pamats un ja nav strīda starp ieinteresētajām
personām.
Ja starp ieinteresētajām personām
ir strīds vai dzimtsarakstu nodaļa atteikusi papildināt vai labot
reģistra ierakstu, to labo vai papildina tikai uz tiesas
sprieduma pamata.
135. Labojumus un papildinājumus civilstāvokļa reģistru
ierakstos uz dzimtsarakstu nodaļas atzinuma pamata pieļauj tad,
ja reģistrācijas brīdī pieļautas pārrakstīšanās kļūdas, ziņu vai
atsevišķu vārdu izkropļojumi (izlaidumi) vai ierakstītas
nepareizas ziņas.
136. Pieteikumus par Latvijas Republikā reģistrēta
civilstāvokļa reģistra papildināšanu iesniedz dzimtsarakstu
nodaļā, kurā glabājas papildināmā reģistra pirmais eksemplārs.
Pieteikumus par Latvijas Republikā
reģistrēta civilstāvokļa reģistra labošanu vai papildināšanu uz
dzimtsarakstu nodaļas atzinuma pamata iesniedz dzimtsarakstu
nodaļā, kurā glabājas (vai būtu jāglabājas) labojamā vai
papildināmā reģistra pirmais eksemplārs, vai pēc pieteicēja
dzīves vietas.
Pieteikumus par Rīgas pilsētas
baznīcās līdz 1921.gada 1.maijam sastādīto laulības, dzimšanas un
miršanas reģistru papildināšanu vai labošanu iesniedz Rīgas
pilsētas dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļā pēc
pieteicēja dzīves vietas.
Pieteikumus par ārvalstīs
reģistrēta civilstāvokļa reģistra papildināšanu vai labošanu
iesniedz tiesā pēc iesniedzēja dzīves vietas.
137. Pieteikumus par mirušas personas civilstāvokļa reģistra
ieraksta papildināšanu vai labošanu iesniedz personas, kas
ietilpst mantinieku lokā.
138. Pieteikumu par civilstāvokļa reģistra ieraksta
papildināšanu vai labošanu personai, kas likumā noteiktajā
kārtībā atzīta par rīcības nespējīgu vai kurai veselības stāvokļa
dēļ nodibināta aizgādnība, iesniedz viņas aizgādnis.
139. Ja
ieinteresētā persona svarīgu iemeslu dēļ pati nevar iesniegt
pieteikumu par civilstāvokļa reģistra ieraksta papildināšanu vai
labošanu, to izdara viņas pilnvarota persona, uzrādot attiecīgu
pilnvaru.
140. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu papildināšanai,
labošanai iesniedz:
- ieinteresētās personas
pieteikumu;
- no papildināmā vai kļūdainā
reģistra izrakstīto dokumentu;
- dokumentus, kas pamato
civilstāvokļa reģistra ieraksta papildināšanas vai labošanas
nepieciešamību.
141. Dzimtsarakstu nodaļa, kas kārto civilstāvokļa reģistra
ieraksta papildinājuma vai labojuma lietu, tiesīga pieprasīt
nepieciešamos civilstāvokļa reģistra ieraksta norakstus u.c.
pierādošus dokumentus.
142. Papildinājumus, labojumus, ja tiem ir pietiekams pamats,
izdara arī paternitātes noteikšanas, adopcijas, laulības
šķiršanas, uzvārda, vārda, tēvvārda maiņas, atjaunoto
civilstāvokļa reģistru ierakstos.
143. Papildinājumus sakarā ar vārda, uzvārda maiņu
ieinteresētās personas šķirtās laulības reģistra ierakstā
neizdara.
144. Dokumentus noformē atsevišķā lietā loģiskā secībā.
Ja ieinteresētās personas
dokumentos ir dažādi vārdi, uzvārdi, tēva vai mātes vārdi, kā arī
citos neskaidros un pretrunīgos gadījumos, kad jāpārbauda
pieteicēja persona, dzimtsarakstu nodaļa lietas materiālus ir
tiesīga nosūtīt policijas iestādei pēc ieinteresētās personas
dzīves vietas personas noskaidrošanai.
Policijas iestāde pēc pārbaudes,
ne vēlāk kā viena mēneša laikā no materiālu saņemšanas dienas,
nosūta tos atpakaļ dzimtsarakstu nodaļai kopā ar atzinumu par
pārbaudes rezultātiem.
145. Pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem un pārbaudes
rezultātiem, dzimtsarakstu nodaļa, kas pieņēmusi pieteikumu labot
vai papildināt reģistra ierakstu, sastāda atzinumu. Atzinumu
apstiprina dzimtsarakstu nodaļas pārzinis ar savu parakstu un
nodaļas zīmogu. Atzinuma eksemplāru skaits atkarīgs no labojamo
reģistru skaita. Atzinuma pirmais eksemplārs paliek dzimtsarakstu
nodaļā, otro atzinuma eksemplāru izsniedz pieteicējam.
Ja labojamais vai papildināmais
reģistra ieraksts glabājas dzimtsarakstu nodaļā, kas pieņēmusi
iesniegumu labot ierakstu, tad dzimtsarakstu nodaļa pēc atzinuma
sastādīšanas izdara nepieciešamos labojumus vai
papildinājumus.
Ja labojamie vai papildināmie
reģistri glabājas citās dzimtsarakstu nodaļās, tad atzinuma
eksemplāri jānosūta attiecīgajām dzimtsarakstu nodaļām. Šīs
nodaļas izlabo, papildina kļūdainos reģistru ierakstus, izraksta
un nosūta jaunas civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecības
dzimtsarakstu nodaļai pēc pieteicēja dzīves vietas. Ja labo vai
papildina mirušas personas civilstāvokļa reģistru, apliecības
vietā izsniedz izziņu.
Valsts nodevu iekasē tā
dzimtsarakstu nodaļa, kas pieņem pieteikumu labot reģistra
ierakstu.
146. Atteikuma gadījumā atzinuma pirmais eksemplārs kopā ar
pieteikumu, civilstāvokļa reģistru ierakstu norakstiem un
attiecīgās policijas iestādes atzinumu paliek dzimtsarakstu
nodaļā. Otru atzinuma eksemplāru kopā ar no personas saņemtajiem
dokumentiem izsniedz pieteicējam.
147. Civilstāvokļa reģistru ierakstu papildināšanas, labošanas
lietu izskatīšanas termiņš ir divi mēneši no pieteikuma
saņemšanas dienas.
Izņēmuma gadījumos, ja ir
attaisnojoši iemesli, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu
departamenta direktors izskatīšanas termiņu var pagarināt.
148. Pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas atzinumu, reģistra
ierakstā nepareizi ierakstīto izsvītro tā, lai pēc tam skaidri
varētu izlasīt nosvītrotos vārdus.
Par labojumu izdarīšanu un
trūkstošo ziņu ierakstīšanu, pamatojoties uz minēto atzinumu,
reģistra ierakstā parakstās dzimtsarakstu nodaļas pārzinis un
labojumu apstiprina ar dzimtsarakstu nodaļas zīmogu.
Papildinot reģistru ierakstus
likuma " Par civilstāvokļa aktiem " 21., 32. un 33.pantā
paredzētajos gadījumos, nav atļauti iepriekšējā teksta
svītrojumi. Ziņas par pārmaiņām personas civilstāvoklī sakarā ar
paternitātes atzīšanu vai noteikšanu, leģitimāciju,
adopciju, uzvārda, vārda,
tautības, pilsonības (pavalstniecības) maiņu, laulības šķiršanu
vai laulības atzīšanu par neesošu un tamlīdzīgas ziņas ieraksta
attiecīgo reģistru ierakstu papildinājumu daļā ar sarkanu tinti,
paraksta persona, kura lūgusi ierakstu papildināt, un apstiprina
ar dzimtsarakstu nodaļas pārziņa parakstu un nodaļas zīmogu.
149. Pēc
papildinājumu, labojumu izdarīšanas dzimtsarakstu nodaļa, kas
izlabojusi reģistru vai papildinājusi to sakarā ar paternitātes
atzīšanu (noteikšanu), leģitimāciju, adopciju, dzimuma maiņu,
izraksta jaunu civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecību, ko
izsniedz pieteicējam.
Ja pilngadīgai vai nepilngadīgai
personai mainīts vārds, uzvārds, pilsonība (pavalstniecība) vai
tautība, jaunu civilstāvokļa reģistrācijas apliecību neizsniedz.
Par šīm izmaiņām izdara atzīmi personas civilstāvokļa reģistrā un
apliecības otrajā pusē.
150. Ja
papildināmie civilstāvokļa reģistru ieraksti atrodas citās
dzimtsarakstu nodaļās Latvijas Republikas teritorijā, attiecīgās
dzimtsarakstu nodaļas pārzinis ne vēlāk kā 10 dienu laikā no
brīža, kad vārds vai uzvārds mainīts, nosūta paziņojumu par to
dzimtsarakstu nodaļai, kur glabājas reģistra ieraksta pirmais
eksemplārs.
151. Ja
papildināmie civilstāvokļa reģistru ieraksti atrodas citas valsts
teritorijā, attiecīgās dzimtsarakstu nodaļas pārzinis paziņojumu
par vārda vai uzvārda maiņu nosūta ar Ārlietu ministrijas
Konsulārā departamenta starpniecību.
Paziņojumus, kas nosūtāmi uz
ārvalstīm, ar kurām Latvijas Republikai nav tiesiskās sadarbības
līgumu, nosūta Dzimtsarakstu departamentam dzimtsarakstu nodaļas
pārziņa paraksta apliecināšanai.
152. Ja
pieteicēja laulība likumā noteiktajā kārtībā noslēgta pie
garīdznieka, dzimtsarakstu nodaļas pārzinis 10 dienu laikā no
brīža, kad vārds vai uzvārds mainīts, nosūta paziņojumu par to
attiecīgajam garīdzniekam.
153. Dzimtsarakstu nodaļa pēc civilstāvokļa reģistra ieraksta
pirmā eksemplāra papildināšanas vai labošanas 10 dienu laikā par
to paziņo Dzimtsarakstu departamentam otrā eksemplāra
papildināšanai vai labošanai.
Paziņojumu apstiprina ar
dzimtsarakstu nodaļas pārziņa parakstu un nodaļas zīmogu.
154. Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis ne vēlāk kā septiņu dienu
laikā par veiktajiem civilstāvokļa reģistra ieraksta
papildinājumiem vai labojumiem paziņo Pilsonības un migrācijas
lietu pārvaldes nodaļai pēc personas dzīves vietas un, ja mainīts
obligātā militārā dienesta uzskaitē esošas personas vārds vai
uzvārds, attiecīgajai valsts militārā dienesta pārvaldes
struktūrvienībai.
IX nodaļa
CIVILSTĀVOKĻA
REĢISTRU IERAKSTU
ANULĒŠANA
155. Civilstāvokļa reģistru ierakstus anulē pēc tiesas
sprieduma, bet Latvijas Republikas dzimtsarakstu iestādēs
kļūdaini atjaunotos vai atkārtoti izdarītos - pēc Tieslietu
ministrijas Dzimtsarakstu departamenta atzinuma.
Ierakstu anulē
dzimtsarakstu nodaļā, kurā šis reģistra ieraksts atrodas.
156. Pieteikumu par atjaunoto vai atkārtoti izdarīto
civilstāvokļa reģistra ieraksta anulēšanu ieinteresētā persona
iesniedz dzimtsarakstu nodaļā, kurā glabājas atjaunotais vai
atkārtoti izdarītais ieraksts, vai dzimtsarakstu nodaļā pēc
pieteicēja dzīves vietas.
Pieteikumu par ieraksta anulēšanu
dzimtsarakstu nodaļa pieņem tikai tad, ja tam ir pietiekams
pamats un starp ieinteresētajām personām nav strīda.
Ja starp ieinteresētajām personām
ir strīds, kā arī , ja Dzimtsarakstu departaments atsaka
civilstāvokļa reģistra ieraksta anulēšanu, ierakstu anulē tikai
uz tiesas sprieduma pamata.
Anulēšanas lietas kārtošanai
dzimtsarakstu nodaļā iesniedz :
- pieteikumu;
- dokumentus, kas pamato
civilstāvokļa reģistra ieraksta anulēšanas nepieciešamību
(dokumentus, kas apliecina, ka reģistra ieraksts ir atjaunots,
dokumentus, kas apliecina, ka civilstāvokļa reģistra pirmieraksts
ir saglabājies);
- lietas kārtošanai nepieciešamo
biogrāfisko datu uzskaitījumu;
- paskaidrojumu par apstākļiem
,kuru rezultātā atjaunots vai atkārtoti izdarīts civilstāvokļa
reģistra ieraksts.
Ja nepieciešams, dzimtsarakstu
nodaļa pieprasa no pieteicēja un iestādēm papildus ziņas un
dokumentus.
157. Ja
civilstāvokļa reģistra pirmierakstā un atjaunotajā vai atkārtoti
izdarītajā ierakstā ziņas par personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas
laiku, vecākiem nesakrīt, lietu par civilstāvokļa reģistra
anulēšanu nosūta policijas iestādei pēc pieteicēja dzīves vietas
personas pārbaudei.
Attiecīgā policijas iestāde pēc
pārbaudes, ne vēlāk kā mēneša laikā no lietas materiālu
saņemšanas, nosūta tos dzimtsarakstu nodaļai, pievienojot
atzinumu par pārbaudes rezultātiem.
158. Anulēšanas lietas materiālus dzimtsarakstu nodaļa divu
mēnešu laikā no to saņemšanas dienas nosūta Dzimtsarakstu
departamentam.
Dzimtsarakstu departaments pēc
anulēšanas materiālu pārbaudes desmit dienu laikā sagatavo
atzinumu par civilstāvokļa reģistra ieraksta anulēšanu vai par
atteikumu anulēt.
Atzinumu par atjaunoto vai
atkārtoti izdarīto civilstāvokļa reģistra anulēšanu sastāda divos
eksemplāros. Pirmo eksemplāru kopā ar anulēšanas materiāliem
nosūta dzimtsarakstu nodaļai pēc atjaunotā vai atkārtoti izdarītā
ieraksta atrašanās vietas civilstāvokļa reģistra ieraksta
anulēšanai. Otrais eksemplārs glabājas Dzimtsarakstu
departamentā.
Atzinumu par anulēšanas atteikumu
sastāda trijos eksemplāros. Vienu eksemplāru nosūta pieteicējam,
otru kopā ar anulēšanas lietas materiāliem - atpakaļ
dzimtsarakstu nodaļai, kura pieņēma anulēšanas pieteikumu,
trešais glabājas Dzimtsarakstu departamentā.
Dzimtsarakstu nodaļa izsniedz
atpakaļ pieteicējam viņa iesniegtos dokumentus.
159. Civilstāvokļa reģistru anulē, pārsvītrojot pa diagonāli
ar sarkanu tinti, norādot anulēšanas pamatu, datumu un apliecinot
to ar dzimtsarakstu nodaļas pārziņa parakstu un nodaļas zīmogu.
160. Dzimtsarakstu nodaļa, kura anulējusi civilstāvokļa
reģistra ierakstu, septiņu dienu laikā par to paziņo
- personai, pēc kuras pieteikuma
anulēts šis ieraksts;
- Dzimtsarakstu departamentam;
- dzimtsarakstu nodaļai, kura
glabā civilstāvokļa reģistra pirmierakstu (ja pirmieraksta un
anulējamā reģistra ieraksta atrašanās vietas nesakrīt);
- dzimtsarakstu nodaļai, kura
kārtojusi anulēšanas lietu (ja anulējamais reģistra ieraksts
atrodas citā dzimtsarakstu nodaļā).
161. Personas, kas pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un kurām
civilstāvokļa reģistra ieraksts sastādīts Latvijas Republikas
dzimtsarakstu nodaļās, pieteikumu par atjaunoto vai atkārtoti
izdarīto ierakstu anulēšanu iesniedz Latvijas Republikas
konsuliem ārvalstīs.
162. Civilstāvokļa reģistru ierakstus, kas sastādīti Latvijas
Republikas dzimtsarakstu nodaļās personām, kas nav Latvijas vai
citas valsts pilsoņi un Latvija ir viņu pastāvīgā dzīves vieta,
anulē pēc vispārējiem noteikumiem.
X nodaļa
CIVILSTĀVOKĻA
AKTU
REĢISTRĀCIJAS
APLIECĪBU VEIDLAPU
UZSKAITE,
GLABĀŠANA UN IZLIETOŠANA
163. Reģistrējot laulību, dzimšanu un miršanu,
dzimtsarakstu nodaļa izdara civilstāvokļa reģistra ierakstu,
izdod laulības, dzimšanas, miršanas apliecību un dzimšanas
zīmi.
Minētie
dokumenti apliecina laulības noslēgšanas, dzimšanas, miršanas
faktu un citas reģistros norādītās ziņas.
164. Pirmreizējas un atkārtotas apliecības (dzimšanas zīmes)
raksta uz veidlapām pēc vienota parauga visā valstī. Cita parauga
apliecību veidlapas izmantot aizliegts.
165. Par
apliecību veidlapu uzskaiti, glabāšanu un izlietošanu atbild
dzimtsarakstu nodaļas pārzinis. Dzimtsarakstu nodaļās, kurās ir
divi vai vairāki darbinieki, apliecību veidlapas ikdienas darbam
izsniedz pret parakstu. Par saņemtajām apliecību veidlapām atbild
darbinieks, kas tās saņēmis. Dzimtsarakstu nodaļas pārziņa
prombūtnes laikā (atvaļinājums,komandējums, slimība utt.)
apliecību veidlapas, sastādot aktu, nodod personām, kuras
pagaidām izpilda pārziņa pienākumus.
166. Apliecību veidlapas ir stingrās uzskaites dokumenti,
kurus pilsētu un pagastu dzimtsarakstu nodaļām sešu mēnešu
vajadzībām izsniedz Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu
departaments. Apliecību veidlapas izsniedz uz attiecīga
pilnvarojuma pamata pret parakstu.
Pilnvarotais apliecību saņēmējs
atbild par pārvadāšanas drošību.
167. Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis apliecību veidlapas
saņemšanas dienā pārbauda un iegrāmato veidlapu uzskaites grāmatā
pa veidiem numuru secībā.
Ierakstus apliecību veidlapu
saņemšanas un izlietošanas grāmatās izdara skaidri, salasāmi, bez
dzēsumiem un svītrojumiem. Katru labojumu atrunā ar parakstu un
zīmogu. Grāmatas caurauklo un lapas sanumurē. Lapu kopējo skaitu
grāmatās apliecina ar dzimtsarakstu nodaļas pārziņa parakstu un
zīmogu.
168. Ja
atklāj apliecību veidlapas ar defektiem (trūkst vai bojāts
aizsargtīkls, iespiestais teksts, uz veidlapām nav sērijas vai
numura, numerācijas dublēšana u.c.) vai iztrūkumu, dzimtsarakstu
nodaļas pārzinis sastāda aktu divos eksemplāros. Vienu akta
eksemplāru kopā ar nestandarta veidlapām nosūta Dzimtsarakstu
departamentam.
169. Apliecību veidlapas un izrakstītās apliecības (kā arī no
citām dzimtsarakstu nodaļām saņemtās) glabājas dzimtsarakstu
nodaļas telpās seifos, ugunsdrošos skapjos, grīdai pieskrūvētās
dzelzs kastēs vai speciāli iekārtotās telpās, kuras nodrošina
apliecību veidlapu saglabāšanas drošību.
170. Apliecību veidlapu nozaudēšanas un zādzības gadījumā
dzimtsarakstu nodaļas pārzinis tajā pašā dienā par to paziņo
Dzimtsarakstu departamentam, attiecīgajai pašvaldībai un
policijai, konkrēti norādot nozaudēto apliecību veidus, sērijas
un numurus. Iepriekš minētās iestādes veic dienesta izmeklēšanu
un materiālus par personām, kuras pieļāvušas apliecību veidlapu
nozaudēšanu, nodod izmeklēšanas iestādēm.
171. Par
apliecībām, kas izrakstot sabojātas, sastāda aktu divos
eksemplāros, no kuriem vienu kopā ar sabojātajām apliecību
veidlapām un apliecību izlietošanas atskaiti nodod Dzimtsarakstu
departamentam, otrs paliek dzimtsarakstu nodaļā.
172. Apliecību veidlapas, kuras nodotas apmaiņai sakarā ar
papildinājumiem un labojumiem civilstāvokļa reģistru ierakstos,
gadam noslēdzoties, iznīcina.
Atkārtotās apliecības, kuras
atsūtījušas citas dzimtsarakstu nodaļas un kuras pilsoņi gada
laikā pēc atkārtota uzaicinājuma nav izņēmuši, iznīcina saskaņā
ar dzimtsarakstu nodaļas lietu nomenklatūrā noteikto termiņu.
Par apliecību veidlapu
iznīcināšanu nodaļas pārzinis sastāda aktu divos eksemplāros, no
kuriem vienu kopā ar atskaiti nodod Dzimtsarakstu
departamentam.
173. Mainoties dzimtsarakstu nodaļas pārzinim, apliecību
veidlapu un to uzskaites dokumentu pieņemšanu - nodošanu izdara
Dzimtsarakstu departamenta pārstāvja vai tā pilnvarotās personas
un attiecīgās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē. Dokumentu
pieņemšanu - nodošanu noformē ar aktu, kuru sastāda trijos
eksemplāros - bijušajam pārzinim, ieceltajam pārzinim un
Dzimtsarakstu departamentam.
174. Reizi
pusgadā pilsētu un pagastu dzimtsarakstu nodaļas atskaitās par
apliecību veidlapu izlietošanu, sastādot noteikta parauga
atskaiti. Atskaitē norāda :
- apliecību veidlapu atlikumu
iepriekšējā pusgadā;
- pusgada laikā saņemtās apliecību
veidlapas;
- pusgada laikā izlietotās
apliecību veidlapas;
- pusgada laikā izrakstot
sabojātās (nozaudētās) apliecību veidlapas;
- apliecību veidlapu atlikumu uz
nākošo pusgadu.
Kopā ar atskaiti par apliecību
veidlapu izlietošanu iesniedz noteikta parauga uzziņu par
dzimtsarakstu nodaļā veikto darbu iepriekšējā pusgadā. Atskaiti
nodod Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam ne vēlāk
par atskaites pusgadam sekojošā mēneša 10.dienu.
XI nodaļa
ATKĀRTOTU
CIVILSTĀVOKĻA AKTU
REĢISTRĀCIJAS
DOKUMENTU
IZSNIEGŠANA
175. Pēc
personu lūguma, pamatojoties uz civilstāvokļa reģistra ierakstu,
dzimtsarakstu nodaļa, bet, ja tajā reģistrs nav saglabājies, tad
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīvs, izsniedz
atkārtotas civilstāvokļa reģistrācijas apliecības vai
izziņas.
176. Atkārtotu apliecību izsniedz personai, par kuru izdarīts
civilstāvokļa reģistrs, vai viņas pilnvarotai personai. Ja
civilstāvokļa reģistra ieraksts neattiecas uz personu, kura to
pieprasa, bet šī persona pierāda savu tiesisko ieinteresētību,
tai izsniedz izziņu.
Personas, kas jaunāka par 16
gadiem, atkārtotu dzimšanas apliecību izsniedz viņas vecākiem,
aizbildņiem, adoptētājiem un tās iestādes administrācijai, kurā
tā atrodas audzināšanā.
Bērna atkārtotu dzimšanas
apliecību neizsniedz personām, kam atņemta vecāku vara vai kuri
no bērna atteikušies.
Ja nepilngadīgai personai vecumā
no 16 līdz 18 gadiem ir dokuments, kas apliecina viņas personu,
tad viņa pati var saņemt savu dzimšanas apliecību.
Atkārtotas miršanas apliecības
izsniedz mirušā radiniekiem.
177. Pieteikumu izsniegt atkārtotu apliecību ieinteresētā
persona iesniedz (nosūta) dzimtsarakstu nodaļai, kurā atrodas
attiecīgais civilstāvokļa reģistrs.
178. Pieteikumus izsniegt atkārtotas apliecības vai izziņas
pārbauda pēc reģistru ierakstiem pieteikumā uzrādītā gada
grāmatā, bet, ja ieraksta šī gada reģistros nav, pārbauda trīs
gadu reģistrus pirms un trīs gadu reģistrus pēc pieteikumā
uzrādītā civilstāvokļa reģistrācijas gada.
179. Ja
reģistri ir saglabājušies pilnībā, bet pieprasītais ieraksts nav
atrodams, dzimtsarakstu nodaļa paziņo par to pieteicējam.
Ja dzimtsarakstu nodaļā attiecīgā
gada reģistru nav vai ja tie ir nepilnīgi, nodaļa pārsūta
pieteikumu Dzimtsarakstu departamenta arhīvam, lai pēc
civilstāvokļa reģistru otrajiem eksemplāriem pārbaudītu, vai
attiecīgais reģistrs ir atrodams. Par pieteikuma pārsūtīšanu
dzimtsarakstu nodaļa paziņo pieprasītājam.
Ja civilstāvokļa reģistra ieraksta
nav arī Dzimtsarakstu departamenta arhīvā, pieteicējam izsniedz
(nosūta) izziņu, ka reģistra nav.
180. Pieteikumos par atkārtotu apliecību vai izziņu
izsniegšanu jānorāda pieteicēja vārds, uzvārds, adrese un ziņas,
kas nepieciešamas attiecīgā reģistra ieraksta meklēšanai.
181. Pilsoņu
pieteikumus izsniegt atkārtotas apliecības vai izziņas reģistrē
iesniegumu uzskaites žurnālā.
182. Atkārtotas civilstāvokļa reģistrācijas apliecības
izraksta atbilstoši civilstāvokļa reģistru ierakstiem.
Par atkārtotas apliecības vai
izziņas izsniegšanu izdara atzīmi attiecīgā reģistra ierakstā,
norādot tās izsniegšanas datumu.
Ja reģistra ierakstā izdarīti
labojumi un papildinājumi, atkārtotā apliecībā vai izziņā ziņas
norāda, ņemot vērā labojumus un papildinājumus, kuri ir spēkā
apliecības vai izziņas izrakstīšanas brīdī.
Izsniedzot atkārtotas apliecības
vai izziņas, gadu un datumu norāda pēc jaunā stila, pieskaitot
reģistrā dotajam datumam 12 dienas visiem notikumiem līdz
1901.gada 1.janvārim un 13 dienas notikumiem laikā no 1901.gada
1.janvāra līdz 1917.gada 31.decembrim.
Vietu nosaukumus norāda pēc
administratīvi teritoriālā iedalījuma, kāds ir apliecības vai
izziņas izsniegšanas dienā.
Ja civilstāvokļa reģistra ierakstā
nav ziņu par tautību un pavalstniecību, atkārtoto apliecību
attiecīgajās ailēs ieraksta "nav norādīts".
183. Dzimtsarakstu nodaļā atkārtotas apliecības vai izziņas
izsniedz tajā pašā dienā pēc personu apliecinošu dokumentu
uzrādīšanas pret parakstu apliecību (izziņu) uzskaites žurnālā.
Ja pieprasījums saņemts pa pastu,
atkārtotu apliecību vai izziņu ne vēlāk kā mēneša laikā no tā
saņemšanas dienas nosūta dzimtsarakstu nodaļai pēc pieprasītāja
dzīves vietas, paziņojot par to pieprasītājam. Uz pieteikuma
norāda izsniegtās (nosūtītās) apliecības sēriju , numuru un
izsniegšanas (nosūtīšanas) datumu.
184. Civilstāvokļa reģistru ierakstu norakstus izsniedz
(nosūta) tikai pēc dzimtsarakstu nodaļu, tiesu un izmeklēšanas
iestāžu pieprasījuma.
185. Ja
dzimtsarakstu nodaļa saņem pieprasījumu izsniegt atkārtotas
apliecības vai izziņas no personām, kas dzīvo ārvalstīs, vai no
ārvalstu vēstniecībām, tā sagatavo pieprasītos dokumentus un
nosūta tos Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam
nodaļas pārziņa paraksta autentiskuma apliecināšanai un tālākai
nodošanai Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārajam
departamentam.
XII nodaļa
ATSKAITE PAR
CIVILSTĀVOKĻA
REĢISTRĀCIJU
186. Reģistru otros eksemplārus dzimtsarakstu nodaļa,
mēnesim beidzoties, ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša piektajam
datumam nodod attiecīgā rajona statistikas nodaļai.
Miršanas
reģistrus nodod kopā ar medicīnas iestāžu izsniegtajām
apliecībām. Statistikas nodaļai nodod arī to bērnu dzimšanas
reģistrus, kas ierakstīti saskaņā ar likuma "Par civilstāvokļa
aktiem" 29.pantu.
187. Nodaļas
pārzinis sastāda civilstāvokļa reģistru otro eksemplāru sarakstu,
kurā norāda nododamo civilstāvokļa reģistru skaitu atsevišķi par
katru ierakstu veidu un to numurus.
Nodošanas sarakstu sastāda divos
eksemplāros. Vienu eksemplāru kopā ar nododamajiem reģistriem
nosūta attiecīgajai statistikas nodaļai, otrs eksemplārs paliek
dzimtsarakstu nodaļā.
188. Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīva
nodaļai ne vēlāk par atskaites pusgadam sekojošā mēneša 10. dienu
nodod:
-atjaunoto civilstāvokļa reģistru
otros eksemplārus;
-to personu miršanas reģistru
otros eksemplārus, kuras uz tiesas sprieduma pamata atzītas par
mirušām;
-to personu miršanas reģistru
otros eksemplārus, ja kopš šo personu miršanas pagājis vairāk
nekā gads.
XIII nodaļa
DZIMTSARAKSTU
NODAĻU
REVĪZIJAS
189. Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments
pārbauda dzimtsarakstu nodaļu darbu normatīvo aktu ievērošanā, kā
arī civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecību uzskaiti,
glabāšanu un izlietošanu.
190. Par
revīzijas rezultātiem sastāda aktu divos eksemplāros. Viens akta
eksemplārs glabājas dzimtsarakstu nodaļā, otrs - Dzimtsarakstu
departamentā.
Par revīzijas rezultātiem
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments informē
attiecīgo pašvaldību.
191. Instrukcija stājas spēkā 1998.gada 1.oktobrī.
192. Atzīt
par spēku zaudējušu 1994.gada 5.decembrī apstiprināto instrukciju
"Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju Latvijas Republikā" .
Ministrs Dz.Rasnačs
|