Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr. 561

Rīgā 2020. gada 2. septembrī (prot. Nr. 51 30. §)
Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā
Izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma
28. panta otro daļu, 28.1 panta otro daļu,
30.4 panta trešo daļu, 31.1 panta devīto daļu,
31.2 panta trešo un piekto daļu, 31.3 panta trešo daļu,
31.4 panta ceturto daļu un 31.5 panta trešo daļu
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesībām;

1.2. obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību;

1.3. elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā;

1.4. obligātā iepirkuma izmaksu segšanas kārtību;

1.5. kārtību, kādā var atteikties no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros (turpmāk – obligātā iepirkuma tiesības);

1.6. kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas tiesību iegūšanai saņemt garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu (turpmāk – garantētās maksas tiesības);

1.7. kārtību, kādā nosakāma maksa par uzstādīto elektrisko jaudu atkarībā no ražošanas tehnoloģijas un izmantojamā kurināmā, koģenerācijas stacijas uzstādītās elektriskās jaudas, un kārtību, kādā šī maksa veicama;

1.8. kārtību, kādā var atteikties no tiesībām saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu;

1.9. kārtību, kādā aptur valsts atbalsta izmaksu;

1.10. pārkāpumus, par kuriem atceļamas obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, kā arī kārtību, kādā tās atceļamas;

1.11. kārtību, kādā Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs) pārbauda lietderīgās siltumenerģijas izmantošanu, lai nodrošinātu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem valsts atbalsta saņemšanas nosacījumiem;

1.12. nosacījumus un metodiku nepamatoti vai nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanai par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā;

1.13. Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmajā un otrajā daļā minēto aprēķinu veikšanas kārtību un nosacījumus;

1.14. elektrostacijas darbības vienotā tehnoloģiskā cikla principa piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.15. kārtību, kādā pārtrauc valsts atbalsta izmaksu un birojs pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību atcelšanu.

(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176)

2. Šie noteikumi attiecas uz komersantu, kas obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības:

2.1. ir lūdzis, iesniedzot iesniegumu par obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību iegūšanu atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas bijis spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī;

2.2. ir ieguvis, ja Ekonomikas ministrija (turpmāk – ministrija) ir pieņēmusi lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību piešķiršanu;

2.3. īsteno, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp komersantu un publisko tirgotāju, ņemot vērā šo noteikumu 2.2. apakšpunktā pieņemto lēmumu un tā grozījumus.

3. Birojs organizē to elektroenerģijas ražotāju darbības uzraudzību un kontroli, kuri izmanto obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības. Birojam ir tiesības grozīt vai atcelt šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minēto lēmumu, kā arī pieņemt lēmumus par valsts atbalsta izmaksas un obligātā iepirkuma apturēšanu un nepamatoti vai nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanu. Birojs, pieņemot lēmumu obligātā iepirkuma vai garantētās maksas uzraudzības vai kontroles ietvaros, par to nekavējoties informē elektroenerģijas sistēmas operatoru un publisko tirgotāju.

4. Šajos noteikumos iekļauto formulu pamatotību un atbilstību elektroenerģijas tirgus situācijai var pārskatīt, un neatbilstības gadījumā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā grozīt.

II. Nosacījumi obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību izmantošanai

5. Pirms šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētā līguma slēgšanas komersants iesniedz publiskajam tirgotājam vienu šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētā lēmuma eksemplāru. Par līguma spēkā stāšanās dienu tiek uzskatīta diena, kad koģenerācijas stacija vai šīs koģenerācijas stacijas iekārta nodota ekspluatācijā un saņemts sistēmas operatora akts par koģenerācijas stacijas vai šīs koģenerācijas stacijas iekārtas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu.

6. Koģenerācijas stacijas koģenerācijas iekārtas vai vairāku koģenerācijas iekārtu summārā (bruto) elektriskā jauda tiek noteikta saskaņā ar koģenerācijas stacijas tehnisko dokumentāciju.

7. Komersants, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības, nodrošina, ka tā koģenerācijas stacija vienlaikus ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju, izmantojot vienu vai vairākas šādas ražošanas tehnoloģijas:

7.1. kombinētā cikla gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju;

7.2. tvaika kondensācijas turbīna ar termofikācijas nozartvaiku;

7.3. tvaika pretspiediena turbīna;

7.4. gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju;

7.5. iekšdedzes dzinējs;

7.6. mikroturbīnas;

7.7. Stirlinga dzinēji;

7.8. kurināmā elementi;

7.9. tvaika dzinēji;

7.10. organiskais Renkina cikls;

7.11. citas tehnoloģijas vai to kombinācijas, ja, tās izmantojot, vienlaikus iespējams ražot elektroenerģiju un siltumenerģiju.

8. Koģenerācijas stacija atbilst efektivitātes kritērijiem, ja aprēķinātais primāro energoresursu ietaupījums ir:

8.1. lielāks par 1 % koģenerācijas stacijai, kurā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda nav lielāka par vienu megavatu;

8.2. ne mazāks par 10 % pārējām koģenerācijas stacijām.

9. Lai noteiktu koģenerācijas stacijas efektivitāti, aprēķina primāro energoresursu ietaupījumu, ko iegūst, koģenerācijas stacijai ražojot enerģiju koģenerācijā (PEI). Aprēķiniem izmanto šādu formulu:

ηelCHP – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu elektriskais lietderības koeficients noteiktā laikposmā, ko aprēķina, izmantojot šo noteikumu 10. punktā minēto formulu;

ηthCHP – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu siltuma lietderības koeficients noteiktā laikposmā, ko aprēķina, izmantojot šo noteikumu 11. punktā minēto formulu;

ηthref – lietderības koeficients atsevišķai siltumenerģijas ražošanai atkarībā no izmantotā kurināmā veida (1. pielikums);

ηelref – lietderības koeficients atsevišķai elektroenerģijas ražošanai atkarībā no izmantotā kurināmā veida (ja koģenerācijas stacijā izmanto koksnes kurināmo vai biogāzi, pieņem ηelref = ηelharm), ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

ηelref = ηelharm × (epašp × zpašp + (1– epašp) × znod), kur

ηelharm – harmonizētais lietderības koeficients ar klimata korekciju atsevišķai elektroenerģijas ražošanai atkarībā no izmantotā kurināmā un gada, kad koģenerācijas stacija nodota ekspluatācijā (1. pielikums);

epašp – koģenerācijas stacijas pašpatēriņa koeficients, ko aprēķina, dalot koģenerācijas stacijas gadā patērēto elektroenerģijas apjomu ar koģenerācijas stacijas gadā saražotās elektroenerģijas apjomu;

zpašp – korekcijas koeficients novērstajiem tīkla zudumiem attiecībā uz elektroenerģiju, kas patērēta koģenerācijas stacijā (2. pielikums);

znod – korekcijas koeficients novērstajiem tīkla zudumiem attiecībā uz elektroenerģiju, kas nodota tīklā (2. pielikums).

10. Koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu elektrisko lietderības koeficientu noteiktā laikposmā, kas nav mazāks par mēnesi, aprēķina, izmantojot šādu formulu:
 

, kur
ECHP – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu saražotais elektroenerģijas daudzums attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par mēnesi (MWh);

B – kopējais kurināmā daudzums, kas patērēts elektroenerģijas un lietderīgās siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par mēnesi (MWh).

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

11. Koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu siltuma lietderības koeficientu noteiktā laikposmā, kas nav mazāks par mēnesi, aprēķina, izmantojot šādu formulu:
 

, kur
QCHP – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu saražotais lietderīgās siltumenerģijas daudzums attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par mēnesi (MWh);

B – kopējais kurināmā daudzums, kas patērēts elektroenerģijas un lietderīgās siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par mēnesi (MWh).

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

12. Komersants, kuram ir garantētās maksas tiesības, nodrošina, ka koģenerācijas stacija vai atsevišķa šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārta ar uzstādīto elektrisko jaudu 20 MW un vairāk vienlaikus ražo elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju, izmantojot vienu vai vairākas šādas ražošanas tehnoloģijas:

12.1. kombinētā cikla gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju;

12.2. tvaika kondensācijas turbīna ar termofikācijas nozartvaiku;

12.3. tvaika pretspiediena turbīna;

12.4. gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju;

12.5. citas tehnoloģijas vai to kombinācijas, ja, tās izmantojot, vienlaikus iespējams ražot elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju.

13. Komersants, kuram ir garantētās maksas tiesības, saņem maksu par koģenerācijas stacijā vai atsevišķā elektrostacijas koģenerācijas iekārtā uzstādīto elektrisko jaudu, ja ir izpildīti šādi kritēriji:

13.1. koģenerācijas stacijas vai atsevišķas šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtas primāro resursu ietaupījums, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 9. punktam, ir ne mazāks par 10 %;

13.2. koģenerācijas stacijas vai atsevišķas šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtas uzstādītās elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaits gadā (TMAX) pārsniedz 3000 stundu. Vienā siltumapgādes sistēmas operatora licences zonā esošām vienam komersantam piederošām koģenerācijas stacijām, kas pieslēgtas elektroenerģijas pārvades sistēmai un iekļautas dispečervadības grafikā, uzstādītās elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaitu gadā nosaka, summējot kopā. Komersants rakstiski informē biroju par atbilstību šajā punktā minētajiem nosacījumiem.

14. Lai noteiktu koģenerācijas stacijas vai atsevišķas šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtas uzstādītās elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaitu gadā, izmanto šādu formulu:

TMAX =E, kur
P

E – koģenerācijas stacijā vai atsevišķā šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtā saražotais elektroenerģijas daudzums gadā (MWh);

P – elektrostacijas uzstādītā elektriskā jauda, kas atbilst koģenerācijas stacijā uzstādīto elektroenerģijas ražošanas iekārtu izgatavotāja noteikto bruto jaudu summai (MW).

15. Komersants, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības un kurš vēlas mainīt uzstādītās jaudas apmēru, iesniedz iesniegumu par atbilstības novērtējumu šo noteikumu 8. vai 13. punktā minētajiem efektivitātes kritērijiem pēc uzstādītās jaudas izmaiņām.

16. Komersants, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības un kurš koģenerācijas stacijā elektroenerģijas ražošanai izmanto cieto biomasu, var lūgt birojam atļauju pilnībā vai daļēji aizstāt šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā iesniegumā norādīto cietās biomasas kurināmo ar citu cietās biomasas kurināmo. Šādā gadījumā komersants iesniedz birojā iesniegumu, kurā norāda informāciju par iecerēto cietās biomasas kurināmā aizstāšanu, pamatojot kurināmā aizstāšanu. Birojs pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē iesniegumā norādītā cietās biomasas kurināmā atbilstību šo noteikumu prasībām. Ja komersanta iesniegumā norādītais cietās biomasas kurināmais atbilst minētajām prasībām, birojs pieņem lēmumu, ar kuru groza šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minēto lēmumu, nosakot cietās biomasas kurināmā veida maiņu.

III. Obligātā iepirkuma tiesību un garantētās maksas tiesību īstenošana

17. Komersantam ir obligātā iepirkuma tiesības par tādu elektroenerģijas apjomu, par kādu pieņemts šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētais lēmums vai lēmums, ar kuru attiecīgais lēmums grozīts.

18. Komersanta iegūtās obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības nav nododamas citai personai, pārdodamas, dāvināmas vai kā citādi atsavināmas.

19. Komersants ir tiesīgs atteikties no obligātā iepirkuma tiesībām vai garantētās maksas tiesībām, iesniedzot birojā attiecīgu iesniegumu. Birojs mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.

20. Publiskais tirgotājs pārtrauc elektroenerģijas iepirkšanu obligātā iepirkuma ietvaros vai maksājumus par uzstādīto jaudu no dienas, kad saskaņā ar šo noteikumu 19. punktā minēto biroja lēmumu komersantam atceltas obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības.

21. Komersants, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, nodrošina:

21.1. ka koģenerācijas stacijā un tajā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās ir uzstādīti saražotās, elektroenerģijas sistēmas operatora (turpmāk – sistēmas operators) tīklā nodotās un no tīkla saņemtās elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāti, kas atbilst normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību;

21.2. koģenerācijas stacijas aprīkošanu ar siltumenerģijas uzskaites mērīšanas līdzekļiem vai mērīšanas līdzekļu sistēmu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību, un nodrošina koģenerācijas iekārtā, atsevišķos siltumenerģijas ražošanas katlos vai citā veidā saražotās siltumenerģijas un lietderīgi izmantotās siltumenerģijas atsevišķu uzskaiti;

21.3. koģenerācijas stacijā izmantotā kurināmā, tai skaitā biogāzes, uzskaiti;

21.4. ka koģenerācijas stacijā saražotā siltumenerģija tiek izmantota lietderīgi, tai skaitā to, ka lietderīgās siltumenerģijas kopējā apjomā netiek ieskaitīta tāda siltumenerģija, ko izmanto koģenerācijas stacijas pašpatēriņam. Par lietderīgi izmantotu siltumenerģiju tiek uzskatīta:

21.4.1. biogāzes koģenerācijas stacijās (izņemot šo noteikumu 21.4.2. apakšpunktā minētās stacijas) – arī tāda siltumenerģija, kas tiek izmantota biogāzes ražošanas tehnoloģiskām vajadzībām, bet ne vairāk kā 20 % apmērā no koģenerācijas iekārtā saražotās siltumenerģijas daudzuma norēķinu periodā laikposmā no kārtējā gada 1. aprīļa līdz 31. oktobrim un ne vairāk kā 40 % apmērā no koģenerācijas iekārtā saražotās siltumenerģijas daudzuma norēķinu periodā laikposmā no kārtējā gada 1. novembra līdz 31. martam;

21.4.2. biogāzes koģenerācijas stacijās, kas kā kurināmo izmanto poligonu gāzi, – visa saražotā siltumenerģija, ja pēc siltumenerģijas izmantošanas biogāzes ražošanas tehnoloģiskajām vajadzībām atlikušais siltumenerģijas apjoms pārsniedz 30 % no saražotās siltumenerģijas apjoma;

21.5. biogāzes ražošanai izmantoto izejvielu uzskaiti;;

21.6. ka elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā uzskaites dati par esošo un iepriekšējo kalendāra gadu tiek uzglabāti koģenerācijas stacijā uz vietas un tiek uzrādīti biroja pārstāvjiem pārbaudes veikšanas brīdī;

21.7. dabasgāzes koģenerācijas stacijas aprīkošanu ar kurināmā uzskaites mērīšanas līdzekļiem vai mērīšanas līdzekļu sistēmu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību, un koģenerācijas iekārtā izlietotā kurināmā atsevišķu uzskaiti.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

22. Komersants nodrošina, ka elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā padeves pieslēguma shēma ir sagatavota saskaņā ar vienotā tehnoloģiskā cikla principu, iesniegta birojā un izvietota redzamā vietā telpā, kurā atrodas koģenerācijas iekārta, vai uz konteinera, kurā atrodas koģenerācijas iekārta. Ja elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā padeves pieslēguma shēmā tiek veiktas izmaiņas, komersants par to informē biroju, pirms izmaiņas stājas spēkā, iesniedzot birojā aktuālo shēmu.

(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176)

23. Koģenerācijas stacijas principiālajā elektriskā pieslēguma shēmā komersants norāda visas koģenerācijas stacijas lietu kopībā ietilpstošās iekārtas un ierīces atbilstoši vienotā tehnoloģiskā cikla principam, tai skaitā to darbības nodrošināšanai izmantotās kurināmā sagatavošanas iekārtas un palīgiekārtas un šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētos mērīšanas līdzekļus, ražošanā izmantojamo energoresursu padeves, dūmgāzu aizvadīšanas, saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas nodošanas un citus infrastruktūras objektus, kā arī to pieslēguma punktus sistēmas operatora tīklam, kas nosaka koģenerācijas stacijas robežas.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

23.1 Koģenerācijas stacijas siltumapgādes shēmā komersants norāda koģenerācijas stacijā esošās iekārtas un ierīces saskaņā ar vienotā tehnoloģiskā cikla principu, šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētos uzskaites mērīšanas līdzekļus vai mērīšanas līdzekļu sistēmas un norāda koģenerācijas stacijas robežas. Koģenerācijas stacijas kurināmā padeves shēmā komersants norāda iekārtas un ierīces saskaņā ar vienotā tehnoloģiskā cikla principu, kā arī mērīšanas līdzekļus, kas tiek izmantoti šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētajai kurināmā uzskaitei, un norāda koģenerācijas stacijas robežas.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

24. Komersants, kurš ieguvis obligātā iepirkuma tiesības, iesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam komersanta apliecinātu šo noteikumu 23. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu. Publiskais tirgotājs pēc šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētā līguma stāšanās spēkā uzsāk elektrostacijā saražotās elektroenerģijas iepirkumu, ja komersants ir iesniedzis sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam šo noteikumu 23. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu. Ja elektrostacijā veiktas izmaiņas, komersants nodrošina, ka sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam tiek iesniegta komersanta apliecināta, faktiskajai situācijai atbilstoša šo noteikumu 23. punktā minētā principiālā elektriskā pieslēguma shēma.

25. Publiskais tirgotājs no komersanta, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības, iepērk tikai koģenerācijā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas darbības nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 23. punktā minētajai koģenerācijas stacijas principiālajai elektriskā pieslēguma shēmai. Atlikušo elektroenerģijas daudzumu aprēķina šo noteikumu 26. punktā minētajā kārtībā.

25.1 Ja komersanta sniegtie dati atbilstoši biroja aprēķiniem liecina, ka elektroenerģijas pašpatēriņa apjoms ir mazāks, nekā attiecīgajai tehnoloģijai iespējams saskaņā ar vienotā tehnoloģiskā cikla principu vai iesniegtajām aktuālajām elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā padeves pieslēguma shēmām, birojs triju darbdienu laikā pēc šā fakta konstatēšanas pieņem lēmumu apturēt valsts atbalsta izmaksu par iepirkto elektroenerģiju par periodu no lēmuma spēkā stāšanās dienas līdz šo noteikumu 25.2 punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienai.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

25.2 Lai atjaunotu saskaņā ar šo noteikumu 25.1 punktu apturēto valsts atbalsta izmaksu, komersants mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums apturēt valsts atbalsta izmaksu par iepirkto elektroenerģiju, pierāda, ka koģenerācijas stacijā saražotās elektroenerģijas izlietošana tiek nodrošināta atbilstoši šo noteikumu 25. punktā minētajam nosacījumam. Birojs pārliecinās, ka komersanta sniegtā informācija pierāda atbilstību šo noteikumu 25. punktā minētajam nosacījumam, un mēneša laikā pieņem lēmumu par apturētās valsts atbalsta izmaksas atsākšanu. Publiskais tirgotājs apturēto valsts atbalsta izmaksu veic 10 kalendāra dienu laikā pēc minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

25.3 Ja komersants šo noteikumu 25.2 punktā minētajā termiņā neiesniedz minētos pierādījumus vai ja pēc pierādījumu saņemšanas birojs konstatē, ka koģenerācijas stacijā saražotās elektroenerģijas izlietošana netiek nodrošināta atbilstoši šo noteikumu 25. punktā minētajam nosacījumam, birojs pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu atbilstoši šo noteikumu 48.8. apakšpunktam.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

26. Norēķinu periodā koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas darbības nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 23. punktā minētajai principiālajai elektriskā pieslēguma shēmai, nosaka šādi:

26.1. aprēķina faktisko kopējo koģenerācijas stacijas enerģijas ražošanas lietderības koeficientu, izmantojot šādu formulu:

ηfaktCHP =Ernp + Qnp× 100 %, kur
Bnp

Ernp – norēķinu periodā koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās saražotais elektroenerģijas daudzums, kas noteikts saskaņā ar uzskaites mēraparātu rādījumiem ģeneratora izejā (MWh);

Qnp – norēķinu periodā koģenerācijas stacijas realizētais lietderīgās siltumenerģijas daudzums (MWh);

Bnp – norēķinu periodā koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās patērētais kurināmā daudzums (MWh);

26.2. pieņem, ka koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzums, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas darbības nodrošināšanai, norēķinu periodā ir vienāds ar sistēmas operatora elektrotīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu vai aprēķināto elektroenerģijas daudzumu šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja ir ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

26.2.1. koģenerācijas stacijai, kurā izmanto šo noteikumu 7.1. vai 7.2. apakšpunktā minēto tehnoloģiju, faktiskais kopējais enerģijas ražošanas lietderības koeficients, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 26.1. apakšpunktu, ir 80 % vai lielāks;

26.2.2. koģenerācijas stacijai, kurā izmanto kādu no šo noteikumu 7.3., 7.4., 7.5., 7.6., 7.7., 7.8., 7.9., 7.10. vai 7.11. apakšpunktā minētajām tehnoloģijām, faktiskais kopējais enerģijas ražošanas lietderības koeficients, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 26.1. apakšpunktu, ir 75 % vai lielāks;

26.3. ja saskaņā ar šo noteikumu 26.1. apakšpunktu aprēķinātais koģenerācijas stacijas faktiskais kopējais lietderības koeficients ir mazāks nekā šo noteikumu 26.2.1. vai 26.2.2. apakšpunktā minētās vērtības, koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas atlicis pēc tās izlietošanas koģenerācijas stacijas darbības nodrošināšanai, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

EnpCHP = Qnp x α , kur

α – attiecība starp koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu uzstādīto elektrisko jaudu un siltuma jaudu saskaņā ar tehniskās pases datiem ar nosacījumu, ka maksimāli pieļaujamā α vērtība šā aprēķina veikšanai ir vienāda ar 1,5. Ja šādi dati nav pieejami, minēto lielumu nosaka atkarībā no izmantotās koģenerācijas tehnoloģijas saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu;

26.4. ja koģenerācijas stacijai, kurā saražoto elektroenerģiju pārdod obligātā iepirkuma ietvaros, ir vairāki pieslēgumi sistēmas operatora tīklam, katrā stundā aprēķina elektroenerģijas daudzumu, ko veido starpība starp sistēmas operatora tīklā nodoto un no sistēmas operatora tīkla saņemto elektroenerģiju visu sistēmas pieslēgumu ietvaros saskaņā ar šo noteikumu 23. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu.

(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176)

27. Elektroenerģijas daudzumu, kas saskaņā ar šo noteikumu 26. punktu nav atzīstams par saražotu koģenerācijā, komersants pārdod publiskajam tirgotājam par vienošanās cenu.

28. Laikā, kad koģenerācijas stacijā elektroenerģiju ražo mazāk, nekā patērē tās darbības nodrošināšanai, vai neražo vispār, tā pērk elektroenerģiju no tirgotāja atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecību reglamentējošo normatīvo aktu nosacījumiem.

29. Ja komersanta koģenerācijas stacijā uzstādītā elektriskā jauda, kas norādīta šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā līgumā, iepriekšējā kalendāra gada beigās ir mazāka par plānoto koģenerācijas stacijas elektrisko jaudu, kas norādīta šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā iesniegumā, birojs līdz attiecīgā gada 1. aprīlim pieņem lēmumu, ar kuru groza kalendāra gadā obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjomu. Obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjomu (norāda ar precizitāti trīs zīmes aiz komata) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

AOI =Ap× Pf, kur
Pp

AOI – kalendāra gadā obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjoms (MWh);

Ap – kalendāra gadā obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjoms (MWh), kas noteikts šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā lēmumā;

Pp – plānotā koģenerācijas stacijas elektriskā jauda (MW), kas norādīta šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā iesniegumā;

Pf – koģenerācijas stacijā uzstādītā elektriskā jauda (MW), kas norādīta šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā līgumā, pārskata gada beigās.

30. Šo noteikumu 29. punktā minēto lēmumu birojs pieņem, ja saskaņā ar šo noteikumu 29. punktā minēto formulu aprēķinātais lielums ir mazāks par komersantam noteikto elektroenerģijas apjomu (MWh), kas kalendāra gadā iepērkams no koģenerācijas stacijas obligātā iepirkuma ietvaros.

31. Obligātā iepirkuma izmaksas un izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – regulators) noteiktajām obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm no koģenerācijas elektrostacijām, veicot samaksu attiecīgajam elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram kopā ar maksu par pārvades vai sadales pakalpojumu. Sistēmas operators uzskaita tā sistēmai pieslēgto galalietotāju elektroenerģijas patēriņam, sprieguma un pieprasītās jaudas līmenim atbilstošās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes katrā norēķinu periodā, sniedz nepieciešamo informāciju publiskajam tirgotājam norēķinu veikšanai un norēķinās ar publisko tirgotāju par tā sistēmai pieslēgto galalietotāju elektroenerģijas patēriņam, sprieguma un pieprasītās jaudas līmenim atbilstošajām obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm.

31.1 Komersants, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, reģistrē koģenerācijas stacijā uzstādīto elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārvades sistēmas operatora uzturētajā izcelsmes apliecinājumu reģistrā, kā izcelsmes apliecinājumu saņēmēju norādot publisko tirgotāju.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

31.2 Komersants, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības un kura koģenerācijas stacijā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas iekārta ir reģistrēta pārvades sistēmas operatora uzturētajā izcelsmes apliecinājumu reģistrā un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā izmanto energoresursus, kas nav atjaunojamie energoresursi, iesniedz pārvades sistēmas operatoram un publiskajam tirgotājam neatkarīga akreditēta auditora apstiprinātu deklarāciju par atbilstību izcelsmes apliecinājumu izsniegšanas nosacījumiem saskaņā ar prasībām, kuras noteiktas līgumā, kas noslēgts starp pārvades sistēmas operatoru un Eiropas Enerģijas sertifikācijas izcelsmes apliecinājumu sistēmu pārvaldītāju, ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā pēc deklarācijas perioda, kas ir viens kalendāra mēnesis, sākuma.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

31.3 Ja koģenerācijas stacijas darbības rādītāji kādā no šo noteikumu 31.punktā minētajiem deklarācijas periodiem neatbilst izcelsmes apliecinājumu izsniegšanas nosacījumiem saskaņā ar prasībām, kuras noteiktas līgumā, kas noslēgts starp pārvades sistēmas operatoru un Eiropas Enerģijas sertifikācijas izcelsmes apliecinājumu sistēmu pārvaldītāju, komersants var neiesniegt šo noteikumu 31.punktā minēto deklarāciju, vienlaikus ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā pēc deklarācijas perioda, kas ir viens kalendāra mēnesis, sākuma iesniedzot pārvades sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam attiecīgu komersanta pilnvarotās personas apliecinājumu, kurā norādīts periods, par kuru deklarācija netiek sniegta, un tajā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību aprēķinātais attiecīgās koģenerācijas stacijas primārās enerģijas ietaupījums.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

31.4 Komersants, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības un kura koģenerācijas stacijā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas iekārta ir reģistrēta pārvades sistēmas operatora uzturētajā izcelsmes apliecinājumu reģistrā, un kura koģenerācijas stacijā enerģijas ražošanai tiek izmantoti un Eiropas Enerģijas sertifikācijas izcelsmes apliecinājumu sistēmā ir reģistrēti vairāki kurināmā veidi, iesniedz pārvades sistēmas operatoram un publiskajam tirgotājam neatkarīga akreditēta auditora apstiprinātu jaukto enerģijas avotu ražošanas vienības deklarāciju ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā pēc deklarācijas perioda, kas ir viens kalendāra mēnesis, sākuma.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

31.5 Komersants, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, iesniedz pārvades sistēmas operatoram saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu izsniegšanai nepieciešamo informāciju.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

31.6 Birojs apstiprina tā rīcībā esošo informāciju par koģenerācijas stacijās uzstādītajām elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kas nepieciešama saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu izsniegšanai, un nosūta to pārvades sistēmas operatoram.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

IV. Obligātā iepirkuma tiesību un garantētās maksas tiesību īstenošanas uzraudzība

32. Komersants, kuram piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, katru gadu līdz 1. martam iesniedz birojā pārskatu par tā īpašumā vai lietojumā esošās koģenerācijas stacijas darbību atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam. Pārskatu iesniedz elektroniskajā sistēmā, kas paredzēta elektrostaciju gada pārskatu iesniegšanai. Sistēmas operators pēc biroja pieprasījuma iesniedz datus par elektroenerģijas apjomu, kuru komersants nodevis tīklā un saņēmis no tīkla, ieskaitot datus par minētās elektroenerģijas apjomu tajos elektroenerģijas pieslēguma punktos, kas ir tieši vai netieši (pastarpināti) saistīti ar elektrostaciju un tās iekārtām un ierīcēm atbilstoši vienotā tehnoloģiskā cikla principam. Publiskais tirgotājs pēc biroja pieprasījuma iesniedz datus par elektroenerģijas apjomu, kuru komersants pārdevis obligātajā iepirkumā iepriekšējā gadā. Pārskatā ietver:

32.1. datus par koģenerācijas staciju darbību – saražoto elektroenerģiju, koģenerācijas stacijā patērēto elektroenerģiju, izmantoto koģenerācijas stacijas tehnoloģiju, biogāzes ražošanai izmantotās izejvielas, to apjomu un dokumentus, kas pamato izejvielu izcelsmi un apjomu, kopējo uzstādīto elektrisko un siltuma jaudu, dokumentus, kas pamato siltumenerģijas lietderīgu izlietojumu, aprakstu un aprēķinu par izmantotā kurināmā siltumspējas noteikšanu, aprakstu par izmantotā kurināmā apjoma noteikšanu un paskaidrojuma rakstu par pārskata gadā veiktajām izmaiņām elektrostacijā, ja šādas izmaiņas ietekmē gada pārskatā norādāmos datus, tai skaitā norādot koģenerācijas stacijas elementus, kurus skar attiecīgās izmaiņas;

32.2. akreditētas institūcijas (turpmāk – auditors) ziņojumu par saražoto siltumenerģiju, lietderīgo siltumenerģiju un patērēto kurināmo, tai skaitā izejvielu īpatsvaru atbilstoši šo noteikumu 73. un 75. punktam, ar norādi par koģenerācijas stacijas atbilstību minētajiem kritērijiem, minētā auditora sagatavotu detalizētu ziņojumu par biomasas vai biogāzes koģenerācijas stacijas gada pārskatā sniegtās informācijas atbilstību un pamatotību, kā arī par veiktajām darbībām un pārbaudītajiem dokumentiem, tostarp pievieno sarakstu, kurā norādīti šo noteikumu 21. punktā minēto mērīšanas līdzekļu numuri un verificēšanas vai kalibrēšanas termiņi;

32.3. dokumentus, kas pamato siltumenerģijas lietderīgu izlietojumu;

32.4. regulatora lēmuma kopiju par siltumenerģijas tarifu (ja siltumenerģijas tarifu apstiprinājis regulators);

32.5. informāciju par elektrostacijas pamatlīdzekļu nolietojumu.

(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176)

33. Šo noteikumu 32.2. apakšpunktā minētais auditors ir juridiska persona, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā kā neatkarīga trešās puses inspicēšanas institūcija atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

34. Komersantam, kurš līdz 1. martam nav iesniedzis šo noteikumu 32. punktā minēto gada pārskatu, birojs mēneša laikā nosūta brīdinājumu par iespējamu obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību zaudēšanu. Ja komersants divu mēnešu laikā pēc šajā punktā minētā brīdinājuma saņemšanas neiesniedz gada pārskatu, birojs pieņem lēmumu par komersantam piešķirto obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību atcelšanu un lēmumu par pienākumu komersantam mēneša laikā atmaksāt publiskajam tirgotājam saņemto nepamatoto vai nelikumīgo valsts atbalstu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

35. Lai pārliecinātos par šo noteikumu 32. punktā minētajā pārskatā sniegtās informācijas atbilstību šo noteikumu prasībām, birojs ir tiesīgs pieprasīt, lai komersants iesniedz papildu informāciju un skaidrojumus. Komersantam ir pienākums 10 darbdienu laikā pēc biroja pieprasījuma saņemšanas iesniegt pieprasīto informāciju. Ja komersants 10 darbdienu laikā nesniedz pieprasīto informāciju, birojs pieņem lēmumu par komersantam piešķirto obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību atcelšanu.

35.1 Komersantam ir pienākums glabāt ar valsts atbalsta saņemšanu saistītos dokumentus par visu valsts atbalsta periodu vismaz 10 gadus pēc valsts atbalsta perioda beigām. Šo termiņu skaita no dienas, kad komersants ir saņēmis pēdējo valsts atbalsta maksājumu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

35.2 Komercdarbības atbalsta kontroles likumā minētais atbalsta sniedzējs glabā ar valsts atbalsta sniegšanu saistītos dokumentus 10 gadus pēc kopējā valsts atbalsta perioda beigām. Šo termiņu skaita no dienas, kad beidzies valsts atbalsta izmaksas termiņš pēdējam valsts atbalsta saņēmējam.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

36. Lai pārliecinātos, vai komersants, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, norādījis pareizus datus, birojam ir tiesības pieprasīt informāciju personai, kas atbilstoši komersanta norādītajam iepirkusi siltumenerģiju, un minētajai personai ir pienākums šādu informāciju sniegt.

37. Birojs uztur datubāzi, kurā uzskaitīti visi šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētie lēmumi. Birojs savā tīmekļvietnē publicē:

37.1. visu spēkā esošo lēmumu sarakstu, atbilstoši kuriem komersantam piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, norādot lēmumu izsniegšanas datumu, komersanta nosaukumu, elektrostacijas veidu, uzstādīto jaudu un elektroenerģijas apjomu gadā, ko komersants tiesīgs pārdot obligātā iepirkuma ietvaros;

37.2. līdz katra gada 1. martam – kopējo iepriekšējā gadā izmaksātā atbalsta summu pa mēnešiem, kas komersantam izmaksāta iepriekšējā gadā elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros, atbalsta apjomu pa mēnešiem virs elektroenerģijas tirgus cenas, komersanta nosaukumu, elektrostacijas veidu, uzstādīto jaudu un obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu pa mēnešiem;

37.3. līdz katra gada 1. septembrim – summu pa mēnešiem, kas komersantam elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros izmaksāta līdz kārtējā gada 30. jūnijam, atbalsta apjomu pa mēnešiem virs elektroenerģijas tirgus cenas, komersanta nosaukumu, elektrostacijas veidu, uzstādīto jaudu, obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu pa mēnešiem un kopējo izmaksātā atbalsta summu.

38. Publiskais tirgotājs iesniedz birojam šo noteikumu 37.2. apakšpunktā minēto informāciju līdz katra gada 15. februārim, bet šo noteikumu 37.3. apakšpunktā minēto informāciju līdz katra gada 15. augustam.

39. Birojs triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 32. punktā minētā pārskata saņemšanas izvērtē koģenerācijas stacijas atbilstību šo noteikumu 8. un 13. punktā minētajiem efektivitātes kritērijiem un saražotās elektroenerģijas izlietojumu koģenerācijas stacijas darbības nodrošināšanai saskaņā ar šo noteikumu prasībām. Ja koģenerācijas stacijas tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms ir vienāds ar saražotās elektroenerģijas apjomu, birojs pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.

(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176)

40. Regulators kontrolē koģenerācijas stacijas darbības atbilstību saskaņā ar normatīvajiem aktiem sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jomā, sistēmas operators – uz elektroietaišu piederības robežas uzstādīto elektroenerģijas komercuzskaites ierīču stāvokli un sistēmā nodotās jaudas lielumu, bet siltumapgādes sistēmas operators – siltumenerģijas komercuzskaites ierīču stāvokli.

41. Birojs reizi ceturksnī pārliecinās, vai komersantam nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu un nodevu parādu. Ja birojs konstatē, ka komersantam ir nodokļu vai nodevu parādi, kuru kopsumma pārsniedz 150 euro, birojs nosūta komersantam brīdinājumu par iespējamu obligātā iepirkuma tiesību zaudēšanu. Birojs, veicot minēto pārbaudi, pārliecinās maksātnespējas reģistrā, vai komersantam, kuram ir nodokļu vai nodevu parāds, nav ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Šajā punktā minēto brīdinājumu komersantam neizsaka, ja komersanta nodokļu parādu kopsumma pārsniedz 150 euro, bet par tiem ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process, laikposmā no tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas līdz izbeigšanas brīdim.

42. (Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176)

43. Ja publiskā tirgotāja rīcībā ir informācija par iespējamu koģenerācijas stacijas neatbilstību normatīvajiem aktiem, tas nekavējoties par to informē biroju. Lai pārliecinātos par koģenerācijas stacijas atbilstību, birojs ir tiesīgs pieprasīt, lai komersants iesniedz papildu informāciju un skaidrojumus. Ja komersants biroja noteiktajā termiņā, kas nav mazāks par 10 darbdienām, nesniedz pieprasīto informāciju, birojs var lemt par komersantam piešķirto obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību atcelšanu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

44. Birojs, administrējot Elektroenerģijas tirgus likuma 31.1 pantā minēto uzraudzības nodevu, 10 darbdienu laikā no nodevas samaksas termiņa beigām pārbauda, vai komersants to ir samaksājis. Ja komersants uzraudzības nodevu noteiktajā termiņā nav samaksājis, birojs piecu darbdienu laikā no fakta konstatēšanas pieņem lēmumu apturēt valsts atbalsta izmaksu par iepirkto elektroenerģiju vai garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu par periodu pēc Elektroenerģijas tirgus likuma 31.1 pantā noteiktā uzraudzības nodevas samaksas termiņa beigām. Publiskais tirgotājs nākamajā darbdienā pēc lēmuma spēkā stāšanās līdz jaunam biroja lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar šo noteikumu 45. punktu, aptur valsts atbalsta izmaksu komersantam par iepirkto elektroenerģiju vai garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu izmaksu par periodu pēc Elektroenerģijas tirgus likuma 31.1 pantā noteiktā uzraudzības nodevas samaksas termiņa beigām.

45. Ja komersants vēlas atjaunot valsts atbalsta izmaksu, kas apturēta saskaņā ar šo noteikumu 44. punktu, tas iesniedz birojā apliecinājumu par uzraudzības nodevas samaksu. Birojs triju darbdienu laikā pārliecinās par uzraudzības nodevas samaksas faktu. Ja birojs konstatē, ka atbilstoši sniegtajam apliecinājumam komersants uzraudzības nodevu ir samaksājis, birojs piecu darbdienu laikā no šā fakta konstatēšanas pieņem lēmumu par saskaņā ar šo noteikumu 44. punktu apturētā valsts atbalsta izmaksas atsākšanu ar nākamā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc lēmuma spēkā stāšanās dienas.

46. Birojs pārbauda elektrostacijas atbilstību normatīvo aktu prasībām un iesniegtās informācijas ticamību. Komersantam ir pienākums nodrošināt biroja pārstāvjiem piekļuvi elektrostacijai, kā arī kurināmā sagatavošanas iekārtām un mēriekārtām, ja tās atrodas ārpus elektrostacijas. Komersantam ir pienākums biroja pārstāvjiem sniegt pārbaudes ietvaros pieprasīto komersanta uzraudzības īstenošanai nepieciešamo informāciju. Informāciju, kas biroja pārstāvjiem nepieciešama šo noteikumu 46.7. apakšpunktā minētā pārbaudes akta sagatavošanai, komersants var iesniegt birojā 10 darbdienu laikā pēc biroja pārstāvju veiktās pārbaudes. Biroja pārstāvjiem un komersantam pārbaudes ietvaros ir šādas tiesības un pienākumi:

46.1. komersants šo noteikumu 32. punktā minētajā pārskatā norāda oficiālo elektronisko adresi saziņai ar biroju, kontaktpersonu (arī tās elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru), ar kuru birojs var sazināties saistībā ar biroja plānotajām pārbaudēm, kā arī kontaktpersonu (arī tās tālruņa numuru), kura var nodrošināt biroja pārstāvjiem piekļuvi koģenerācijas stacijai. Komersants piecu darbdienu laikā informē biroju par izmaiņām minētajā kontaktinformācijā;

46.2. birojs ir tiesīgs elektrostacijā veikt plānotu vai neplānotu pārbaudi;

46.3. birojs brīdina komersantu par plānotās pārbaudes veikšanas datumu vismaz trīs darbdienas iepriekš. Informāciju par plānoto pārbaudi birojs nosūta komersantam uz šo noteikumu 46.1. apakšpunktā minētajām elektroniskā pasta adresēm. Ja biroja noteiktajā datumā komersants nevar nodrošināt biroja pārstāvjiem iespēju veikt koģenerācijas stacijas pārbaudi, birojs atkārtoti nosaka pārbaudes veikšanas datumu ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc sākotnēji noteiktā datuma;

46.4. ja biroja pārstāvji ieradušies elektrostacijā bez iepriekšēja brīdinājuma un komersants nevar nodrošināt tiem iespēju veikt koģenerācijas stacijas pārbaudi, biroja pārstāvji ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc pirmās ierašanās koģenerācijas stacijā atkārtoti ierodas elektrostacijā, lai veiktu pārbaudi;

46.4.1 ja komersants nav nodrošinājis biroja pārstāvjiem iespēju veikt koģenerācijas stacijas pārbaudi, birojs nekavējoties pieņem lēmumu apturēt valsts atbalsta izmaksu par iepirkto elektroenerģiju vai garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu izmaksu par periodu no lēmuma spēkā stāšanās dienas līdz šo noteikumu 46.8.1. vai 46.9 apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas dienai;

46.5. ja komersants saskaņā ar šo noteikumu 46.3. un 46.4. apakšpunktu atkārtoti nenodrošina biroja pārstāvjiem iespēju veikt koģenerācijas stacijas pārbaudi, birojs mēneša laikā pēc atkārtoti noteiktā pārbaudes veikšanas datuma pieņem lēmumu, ar kuru atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības;

46.6. biroja pārstāvji pārbaudes veikšanas laikā koģenerācijas stacijā, par to brīdinot komersantu, ir tiesīgi veikt foto un video fiksāciju, ievērojot normatīvos aktus par personu datu aizsardzību;

46.7. birojs mēneša laikā pēc biroja pārstāvju veiktās pārbaudes sagatavo pārbaudes aktu un nosūta to komersantam. Pārbaudes aktā norāda veiktajā pārbaudē konstatēto.

46.8. pēc šo noteikumu 46.3. vai 46.4. apakšpunktā minētās atkārtotās pārbaudes veikšanas atkarībā no šo noteikumu 46.7. apakšpunktā minētā pārbaudes aktā konstatētā birojs veic vienu no šādām darbībām:

46.8.1. ja birojs guvis pārliecību, ka koģenerācijas stacijas darbībā tiek nodrošinātas šajos noteikumos un Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktās prasības, tas pieņem lēmumu par saskaņā ar šo noteikumu 46.41 punktu apturētās valsts atbalsta izmaksas atsākšanu. Publiskais tirgotājs apturēto valsts atbalsta izmaksu veic 10 kalendāra dienu laikā pēc minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas;

46.8.2. ja birojs koģenerācijas stacijas darbībā konstatējis šo noteikumu vai Elektroenerģijas tirgus likuma pārkāpumus, tas izsaka brīdinājumu vai pieņem lēmumu atbilstoši šajos noteikumos noteiktajam;

46.9. ja birojs pēc šo noteikumu 46.3. vai 46.4. apakšpunktā minētās atkārtotās pārbaudes veikšanas izteicis brīdinājumu un pārkāpums, par kuru izteikts brīdinājums, ir novērsts, birojs pieņem lēmumu par saskaņā ar šo noteikumu 46.4.1 apakšpunktu apturētās valsts atbalsta izmaksas atsākšanu. Publiskais tirgotājs apturēto valsts atbalsta izmaksu veic 10 kalendāra dienu laikā pēc minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176)

47. Birojs nosūta komersantam brīdinājumu par iespējamu obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību zaudēšanu, ja birojs konstatē, ka koģenerācijas stacija neatbilst vai šo noteikumu 32. punktā minētā gada pārskata periodā nav atbildusi vienam no šādiem kritērijiem:

47.1. (svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176);

47.2. koģenerācijas stacijā uzstādītā elektriskā jauda, kas pieslēgta sistēmas operatora tīklam, neatbilst šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā līgumā norādītajai jaudai;

47.3. komersants nav iesniedzis birojā šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minēto mērīšanas līdzekļu (izņemot sistēmas operatora komercuzskaites mēraparātus) verificēšanas sertifikātus vai birojs konstatē, ka koģenerācijas stacijā uzstādītie mērīšanas līdzekļi nav atbilstoši šo noteikumu 21.1. vai 21.2. apakšpunktā minētajām prasībām;

47.4. koģenerācijas stacija neatbilst normatīvajiem aktiem, kas nosaka prasības koģenerācijas staciju darbībai enerģētikas jomā, vai konstatēta tāda neatbilstība šo noteikumu prasībām, par kuru nav noteikta brīdinājuma izteikšana vai lēmuma pieņemšana saskaņā ar kādu citu šo noteikumu punktu, ja šī neatbilstība var ietekmēt izmaksājamā valsts atbalsta apmēru.

47.5. (svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176);

47.6. koģenerācijas stacijā neatrodas uzskaites dati par esošo un iepriekšējo kalendāra gadu vai tie nav tikuši uzrādīti biroja pārstāvjiem pārbaudes veikšanas brīdī;

47.7. komersanta iesniegtā šo noteikumu 74. punktā minētā informācija vai informācija par koģenerācijas stacijā patērēto kurināmā daudzumu un lietderīgās siltumenerģijas daudzumu, ko komersants iesniedz publiskajam tirgotājam, vai šo noteikumu 32. punktā minētajā gada pārskatā minētā informācija neatbilst faktiskajai situācijai un šāda minētās informācijas neatbilstība ietekmējusi izmaksājamā valsts atbalsta apmēru, tādējādi publiskais tirgotājs iepircis elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros par lielāku cenu vai lielākā apmērā, nekā pienāktos.

(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176; sk. 105. punktu)

48. Birojs pieņem lēmumu, ar kuru atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības:

48.1. ja konstatē, ka koģenerācijas stacijā izmantotās tehnoloģijas veids vai kurināmais neatbilst informācijai, kas norādīta šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā iesniegumā, vai elektrostacijā izmantotais kurināmais neatbilst šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā lēmumā noteiktajam. Birojs lēmumu pieņem mēneša laikā pēc šo noteikumu 46.7. apakšpunktā minētā pārbaudes akta sagatavošanas;

48.2. ja komersantam pasludina maksātnespējas procesu. Birojs lēmumu pieņem piecu darbdienu laikā no brīža, kad konstatēts fakts par komersanta maksātnespējas procesa pasludināšanu;

48.3. ja šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā lēmumā noteiktajā termiņā nav uzsākta elektroenerģijas ražošana;

48.4. ja nav nodrošināta siltumenerģijas lietderīga izmantošana;

48.5. ja netiek veikta kurināmā vai kurināmā izejvielu uzskaite atbilstoši šo noteikumu 21. punktam vai koģenerācijas stacijā nav uzstādīti mērīšanas līdzekļi vai mērīšanas līdzekļu sistēmas;

48.6. ja koģenerācijas stacijā izmantotā kurināmā izejviela neatbilst šo noteikumu 73. punktam;

48.7. (svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176);

48.8. ja koģenerācijas elektrostacijā netiek nodrošināta saražotās elektroenerģijas izlietošana koģenerācijas elektrostacijas darbības nodrošināšanai.

48.9. koģenerācijas stacija atbilstoši šo noteikumu 39. punktam veiktajam izvērtējumam neatbilst šo noteikumu 8. vai 13. punktā minētajiem kritērijiem;

48.10. ja konstatē, ka koģenerācijas stacijas darbības rādītāji, par kuriem iesniegts šo noteikumu 31.3 punktā minētais apliecinājums, attiecīgajā periodā ir bijuši atbilstoši izcelsmes apliecinājumu izsniegšanas nosacījumiem saskaņā ar prasībām, kuras noteiktas līgumā, kas noslēgts starp pārvades sistēmas operatoru un Eiropas Enerģijas sertifikācijas izcelsmes apliecinājumu sistēmu pārvaldītāju;

48.11. ja konstatē, ka komersants ir zaudējis elektrostacijas īpašuma vai lietojuma tiesības.

(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176)

48.1 Ja birojs koģenerācijas stacijā konstatē izmantotā kurināmā veida izmaiņas un izmantotais kurināmais atbilst šajos noteikumos noteiktajiem obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību iegūšanas un izmantošanas nosacījumiem, bet veiktās izmaiņas nav saskaņotas ar biroju, birojs nosūta komersantam brīdinājumu par iespējamu obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību zaudēšanu. Komersants divu mēnešu laikā pēc šajā punktā minētā brīdinājuma saņemšanas izmaiņas kurināmā izmantošanā saskaņo ar biroju. Ja komersants minētās izmaiņas nesaskaņo, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas atcelšanu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

49. Lai pārliecinātos par lietderīgu siltumenerģijas izmantošanu, atbilstoši vienotā tehnoloģiskā cikla principam, birojs:

49.1. izvērtē, vai dokumenti, ko komersants pievienojis šo noteikumu 32. punktā norādītajam gada pārskatam, pierāda, ka lietderīgā siltumenerģija tiek pārdota siltumenerģijas lietotājam vai izmantota apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes vai tehnoloģiskā siltumenerģijas patēriņa nodrošināšanai savā uzņēmumā, kas nav koģenerācijas stacijas pašpatēriņš;

49.2. pārbauda šo noteikumu 49.1. apakšpunktā minēto dokumentu atbilstību īstenībai, kā arī to, vai elektrostacijā saražotā siltumenerģija ir izmantota ekonomiski pamatota siltumapgādes vai dzesēšanas pieprasījuma apmierināšanai.

(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176)

49.1 Ja birojs konstatē, ka vairākas elektrostacijas, attiecībā uz kurām komersantam vai komersantiem ir spēkā esošas obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, atbilstoši vienotā tehnoloģiskā cikla principam ir uzskatāmas par vienu elektrostaciju, bet tās darbojas kā vairākas atsevišķas elektrostacijas, birojs 10 darbdienu laikā pēc šā fakta konstatēšanas pieņem lēmumu apturēt valsts atbalstu par iepirkto elektroenerģiju vai garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu par periodu no lēmuma spēkā stāšanās dienas līdz šo noteikumu 49.1. apakšpunktā vai 49.punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienai.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

49.2 Ja komersants iesniedz birojā dokumentus, kas pierāda, ka elektrostacijā tiek ievērots vienotā tehnoloģiskā cikla princips, kā arī šo noteikumu 23. punktā minēto principiālo elektrisko pieslēgumu shēmu, birojs pārliecinās par elektrostacijas atbilstību vienotā tehnoloģiskā cikla principam un mēneša laikā:

49.2 1. konstatējot, ka neatbilstība vienotā tehnoloģiskā cikla principam ir novērsta, pieņem lēmumu par saskaņā ar šo noteikumu 49.punktu apturētā valsts atbalsta atsākšanu. Publiskais tirgotājs apturēto valsts atbalstu atsāk no minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas vai, ja neatbilstības novēršanai elektrostacijas tikušas apvienotas atbilstoši šo noteikumu 49.5 punktam, no šo noteikumu 49.5 punktā minēto lēmuma grozījumu spēkā stāšanās dienas;

49.2 2. konstatējot, ka neatbilstība vienotā tehnoloģiskā cikla principam nav novērsta, par to informē komersantu un saskaņā ar šo noteikumu 49.punktu apturēto valsts atbalstu neatsāk.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

49.3 Ja komersants sešu mēnešu laikā no šo noteikumu 49.1 punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas birojam neiesniedz dokumentus, kas pierāda, ka ir novērsta neatbilstība, kuras dēļ pieņemts šo noteikumu 49.punktā minētais lēmums, birojs pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību atcelšanu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

49.4 Lai novērstu šo noteikumu 49.1 punktā minēto neatbilstību vienotā tehnoloģiskā cikla principam, komersanti ir tiesīgi veikt elektrostaciju un komersantu apvienošanu un nodot obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības vienam no apvienojamiem komersantiem. Šādā gadījumā visu apvienojamo elektrostaciju šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā lēmumā norādītās obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjomu un visu jaudas apjomu, par kuru tiek maksāta garantētā maksa, pieskaita tai elektrostacijai, kurai no visām apvienotajām ir visilgākais atlikušais valsts atbalsta termiņš (turpmāk – apvienojošā elektrostacija).

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

49.5 Komersants, kurš ir apvienojošās elektrostacijas īpašnieks, iesniedz birojam dokumentus, kas pierāda apvienošanu, un šo noteikumu 23. punktā minēto elektrostacijas principiālo elektriskā pieslēguma shēmu. Birojs pēc elektrostaciju apvienošanas veic grozījumus šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā lēmumā, kas pieņemts attiecībā uz apvienojošo elektrostaciju, nosakot obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjomu atbilstoši tiem valsts atbalsta saņemšanas termiņiem, kādi izriet no noteikto elektroenerģijas apjomu pārdošanas uzsākšanas obligātā iepirkuma ietvaros, obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas aprēķinam piemērojamos pieslēguma vietu sistēmas operatora tīkliem mērījumu punktus un kopējo uzstādīto elektrisko jaudu, kā arī visu minēto lielumu izmaiņas atlikušajā valsts atbalsta periodā atbilstoši apvienotajām elektrostacijām piešķirtajām obligātā iepirkuma tiesībām vai garantētās maksas tiesībām. Birojs vienlaikus atceļ tos šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētos lēmumus, kas pieņemti attiecībā uz elektrostacijām, kuras pēc apvienošanas vairs nepastāv kā atsevišķas elektrostacijas.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

49.6 Ja šo noteikumu 49.1 punktā minēto neatbilstību birojs konstatējis attiecībā uz šo noteikumu 49.5 punktā minēto komersantu, kuram nodotas tiesības un kurš apvieno elektrostaciju, kuras darbību reglamentē šie noteikumi, un elektrostaciju, kuras darbību reglamentē Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumi Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību", tā turpmākai darbībai no šo noteikumu 49.5 punktā minēto lēmuma grozījumu spēkā stāšanās dienas piemēro šos noteikumus.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

50. Birojs mēneša laikā pieņem lēmumu, ar kuru tiek atceltas komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, ja komersants:

50.1. neuzsāk elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā lēmumā noteiktajā termiņā;

50.2. nesaņem sistēmas operatora atļauju pieslēgt sistēmai koģenerācijas staciju ar elektrisko jaudu, kas ir vismaz 50 % no plānotās koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas, kura norādīta šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā iesniegumā;

50.3. nenoslēdz šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minēto līgumu ar publisko tirgotāju vai minētais līgums nestājas spēkā triju mēnešu laikā pēc dienas, kad iestājies termiņš elektroenerģijas ražošanas koģenerācijā uzsākšanai, kas noteikts šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā lēmumā.

51. (Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176)

52. Divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 41. punktā minētā brīdinājuma saņemšanas komersants, kam ir obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, nodrošina koģenerācijas stacijas un komersanta atbilstību attiecīgajiem kritērijiem un iesniedz birojā dokumentus, kas pierāda attiecīgo atbilstību.

(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176)

52.1 Sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 47.2. apakšpunktā minētā brīdinājuma saņemšanas komersants, kam ir obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, nodrošina koģenerācijas stacijas atbilstību attiecīgajam kritērijam un iesniedz birojā dokumentus, kas pierāda attiecīgo atbilstību.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

52.2 Četru mēnešu laikā pēc šo noteikumu 47.4. apakšpunktā minētā brīdinājuma saņemšanas komersants, kam ir obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, nodrošina koģenerācijas stacijas atbilstību attiecīgajam kritērijam un iesniedz birojā dokumentus, kas pierāda attiecīgo atbilstību.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

53. Vienlaikus ar šo noteikumu 47.3. apakšpunktā minēto brīdinājumu birojs pieņem lēmumu apturēt valsts atbalstu par iepirkto elektroenerģiju vai garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu par periodu no lēmuma spēkā stāšanās dienas līdz šo noteikumu 53.2 punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienai, kā arī lēmumu par pienākumu komersantam mēneša laikā atmaksāt publiskajam tirgotājam saņemto nepamatoto valsts atbalstu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

53.1 Lai atjaunotu saskaņā ar šo noteikumu 53. punktu apturēto valsts atbalstu, komersants divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 47.3. apakšpunktā minētā brīdinājuma saņemšanas nodrošina koģenerācijas stacijas atbilstību attiecīgajam kritērijam. Ja komersants ir atmaksājis publiskajam tirgotājam nepamatoti izmaksāto valsts atbalstu, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu par apturētā valsts atbalsta atsākšanu. Publiskais tirgotājs apturēto valsts atbalstu atsāk no minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

53.2 Ja komersants saskaņā ar šo noteikumu 53.1 punktu nenodrošina koģenerācijas stacijas atbilstību attiecīgajam kritērijam vai nepamatoti saņemtā valsts atbalsta atmaksu publiskajam tirgotājam, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību atcelšanu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

53.3 Vienlaikus ar šo noteikumu 47.7. apakšpunktā minēto brīdinājumu birojs pieņem lēmumu apturēt valsts atbalstu par iepirkto elektroenerģiju vai garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu par periodu no lēmuma spēkā stāšanās dienas līdz šo noteikumu 53.4 punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienai, kā arī lēmumu par pienākumu komersantam mēneša laikā atmaksāt publiskajam tirgotājam saņemto nepamatoto valsts atbalstu, ko publiskais tirgotājs izmaksājis par periodu, kurā attiecīgā neatbilstība ir konstatēta.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

53.4 Ja komersants saskaņā ar šo noteikumu 53.3 punktu ir atmaksājis publiskajam tirgotājam nepamatoti saņemto valsts atbalstu, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu par saskaņā ar šo noteikumu 53.3 punktu apturētā valsts atbalsta atsākšanu. Publiskais tirgotājs apturēto valsts atbalstu atsāk no minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

53.5 Ja komersants nenodrošina nepamatoti saņemtā valsts atbalsta atmaksu saskaņā ar šo noteikumu 53.punktu, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību atcelšanu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

54. Ja ministrija vai birojs iepriekšējo triju gadu laikā komersantam ir nosūtījis trīs brīdinājumus saskaņā ar šo noteikumu 47. punktu un birojs konstatē komersanta vai tā koģenerācijas stacijas neatbilstību kādam no šo noteikumu 47. punktā minētajiem kritērijiem, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu, ar kuru tiek atceltas komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības.

(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176)

55. Ja pēc šo noteikumu 52., 52.1 vai 52.2 punktā minētā termiņa tiek konstatēta neatbilstība šo noteikumu 41. punktā vai 47.2. vai 47.4. apakšpunktā minētajiem kritērijiem vai ja komersants nav iesniedzis šo noteikumu 52.1 punktā minētos dokumentus par atbilstību šo noteikumu 47.2. apakšpunktam vai šo noteikumu 52.punktā minētos dokumentus par atbilstību šo noteikumu 47.4. apakšpunktam, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu, ar kuru atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

56. Pēc obligātā iepirkuma tiesību atcelšanas vai pēc valsts atbalsta termiņa beigām komersants divu mēnešu laikā iesniedz šo noteikumu 32. punktā minēto pārskatu par kārtējo gadu. Ja birojs, pamatojoties uz šajā punktā minētajā pārskatā sniegto informāciju, konstatē pārkāpumus, par kuriem saskaņā ar šiem noteikumiem būtu atceļamas obligātā iepirkuma tiesības, birojs pieņem lēmumu par nepamatota vai nelikumīga valsts atbalsta atmaksāšanu.

56.1 Ja komersants pēc obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību atcelšanas vai pēc valsts atbalsta termiņa beigām šo noteikumu 56. punktā minētajā termiņā nav iesniedzis šo noteikumu 32. punktā minēto gada pārskatu, birojs mēneša laikā nosūta brīdinājumu par nepamatoti vai nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atmaksu. Ja komersants mēneša laikā pēc šajā punktā minētā brīdinājuma saņemšanas neiesniedz gada pārskatu, birojs pieņem lēmumu par pienākumu komersantam mēneša laikā atmaksāt publiskajam tirgotājam saņemto nepamatoto vai nelikumīgo valsts atbalstu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

57. Komersantiem, kas ir ieguvuši garantētās maksas tiesības, pārvades sistēmas operators kontrolē koģenerācijas stacijas (vai atsevišķas tās iekārtas) jaudu pieejamību šādā kārtībā:

57.1. pārvades sistēmas operators kontrolē un aprēķina darbgatavību – katras koģenerācijas stacijas (vai atsevišķas tās iekārtas) gatavību palaišanai noteiktā ar komersantu saskaņotā laikā un pārvades sistēmas operatora pieprasītās jaudas uzņemšanai;

57.2. pārvades sistēmas operators veic koģenerācijas stacijas (vai atsevišķas tās iekārtas) darbgatavības uzraudzību, tai skaitā pieprasot koģenerācijas stacijas (vai atsevišķas tās iekārtas) palaišanu un noslodzi. Ja pārvades sistēmas operators ir pieprasījis koģenerācijas stacijas (vai atsevišķas tās iekārtas) palaišanu un noslodzi, operators kompensē komersantam papildus radītos izdevumus, vienojoties ar komersantu par to apmēru. Ja koģenerācijas stacija (vai tās atsevišķa iekārta) nespēj izpildīt pārvades sistēmas operatora dispečera komandu vai to izpilda daļēji, ar to saistītos pārvades sistēmas operatoram radītos izdevumus kompensē komersants;

57.3. publiskais tirgotājs aptur jaudas komponentes maksāšanu komersantam par koģenerācijas staciju, kas ir pieslēgta elektroenerģijas pārvades sistēmai un saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2013. gada 26. jūnija lēmuma Nr. 1/4 "Tīkla kodekss elektroenerģijas nozarē" prasībām atbilst dispečervadības grafika ģenerētājvienības definīcijai, ja iepriekšējā gadā koģenerācijas stacijas uzstādītā jauda nav bijusi pieejama (darbgatavībā) šajos noteikumos noteiktajā apmērā. Publiskais tirgotājs atsāk jaudas komponentes maksāšanu, ja koģenerācijas stacija pierāda jaudas pieejamību (darbgatavību).

57.1 Birojs, veicot obligātā iepirkuma tiesību un garantētās maksas tiesību izmantošanas uzraudzību, var piesaistīt ārējo ekspertu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

57.2 Pārvades sistēmas operators katru mēnesi līdz desmitajam datumam sniedz birojam informāciju par tiem komersantiem, kuri noteiktajā termiņā par to īpašumā esošajām elektrostacijām nav iesnieguši šo noteikumu 31.2 vai 31.punktā minēto deklarāciju vai šo noteikumu 31.punktā minēto apliecinājumu. Birojs piecu darbdienu laikā pēc pārvades sistēmas operatora sniegtās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu apturēt valsts atbalsta izmaksu par šajā punktā minētajās elektrostacijās iepirkto elektroenerģiju vai garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu izmaksu par periodu pēc šo noteikumu 31.2, 31.3 vai 31.4 punktā minētā termiņa beigām.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

57.3 Ja komersants vēlas atjaunot valsts atbalsta izmaksu par iepirkto elektroenerģiju vai garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu izmaksu, kas apturēta saskaņā ar šo noteikumu 57.2 punktu, tas iesniedz birojā apliecinājumu par šo noteikumu 31.2 vai 31.punktā minētās deklarācijas vai šo noteikumu 31.punktā minētā apliecinājuma iesniegšanu pārvades sistēmas operatoram. Birojs piecu darbdienu laikā pārliecinās par minēto deklarāciju vai apliecinājuma iesniegšanas faktu un, ja konstatē, ka atbilstoši sniegtajam apliecinājumam minētās deklarācijas vai apliecinājums ir iesniegts pārvades sistēmas operatoram, pieņem lēmumu par saskaņā ar šo noteikumu 57.punktu apturētās valsts atbalsta izmaksas par iepirkto elektroenerģiju vai garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu izmaksas atsākšanu. Publiskais tirgotājs apturēto valsts atbalsta vai garantētās maksas izmaksu veic 10 kalendāra dienu laikā pēc minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

V. Noteikumi par obligātā iepirkuma un garantētās maksas izmaksāšanu

58. Publiskais tirgotājs maksu par obligātā iepirkuma ietvaros pārdoto elektroenerģiju un garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu komersantam veic reizi mēnesī, pamatojoties uz šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minēto līgumu.

59. Ja koģenerācijas stacija vai šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārta nepārtraukti ilgāk nekā sešus mēnešus nav darboties spējīga, pārvades sistēmas operators par to nekavējoties informē publisko tirgotāju. Publiskais tirgotājs, saņemot informāciju par to, ka koģenerācijas stacija vai šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārta nepārtraukti ilgāk nekā sešus mēnešus nav darboties spējīga, pārtrauc maksāt garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Publiskais tirgotājs atjauno maksu par koģenerācijas stacijas uzstādīto elektrisko jaudu no brīža, kad komersants pierāda, ka koģenerācijas stacija vai šīs koģenerācijas stacijas koģenerācijas iekārta ir darboties spējīga.

60. Elektroenerģijas tirgus likuma 28.1 panta 2.1 daļā minētajām koģenerācijas stacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW (turpmāk – jaudas stacija) (izņemot koģenerācijas stacijas, kas izveidotas, apvienojoties vairākām elektrostacijām saskaņā ar šo noteikumu 49.4 punktu), publiskais tirgotājs garantēto maksu maksā atbilstoši jaudas komponentes aprēķinam, kuru aprēķina šādā kārtībā atbilstoši koģenerācijas jaudas komponentei:

60.1. koģenerācijas stacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW, bet mazāka par 20 MW, jaudas komponenti par vienu uzstādīto elektrisko megavatu gadā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

J = 153 527 × s

60.2. koģenerācijas stacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 20 MW, bet mazāka par 100 MW, jaudas komponenti par vienu uzstādīto elektrisko megavatu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

J = 119 237 × s

60.3. koģenerācijas stacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 100 MW, jaudas komponenti par vienu uzstādīto elektrisko megavatu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

J = 102 304 × s, kur

J – jaudas komponente par vienu uzstādīto elektrisko megavatu gadā (euro/MW gadā);

s – cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai, kas noteikts ministrijas vai biroja lēmumā par cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai piemērošanu.

(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176)

61. Jaudas stacijām, kuras ir pieslēgtas pārvades sistēmai, koģenerācijas stacijas vai atsevišķas tās iekārtas uzstādītās elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaits gadā ir vismaz 1200 stundu. Ja birojs konstatē, ka šajā punktā minētajā koģenerācijas stacijā uzstādītās elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaits gadā ir mazāks par 1200 stundām un neatbilst šo noteikumu 65. punktā minētajiem nosacījumiem, birojs pieņem lēmumu par garantētās maksas tiesību izbeigšanu.

(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176)

62. Publiskais tirgotājs jaudas komponenti par uzstādīto elektrisko jaudu (neatkarīgi no elektroenerģijas izstrādes) maksā reizi mēnesī, sadalot gada maksājumu 12 daļās.

63. Publiskais tirgotājs aptur jaudas komponentes maksāšanu koģenerācijas stacijai, kas ir pieslēgta elektroenerģijas pārvades sistēmai un saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2013. gada 26. jūnija lēmuma Nr. 1/4 "Tīkla kodekss elektroenerģijas nozarē" prasībām atbilst dispečervadības grafika ģenerētājvienības definīcijai, ja iepriekšējā gadā koģenerācijas stacijas uzstādītā jauda nav bijusi pieejama (darbgatavībā) vismaz 4500 stundu. Pārvades sistēmas operators kontrolē un aprēķina darbgatavību šo noteikumu 57. punktā minētajā kārtībā un par to nekavējoties informē publisko tirgotāju.

64. Par koģenerācijas stacijā koģenerācijā saražoto un tīklā nodoto elektroenerģiju, kas pārsniedz šo noteikumu 5. pielikumā minēto apjomu, komersants veic šo noteikumu 60. punktā minētās jaudas komponentes korekciju. Komersants katru mēnesi līdz desmitajam datumam iesniedz publiskajam tirgotājam jaudas komponentes korekcijas aprēķinu (elektroniskā formā) par iepriekšējo kalendāra mēnesi saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu. Publiskais tirgotājs norēķinos ar komersantu ņem vērā jaudas komponentes korekciju, attiecīgi samazinot izmaksājamo summu.

65. Ja iepriekšējos gados šo noteikumu 61. punktā minētajās koģenerācijas stacijās elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaits gadā ir pārsniedzis 1200 stundu, tad attiecīgās koģenerācijas stacijas ir tiesīgas samazināt koģenerācijas stacijas vai atsevišķas tās iekārtas uzstādītās elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaitu gadā par 25 %, bet ne vairāk kā par iepriekšējos gados izveidoto un neizmantoto jaudas izmantošanas stundu uzkrājumu.

66. Publiskais tirgotājs komersantam par jaudas stacijām garantēto maksu maksā 15 gadus no dienas, kad izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

66.1. koģenerācijas stacijas vai atsevišķas šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtas jauda ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt sistēmai koģenerācijas staciju vai atsevišķu šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtu, bet, ja šāda atļauja nav izsniegta, ar stacijas ekspluatācijā pieņemšanas dienu;

66.2. lēmumā par koģenerācijā saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu pēc jaudas palielināšanas norādītā jauda ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt sistēmai ar palielināto jaudu koģenerācijas staciju vai atsevišķu šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtu.

(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176)

67. Koģenerācijas stacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz 4 MW un koģenerācijas stacijām, kas izveidotas, apvienojoties vairākām elektrostacijām saskaņā ar šo noteikumu 49.4 punktu, koģenerācijā saražotās elektroenerģijas cenu nosaka, izmantojot šādas formulas:

67.1. koģenerācijas stacijām, kas par kurināmo izmanto atjaunojamos energoresursus vai kūdru:

C = kAER × s, kur

C – cena bez pievienotās vērtības nodokļa, par kādu publiskais tirgotājs iepērk koģenerācijā saražoto elektroenerģiju (euro/MWh);

kAER – cenas diferencēšanas koeficients atjaunojamos energoresursus vai kūdru izmantojošām elektrostacijām, kas atkarīgs no koģenerācijas stacijā uzstādītās elektriskās jaudas;

s – cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai, kas noteikts ministrijas vai biroja lēmumā par cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai piemērošanu;

67.2. koģenerācijas stacijām, kas par kurināmo izmanto dabasgāzi:

C =(Tgs × 10,538 + kgst + kgpu)× k × 3,4 × s
9,3

TgsEnerģētikas likumā noteiktajā kārtībā noteiktajā dabasgāzes cenā saistītajiem lietotājiem iekļautā dabasgāzes tirdzniecības cena bez pievienotās vērtības nodokļa (euro/MWh);

kgst – dabasgāzes cenas diferencēšanas koeficients, kas atkarīgs no koģenerācijas stacijā uzstādītās elektriskās jaudas;

kgpu – dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas koeficients;

k – cenas diferencēšanas koeficients, kas atkarīgs no koģenerācijas stacijā uzstādītās elektriskās jaudas;

s – cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai, kas noteikts ministrijas vai biroja lēmumā par cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai piemērošanu;

67.3. ja koģenerācijas stacijā par kurināmo izmanto atjaunojamos energoresursus un kūdras vai cita kurināmā maisījumu ar tiem, elektroenerģijas cenu aprēķina kā vidējo svērto lielumu proporcionāli dažādu veidu kurināmā patēriņam. Šādā gadījumā koģenerācijas staciju aprīko ar mērierīču sistēmu, kas ļauj atsevišķi uzskaitīt katra veida kurināmā patēriņu. Ja atjaunojamie energoresursi veido vismaz 90 % no koģenerācijas iekārtas patērētā kurināmā apjoma, pieņem, ka visa koģenerācijas iekārtā saražotā elektroenerģija ir ražota no atjaunojamajiem energoresursiem.

(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176)

68. Publiskais tirgotājs no komersanta, kam ir obligātā iepirkuma tiesības un kura koģenerācijas stacijas vai atsevišķas šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtas uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz 4 MW, iepērk koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju 10 gadus no dienas, kad izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

68.1. koģenerācijas stacijas vai atsevišķas šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtas jauda ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt sistēmai koģenerācijas staciju vai atsevišķu šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtu, bet, ja šāda atļauja nav izsniegta, ar stacijas ekspluatācijā pieņemšanas dienu;

68.2. lēmumā par koģenerācijā saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu pēc jaudas palielināšanas norādītā jauda ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt sistēmai ar palielināto jaudu koģenerācijas staciju vai atsevišķu šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtu.

69. Lai aprēķinātu cenu, par kādu publiskais tirgotājs iepērk atbilstoši šo noteikumu 26. punktam noteikto koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzumu, izmantojot šo noteikumu 67. punktā minētās formulas:

69.1. koģenerācijas stacijām, kas minētas šo noteikumu 67.1. un 67.2. apakšpunktā, lieto cenas diferencēšanas koeficientu pārkompensācijas novēršanai s atbilstoši šo noteikumu 72. punktam;

69.2. koģenerācijas stacijām, kas minētas šo noteikumu 67.1. apakšpunktā, lieto šo noteikumu 6. pielikumā minētās koeficienta kAER vērtības, kas atkarīgas no koģenerācijas stacijā uzstādītās elektriskās jaudas;

69.3. koģenerācijas stacijām, kas minētas šo noteikumu 67.2. apakšpunktā, lieto:

69.3.1. šo noteikumu 6. pielikumā minētās koeficienta k vērtības, kas atkarīgas no koģenerācijas stacijā uzstādītās elektriskās jaudas;

69.3.2. Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā noteiktajā dabasgāzes cenā saistītajiem lietotājiem iekļauto dabasgāzes tirdzniecības cenu bez pievienotās vērtības nodokļa, tirdzniecības pakalpojuma, pārvades, uzglabāšanas un sadales pakalpojuma tarifa Tgs;

69.3.3. šo noteikumu 6. pielikumā minētās dabasgāzes cenas diferencēšanas koeficienta kgst vērtības, kas atkarīgas no koģenerācijas stacijā uzstādītās elektriskās jaudas;

69.3.4. dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas koeficientu kgpu, kas ir 0.

70. Šo noteikumu 67.2. un 69.3.2. apakšpunktā norādītā dabasgāzes tirdzniecības cena Tgs nepārsniedz 26,33 euro/MWh.

71. Ja dabasgāzes tirdzniecības cena Tgs ir zemāka par 26,33 euro/MWh, šo noteikumu 67.2. un 69.3.2. apakšpunktā norādītā dabasgāzes tirdzniecības cena Tgs (euro/MWh) tiek noteikta atbilstoši faktiskajai dabasgāzes tirdzniecības cenai.

72. Šo noteikumu 60. punktā minētajās formulās izmantotais cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai s:

72.1. nav mazāks par 0 un nepārsniedz 1, un ir noteikts ministrijas vai biroja lēmumā par cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai piemērošanu;

72.2. ir vienāds ar 1, ja ministrija vai birojs nav izdevis lēmumu par cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai piemērošanu.

72.1 Komersants ne biežāk kā reizi gadā, iesniedzot iesniegumu, var lūgt biroju palielināt vai samazināt šo noteikumu 60., 67. un 78. punktā minētajās formulās izmantoto cenas diferencēšanas koeficientu pārkompensācijas novēršanai s, atbilstoši pārskatot atlikušo valsts atbalsta perioda ilgumu. Birojs pieņem lēmumu par šo noteikumu 60., 67. un 78. punktā minētajās formulās izmantotā cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai s un atlikušā valsts atbalsta perioda ilguma pārskatīšanu, ievērojot šo noteikumu 66., 68. un 79. punktā minēto valsts atbalsta periodu ilgumu, kā arī šo noteikumu 81.9 un 81.10 punktā minētos nosacījumus.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

73. Ne vēlāk kā no 2022. gada 1. janvāra komersants biogāzes ražošanas iekārtā kā kurināmā izejvielu biogāzes ražošanai izmanto organiskas izcelsmes atkritumus un ražošanas atlikumproduktus saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumu. Komersants nodrošina, ka minēto kurināmā izejvielu īpatsvars kalendāra gadā pret kopējo patērēto izejvielu apjomu biogāzes ražošanai ir:

73.1. no 2022. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim – vismaz 40 %;

73.2. no 2026. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim – vismaz 60 %;

73.3. no 2030. gada 1. janvāra – vismaz 80 %.

74. Komersants reizi mēnesī kopā ar rēķinu par elektroenerģijas sistēmā nodoto elektroenerģiju iesniedz publiskajam tirgotājam informāciju par kārtējā mēnesī biogāzes elektrostacijā izmantoto šo noteikumu 73. punktā minēto kurināmā izejvielu nosaukumu, daudzumu un īpatsvaru kopējā izejvielu apjomā.

75. Publiskais tirgotājs, veicot norēķinus ar komersantu par kārtējā mēnesī saražoto elektroenerģiju, biogāzes elektrostacijām saskaņā ar šo noteikumu 67.1. apakšpunktu aprēķināto elektroenerģijas cenu papildus reizina ar šādu koeficientu, ņemot vērā komersanta norādīto biogāzes elektrostacijā izmantoto šo noteikumu 73. punktā minēto kurināmā izejvielu īpatsvaru:

75.1. ja no 2022. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim minēto izejvielu īpatsvars kārtējā mēnesī ir:

75.1.1. lielāks par 50 %, piemēro koeficientu 1;

75.1.2. lielāks par 47 %, bet nepārsniedz 50 %, piemēro koeficientu 0,85;

75.1.3. lielāks par 44 %, bet nepārsniedz 47 %, piemēro koeficientu 0,7;

75.1.4. lielāks par 40 %, bet nepārsniedz 44 %, piemēro koeficientu 0,5;

75.1.5. lielāks par 30 %, bet nepārsniedz 40 %, piemēro koeficientu 0,4;

75.1.6. lielāks par 20 %, bet nepārsniedz 30 %, piemēro koeficientu 0,3;

75.1.7. lielāks par 10 %, bet nepārsniedz 20 %, piemēro koeficientu 0,2;

75.1.8. lielāks par 5 %, bet nepārsniedz 10 %, piemēro koeficientu 0,1;

75.1.9. no 0 % līdz 5 %, piemēro koeficientu 0;

75.2. ja no 2026. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim minēto izejvielu īpatsvars kārtējā mēnesī ir:

75.2.1. lielāks par 70 %, piemēro koeficientu 1;

75.2.2. lielāks par 67 %, bet nepārsniedz 70 %, piemēro koeficientu 0,9;

75.2.3. lielāks par 64 %, bet nepārsniedz 67 %, piemēro koeficientu 0,8;

75.2.4. lielāks par 60 %, bet nepārsniedz 64 %, piemēro koeficientu 0,6;

75.2.5. lielāks par 50 %, bet nepārsniedz 60 %, piemēro koeficientu 0,5;

75.2.6. lielāks par 40 %, bet nepārsniedz 50 %, piemēro koeficientu 0,4;

75.2.7. lielāks par 30 %, bet nepārsniedz 40 %, piemēro koeficientu 0,3;

75.2.8. lielāks par 20 %, bet nepārsniedz 30 %, piemēro koeficientu 0,2;

75.2.9. lielāks par 10 %, bet nepārsniedz 20 %, piemēro koeficientu 0,1;

75.2.10. no 0 % līdz 10 %, piemēro koeficientu 0;

75.3. ja no 2030. gada 1. janvāra minēto izejvielu īpatsvars ir:

75.3.1. lielāks par 90%, piemēro koeficientu 1;

75.3.2. lielāks par 87 %, bet nepārsniedz 90 %, piemēro koeficientu 0,95;

75.3.3. lielāks par 84 %, bet nepārsniedz 87 %, piemēro koeficientu 0,85;

75.3.4. lielāks par 80 %, bet nepārsniedz 84 %, piemēro koeficientu 0,7;

75.3.5. lielāks par 70 %, bet nepārsniedz 80 %, piemēro koeficientu 0,6;

75.3.6. lielāks par 60 %, bet nepārsniedz 70 %, piemēro koeficientu 0,5;

75.3.7. lielāks par 50 %, bet nepārsniedz 60 %, piemēro koeficientu 0,4;

75.3.8. lielāks par 40 %, bet nepārsniedz 50 %, piemēro koeficientu 0,3;

75.3.9. lielāks par 30 %, bet nepārsniedz 40 %, piemēro koeficientu 0,2;

75.3.10. lielāks par 20 %, bet nepārsniedz 30 %, piemēro koeficientu 0,1;

75.3.11. no 0 % līdz 20 %, piemēro koeficientu 0.

76. Birojs pārliecinās, vai komersanta šo noteikumu 32. punktā minētajā gada pārskatā minētais biogāzes koģenerācijas stacijā izmantotais kurināmā izejvielu īpatsvars atbilst šo noteikumu 73. punktā minētajam apjomam.

77. Publiskais tirgotājs līdz katra gada 15. februārim iesniedz birojā šo noteikumu 74. punktā minētās komersantu sniegtās informācijas apkopojumu.

78. Maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu mēnesī koģenerācijas stacijām vai šo elektrostaciju koģenerācijas iekārtām aprēķina, izmantojot šādas formulas:

78.1. koģenerācijas stacijai vai šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtai, kurā izmanto cieto kurināmo, maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu mēnesī aprēķina, maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudas vienību gadā (224 459 euro) reizinot ar uzstādīto elektrisko jaudu un dalot ar 12 mēnešiem:

M =224459 × P × s
12

78.2. koģenerācijas stacijai vai šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto dabasgāzi vai šķidro kurināmo, maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu mēnesī aprēķina, maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudas vienību gadā (136 186 euro) reizinot ar uzstādīto elektrisko jaudu un dalot ar 12 mēnešiem:

M =136186 × P × s, kur
12

M – garantētā maksa par koģenerācijas stacijā vai šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtā uzstādīto elektrisko jaudu (euro/mēnesī);

P – koģenerācijas stacijas vai koģenerācijas iekārtas uzstādītā elektriskā jauda, kas atbilst iekārtu izgatavotāja noteikto bruto jaudu summai (MW);

s – cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai, kas noteikts ministrijas vai biroja lēmumā par cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai piemērošanu;

78.3. ja koģenerācijas stacijā par kurināmo izmanto atjaunojamos energoresursus un kūdras vai cita kurināmā maisījumu ar tiem, garantēto maksu aprēķina kā vidējo svērto lielumu proporcionāli dažādu veidu kurināmā patēriņam. Šādā gadījumā koģenerācijas staciju aprīko ar mērierīču sistēmu, kas ļauj atsevišķi uzskaitīt katra veida kurināmā patēriņu. Ja atjaunojamie energoresursi veido vismaz 90 % no koģenerācijas iekārtas patērētā kurināmā apjoma, pieņem, ka visa koģenerācijas iekārtā saražotā elektroenerģija ir ražota no atjaunojamajiem energoresursiem.

79. Publiskais tirgotājs maksā komersantam garantētu maksu 15 gadus no dienas, kad izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

79.1. lēmumā par garantētas maksas tiesību piešķiršanu norādītā jauda ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt sistēmai koģenerācijas staciju;

79.2. lēmumā par garantētas maksas tiesību piešķiršanu pēc jaudas palielināšanas norādītā jauda ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt sistēmai ar palielināto jaudu koģenerācijas staciju.

80. Komersantiem, kuri ir ieguvuši obligātā iepirkuma tiesības, atbalstu piešķir šo noteikumu 66., 68. vai 79. punktā minētajos termiņos, bet ne ilgāk kā līdz elektrostacijas pamatlīdzekļu pilnam nolietojumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedības prasībām.

80.1 Ja birojs konstatē, ka komersants ir turpinājis saņemt valsts atbalstu pēc koģenerācijas stacijas pamatlīdzekļu pilna nolietojuma saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedības prasībām, birojs pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību atcelšanu un šo noteikumu 87. punktā minēto lēmumu, nelikumīgi saņemto valsts atbalstu skaitot no dienas, kad iestājies koģenerācijas stacijas pamatlīdzekļu pilns nolietojums.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

81. Komersanti, kam ir garantētās maksas tiesības, koģenerācijas stacijā saražoto elektroenerģiju pārdod elektroenerģijas tirgū par tādu cenu, par kādu komersants vienojas ar elektroenerģijas pircēju.

81.1 Elektroenerģijas daudzumu, kas koģenerācijas stacijā saražots un nodots sistēmas operatora tīklā periodā, par kuru apturēts valsts atbalsts, komersants pārdod:

81.1 1. publiskajam tirgotājam par cenu, kas aprēķināta pēc formulas:

C = CNPS – X (bez PVN) , kur

C – cena bez pievienotās vērtības nodokļa, par kādu publiskais tirgotājs iepērk no koģenerācijas stacijas elektroenerģiju (euro/MWh) periodā, kurā apturēts valsts atbalsts;

CNPS – elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot Latvijas tirdzniecības apgabala (Elspot) ikstundas cena;

X – publiskā tirgotāja noteikta maksa, kas ietver pārdošanas un balansēšanas izmaksas un kuru publiskais tirgotājs publicē savā tīmekļvietnē;

81.1 2. jebkuram tirgus dalībniekam, savstarpēji vienojoties par elektroenerģijas cenu, par to rakstveidā paziņojot publiskajam tirgotājam vismaz piecas dienas pirms tirdzniecības uzsākšanas citam tirgus dalībniekam. Laikposmā, kamēr komersants pārdod elektroenerģiju citam tirgus dalībniekam, starp publisko tirgotāju un komersantu noslēgtā līguma darbība tiek apturēta un publiskais tirgotājs komersanta koģenerācijas stacijai nesniedz balansēšanas pakalpojumu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

V1. Koģenerācijas stacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķina veikšanas kārtība un nosacījumi

(Nodaļa MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

81.2 Birojs veic aprēķinu par koģenerācijas stacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējo peļņas normu visam valsts atbalsta periodam saskaņā ar šo noteikumu 81.punktu. Birojs nosaka cenas diferencēšanas koeficientu pārkompensācijas novēršanai saskaņā ar šo noteikumu 81.10 punktu un pieņem lēmumu, ar kuru nosaka cenas diferencēšanas koeficientu pārkompensācijas novēršanai s. Lēmumā nosaka tā piemērošanas sākuma datumu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

81.3 Birojs koģenerācijas stacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas pārrēķinu visam valsts atbalsta periodam un cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai s aprēķinu veic reizi gadā, kā arī šādos gadījumos:

81.3 1. ja tiek konstatētas koģenerācijas stacijas uzstādītās elektriskās vai siltuma jaudas izmaiņas, tostarp īstenojot šo noteikumu 49.punktā minēto apvienošanu;

81.3 2. ja tiek pārskatītas un mainītas šo noteikumu 8. pielikumā minētās vērtības;

81.3 3. ja tiek konstatēti koģenerācijas stacijas pārkompensācijas riski;

81.3 4. mēneša laikā no brīža, kad komersantam ir beigušās obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības;

81.3 5. mēneša laikā no brīža, kad komersants saskaņā ar šo noteikumu 19. punktu ir iesniedzis iesniegumu par atteikšanos no obligātā iepirkuma tiesībām vai garantētās maksas tiesībām, vai no brīža, kad pieņemts lēmums par obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību atcelšanu pirms obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību beigu datuma.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

81.4 Komersantam ir pienākums pastāvīgi sekot līdzi rādītājiem, kas var ietekmēt kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normu, un nekavējoties informēt biroju par apstākļiem, kas var norādīt uz pārkompensācijas risku iestāšanos.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

81.5 Birojs ir tiesīgs pieprasīt, lai komersants iesniedz informāciju un dokumentus, kas nepieciešami kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķina veikšanai. Komersantam ir pienākums 10 darbdienu laikā pēc biroja pieprasījuma saņemšanas iesniegt pieprasīto informāciju.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

81.6 Ja komersants noteiktajā termiņā neiesniedz šo noteikumu 81.5 punktā minēto informāciju un dokumentus (izņemot šo noteikumu 81.5., 81.6. un 81.9. apakšpunktā minētos gadījumus) vai ja komersanta iesniegtā informācija un dokumenti nav pilnīgi vai līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei nepierāda komersanta sniegtās ziņas, birojs pieņem lēmumu apturēt valsts atbalsta izmaksu par iepirkto elektroenerģiju vai garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu izmaksu. Publiskais tirgotājs nākamajā darbdienā pēc lēmuma stāšanās spēkā aptur valsts atbalsta izmaksu par iepirkto elektroenerģiju vai garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu izmaksu līdz jauna biroja lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šo noteikumu 81.7 punktu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

81.7 Ja komersants vēlas atjaunot valsts atbalsta izmaksu, kas apturēta saskaņā ar šo noteikumu 81.6 punktu, tas divu mēnešu laikā no valsts atbalsta apturēšanas brīža iesniedz birojā šo noteikumu 81.5 punktā minēto informāciju un dokumentus. Birojs piecu darbdienu laikā pēc informācijas un dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par saskaņā ar šo noteikumu 81.punktu apturētās valsts atbalsta izmaksas atsākšanu. Publiskais tirgotājs apturēto valsts atbalsta izmaksu veic 10 kalendāra dienu laikā pēc minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas. Ja komersants divu mēnešu laikā nesniedz pieprasīto informāciju un dokumentus, birojs pieņem lēmumu par komersantam piešķirto obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību atcelšanu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

81.8 Birojs koģenerācijas stacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinu veic šādā kārtībā:

81.8 1. aprēķinā izmanto šo noteikumu 8. pielikumā minētās formulas;

81.8 2. aprēķinam nepieciešamos datus par elektroenerģijas apjomu un cenu, kas iepirkta obligātā iepirkuma ietvaros, birojs pieprasa publiskajam tirgotājam;

81.8 3. aprēķinā norāda koģenerācijas stacijas darbību raksturojošo rādītāju faktiskās vērtības gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā, izņemot koģenerācijas stacijas ekspluatācijas izmaksu vērtības, ko nosaka atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumā minētajām līmeņatzīmēm;

81.8 4. elektrostacijas ekspluatācijas izmaksas nosaka atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumā minētajām līmeņatzīmēm procentuāli no koģenerācijas stacijā veiktajām investīcijām un atkarībā no koģenerācijas stacijas veida;

81.8 5. ja komersants nevar iesniegt koģenerācijas stacijā veikto sākotnējo investīciju faktiskos datus, tad, veicot aprēķinu, tiek pieņemts, ka koģenerācijas stacijā veikto sākotnējo investīciju apjoms ir vienāds ar 0 (izņemot šo noteikumu 81.9. apakšpunktā minēto gadījumu);

81.8 6. ja komersants par kādu koģenerācijas stacijas darbības periodu nevar iesniegt kurināmā cenas vai siltumenerģijas ražošanas tarifa faktiskos datus, tad aprēķinā par šo periodu, kas nav īsāks par vienu kalendāra mēnesi, izmanto šo noteikumu 8. pielikumā minētās līmeņatzīmes;

81.8 7. ja koģenerācijas stacijā saražotā elektroenerģija tiek pārdota ārpus obligātā iepirkuma, komersants iesniedz pārdotās elektroenerģijas apjoma un cenas faktiskās vērtības par katru norēķinu periodu;

81.8 8. tīrās naudas plūsmas aprēķinā iekļauj tikai tās koģenerācijas stacijā veiktās faktiskās papildu investīcijas, kas veiktas, lai atbilstoši ražošanas tehnoloģijai nodrošinātu koģenerācijas stacijas tehnoloģiskās funkcijas atbilstoši vienotā tehnoloģiskā cikla principam vai palielinātu koģenerācijas stacijas elektrisko jaudu. Tīrās naudas plūsmas aprēķinā papildu investīciju apjomu (izteiktu euro vērtībā) iekļauj gadā, kurā tās tikušas veiktas;

81.8 9. ja komersants sākotnējās investīcijas koģenerācijas stacijā ir veicis, pirms ir pieņemts lēmums par obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību piešķiršanu saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28. vai 28.pantu, aprēķinā norāda koģenerācijas stacijā veikto sākotnējo investīciju faktiskās vērtības vai nosaka tās saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikumā minētajām līmeņatzīmēm;

81.8 10. koģenerācijas stacijām, par kurām tiek maksāta garantētā maksa par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, elektroenerģijas cena nākotnes periodiem jāpamato ar NASDAQ OMX biržas elektroenerģijas finanšu kontraktu cenu kotāciju Latvijas cenu apgabalam. Aprēķinos jāizmanto vidējās cenu kotācijas pēdējā mēneša laikā pirms aprēķinu iesniegšanas birojā;

81.8 11. ja komersantam ir apturēta un pēc tam atjaunota valsts atbalsta izmaksa, aprēķinā iekļauj arī valsts atbalstu, kas komersantam nav izmaksāts periodā, kad atbalsta izmaksa ir bijusi apturēta.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

81.9 Ja atbilstoši šo noteikumu 81.2 un 81.punktā minētajam aprēķinam koģenerācijas stacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma visam valsts atbalsta periodam nepārsniedz 9 %, cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai s ir 1.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

81.10 Cenas diferencēšanas koeficientu pārkompensācijas novēršanai s nosaka, ievērojot šādus nosacījumus:

81.10 1. to aprēķina ar pakāpeniskām iterācijām, izmantojot iekšējās peļņas normas aprēķinu, kas veikts visam valsts atbalsta periodam saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikumu;

81.10 2. to nosaka tādā līmenī, lai koģenerācijas stacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma visam valsts atbalsta periodam nepārsniedz 9 %, aprēķinot to katrai komersanta koģenerācijas stacijai individuāli ar precizitāti līdz tūkstošdaļai;

81.10 3. to nosaka, sākot ar nākamā pilnā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc šo noteikumu 81.2 punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

81.11 Ja atbilstoši šo noteikumu 81.10 punktā minētajam aprēķinam noteiktais cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai s ir vienāds ar 0 un aprēķinātā koģenerācijas stacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma valsts atbalsta perioda beigās pārsniedz 9 %, birojs veic aprēķinu par atgūstamā valsts atbalsta apmēru un pieņem lēmumu par nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanu saskaņā ar šo noteikumu 87. punktu. Atgūstamā valsts atbalsta apmērs tiek aprēķināts, aizstājot ieņēmumus no elektroenerģijas pārdošanas ar ikmēneša maksājumu, kas nodrošinātu, ka koģenerācijas stacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma valsts atbalsta perioda beigās nepārsniedz 9 %.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

81.12 Šajā nodaļā minētās prasības nav attiecināmas uz tām koģenerācijas stacijām, kurām triju gadu laikā no obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību uzsākšanas datuma saražotās siltumenerģijas tarifu ir apstiprinājis regulators.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

VI. Nosacījumi garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšanai, saņemot vienreizēju diskontētu maksājumu

82. Vienreizējais maksājums, kas sastāv no diskontētām trim ceturtdaļām no atlikušajā atbalsta periodā saņemamās garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu (turpmāk – vienreizējs maksājums), tiek maksāts komersantam, ja par to pieņemts Ministru kabineta lēmums atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz 2020. gada 1. septembrim. Vienreizējo maksājumu veido divas daļas, par kuru apmēru lēmis Ministru kabinets. Pirmā daļa, kas nepārsniedz vienu trešdaļu no kopējā apmēra, tiek izmaksāta komersantam kā kompensācija izmaksas gadā un komersanta grāmatvedības dokumentos ir grāmatojama kā attiecīgā gada ieņēmumi. Atlikusī daļa tiek izmaksāta kā avansa maksājums un komersanta grāmatvedībā ir atzīstama kā ieņēmumi proporcionāli saistību izpildei līdz atbalsta perioda beigām.

83. Vienreizējo maksājumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

M – vienreizējā maksājuma apmērs (euro);

Gi – i gada jaudas komponentes maksājuma apmērs, kuru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 60. punktu (euro). Gadā, kurā pārstāj maksāt jaudas maksājumus, jaudas maksājuma apmēru nosaka proporcionāli dienu skaitam, kurās atbalsts tiek maksāts;

i – gads pēc kārtas, kur 2018. gads ir pirmais gads;

n – kalendāra gadu skaits atlikušajā atbalsta periodā.

84. Pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par vienreizējā maksājuma veikšanu, finansējuma piešķiršanas avotu un apjomu publiskais tirgotājs veic vienreizējo maksājumu un komersants saņem garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu 25 % apmērā no aprēķinātās jaudas komponentes.

85. Komersantam ir tiesības iesniegt Ministru kabinetā pieprasījumu pārskatīt šo noteikumu 82. punktā minētā avansa saistību izpildi attiecībā uz atlikušās avansa daļas izmaksu pa gadiem. Lēmuma projektu par atlikušās avansa daļas izmaksas pa gadiem pārskatīšanu vai par atteikumu pārskatīt atlikušās avansa daļas izmaksu pa gadiem sagatavo birojs, un ekonomikas ministrs steidzamības kārtībā iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetā.

VII. Nepamatoti vai nelikumīgi saņemta valsts atbalsta atgūšanas nosacījumi un metodika

86. Ja birojs, konstatē, ka komersants ir saņēmis nepamatotu valsts atbalstu, birojs nekavējoties pieņem lēmumu par pienākumu komersantam mēneša laikā atmaksāt publiskajam tirgotājam nepamatoti saņemto valsts atbalstu, ko publiskais tirgotājs izmaksājis par visu periodu, kurā komersants valsts atbalstu saņēmis nepamatoti. Šo noteikumu 46.5., 48.1., 48.4., 48.5., 48.6., 48.8. apakšpunktā, 53. un 61. punktā minētajos gadījumos šis periods nav īsāks par laikposmu kopš šo noteikumu 32. punktā minētā pēdējā gada pārskata iesniegšanas termiņa. Šo noteikumu 34. un 56.punktā minētajos gadījumos šis periods nav īsāks par laikposmu kopš šo noteikumu 32. punktā minētā gada pārskata perioda pirmās dienas. Šo noteikumu 54. punktā minētajā gadījumā šis periods nav īsāks par laikposmu kopš pēdējā brīdinājuma paziņošanas komersantam. Šo noteikumu 55. punktā minētajā gadījumā šis periods nav īsāks par laikposmu kopš brīdinājuma paziņošanas komersantam.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

86.1 Ja biroja rīcībā nonākuši pierādījumi par pārkāpumiem, par kuriem atbilstoši attiecīgajā laikposmā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir bijis jāatceļ obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības, bet tas nav ticis izdarīts, birojs mēneša laikā pēc fakta konstatēšanas pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu kopš minētā pārkāpuma izdarīšanas brīža, vienlaikus pieņemot lēmumu par pienākumu mēneša laikā atmaksāt publiskajam tirgotājam nepamatoti saņemto valsts atbalstu, ko publiskais tirgotājs izmaksājis par visu periodu, kopš komersants valsts atbalstu saņēmis nepamatoti.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

86.2 Komersants, iesniedzot motivētu iesniegumu, var lūgt birojam pagarināt šo noteikumu 53., 53.3, 86. un 86.punktā minēto nepamatoti saņemtā valsts atbalsta atmaksas termiņu, maksājumu sadalot daļās. Birojs, pamatojoties uz komersanta iesniegumu, var lemt par atmaksājamā nepamatoti saņemtā valsts atbalsta sadalīšanu daļās, nosakot komersantam pienākumu to pilnībā atmaksāt publiskajam tirgotājam ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no šo noteikumu 53., 53.1, 86. un 86.1 punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās brīža.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

87. Ja tiek konstatēts, ka komersants pārkāpis Elektroenerģijas tirgus likumā vai šajos noteikumos minētos valsts atbalsta nosacījumus un saņemtais valsts atbalsts uzskatāms par nelikumīgu valsts atbalstu, birojs mēneša laikā pēc šā fakta konstatēšanas pieņem lēmumu, ar kuru atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības un nosaka komersantam pienākumu atmaksāt publiskajam tirgotājam šo noteikumu ietvaros saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

87.1 Saņemtais valsts atbalsts uzskatāms par nelikumīgu valsts atbalstu arī tad, ja:

87.1 1. nav ievērots šo noteikumu 80. punktā minētais nosacījums;

87.1 2. nav nodrošināta atbilstība šo noteikumu 8. vai 13. punktā minētajām prasībām vai obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības tikušas atceltas, pamatojoties uz šo noteikumu 48.1. vai 48.4. apakšpunktu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

88. Publiskais tirgotājs līdz ar šo noteikumu 86. vai 87. punktā minētā lēmuma stāšanos spēkā elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros vai jaudas komponentes maksāšanu koģenerācijas stacijai neturpina.

89. Ja komersants nepilda šo noteikumu 53., 53.3, 86., 86.1, 86.2 vai 87. punktā minēto lēmumu tajā noteiktajā termiņā, publiskais tirgotājs triju darbdienu laikā par to informē biroju, norādot neatmaksātās summas apmēru, tai skaitā šo noteikumu 87. punktā minētos procentus.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

VII1. Valsts atbalsta izmaksas pārtraukšana, beidzoties valsts atbalsta periodam

(Nodaļa MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

89.1 Birojs pieņem lēmumu atcelt komersantam piešķirtās tiesības pārdot koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sākot ar nākamo dienu, kad sasniegts Elektroenerģijas tirgus likuma 30.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais termiņš.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

89.2 Publiskais tirgotājs pārtrauc elektroenerģijas iepirkšanu obligātā iepirkuma ietvaros vai maksājumus par uzstādīto jaudu no dienas, kad saskaņā ar šo noteikumu 89.1 punktā minēto biroja lēmumu komersantam atceltas obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

VIII. Noslēguma jautājumi

90. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumus Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 42., 189., 205. nr.; 2010, 150. nr.; 2012, 142. nr.; 2013, 158., 234. nr.; 2014, 82. nr.; 2015, 250. nr.; 2016, 137. nr.; 2017, 128., 204. nr.; 2018, 84., 90. nr.; 2019, 257. nr.; 2020, 94. nr.).

91. Publiskais tirgotājs turpina iepirkt elektroenerģiju no komersantiem, kuriem obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības piešķirtas ar lēmumiem, ko ministrija izdevusi saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumiem Nr. 921 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā" un Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumiem Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", ievērojot attiecīgajos lēmumos un šajos noteikumos ietvertos nosacījumus.

92. Līdz brīdim, kad stājas spēkā regulatora padomes 2017. gada 27. marta lēmuma Nr. 1/9 (prot. Nr. 12, 2. p.) "Dabasgāzes cenas saistītajiem lietotājiem aprēķināšanas metodika" 3. un 4. nodaļā noteiktie dabasgāzes cenas elementi, šo noteikumu 67.2. un 69.3.4. apakšpunktā minētais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas koeficients kgpu ir 27,07.

93. Komersanti, kas saņēmuši elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības vai kuriem garantētās maksas tiesības piešķirtas ar lēmumiem, ko ministrija izdevusi saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumiem Nr. 921 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā" un Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumiem Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", gada pārskatus par izmantoto energoresursu izlietojumu, saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas apjomu un izmantoto tehnoloģiju iesniedz atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam.

94. Šo noteikumu 54. punktā minēto brīdinājumu uzskaitījumā tiek iekļauti arī brīdinājumi, kas izteikti saskaņā ar 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 44., 44.1, 44.3 punktu vai 45.2 1., 45.2 2., 45.2 3., 45.2 4. vai 45.2 5. apakšpunktu.

95. Komersants līdz 2020. gada 31. decembrim birojā iesniedz šo noteikumu 22. punktā minēto elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā padeves pieslēguma shēmu, ja tā nav tikusi iesniegta birojā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim.

96. Ja komersants līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai nav iesniedzis sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, publiskais tirgotājs līdz ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu pārtrauc koģenerācijā saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros. Ja komersants triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas neiesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam šo noteikumu 23. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, birojs pieņem lēmumu par komersantam piešķirto obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu. Ja komersants triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas iesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam šo noteikumu 23. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, publiskais tirgotājs atsāk saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros ar nākamā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc šo noteikumu 23. punktā minētās principiālās elektriskā pieslēguma shēmas iesniegšanas sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam.

97. Šo noteikumu 46.1. apakšpunktā minētā prasība komersantam šo noteikumu 32. punktā minētajā pārskatā norādīt oficiālo elektronisko adresi saziņai ar biroju piemērojama no 2023. gada 1. janvāra. Līdz 2023. gada 1. janvārim komersants oficiālās elektroniskās adreses vietā šo noteikumu 32. punktā minētajā pārskatā var norādīt elektroniskā pasta adresi saziņai ar biroju.

98. Birojs līdz 2022. gada 1. oktobrim veic šo noteikumu 81.punktā minēto koģenerācijas staciju kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinu tiem komersantiem, kuriem ir spēkā obligātā iepirkuma tiesības vai garantētās maksas tiesības.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

99. Komersants līdz 2022. gada 1. jūnijam iesniedz birojā šādu informāciju un dokumentus kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķina veikšanai:

99.1. koģenerācijas stacijā veikto investīciju faktiskos datus par visu valsts atbalsta periodu un dokumentus, kas līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei to apliecina;

99.2. koģenerācijas stacijas ieņēmumu un izdevumu faktiskos datus par visu valsts atbalsta periodu, izņemot koģenerācijas stacijas ekspluatācijas izmaksu datus. Ja komersants par kādu koģenerācijas stacijas darbības periodu nevar iesniegt faktiskos datus par kurināmā cenu, siltumenerģijas ražošanas tarifu un koģenerācijas stacijā saražotās un pārdotās elektroenerģijas, kas nav pārdota obligātā iepirkuma ietvaros, pārdošanas cenu, tas sniedz norādi, par kuriem periodiem šie dati nav pieejami;

99.3. citu informāciju un dokumentus, kas varētu būt nozīmīgi kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķina veikšanā.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

100. Ja komersants noteiktajā termiņā neiesniedz šo noteikumu 99. punktā minēto informāciju un dokumentus (izņemot šo noteikumu 81.5. un 81.9. apakšpunktā minētos gadījumus), birojs mēneša laikā pēc šo noteikumu 99. punktā minētā termiņa pieņem lēmumu par komersantam piešķirto obligātā iepirkuma tiesību vai garantētās maksas tiesību atcelšanu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

101. Komersants līdz 2022. gada 1. jūnijam elektroenerģijas ražošanas iekārtu reģistrē pārvades sistēmas operatora uzturētajā izcelsmes apliecinājumu reģistrā (turpmāk – izcelsmes apliecinājumu reģistrs). Komersants, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības, taču to izmantošana līdz minētajam termiņam nav uzsākta, elektroenerģijas ražošanas iekārtu reģistrē izcelsmes apliecinājumu reģistrā mēneša laikā no brīža, kad uzsākta obligātā iepirkuma tiesību izmantošana.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

102. Birojs pēc šo noteikumu 101. punktā minētā termiņa beigām pieprasa pārvades sistēmas operatoram informāciju par elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras ir reģistrētas izcelsmes apliecinājumu reģistrā. Ja elektroenerģijas ražošanas iekārta, par kuru ir iegūtas obligātā iepirkuma tiesības, nav reģistrēta izcelsmes apliecinājumu reģistrā, birojs piecu darbdienu laikā pēc pārvades sistēmas operatora sniegtās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu apturēt valsts atbalsta izmaksu par iepirkto elektroenerģiju vai garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu izmaksu par periodu pēc šo noteikumu 101. punktā minētā termiņa beigām. Publiskais tirgotājs nākamajā darbdienā pēc lēmuma stāšanās spēkā aptur valsts atbalsta izmaksu par iepirkto elektroenerģiju vai garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu izmaksu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

103. Ja komersants vēlas atjaunot saskaņā ar šo noteikumu 102. punktu apturēto valsts atbalsta izmaksu, tas iesniedz birojā apliecinājumu par elektroenerģijas ražošanas iekārtas reģistrēšanu izcelsmes apliecinājumu reģistrā. Birojs triju darbdienu laikā pārliecinās par elektroenerģijas ražošanas iekārtas reģistrēšanas faktu. Ja birojs konstatē, ka atbilstoši sniegtajam apliecinājumam elektroenerģijas ražošanas iekārta ir reģistrēta izcelsmes apliecinājumu reģistrā, birojs piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu par saskaņā ar šo noteikumu 102. punktu apturētās valsts atbalsta izmaksas par iepirkto elektroenerģiju vai garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu izmaksas atsākšanu. Publiskais tirgotājs apturēto valsts atbalsta izmaksu veic 10 kalendāra dienu laikā pēc minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

104. Ja konstatēta koģenerācijas stacijas neatbilstība elektroenerģijas pašpatēriņa prasībām laikposmā līdz 2020. gada 10. septembrim (ieskaitot), birojs pieņem lēmumu par šajā laikposmā komersanta saņemtā valsts atbalsta atmaksāšanu publiskajam tirgotājam vai ieturējumu no izmaksājamā valsts atbalsta finanšu apjoma atbilstoši konstatētās pašpatēriņa neatbilstības apmēram.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

105. Šo noteikumu 47.3. apakšpunktā minētais kritērijs par brīdinājuma izteikšanu komersantam, ja tas nav iesniedzis šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minēto mērīšanas līdzekļu verificēšanas sertifikātu, ir piemērojams no 2023. gada 1. marta.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
1. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr. 561
Lietderības koeficienti

I. Harmonizētie lietderības koeficienti ar klimata korekciju atsevišķai elektroenerģijas ražošanai

Kurināmais

Kategorija

Kurināmā veids

Koģenerācijas elektrostacijas ekspluatācijā nodošanas gads

2012. un agrāk

2012.–2015.

2016. un vēlāk

Cietais kurināmais

S1

Akmeņogles, ieskaitot antracītu, bitumena ogles, melno lignītu, koksu, puskoksu, naftas koksu

0,442

0,442

0,442

S2

Lignīts, lignīta briketes, slānekļa nafta

0,418

0,418

0,418

S3

Kūdra, kūdras briketes

0,390

0,390

0,390

S4

Sausa biomasa, ieskaitot koksnes granulas un briketes, žāvēta šķelda, tīri koksnes atlikumi, riekstu čaumalas un olīvu un citi kauliņi

0,330

0,330

0,370

S5

Cita cietā biomasa, ieskaitot visu veidu cieto biomasu, kas nav uzskaitīta kategorijā S4, kā arī melnais un brūnais atsārms

0,250

0,250

0,300

S6

Sadzīves un rūpnieciskie atkritumi (neatjaunojamie) un atjaunojamie/bioloģiski noārdāmie atkritumi

0,250

0,250

0,250

Šķidrais kurināmais

L7

Mazuts, gāzeļļa, dīzeļeļļa, citi naftas produkti

0,442

0,442

0,442

L8

Biodegvielas, ieskaitot biometanolu, bioetanolu, biobutanolu, biodīzeļdegvielu un citas biodegvielas

0,442

0,442

0,442

L9

Šķidrā veida atkritumi, ieskaitot bioloģiski noārdāmus atkritumus un neatjaunojamos atkritumus (tai skaitā pirolīzes eļļu, kausētus taukus, taukus un izlietotos graudus)

0,250

0,250

0,290

Gāzveida kurināmais

G10

Dabasgāze, SNG, SDG un biometāns

0,533

0,533

0,538

G11

Rafinēšanas gāze, ūdeņradis un sintēzes gāze

0,450

0,450

0,450

G12

Biogāze, kas iegūta no anaerobās sadalīšanas, atkritumu poligona un notekūdeņu attīrīšanas

0,428

0,428

0,428

G13

Koksa gāze, domnas gāze, kalnrūpniecības gāze un citas atgūstamās gāzes (izņemot rafinēšanas gāzi)

0,358

0,358

0,358

Cits

O14

Siltuma pārpalikums (ieskaitot augstas temperatūras procesu izplūdes gāzes, eksotermiskas ķīmiskās reakcijas produktus)

0,300

O15

Kodolenerģija

0,300

O16

Saules enerģija

0,300

O17

Ģeotermālā enerģija

0,300

O18

Cita veida kurināmais, kas nav minēts šajā tabulā

0,300

II. Lietderības koeficienti atsevišķai siltumenerģijas ražošanai

Kurināmais

Kategorija

Kurināmā veids

Siltumenerģijas izmantošanas veids

Karstais ūdens

Tvaiks1

Dūmgāzu tiešā izmantošana2

Cietais kurināmais

S1

Akmeņogles, ieskaitot antracītu, bitumena ogles, melno lignītu, koksu, puskoksu, naftas koksu

0,88

0,83

0,80

S2

Lignīts, lignīta briketes, slānekļa nafta

0,86

0,81

0,78

S3

Kūdra, kūdras briketes

0,86

0,81

0,78

S4

Sausa biomasa, ieskaitot koksnes granulas un briketes, žāvēta šķelda, tīri koksnes atlikumi, riekstu čaumalas un olīvu un citi kauliņi

0,86

0,81

0,78

S5

Cita cietā biomasa, ieskaitot visu veidu cieto biomasu, kas nav uzskaitīta kategorijā S4, kā arī melnais un brūnais atsārms

0,80

0,75

0,72

S6

Sadzīves un rūpnieciskie atkritumi (neatjaunojamie) un atjaunojamie/bioloģiski noārdāmie atkritumi

0,80

0,75

0,72

Šķidrais kurināmais

L7

Mazuts, gāzeļļa, dīzeļeļļa, citi naftas produkti

0,85

0,80

0,77

L8

Biodegvielas, ieskaitot biometanolu, bioetanolu, biobutanolu, biodīzeļdegvielu un citas biodegvielas

0,85

0,80

0,77

L9

Šķidrā veida atkritumi, ieskaitot bioloģiski noārdāmus atkritumus un neatjaunojamos atkritumus (ieskaitot pirolīzes eļļu, kausētus taukus, taukus un izlietotos graudus)

0,75

0,70

0,67

Gāzveida kurināmais

G10

Dabasgāze, SNG, SDG un biometāns

0,92

0,87

0,84

G11

Rafinēšanas gāze, ūdeņradis un sintēzes gāze

0,90

0,85

0,82

G12

Biogāze, kas iegūta no anaerobās sadalīšanas, atkritumu poligona un notekūdeņu attīrīšanas

0,80

0,75

0,72

G13

Koksa gāze, domnas gāze, kalnrūpniecības gāze un citas atgūstamās gāzes (izņemot rafinēšanas gāzi)

0,80

0,75

0,72

Cits

O14

Siltuma pārpalikums (ieskaitot augstas temperatūras procesu izplūdes gāzes, eksotermiskas ķīmiskās reakcijas produktus)

0,92

0,87

O15

Kodolenerģija

0,92

0,87

O16

Saules enerģija

0,92

0,87

O17

Ģeotermālā enerģija

0,92

0,87

O18

Cita veida kurināmais, kas nav minēts šajā tabulā

0,92

0,87

Piezīmes.
1 Šīs vērtības izmanto stacijām, kas darbojas ar tvaiku un nodotas ekspluatācijā pēc 2015. gada 31. decembra. Ja šādām stacijām, aprēķinot lietderības koeficientu atsevišķai siltumenerģijas ražošanai, neņem vērā kondensāta atgūšanu, tad tabulā norādītās vērtības tvaikam palielina par 5 procentpunktiem.
2 Šīs vērtības izmanto, ja dūmgāzu temperatūra ir 250 °C vai augstāka.

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
2. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr. 561
Korekcijas koeficienti z novērstajiem tīkla zudumiem, kas piemērojami lietderības koeficienta aprēķinam atsevišķai elektroenerģijas ražošanai

Spriegums tīklā, kuram pieslēgta koģenerācijas elektrostacija

Attiecībā uz elektroenerģiju, kas nodota tīklā

Attiecībā uz elektroenerģiju, kas patērēta koģenerācijas elektrostacijā

345 kV vai lielāks

1

0,976

No 200 līdz 345 kV (neieskaitot)

0,972

0,963

No 100 līdz 200 kV (neieskaitot)

0,963

0,951

No 50 līdz 100 kV (neieskaitot)

0,952

0,936

No 12 līdz 50 kV (neieskaitot)

0,935

0,914

No 0,45 līdz 12 kV (neieskaitot)

0,918

0,891

Mazāks par 0,45 kV

0,888

0,851

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
3. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr. 561
Attiecība starp koģenerācijas iekārtas uzstādīto elektrisko un siltuma jaudu dažādām koģenerācijas tehnoloģijām

Nr.
p. k.

Koģenerācijas tehnoloģija

Attiecība starp elektroenerģiju un siltumenerģiju α

1.

Kombinētā cikla gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju

0,95

2.

Tvaika kondensācijas turbīna ar termofikācijas nozartvaiku

0,45

3.

Tvaika pretspiediena turbīna

0,45

4.

Gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju

0,55

5.

Iekšdedzes dzinējs

0,75

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
4. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr. 561
Koģenerācijas elektrostacijas gada pārskats

(Pielikums grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176)

Koģenerācijas elektrostacijas gada pārskatā norāda šādu informāciju:

1. Vispārīga informācija par koģenerācijas elektrostaciju:

1.1. komersants (nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs);

1.2. oficiālā elektroniskā adrese;

1.3. koģenerācijas elektrostacijas atrašanās vieta (adrese vai zemesgabala kadastra numurs);

1.4. koģenerācijas elektrostacijas vai koģenerācijas iekārtas ekspluatācijā nodošanas gads;

1.5. koģenerācijas elektrostacijas vai koģenerācijas iekārtas uzstādītā jauda:

1.5.1. elektriskā (MW);

1.5.2. siltuma (MW)1;

1.6. koģenerācijas tehnoloģija;

1.7. izmantotā kurināmā veids/veidi;

1.8. darbinieku skaits;

1.9. lietderīgās siltumenerģijas lietotājs (nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs);

1.10. lietderīgās siltumenerģijas izmantošanas veids (karstais ūdens, tvaiks vai dūmgāzu tiešā izmantošana);

1.11. persona, kura saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 5. punkta "a" vai "b" apakšpunktu uzskatāma par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju, un dati, kas ļauj šo personu nepārprotami identificēt2;

1.12. spriegums tīklā, kuram pieslēgta koģenerācijas elektrostacija (kV);

1.13. kontaktpersona (elektroniskā pasta adrese, tālruņa numurs), ar kuru birojs var sazināties saistībā ar plānotajām pārbaudēm;

1.14. kontaktpersona (tālruņa numurs), kura var nodrošināt biroja pārstāvjiem piekļuvi koģenerācijas elektrostacijai;

1.15. skaitītāju identifikācijas numuri.

Piezīmes.
1 Koģenerācijas elektrostacijas uzstādītā siltuma jauda, kas atbilst elektrostacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu izgatavotāja noteikto bruto siltumjaudu summai.
2 Ja komersants objektīvu iemeslu dēļ nevar noskaidrot personu, kura uzskatāma par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju, vai nevar iegūt atsevišķas ziņas par minēto personu vai ja šādas personas nav, komersants norāda iemeslus, kuru dēļ ziņas par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju netiek sniegtas.

2. Informācija par koģenerācijas elektrostacijas darbību:

2.1. informācija par koģenerācijas iekārtā patērēto kurināmo1 (pa mēnešiem, kopā gadā):

2.1.1. gāzes patēriņš (1000 m3);

2.1.2. gāzes zemākā siltumspēja (MWh/1000 m3);

2.1.3. gāzes patēriņš (MWh);

2.1.4. gāzes cena2 (EUR/1000 m3);

2.1.5. šķidrā kurināmā patēriņš (t);

2.1.6. šķidrā kurināmā zemākā siltumspēja (MWh/t);

2.1.7. šķidrā kurināmā patēriņš (MWh);

2.1.8. šķidrā kurināmā cena (EUR/t);

2.1.9. cietā kurināmā patēriņš (m3 ber);

2.1.10. cietā kurināmā blīvums (kg/m3 ber);

2.1.11. cietā kurināmā zemākā siltumspēja (MWh/t);

2.1.12. cietā kurināmā patēriņš (MWh);

2.1.13. cietā kurināmā cena (EUR/m3 ber);

2.1.14. kopējais kurināmā patēriņš (MWh);

2.2. informācija par koģenerācijas iekārtā saražoto un izlietoto siltumenerģiju (pa mēnešiem, kopā gadā):

2.2.1. koģenerācijas iekārtā saražotā siltumenerģija (MWh);

2.2.2. lietotājam pārdotā lietderīgā siltumenerģija (MWh);

2.2.3. lietderīgās siltumenerģijas pārdošanas cena (EUR/MWh);

2.3. informācija par biogāzes ražošanas iekārtā izmantoto kurināmā izejvielu4 biogāzes ražošanai (pa mēnešiem, kopā gadā):

2.3.1. kurināmā izejvielas nosaukums atbilstoši šo noteikumu 7. pielikumam:

2.3.1.1. patēriņš naturālā izteiksmē (t; m3 (norādīt atbilstošo));

2.3.1.2. īpatsvars kopējā izejvielu apjomā (%);

2.4. informācija par koģenerācijas iekārtā saražoto, pārdoto un pirkto elektroenerģiju (pa mēnešiem, kopā gadā):

2.4.1. saražotā elektroenerģija (MWh);

2.4.2. tīklā nodotā elektroenerģija (MWh), tai skaitā:

2.4.3. obligātā iepirkuma ietvaros pārdotā (MWh);

2.4.4. elektroenerģijas tirgū pārdotā (MWh);

2.4.5. pirktā elektroenerģija (MWh);

2.4.6. koģenerācijas iekārtas faktiskais kopējais lietderības koeficients3 (%);

2.4.7. par koģenerācijā saražotu atzīstamā elektroenerģija (MWh);

2.4.8. koģenerācijā saražotās elektroenerģijas pārdošanas cena (EUR/MWh).

3. Pārskata periodā spēkā esoša lietderīgās siltumenerģijas pārdošanas līguma kopija.

4. Regulatora lēmuma kopija par siltumenerģijas tarifu (ja attiecināms).

5. Dokumentu kopijas, kuri apliecina ikmēneša pārdotās siltumenerģijas apjomu un cenu.

6. Auditora ziņojums.

7. Kurināmā siltumspējas noteikšana:

7.1. apraksts par izmantotā kurināmā siltumspējas noteikšanu; 

7.2. aprēķina piemērs par izmantotā kurināmā siltumspējas noteikšanu. 

8. Informācija par mērīšanas līdzekļiem un mērīšanas līdzekļu sistēmām:

8.1. mērīšanas līdzekļu un mērīšanas līdzekļu sistēmu uzskaitījums, identifikācijas numuri un verificēšanas vai kalibrēšanas termiņi;

8.2. izmantoto kurināmā mērīšanas līdzekļu vai mērīšanas līdzekļu sistēmu darbības apraksts (ja attiecināms);

8.3. biogāzes stacijā izmantoto biogāzes izejvielu mērīšanas līdzekļu vai mērīšanas līdzekļu sistēmu darbības apraksts (ja attiecināms).

9. Dokumentu kopijas par laboratorijās veiktajiem mērījumiem.

10. Paskaidrojuma raksts par pārskata gadā veiktajām izmaiņām koģenerācijas elektrostacijā, tai skaitā norādot koģenerācijas elektrostacijas elementus, ko skar attiecīgās izmaiņas.

11. Informācija par elektrostacijas pamatlīdzekļu nolietojumu.

Piezīmes.
1 Sniedz informāciju par tiem kurināmā veidiem, kuri faktiski ir patērēti. Gāzveida kurināmos norāda pēc dabasgāzes parauga. Beramos kurināmos (koksnes šķelda, skaidas, kubikmetros mērāma biomasa) norāda pēc koksnes šķeldas parauga. Citu veidu kurināmos norāda pēc degvieleļļas parauga.
2 Visas cenas un tarifus norāda bez PVN. Dabasgāzes tarifu un patēriņu norāda, ņemot vērā faktisko vai normatīvo zemāko siltumspēju, kas pēc iesniedzēja izvēles lietota informācijas tabulā.
3 Aprēķina, izmantojot šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minēto formulu.
4 Aizpilda komersants, kas elektroenerģiju ražo biogāzes elektrostacijā.

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
5. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr. 561
Jaudas komponentes korekcijas aprēķins

Diena, mēnesis, gads, stunda1

Pārdotās elektroenerģijas apjoms2 (MWh)

Elektroenerģijas biržas spot cena3 (euro/MWh)

Koģenerācijas mainīgās izmaksas4 (euro/MWh)

Papildus ieņēmumu aprēķins5 (euro) [(3) – (4)] x (2)

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

dd.mm.gggg. 00:00    
dd.mm.gggg. 01:00    
dd.mm.gggg. 02:00    
dd.mm.gggg. 03:00    
dd.mm.gggg. 04:00    
dd.mm.gggg. 05:00    
dd.mm.gggg. 06:00    
dd.mm.gggg. 07:00    
dd.mm.gggg. 08:00    
dd.mm.gggg. 09:00    
dd.mm.gggg. 10:00    
dd.mm.gggg. 11:00    
dd.mm.gggg. 12:00    
dd.mm.gggg. 13:00    
dd.mm.gggg. 14:00    
dd.mm.gggg. 15:00    
dd.mm.gggg. 16:00    
dd.mm.gggg. 17:00    
dd.mm.gggg. 18:00    
dd.mm.gggg. 19:00    
dd.mm.gggg. 20:00    
dd.mm.gggg. 21:00    
dd.mm.gggg. 22:00    
dd.mm.gggg. 23:00    
Kopā dienā    
[…]    
Jaudas komponentes korekcija mēnesī (euro)6    

Piezīmes.
1 Iesniedz, sākot ar stundu, kurā koģenerācijas stacijas saražotās un tirgotājam pārdotās elektroenerģijas apjoms pārsniedz lielumu, kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

P × 1200 , kur

P – koģenerācijas stacijā uzstādītā elektriskā jauda (MW).
Vienā siltumapgādes sistēmas operatora licences zonā esošām vienam komersantam piederošām koģenerācijas stacijām, kas pieslēgtas elektroenerģijas pārvades sistēmai, pārdotās elektroenerģijas apjomu, pēc kura sasniegšanas jāsāk veikt jaudas komponentes korekcijas aprēķins, nosaka summāri, reizinot koģenerācijas staciju kopējo uzstādīto elektrisko jaudu ar 1200 stundām. Elektroenerģijas apjoma uzskaiti uzsāk katra gada 1. novembrī.
2 Apjomu norāda MWh ar precizitāti trīs zīmes aiz komata.
3 Stundas elektroenerģijas biržas spot cenu nosaka saskaņā ar Nordpoolspot biržas Latvijas cenu apgabala spot cenu euro /MWh ar precizitāti divas zīmes aiz komata.
4 Koģenerācijas mainīgās izmaksas (euro /MWh) ar precizitāti divas zīmes aiz komata aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Tg – koģenerācijas stacijā par kurināmo izmantotās dabasgāzes faktiskā gala cena bez PVN un dabasgāzes akcīzes nodokļa (euro /MWh);
Ta – dabasgāzes akcīzes nodoklis (euro /MWh), ja tāds koģenerācijas stacijai tiek piemērots;
CO2Intercontinental Exchange (ICE) biržā noteiktā European Emission Allowances (EUA) cena (euro /t).
5 Papildu ieņēmumus (euro) ar precizitāti divas zīmes aiz komata aprēķina katrai stundai, no elektroenerģijas biržas cenas (3. aile) atņemot koģenerācijas mainīgās izmaksas (4. aile) un rezultātu reizinot ar pārdotās enerģijas apjomiem (2. aile).
6 Jaudas komponentes korekciju aprēķina, reizinot mēneša kopējo papildu ieņēmumu summu (5. aile) ar koeficientu 0,75. Ja jaudas komponentes korekcija ir negatīvs skaitlis, to pieņem vienādu ar nulli.

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
6. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr. 561
Koeficientu kAER, kgst un k vērtības dabasgāzes patēriņa apjoms atkarībā no koģenerācijas elektrostacijā uzstādītās elektriskās jaudas

(Pielikums grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 176)

Nr.
p.k.

Koģenerācijas elektrostacijā uzstādītā elektriskā jauda

Koeficienta kAER vērtība

Koeficienta k vērtība

Dabasgāzes patēriņa apjoms gadā (n. m3)

Koeficienta kgst vērtība

1.

Nepārsniedz 0,08 MW

217,002

1,240

25000–126000

99,82

2.

Lielāka par 0,08 MW, bet nepārsniedz 0,15 MW

194,925

1,231

126000–1260000

65,39

3.

Lielāka par 0,15 MW, bet nepārsniedz 0,20 MW

190,333

1,202

4.

Lielāka par 0,20 MW, bet nepārsniedz 0,40 MW

179,090

1,131

5.

Lielāka par 0,40 MW, bet nepārsniedz 0,60 MW

171,965

1,086

6.

Lielāka par 0,60 MW, bet nepārsniedz 0,80 MW

169,748

1,072

7.

Lielāka par 0,80 MW, bet nepārsniedz 1,00 MW

167,056

1,055

8.

Lielāka par 1,00 MW, bet nepārsniedz 1,50 MW

153,988

1,035

1260000–12600000

45,63

9.

Lielāka par 1,50 MW, bet nepārsniedz 2,00 MW

149,971

1,008

10.

Lielāka par 2,00 MW, bet nepārsniedz 2,50 MW

147,590

0,992

11.

Lielāka par 2,50 MW, bet nepārsniedz 3,00 MW

146,103

0,982

12.

Lielāka par 3,00 MW, bet nepārsniedz 3,50 MW

144,912

0,974

13.

Lielāka par 3,50 MW, bet nepārsniedz 4,00 MW

143,573

0,965

14.

Lielāka par 4,00 MW, bet nepārsniedz 20,00 MW

128,1

0,905

12600000–20000000

32,27

15.

Lielāka par 20,00 MW, bet nepārsniedz 40,00 MW  

20000000–100000000

22,51

16.

Lielāka par 40 MW  

virs 100000000

9,82

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
7. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr. 561
Biogāzes ražošanas iekārtās izmantojamās kurināmā izejvielas biogāzes ražošanai

1. Aļģes, ja tās audzētas uz zemes dīķos vai fotobioreaktoros.

2. Jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības, bet kuri nav savākti, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām.

3. Bioloģiski atkritumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības un kuri savākti, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām.

4. Ražošanas atkritumu biomasas frakcija, ko nevar izmantot pārtikas vai barības ķēdē, un citi organiskas izcelsmes atkritumi un ražošanas atlikumprodukti, tostarp materiāli no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības un lauksaimniecības ražošanas un pārtikas ražošanas un pārstrādes, un zvejniecības un akvakultūras nozares.

5. Salmi.

6. Kūtsmēsli un notekūdeņu dūņas.

7. Palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas un tukši palmu augļu ķekari.

8. Taleļļas darva.

9. Jēlglicerīns.

10. Cukurniedru izspaidas.

11. Vīnogu čagas un vīna nogulsnes.

12. Riekstu čaumalas.

13. Sēnalas.

14. Vālītes, kas attīrītas no kukurūzas graudiem.

15. Mežsaimniecības un uz mežsaimniecību balstītu nozaru atkritumu un atlikumu biomasas frakcija, proti, mizas, zari, pirms tirgū laišanas veiktas starpcirtes produkti, lapas, skujas, koku galotnes, zāģskaidas, ēveļskaidas, melnais atsārms, brūnais atsārms, šķiedru duļķes, lignīns un taleļļas darva.

16. Cits nepārtikas celulozes materiāls.

17. Cits lignocelulozes materiāls, izņemot zāģbaļķus un finierklučus.

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
8. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr. 561
Koģenerācijas stacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķins

(Pielikums MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

I. Koģenerācijas stacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķina gaita

1. Iekšējā peļņas norma ir diskonta likmes vērtība, pie kuras pašreizējā diskontētās naudas plūsmas vērtība ir vienāda ar sākotnēji ieguldītā kapitāla vērtību. Iekšējā peļņas norma tiek aprēķināta uz pēdējo gadu, kad ražotājs var izmantot tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28. vai 28.1 pantu. Iekšējo peļņas normu aprēķina, ņemot vērā koģenerācijas stacijas vienotā tehnoloģiskā cikla principu:

1.1. iekšējās peļņas normas aprēķinam izmanto datus par koģenerācijas stacijā veiktajām investīcijām, faktisko ieņēmumu un izdevumu datus un ekspluatācijas izmaksu līmeņatzīmes. Ja komersants nevar iesniegt kādu no koģenerācijas stacijas faktisko ieņēmumu vai izdevumu datiem, tad iekšējās peļņas normas aprēķinam norēķinu periodam, kas nav mazāks par vienu mēnesi, izmanto pielikumā noteiktās līmeņatzīmes;

1.2. aprēķinam nepieciešamos datus par elektroenerģijas apjomu un cenu, kas iepirkta obligātā iepirkuma ietvaros, birojs pieprasa publiskajam tirgotājam.

2. Iekšējo peļņas normu aprēķina ar pakāpeniskām iterācijām, izmantojot šādu formulu:

, kur

 TNPt – tīrā naudas plūsma jeb naudas plūsma (euro), kas paliek komersanta rīcībā pēc visu ražošanas izdevumu segšanas, kalendāra gadā t;

r – iekšējā peļņas norma (%);

t – kalendāra gads, par kuru tiek veikts aprēķins;

t0 – kalendāra gads, kad komersants ir sācis izmantot valsts atbalstu;

n – kalendāra gads, kad komersanta tiesībām, kas piešķirtas saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28. vai 28.pantu, beidzas izmantošanas laiks;

Istac – komersanta koģenerācijas stacijā veikto investīciju faktiskās vērtības (euro) atbilstoši iesniegtajai pamatojošajai dokumentācijai;

Ipiesl – komersanta elektrostacijas elektroenerģijas pieslēguma faktiskās izmaksas (euro) elektroenerģijas tīklam atbilstoši iesniegtajai pamatojošajai dokumentācijai;

Dt0 – līdz kalendāra gadam t0 (neieskaitot) par komersanta koģenerācijas staciju piešķirtais un faktiski saņemtais publiskais finansējums (euro), tai skaitā maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī cita finanšu palīdzība, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

3. Ja komersants investīcijas koģenerācijas stacijā ir veicis, pirms ir pieņemts lēmums par tiesību piešķiršanu saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28. vai 28.1 pantu, investīcijas koģenerācijas stacijā var noteikt saskaņā ar līmeņatzīmēm:

I0 = Pel t0 × Iīp × 1000, kur

Pel t0 – koģenerācijas stacijas uzstādītā elektriskā jauda (MW), kas norādīta līgumā ar publisko tirgotāju, kalendāra gadā t0;

Iīp – īpatnējo investīciju līmeņatzīmes (euro/kW) saskaņā ar šā pielikuma 1. tabulu.

4. Tīro naudas plūsmu kalendāra gadā t aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

  – tīrā naudas plūsma jeb naudas plūsma (euro), kas paliek komersanta rīcībā pēc visu ražošanas izdevumu segšanas, kalendāra gada t kalendāra mēnesī i;

Ipap_t – koģenerācijas stacijā veikto papildu investīciju faktiskās vērtības (euro), lai atbilstoši ražošanas tehnoloģijai un vienotā tehnoloģiskā cikla principam nodrošinātu koģenerācijas stacijas tehnoloģiskās funkcijas vai lai palielinātu koģenerācijas stacijas elektrisko jaudu, kalendāra gadā t;

Dt – kalendāra gadā t par komersanta koģenerācijas staciju piešķirtais un faktiski saņemtais publiskais finansējums (euro), tai skaitā maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī cita finanšu palīdzība, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

5. Tīro naudas plūsmu kalendāra gada t kalendāra mēnesī i aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

– koģenerācijas stacijas ieņēmumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i;

 – koģenerācijas stacijas izdevumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i.

6. Koģenerācijas stacijas ieņēmumus kalendāra gada t kalendāra mēnesī i aprēķina, izmantojot faktiskos datus vai līmeņatzīmes:

6.1. koģenerācijas stacijas ieņēmumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot faktiskos datus:

, kur

 – no komersanta koģenerācijas stacijas obligātā iepirkuma ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms (MWh) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem mēnesī no komersanta elektrostacijas obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu aprēķina kā pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējo mēnesī obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu, bet nepārsniedzot maksimāli atļauto obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjomu;

 – komersanta koģenerācijas stacijai piemērotā elektroenerģijas iepirkuma cena (euro/MWh) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Dabasgāzes koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas iepirkuma cenas aprēķinam nepieciešamo dabasgāzes tirdzniecības cenu nākotnes periodam nosaka kā pēdējā pilnā kalendāra gada vidējo dabasgāzes tirdzniecības cenu;

 – faktiskais ieturētais subsidētās elektroenerģijas nodoklis (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i;

 – komersanta ieņēmumi (euro) no koģenerācijas stacijā saražotās un pārdotās elektroenerģijas, kas nav pārdota obligātā iepirkuma ietvaros, kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Ieņēmumu aprēķinam nākotnes periodā elektroenerģijas cenu nosaka kā pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējo mēnesī ārpus obligātā iepirkuma pārdotās elektroenerģijas cenu, bet elektroenerģijas apjomu aprēķina kā pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējo mēnesī ārpus obligātā iepirkuma pārdoto elektroenerģijas apjomu;

 – siltumenerģijas pārdošanas cena vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktais siltumenerģijas ražošanas tarifs (euro/MWh) atbilstoši iesniegtajai pamatojošajai dokumentācijai kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem siltumenerģijas cenu nosaka kā pēdējā pilnā kalendāra gada vidējo mēneša siltumenerģijas cenu;

 – koģenerācijas stacijā saražotais lietderīgās siltumenerģijas apjoms (MWh) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem mēnesī saražotās lietderīgās siltumenerģijas apjomu aprēķina kā pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējo mēnesī saražoto lietderīgās siltumenerģijas apjomu;

6.2. koģenerācijas stacijas ieņēmumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot līmeņatzīmes:

, kur

  – siltumenerģijas ražošanas tarifs (euro/MWh) saskaņā ar šā pielikuma 8. tabulu kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem siltumenerģijas ražošanas tarifu nosaka kā pēdējā pilnā kalendāra gada vidējo mēneša siltumenerģijas ražošanas tarifu;

 – koģenerācijas stacijā uzstādītā neto siltuma jauda (MW) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i;

– komersanta koģenerācijas stacijas darba stundas (h) kalendāra gada t kalendāra mēnesī;

– koģenerācijas stacijā pašpatēriņam izmantotā siltumenerģija kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Pašpatēriņam izmantotais siltumenerģijas apjoms stacijām, kas darbojas ar poligongāzi, un biogāzes stacijām, kuras biogāzes ražošanai izmanto fermenterus, ir 30 %, bet pārējām koģenerācijas stacijām ir 0;

6.3. koģenerācijas stacijas, kura saņem garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, faktiskie ieņēmumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot faktiskos datus:

, kur

 – garantētā maksa (euro) par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu kalendāra gada t kalendāra mēnesī i;

6.4. koģenerācijas stacijas, kura saņem garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, ieņēmumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot līmeņatzīmes:

, kur

 – elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena (euro/MWh) atbilstoši šā pielikuma 7. tabulai. Koģenerācijas stacijām, par kurām tiek maksāta garantētā maksa par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, elektroenerģijas cenu nākotnes periodam nosaka kā pēdējā pilnā kalendāra gada vidējo cenu;

– elektrostacijas uzstādītā elektriskā jauda (MW), kas norādīta līgumā ar publisko tirgotāju.

7. Kalendāra gada t kalendāra mēnesī i koģenerācijas stacijas uzstādīto neto siltuma jaudu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

– koģenerācijas stacijas uzstādītā siltuma jauda, kas atbilst stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu izgatavotāja noteikto bruto siltumjaudu summai (MW).

8. Koģenerācijas stacijas darba stundas kalendāra gada t kalendāra mēnesī i aprēķina, izmantojot šādu formulu:

9. Koģenerācijas stacijas izdevumus (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i  aprēķina, izmantojot faktiskos datus vai līmeņatzīmes:

9.1. biomasas staciju izdevumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot faktiskos datus:

, kur

– patērētā kurināmā apjoms (MWh), kas nepieciešams komersanta koģenerācijas stacijas darbības nodrošināšanai, kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem mēnesī patērētā kurināmā apjomu aprēķina kā pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējo mēnesī patērētā kurināmā apjomu koģenerācijas stacijā;

 – kurināmā faktiskā cena (euro/MWh) atbilstoši iesniegtajai pamatojošajai dokumentācijai. Nākotnes periodiem kurināmā cenu nosaka kā pēdējā pilnā kalendāra gada vidējo mēneša kurināmā cenu;

I kop – koģenerācijas stacijā veikto kopējo faktisko investīciju apjoms (euro);

0,11 – koeficients, kas raksturo koģenerācijas stacijas ekspluatācijas izmaksu īpatsvaru veiktajās investīcijās, noteikts šā pielikuma 2. tabulā;

Nt – elektroenerģijas ražošanai piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas uzraudzības nodeva un valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu kalendāra gadā t (euro). Nākotnes periodu aprēķiniem nodevas apmēru pieņem tādu, kāds tas ir bijis pēdējā pilnā kalendāra gadā;

– jaudas maksa elektroenerģijas ražotājiem, kas noteikta atbilstoši uzstādītajai elektroenerģijas ražošanas jaudai un saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto tarifu, kalendāra gada t kalendāra mēnesī i (euro). Nākotnes periodu aprēķiniem jaudas maksas apmēru pieņem tādu, kāds tas ir bijis pēdējā pilnā kalendāra gadā;

9.2. biomasas staciju izdevumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot līmeņatzīmes:

, kur

– aprēķinātais patērētā kurināmā apjoms (MWh), kas nepieciešams komersanta koģenerācijas stacijas darbības nodrošināšanai kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem mēnesī patērētā kurināmā apjomu aprēķina kā pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējo mēnesī patērētā kurināmā apjomu koģenerācijas stacijā;

 – biomasas kurināmā cenas līmeņatzīme (euro/MWh), kas noteikta šā pielikuma 6. tabulā, kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem kurināmā cenu nosaka kā pēdējā pilnā kalendāra gada vidējo mēneša kurināmā cenu;

9.3. biogāzes staciju izdevumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot faktiskos datus:

, kur

Lbiog – biogāzes koģenerācijas stacijas ekspluatācijas izmaksu līmeņatzīme, kas noteikta šā pielikuma 3. tabulā atkarībā no gada un organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvara kopējā izejvielu apjomā. Aprēķinos izmanto zemāko šā pielikuma 3. tabulā norādīto ekspluatācijas izmaksu līmeņatzīmi dotajā aprēķinu periodā. Ja komersants, iesniedzot pamatojošo dokumentāciju, pierāda lielāku organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvaru kopējā izejvielu apjomā, aprēķinos izmanto augstāku atbilstošo šā pielikuma 3. tabulā norādīto līmeņatzīmi.

Nākotnes periodam izmanto zemāko šā pielikuma 3. tabulā norādīto ekspluatācijas izmaksu līmeņatzīmi dotajā aprēķinu periodā. Ja komersants, iesniedzot pamatojošo dokumentāciju, pierāda, ka pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējais organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvars kopējā izejvielu apjomā pārsniedz noteikto minimālo organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvaru kopējā izejvielu apjomā, tad nākotnes periodam organiskās izcelsmes atkritumu apjomu nosaka kā pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējo organiskas izcelsmes atkritumu apjomu kalendāra mēnesī un aprēķinos izmanto augstāku atbilstošo šā pielikuma 3. tabulā norādīto līmeņatzīmi;

9.4. biogāzes staciju izdevumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot līmeņatzīmes:

, kur

 – biogāzes un poligongāzes kurināmā cenas līmeņatzīme (euro/MWh), kas noteikta šā pielikuma 4. un 5. tabulā, kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem kurināmā cenu nosaka kā pēdējā pilnā kalendāra gada vidējo mēneša kurināmā cenu;

9.5. dabasgāzes staciju izdevumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot faktiskos datus:

, kur

– oglekļa dioksīda emisijas kvotu cena (euro/t) atbilstoši iesniegtajai pamatojošajai dokumentācijai. Nākotnes periodiem cenu pamato ar finanšu kontraktu cenu kotācijām. Ja kurināmā sadedzināšanas jauda ir 20 MW vai mazāka, vērtība ir 0;

0,05 – koeficients, kas raksturo koģenerācijas stacijas ekspluatācijas izmaksu īpatsvaru veiktajās investīcijās, noteikts šā pielikuma 2. tabulā;

9.6. dabasgāzes staciju izdevumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot līmeņatzīmes:

, kur

 – dabasgāzes kurināmā cenas līmeņatzīme (euro/MWh), kas noteikta šā pielikuma 9. tabulā, kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem kurināmā cenu nosaka kā pēdējā pilnā kalendāra gada vidējo mēneša kurināmā cenu.

10. Aprēķināto patērētā kurināmā apjomu kalendāra gada t kalendāra mēnesī i nosaka, izmantojot šādu formulu:

, kur

– pašpatēriņam izlietotā saražotā elektroenerģija (MWh), kas nosakāma kā iepriekšējo triju gadu vidējais rādītājs starpībai starp gadā saražoto un tīklā nodoto elektroenerģiju;

ηkoģ – koģenerācijas iekārtas lietderības koeficients, kas raksturo koģenerācijas stacijas vidējo efektivitāti. Iekārtas lietderības koeficients ir norādīts iekārtas tehniskajā dokumentācijā. Ja tāda nav pieejama, lietderības koeficientu dabasgāzes koģenerācijas stacijām nosaka 90 % un biomasas un biogāzes koģenerācijas stacijām 80 %.

11. Koģenerācijas stacijā veikto kopējo faktisko investīciju apjomu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Ikop = Istac + Ipap , kur

Ipap – komersanta koģenerācijas stacijā papildus veikto faktisko investīciju apjoms, tai skaitā kapitalizētu remontu izmaksas (euro).

12. Aprēķinā, kas veikts saskaņā ar šo pielikumu, vērtības naudas izteiksmē noapaļo līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata. Ja trešā zīme aiz komata ir no 0 līdz 4, centa vērtība nemainās. Ja trešā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9, centu noapaļo par vienu vienību uz augšu.

II. Līmeņatzīmes koģenerācijas stacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinam

1. tabula

Koģenerācijas staciju īpatnējo investīciju Iīp (euro/kWel) līmeņatzīmes

Uzstādītā elektriskā jauda PelBiogāzes stacijasBiomasas un biomasas gazifikācijas stacijasDabasgāzes stacijas
Nepārsniedz 0,5 MW400045001600
Lielāka par 0,5 MW, bet nepārsniedz 1 MW380045001600
Lielāka par 1 MW, bet nepārsniedz 2 MW380040001300
Lielāka par 2 MW, bet nepārsniedz 4 MW330040001100
Lielāka par 4 MW33003600

2. tabula

Koģenerācijas stacijas ekspluatācijas izmaksu līmeņatzīmes

TehnoloģijaLīmeņatzīmes
Biomasas stacijas11 % no koģenerācijas stacijā veiktajām investīcijām, gadā
Dabasgāzes stacijas5 % no koģenerācijas stacijā veiktajām investīcijām, gadā

3. tabula

Biogāzes koģenerācijas staciju ekspluatācijas izmaksu līmeņatzīme

 
Līdz 2022. gadam
2022.–2025. gads
2026.–2029. gads
No 2030. gada
Ekspluatācijas izmaksas, % no elektrostacijā veiktajām investīcijām (gadā)
Organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvars pret kopējo patērēto izejvielu apjomu biogāzes ražošanā (%)
mazāk par 50 %
vismaz 40 %, bet mazāk par 50 %
6 %
vismaz 50 %, bet mazāk par 70 %
vismaz 60 %, bet mazāk par 70 %
9 %
vismaz 70 %, bet mazāk par 80 %
vismaz 80 %, bet mazāk par 90 %
12 %
vismaz 80 %
vismaz 90 %
13 %

4. tabula

Biogāzes stacijām (izņemot stacijas, kurās izmanto biomasas gazifikāciju vai poligongāzes) piemērojamās kurināmā cenas līmeņatzīmes

Uzstādītā elektriskā jauda PelKurināmā cena bez PVN Ckur (euro/MWh)
2008.2009.2010.2011.2012.2013.2014.2015.2016.
Nepārsniedz 0,5 MW51,0840,5130,9835,4742,3943,6546,3148,1451,83
Lielāka par 0,5 MW, bet nepārsniedz 1 MW48,1138,1529,1933,4139,9341,1243,6245,3548,82
Lielāka par 1 MW46,1536,6027,9932,0538,3039,4441,8443,4946,83
 2017.2018.2019.2020.2021.2022.   
Nepārsniedz 0,5 MW52,3850,9848,0053,2852,4751,65   
Lielāka par 0,5 MW, bet nepārsniedz 1 MW49,3448,0245,2149,9349,1648,40   
Lielāka par 1 MW47,3246,0643,3749,9349,1648,40   

5. tabula

Poligongāzes cenas līmeņatzīmes

Uzstādītā elektriskā jauda PelKurināmā cena bez PVN Ckur (euro/MWh)
visi gadi
Visas jaudas10

6. tabula

Biomasas un biomasas gazifikācijas stacijām piemērojamās kurināmā cenas līmeņatzīmes

Kurināmā cena bez PVN Ckur (euro/MWh)
1995.
1996.
1997.
1998.
1999.
2000.
2001.
2002.
2003.
2004.
3,73
3,67
3,59
3,77
3,94
4,22
4,61
5,16
5,67
5,99
2005.
2006.
2007.
2008.
2009.
2010.
2011.
2012.
2013.
2014.
6,31
7,37
8,6
11,06
8,6
7,37
8,6
8,6
11,06
9,83
2015.
2016.
2017.
2018.
2019.
2020.
2021.
2022.
 
 
9,83
8,6
8,6
12,29
13,07
11,02
14,49
12,73
 
 

7. tabula

Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas (euro/MWhe) no 1995. gada līdz 2020. gadam

Gads
Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas (euro/MWhe)
 
Gads
Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas (euro/MWhe)
1995.
27,03
 
2008.
41,45
1996.
35,57
 
2009.
39,70
1997.
39,65
 
2010.
42,26
1998.
43,08
 
2011.
48,09
1999.
43,08
 
2012.
46,67
2000.
43,08
 
2013.
50,77
2001.
43,08
 
2014.
54,90
2002.
43,08
 
2015.
46,12
2003.
43,08
 
2016.
39,31
2004.
47,15
 
2017.
38,61
2005.
48,88
 
2018.
54,97
2006.
48,88
 
2019.
51,02
2007.
28,75
 
2020.
34,07

8. tabula

Siltumenerģijas ražošanas tarifs euro/MWh no 1995. gada līdz 2022. gadam

GadsSiltumenerģijas ražošanas tarifs (euro/MWh)* GadsSiltumenerģijas ražošanas tarifs (euro/MWh)
1995.11,67 2009.39,16
1996.12,12 2010.38,44
1997.12,24 2011.38,44
1998.12,28 2012.42,06
1999.12,33 2013.39,16
2000.12,38 2014.32,63
2001.12,38 2015.31,91
2002.12,38 2016.26,11
2003.12,38 2017.26,11
2004.12,38 2018.26,83
2005.16,51 2019.24,99
2006.21,76 2020.23,28
2007.26,11 2021.21,68
2008.36,99 2022.20,20

Piezīme. * Siltumenerģijas ražošanas tarifu veido siltumenerģijas vidējā cena gala patērētājiem, kas reizināta ar koeficientu 0,7252 (ražošanas tarifa īpatsvars gala tarifā).

9. tabula

Dabasgāzes tirdzniecības cenas līmeņatzīmes, ieskaitot akcīzes nodokli

Gads
1995.
1996.
1997.
1998.
1999.
2000.
2001.
2002.
Gada vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena, euro/MWh (bez PVN)
12,19
14,34
15,59
16,26
16,60
17,04
17,47
17,81
Gads
2003.
2004.
2005.
2006.
2007.
2008.
2009.
2010.
Gada vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena, euro/MWh (bez PVN)
18,34
19,47
20,82
22,18
24,42
36,06
37,74
39,57
Gads
2011.
2012.
2013.
2014.
2015.
2016.
2017.
2018.
Gada vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena, euro/MWh (bez PVN)
41,38
49,14
47,35
45,89
40,72
33,20
35,66
38,75
Gads
2019.
2020.
2021.
2022.
 
 
 
 
Prognozētā gada vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena, euro/MWh (bez PVN)
37,48
27,10
24,66
23,99
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 561Pieņemts: 02.09.2020.Stājas spēkā: 11.09.2020.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 175, 10.09.2020. OP numurs: 2020/175.3
Dokumenta valoda:
LVEN
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
317216
{"selected":{"value":"01.04.2022","content":"<font class='s-1'>01.04.2022.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.04.2022","iso_value":"2022\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2022.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"11.09.2020","iso_value":"2020\/09\/11","content":"<font class='s-1'>11.09.2020.-31.03.2022.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.04.2022
87
1
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"