Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.258

Rīgā 2001.gada 19.jūnijā (prot. Nr.28, 7.§)

Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus

Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 7.panta 3.punktu

1. Noteikumi nosaka atkritumu klasifikatoru un īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus cilvēku dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai.

2. Atkritumi ir klasificējami kategorijās atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam, kā arī nodaļās, grupās un klasēs atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.

3. Atkritumi ir uzskatāmi par bīstamiem, ja:

3.1. tiem piemīt vismaz viena no šo noteikumu 3.pielikumā minētajām īpašībām un to sastāvā ir:

3.1.1. atkritumi, kas radušies, veicot ārstniecisku darbību;

3.1.2. medikamenti, kā arī medicīnā un veterinārmedicīnā izmantojamas ķīmiskās vielas, mikrobioloģiskie preparāti un to toksīni;

3.1.3. koksnes konservanti;

3.1.4. biocīdi;

3.1.5. augu aizsardzības līdzekļi;

3.1.6. šķīdinātāju atlikumi;

3.1.7. halogēnus saturošas organiskās vielas, kas nav izmantotas par šķīdinātājiem, izņemot inertus polimēru materiālus;

3.1.8. cianīdus un smagos metālus (arī Cr, Hg un Cd) saturošas dūņas;

3.1.9. minerāleļļas un eļļu saturošas vielas (metālapstrādes dūņas);

3.1.10. eļļas, ogļūdeņražu un ūdens maisījumi, emulsijas;

3.1.11. polihlorētos bifenilus vai polihlorētos terfenilus saturošas vielas (dielektriķi);

3.1.12. darvu saturoši materiāli, kas radušies rafinēšanas un destilēšanas procesā, kā arī pirolītiskā apstrādē (kuba atlikumi);

3.1.13. tekstilkrāsas, tipogrāfijas krāsas, pigmenti, eļļas krāsas, emaljas krāsas, lakas un glazūras;

3.1.14. sveķi, lateksi, plastifikatori, līmes un virsmas aktīvās vielas;

3.1.15. neidentificētas ķīmiskas vielas, kas radušās pētnieciskā, mācību vai tehniskā darbā, kuru ietekme uz cilvēku un vidi nav zināma (vielu un produktu atlikumi no laboratorijām);

3.1.16. pirotehniski un citi sprāgstoši materiāli;

3.1.17. fotoķimikālijas un attīstīšanas materiāli;

3.1.18. materiāli, kas satur kādu no polihlorētajam dibenzo-furānam līdzīgām vielām;

3.1.19. materiāli, kas satur kādu no polihlorētajam dibenzo-p-dioksīnam līdzīgām vielām;

3.2. tiem piemīt vismaz viena no šo noteikumu 3.pielikumā minētajām īpašībām, to sastāvā ir vismaz viena no šo noteikumu 4.pielikumā minētajām vielām vai savienojumiem un:

3.2.1. dzīvnieku vai augu ziepes, tauki vai vaski;

3.2.2. nehalogenētas organiskās vielas, kas nav izmantotas par šķīdinātājiem;

3.2.3. neorganiskas vielas, kurās nav metālu vai to savienojumu;

3.2.4. pelni vai izdedži;

3.2.5. augsne, smilts, māls, arī gultnes padziļināšanas atlikumi;

3.2.6. cianīdus nesaturošas metālapstrādes dūņas;

3.2.7. metālu putekļi un pulveri;

3.2.8. izlietoti katalizatori;

3.2.9. metālus vai metālu savienojumus saturoši šķidrumi vai dūņas;

3.2.10. atlikumi no piesārņojuma attīrīšanas un kontroles iekārtām (gāzu attīrīšanas telpu putekļi), izņemot šo noteikumu 3.2.11., 3.2.12. un 3.2.15.apakšpunktā minētos atkritumus;

3.2.11. skruberu dūņas;

3.2.12. ūdens attīrīšanas iekārtu dūņas;

3.2.13. dekarbonizēšanas procesa atliekas;

3.2.14. jonu apmaiņas kolonnu atliekas;

3.2.15. notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav apstrādātas vai piemērotas izmantošanai lauksaimniecībā;

3.2.16. atlikumi no cisternu un iekārtu tīrīšanas;

3.2.17. bīstamas vielas vai atkritumus saturošas iekārtas;

3.2.18. bīstamas vielas vai atkritumus saturoši konteineri (iepakojumi, gāzes baloni);

3.2.19. akumulatori un citas baterijas;

3.2.20. augu eļļas;

3.2.21. sadzīvē radušies bīstamie atkritumi.

4. Atkritumi, kuriem piemīt šo noteikumu 3.pielikumā minētās īpašības un kuru kods ir H3A, H3B, H4, H5, H6, H7 un H8, uzskatāmi par bīstamiem, ja tiem piemīt vēl vismaz viena no šādām īpašībām:

4.1. uzliesmojuma temperatūra ir lielāka par 55 -C;

4.2. atkritumu sastāvā ir viena vai vairākas īpaši toksiskas vielas, un to kopējā koncentrācija ir ne mazāka par 0,1 %;

4.3. atkritumu sastāvā ir viena vai vairākas toksiskas vielas, un to kopējā koncentrācija ir ne mazāka par 3 %;

4.4. atkritumu sastāvā ir viena vai vairākas kaitīgas vielas, un to kopējā koncentrācija ir ne mazāka par 25 %;

4.5. atkritumu sastāvā ir viena vai vairākas kodīgas vielas, kuras saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.228 "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtība" atbilst kodam R35, un to kopējā koncentrācija ir ne mazāka par 1 %;

4.6. atkritumu sastāvā ir viena vai vairākas kodīgas vielas, kuras saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.228 "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtība" atbilst kodam R34, un to kopējā koncentrācija ir ne mazāka par 5 %;

4.7. atkritumu sastāvā ir viena vai vairākas kairinošas vielas, kuras saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.228 "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtība" atbilst kodam R41, un to kopējā koncentrācija ir ne mazāka par 10 %;

4.8. atkritumu sastāvā ir viena vai vairākas kairinošas vielas, kuras saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.228 "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtība" atbilst kodam R36, R37 vai R38, un to kopējā koncentrācija ir ne mazāka par 20 %;

4.9. atkritumu sastāvā ir viena vai vairākas vielas, par kurām zināms, ka tās ir kancerogēnas, un to kopējā koncentrācija ir ne mazāka par 0,1 %.

5. Atzīt par spēku zaudējušiem:

5.1. Ministru kabineta 1997.gada 12.augusta noteikumus Nr.298 "Noteikumi par bīstamo atkritumu klasifikāciju un bīstamības kritērijiem" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 204./205./206.nr.; 2000, 11./12.nr.);

5.2. Ministru kabineta 1999.gada 9.februāra noteikumus Nr.39 "Sadzīves atkritumu klasificēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 41./42.nr.).

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības

ministrs V.Makarovs

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 23.jūniju.

1.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.258

Atkritumu kategorijas