Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Publisko aģentūru likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt publisko aģentūru darbības tiesiskos pamatus, kā arī valsts un atvasinātu publisku personu resursu efektīvu izmantošanu sabiedrības vajadzību apmierināšanai un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai.

2.pants. Aģentūras juridiskais statuss

(1) Valsts aģentūra ir Ministru kabineta locekļa (turpmāk — ministrs) padotībā esoša iestāde, kurai ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem ir noteikta kompetence pakalpojumu sniegšanas jomā.

(2) Pašvaldības aģentūra ir pašvaldības izveidota budžeta finansēta pašvaldības iestāde, kurai ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem ir noteikta kompetence pakalpojumu sniegšanas jomā.

(3) Uz atvasinātu publisku personu izveidotām aģentūrām attiecināmas šajā likumā noteiktās normas, kas nosaka pašvaldību aģentūru darbību.

(4) Uz vairāku ministriju darbības jomā izveidotām valsts aģentūrām ir attiecināmas šajā likumā noteiktās normas, kas nosaka valsts aģentūru darbību, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Uz vairāku pašvaldību kopīgi izveidotām pašvaldību aģentūrām attiecināma likumā “Par pašvaldībām” noteikto kopīgo iestāžu izveidošanas kārtība, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(6) Valsts un pašvaldības kopīgi izveidotām aģentūrām piemēro šā likuma normas, kas nosaka valsts aģentūru darbību, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

3.pants. Aģentūru veidi

(1) Lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu pārvaldes uzdevumu īstenošanā, valsts var izveidot valsts aģentūras, bet pašvaldības — pašvaldību aģentūras.

(2) Ja atvasinātai publiskai personai likumā ir piešķirtas tiesības izveidot iestādi, tā var izveidot aģentūru, uz kuru attiecināmas tiesību normas, kas regulē pašvaldību aģentūru izveidošanu un darbību.

(3) Ja valsts un pašvaldību resursu efektīvai izmantošanai, kopīgu funkciju nodrošināšanai un sabiedrības vajadzību apmierināšanai tas ir lietderīgi, valsts un pašvaldība, kā arī Ministru kabinets vairāku ministriju darbības jomā un vairākas pašvaldības ir tiesīgas izveidot kopīgu aģentūru, kas darbojas vairāku tiešās un pastarpinātās vai tiešās pārvaldes iestāžu kompetences jomā.

(4) Valsts aģentūrai un vairāku ministriju darbības jomā izveidotai valsts aģentūrai nosaukumā ietver vārdkopu “valsts aģentūra” vai tās saīsinājumu “v/a”; pašvaldības aģentūrai vai vairāku pašvaldību izveidotai aģentūrai — vārdkopu “pašvaldības aģentūra” vai tās saīsinājumu “p/a”; valsts un pašvaldības kopīgi izveidotām aģentūrām — vārdkopu “valsts un pašvaldības aģentūra” vai tās saīsinājumu “vp/a”.

II nodaļa
Valsts aģentūra

4.pants. Valsts aģentūras darbības joma

(1) Valsts aģentūra nodrošina pakalpojumu sniegšanu likumos un Ministru kabineta noteikumos noteikto valsts pārvaldes uzdevumu izpildes ietvaros, tai skaitā valsts un starptautisku projektu un programmu īstenošanu no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, citiem pašu ieņēmumiem, dāvinājumiem, ziedojumiem un ārvalstu finanšu palīdzības, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Valsts aģentūras darbību regulē Ministru kabineta apstiprināts nolikums. Nolikumā norāda:

1) valsts aģentūras nosaukumu;

2) ministru, kura padotībā valsts aģentūra nodota, un kārtību, kādā tiek uzraudzīta valsts aģentūras darbība;

3) valsts aģentūras izveidošanas mērķi;

4) valsts aģentūras uzdevumus;

5) administratīvo aktu izdošanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

(3) Valsts aģentūra veic citus vienreizējus uzdevumus, kas tai uzdoti ar Ministru kabineta lēmumu.

5.pants. Valsts aģentūras sniegtie pakalpojumi

(1) Valsts aģentūra sniedz maksas pakalpojumus, nodrošinot valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu cenrādi. Ministru kabineta noteikumos par pakalpojumu cenrādi nosaka maksāšanas kārtību, likmes un atvieglojumus, ja citos likumos nav noteikts citādi.

(2) Ministru kabinets nosaka valsts aģentūru sniegto maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku un izcenojumu apstiprināšanas kārtību.

(3) Valsts aģentūra, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos sadarbības ietvara pamatprincipus, sniedz pakalpojumus citām valsts un pašvaldību iestādēm un privātpersonām, kas īsteno pārvaldes uzdevumus, bez maksas, ja tas neprasa valsts aģentūrai papildu resursus datu apstrādei un analīzei.

(4) Valsts aģentūra var sniegt pakalpojumus, kas atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu izpildei dotēti no vispārējiem ieņēmumiem.

(5) Ieņēmumi par maksas pakalpojumiem paliek valsts aģentūras rīcībā un izlietojami valsts pārvaldes uzdevumu izpildei nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanai (izņemot šā likuma 13.panta ceturtajā daļā minēto gadījumu).

(6) Informācija par valsts aģentūras sniegto pakalpojumu izcenojumiem un atbrīvojumiem no maksas publicējama valsts aģentūras mājaslapā internetā.

6.pants. Valsts aģentūras administratīvo aktu izdošana un apstrīdēšana

(1) Likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā valsts aģentūra izdod administratīvos aktus.

(2) Valsts aģentūras izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ja citā likumā nav noteikts citādi.

7.pants. Valsts aģentūras izveidošana, reorganizēšana un likvidēšana

(1) Valsts aģentūru izveido, reorganizē un likvidē Ministru kabinets, pamatojoties uz likumu vai pēc savas iniciatīvas, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.pantā noteiktās prasības.

(2) Izveidojot, reorganizējot vai likvidējot valsts aģentūru, Ministru kabinets izvērtē tās izveidošanas, reorganizēšanas vai likvidēšanas nepieciešamību atkarībā no lietderīguma, efektivitātes un citiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem pamatprincipiem.

(3) Ja valsts aģentūra tiek reorganizēta vai likvidēta, sastāda tās slēguma bilanci, norādot mantas vērtību un saistību un prasību apjomu, pamatojoties uz inventarizācijas un grāmatvedības uzskaites datiem.

8.pants. Valsts aģentūras darbības uzraudzība

(1) Ministrs padotību pār valsts aģentūru īsteno tieši vai ar ministrijas vai citas valsts pārvaldes nozares vadošās iestādes starpniecību (turpmāk — uzraugošā institūcija). Padotība tiek īstenota pārraudzības formā. Izņēmuma gadījumā, izvērtējot valsts aģentūrai nodoto valsts pārvaldes uzdevumu raksturu, to pildīšanas efektivitāti, tiesiskuma un demokrātiskas kontroles nodrošināšanas apsvērumus, valsts aģentūras darbībai var noteikt pakļautības formu.

(2) Īstenojot padotību, ministrs:

1) ieceļ amatā un atbrīvo no amata valsts aģentūras direktoru;

2) novērtē valsts aģentūras darbības rezultātus;

3) ierosina pārbaužu veikšanu valsts aģentūrā;

4) ierosina disciplinārlietu vai dienesta pārbaudi saistībā ar valsts aģentūras direktora darbību;

5) veic citus normatīvajos aktos noteiktos pasākumus.

(3) Ministram un uzraugošajai institūcijai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par valsts aģentūras darbību.

9.pants. Valsts aģentūras direktors

(1) Valsts aģentūras direktors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos tiešās pārvaldes iestādes vadītāja uzdevumus, kā arī:

1) izstrādā valsts aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģijas un budžeta projektu;

2) apstiprina valsts aģentūras darba plānu kārtējam gadam;

3) nodrošina valsts aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģijas, budžeta un kārtējā gada darba plāna izpildi;

4) sniedz atbildīgajam ministram, viņa pilnvarotajai amatpersonai, kā arī uzraugošajai institūcijai nepieciešamo informāciju un priekšlikumus valsts aģentūras darbības jautājumos;

5) veic citus uzdevumus, kas noteikti valsts aģentūras darbību reglamentējošos normatīvajos aktos.

(2) Valsts aģentūras direktors ir atbildīgs par valsts aģentūras finanšu līdzekļu racionālu izlietošanu atbilstoši veicamajiem valsts pārvaldes uzdevumiem.

(3) Valsts aģentūras direktoru izraugās konkursa kārtībā. Attiecībā uz konkursa norisi piemēro kārtību, kāda noteikta valsts civildienesta ierēdņiem.

(4) Valsts aģentūras direktoru amatā ieceļ atbildīgais ministrs uz pieciem gadiem. Novērtējot aģentūras darbības rezultātus, valsts aģentūras direktoru var iecelt amatā atkārtoti vai atbrīvot no amata pirms noteiktā termiņa saskaņā ar citiem likumiem.

10.pants. Darba samaksa valsts aģentūrā

Darba samaksu valsts aģentūrā nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

11.pants. Valsts aģentūras darbības plānošana

(1) Valsts aģentūras darbības plānošanas dokumenti ir vidēja termiņa darbības stratēģija un darba plāns kārtējam gadam.

(2) Izstrādājot valsts aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģiju, ministrs un aģentūras direktors vienojas par valsts aģentūrai nodoto valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu.

(3) Vidēja termiņa darbības stratēģija ir valsts aģentūras darbības plānošanas dokuments, kas nodrošina valsts aģentūras darbības un budžeta plānošanas savstarpējo sasaisti atbilstoši attiecīgajā jomā apstiprinātajiem attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgās ministrijas vidēja termiņa darbības stratēģijai un tiesību aktiem. Vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādā trim gadiem un to kopā ar aģentūras budžetu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Valsts aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģijā nosaka:

1) valsts aģentūras mērķus, darbības virzienus un vidēja termiņa prioritātes;

2) valsts aģentūras sniedzamos pakalpojumus, to attīstību, ieviešanu un pieejamības nodrošināšanu, kā arī raksturo valsts aģentūras klientus un to vajadzības;

3) valsts aģentūras sasniegtos un plānotos darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus atbilstoši aģentūras darbības virzieniem uzraugāmajā vai ieviešamajā politikas jomā un tajā noteiktajiem politikas rezultātiem;

4) valsts aģentūras plānotos ieņēmumu avotus un ieņēmumu izlietojumu;

5) nozares ministrijas piešķirtā finansējuma nepieciešamības pamatojumu turpmākajam plānošanas periodam;

6) citus jautājumus, kurus ministrs vai valsts aģentūras direktors uzskata par būtiskiem.

(5) Kārtību, kādā izstrādā, aktualizē un novērtē valsts aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģiju, nosaka citi normatīvie akti attīstības plānošanas jomā.

(6) Valsts aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģija ir publiski pieejama attiecīgās ministrijas un valsts aģentūras mājaslapā internetā.

(7) Darba plānu kārtējam gadam valsts aģentūra izstrādā atbilstoši valsts aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģijai un budžetam saskaņā ar normatīvajiem aktiem attīstības plānošanas jomā.

12.pants. Valsts aģentūras manta

(1) Valsts aģentūras manta ir valsts manta, kas atrodas valsts aģentūras valdījumā.

(2) Tiesiskajās attiecībās ar privātpersonām valsts aģentūra atbild Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Valsts aģentūrai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iegādāties savai darbībai nepieciešamo kustamo mantu, kā arī atsavināt valsts aģentūras valdījumā esošo valsts kustamo mantu. Līdzekļus, kas iegūti, atsavinot valsts kustamo mantu, ieskaita valsts budžetā.

13.pants. Valsts aģentūras finansēšana un budžeta apstiprināšana

(1) Valsts aģentūras budžetu veido tās ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, citi pašu ieņēmumi, dāvinājumi un ziedojumi, kā arī ārvalstu finanšu palīdzība.

(2) Valsts pārvaldes uzdevumu izpildei valsts aģentūra var saņemt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību. Piešķirtais finansējums tiek pārskatīts valsts budžeta likumprojekta izstrādes laikā, novērtējot valsts aģentūras darbības rezultātus un nodotā uzdevuma izpildes turpināšanas lietderību.

(3) Valsts aģentūra Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā patstāvīgi veido valsts aģentūras budžetu. Valsts aģentūras budžetu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Apstiprinot valsts aģentūras budžetu, Ministru kabinets pēc attiecīgā ministra ierosinājuma ir tiesīgs noteikt valsts budžetā ieskaitāmo ienākumu daļu no valsts aģentūras ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

14.pants. Valsts aģentūras konts

(1) Valsts aģentūra atver kontu Valsts kasē.

(2) Gada beigās valsts aģentūras kontā esošo līdzekļu atlikums, kas radies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, citiem pašu ieņēmumiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, paliek valsts aģentūras rīcībā, un to drīkst izlietot izdevumu finansēšanai nākamajā gadā vai turpmākajos gados.

(3) Valsts budžeta dotācijas, mērķdotācijas un transferti izlietojami kārtējā kalendārajā gadā.

(4) Ja valsts aģentūrai ir piešķirts attiecīgās nozares ministrijas finansējums atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, to izpildes nodrošināšanai atver atsevišķu kontu Valsts kasē.

(5) Informācija par valsts aģentūras kontu stāvokli ir publiski pieejama, ja likumā nav noteikts citādi.

15.pants. Valsts aģentūras grāmatvedības uzskaite un pārskati

(1) Valsts aģentūra kārto grāmatvedības uzskaiti un sniedz pārskatus Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts aģentūra nodrošina gada publiskā pārskata sagatavošanu un publicēšanu.

(3) Valsts aģentūras gada publiskajā pārskatā norāda:

1) divos iepriekšējos gados izpildīto un kārtējam gadam pieņemto budžetu, tai skaitā informāciju par saistību un garantiju apjomiem;

2) zvērināta revidenta atzinumu par saimniecisko darbību un iepriekšējā gada saimniecisko pārskatu;

3) informāciju par līdzdalību sadarbības projektos;

4) pasākumus, kas veikti, lai pilnveidotu valsts aģentūras vadību;

5) pasākumus, kas veikti, lai veicinātu iedzīvotāju informētību par aģentūras darbību;

6) informāciju par sasniegumiem valsts aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģijas īstenošanā un gūtajiem rezultātiem;

7) citu informāciju, ko valsts aģentūras direktors uzskata par svarīgu.

III nodaļa
Pašvaldības aģentūra

16.pants. Pašvaldības aģentūras darbības joma

(1) Pašvaldības aģentūra veic no pašvaldības funkcijām izrietošus pārvaldes uzdevumus, sniedzot pakalpojumus un īstenojot pašvaldību un starptautiskus projektus un programmas.

(2) Pašvaldības aģentūras darbību regulē pašvaldības domes apstiprināts nolikums. Nolikumā norāda:

1) pašvaldības aģentūras nosaukumu;

2) pašvaldības domi un amatpersonu, kuras padotībā aģentūra nodota, un pašvaldības aģentūras darbības pārraudzības kārtību;

3) pašvaldības aģentūras izveidošanas mērķi;

4) pašvaldības aģentūras uzdevumus;

5) pašvaldības aģentūras tiesības iekasēt maksu par tās sniegtajiem pakalpojumiem;

6) administratīvo aktu izdošanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

(3) Pašvaldības aģentūra var veikt citus vienreizējus uzdevumus, kas tai uzdoti ar pašvaldības domes lēmumu.

(4) Pašvaldības aģentūras nolikumā var ietvert arī citus pašvaldības aģentūras darbību regulējošus noteikumus, kas nav minēti šā panta otrajā daļā.

17.pants. Pašvaldības aģentūras sniegtie pakalpojumi

(1) Pašvaldības aģentūra sniedz pakalpojumus atbilstoši likumā noteiktajai pašvaldības kompetencei, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(2) Pašvaldības uzdevumu īstenošana tiek nodrošināta, sniedzot maksas pakalpojumus saskaņā ar pašvaldības domes apstiprinātu cenrādi, kurā nosaka maksāšanas kārtību, likmes un atvieglojumus.

(3) Pašvaldības aģentūra, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos sadarbības ietvara pamatprincipus, sniedz pakalpojumus citām valsts un pašvaldību iestādēm un privātpersonām, kas īsteno pārvaldes uzdevumus, bez maksas, ja tas neprasa pašvaldības aģentūrai papildu resursus datu apstrādei un analīzei.

(4) Pašvaldības aģentūras sniegtos pakalpojumus nosaka un to cenrādi apstiprina ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

(5) Pašvaldības aģentūras sniegto pakalpojumu izcenojumi stājas spēkā likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā.

(6) Informācija par pašvaldības aģentūras sniegto pakalpojumu izcenojumiem un atbrīvojumiem no maksas publicējama attiecīgās pašvaldības mājaslapā internetā.

18.pants. Pašvaldības aģentūras administratīvo aktu izdošana un apstrīdēšana

(1) Pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajos gadījumos pašvaldības aģentūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem izdod administratīvos aktus.

(2) Pašvaldības aģentūras izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt attiecīgajā pašvaldībā tās saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā. Lēmumu par apstrīdētu administratīvo aktu pieņem saskaņā ar vispārējām administratīvo procesu regulējošām tiesību normām, ja likumā nav noteikts citādi.

19.pants. Pašvaldības aģentūras izveidošana, reorganizēšana un likvidēšana

(1) Pašvaldības aģentūru izveido, reorganizē un likvidē pašvaldības dome pēc savas iniciatīvas, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.pantā noteiktās prasības.

(2) Izveidojot, reorganizējot vai likvidējot pašvaldības aģentūru, pašvaldības dome izvērtē tās izveidošanas, reorganizēšanas vai likvidēšanas nepieciešamību atkarībā no lietderīguma, efektivitātes un citiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem pamatprincipiem.

(3) Ja pašvaldības aģentūra tiek reorganizēta vai likvidēta, sastāda tās slēguma bilanci, norādot mantas vērtību un saistību apjomu.

20.pants. Pašvaldības aģentūras darbības pārraudzība

(1) Pašvaldības aģentūras darbību pārrauga pašvaldības dome.

(2) Īstenojot pārraudzību, pašvaldības dome:

1) apstiprina pašvaldības aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģiju;

2) apstiprina kopējo gada budžeta apjomu;

3) apstiprina pašvaldības aģentūras darba plānu kārtējam gadam;

4) pieņem darbā un atlaiž no darba pašvaldības aģentūras direktoru;

5) novērtē pašvaldības aģentūras darbības rezultātus;

6) ierosina pārbaužu veikšanu pašvaldības aģentūrā;

7) ierosina disciplinārlietu vai dienesta pārbaudi saistībā ar pašvaldības aģentūras direktora darbību (arī disciplināri soda);

8) veic citus normatīvajos aktos noteiktos pasākumus.

(3) Pašvaldības domei un tās pilnvarotajai amatpersonai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par pašvaldības aģentūras darbību.

21.pants. Pašvaldības aģentūras direktors

(1) Pašvaldības aģentūras darbu vada tās direktors. Pašvaldības aģentūras direktors pilda ārējos normatīvajos aktos un pašvaldības aģentūras nolikumā noteiktos uzdevumus, kā arī:

1) izstrādā pašvaldības aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģijas un budžeta projektu;

2) nodrošina pašvaldības aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģijas, budžeta un kārtējā gada darba plāna izpildi;

3) sniedz pašvaldības domei vai tās pilnvarotajai amatpersonai pārskatu par vidēja termiņa darbības stratēģijas un kārtējā gada darba plāna izpildi;

4) sniedz pašvaldības domei un tās pilnvarotajai amatpersonai nepieciešamo informāciju un priekšlikumus pašvaldības aģentūras darbības jautājumos;

5) veic citus uzdevumus, kas noteikti pašvaldības darbību reglamentējošos normatīvajos aktos.

(2) Pašvaldības aģentūras direktors ir atbildīgs par pašvaldības aģentūras finanšu līdzekļu racionālu izlietošanu atbilstoši veicamajiem pārvaldes uzdevumiem.

(3) Uz pašvaldības aģentūras direktora amatu izsludina atklātu konkursu attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas laikrakstā un pašvaldības mājaslapā internetā.

(4) Pašvaldības aģentūras direktoru amatā apstiprina pašvaldības dome uz pieciem gadiem. Novērtējot pašvaldības aģentūras darbības rezultātus, pašvaldības aģentūras direktoru var apstiprināt amatā atkārtoti vai atbrīvot no amata pirms noteiktā termiņa.

22.pants. Darba samaksa pašvaldības aģentūrā

Darba samaksu pašvaldības aģentūrā nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

23.pants. Pašvaldības aģentūras darbības plānošana

(1) Pašvaldības aģentūras darbības plānošanas dokumenti ir vidēja termiņa darbības stratēģija un darba plāns kārtējam gadam.

(2) Pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem un saistošajiem noteikumiem, pašvaldības domes priekšsēdētājs un pašvaldības aģentūras direktors vienojas par pašvaldības aģentūrai nodoto uzdevumu veikšanu un tās rīcībā esošo līdzekļu izlietojumu, izstrādājot pašvaldības aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģiju un budžetu.

(3) Pašvaldības aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādā trim gadiem un kopā ar pašvaldības aģentūras budžetu apstiprina dome.

(4) Pašvaldības aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģijā nosaka:

1) pašvaldības aģentūras mērķus, darbības virzienus un vidēja termiņa prioritātes;

2) pašvaldības aģentūras sniedzamos pakalpojumus, to attīstību, ieviešanu un pieejamības nodrošināšanu;

3) pašvaldības aģentūras sasniegtos un plānotos darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus atbilstoši darbības jomai;

4) pašvaldības aģentūras klientu apmierinātības rādītājus par saņemtajiem pakalpojumiem un aģentūras sniegtās informācijas pieejamību;

5) pašvaldības aģentūras finansējuma izlietojuma pamatprincipus, ieņēmumu avotus un ieņēmumu izlietojumu;

6) pašvaldības piešķirtā finansējuma nepieciešamības pamatojumu turpmākajam plānošanas periodam;

7) stratēģijas aktualizēšanas un īstenošanas novērtēšanas kārtību;

8) citus jautājumus, kurus pašvaldības domes priekšsēdētājs vai pašvaldības aģentūras direktors uzskata par būtiskiem.

(5) Pašvaldības aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģija ir publiski pieejama attiecīgās pašvaldības mājaslapā internetā.

(6) Darba plānu kārtējam gadam pašvaldības aģentūra izstrādā atbilstoši vidēja termiņa darbības stratēģijai un budžetam, nosakot gada laikā sasniedzamos rezultātus un šo rezultātu sasniegšanai veicamos pasākumus.

24.pants. Pašvaldības aģentūras manta

(1) Pašvaldības aģentūras manta ir pašvaldības manta, kas atrodas pašvaldības aģentūras valdījumā.

(2) Tiesiskajās attiecībās ar privātpersonām pašvaldības aģentūra atbild Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Ja ar to nepietiek vai ja pašvaldības aģentūras saistību izpilde var traucēt tās funkciju veikšanu, par pašvaldības aģentūras saistībām atbild attiecīgā pašvaldība.

(3) Pašvaldības aģentūrai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iegādāties savai darbībai nepieciešamo mantu, kā arī atsavināt pašvaldības aģentūras valdījumā esošo pašvaldības kustamo mantu, saskaņojot ar pašvaldības domi. Līdzekļus, kas iegūti, atsavinot pašvaldības kustamo mantu, ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā.

25.pants. Pašvaldības aģentūras finansēšana

Pašvaldības aģentūras ieņēmumus veido pašvaldības budžeta dotācija, pašvaldības aģentūras ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi (tai skaitā ziedojumi, dāvinājumi un ārvalstu finanšu palīdzība).

26.pants. Pašvaldības aģentūras konts

(1) Konta atvēršanu pašvaldības aģentūra saskaņo ar pašvaldības domi.

(2) Gada beigās pašvaldības aģentūras kontā esošo līdzekļu atlikums, kas radies no pašvaldības aģentūras visu veidu ieņēmumiem (izņemot pašvaldības dotāciju), ja tas nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apjomu, paliek pašvaldības aģentūras rīcībā, un to drīkst izlietot izdevumu finansēšanai nākamajā gadā vai turpmākajos gados.

(3) Informācija par pašvaldības aģentūras konta stāvokli ir publiski pieejama, ja likumā nav noteikts citādi.

27.pants. Pašvaldības aģentūras grāmatvedības uzskaite un pārskati

(1) Pašvaldības aģentūra kārto grāmatvedības uzskaiti un sniedz pārskatus Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā.

(2) Pašvaldības aģentūra nodrošina gada publiskā pārskata sagatavošanu un publicēšanu.

(3) Pašvaldības aģentūras gada publiskajā pārskatā norāda:

1) divos iepriekšējos gados izpildīto un kārtējam gadam pieņemto budžetu, tai skaitā informāciju par saistību un garantiju apjomiem;

2) zvērināta revidenta atzinumu par saimniecisko darbību un iepriekšējā gada saimniecisko pārskatu;

3) informāciju par līdzdalību sadarbības projektos;

4) pasākumus, kas veikti, lai pilnveidotu pašvaldības aģentūras vadību;

5) pasākumus, kas veikti, lai veicinātu iedzīvotāju informētību par aģentūras darbību;

6) informāciju par sasniegumiem pašvaldības aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģijas īstenošanā un gūtajiem rezultātiem;

7) citu informāciju, ko pašvaldības aģentūras direktors uzskata par svarīgu.

IV nodaļa
Kopīgi izveidotas aģentūras

28.pants. Vairāku ministriju darbības jomā izveidota valsts aģentūra

(1) Uz vairāku ministriju darbības jomā izveidotu valsts aģentūru attiecināmas šajā likumā noteiktās normas, kas nosaka valsts aģentūras darbību, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Vairāku ministriju darbības jomā izveidotas valsts aģentūras darbības uzraudzības, finansēšanas un pārskatu sagatavošanas un apstiprināšanas kārtību nosaka valsts aģentūras nolikumā. Vairāku ministriju darbības jomā izveidotas valsts aģentūras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Vairāku ministriju darbības jomā izveidota valsts aģentūra atrodas Ministru kabineta institucionālā pakļautībā. Funkcionālo padotības formu attiecībā uz konkrēto pārvaldes uzdevumu izpildi nosaka valsts aģentūras nolikumā.

(4) Vairāku ministriju darbības jomā izveidotas valsts aģentūras izveidošanas, reorganizēšanas un likvidēšanas kārtību nosaka šā likuma 7.pants.

(5) Vairāku ministriju darbības jomā izveidotas valsts aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģiju apstiprina Ministru kabinets.

(6) Vairāku ministriju darbības jomā izveidotas valsts aģentūras direktoru apstiprina amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets, pamatojoties uz attiecīgo ministru kopīgu priekšlikumu.

29.pants. Pašvaldību kopīgi izveidota pašvaldības aģentūra

(1) Uz vairāku pašvaldību kopīgi izveidotu pašvaldības aģentūru ir attiecināma likumā “Par pašvaldībām” noteiktā kopīgo iestāžu izveidošanas kārtība, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Pašvaldību kopīgi izveidotas pašvaldības aģentūras darbības pārraudzības, finansēšanas un pārskatu sagatavošanas un apstiprināšanas kārtību nosaka tās nolikumā.

(3) Pašvaldību kopīgi izveidotas pašvaldības aģentūras direktoram ir šajā likumā pašvaldības aģentūras direktoram noteiktā kompetence.

(4) Ja tiesiskajās attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām pašvaldību kopīgi izveidotas pašvaldības aģentūras saistību izpilde var traucēt tās funkciju veikšanu vai ja pašvaldību kopīgi izveidotas pašvaldības aģentūras mantas nepietiek tās saistību izpildei, par pašvaldību kopīgi izveidotas pašvaldības aģentūras saistībām atbild attiecīgās pašvaldības proporcionāli katras pašvaldības ieguldītajai mantas daļai.

30.pants. Valsts un pašvaldības kopīgi izveidota aģentūra

(1) Valsts un pašvaldības kopīgi izveidotām aģentūrām piemēro šā likuma normas, kas nosaka valsts aģentūru darbību, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Valsts un pašvaldības kopīgi izveidotas aģentūras nolikumu apstiprina Ministru kabinets un attiecīgās pašvaldības dome, un minētā aģentūra darbojas attiecīgo publisko personu vārdā atbilstoši tām noteiktajai kompetencei.

(3) Valsts un pašvaldības kopīgi izveidotas aģentūras darbības uzraudzības, finansēšanas un pārskatu sagatavošanas un apstiprināšanas kārtību nosaka valsts un pašvaldības kopīgi izveidotas aģentūras nolikumā. Šīs aģentūras valdījumā nododamās mantas apjomu nosaka Ministru kabineta rīkojumā par valsts un pašvaldības aģentūras izveidošanu.

(4) Ministru kabinets un attiecīgā pašvaldība pirms lēmuma pieņemšanas savstarpēji vienojas par valsts un pašvaldības kopīgi izveidotas aģentūras darbības uzraudzības un pārskatu sagatavošanas un apstiprināšanas kārtību.

(5) Ja valsts un pašvaldības kopīgi izveidotai aģentūrai tiek piešķirta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, tad valsts uzdevumu nodrošināšanai tā tiek segta no valsts budžeta, bet pašvaldības uzdevumu nodrošināšanai — no pašvaldības budžeta.

(6) Valsts un pašvaldības kopīgi izveidotas aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģiju apstiprina Ministru kabinets. Ministru kabinets un attiecīgā pašvaldība pirms lēmuma pieņemšanas vienojas par vidēja termiņa darbības stratēģijas nosacījumiem.

(7) Uz valsts un pašvaldības kopīgi izveidotas aģentūras direktora amatu organizē konkursu Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā.

(8) Valsts un pašvaldības kopīgi izveidotas aģentūras direktoru apstiprina amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets, pamatojoties uz attiecīgā ministra un domes kopīgu priekšlikumu.

31.pants. Kopīgi izveidotas aģentūras manta

(1) Kopīgi izveidotas aģentūras manta ir valsts un attiecīgās pašvaldības vai valsts, vai attiecīgās pašvaldības manta, kas nodota šīs aģentūras valdījumā vai lietošanā.

(2) Kopīgi izveidotai aģentūrai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iegādāties savai darbībai nepieciešamo kustamo mantu, kā arī atsavināt aģentūras valdījumā esošo kustamo mantu. Līdzekļus, kas iegūti, atsavinot kustamo mantu, ieskaita valsts vai pašvaldības budžetā.

32.pants. Kopīgi izveidotas aģentūras administratīvie akti un atbildība

(1) Kopīgi izveidotas aģentūras administratīvos aktus vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikta šāda administratīvā akta apstrīdēšanas kārtība.

(2) Par kopīgi izveidotas aģentūras nodarītajiem zaudējumiem publisko un privāto tiesību jomā atbild aģentūras izveidotāji Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā, ja aģentūras nolikumā nav noteikts citādi.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Publisko aģentūru likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 10.nr.; 2002, 23.nr.; 2005, 6.nr.; 2008, 1.nr.; 2009, 1., 2., 6.nr.).

2. Saskaņā ar šā likuma prasībām no 2010.gada 1.janvāra darbību sāk valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra”. Ministrijas izvērtē citu valsts aģentūru darbības atbilstību šā likuma prasībām, un Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.janvārim pieņem lēmumu par attiecīgās aģentūras darbības turpināšanu, aģentūras likvidēšanu vai reorganizēšanu, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.pantā noteiktās prasības.

3. Līdz šo pārejas noteikumu 2.punktā minētajam Ministru kabineta lēmumam valsts aģentūras, kas izveidotas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, darbojas saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto tiešās pārvaldes iestāžu statusu un Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto budžeta iestāžu finansēšanas kārtību. Uz šīm aģentūrām nav attiecināmi šā likuma noteikumi, ciktāl tas nenosaka citādi.

4. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.janvārim nodrošina nepieciešamo normatīvo aktu projektu izstrādi atbilstoši šā likuma prasībām.

5. Līdz jaunu valsts aģentūru nolikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 1.janvārim ir piemērojami valsts aģentūru nolikumi, kas izdoti uz šo pārejas noteikumu 1.punktā minētā likuma pamata.

6. Līdz šā likuma 5.panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.septembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumi Nr.615 “Valsts aģentūru publisko pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

7. Publisko aģentūru pārvaldes līgumi var būt spēkā līdz to darbības termiņa beigām tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar citiem tiesību aktiem vai valsts aģentūras vai pārraudzības institūcijas darba plānu.

8. Lai nodrošinātu valsts aģentūru darbības plānošanas nepārtrauktību, valsts aģentūras direktors izstrādā darba plānu 2010.gadam un saskaņo to ar attiecīgo ministru. Darba plānā 2010.gadam iekļauj uzdevumu izstrādāt valsts aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģiju 2011.—2013.gadam saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību.

9. Pašvaldību domes līdz 2010.gada 31.decembrim nodrošina pašvaldību aģentūru darbības atbilstību šā likuma 2.panta otrās daļas un 17.panta otrās un ceturtās daļas nosacījumiem.

10. Ministru kabinets izstrādā un līdz 2011.gada 1.janvārim iesniedz Saeimai nepieciešamos grozījumus citos likumos.

Likums stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 1.decembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 18.decembrī