Ceturtdiena, 2. septembris
Izvērstā meklēšana  
Uz sākumlapu
Par mums Kontakti Ziņas Jautājumi un atbildes Abonēšana Reklāma Grāmatas
Tiesību akti

Likumi

MK noteikumi

MK instrukcijas

MK ieteikumi

MK sēžu protokoli

Rīkojumi

Lēmumi

ST spriedumi

LB noteikumi

Pašvaldību
saistošie noteikumi

Starptautiskie līgumi

TOP 50
Latvian Law in English
Tēmas
Darba tiesības
Vēlēšanas
Komerctiesības
Pilsonība, migrācija
Maksātnespēja
Transports un sakari
Nodokļi un nodevas
Vides tiesības
Vairāk >>>
Reklāma
 Rakstīt redakcijai  Lapas karte  Saites / Sadarbības partneri  Mājas lapa  Twitter  RSS   
Tiesību akti
            

22.06.1999. MK noteikumi Nr.226 "Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 17.marta noteikumos Nr.89 "Noteikumi par higiēnas prasībām zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam tirgū"" ("LV", 210/212 (1670/1672), 29.06.1999.) [stājas spēkā 30.06.1999.; zaudējis spēku 27.08.2005.]
    Zaudējis spēku


    Latvijas Republikas Ministru kabinets

    1999.gada 22.jūnijā Noteikumi Nr. 226

    Rīgā (prot. Nr. 32, 12.§)

    Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 17.marta noteikumos Nr.89 "Noteikumi par higiēnas prasībām zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam tirgū"

    Izdoti saskaņā ar

    Pārtikas aprites uzraudzības likuma

    8.pantu un 13.panta trešo daļu

     

    Izdarīt Ministru kabineta 1998.gada 17.marta noteikumos Nr.89 "Noteikumi par higiēnas prasībām zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam tirgū" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 73./74.nr.) šādus grozījumus:

    1. Izteikt noteikumu nosaukumu šādā redakcijā:

    "Noteikumi par higiēnas prasībām un svaiguma un lieluma kritērijiem zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam tirgū".

    2. Izteikt norādi, uz kāda likuma pamata noteikumi izdoti, šādā redakcijā:

    "Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 8.pantu un 13.panta trešo daļu".

    3. Izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

    "2. Šie noteikumi nosaka higiēnas prasības un svaiguma un lieluma kritērijus pārtikā lietojamo zvejas produktu iegūšanai un ražošanai uz zvejas kuģiem un apstrādes kuģiem, krasta apstrādes uzņēmumos un to piedāvājumam tirgū."

    4. Papildināt noteikumus ar 4.7.apakšpunktu šādā redakcijā:

    "4.7. pārbauda svaigos un saldētos zvejas produktus un nosaka to svaiguma un lieluma kategorijas."

    5. Papildināt noteikumus ar 11.4.3. un 11.5.apakšpunktu šādā redakcijā:

    "11.4.3. zvejas produktu apstrādes uzņēmumā svaigo un saldēto zvejas produktu mikrobioloģiskos rādītājus katrai apstrādei pieņemto zvejas produktu sugai nosaka reizi mēnesī, kā arī gadījumos, ja svaigo vai saldēto zvejas produktu apstrādes procesā konstatēts paaugstināts mikrobioloģiskais piesārņojums. Uzņēmumā ražoto saldēto fileju un maltās zivju gaļas mikrobioloģiskos rādītājus nosaka katrai partijai;

    11.5. svaiguma un lieluma kritēriju pārbaudes, kuras veicamas šādā kārtībā:

    11.5.1. jebkura fiziska un juridiska persona, kas veic zivju izkraušanu ostās, izsoles vietās un vairumtirgos, pirms pirmās pārdošanas zvejas produktus šķiro svaiguma un lieluma kategorijās, kuras pirms pirmās pārdošanas nemaina;

    11.5.2. zvejas produktu svaiguma kategoriju nosaka pēc zvejas produktu svaiguma kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 1.pielikumā;

    11.5.3. zvejas produktu partijā jābūt vienas svaiguma kategorijas zvejas produktiem; ja visi vienas partijas zvejas produkti neatbilst vienai svaiguma kategorijai, partiju iekļauj zemākajā kategorijā, kurai atbilst atsevišķi zvejas produkti;

    11.5.4. zvejas produktu lieluma kategoriju nosaka pēc zvejas produktu masas, lieluma vai to skaita vienā kilogramā saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu;

    11.5.5. zvejas produktu partijā jābūt vienas lieluma kategorijas zvejas produktiem, kuru minimālais izmērs svaigā veidā nav mazāks par attiecīgajos normatīvajos aktos noteikto izmēru;

    11.5.6. ja visi vienas partijas zvejas produkti neatbilst vienai lieluma kategorijai, attiecīgo partiju iekļauj zemākajā kategorijā, kurai atbilst atsevišķi zvejas produkti;

    11.5.7. garneles un krabjus lieluma kategorijās iedala atkarībā no to čaulas platuma;

    11.5.8. lai zvejas produktus varētu klasificēt pēc svaiguma un lieluma kategorijām, no zvejas produktu partijas regulāri ņem paraugus, kuru minimālā masa noteikta šo noteikumu 3.pielikumā;

    11.5.9. paraugu novērtējuma rezultātus attiecina uz visu attiecīgo zvejas produktu partiju;

    11.5.10. zvejas produktu partiju uzskata par vienveidīgu, ja ne vairāk kā 10 % no kopējā partijas zvejas produktu daudzuma atbilst svaiguma vai lieluma kategorijai, kura ir par vienu pakāpi zemāka vai augstāka par attiecīgās partijas svaiguma vai lieluma kategoriju;

    11.5.11. ja vairāk nekā 10 % no attiecīgā parauga zvejas produktiem atbilst zemākajai kategorijai, paraugu ņem atkārtoti un šo noteikumu 3.pielikumā noteikto minimālo parauga masu palielina divas reizes. Pēc parauga novērtēšanas attiecīgo zvejas produktu partiju iedala augstākajā kategorijā tikai tādā gadījumā, ja visu atkārtoti ņemtā parauga zvejas produktu kvalitāte atbilst augstākajai kategorijai;

    11.5.12. ja kāds no atkārtoti ņemtā parauga zvejas produktiem atzīts par nederīgu izmantošanai pārtikā un atbilst pārtikā neizmantojamajai kategorijai "Nederīgi", visu partiju pāršķiro;

    11.5.13. ja rodas domstarpības, papildus veic zvejas produktu parazitoloģiskās, mikrobioloģiskās, toksikoloģiskās un ķīmiskās analīzes."

    6. Papildināt noteikumus ar jaunu 78.1 punktu šādā redakcijā:

    "78.1 Atlaidinātus un atkārtoti sasaldētus zvejas produktus aizliegts piedāvāt tirgū."

    7. Izteikt 89.5.apakšpunktu šādā redakcijā:

    "89.5. pēc sterilizācijas konservu kārbas atdzesē autoklāvos dzeramajā ūdenī ar brīvā hlora atlikumu 0,5 mg/l;".

    8. Izteikt 98.punktu šādā redakcijā:

    "98. Zvejas produktu marķējumā un kravas pavaddokumentos norāda normatīvajos aktos un normatīvi tehniskajos dokumentos noteikto informāciju. Ostās, izsoles vietās un vairumtirgos zvejas produktu svaiguma kategorijas norāda ar neizdzēšamiem, vismaz 5 cm augstiem burtiem, lieluma kategorijas - ar vismaz 5 cm augstiem cipariem uz etiķetēm, kuras pievieno katras zvejas produktu partijas ārējā iepakojuma vienībai."

    9. Izteikt 103.punktu šādā redakcijā:

    "103. Dzīviem zvejas produktiem transportēšanas laikā nodrošina optimālus dzīves apstākļus. Dzīvus vēžus transportē bez ūdens, tarā ievietojot svaigas nātres, vai ūdenī - aerējamos konteineros ar skābekļa saturu ūdenī no 2,0 līdz 8,8 mg/l, ūdens pH no 6,5 līdz 8,5, temperatūru - no 15 līdz 24 °C - un uz iesaiņojuma norāda transportēšanas temperatūru, bet pavaddokumentos - akvakultūras dzīvnieku audzētavu reģistrācijas numuru."

    10. Papildināt noteikumus ar 1.pielikumu šādā redakcijā:

    "1.pielikums

    Ministru kabineta

    1998.gada 17.marta noteikumiem Nr.89

    Zvejas produktu svaiguma kritēriji

    1. Zivis

    Nr. Kritēriji .
    p.k. Rādītājs Svaiguma kategorijas .
    Ekstra A B Nederīgi
    1 2 3 4 5 6
    1.1. Āda Pigmentācija Pigmentācija Pigmentācija Pigmentācija
    spilgta, spilgta, bet kļūst blāva bezkrāsaina,
    zaigojoša nav zaigojoša un nespodra nespodra
    (izņemot jūras
    asarus)
    1.2. Zvīņas Gludas, Mazāk spodras, Mazāk spodras, Mazāk spodras,
    spodras, grūti grūti samērā viegli netīras, viegli
    atdalāmas atdalāmas atdalāmas atdalāmas
    no ādas
    1.3. Ādas Ūdeņainas, Nedaudz Duļķainas, Necaurspīdīgas,
    gļotas caurspīdīgas duļķainas nedaudz biezas,
    recekļainas recekļainas
    1.4. Acis Izliektas uz āru Izliektas uz āru, Uz āru Ieliektas,
    (izspiedušās), bet nedaudz neizliektas, zīlīte pelēka,
    zīlīte melna, iegrimušas, zīlīte duļķaina, radzene blāva
    spilgta, radzene zīlīte melna, radzene
    caurspīdīga nespodra, necaurspīdīga
    radzene nedaudz
    lāsumaina
    (opālkrāsā)
    1.5. Žaunas Spilgtas, Mazāk spilgtas, Brūnganas Dzeltenīgas,
    bez gļotām var būt ar vai pelēkas, ar duļķainām
    nedaudz blāvas, kļūst gļotām
    caurspīdīgām bezkrāsainas,
    gļotām ar duļķainām,
    biezām gļotām
    1.6. Žaunu Jūras zāļu Neitrāla Nedaudz skāba, Skāba,
    un var būt pelējuma, nepatīkama,
    vēdera iesala, augļu haizivju dzimtas
    dobuma zivīm -
    smarža, amonjaka
    izņemot
    butes
    (plekstes)
    butēm Svaigas eļļas, Eļļas, jūras Eļļas, Skāba,
    (plek- piparu, zemes zāļu, nedaudz skāba, nepatīkama
    stēm) salda sasmakusi
    1.7. Grieztu Gluda, spīdīga, Mazāk spodra, Plankumaina, Atdalījusies
    zivju grūti atdalāma atdalāma no viegli atdalāma no gaļas
    vēder- no gaļas gaļas bez no gaļas
    plēve īpašām pūlēm
    1.8. Gaļas Stingra, Mazāk Nedaudz Mīksta
    konsi- elastīga, elastīga mīksta (ļen- (ļengana),
    stence ar gludu gana), ar vas- virsma
    virsmu kam līdzīgu, krunkaina
    nespodru virsmu
    1.9. Gaļas Bezkrāsaina Iesārta Sārta Sarkana
    krāsa
    pie mu-
    gurkaula
    1.10. Mugur- Lūst, bet Nesadalās Viegli sadalās Neturas kopā
    kauls nesadalās
    1.11. Nieres Spilgti Nieres blāvas, Blāvi sārtā Brūnas
    un asinis sarkanas asinis kļūst krāsā
    bezkrāsainas

    2. Vēžveidīgie - garneles

    Nr. Kritēriji .
    p.k. Rādītājs Svaiguma kategorijas .
    Ekstra A
    1 2 3 4
    2.1. Minimālās Čaulas virsma mitra un spīdīga. Tādi paši nosacījumi
    prasības Garneles viegli atdalāmas. kā kategorijai "Ekstra"
    Gaļa bez neraksturīgas smaržas.
    Bez smiltīm, gļotām un
    citiem piemaisījumiem
    2.2. Izskats Nevienmērīgi sārtā krāsā Krāsa no blāvi sārtas
    2.2.1. ziemeļu ar maziem baltiem plankumiem. līdz zilgansarkanai
    garneles ar baltiem plankumiem.
    Čaulas krūšu daļa gaiša, pelēcīga.
    Čaulas krūšu daļa gaiša.
    2.2.2. brūnās Vienmērīgi sārtas Sārtas, galva var sākt
    garneles melnēt
    2.3. Gaļas Čaula viegli noņemama. Čaula grūtāk noņemama -
    stāvoklis Gaļa stingra, bet ne sīksta. atdalās kopā ar gaļas
    atčauloša- Var būt atsevišķi garneļu gabaliņiem.
    nas laikā gabaliņi Gaļa mazāk stingra,
    un pēc tās nedaudz sīksta.
    Var būt neliels daudzums
    garneļu gabaliņu
    2.4. Smarža Svaigu jūras zāļu, Skābena, bez jūras zāļu
    nedaudz saldena smaržas

    3. Galvkāji - sēpijas un kalmāri

    Nr. Kritēriji .
    p.k. Rādītājs Svaiguma kategorijas .
    Ekstra A B
    1 2 3 4 5
    3.1. Āda Spilgta pigmentācija, Nespodra Bezkrāsaina, ādiņa
    ādiņa stingri turas pigmentācija, viegli atdalās
    pie gaļas ādiņa turas pie gaļas no gaļas
    3.2. Gaļa Ļoti stingra, Stingra, krīta balta Nedaudz mīksta,
    pērļaini balta rozā vai iedzeltena
    3.3. Taustekļi Grūti atdalāmi Nedaudz vieglāk Viegli atdalāmi
    atdalāmi
    3.4. Smarža Svaiga, jūras zāļu Bez smaržas Tintes

    Piezīmes.

    1. Svaigas zivis iedala kategorijā "Ekstra", ja to gaļa, iestājoties pēcnāves stingumam, vēl nav kļuvusi stingra un elastīga.

    2. Haizivju dzimtas zivis un galvkājus ar iespiedumiem, savainojumiem, bojājumiem, kā arī ar mainījušos krāsu, nedrīkst iedalīt kategorijā "Ekstra". Kategorijā "A" var būt atsevišķi eksemplāri ar nelieliem iespiedumiem un savainojumiem, kategorijā "B" - atsevišķi eksemplāri ar ievērojamiem iespiedumiem un virspusējiem savainojumiem."

    11. Papildināt noteikumus ar 2.pielikumu šādā redakcijā:

    "2.pielikums

    Ministru kabineta

    1998.gada 17.marta noteikumiem Nr.89

    Zvejas produktu lieluma kritēriji

    1.tabula

    Nr. Suga Lieluma Viena zvejas Zvejas produkta
    p.k. kategorija produkta eksemplāru skaits
    eksemplāra vienā kilogramā
    masa (kg)
    1 2 3 4 5
    1. Anšovi ( Engraulis spp .) 1 0,033 un vairāk 30 vai mazāk
    2 0,020-0,033 31-50
    3 0,012-0,020 51-83
    4 0,008-0,012 84-125
    2. Asari, jūras ( Sebastes spp .) 1 2 un vairāk
    2 0,6-2 -
    3 0,35-0,6
    3. Jūrasmēles ( Solea spp .) 1 0,5 un vairāk
    2 0,33-0,5
    3 0,25-0,35 -
    4 0,20-0,25
    5 0,12-0,20
    4. Kefales ( Mugil spp .) 1 1 un vairāk
    2 0,5-1
    3 0,2-0,5 -
    4 0,1-0,2
    5. Līdakas, jūras ( Molva spp .) 1 5 un vairāk
    2 3-5 -
    3 1,2-3
    6. Limanda (gludā limanda) 1 0,25 un vairāk -
    ( Limanda limanda ) 2 0,13-0,25
    7. Makrele (skumbrija) 1 0,5 un vairāk 50 vai mazāk
    ( Scomber scombrus ) 2 0,2-0,5 51-125
    3 0,1-0,2 126-250
    8. Makrele, Japānas 1 0,5 un vairāk
    (Japānas skumbrija) 2 0,25-0,5
    ( Scomber japonicus ) 3 0,14-0,25 -
    4 0,05-0,14
    9. Mataste 1 3 un vairāk
    ( Lepidopus caudatus ) 2 2-3
    3 1-2 -
    4 0,5-1
    10. Mataste, melnā 1 3 un vairāk
    ( Aphanopus carbo ) 2 0,5-3
    11. Mencas ( Gadus morhua ) 1 7 un vairāk
    2 4-7
    3 2-4 -
    4 1-2
    5 0,3-1
    12. Merlangi 1 0,5 un vairāk
    ( Merlangius merlangus ) 2 0,35-0,5 -
    3 0,25-0,35
    4 0,11-0,25
    13. Merlūza (heks) 1 2,5 un vairāk
    ( Merluccius merluccius ) 2 1,2-2,5
    3 0,6-1,2 -
    4 0,28-0,6
    5 0,2-0,28
    14. Pikša 1 1 un vairāk
    ( Melanogrammus aeglefinus ) 2 0,57-1 -
    3 0,37-0,57
    4 0,17-0,37
    15. Plekste 1 virs 0,3
    (Baltijas plekste, bute) 2 0,2-0,3 -
    ( Platichthys flesus ) ieskaitot
    16. Plekste, mazgalvainā 1 0,6 un vairāk
    (mazgalvainā bute) 2 0,35-0,6 -
    ( Microstomus kitt ) 3 0,18-0,35
    17. Plauži (brekši) ( Brama spp .) 1 0,8 un vairāk -
    2 0,2-0,8
    18. Pollaks (sudrabsaida) 1 5 un vairāk
    ( Pollachius pollachius ) 2 3-5 -
    3 1,5-3
    4 0,3-1,5
    19. Putasu 1 - 7 vai mazāk
    ( Micromesisteus spp .) 2 8-14
    3 15-25
    4 26-30
    20. Rajas ( Raja spp .) 1 5 un vairāk
    2 3-5
    3 1-3 -
    4 0,3-1
    21. Rajas ( spārni ) 1 3 un vairāk -
    2 0,5-3
    22. Saida ( Pollachius virens ) 1 5 un vairāk
    2 3-5
    3 1,5-3 -
    4 0,3-1,5
    23. Sardīne ( Sardina pilchardus ) 1 0,067 un vairāk 15 vai mazāk
    2 0,042-0,067 16-24
    3 0,028-0,042 25-35
    4 0,015-0,028 36-67
    24. Sēpija ( Sepia officinalis ) 1 0,5 un vairāk
    2 0,3-0,5 -
    3 0,1-0,3
    25. Siļķes un reņģes 1 0,25 un vairāk 4 vai mazāk
    ( Clupea harengus ) 2 0,125-0,25 5-8
    3 0,085-0,125 9-11
    4 0,05-0,085 12-20
    26. Stavridas ( Trachurus spp .) 1 0,6 un vairāk
    2 0,4-0,6
    3 0,2-0,4
    4 0,08-0,2
    5 0,02-0,08
    27. Svītraine ( Boops boops ) 1 - 5 vai mazāk
    2 6-31
    3 32-70
    28. Tunzivs, baltā (dzeltenspuru) 1 4 un vairāk -
    ( Thunnus alalunga ) 2 1,5-4
    29. Tunzivs, lielacu 1 10 un vairāk -
    ( Thunnus obesus ) 2 3,2-10
    30. Tunzivs, zilspuru 1 70 un vairāk
    ( Thunnus thynnus ) 2 50-70
    3 25-50 -
    4 10-25
    5 6,4-10
    31. Zeltplekste, jūras 1 0,6 un vairāk
    (jūras zeltbute) 2 0,4-0,6
    ( Pleuronectes platessa ) 3 0,3-0,4 -
    4 0,15-0,3
    32. Zutis, jūras ( Conger conger ) 1 7 un vairāk
    2 5-7
    3 0,5-5

    Piezīmes.

    1. Nosakot lieluma kategoriju, ņem vērā attiecīgā zvejas produkta masu, kas ir lielāka par tabulā norādīto minimālo masu un mazāka par tabulā norādīto maksimālo masu.

    2. Makrelēm (skumbrijām) un stavridām norādītais zivju skaits ietilpst 25 kilogramos.

     

    2.tabula

    Piezīmes.

    1. Garnelēm norādīts čaulas platums.

    2. Vēžu garumu mēra no pieres dzelkšņa gala (ass izaugums priekšā starp acīm) līdz astes plāksnīšu galam.

    3. Ja lieluma kategorijas attiecas uz konkrētu zvejas produktu sugu vai pasugu, nosaukums latviešu valodā dots vienskaitlī, ja uz vairākām sugām vai visu dzimtu - daudzskaitlī.

    4. Atsevišķu 3.pielikumā neminēto zvejas produktu minimālais garums noteikts normatīvajos aktos."

    12. Papildināt noteikumus ar 3.pielikumu šādā redakcijā:

    "3.pielikums

    Ministru kabineta

    1998.gada 17.marta noteikumiem Nr.89

    Minimālā paraugu masa

    zvejas produktu klasifikācijai

    Nr. Suga Lieluma Viena zvejas Zvejas produkta
    p.k. kategorija produkta eksemplāru skaits
    eksemplāra vienā kilogramā
    masa (kg)
    1 2 3 4 5
    1. Garneles, brūnās 1 6,8 mm un vairāk -
    ( Crangon crangon ) 2 6,5 mm un vairāk
    2. Garneles, ziemeļu viens - 250 un mazāk
    ( Pandalus borealis ) lielums
    svaigas
    3. Garneles, ziemeļu 1 - 160 un mazāk
    ( Pandalus borealis )
    vārītas 2 161-250
    4. Vēzis, platspīļu viens 100 mm un vairāk -
    ( Astacus astacus ) lielums
    5. Vēzis, šaurspīļu viens
    ( Astacus leptodactylus ) lielums 100 mm un vairāk -
    Pārdošanai piedāvātās zvejas Minimālā kopējā
    produktu partijas masa (tonnās) paraugu masa (kg)
    1 2
    Mazāka par 5 8
    5 vai lielāka, bet mazāka par 15 20
    15 vai lielāka, bet mazāka par 40 40
    40 vai lielāka, bet mazāka par 60 60
    60 vai lielāka, bet mazāka par 80 80
    80 vai lielāka, bet mazāka par 100 100
    100 un lielāka 120

    Piezīme. Minimālā paraugu masa nedrīkst būt mazāka par 0,08 % no zvejas produktu partijas kopējās masas, ja tā pārsniedz 100 tonnu."

     

    Ministru prezidents V.Krištopans

     

    Zemkopības ministra vietā -

    ekonomikas ministre I.Ūdre


    Saistītie dokumenti
     Zaudējis spēku ar
      23.08.2005. MK noteikumi Nr.630 "Veterinārās un higiēnas prasības zvejas produktu apritei" (Latvijas Vēstnesis, 135 (3293), 26.08.2005.) /zaudējis spēku/
     Izdots saskaņā ar
      19.02.1998. likums "Pārtikas aprites uzraudzības likums"
     Grozītais
      17.03.1998. MK noteikumi Nr.89 "Noteikumi par higiēnas prasībām zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam tirgū" (Latvijas Vēstnesis, 73/74 (1134/1135), 19.03.1998.) /zaudējis spēku/


     
    Par mums / Kontakti / Ziņas / Jautājumi un atbildes / Abonēšana / Reklāma / Grāmatas

    © VSIA "Latvijas Vēstnesis" / likumi@lv.lv / Saistību atruna
    žogs