Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 226

Rīgā 1999.gada 22.jūnijā (prot. Nr. 32, 12.§)

Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 17.marta noteikumos Nr.89 "Noteikumi par higiēnas prasībām zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam tirgū"

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma
8.pantu un 13.panta trešo daļu

 

Izdarīt Ministru kabineta 1998.gada 17.marta noteikumos Nr.89 "Noteikumi par higiēnas prasībām zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam tirgū" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 73./74.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt noteikumu nosaukumu šādā redakcijā:

"Noteikumi par higiēnas prasībām un svaiguma un lieluma kritērijiem zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam tirgū".

2. Izteikt norādi, uz kāda likuma pamata noteikumi izdoti, šādā redakcijā:

"Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 8.pantu un 13.panta trešo daļu".

3. Izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Šie noteikumi nosaka higiēnas prasības un svaiguma un lieluma kritērijus pārtikā lietojamo zvejas produktu iegūšanai un ražošanai uz zvejas kuģiem un apstrādes kuģiem, krasta apstrādes uzņēmumos un to piedāvājumam tirgū."

4. Papildināt noteikumus ar 4.7.apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.7. pārbauda svaigos un saldētos zvejas produktus un nosaka to svaiguma un lieluma kategorijas."

5. Papildināt noteikumus ar 11.4.3. un 11.5.apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.4.3. zvejas produktu apstrādes uzņēmumā svaigo un saldēto zvejas produktu mikrobioloģiskos rādītājus katrai apstrādei pieņemto zvejas produktu sugai nosaka reizi mēnesī, kā arī gadījumos, ja svaigo vai saldēto zvejas produktu apstrādes procesā konstatēts paaugstināts mikrobioloģiskais piesārņojums. Uzņēmumā ražoto saldēto fileju un maltās zivju gaļas mikrobioloģiskos rādītājus nosaka katrai partijai;

11.5. svaiguma un lieluma kritēriju pārbaudes, kuras veicamas šādā kārtībā:

11.5.1. jebkura fiziska un juridiska persona, kas veic zivju izkraušanu ostās, izsoles vietās un vairumtirgos, pirms pirmās pārdošanas zvejas produktus šķiro svaiguma un lieluma kategorijās, kuras pirms pirmās pārdošanas nemaina;

11.5.2. zvejas produktu svaiguma kategoriju nosaka pēc zvejas produktu svaiguma kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 1.pielikumā;

11.5.3. zvejas produktu partijā jābūt vienas svaiguma kategorijas zvejas produktiem; ja visi vienas partijas zvejas produkti neatbilst vienai svaiguma kategorijai, partiju iekļauj zemākajā kategorijā, kurai atbilst atsevišķi zvejas produkti;

11.5.4. zvejas produktu lieluma kategoriju nosaka pēc zvejas produktu masas, lieluma vai to skaita vienā kilogramā saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu;

11.5.5. zvejas produktu partijā jābūt vienas lieluma kategorijas zvejas produktiem, kuru minimālais izmērs svaigā veidā nav mazāks par attiecīgajos normatīvajos aktos noteikto izmēru;

11.5.6. ja visi vienas partijas zvejas produkti neatbilst vienai lieluma kategorijai, attiecīgo partiju iekļauj zemākajā kategorijā, kurai atbilst atsevišķi zvejas produkti;

11.5.7. garneles un krabjus lieluma kategorijās iedala atkarībā no to čaulas platuma;

11.5.8. lai zvejas produktus varētu klasificēt pēc svaiguma un lieluma kategorijām, no zvejas produktu partijas regulāri ņem paraugus, kuru minimālā masa noteikta šo noteikumu 3.pielikumā;

11.5.9. paraugu novērtējuma rezultātus attiecina uz visu attiecīgo zvejas produktu partiju;

11.5.10. zvejas produktu partiju uzskata par vienveidīgu, ja ne vairāk kā 10 % no kopējā partijas zvejas produktu daudzuma atbilst svaiguma vai lieluma kategorijai, kura ir par vienu pakāpi zemāka vai augstāka par attiecīgās partijas svaiguma vai lieluma kategoriju;

11.5.11. ja vairāk nekā 10 % no attiecīgā parauga zvejas produktiem atbilst zemākajai kategorijai, paraugu ņem atkārtoti un šo noteikumu 3.pielikumā noteikto minimālo parauga masu palielina divas reizes. Pēc parauga novērtēšanas attiecīgo zvejas produktu partiju iedala augstākajā kategorijā tikai tādā gadījumā, ja visu atkārtoti ņemtā parauga zvejas produktu kvalitāte atbilst augstākajai kategorijai;

11.5.12. ja kāds no atkārtoti ņemtā parauga zvejas produktiem atzīts par nederīgu izmantošanai pārtikā un atbilst pārtikā neizmantojamajai kategorijai "Nederīgi", visu partiju pāršķiro;

11.5.13. ja rodas domstarpības, papildus veic zvejas produktu parazitoloģiskās, mikrobioloģiskās, toksikoloģiskās un ķīmiskās analīzes."

6. Papildināt noteikumus ar jaunu 78.1 punktu šādā redakcijā:

"78.1 Atlaidinātus un atkārtoti sasaldētus zvejas produktus aizliegts piedāvāt tirgū."

7. Izteikt 89.5.apakšpunktu šādā redakcijā:

"89.5. pēc sterilizācijas konservu kārbas atdzesē autoklāvos dzeramajā ūdenī ar brīvā hlora atlikumu 0,5 mg/l;".

8. Izteikt 98.punktu šādā redakcijā:

"98. Zvejas produktu marķējumā un kravas pavaddokumentos norāda normatīvajos aktos un normatīvi tehniskajos dokumentos noteikto informāciju. Ostās, izsoles vietās un vairumtirgos zvejas produktu svaiguma kategorijas norāda ar neizdzēšamiem, vismaz 5 cm augstiem burtiem, lieluma kategorijas - ar vismaz 5 cm augstiem cipariem uz etiķetēm, kuras pievieno katras zvejas produktu partijas ārējā iepakojuma vienībai."

9. Izteikt 103.punktu šādā redakcijā:

"103. Dzīviem zvejas produktiem transportēšanas laikā nodrošina optimālus dzīves apstākļus. Dzīvus vēžus transportē bez ūdens, tarā ievietojot svaigas nātres, vai ūdenī - aerējamos konteineros ar skābekļa saturu ūdenī no 2,0 līdz 8,8 mg/l, ūdens pH no 6,5 līdz 8,5, temperatūru - no 15 līdz 24 °C - un uz iesaiņojuma norāda transportēšanas temperatūru, bet pavaddokumentos - akvakultūras dzīvnieku audzētavu reģistrācijas numuru."

10. Papildināt noteikumus ar 1.pielikumu šādā redakcijā:

"1.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 17.marta
noteikumiem Nr.89

Zvejas produktu svaiguma kritēriji

1. Zivis

Nr.
p.k.
Rādītājs Kritēriji
Svaiguma kategorijas
Ekstra A B Nederīgi
1 2 3 4 5 6
1.1. Āda Pigmentācija spilgta, zaigojoša (izņemot jūras asarus) Pigmentācija spilgta, bet nav zaigojoša Pigmentācija kļūst blāva un nespodra Pigmentācija bezkrāsaina, nespodra
1.2. Zvīņas Gludas, spodras, grūti atdalāmas no ādas Mazāk spodras, grūti atdalāmas Mazāk spodras, samērā viegli atdalāmas Mazāk spodras, netīras, viegli atdalāmas
1.3. Ādas gļotas Ūdeņainas, caurspīdīgas Nedaudz duļķainas Duļķainas, nedaudz recekļainas Necaurspīdīgas, biezas, recekļainas
1.4. Acis Izliektas uz āru (izspiedušās), zīlīte melna, spilgta, radzene caurspīdīga Izliektas uz āru, bet nedaudz iegrimušas, zīlīte melna, nespodra, radzene nedaudz lāsumaina (opālkrāsā) Uz āru neizliektas, zīlīte duļķaina, radzene necaurspīdīga Ieliektas, zīlīte pelēka, radzene blāva
1.5. Žaunas Spilgtas, bez gļotām Mazāk spilgtas, var būt ar nedaudz caurspīdīgām gļotām Brūnganas vai pelēkas, blāvas, kļūst bezkrāsainas, ar duļķainām, biezām gļotām Dzeltenīgas, ar duļķainām gļotām
1.6. Žaunu un vēdera dobuma smarža, izņemot butes (plekstes) Jūras zāļu Neitrāla Nedaudz skāba, var būt pelējuma, iesala, augļu Skāba, nepatīkama, haizivju dzimtas zivīm - amonjaka
butēm (plekstēm) Svaigas eļļas, piparu, zemes Eļļas, jūras zāļu, nedaudz salda Eļļas, skāba, sasmakusi Skāba, nepatīkama
1.7. Grieztu zivju vēderplēve Gluda, spīdīga, grūti atdalāma no gaļas Mazāk spodra, atdalāma no gaļas bez īpašām pūlēm Plankumaina, viegli atdalāma no gaļas Atdalījusies no gaļas
1.8. Gaļas konsistence Stingra, elastīga, ar gludu virsmu Mazāk elastīga Nedaudz mīksta (ļengana), ar vaskam līdzīgu, nespodru virsmu Mīksta (ļengana), virsma krunkaina
1.9. Gaļas krāsa pie mugurkaula Bezkrāsaina Iesārta Sārta Sarkana
1.10. Mugurkauls Lūst, bet nesadalās Nesadalās Viegli sadalās Neturas kopā
1.11. Nieres un asinis Spilgti sarkanas Nieres blāvas, asinis kļūst bezkrāsainas Blāvi sārtā krāsā Brūnas

2. Vēžveidīgie - garneles

Nr.
p.k.
Rādītājs Kritēriji
Svaiguma kategorijas
Ekstra A
1 2 3 4
2.1. Minimālās prasības Čaulas virsma mitra un spīdīga.
Garneles viegli atdalāmas.
Gaļa bez neraksturīgas smaržas.
Bez smiltīm, gļotām un citiem piemaisījumiem
Tādi paši nosacījumi kā kategorijai "Ekstra"
2.2. Izskats Nevienmērīgi sārtā krāsā ar maziem baltiem plankumiem. Krāsa no blāvi sārtas līdz zilgansarkanai ar baltiem plankumiem.
2.2.1. ziemeļu garneles
Čaulas krūšu daļa gaiša, pelēcīga.
Čaulas krūšu daļa gaiša.
2.2.2. brūnās garneles Vienmērīgi sārtas Sārtas, galva var sākt melnēt
2.3. Gaļas stāvoklis atčaulošanas laikā un pēc tās Čaula viegli noņemama.
Gaļa stingra, bet ne sīksta.
Var būt atsevišķi garneļu gabaliņi
Čaula grūtāk noņemama - atdalās kopā ar gaļas gabaliņiem.
Gaļa mazāk stingra, nedaudz sīksta.
Var būt neliels daudzums garneļu gabaliņu
2.4. Smarža Svaigu jūras zāļu, nedaudz saldena Skābena, bez jūras zāļu smaržas

3. Galvkāji - sēpijas un kalmāri

Nr.
p.k.
Rādītājs

Kritēriji

Svaiguma kategorijas

Ekstra A B
1 2 3 4 5
3.1. Āda Spilgta pigmentācija, ādiņa stingri turas pie gaļas Nespodra pigmentācija, ādiņa turas pie gaļas Bezkrāsaina, ādiņa viegli atdalās no gaļas
3.2. Gaļa Ļoti stingra, pērļaini balta Stingra, krīta balta Nedaudz mīksta, rozā vai iedzeltena
3.3. Taustekļi Grūti atdalāmi Nedaudz vieglāk atdalāmi Viegli atdalāmi
3.4. Smarža Svaiga, jūras zāļu Bez smaržas Tintes

Piezīmes.

1. Svaigas zivis iedala kategorijā "Ekstra", ja to gaļa, iestājoties pēcnāves stingumam, vēl nav kļuvusi stingra un elastīga.

2. Haizivju dzimtas zivis un galvkājus ar iespiedumiem, savainojumiem, bojājumiem, kā arī ar mainījušos krāsu, nedrīkst iedalīt kategorijā "Ekstra". Kategorijā "A" var būt atsevišķi eksemplāri ar nelieliem iespiedumiem un savainojumiem, kategorijā "B" - atsevišķi eksemplāri ar ievērojamiem iespiedumiem un virspusējiem savainojumiem."

11. Papildināt noteikumus ar 2.pielikumu šādā redakcijā:

"2.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 17.marta
noteikumiem Nr.89

Zvejas produktu lieluma kritēriji

1.tabula

Nr.
p.k.
Suga Lieluma kategorija Viena zvejas produkta eksemplāra masa
(kg)
Zvejas produkta eksemplāru skaits vienā kilogramā
1 2 3 4 5
1. Anšovi (Engraulis spp .) 1 0,033 un vairāk 30 vai mazāk
2 0,020-0,033 31-50
3 0,012-0,020 51-83
4 0,008-0,012 84-125
2. Asari, jūras (Sebastes spp .) 1 2 un vairāk
2 0,6-2 -
3 0,35-0,6
3. Jūrasmēles (Solea spp .) 1 0,5 un vairāk
2 0,33-0,5
3 0,25-0,35 -
4 0,20-0,25
5 0,12-0,20
4. Kefales (Mugil spp .) 1 1 un vairāk
2 0,5-1
3 0,2-0,5 -
4 0,1-0,2
5. Līdakas, jūras (Molva spp .) 1 5 un vairāk
2 3-5 -
3 1,2-3
6. Limanda (gludā limanda) (Limanda limanda ) 1 0,25 un vairāk -
2 0,13-0,25
7. Makrele (skumbrija) (Scomber scombrus ) 1 0,5 un vairāk 50 vai mazāk
2 0,2-0,5 51-125
3 0,1-0,2 126-250
8. Makrele, Japānas (Japānas skumbrija) (Scomber japonicus ) 1 0,5 un vairāk
2 0,25-0,5
3 0,14-0,25 -
4 0,05-0,14
9. Mataste (Lepidopus caudatus ) 1 3 un vairāk
2 2-3
3 1-2 -
4 0,5-1
10. Mataste, melnā (Aphanopus carbo ) 1 3 un vairāk
2 0,5-3
11. Mencas (Gadus morhua ) 1 7 un vairāk
2 4-7
3 2-4 -
4 1-2
5 0,3-1
12. Merlangi (Merlangius merlangus ) 1 0,5 un vairāk
2 0,35-0,5 -
3 0,25-0,35
4 0,11-0,25
13. Merlūza (heks) (Merluccius merluccius ) 1 2,5 un vairāk
2 1,2-2,5
3 0,6-1,2 -
4 0,28-0,6
5 0,2-0,28
14. Pikša (Melanogrammus aeglefinus ) 1 1 un vairāk
2 0,57-1 -
3 0,37-0,57
4 0,17-0,37
15. Plekste (Baltijas plekste, bute) (Platichthys flesus ) 1 virs 0,3
2 0,2-0,3 ieskaitot -
16. Plekste, mazgalvainā (mazgalvainā bute) (Microstomus kitt ) 1 0,6 un vairāk
2 0,35-0,6 -
3 0,18-0,35
17. Plauži (brekši) (Brama spp .) 1 0,8 un vairāk -
2 0,2-0,8
18. Pollaks (sudrabsaida) (Pollachius pollachius ) 1 5 un vairāk
2 3-5 -
3 1,5-3
4 0,3-1,5
19. Putasu (Micromesisteus spp .) 1 - 7 vai mazāk
2 8-14
3 15-25
4 26-30
20. Rajas (Raja spp .) 1 5 un vairāk
2 3-5
3 1-3 -
4 0,3-1
21. Rajas (spārni ) 1 3 un vairāk -
2 0,5-3
22. Saida (Pollachius virens ) 1 5 un vairāk
2 3-5
3 1,5-3 -
4 0,3-1,5
23. Sardīne (Sardina pilchardus ) 1 0,067 un vairāk 15 vai mazāk
2 0,042-0,067 16-24
3 0,028-0,042 25-35
4 0,015-0,028 36-67
24. Sēpija (Sepia officinalis ) 1 0,5 un vairāk
2 0,3-0,5 -
3 0,1-0,3
25. Siļķes un reņģes (Clupea harengus ) 1 0,25 un vairāk 4 vai mazāk
2 0,125-0,25 5-8
3 0,085-0,125 9-11
4 0,05-0,085 12-20
26. Stavridas (Trachurus spp .) 1 0,6 un vairāk
2 0,4-0,6
3 0,2-0,4
4 0,08-0,2
5 0,02-0,08
27. Svītraine (Boops boops ) 1 - 5 vai mazāk
2 6-31
3 32-70
28. Tunzivs, baltā (dzeltenspuru) (Thunnus alalunga ) 1 4 un vairāk -
2 1,5-4
29. Tunzivs, lielacu (Thunnus obesus ) 1 10 un vairāk -
2 3,2-10
30. Tunzivs, zilspuru (Thunnus thynnus ) 1 70 un vairāk
2 50-70
3 25-50 -
4 10-25
5 6,4-10
31. Zeltplekste, jūras (jūras zeltbute) (Pleuronectes platessa ) 1 0,6 un vairāk
2 0,4-0,6
3 0,3-0,4 -
4 0,15-0,3
32. Zutis, jūras (Conger conger ) 1 7 un vairāk
2 5-7
3 0,5-5

Piezīmes.

1. Nosakot lieluma kategoriju, ņem vērā attiecīgā zvejas produkta masu, kas ir lielāka par tabulā norādīto minimālo masu un mazāka par tabulā norādīto maksimālo masu.

2. Makrelēm (skumbrijām) un stavridām norādītais zivju skaits ietilpst 25 kilogramos.

 

2.tabula

Nr.
p.k.
Suga Lieluma kategorija Viena zvejas produkta eksemplāra masa
(kg)
Zvejas produkta eksemplāru skaits vienā kilogramā
1 2 3 4 5
1. Garneles, brūnās (Crangon crangon) 1 6,8 mm un vairāk -
2 6,5 mm un vairāk
2. Garneles, ziemeļu (Pandalus borealis) svaigas viens lielums - 250 un mazāk
3. Garneles, ziemeļu (Pandalus borealis) 1 - 160 un mazāk
vārītas 2 161-250
4. Vēzis, platspīļu (Astacus astacus) viens lielums 100 mm un vairāk -
5. Vēzis, šaurspīļu (Astacus leptodactylus) viens lielums 100 mm un vairāk -

Piezīmes.

1. Garnelēm norādīts čaulas platums.

2. Vēžu garumu mēra no pieres dzelkšņa gala (ass izaugums priekšā starp acīm) līdz astes plāksnīšu galam.

3. Ja lieluma kategorijas attiecas uz konkrētu zvejas produktu sugu vai pasugu, nosaukums latviešu valodā dots vienskaitlī, ja uz vairākām sugām vai visu dzimtu - daudzskaitlī.

4. Atsevišķu 3.pielikumā neminēto zvejas produktu minimālais garums noteikts normatīvajos aktos."

12. Papildināt noteikumus ar 3.pielikumu šādā redakcijā:

"3.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 17.marta
noteikumiem Nr.89

Minimālā paraugu masa zvejas produktu klasifikācijai

Pārdošanai piedāvātās zvejas produktu partijas masa
(tonnās)
Minimālā kopējā paraugu masa
(kg)
1 2
Mazāka par 5 8
5 vai lielāka, bet mazāka par 15 20
15 vai lielāka, bet mazāka par 40 40
40 vai lielāka, bet mazāka par 60 60
60 vai lielāka, bet mazāka par 80 80
80 vai lielāka, bet mazāka par 100 100
100 un lielāka 120

Piezīme. Minimālā paraugu masa nedrīkst būt mazāka par 0,08 % no zvejas produktu partijas kopējās masas, ja tā pārsniedz 100 tonnu."  

Ministru prezidents V.Krištopans  

Zemkopības ministra vietā -
ekonomikas ministre I.Ūdre

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 17.marta noteikumos Nr.89 "Noteikumi par higiēnas prasībām .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 226Pieņemts: 22.06.1999.Stājas spēkā: 30.06.1999.Zaudē spēku: 27.08.2005.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 210/212, 29.06.1999.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozītais
  • Izdoti saskaņā ar
20192
30.06.1999
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"