|
Latvijas Republikas Ministru
kabinets
1999.gada 22.jūnijā Noteikumi Nr.
226
Rīgā (prot. Nr. 32, 12.§)
Grozījumi
Ministru kabineta 1998.gada 17.marta noteikumos Nr.89 "Noteikumi
par higiēnas prasībām zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam
tirgū"
Izdoti saskaņā ar
Pārtikas aprites uzraudzības
likuma
8.pantu un 13.panta trešo daļu
Izdarīt Ministru kabineta
1998.gada 17.marta noteikumos Nr.89 "Noteikumi par higiēnas
prasībām zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam tirgū"
(Latvijas Vēstnesis, 1998, 73./74.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt noteikumu nosaukumu
šādā redakcijā:
"Noteikumi par higiēnas prasībām
un svaiguma un lieluma kritērijiem zvejas produktu ražošanai un
piedāvājumam tirgū".
2. Izteikt norādi, uz kāda likuma
pamata noteikumi izdoti, šādā redakcijā:
"Izdoti saskaņā ar Pārtikas
aprites uzraudzības likuma 8.pantu un 13.panta trešo daļu".
3. Izteikt 2.punktu šādā
redakcijā:
"2. Šie noteikumi nosaka higiēnas
prasības un svaiguma un lieluma kritērijus pārtikā lietojamo
zvejas produktu iegūšanai un ražošanai uz zvejas kuģiem un
apstrādes kuģiem, krasta apstrādes uzņēmumos un to piedāvājumam
tirgū."
4. Papildināt noteikumus ar
4.7.apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.7. pārbauda svaigos un saldētos
zvejas produktus un nosaka to svaiguma un lieluma
kategorijas."
5. Papildināt noteikumus ar
11.4.3. un 11.5.apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.4.3. zvejas produktu apstrādes
uzņēmumā svaigo un saldēto zvejas produktu mikrobioloģiskos
rādītājus katrai apstrādei pieņemto zvejas produktu sugai nosaka
reizi mēnesī, kā arī gadījumos, ja svaigo vai saldēto zvejas
produktu apstrādes procesā konstatēts paaugstināts
mikrobioloģiskais piesārņojums. Uzņēmumā ražoto saldēto fileju un
maltās zivju gaļas mikrobioloģiskos rādītājus nosaka katrai
partijai;
11.5. svaiguma un lieluma
kritēriju pārbaudes, kuras veicamas šādā kārtībā:
11.5.1. jebkura fiziska un
juridiska persona, kas veic zivju izkraušanu ostās, izsoles
vietās un vairumtirgos, pirms pirmās pārdošanas zvejas produktus
šķiro svaiguma un lieluma kategorijās, kuras pirms pirmās
pārdošanas nemaina;
11.5.2. zvejas produktu svaiguma
kategoriju nosaka pēc zvejas produktu svaiguma kritērijiem, kas
noteikti šo noteikumu 1.pielikumā;
11.5.3. zvejas produktu partijā
jābūt vienas svaiguma kategorijas zvejas produktiem; ja visi
vienas partijas zvejas produkti neatbilst vienai svaiguma
kategorijai, partiju iekļauj zemākajā kategorijā, kurai atbilst
atsevišķi zvejas produkti;
11.5.4. zvejas produktu lieluma
kategoriju nosaka pēc zvejas produktu masas, lieluma vai to
skaita vienā kilogramā saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu;
11.5.5. zvejas produktu partijā
jābūt vienas lieluma kategorijas zvejas produktiem, kuru
minimālais izmērs svaigā veidā nav mazāks par attiecīgajos
normatīvajos aktos noteikto izmēru;
11.5.6. ja visi vienas partijas
zvejas produkti neatbilst vienai lieluma kategorijai, attiecīgo
partiju iekļauj zemākajā kategorijā, kurai atbilst atsevišķi
zvejas produkti;
11.5.7. garneles un krabjus
lieluma kategorijās iedala atkarībā no to čaulas platuma;
11.5.8. lai zvejas produktus
varētu klasificēt pēc svaiguma un lieluma kategorijām, no zvejas
produktu partijas regulāri ņem paraugus, kuru minimālā masa
noteikta šo noteikumu 3.pielikumā;
11.5.9. paraugu novērtējuma
rezultātus attiecina uz visu attiecīgo zvejas produktu
partiju;
11.5.10. zvejas produktu partiju
uzskata par vienveidīgu, ja ne vairāk kā 10 % no kopējā partijas
zvejas produktu daudzuma atbilst svaiguma vai lieluma
kategorijai, kura ir par vienu pakāpi zemāka vai augstāka par
attiecīgās partijas svaiguma vai lieluma kategoriju;
11.5.11. ja vairāk nekā 10 % no
attiecīgā parauga zvejas produktiem atbilst zemākajai
kategorijai, paraugu ņem atkārtoti un šo noteikumu 3.pielikumā
noteikto minimālo parauga masu palielina divas reizes. Pēc
parauga novērtēšanas attiecīgo zvejas produktu partiju iedala
augstākajā kategorijā tikai tādā gadījumā, ja visu atkārtoti
ņemtā parauga zvejas produktu kvalitāte atbilst augstākajai
kategorijai;
11.5.12. ja kāds no atkārtoti
ņemtā parauga zvejas produktiem atzīts par nederīgu izmantošanai
pārtikā un atbilst pārtikā neizmantojamajai kategorijai
"Nederīgi", visu partiju pāršķiro;
11.5.13. ja rodas domstarpības,
papildus veic zvejas produktu parazitoloģiskās, mikrobioloģiskās,
toksikoloģiskās un ķīmiskās analīzes."
6. Papildināt noteikumus ar jaunu
78.1 punktu šādā redakcijā:
"78.1 Atlaidinātus un atkārtoti
sasaldētus zvejas produktus aizliegts piedāvāt tirgū."
7. Izteikt 89.5.apakšpunktu šādā
redakcijā:
"89.5. pēc sterilizācijas konservu
kārbas atdzesē autoklāvos dzeramajā ūdenī ar brīvā hlora atlikumu
0,5 mg/l;".
8. Izteikt 98.punktu šādā
redakcijā:
"98. Zvejas produktu marķējumā un
kravas pavaddokumentos norāda normatīvajos aktos un normatīvi
tehniskajos dokumentos noteikto informāciju. Ostās, izsoles
vietās un vairumtirgos zvejas produktu svaiguma kategorijas
norāda ar neizdzēšamiem, vismaz 5 cm augstiem burtiem, lieluma
kategorijas - ar vismaz 5 cm augstiem cipariem uz etiķetēm, kuras
pievieno katras zvejas produktu partijas ārējā iepakojuma
vienībai."
9. Izteikt 103.punktu šādā
redakcijā:
"103. Dzīviem zvejas produktiem
transportēšanas laikā nodrošina optimālus dzīves apstākļus.
Dzīvus vēžus transportē bez ūdens, tarā ievietojot svaigas
nātres, vai ūdenī - aerējamos konteineros ar skābekļa saturu
ūdenī no 2,0 līdz 8,8 mg/l, ūdens pH no 6,5 līdz 8,5, temperatūru
- no 15 līdz 24 °C - un uz iesaiņojuma norāda transportēšanas
temperatūru, bet pavaddokumentos - akvakultūras dzīvnieku
audzētavu reģistrācijas numuru."
10. Papildināt noteikumus ar
1.pielikumu šādā redakcijā:
"1.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 17.marta noteikumiem
Nr.89
Zvejas produktu svaiguma
kritēriji
1. Zivis
| Nr. |
|
Kritēriji . |
| p.k. |
Rādītājs |
Svaiguma kategorijas . |
|
|
Ekstra |
A |
B |
Nederīgi |
| 1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
| 1.1. |
Āda |
Pigmentācija |
Pigmentācija |
Pigmentācija |
Pigmentācija |
|
|
spilgta, |
spilgta, bet |
kļūst blāva |
bezkrāsaina, |
|
|
zaigojoša |
nav zaigojoša |
un nespodra |
nespodra |
|
|
(izņemot jūras |
|
|
asarus) |
|
|
|
| 1.2. |
Zvīņas |
Gludas, |
Mazāk spodras, |
Mazāk spodras, |
Mazāk spodras, |
|
|
spodras, grūti |
grūti |
samērā viegli |
netīras, viegli |
|
|
atdalāmas |
atdalāmas |
atdalāmas |
atdalāmas |
|
|
no ādas |
|
|
|
| 1.3. |
Ādas |
Ūdeņainas, |
Nedaudz |
Duļķainas, |
Necaurspīdīgas, |
|
gļotas |
caurspīdīgas |
duļķainas |
nedaudz |
biezas, |
|
|
|
|
recekļainas |
recekļainas |
| 1.4. |
Acis |
Izliektas uz āru |
Izliektas uz āru, |
Uz āru |
Ieliektas, |
|
|
(izspiedušās), |
bet nedaudz |
neizliektas, |
zīlīte pelēka, |
|
|
zīlīte melna, |
iegrimušas, |
zīlīte duļķaina, |
radzene blāva |
|
|
spilgta, radzene |
zīlīte melna, |
radzene |
|
|
caurspīdīga |
nespodra, |
necaurspīdīga |
|
|
|
radzene nedaudz |
|
|
|
lāsumaina |
|
|
|
(opālkrāsā) |
|
|
| 1.5. |
Žaunas |
Spilgtas, |
Mazāk spilgtas, |
Brūnganas |
Dzeltenīgas, |
|
|
bez gļotām |
var būt ar |
vai pelēkas, |
ar duļķainām |
|
|
|
nedaudz |
blāvas, kļūst |
gļotām |
|
|
|
caurspīdīgām |
bezkrāsainas, |
|
|
|
gļotām |
ar duļķainām, |
|
|
|
|
biezām gļotām |
|
| 1.6. |
Žaunu |
Jūras zāļu |
Neitrāla |
Nedaudz skāba, |
Skāba, |
|
un |
|
|
var būt pelējuma, |
nepatīkama, |
|
vēdera |
|
|
iesala, augļu |
haizivju dzimtas |
|
dobuma |
|
|
|
zivīm - |
|
smarža, |
|
|
|
amonjaka |
|
izņemot |
|
butes |
|
(plekstes) |
|
|
|
butēm |
Svaigas eļļas, |
Eļļas, jūras |
Eļļas, |
Skāba, |
|
(plek- |
piparu, zemes |
zāļu, nedaudz |
skāba, |
nepatīkama |
|
stēm) |
|
salda |
sasmakusi |
|
| 1.7. |
Grieztu |
Gluda, spīdīga, |
Mazāk spodra, |
Plankumaina, |
Atdalījusies |
|
zivju |
grūti atdalāma |
atdalāma no |
viegli atdalāma |
no gaļas |
|
vēder- |
no gaļas |
gaļas bez |
no gaļas |
|
plēve |
|
īpašām pūlēm |
|
|
| 1.8. |
Gaļas |
Stingra, |
Mazāk |
Nedaudz |
Mīksta |
|
konsi- |
elastīga, |
elastīga |
mīksta (ļen- |
(ļengana), |
|
stence |
ar gludu |
|
gana), ar vas- |
virsma |
|
|
virsmu |
|
kam līdzīgu, |
krunkaina |
|
|
|
|
nespodru virsmu |
| 1.9. |
Gaļas |
Bezkrāsaina |
Iesārta |
Sārta |
Sarkana |
|
krāsa |
|
pie mu- |
|
gurkaula |
|
| 1.10. |
Mugur- |
Lūst, bet |
Nesadalās |
Viegli sadalās |
Neturas kopā |
|
kauls |
nesadalās |
|
| 1.11. |
Nieres |
Spilgti |
Nieres blāvas, |
Blāvi sārtā |
Brūnas |
|
un asinis |
sarkanas |
asinis kļūst |
krāsā |
|
|
|
bezkrāsainas |
|
|
2. Vēžveidīgie -
garneles
| Nr. |
|
Kritēriji . |
| p.k. |
Rādītājs |
Svaiguma kategorijas . |
|
|
Ekstra |
A |
| 1 |
2 |
3 |
4 |
| 2.1. |
Minimālās |
Čaulas virsma mitra un spīdīga. |
Tādi paši nosacījumi |
|
prasības |
Garneles viegli atdalāmas. |
kā kategorijai "Ekstra" |
|
|
Gaļa bez neraksturīgas smaržas. |
|
|
Bez smiltīm, gļotām un |
|
|
citiem piemaisījumiem |
|
| 2.2. |
Izskats |
Nevienmērīgi sārtā krāsā |
Krāsa no blāvi sārtas |
| 2.2.1. |
ziemeļu |
ar maziem baltiem plankumiem. |
līdz zilgansarkanai |
|
garneles |
|
ar baltiem plankumiem. |
|
|
Čaulas krūšu daļa gaiša, pelēcīga. |
|
|
Čaulas krūšu daļa gaiša. |
|
| 2.2.2. |
brūnās |
Vienmērīgi sārtas |
Sārtas, galva var sākt |
|
garneles |
|
melnēt |
| 2.3. |
Gaļas |
Čaula viegli noņemama. |
Čaula grūtāk noņemama - |
|
stāvoklis |
Gaļa stingra, bet ne sīksta. |
atdalās kopā ar gaļas |
|
atčauloša- |
Var būt atsevišķi garneļu |
gabaliņiem. |
|
nas laikā |
gabaliņi |
Gaļa mazāk stingra, |
|
un pēc tās |
|
nedaudz sīksta. |
|
|
|
Var būt neliels daudzums |
|
|
|
garneļu gabaliņu |
| 2.4. |
Smarža |
Svaigu jūras zāļu, |
Skābena, bez jūras zāļu |
|
|
nedaudz saldena |
smaržas |
3. Galvkāji -
sēpijas un kalmāri
| Nr. |
|
Kritēriji . |
| p.k. |
Rādītājs |
Svaiguma kategorijas . |
|
|
Ekstra |
A |
B |
| 1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
| 3.1. |
Āda |
Spilgta pigmentācija, |
Nespodra |
Bezkrāsaina, ādiņa |
|
|
ādiņa stingri turas |
pigmentācija, |
viegli atdalās |
|
|
pie gaļas |
ādiņa turas pie gaļas |
no gaļas |
| 3.2. |
Gaļa |
Ļoti stingra, |
Stingra, krīta balta |
Nedaudz mīksta, |
|
|
pērļaini balta |
|
rozā vai iedzeltena |
| 3.3. |
Taustekļi |
Grūti atdalāmi |
Nedaudz vieglāk |
Viegli atdalāmi |
|
|
|
atdalāmi |
|
| 3.4. |
Smarža |
Svaiga, jūras zāļu |
Bez smaržas |
Tintes |
Piezīmes.
1. Svaigas zivis iedala kategorijā
"Ekstra", ja to gaļa, iestājoties pēcnāves stingumam, vēl nav
kļuvusi stingra un elastīga.
2. Haizivju dzimtas zivis un
galvkājus ar iespiedumiem, savainojumiem, bojājumiem, kā arī ar
mainījušos krāsu, nedrīkst iedalīt kategorijā "Ekstra".
Kategorijā "A" var būt atsevišķi eksemplāri ar nelieliem
iespiedumiem un savainojumiem, kategorijā "B" - atsevišķi
eksemplāri ar ievērojamiem iespiedumiem un virspusējiem
savainojumiem."
11. Papildināt noteikumus ar
2.pielikumu šādā redakcijā:
"2.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 17.marta noteikumiem
Nr.89
Zvejas produktu lieluma
kritēriji
1.tabula
| Nr. |
Suga |
Lieluma |
Viena zvejas |
Zvejas produkta |
| p.k. |
|
kategorija |
produkta |
eksemplāru skaits |
|
|
|
eksemplāra |
vienā kilogramā |
|
|
|
masa (kg) |
|
| 1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
| 1. |
Anšovi ( Engraulis spp .) |
1 |
0,033 un vairāk |
30 vai mazāk |
|
|
2 |
0,020-0,033 |
31-50 |
|
|
3 |
0,012-0,020 |
51-83 |
|
|
4 |
0,008-0,012 |
84-125 |
| 2. |
Asari, jūras ( Sebastes spp .) |
1 |
2 un vairāk |
|
|
2 |
0,6-2 |
- |
|
|
3 |
0,35-0,6 |
| 3. |
Jūrasmēles ( Solea spp .) |
1 |
0,5 un vairāk |
|
|
2 |
0,33-0,5 |
|
|
3 |
0,25-0,35 |
- |
|
|
4 |
0,20-0,25 |
|
|
5 |
0,12-0,20 |
| 4. |
Kefales ( Mugil spp .) |
1 |
1 un vairāk |
|
|
2 |
0,5-1 |
|
|
3 |
0,2-0,5 |
- |
|
|
4 |
0,1-0,2 |
| 5. |
Līdakas, jūras ( Molva spp .) |
1 |
5 un vairāk |
|
|
2 |
3-5 |
- |
|
|
3 |
1,2-3 |
| 6. |
Limanda (gludā limanda) |
1 |
0,25 un vairāk |
- |
|
( Limanda limanda ) |
2 |
0,13-0,25 |
| 7. |
Makrele (skumbrija) |
1 |
0,5 un vairāk |
50 vai mazāk |
|
( Scomber scombrus ) |
2 |
0,2-0,5 |
51-125 |
|
|
3 |
0,1-0,2 |
126-250 |
| 8. |
Makrele, Japānas |
1 |
0,5 un vairāk |
|
(Japānas skumbrija) |
2 |
0,25-0,5 |
|
( Scomber japonicus ) |
3 |
0,14-0,25 |
- |
|
|
4 |
0,05-0,14 |
| 9. |
Mataste |
1 |
3 un vairāk |
|
( Lepidopus caudatus ) |
2 |
2-3 |
|
|
3 |
1-2 |
- |
|
|
4 |
0,5-1 |
| 10. |
Mataste, melnā |
1 |
3 un vairāk |
|
( Aphanopus carbo ) |
2 |
0,5-3 |
| 11. |
Mencas ( Gadus morhua ) |
1 |
7 un vairāk |
|
|
2 |
4-7 |
|
|
3 |
2-4 |
- |
|
|
4 |
1-2 |
|
|
5 |
0,3-1 |
| 12. |
Merlangi |
1 |
0,5 un vairāk |
|
( Merlangius merlangus ) |
2 |
0,35-0,5 |
- |
|
|
3 |
0,25-0,35 |
|
|
4 |
0,11-0,25 |
| 13. |
Merlūza (heks) |
1 |
2,5 un vairāk |
|
( Merluccius merluccius ) |
2 |
1,2-2,5 |
|
|
3 |
0,6-1,2 |
- |
|
|
4 |
0,28-0,6 |
|
|
5 |
0,2-0,28 |
| 14. |
Pikša |
1 |
1 un vairāk |
|
( Melanogrammus aeglefinus ) |
2 |
0,57-1 |
- |
|
|
3 |
0,37-0,57 |
|
|
4 |
0,17-0,37 |
| 15. |
Plekste |
1 |
virs 0,3 |
|
(Baltijas plekste, bute) |
2 |
0,2-0,3 |
- |
|
( Platichthys flesus ) |
|
ieskaitot |
| 16. |
Plekste, mazgalvainā |
1 |
0,6 un vairāk |
|
(mazgalvainā bute) |
2 |
0,35-0,6 |
- |
|
( Microstomus kitt ) |
3 |
0,18-0,35 |
| 17. |
Plauži (brekši) ( Brama spp .) |
1 |
0,8 un vairāk |
- |
|
|
2 |
0,2-0,8 |
| 18. |
Pollaks (sudrabsaida) |
1 |
5 un vairāk |
|
( Pollachius pollachius ) |
2 |
3-5 |
- |
|
|
3 |
1,5-3 |
|
|
4 |
0,3-1,5 |
| 19. |
Putasu |
1 |
- |
7 vai mazāk |
|
( Micromesisteus spp .) |
2 |
|
8-14 |
|
|
3 |
|
15-25 |
|
|
4 |
|
26-30 |
| 20. |
Rajas ( Raja spp .) |
1 |
5 un vairāk |
|
|
2 |
3-5 |
|
|
3 |
1-3 |
- |
|
|
4 |
0,3-1 |
| 21. |
Rajas ( spārni ) |
1 |
3 un vairāk |
- |
|
|
2 |
0,5-3 |
| 22. |
Saida ( Pollachius virens ) |
1 |
5 un vairāk |
|
|
2 |
3-5 |
|
|
3 |
1,5-3 |
- |
|
|
4 |
0,3-1,5 |
| 23. |
Sardīne ( Sardina pilchardus ) |
1 |
0,067 un vairāk |
15 vai mazāk |
|
|
2 |
0,042-0,067 |
16-24 |
|
|
3 |
0,028-0,042 |
25-35 |
|
|
4 |
0,015-0,028 |
36-67 |
| 24. |
Sēpija ( Sepia officinalis ) |
1 |
0,5 un vairāk |
|
|
2 |
0,3-0,5 |
- |
|
|
3 |
0,1-0,3 |
| 25. |
Siļķes un reņģes |
1 |
0,25 un vairāk |
4 vai mazāk |
|
( Clupea harengus ) |
2 |
0,125-0,25 |
5-8 |
|
|
3 |
0,085-0,125 |
9-11 |
|
|
4 |
0,05-0,085 |
12-20 |
| 26. |
Stavridas ( Trachurus spp .) |
1 |
0,6 un vairāk |
|
|
2 |
0,4-0,6 |
|
|
3 |
0,2-0,4 |
|
|
4 |
0,08-0,2 |
|
|
5 |
0,02-0,08 |
| 27. |
Svītraine ( Boops boops ) |
1 |
- |
5 vai mazāk |
|
|
2 |
|
6-31 |
|
|
3 |
|
32-70 |
| 28. |
Tunzivs, baltā (dzeltenspuru) |
1 |
4 un vairāk |
- |
|
( Thunnus alalunga ) |
2 |
1,5-4 |
| 29. |
Tunzivs, lielacu |
1 |
10 un vairāk |
- |
|
( Thunnus obesus ) |
2 |
3,2-10 |
| 30. |
Tunzivs, zilspuru |
1 |
70 un vairāk |
|
( Thunnus thynnus ) |
2 |
50-70 |
|
|
3 |
25-50 |
- |
|
|
4 |
10-25 |
|
|
5 |
6,4-10 |
| 31. |
Zeltplekste, jūras |
1 |
0,6 un vairāk |
|
(jūras zeltbute) |
2 |
0,4-0,6 |
|
( Pleuronectes platessa ) |
3 |
0,3-0,4 |
- |
|
|
4 |
0,15-0,3 |
| 32. |
Zutis, jūras ( Conger conger ) |
1 |
7 un vairāk |
|
|
2 |
5-7 |
|
|
3 |
0,5-5 |
Piezīmes.
1. Nosakot lieluma kategoriju, ņem
vērā attiecīgā zvejas produkta masu, kas ir lielāka par tabulā
norādīto minimālo masu un mazāka par tabulā norādīto maksimālo
masu.
2. Makrelēm (skumbrijām) un
stavridām norādītais zivju skaits ietilpst 25 kilogramos.
2.tabula
Piezīmes.
1. Garnelēm norādīts čaulas
platums.
2. Vēžu garumu mēra no pieres
dzelkšņa gala (ass izaugums priekšā starp acīm) līdz astes
plāksnīšu galam.
3. Ja lieluma kategorijas attiecas
uz konkrētu zvejas produktu sugu vai pasugu, nosaukums latviešu
valodā dots vienskaitlī, ja uz vairākām sugām vai visu dzimtu -
daudzskaitlī.
4. Atsevišķu 3.pielikumā neminēto
zvejas produktu minimālais garums noteikts normatīvajos
aktos."
12. Papildināt noteikumus ar
3.pielikumu šādā redakcijā:
"3.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 17.marta noteikumiem
Nr.89
Minimālā paraugu
masa
zvejas produktu
klasifikācijai
| Nr. |
Suga |
Lieluma |
Viena zvejas |
Zvejas produkta |
| p.k. |
|
kategorija |
produkta |
eksemplāru skaits |
|
|
|
eksemplāra |
vienā kilogramā |
|
|
|
masa (kg) |
|
| 1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
| 1. |
Garneles, brūnās |
1 |
6,8 mm un vairāk |
- |
|
( Crangon crangon ) |
2 |
6,5 mm un vairāk |
| 2. |
Garneles, ziemeļu |
viens |
- |
250 un mazāk |
|
( Pandalus borealis ) |
lielums |
|
svaigas |
| 3. |
Garneles, ziemeļu |
1 |
- |
160 un mazāk |
|
( Pandalus borealis ) |
|
vārītas |
2 |
|
161-250 |
| 4. |
Vēzis, platspīļu |
viens |
100 mm un vairāk |
- |
|
( Astacus astacus ) |
lielums |
| 5. |
Vēzis, šaurspīļu |
viens |
|
( Astacus leptodactylus ) |
lielums |
100 mm un vairāk |
- |
|
| Pārdošanai piedāvātās zvejas |
Minimālā kopējā |
| produktu partijas masa (tonnās) |
paraugu masa (kg) |
|
| 1 |
2 |
| Mazāka par 5 |
8 |
| 5 vai lielāka, bet mazāka par 15 |
20 |
| 15 vai lielāka, bet mazāka par 40 |
40 |
| 40 vai lielāka, bet mazāka par 60 |
60 |
| 60 vai lielāka, bet mazāka par 80 |
80 |
| 80 vai lielāka, bet mazāka par 100 |
100 |
| 100 un lielāka |
120 |
Piezīme. Minimālā paraugu
masa nedrīkst būt mazāka par 0,08 % no zvejas produktu partijas
kopējās masas, ja tā pārsniedz 100 tonnu."
Ministru prezidents
V.Krištopans
Zemkopības ministra vietā -
ekonomikas ministre I.Ūdre
|